Bavarijas Latviesu vestnesis, May 21, 1949

              Kāds
uznfidi pMm dažīds
praodina no miega, pSk^M ^ baigi
iafeeblnddams dvēieU, liek pieiet
pto kgA, SMi kuru iltas lietus IS^es,
m ie^^tpot mierinošo un svaigo
diestrumu. Nekis tm noticis, pal'
dto X>i0vaml Bet m i ^ ir visšķīstā-
Mtiā itft^initUs, tsn to nevajag no­kavēt
— guli, kamēr vari, nfiks
Mks, kad nsdctf sāpēs kauli no cu-himiedru
dīisnas Un lietus vien-inMgams
sākti iežOZo. Tā daļa, kfls
nomodi arvleii p ^ Kurzemē, un
tā, kas Jau mft Austrālijā — miegā
tās atkal sanāk kopā — cilvēks ir
•ttjd ar sevi
Bet vienu nskti tdi^ ienāk dobji
m a|)slāpēti kftauddeni; tas ir tā, it
ki paU siidsiq^2lņa būtu piesitusi
gidētā^ pierei, un gribot negribot
JitrOkstas mi0iā ir? Kas
niAni meklē? Ko vajaga?
Nekl n ir tScei asna ki^Sbe
SMn zemes, kas mostas dzīvei. BLāds
Hflirtlaidlgs urķis, kāds dzl^^ ai-dtjs
kal savu nm/m. Ar g}uži ik-
'dienišķu veseri viņš urbtoa cdusev
un daudziem dtieni. Vhfi naglo ka­stes
Itdc, tUk, tīdc Un tas nav
cāiks, nsfv ari semē rokamas
mantas lāde. Tas ir viņa Jairnās
dzīves šķirsts, kurā dienišķās lietas
ix t&pat kā zeme, kas vajadzīga
pfiarstādāmaim kokam.
TUk, tuk, tufc. Tas ^ ksut kur
Mfi, apakšējā stāvā; kāds vairās
tiueēt gulēt&ius un rScojas t£k sde«
sttdzUĻ H kā gribērtu bdt klusāks
par Uetui lāšu pUēšanu. Bet kāds
(omar Ir uzmodināts šai daudzo
sfantu gulētāju piilkā, un apdfipē^
tie vesera sitieni izārda to, ko
nlefs savienota vlmt viņa puse
plMSlas un vesera sitieniem pa
ftisUu pa niE^ melnimni dažās
sekundēs noikrien tos 2A.m kilo­metrus
^z jaunadam krastam. Bet
otra giodi atgriežas Kurzemē un
U£st Kandavas pakalniem un
lepriežas Sabdes nekaltā brufta ie­lās.
Un kaut kur vidū, Bavārijas
nomeitnē, gluži kā \m miesas pa­mesta
sirds, klusi klabina veseoris
— tuk, tiA, tuk.
Tas bridis ir f^enāds — posies,
aavāc sefvi kopā. celies un ej! Jau
rft| tikko svīdis gaisma. īr jāstd-dsas.
Dzhi^ līdz šim ir gājusi ga­rām,
bet nu tā gaida. T6, kas tur
kaļ, un daudzus dtus. Vn kas bOs
ar teivi? Ddz pēdētjā nagla būs ie­sista
. . .
afrumā murgos novāsrgušo
gdētādu ^ttnodina viei^ klau-vtUiens
pie durvfm — atkal jau!
Bet tas Ir dlvēks«- tas ir tas pats,
kas izauga Lielupes zaļajā krastā
netālu no Valgundes un visu bēr*
nOm notedUa tēvam līdzi aiz aikla.
Tas ir tas pats, k^ turēja rckās
vOi m E^vgriezni Jedgavas me-dianifkā
daitnicā un vēlik Hlgā
nēsāja techntfcuma cepurīti Tas ir
tas pats, ko no ^olas sola kara mu­tuli
uz gadiem iegrāda formas tēr­pā,
im tikai Dieva žēlastība pasar­gāja
no šķen^bas Pomerānijas lau­kos.
