Bavarijas Latviesu vestnesis, May 21, 1949

              ^'^K1919,
m
Mas v"lft«?ļ,%!
ķ i f e s t s lielīS^SS^
g^rsteigumi bija Dr T P^^^oiie^^ļ
rJ«?guva 2. vietu iJl ['"«gers l ^T
tā palika KīningS% A ^ ^^
I.T-8. vietu dēl cTnTJs »^ P-nopietna
spēļu. p ā S i , ' " ' 'ta
ārzemju meistaS"" ' »f
»«V5eiiasrie,;n,afli„,J«NŠ|
ŗustvārdu
P
P^'J'Jļomv^m^, 7. Paklansk
lekts, .41. Kartds skaitļa vārds R i
ļ 6 . Ievada, 18. Par. 19. Vietniekvir^
Ieturas zīme. 23. Nepareizas. 28.?,iri
Iļsēta, kāda arābu valsti. 30. %§rto.
i- 2. Slavcmlii
ķmiķis. 3. Siltzemju labība. 4. Mi\k
Jment3. 5. Žāvēt. 6. Jaunatnes orianiij
ļlpceklis, 8. Vārds, ko pasaules poUfill
ļļieto kāda režīma pārstāvji. 10. M
ļule. 13. Pēdējā laikā bieži pieminēti
ļa vārds. 15. Smeldz. 16. Jōrasbii
ļlumi. 17. Smīdinātais. 21. VSca pott-
I partijas iniciāli. 22. Kādas Baržrljo
1 fabrikas iniciāli. 24. ^ievieitt M
alfts. 27. Pilsēta Francijā.
m
J
1
brblingas latviešu nometnē
lotais Vīrs
istreichs
1949. g. 9., maijā Apbedīts F*
Dziļās sērās sieva V&cijS,
meita im mazbērni diimteai
1^
1
nodaļas vadītājs
iaijā Ambergas Katrīnas IcapsStfi.
K p i i e m i ņ ā ; paturēs
^SMlitorijās vadfl» uh darWiii«W,
dzim. Mieze
ftutingas saiiiatorijā^
[iņn mīļa piemiņā paturēs
VtvieSi Gautingfls sanatorijā.
Iznākušas
esejas
0
I > I II; iesp. ^0
na: broS. t)M. f - ' , J ; £ ,V
•DM. 5 * Atkalpard^|)i«"^^^
10 eks.v atlaide:
proc, puspēcin. 15 pfo^.» ; ji-p
m / M t i n ā j u m u s pieJ?effl
pa^ftvas VaiiBgu «
I3a) Nurnberg 2, A/^ f
Us DIENESTS. ABOW
MEKtE:
misf Zigismundtt ^Vgavp V
Tirzas pag-, V-J- Z Pfe«'S,i,t<
Rediņu,. dz. 15. 3. i .^Ijjg B
apm. 66 g. V., dZ' dz. ^^i
rio^Gracas; Os^^rn lu^^ ,
_ KalncemPlU P/^'k/astii?"' "^p^i;:
Terpovcu, dz._. no^K
Jvai^ 1893., Rīga, P. ; 6. •
Ino Bad-Dirkliciniasv no ^7,1?^^^
• Upenicci,,d2. Jebru ^^^,,^88 1
10 Veiskirchlites P^^
i»
'Jt
^ LATVIA
L a i ^ New8paper
Publiiliid onder EUCOM Civfl
Alfairs DivifliOD Antborisatioo
Nombtr UNDP 1W. Poblishtr
end Editor: KārUs Rabācs.
DP Camp Kleink6t2 near
Gfiozbtirg/D. Printer: »,Schwib.
Volkfbl.'V Gfiozbarg/DM Bgm.-
Ufldm.-Pl. 7, Circulation: t2m
Pttb!ish«d t bm times we«k]y.
lATVIAN NEW5PAPER.
