Bavarijas Latviesu vestnesis, April 9, 1949

              la
I» 8. Skart. 9. ABVISV*,'*
Amerikāņu zinu ataffi.'li
UBMMja MUeka. C | : ļ ^ S s riki.-23. ; , ^ « jļ
. . . 5 ; - - V '
BjmO DABBt
BALtīE IZSUTIN;
ANTONS
tiaģi miti*»!» HMfeliil
i«lļt(omieeriyy., Gr. BritaiD. I»
pSiSliofas}, 11
^^^^ l^s^'i
es
Rēzeknē, p.
?l-Baložu i e l a s j , J^S?^»
HrtSkfu,-VMēiai, ° f
te; satī» a«paW'• —--^1
I-ATVIA
LatvUui NefvvpiĶptt
Noffllier UNDP 190. Fnblitliar
md mori iUHU IMbSciB.
DP Ca^ KitiMtĶ Mr
Gihizftitri/D. Priattr; „Scbwib,
iffkdoi.-PK \ ClreaUttioii: mOQ,
VuhlhiM tbret^ tbnfa'W«^.
Editoial oIfic«: G«otbtirg/D.,
Dooōiiiktft - 7iim'friiiaiDBt(r. 2. ymnAN NEWSPAPER
ka lidirtfbM kapa; kofm vt*
cSkaii m. Calldt. Galvoliait
f^More K. BaMtea (SataU
4aridl niitrodas): iahr. itdak*
tm^ vifti. It C&dt.
gfiari: B. «ttcUi, A. L i ^
H, Mi&dfldbMiEt* Btdakc^at
a^rcte: GMĀI/DM Doioini-kut
ZoniMnntoiiatr. 2 llfilrt-anu
ASV
Baltiesienr ļa|>ierāda piespiedu
lii ļauni noteiKunu par
atvilkumiem no strādātāju algām
SVARiCa PASKAmROJVm mO PRESi^ KQ]Ņ^^
BAD-JKISINGENĀ
Ievērojams mēra atvleglli^ta iece|oŠatia ASV bUuSi&DO vācn Annijas
li^pvirt^m, m cerams, ka lielā mēra iizIalNKsde$^ ari iiitdi^ento profesija
pārstāvju iespējas Ieceļot ASV, tā Irefidien noskaidrojas lEO preses kon-terence
Bad-Ķisingenā^ kur bez tain plaSāk pāirīiiiāja ari jaimo kārlibn
i^dā|tāj« algu atvilki^^
Somija Mbafļisies
par kaarimbfai ATOMBUMBU, J A PASAULES
Fēdējās diesdās Hedsiiikos
pastiprinājušie b^iž£» par even­tuālu
komunistu puču, lai sagi^«
tu varu. Nesen no Ma^avas- at*
griezušies soma komunistu vado­ņi
ar jaunām instrukcijanL Ko|^
tā brīža viipu aktivitāte loti pa­stiprinājusies.
Izdafot klratišanas
komunistu dzīvokļos Helsinkos,
atrasti lieli ieroču uft dinamīta
krājumi
Agrākais somu ministru prezi­dents
Pekala Somijas—Padomju
Savienības biedrības 'rīkotajā
bai^etā deklarēja; ka eventuāla
kara gadījumā somi cīnīsies krie­vu
pusē. Banketā piedalījās ari
Somijas valsts prezidents Pāsļ-k
i v i im padomju sūtnis.
. Ineses konferences ieva^^^ to-foŗmācij^
s daļas ^vadītājs C. R^iners
ieņ&ņstwi^ ar. Icadrei-*
zēļ» Staiiļivaldību ko^^
iiiotu ^0rku (Shirk)/kas t,agad at-komisijas
vicepriekšseža .amatu, kā
art iar izilltībaa departamenta
;p8i«tāyi fir;3^^ (Csaiver), ķas
lerfidies, lai ievadītu plašāku akciju
DP iep!^ ,ar. apštāļcļļem
tipi sagatavošanai l a l t i e vieg­lāk.
varētu iekļauties turienes ap-stlā^
ļos. Vā'; šai preses konferencē
kopl^āŗ dažādiem IŖO štāba,deipar-
-tameritii direktoriem piedaljjas.!Dŗ.'