Tas ir dlv&s bez jaunības un
lāga dzīves; visu, kas viņam ir, pat
atmiņas, viņā pagājušaj naktī ie-nagloja
vienā vicailgā l&ē, m nu
stāv brivs, viens un
jaunas dzīves pridcšā.
JKas ir?"
.JSs neprotu sasiet kakla saitl.^
Nē, tas nedrīkst notikt! Cilvēks,
kaut ari bez jaunības un dzlv^,
nedrīkst pamest Eirc^ bez kdcla
saites. Lejā iedūcās tran^rta ma­šīnas
motors. Un ^hiH kā līgavainis
ZVEJMEKU
SVĒTAIS
VAKARĒDIENS
AI» (Artorft PtftoU) «pgfids Aogsfiortfi
lUdll klājs tatfidtt rakt
flIlM •«c«ri{ttimi Ii4mflitt« slItS mlniatOrlor*
aiSUU Pie KSrU Skalbes itlita Utm rpza
«aaia tekolnii rrtfia Diletmaa if<daickii ast*
m poiffla Zv8)olaktt irStai» vakarSllens ar
ISņa Zvirbuļa ilmljuraltm im Viljama Met-fOia
apceri par ftli poēmaa raianoi, nibūvij
mftkiUaleoiako m laejiiko noifml (apcere
DUeeflUi darbt lankts par balSdl).
Oaa ar fonnIUif, gaa lattdtlvla metbdea
talKUIbo, reizi ar oadera eirinibtt loterei6«
flāiBita par lanrlelv «itvea apstfikļiem tm taih
taa l i k t i e » laikmeta traģikas fona. MetjOst
•kaldrSs S&lJSs dod polmu iitirajumtt, a^
kll) dali iaimtt aomeata Friča Dsieimas Uv-temes
dteias Imitsl m ar atslnlga tSrtI*
^ fsum apsveio baildes ļatmo lidenuati. Jo tai
nar tlt diiļl poxittvo simbolisma Ir sava no*
nme tagadoss trOtajos laikos, — tS aloloa
latridu dlvlksll diimteal, ta svefliima ut
paeietIbtL itttffbti «a tidba savai tautai un
Dievam."
MetjOsa italaamam varam tikai plevleiiotles,
«I reiil mūs alikitstina UgstoSā Interese, ko
lis britu linfitnieka arviea vil velfl latvlcfio
tautai «& literfitOral.
Via Priea Dslesmu dtejl lletika uoiIme
Ir un, Uckas, art paliks tai daļai, kas veltīta
Uviemel, kura^ pēc MetJŪsa paskaidroiuma,
Ir no viea ar noteiktiem ģeogrāfiskiem punk-
Una assalstlma latvietu ivejnieku valsts, bet
paša dīajnieka sapņu leme. Sal Uvie*
ittti dsejl Zvejnieku avitajam vakarldlenam
aavuklrt pieder visai iscita vieta. Nevar at*
mIHes, kur vil dtur Dtlesma bOttr bijis tik
tvirts tavi rona, tik «emUstols un pie tam
Jat tfrt moBumentllt iespaidīga lavI liteiks*
ml, savu pantu mOsIklIaJI oraamentikl un
grafiskaJI feklrtolaml. H9 Ttsplrljls usbO*
vea un Idejaa Dilesmaa polmi gaa it kl Ie­raugāmu
tlnlmaa parauHea ar patistamo
Oka Sprodiķl Piņķu bamlcl, bet tis, Uf
ar vedējtēvu divi cilvēci stāv spo­guļa
priekšā un kārtojas iiehjam
brīdim, kurā cilvēks salaulājas er
dzīvi: kakla saiti, lūk, sien tā!
Vēlreiz un vēlreiz — un nu amals
rokā. Un lejā visu laiku dūc mo­tors
kā ērģeles pirms iviniga no­tikuma.
Kad viņš, Zemgales puika, ir
prom, lieto vE visu di^u gausi
pil no palodās — tuk, tuk, tuk.