Nr. 56 (280)
Seaidlesi. 1949. g. mai^
iafik trb Htm aadCļi. It4»*
Tifs: UtviiSa prem d a f t t n if
tai MdarUtea k o p t ; Jaņn y>
efitails M. CsOtta. Oalvmia
rtdalrt«rf X «ibiet (dvbfi
OMirodM); g^. rtdākton
vtoiB. H. Ihditit. Rtdakfori:
B. ĶIuUs, X Uepa, H. Min*
dolīvga. RodakdjM «dmo:
G9iuterf/Do^ Posttādi 19,
Vai krievi
Berlīnes
Pārtraukta satiksme pa autoceļu
Angļu miU^uris iestādes ceturtdienas vakarā Berlīnē paziņoja» ka sa­gaidāma
zemesceļu satiksmes pārtraukšana uz B^iini, ja krievi neat^
cels pēdējās dienās izdotos rīkojumus. Tie raduši tādu nekārtību,
ka Rietumvācijas autotransporta firmas atsakās sūtīt preces uz Ber­līni
Trešdien un ceturtdien krievu posteņi pie HdmStetes autoceļa
transportus novira^ pa maziem blsUsus ceļiem un no braucējiem pie­prasīja
speciālas atļaujas šos ceļus tietot. Traucejua^ radušies ari
vilcienu satiksmē, jo krievu lokomotīves neierodas laikā. Tā kā vai­rāki
angļu un amerikāņu miSitārvildeni pēdējās dienās kavējušies par
vak^kām stundām, krieviem paziņots, ka rietumnieki paši pārorgani-zēs
šo kārtību, ja stāvokli tūlīt neuzlabos.
Kopš BeiHīnes blokādes atcelša­nas
dienas — 12. maiļja pagājoisi t i ­kai'viena
nedēla, bet jau nāk pir­mās
ziņas par krievu kavēkļiem
{etru vaMu nolīģumain, kas' pare­dzēja
atbrīvot visite staitpjoslv
Bliežu, zemes.un ūdensceļus. Kaut
«ri jau 13. un 14. maijā ^krievu kon­troles
uz zemes ceļiem prasīja v i ­sādus
jaunus dokumentus, par k u ­riem
iepriekš nevienam nekas ne­bija
zināms, līdz pat šīs nedēļas
beigām cerēda, k a padomju iestādes
laikus traucējumus novērsis, un sa­tiksme
atjaunosies pilnos apmēros.
5īs cerības tomēr ne(piepildījās. Pie
Helmštetes - Marienbornas - Ber­līnes
dzelzceļu satik.sme vi&\imā r i ­tēja
apmierinoši, lai gan padomju
iestādes pieprasīja 1945. gada nolī­gumā
paredzēto padomju dzelzceļ­nieku
un austrumu joslas lokomo­tīvju
lietošanu tālākajiem transpor­tiem
uz Berlīni. Rietumniekiem sa­vas
lokomotīves Marienbomā vaja-dzējiā
atkabināt.. Uz lielā autoceļa,
turpretī, krievi aiztureda katru sma­go
auto un neilalda to tālāk, kamēr
nebija saņemta īpaša atļauja no
Berfīnes un pārrakstīta starpjoslu
pase.- '• • _ , . '
T S P ^ krievi |d5!^ture^ visus tran-aportus
no Rietumiberiīnes uz angļu,
franCu un amerikāņu joslām, aizbil­dinoties,
ka šps šūtījļumus nevar at­brīvot
tikmēr,: kaniēr rietumnieki
nebūs atjaunojuši preču satiksmi uz
Austrumvāciju pilnos apmēros. No
Berlīnes izlaida tikai tukšus vilcie­nu
sastāvu^.
Līdz otrdienai Berlīinē tomēr i e r i ­poja
34 ogļu vilcieni ar 750 t katrs
un Ifi pārtikas im :fēlvielu vilcieni.
Kopā pirmajās piecās blokādes at­celšanas
dienās Beiūīnei pa zemes
ceļiem piegādāja ap 37.000 t preču.
Nepārtraukti visu laiku darbojās arī
gaisa tilts vm. lidmašīnas nolaidās ar
parasto 90 sdkunžu afetarpi, pievez-damas
Berlinei pa gaisu pat vairāk
kā to Sīpēja vilcieni, &ma>gie auto un
dažas liellaivas kopā.