HoBdejs,; kas vadīs, visā amerikāņi^
jogļa paredzēto akčij'ņ DP islkāfeai
iepa^istiniāšaiiai ar visdažādāko Izce-
}(^ai3 valstu lipatnībām un para-sauķiti
piespjedu: kārtā un visādi b i ­juši
līdzīgi armijas karavīriem. Pēc
vairākiem žurnālistu papildu jautā-iumiem
uņ paskaidtojviniiem, Mr.
Serks apspriedās ar IRp štāba ķ-vietoSsmas
a^ag; Vā^^^^ Mr. Kor-keriju,
ķuŗj pēc tam. paziņoja, ka
ne vien attiecība.pz .izceļošanu, bet
ar! ,uz aprijpi, par tiejslgiem būtu
ātžīštaTTii vi^i tie baitješi, kas varēs
pierādīt, ķa piederēļuSi piespiedu
cārta ,8aform6tāip vienībām.
piebiltļal .,,Note^^^^ tomēr ir
stai^rba s ļ ^ latviešu SS leģiona
karavīru uix,, latvieti, kas kal­pojis
SS." ^ : y-
; IJP Kbimsijas vicepri^ķSsēdis Mr.
Serks ienākumā atgādiņSJav. žuniā-!
li^em.:ka,tsteni d o m a l f i r : ^ i z v i e -
toŽipfa |hotoedu$l bri gia-
" ^ " i a d vēl • m /1pa»tā)|e
rokiT vientuļam latvju j^gigdz
ŗam-aksts. RaHs^^ • N f - F
t ī ^V X)r. Britain. • i
Vkilrcse Tarzāns» joō.
Muļir v^ „
mffit^^āii^^
(Jom», par B l p ^ c i t S s žer
' rPār, fajisu i ^ ^ ^
aizstāvēšanu M^, Serks toreii; bijis
spiest^ atiiitāt; savu' i)osteni' S'tar|)-:
valdību • Wpniisjjas vadībā, bet taž^d^
pS**' ifivii 'gadu pavadīšanāsJsāVā
farmā; atkal atgriezies darbāj kas
vlņarii no tiem laikiem pazīstams.
. yiņš • iarteiiESa cerību, ka tiw^pmāki
DŠ izvtetošanas darbs arviett. vai­rāk
atvieglosies, ūn pavēstīja, ka
viiens lleas šOliš šdi vir2deņā tikko
pi?j(^āint^ mateta t^s
, ieceļošanas I t o T t i a i ^ līa^
Žim, liedza bijušiein vācu aŗ^as
karavīriem ieceļot ASV. Tagad ;no-!
tdķtš, ka ASV var ielaist visas per-^
sopas, kas kalpojušas Vācu wm3l
(VTehrmačht), nešķirojot toS, kas ie-^
saukti^ no tiem, kas bijuši brīY&rā-ttgi.
Arī vifei tie, kas agrāk ii ie-^
iņ^sla dēļ noraidīti, vfff pieprasīti
lāi'viņu gadījtimus skata cauri 'no
jauna. Saprotams, ka nevarēs ielaist
ASV personas, kas persoī^i ātbil-?
dīgas par ķaŗa noziegumiem vai
briesmu darbiem.
Kas polftiiski sadarbo-r
jtišie's ar nacistiem,
ASV ieeļļot nev^^^
IRO aprūpes ^aļas^ vadītājs W{
Brodijs tad jautāja, kā-cii būs to c i l -
v ^ u stāvoklis, kas nav kalpojuši
v§oa armijā, bet kādas dtas ai; Va-^
ciju sabiedrotas valsts-armijā?