Severins Dūms
L Ōērai^Š
(Veltījums 21. maija atcerei)
Sen, mi tas bija: s i ^ nmāmdm
Tev jaunās krūtis brieda;
Tā pun^urs zarā pib atv^^,
n imķe Ilgojas zieda.
Ttd nāca la&s. kxs tlrun^
Kā ārl^ vagas tu dsini
Vai graudu vārpas vainagā
No darba svē^bs^ pini
Uft mi, kad saOna ^edus ķeŗ
Un l^ļ>as viesuli svaida,
Tev ceļa zizlis ir jāsatver
Ar tauiiu postā m ^ddā.
Ki^ zin, kur dusa tev vēlēta.
Kas zin, ko tu pagalvi Uktu?
Nav gala klSsmai svešumā,
Nav māM ^ S^<^ts tu tiktu.
Kas ^imus j<»is? Kas malku
sniegs,
Lai dzesētu slāpes un sāpes?
Tu aizmiiists Sieties m pamests un
lieks . .
Bet lūko jel brīnišķās vārpas!
No zemes tās slejas uz dvesto,
Paj viņām kāpj gaismoti gari,
Tev v^tot, ka, ceļu kad pabeigsim.
Tu, ^rimdiniek, k i ^ tur arī.
savs
KVUSŪBM mtm TSJLAāA KONTINENTI
Vādjā tikko pienācis pirmais
Austrālijas latvieša rotatora tedi-nikā
Iespiestais numurs, kas datēts
ar 9. maiju. Redakcijas koUēģijā ir
Z. Bārda, E. Dēliņš, J. Raitums un
Am. Smlts, bet izdevējs ir E. Dē­liņš.
Laikri^kstam ir r^tāmpaplra
loksnes formāts, un tas iznāk div­reiz
mēnesi 8 lappušu apjomā. Pir­mā
numurā atrodami arī raksti
angļu valodā, un redakcija piebilst,
ka, pēc Austrālijas noteikumiem,
a(t]iaujas izdevimiiem svešvalodās
piešķir tikai tad, ja tie apņemas vis­maz
Vs teksta veltlīt rakstiem ang}u
valodām
kajk bās ffri nelaulās.
Ugmaaigi vlrotlj
kaut ko no Ptūdoaa %
valodas skaņlm un daUdumu metriskail ie-fimaaigi
vlrotljs Dilesmas polml pama*
als vlrtuosls mikslls ar
ķirti lUustrlt diejaa saturu un pastiprinlt
ittelksmi. Piemirām, plato un garo vokl|u
un divskann daudiums pinnaji panta rada le»
•aaidlgi drOrau noskaņu, un dieiniekā mei-ataffba
lai tiņi liek atccritleš PlOdoņa Divi
pasanlss. Pantmiru un nantU' maiņa tniesmas
potei nevieni gadlļuml nelijauo sacerSjuma
kopību: viss to dabskl sakļaujas kopi, atgl-
Httpt klda siru marla lekirtoitunu.
Prleis Diiesma io polmu esot )ao valrlk*
ķirt korrillils. Nav mums pa rokai agrikie
iespiedumi, tldll grOti ko tciKt par labojumu
aekmigumu. fiaļi Izdevumi dažas vietas to-mir
vil trauci polmas respektējamo vērtrbn.
KS samlkslotl Iespraudumi skan Iekāvis lik-tfo
teikumi H un » . lappusi. Aklai fantatijai
pleakaltlma fraie Matiķetinlt dilis vltras
ntkltt**. Teiciena „scis mirkli neaitvSrtas"
^emlrsta latvieSu IsteiksmI nepieciešama du­bulti
negldla (ne mirkli neaisvirtss). Vis-krlstilnisma
garā veidotajā polml neie-dtraa
tvejnieku lūgsnas vIrSanfis pie Laimas.
Atskaņu spaidi likuši darināt neveilclo un pār-protasBO
verbu «krlrlnlt" (- kript vieta).