TrešdiOT presei ģen. Kleja viet­nieks
Berlīnē, ģen. Hejs paskaidro­ja,
k a viņam nav iebildumu, j a krie­v
i cieši turas pie 1945. gada ndīgu-ttia
par dzelzceļa satiksmi uz Berlīni
un lieto savas lokomotīves un v i l ­cienu
pavadoņus. ^Krievu rokās tik
un tā atrodas visa signalizācija un
pārmijaSj tā ka v i e n ^ a , vai mūsu'
vik^lenus vada viņu ierēdņi vai mū-sš.:
ie. Es neuzskatu šai gadījumā
transportus uz Berlīni par politiska
prestiža jautājumu tikmēr, kamēr
krievi var veikt ar savām lokomotī­vēm
mūsu pieteikto satiksmi. Ja
tie pēkšņi paziņotu, teiiksim, ka v lr
ņiem brīvas tikai 3 lokomotīves un
tie nevar mūsu 18 vilcienus iienā
nogādāt Berlīnē, tad mēs ķersimies
pie citiem līdzekļiem. Kamēr šādi
traucējumi nav radušies, es ne­redzu
nekāda Iemesla uztrauku­mam
it
(Beigas 5. Ipp.)
Maskava vēlas
c mieru Grieķija
TASS APSTIPRINA ČETRU
L I E LO SARUNAS
Tass piektdienas j i t ā publicēja
paziņojumu; k a aprīļa mēnesī Ņu­jorkā
notakušas apspriedes stiarp
ASV, Anglijas un Fŗandjas val­dībām
par • Grieķijas jautājumu.
Informatīvas sanāksmes šai jau­tājumā
notikušas arī ar Padomju
Savienības pārstāvi Gromiko UN
ģenerālsekretāra Trigves LI dzī­voklī.
Oficiālā padomju aģentū­r
a ziņo tālāk, ka Gromiko nav
bijis iebildumu pret Grieķijas
jautājuma apspriešanu četru lie­lo
konferencē Parīzē. Padomjif
Savienība iestājas par drīzu mie­ra
nodibināšanu Grieķijā, ieceļot
jauktu kontrolkomisiju, kurā ie­ietu
arī Padomju Savienība. Sī
komisija raudzītos, lai Grieķijas
kaimiņvalstis ievērotu Grieķijas
robežu neaizskaramJbu.
Grieķijas valdība Atēnās pub­licējusi
paziņojumu, ka cer jau
šai vasarā pilnīgi izolēt komu­nistu
partizānus. Grieķijā nodi­bināšoties
miers un kārtība tikai
tad, kad no valsts dzīves būšot
izslēgta komunistu partija.
DARBS DIEVAM UN TAUTAI
Archibiskapa
prot Teodora
Grmberga amata
svētkos 21. maijā
K. P ti r i ņ a ^zņemums
A R C f f l B l S K A P S PROF. DR. TEODORS GRĪNBERGS
illlllllllllllllllllilliilllllillllllllilillilllH liii
EČESONS NEMAINI:
Parīzes konference, ko ar lielu
Interesi gaida visa pasaule un kurai
jāpierāda, vai Maskava tiešām vē­las
sadarboties, sāksies p l r m d l ^.
Jau piektdien uz Francijas gfivas-
Pilsētu izlidoja ASV ārlietu ministrs
Ečesons un britu āipolītikas vadī­tājs
Bevlns. Priekš došanās ceļā
Ečesons ceturtdien apspriedās ar
prezidentu Trumenu un senāta ār-fietu
komisiju. Pievakarē A S V ār­lietu
ministrs publicēja oficiālu pa-llllļlllllllllllllllllll
Šinī eunmra
V
KAS ISTI kOSENKINAI DE- i
VA DROSMI I Z L E K T P A L O G U I
5, ipp. I
^ MŪSU SPECIALKORESPON- I
BENTS IETEIC EMIGRĀCIJAI i
FRANCIJU 3. ipp. i
f JAUNA P A S A U L E POĻU DP l
ŽURNĀLISTA S A T Ī R I S K A S K A - i
T U U M A 6 Ipp. ļ
® JAUNS RŪTAS SKUJIŅAS l
STASTS JAUNATNEI 4. Ipp. =
® SPORTS U N IKDIENA AUS- \
TRAUJA, ARNOLDA SMITA \
VĒSTULE 6. Ipp. i
^llllllllillllillllililllillliliililjjjjļjljiljjj^^
Skaidrojumu, ka Parīzē viņš nepa­metīs
neizmantotu nevienu reālu
Iespēju, lai mazinātu saspīlējumu
austrumu un rietumu starpā un no­drošinātu
pasaulē ilgstošu mieru.