Uz to DP komisijas vicepriekšsē-f
dis atbildēja, ka D P komisija vieno-cjusies
ar ASV koļnšulāriem pār-
'stavjiem kā iztulkot pantu, kas no-^
liedz tādu personu lua^emšanu, kas
^' kara laika darķ^užāa pret ASV vai
. tas sabiedrotiem. Panta iztulkojums
f tagad paredzēts tādejāds, ka darto-
|šanos pret ASV vai tās sabiedrotiem
I neuzskatīs par tedmisku šķērali ie-cel6šanai,
bet gasi raudasies -uz to,
lai neiecelotu personas, kas pojītiski
sadarbojušās ar vāciešiem. Par po-
^^liti^ku darbību uzSkatīs arī pie-
. derību pie kādas militāras organi-
|; zācijas, kas tai pašā laikā veikusi
iŖ^Politiskus u^evumus, kā, . pie-
| i mēram, SS. Atzīts, ka nav iemesla
(iļ-i7^ēgt personas, kas-kalpojušas vā-
[;^-cu armijā, ja atkal atļauta pašu vā-
'W ciešu ieceļošana ASV, neatkarīgi no
JiVtā, vai tie kalpojuši armijā vai nē.
l! jautājumu, kāds tad būs tā
salkto ^brīvprātīgo** baltiešu SŠ le-
|.^fionu bijušo karaVīru stāvoklis, Mr.
^ ;^ Serks vispirms atbildēja, ka SS pie-skaitīta
politiskām organizācijām
tāpēc tos i ^ v a i ^ ASV lelaisji, lai
^*^'^gan viņā zinot, fca faktiski tt6 ie-
LS iespējas
lem
sahas ātiem
UN apspriedis
NEVILCINĀSIES LIETOT
APDRAUDĒTS
ABIEBIKiUiirU ARIifUA AIZŠTAVES BtETUfilEIROro — EIZlNk/lU-BBS
SASAIJCIS VISU I^BOCCT SŖiRtJ ŠTĀBU PBIEKSNIEKU kOH-FEBEŅCI
P § ^ fBeitas pee AMantika pakta paraksfiianaa pasaoU pār^dza
jaunas, svarUpas ameril^u militirista un preiddenū Tromena ddda*
radjas, kag M^d^a par ASV falavlba ,j»ildiiJaaiios pia^omas». Ame-annUaf
giMļ» dtei^ ģenerālštāba prieUnidm BredUls aidnāja
Jaa tagad ļifii jatavlm^ ļal BietamefaDpn nep&nitdgtiu ribenskari. Ar-mijas
niiniatrs Bbjals diena vē^ amefftlņas nenoraodiltlei
no sava krait^ k i ESropn «akieo; nn tiuil tad lo albrlvol^ bet agrākie
annl]|s vic^niņiskg Drēpers leteiea »neril^ņa okai^aa karasp^uun
paHkf Veca& kcmttnentS tik ilgi, kamSr bdgides aukstais kaŗS.
Mr. Serk^^ tāl9k pa^aldroja, ka
katBa instrukcijas, iedzīvināšanat
vafa4zīgs žiņāms'JaikS..J^^ ze-mākāfe;
Instāiic^ > ari ftuīpmafe'
nc^tSjjā pret; bijlšiem. karavīriem
negrcMlāSv ta4 tl'^m iāti^c nevajadzē­tu
zaudēt drosmi.-, Tagad ņdteiktS,
ķā katrā gadījumā,- kad kādu izčeļo-
^ (nas.kandidātu noraida, tam. ir tie-ba?
8 nedēļu laikā šāvu lietu pār-
S0dļ5ēt, ja viņš šai laikā var piegā­dāt
jaunus būtiskus . pierādījiimuS
;ava- stāvokļa uzlabošanai; pierādī­jumi
var būt .d6kum«[itu^viii citā
veid^J.ari drebas liecības. Pārpratu­mu
gadījumus var ziņot DP, kdmlsii'
jai Frankfurte, ļ^i gait vispār pare­dzēts
lietas izšķirt apgabalu Štābos.
; Aprūpes ^daļas vadītājs Brodijs
savukārt velējās zināt, vai tas nozī­mē,
ka visus agrāk noraidītos gadī-jumuĢ
tagad . automātiski ap^tīs
nō jauna, saskaņā ar jauno instruk-cijausf
iztulko jumu. Mr* Serks atzina,
fca ias var rādīi' zināmas grūtības.