Tta, kaa snrp tarvte^u literatūras pārau­gtam
Vllas f^*» > r'»^ eka grSmatu plaukta
CSflabU ari K M . r^icsmat, Zvejnieku
•vītais vakarēdieas pmtaidaro f^rlks par visu
clm, kas no S1 dtcjnieka darbiem dabūjams.
J l s l a Rudsttia
fūlijam Bračām
40 gadu
Jau vairākiem četrdesmitgadnie*
kiem šogad 21. maijā pievienojas
ari vēsturnieks Jūlijs Bračs. Viņš
dzimis im gadā Rīgā. bet bēr-nll)
a aizritē^)isi Piebalgā un Dau­gavas
krastos pie Ikšķiles. 1935.
gadā J. Braēs beidzis LU vēstures
fakultāti, strādājis par skolotāju
Rīgas ģimnāzijās un bijis kādu lai­ku
lietuviešu ģimnāzijas dlreictors.
Vēstures laukā J. Bračs īpašu vē­rību
pievērsis latvieSu \m lietuvie­šu
vēstures kopējo pavedienu iz­sekošanai
un noslcaidroSanai. Ju­bilārs
sarakstījis grāmatu „No
aistu vēstures*' \m sastādījis abu
valstu vēstures kartes. Viņš aktīvi
daibojies Latviešu-lietuviešu vienī­bā
un bijis Viļņas atbiivošanas sa­vienības
Kaunā biedrs, apbalvots ar
Lietuvas Ģedimina ordeni un bijis
Senatnes pētītāju biedrības loceklis
un viens no pirmajiem Ernesta Bras-tiņa
līdzstrādniekiem.
Mantojis no mātes rakstnieces Ir­mas
BraCas mīlestību uz dzīvo vār­du
Mii gūdams svētīgas ietekmes no
tēvabrāļa, ari rakstnieka. Augusta
Brača, jubilāis daudz rakstījis par
vēsturiskiem un ideobģi^ieln jau­tājumiem
latviešu im lietuviešu
presē.
Vācu okupācijas laikā J. Bračs
vadi^is jaunatnes pretestības orga­nizāciju
^Nacionālā sardze''.
Trimdā jubilārs savas dienas va­da
Hanoveiā „Accu** nometnē, at­jaunojot
un organizējot LLV. Viņš
sastādījis pirmo vispārīgo Baltijas
karti ar uzskatāmi parādītiem da­žādiem
laikiem un strādā gar vai­rākām
vēstures grāmatām.
J. S u d r a b i ņš
Rūta Skuļii^a
AUSTEA ^^Ej^m^
stunda Jau hi» «itoaies, kad d » - ! nedēļas klirtea u
laa idiziiM ieveda klatē Austra alauka tfitcU".
SaaprindriaUiau. kas brieda k<«B tādus tannausl"
vakaidlCDas. kad paklīda bnnnas ^ aid>rauc viena pati Itlvt
par pUsētoiecea ieražanos. bija Infiivd un atiM^a}".
unledzts pUnIbtt. Divdeamit divi «Kas Sal uzticēs «nu Ittkmi»
zffi. pelSd un tarOni acu pSfl v&rasl viņa batu zag«, tadMg
Austras sejā. matos, kājb un ro- to vaŗBtu gudrot Tsgad las aeist*
kas. Tur bija ari ko rediK. Daža ,ļM pārjuVn^J^*» P*a 0».
laba meitene aebUa rokfia turSM rSs mSjas pi*av5^ (INir itfja
t& suti un grezni ģ§i<>tu leUL Vs totas SSdas ISdas, ^<dai i^edate,,
Dlecian krttoAaa matus galvas vidū bet acumirkli neUetojamus
saturitia iflata lenta zQa kB debess. Bet galvotais - fiai piabCM ^
FMas' pi&ustoties vizuļoja vara- kojās).