Savienotās Valstis tomēr nemainīs
līdzšinējo ārpolitiku un neatdos sa­vus
panākumus Vācijā pret krievu
solījiuniem. Ečesons tālāk norādīja,
ka BeiHīnes blokādes atcelšana at­jaunojusi
vienīgi agrāko stāvokfl.
Viss Vācijas problēmas smagum-piu±
ts vēl atrodas nākotnē. BBC
politiskais redaktors domā, ka Eče­sons
četru ārlietu ministru konfe­rencē
nav sagatavojies ne uz kādiem
kompromisiem. Vašingtonā, sevišķi
amerikāņu valdības aprindās, par
Parīzes apspriedēm nelolo nekādas
ilūzijas.
Ir izredzes, ka uz konferenci vai­rās
doties arī Rietumvācijas zemju
četri ministru prezidenti un četri
parlamentu locekļi. Grotevols pa­ziņojis,
ka SED izraudzīs savu dele­gāciju,
„Times" piektdienas ievadā saka,
ka liedz Višin^ds, nedz Bevins vai
Ečesons neizšķirs Parīzes konferen­ces
panākumus.
- „Sis konferences Hktenis un pa­saules
miers tiks izlemts nevis Pa
rīzē, bet gan Maskavā." Lai kā.arī
četri ārlietu ministri pūlētos, km
ferenci jau iepriekš izplānojis Krem­lis.
Tā kā A S V ari nolēmusi nō sa­viem
principiem neatteikties, viss
atkarigs no Staļina labās gribas.
AKA PASI „VAINĪGIE?"
DP priecājas par izceļošanas |)aātrinašanu,
bet pec pārbaudēm veļas mazu atelpu
Mūsu LĪDZSTRĀDNIEKA VĒRTĒJUMI AUGSBURGAS EMIGRĀCI­JAS
NOMETNE
Paši DP kavē emigrāciju. Galvenais, koordinators A. Skvadrili sā­cis
rīkoties un strauji kāpina izceļošanas gaitu. No 1300 tikai 600 saga­tavojušies
aizbraukt. Par transporta nokavēšanu sola atņemt DP tiesī­bas.
Tie ieprielišējos ,J^tvijas'' numuros bija virsraksti un rakstci satura
rezumējumi, kas saistās ar musu visu lielāko vēlējumos — ātrāk atstāt
Vāciju. Bet ko saka paši „vainīgie"? Vai tiešām pēc četru gadu nīkša­nas
nometnēs pa^ DP vilcinās aizbraukt? Lai skaidrotu šos jautājumus,
mūšū līdzstrādnidis devās uz emigrācijas centru Augsburgā.
Katrai medaļai ir arī otra puse.
Tas attiecin^ns arī uz apgalvojumu
par emigrācijas kavēšanu no pašu
DP puses. Sarunās ar 50 latviešu
DP, kas pašreiz kārtojas aizbraukša­nai,
necentos pirmos jautājumus
centrēt tā, lai tūlīt saņemtu striktu
atbildi — mēs esam tie, kas nevil­cinās.
Patiesais noskaņojums izlo­bās
brīvās sarunās. Un šoreiz tikai
ASV doma, ka DP
Izceļosaiiā vaino-jams
' DP likums
„N. Y. Times Overseas Weekly"
apsveic A S V tautas vietnieku nama
jurļ,di^ās komisijas lēmumu pie­ņemt
jauno DP likumu, par kuru
jau ziņojām Laikraksts pie tam iz-s
^ a arī savu viedokli par. to, kas
istj. līdz šim kavējis lielāka DP
skaita ieceļošanu ASV, uzveļot visu
vainu līdzšinējam likimiam.
„Jaunais likums," raksta ,,Over-seas
Weekly", ,,ir labs DP likums.