Katrā ziņā turpmāk visiem, ko no­raidīs,
ja iemesli būS'tšdi, ka tp iz­paušana
variētu apdraudēt ASV dro­šību,
izziņu var^s Ilēgt. Gadīlumā,
Ja M pēc 3 nedēļu pārsūdzības lai­ka
noraidītie nebūs guVuši sekmes,
tie vēl varēs pārsūtāt savu lietu
DP komisijai Frankfurtē.
kāda poļu žurnālista Jautāju­mu,
kāpēc Šī instrukcijas iztulkoju­ma
maiņa vispār bijusi vajadzīga,
Mr. Serks atbildēija, ka līdzšinējais
iztulkojuma veids atzīts par abs^ir-du.
Kā var neuzņemt cilvēkus, kas
bijuši spiesti kalpot vācu armijā, ja
tai pašā laikā uzņem pašus vācie-šu.<?,,
kas kalpojuši tai' pašā armijā.
DP'komisijas vicepriekšsēdis bez
tam pa^aldroja, ka līdz šim saska­ņā
ar jaimo likumu uz ASV izceļo­juši
ļ3 000 DP. Sis skaits nav liels,
bet jau mMi:ā izceļojuši 0075, aprīlī
pairedzēts izvest 9000, m a i ^ un jū­nija
pa 10 000, bet pēc tam ik mē­nesi
pa 18 000, tā kā likumā pare­dzētais
skatts 205 000 varēs Izceļot
līdz 1950. g. jūnijsan. Ja kongress
uzņemamo,DP skaitu dubultos, tad
akcija, protams, turpināsies arī p&:
šī termiņa. ^
: Atvieglojums pared2:ēts ari tiem
izceļošanas kandidātiem, kas agrā­kās
aptaujis Uzdevuši par sevi ne­patiesas
z ! ^ . Atzīts, ka daudzos
gadījumos DP ziņas vfltojuši, lai
sargātu ģimenes Un pašu nākotni
Turpmāk atklājums, ka agrāk uzdo­tas
nepatiesas ziņas, nebūs par
šķērsli izceļot — sapirrtams, gan t i ­kai
|ad, ja nepatiesās ziņas nebūs
uzdofe acīm redzami ļaunprātīgos
nolūkos. Attiecīgām personām gan
katrā ziņā jākoriģē savi iistelcieni,
iekām tie aplipina savas ziņas ar
zvērestu pie ASV konsula. Tuvākas
ziņas par šo jautājumu būs ietver­tas
plakātos, ķo driz izdalīs visiem
IRO apgabaliem izlikšanai nometnēs
(le^as 2. top.)
GROMKO PAGAIDĀM KĻUSG
Gaidītais Padomju Savienības pār­stāvju
iižbrukums Atlantika paktam
izpalika arī trešdienas un ceturtdie­nas
fUN sēdēs. Gromiko pat ne reizi
nerunāja, xm vienīgā sadursme par
darba kārtībā uzņemamajiem Jautā­jumiem
bija padomju delegātam Ma-^
ļikam ar Austrālijas uh Bt^īvijas'
delegātiem, kas vēlējās saspriest
kai^āla Mlnčenti prāvu ^ i c i tw
garidznieku vajāšanas aiz dzelzs
priekškara. Dažādas zīmes rāda, k a
Padomju Savienība laikam nolēmu^
4i pagaidām zobus nerādīt Rietum^-^
valjstu delegāti Flešing-Mīdovā kopš
AtlanllBca pakta parakstīšanas jo-proiām
padiatā^nojkaņojij^,
Bolīvijas- iesniegumu ;iizņeirttfvM^^
centi un Bulgārijas gari.cj&lekut^iā-jāšanu
darba kārtībā. Tās ņ#fot
saskaņojams ar UN čharias 2. Jpkitu
un.nozīmējdt iejaukšanos'Ūnjgārijas
(Beigas 5. Ipp.) ; v
\^sdrcļsmīg|ikos vārdus treSdi^ias
vaiļ^ā patei(^ prezide^^ Trumens.