v ^ s krāsās. Uta kur tad s ^ l Dažiem eiņfivfis elpa. ]|it Mja «
Kapteiņa Krasta ABse batu mierā īstā ceļa. , , , ,^
derēt, ka tās bta zīda. .JKo. tik vieni Lai aU«ik p u « ^
TSda it&atUās Austra «»elteņu « tagm m^i«m«
acis. Bet «ēni tedzftja «nelaI«m6J« L « i »
sejiņu, divas nenoteicamas fe"8i2^^^ti'''L
bet vēl®: izrādījās zaļgani P^^kas, ^
asi iezīmētus uzafiu lokus, P^trupu ^ miega iaw»a ii.
degunteli, kas s€*ii piešķīra uz-
9 v ^ bēmišķ!l>u, pārli^ baltas Nostāsts par knisfla pimkm
un šauras delnas un slaidus pirkstus, I Zveļjas dema Akolni€ltos Uja lnļn
kas turēja deSi sažņaugtu brūnultits k(^ gadiem dhdettnitkadinļ|
adas grāmatu somu. Austras kājas zēns, kas it kā sen jau eitot ml^
zēniem šķita garākas un slaidākas Baibu veids. Ite krusta, plm ^
kā pārējām meitene Ka te vainīgi viņš gan bargi sodīts, gandrU li»
feie svārciņi un gludās dda z^es, slēgts no Aolas.
tas viņiem neienāca prātā. ^ā, jā, lat atnes kniriii!'' Mi^tlUnk InUllDfiS 8*
Šķita, ka ar ŠI paradīzes putna jās vēl dažas mdtenes. S»tallduiSS •lfll)8''0 idU*'^^
(Zvejnieku Vija atziņa) ienākšanu ko varēija uzskatīt par plekrito^!^ -
pat gaiss klasē būtu kļuvis svaip un J)raugi,*' Zvejnieku Vilis pMs
smcailgs. ļ ierunājās. „vai tM būs pa.,
,JLellei*' no mm le auM pāršalca i Sai biidl pie durvīm kldsiNMm
I^ikri^ta iekārtojums un saturs
liecina par picaizīvojuSu žumāllstv
darba prasmi. Blakus informācijai
par aktuālajiem sabiedriski poll-tiiiķajiem
notikumiem latvieSu dzī­vē
tas sniedz ziņas par ieceļotājiem
Austrālijā, kā eirl turienes dzīves
apstākļu aprakstus un plašu sa­biedrisko
un kultūras not&umu
atmatu; netrūkst ārī sporta noda­ļas
un ārzemju notikumu atreferē­juma.
ko DARA MSESUNIEKI
Mūsu mākslu piektajā kontinentā
pagaidām pārsvarā reprezentē vār­da
un '^aņu mākslinieki, tiem seko
dejotāji, bet personāli pa visam vāji
pārstāvēta glezniecība. Uz Aiistrā-liju
dodas arī vijolnieks R. Miķel-sons.
un aprīļa beigās tur ieradies
degot^s Pauls Fibigs, kas līdz šim
dzīvoja Anglijā.
Mirdza Stūre, Si vīrišķīgā vēriena
pianista, pašreiz pa vakariem cīitigi
iestud^ Bēthovena klavieru koncer­tu
un naktīs recfe sapņus par vēl
nesasniedzamu ideālu —. personīgām
klavierēm. Dienā viņa Ir telpu apko­pēja
akadēmijā. Līdzīgi klājas ari
bijušai Rīgas radiofona dziedonei
Mirdzai Skudrai — Pijolei, kas va­karos
vingrinās dziedāšanā, lai die­nā
slotas saceltie putekļi zēnu kol-ledžā,
kur viņa Ir par kalpotāju, ne­ļautu
aizsērēt balsij. Abas māksli­nieces
kopā ar vecaustrfilieti Kārli
NIci maija vidū bija sarīkojušas
koncertu.
, Dzejnieks Teodors Tomsons ka-liilizācidas
darbos stipri avansējis
un kļuvis par inženiera labo roku,
bet ļpirUvo laiku pavada, līdzīgi Mē-terlinkam,
pētidan^ dzīvnieku dzīvi
— viņš Interesējas par koala lācī­šiem
^ im rakstīdams sonetus. Bet
grupa teātra entuziastu bijušā £s-lingenas
teātra saimes locekļa V.