Tas izlabos līdzšinējā likuma kļūdas
un kauna pilnos ierobežojumus, kas
kavēja lidāka pārvietoto personu
skaita ieplūšanu šai zemē. 339.000
personu ielaišana A S V i r vienīgā
atbilde DP izmisuma pilnajam-stā­voklim.
Jaunais likums procentuāli
neierobežo iebraucējus divi noteik­tās
kategorijās — ka noteiktai daļai
jābūt baltiešiem im pie tam arī
laukstrādniekiem. Līdz šim arī pēc
vecā likuma vajadzēja iebraukt A S V
vismaz 75.000. Deviņos mēneš^os to­mēr
ieradušies tikai 20.000. Tas ir
pierādījums, ka vecais likums ne­darbojas
un tāpēc neder."
divi izteica domas, ka patīkami būtu
vēl dažas nedēļas vai pat ilgāk pa­būt
veco paziņu pulkā. Saņemtais
galvojums jau nekur neaizskriešot.
Tikai divi no 50! Pārējie dega nepa­cietībā
beidzot sākt ja\mu dzīvi.
Šķiet, šāds noskaņojums valda visos
latviešos. Grūti tādēļ būs Izrēķināt,
k a katrs piektais l a t v i e t i s tišl
vilcinātos ar izceļošanu.
Emigrācijas gaitas kāpināšana ne-apstridami
radīs vēl lielāku dažā­dību
D P komisiju, kcmsulu un vadī­tāju
IRO darbinieku m pašu DP
slēdzienos par to, kur būtu vēlama
pat vel r a l t ^ rīcība un kur savu­kārt
dodan^i maza atelpa pēc dažā­dās
pārbaudēs pavadītām nedēļām.
Bet lai runā paši DP.
Ģimene ar 4 bērniem. Aibi vecāki
strādās A S V lauksainmiecībā. Uzzi­nājusi,
ka pēc konsula „jāvārda" va­rot
iznākt aizbraukt pat 2i stimdās,
māte kļūst gaužām nelaimīga, „Trīs
nedēļas deldējām 10. bloka nāras.
Nav tagad tā, kā agrāk, viens krekls
mugurā, kaut četri somā. Ceļā būs
jāpavada atkal vismaz 14 dienas. J a
netieku atpakaļ nometnē aplāpīt un
apmazgāt, nezinu, kā lai rādāmies
jaunajam saimniekam."
Tēvs ar pieaugušu dēlu. Abi reizē
saņēmusi galvojumu no viena saim­nieka
un sākuši veselības pārbaudes.
„Dēlam ar tām pašām krūtīm aiz­ķērās,"
sirmos matus nobaudot, ba-ž
^ stāsta dzīves nastu vēl nesa-liektais
Latvijas arājs. Nebija jau
arī Andrejam vieglas dienas . .
Man pie konsula jāiet tūlīt. Dēlam
papildus pārbaudes var ievilkties
kādu nedēļu. Ja nu mani sūta ar
nākamo transportu? Tagad jau vairs
negaidīšot. Kā no konsula, tā prom.
Esot bijis kāds lielāks kungs no
(Beigas 2. Ipp.)
Kas gan iiepa2uitu Teodoru Grīn-bergu?
JQ kāds to neipazlst kā ar-?
diibī^aipu. tad kā ^Bitītes oi^culi*'
vai skolu darbini^kiĻ Saeimas de­putātu,
kā teoloģijas profesoru Lat­vijas
uniiversiitfitē un — par visām
lietām —- kā mīļu un atsaucīgu cil-vSou,
Ima tēvzemē un trimdā ir
katrā stūrī savs draugu pulciņš, kas
labprāt grib no viņa smelt kādu ie­rosmi
un skatlit viņu vcdgā. Sim
vīram, kas ar savu dzīvi un daziju
ir Īsts tautas vienotājs, šogad 21.
maijā paiet 50 gadu no iesvētīšanas
mācītāja amatā. Trimdas draudzes,
mācītāju saime un Iļpaši Esling^as
nometne posusies šo dienu godam
atzīmēt. Lai tad man kā gaviļnieka
laika biedram ir atļauts par viņu še
bilst kādus vārdus.