Runādams kongresa ja^evSēta-jiem
locekļiefņ, prezidents pazlņpja:
„Ja ASV, pārejās Atlantika pakta
signat&rvalatjls vai pasaules mietu
apdra^ēs ķfcļs agresors, es nevienu
ķridl r ŗ > # ^ ^ tāpat kā
ļ94Si. |a<^l, cļo^u rīkojumu nomest
a t o m b i m ^ tūdaļ
piebilda, ikaiViņSļ cerot un lūdzot
Dieivu^ lai iļdu 1 ^ neyajadz$-
tUj ip|iir«A;?tm^^-^^^^^l^
pri^^ents pastlsl^a ķor^^aJpcek
ļ l e ^ ciķ ^rūti viņam nācās izšķir­ties
19^. gadā iln^^ cik I e l a p^
4Banā* bija imjadzīga briesmīga ie­roča
vēršanai pfePcilvēcL
vSia prezidenta T ^ paziņp-jmns
runā tik skaidru un nepārpro-lamu^
val<^U;im#^ bri-dinajums
ti^m, | ^ Somā^
mas, ka tiefigs^ vates- "fiav iiekāŠu
šaubv: ja sarkanā; tirraņlia topiļ^
riskēs, un :mSjp^f^^
pu, vel iek^m demokrMijai?^^
nlze un apbru^p savas anidJi|8 —
pār agresoru galvām m
nōlīs drausmīgs iatom^^
Kādas tam varētu būt s^kas', jau
ījigrl^JiJI^
atombumbas nevar paiteŗgat'i^dz
caru celtie mfiH, ^«1^ m Sim­teņa
atklājums — dzelzs |»ifekfikars
Ievadot armijas dienu, trešdien A«
mīgui vārdus ,teica ar! ministrs
als An^erikāņu tautai vajadzētu
jau pie laika atmest maldīgo pieņē-
ECESpŅA, ŖEVINA UN SUlIļlĀNA APSPRli^ VASINOTONA
• - ' 6EIGUSAS - *
Skaidri apzinādamies, ka Biel^ļimvācija ir trfiķ^tpSai^ ķēdei I^^klis
Atlantika aliansē, E^esons im. Bevins Vašingtona ņeaĀidias un. vls^c^
kopš pirmdienas apspri^ai ar savuairiaināt. Abi ārlietu ijdnism^^^J^^^
opš pirmdienas apspriedās ar savu franku kollegu Sumsitra» sfi^anas
piedaloties ari Francijas vēstniekam Vašilii:ton| Bonē ņn |:en^ia Eleja
bij. poliOskajam padomniekam Robertam Merfijam.* Tai i ^ laika
Rietumvācijas parlamen^ra padome Bonna eenšas saskaņot gālvetto par
tiju viedokļus par jamip Ŗietumvācilas satversmi, (ai, beidzoties triju
ārlietu ministru apspriedēm Vašingtonā, nekas,vaim nekavēta.Blenun-vāoijas
tūlītēju iesaistišanu Atlantika pakta sfbtēi^a; Lai gan |pjQ»riedes
kā vienā, tā otra vietā visai sarežģītas, ASV spiecUens USB vj^rējiem
partneriem ir tik liels» ka var sagaidīt cbrizus reapiiitātus. Red^ciju slē­dzot,
BBC ziņo, l&a principiāla vienošanās nakti uz plekt^eiļuiMii^ta.
ASV, Anglija un Francija noslēguSas kompromisu.
Rietumvācijas problēma patiesi
nav vienkārša. Līdz šim bija ļoti
Izplatīts uzskats, ka nav iēspejiama
triju rietumu okupācijas varu sapra­šanās,
kas katra bija iecer^ūsi c i ­tādu
nākotnes Vāciju. Kopš acdīgās
plaisas rašanās ar austrumiem tiklab
imgļi kā franči vēlas iespējami drīz
Ieadīt neatkarīgu Rietumvācijas v a l -
irti. Amerikāņi jau ņo.okupācijas sā­kuma
aizstāvējuši viedokli, ka Vā-
(djai jāļauj atdzimt par patstāvīgu
demokrātiju. Francija visu laiku
baidās no centrālas varas rašanās
Vācijā un tās satrņniedska a^lau-
Inima, kami, pēc franču ieskatiem,
neizbēgami agrāk vai vēlāk sdcotii
vācu militārā pārsvara ralanās par
15Yancljas pagurušo vitalitāti.