Ļdsta vadībā vdc priekšdarbus
dramatizēs koi^ radīšanai, pare­dzot
iestudēt „Trīnes grēkus**.
novērtējimis, kad pirmais ziņkārības bet noteikti sdddauvlija,
vilnis alplaka. I Ienāca Austra.
Mdtenes nemierīgi grozījās. Bija Veltīgi zēni un mdlienes X|L^
nolemts, ka neviena neļaus svešoli^udslt aiz viņas pleca sarinM
pilsētnied sēdināt sev blakus. Bet I akolas pārzines izskatā. Aum«i
pat^Ibā ik viena no viņām vēlējās,[vēra dwrvis un stāvēja Vtemil
kaut jaunā kaimiņiene sēdētu tai pie i drusku samulsusi savu jauno M i
sāniem. ļbledruvidū. * ^
Kā jau varēja paredzēt, Austru pg^g^i bija radies tlids Uus^
nosēdināja pirmajā solā Māras vie- ^^^^ smašuS
tā, kurai bija jā|)āit(4as cUvas rinr Sļi^lS^^^^^
aas tālāk. L^^ KpuUzes gaima sāka ia\»mk
Starpbrīdī visa skola saskrēja]j;^ kā kuru katru mirkli.draudltoli
jauno brinumiu skatīt, bet tas bija|<]2ist un pamert tumsā iganpitlv^
ieslīdējis pārzhies dzīvokli. Nākamā āos. gan nobālušos bēnius, kas tHi
stunda nokavējās, jo visi bērni pēc bija lēnnitt par to, kaii kl puHāM
zvana grūstījās ap 6. klases durvbn, I lenSBk viņu vidū.
^ *^ ,JSs gribētu, lai Jūs fliamiH^
Austru bi;]a redzējusi. ļ savā barā,** Austras ll)aliiTl5SS
Vakarā Garajā mājā (ķuŗā mita Mnuku piesri^akusi.
bērni, kas visu nedēļu palika ^olā) 4^ 411^^ iimteLa m
slēpsies p^ savas ^""tmātes •3; Uanas noteikumus. ZēBw p u l ^ ^
būs jāiekļaujas paretjo Zolas bemu muS»U ^ U
vidū;un katra stunda, fcuŗu viņa w ^ f i 1 t a ^Ika mt^ūeifc^
vairās, tās liktai tikai aptumšo. nS£S
Zvejas dema skolai bija savi ,,E8 pieņemu," atikanili AuMU
nerakstīti likumi Ikvienam jaunat- balss.
nācējam bija sava ierašanās jāaplie-1 Zemestrīce nevarttu vdrlk il*
dna ar kāda uzdevuma veikšanii. To I trai;ikt 22 pusaudžus kā šie dift llP»
izraudzīja klases biedn un pieaid- di Viņi bija gaidijutt |»etoi^
nāti padoma devēji No šis tradīcijas lūgšanos, pat vaibūt ķsins/hi m
atsvabināta bija vienīgi pirmā klase, augstsirdīgi soli pa^iioUm ittdļMI
kas kā nenovēršams ļaunums katru I vienotos kaut vai j^toj^^
gadu nāca skolu beigušo vietā. feies slaucīšanu. Bet tagad mj0
Tā kā Austra nebija uzricatijusi kā no sedUert izcelti _
par vajadzīgu aprunāties pat arļ „Bet tu jau ņēma* nedai, m
Krasta Alisi, kurai viņu nosēdināja kapsēta atrodas!" ; u
blsdcus. tad stāvoklis likās ļoti kri- ,,Zinu, no stadjas nBkot,kl«^
tisks, jo Alises lūpas bija saspiestas parādīja.**
plānas kā papīra griežamais nazis, „Tā ir divi kilometJfiB n^H>WS
kas nozīmēja augstākās nicināšanas tm jāiet cauri mežam, Iniŗi pitiM
izpauani h»v^*
Zvejnieku Vilim pakavveicKgā rēta « ^ ^ 1 ^ M m
pieres vidū bija kļuvusi sārta kā rožu pmm\ vai w
pumpurs, kas nozīmēja, ka viņš do-ļ ^
mā, briesmīgi nopietni domā. Vilkn | ji^'^'^, , ^,. ^^a^
šķita, ka smadzenes kāds maisītu ar Te nekas vairs nebija uaātaBi-tādu
pat koka karoti, ar kādu tam „Bet krustu tu neilrtotl M K JP
māte kādreiz lika maisīt biezputrulkapa. Tev Jāiziet visai kapil»lw
Tikai biezputras katls no šādas mal- un viņā malā jāpaņem no o g j j j l
sišanas, kļuva biezāks un pilnāks, bara sānos sasviestās, •«t^^g^
bet viņa smadzenes tīrākas.