Ar Grīnbergu iepazinos 1891. g.
pavasarī. Jeiigavā iebraiuds, lai kā
ekstems piedalītos gala pārbaudī­jumos
JeJgavas ģinmazijā, atradu
uzņemšanu kādā ģimenē, icuŗā uztu­rējās
vairāki £^olnieki, viņu vidū
kā vecākais abiturients Teodors
Grīnbergs. Ģija viņš slaida augu­ma,
kalsens, nopieitnaii dabas jau­neklis.
Vidusskolās latviešu valo^
tobrid vēl nemaz nemācīja, bet lat­viešu
skolniekiem pastāvēja savs
pulciņš, kas nodari)ojā8 ar latviešu
valodu un rakstniecību. Grinbergs
bija pulciņa vadītājs. Cēlies Šis
jaimeklis bija Kurzemes ziemeļos,
kiŅT viņa tēvs nomāja Ģibzdes mui-iu
thmdagfi. Tālab G^lnb^am tu-
W"lt8V8d KiSfe^ veco
Dittabeirgu.
Tālāko izģļltUbu viņš bija baudījis
t^alsos K. menbacha vadībā. No
tā laika starp skolotāju \m audz3uii
pastāvēja sevišķi simpātiskas attie­cības.
Tā, piemēram, valodas ma­teriālus
krādams, Milezibachs uztu­rējās
Lutriņu mācītāja mājā, kur
Grlnbergs toreiz jau bija amatā. Ar
n^pāiprotamu p r i ^ MHenibachs
rakstīja Baltijas Vēstnesi par cle-niljamo
stāvolkli, ko draudzē bija ie­guvis
mācītājs Grlnbergs. Tuvāk
vēl nekā Mlenbachs Grīnbergam
bija cits tautā pazīstajns vārds, ar
kuru viņu vienoja ne vien savstar-pīgA
labvēlība un deņa, bet arī tu­va
radniecība. Tas i r KriSjānis Ba­rons,
brālis Gdnberga vecmāmiņai.
Taisni pazīšanās ar Grīnbergu ari
man sagādāja tuvību Barona namā,
kur ciemiņš baudīja namamātes ne­viltotu
laipnību un no sirmā dzies­mu
laiva dzirdēja dažu gudrības
vārdu. Grlnbergs bijā arī tas, kas
1923. g. Baronu izvadīja uz garo du­su,
viņa mūža darbā saskatīdams
īstu svētkalpošanu.
Ģimnāziju beidzis, Griiibergs do­das
uz T^totu, kur studē teoloģiju
un, čakli strādādams, beidz fakultāti
1698. g. ar kandidāta grādu. Viņš
ir pibiīgs aitturībnieks, bet tas viņu
nekavē ieaugt Letonijā un būt par
tās biedru nu jau 116 semestru (I).
No Letonijas veobiedriem, cik zinu,
vec&d par jubilāru ir tikai kādi trīs,
starp tiem māc. Jānis Sanders (92.
(Beigas 2. Ipp.)
Ieceļotāju DP juridis­kais
stāvoklis
Austrālija
.6
LCK griezās pie Austrālijas mili­tārās
misijas B^ ī n ē ar lūgumu pa­skaidrot,
kāds i r ieceļoti^ju juridis­kais
stāvoklis Austrālijā līdz pa­valstniecības
iegūšanai. Atbildes
rakstā misija paskaidro, ka tos DP,
kas ieceļojuši Austa*aijā ar IRO
starpniecftru, uzskata par ārzemnie­kiem.
^^enīgais, kas viņus atšķir
no pārējiem ārzemniekiem, ir tas,
ka viņiem rakstiņi jāapliecina ap­ņemšanās
2 gadus strādāt norādīto
darbu. So 2 gadu laikā viņi nevar
mainīt darba im dzīves vietu bez
Imigrācijas 'departamenta atļaujas.
Visiem ārzemniekiem jāreģistrējas
polidjā, kur viņi saņem ārzemnieku
reģistrācijas kartītes. Tiesību iero­bežojumi
ārzemniekiem esot tādi
paši. kādus parasti piemēro ārzem­niekiem
citās valstīs, kā, piemēram,
daži Ierobežojumi darba izvēlē, ne-plelalSana
politiska r€a?:stura vēlēša­nās
un — dažos štatos — aizliegums
iegūt nekustamus īpašumus.
LCK inf. noz.
m