Bez šiem tālākās nātocrtnes jautā-
Juii^em domstarpības valda ari par
\ixi techni^ām tuvākās nākotnes
]3r6blēmām. Ja Vācijai, tas ir — tās
Irim rietumu joslām, dod satversmi,
ļa^ kā lai nosaka augst^ās izpild­varas
tiesības? Par drīzu miera lī-irumu
ar Vāciju Sabiedrotie laikam
h^ēl nedomā, jo tas lielā mērā a t o -
rigs no attīstības austrumos. Kā lai
jnilitārgubemātori paši savā starpā
saskaijio viedokļus? Tie nav saska­ņojami
tik ilgi, kamēr pilnīgas sa­skaņa
par Vācijas nākotni nav V a ­šingtonā,
LcMidonā un Parīzē. Bet
tas savukār* nozīmē, ka t'^i arī vie­nādo
pašas militārpārv sistē­mas,^
lai vienā joslā nes:>-i<33tu ģe­nerāļi,
kamēr otrā politiku veidos
civilisti.
Otrs lielais;„bet* ir jautājiuns,"cik
^tentrāli^ lai vāciešiem atļauj iz<»
veidot savu satversmi. Francija ir
pret katru centrālvaldību Rietiim-vācljai.
Anglija tādu prasa. Ameri­kāņu
viedoklis i r kaut kur vidū. Tā­das
pat problēmas, tikai vēl neiecie­tīgāka
nacionālisma un lokālpatrio-tisma
apdvestas, ir Rietumvācijas
p(AItiako partiju cīņas. Bonnas par-lanientārā
padome spriež jau kopš
septembra un nav tikusi ne soli tā
lāk, kā tikai vienojusies par nākamas
valsts karoga krāsām — melnu, sar­kanu
un zelta ^ kā vecās monarchi-jas
karogam. Tomēr vēl nav varē­juši
vienoties, kā i ī s krāsas sarindot
— šķērsām vāi gareniski un kādā
kāriibā. Lielākā partija rietumu
joslās^-- sociāldemokrāti izrāda no­teiktu
pretestību Rietumvācijas /de­centralizēšanai.
Kristīgie demokrat
to prasa. Bavārija vēlas decentrali­zētu
valc^u, pārējās Vācijas provin­ču
valstis to noraida.
Sī stīvēšanās lej ūdeni uz Maska­vas
dzirnavām. Nav noliedzams, ka
rietumu joslu milltārpārvaldes, pa
daļai taisni tāpēc, ka trīs galvaspil­sētas
nav saskaņojušas savu dcupā-cijas
politiku, pielaidušas dažas po­litiskas
kļūdas, piemēram, piespiedu
demontāža uh psīdioloģiski neveiklā
Rietumvācijas pierobežu korrekclja
f^ar labu Holandei, Beļģijai tm Ļuk?
semburgai. Maskava pret šīm kor-lektūrām
oficiāli protestējusi, uņ tas
kontrolētie Austŗumvācijas raidītā)
un prese sacēlusi .īstu Sašutuma vēl
ru, kas arī. rietumvāciešieni ir* īst
debesmanna. .
(Beigas 5. Ipp.)
mumu, ka kara gadījumā Savienotās
Valsitts varētu mierii^tpalikt otapus
Atlantijas okeāna un raidīt pāri
Ideņiem vienīgi raķešu šāviņus. Bū-
;u grūti atiitst sabiedrotos Eiropā,
ja tie jau sākumā pilnīgi ^ a i d r i z i ­nātu,
ka viņus vispirms okupēs un
tikai tad atbrīvos.
Uelu ievērība Savienoto Valstu
orese veltī ģenerālštāba priekšnieka
ģenerāļa Bredlija vāi^em. Ģene­rālis
deva interviju presei pēc Ij^iša
ārlietu ministrijas lūguma deklarēt
armijas viedokli sākiarā ar Atlantika
pakta parakstīšanu, Bredlljs vis­pirms
analizēja līdzšinējos ām^Bcā-ņu
uzskattis, it kā E l r < ^ nebūtu ie­spējams
nosargāt pret komunismu.