Dzintarzemes un Scholara apgāds
kopīgi izdeva brošūru angļu valo­dā
„Mēs apsūdzam austrumus \m
brīdinām rietumus**, kurā sakopc^
foto materiāli dokumentu kopijas
un apraksti par boļševiku pirmās
okupācijas laiku Latvijā.
latviešu nadonālais fon^ Zvied­rijā
izdevis rotatora technikā bro­šūru
JLatvija aiz dzelzs priekškara**
kas sniedz \xz padomju radio, presei
un dtiem autentiskiem materiāliem
balstītu informāciju par boļševiku
varas metodēm, mentalitāti un ricibu
Latvijā.
„Vienā naktī VTsbādene kļuvusi
par bagātāko Rietumvādjas pilsē­tu,**
raksta Frankfurter Neue Presse,
atzīmējot apaļa simta ārkārtīgi vēr­tīgu
vecmeistaru gleznu atgriešana
Vācijā no ASV. kur tās bija nogā­dātas
pēc kara beig^ Darbi izstā­dīti
14 pilsētās un devuši 300.000
dolāru ieņ&numu.
Pā! tam, kad boļševiid s&a cil­dināt
ilgu laiku nonievāto Pēteri
Lielo, ģenerāli Suvorovu vienā naktī
atkal pārvērta par nacionālu varoni,
bet armijai atdeva uzpleēus un baz­nīcai
padon^ varas „8vētību**, pie­nāca
kārta atsauk>t krievu gara dzīvē
arī no turienes padzītos rakstniekus
un mākslinidcus. Boļševiki saka de­dzīgi
cildināt ari Puškinu un sprie­da,
ka šim ģeniālajam dzejniekam
nepiedešams celt pieminddi Bet
kādu? Tas nedrīkstēja aizēnot Sta­ļina
slavu, kas, kā zināms, vispār
ir ģeniālākais staip ģēnijiem. Kad
pieminekļa atklāšanas svinībās no
figūras norāva audekla pārsegu, at­klājās
milzīga Staļina statuja, kas
turēja rokā niecīgu grāmatiņu. Ar
pūlCT tajā varēja salasīt gravēju­mu
— Purina k(^tie raksti Pie­minas
Puškinam bija uzcelts.
t ā stāsta andcdots. Bet arī prakse
liecina, ka Padomju Savienības kul­tūras
dzīve ir kā tie Potjomkina
demi, ko uz ātru r<^ uzc^a ceļa
malās, pa ku]:^ bija jābrauc carie­nei.
Akadēmiķa Tidionova vadībā
Maskavā sākusi darboties īpaša ko­misija,
kuras uzdevums veikt visus
prifekšdarinis 7. jūnijā svinamai lie­lā
krievu dzejnieka Aleksandra Puš-kina
150. dzimumdienai Padomju
Savi«ilbas zinātņu akadēmijas prezi­dents
Vavilovs darijis zināmu, ka
šai dienā Maskavā notikšot svinīga
krustu kaudzes tāds. kas vB ttg
kopā," Rūdis norunJiJa vleiOI «P
paņēmienā un juta, Jsa p«li WJi
svīdis.