„Tas ir maldīgi, un šāda stratēģija
mums sagādās tikai zaudējumus,"
pateica ģenerālis. „Vai jūs, kungi,
ķfltu ar mieru parakstīt ar mani lī­gumu,
ja zinātu, ka briesmu gadl-
Jum& es jūs pametīšu? Ein^as at-j
^ S ^ i a nedrošībai un Ismisumam
lu^^ļ^u, k a Maskava ieguvusi vis-iž^
lM Jauiiu divīziju. Ja brīvības
aizsargāšanai nebūs kopīgu plānu,
mēs nestam gaidīt^ lai Rietumeiro­pā
cīnās kopā ar iņums.*^; . .
Informētai aprindas Vašingtonā
^erālštfibā p f i i e k S n i ^ di^arāci-
Jai'velt: vislielāko ievērību. Vairāki
kongresa locdkU nepārprotami iztei-
Cās, ka Eijtt^pa saņems no ASV ne
Vien ieročus, un kara materiālus, bet
var palauties ari uz ekspedīcijas ar-nUju.
58 ģ. vecais ģenerālis Bredlijs
tikai 1947. g. nomainīja Eizenhaueru.
Savā' laikā viņš komandēja invāzijas
armiiu Āfrikā, bet 1945. g. 1. armi­ju
Serburgā, Pēc Vācijas kapitulā­cijas
ģenerālis Bredlijs piedalījās
Potsdamas konferencē.
Ņe mazāku ievērību Vašingtona
radīja ziņa, ka valsts aizsardzības
koordinācijas priekšnieks ģenerālis
Eizinhauers sajaucis armijas, aviā­cijas
un jflotes ^tāba vadītāju konfe-reņqi.
Nekāda tiivāka informācija
nav publicēta.
Pēdējās, dienis nolemtas svarīgas
pSrmaiņas amerikāņu Pacifika flotē,
ziņo AP. 16 lielus iznīcinātājus pār­sviedīs
np Klusā okeāna ūz Atlan­tijas
okenu. ASV militārās aprindās
vaida pārliecība, ka stratēģiskais
smagumcentrs tagad atrodas Atlan­tika
telpā. Iznīcinātāju skaits At-lantilas
c^^anā palielināts uz 117,
bet Klusajā dceanā paliek 53. Pēc
informācijas no lSwandželo8as, At­lantika
telpā amerikāņiem ta^ad ir
409 kara kuģi, bet Pacifikā 285.
Kāds ASV ārlietu ministrijas pār­stāvis
preses sanāksmē paskaidrojis,
ka Savienotās Valstis viapār nedomā
atbUdēt uz Padomju Savienības pro­testa
notu, kas iesniegta sakarā ar
Atlairtika paktu, jo par to jau esot
pi^ilkami daudz runāts un rakstīts.
An „timcs" prasa
uztfemt Vadju U^^
valstu saimē
Iespaidīgais Lond(mas „Times''
piekt(|ienas ievadā prasa tūlītēju
Rietumvācijas uzņemšanu rietumu
valstu saimē. A/Uant&a pakta
iecerētā Eiropas atjaun^ana ^
nodiošbiāšana pret uzbrukumiem
no padomju bloka neesot iedomā­jama
b©z Vādjas. „Vācija mums
tādēļ jāuzņem par pilnti^īgu lo-
^ k l i UN saimē,*' prasa „Times".
„Bez tam mums jārespektē Vāci­jas
d e n u ^ t ^ o partiju vadoņi,
lilēs tos nedrīkstam iedarīt par
milltārgubemātoru pavēļu izpil­dītājiem,
jo vācu tauta i r redzīga
un ļptīga. Tās aizvainotās pa-trioti^
ās jūtas un cilvēcīgais
pašlepnums nekādu uzspiestu val­dību
necietīs. Šādus okupācijas
pavēļu izpildītājus aizskalos pir­mais
nacionālisma,'neokomūflisma
vai naciboļševisma vilnis, kas va­rētu
ni3^t no Austŗumvācijas."
\