„LaM.*'
„Tad še vk^^
(Turpinājums seiDce Itmmm
ZVIEDRIJA 05008 OEJHtf»
JiATVIBSi VinUMD**
lieliem tautas svētkiem. Bez tam .^v. ^m^^ J**
kas atrodas Heskavas tuvumā. KaraI U « . U U A "»»***-,r'Ti %ZL^aLi^
laikā vādeSl klosteri bija noposti- ^ ^ien minuši « ^ ^ ^
juši, un tam jābūt gatavam līdz ju- ^«cteēta sava nod^a ar u u s ŗ ss
bOejas dienai, kad tiu* atklās Puški-I^ rakstiem P^^^^^_^^
na muzeju.
Viss tas notidc laikā, kad pašam
Puškinam nekā vairs nevar izdarīt,
bet tos dzīvos rdtstnlekus. kompo-nistus
xm gleznorajus, kas kaut par
matu novēršas no boļšviku no-spraustās
līnijas, bār detumā,
publiski degradē, liek nožēlot grScus,
bet pāri visam — arī tad vēl spiež
slavēt Staļinu, Ja jau Berlīnes au­strumu
sektorā Bēthovenu cildina
par marksisma pionieri, tad nav brī-nim)
s. ka ari Puškinu tagad godina
ne viņa mākslas, bet tā politiskā
kapitāla dēļ, ko no mirušā dzejnieka
var izsist, padarot viņu par boļše-vlAia
pionieri.
ds«4»
nozurēm un pasBcumi€«o. ^
Izdevuma red^cljs l a ^ ^
visus tos, kam vS būtuJeB «g;
mumi, kopā ar pai^aidroJ^iwjJ!
stiem. minot Grietu, lallw
nas. piesūtīt tos raiakdjal,
- Ziņas un fotografUas Pf^JJ^S
vīdētām nometnēm,, Ipwl reo»^
griežas pie pastāvoJIo, kā an
to nometņu vadītājiem JLI*
pew(Miām. Katru ziņu^ ^J^ģ'
fiju piesūtītāju Boliīts izdev^^
fabētiskl reģistrēt un P|f^^^
grāmatas vienu elcsompiāru. _ ^
mātas cena psredz&ta ^ « ^ ^ ļ ^
tiens pietidcami ^^^-^J^^M
„Latvic5i trimdā** redakdja
Stoddiolm l.^ Postix)X 684 --5^»*-
vjew «•
" k a aUndbas 4gļ te-
M«M1«BU
• ii#)rtM Mui, mķn
libravlcuil
to
foto i v g ^ i r i
U aiiaunos
akadēmijas sēde. Tfidu rlkoSot ari
Puiklna vfirdS nosaukta]! pilsēta
Ļei^ingradas apgabalā. Aleksandra
pili notiks jubileijas Izstāde, kas aiz­ņems
veselas 14 lielas zflles. īznIOcsl _„ V . . . ^ , _ ^ | , BOMU tt>
ari Puākina k()potle darbi 16 sēju- MOffli ,t«towlai Ptom^ JWg
mos vojas beigām, va šogad
..Jevgeņija Oņeglna" autora dzlm-ļa latviešu «<f««J''«ļļ»^ļH tajā ciemā Bddinā paSreiz Iekārto NV-'P P'^nācls p ē d ē ^ M ^ ^
mOzeju namā, kur dzejnieks terau- 'jS?,,<S^S!tf l i : »
dzijis SIS pasaules gaismu. To atklās hļNp^s un IRO
7. JOnljā. izvērfot So not&umu ŗ>ta\'^?'J^^- "/'"^S**
RlMiHi» no 1. ]!>p.) .
«»1B», jo if.
mjlinHtttlIl «r nlraktt
Stttvuifliitii
, m^lHK dlmii itBvIja
i^s-f^i,ks^ traucu,
ks '
"'mm