Bavarijas Latviesu vestnesis, November 5, 1949

              g"' 1949. g. 2.
IMU LIEU)»
:LIS5:3
P '«'P «futbola.
|e« gaisa tiHs. p?^*
»ri ziemā. . «v»
•/tomu monopola iHlJSJ-
« ^ J u . Tagad «tblT nav un visa rletmn«
audējusi savu bariņi
Ja ari ķinieSu CCS^
Liekas, ka larkAnu ^
sagrābs 7ēl SS^aiu'tl!'
Āzijas, iekam rietuZ 5
nostiprinās savas Sjj^'
iVos'prettriecienu.
Mākā neveiksme bija an
iardņas un visu tai nieium
i d m l v ā c i j a / S i l i i S ^^
l ^ , «^^P^^^la komunistu iL
baua neizbēgams sahnST
) Jau paredz marksisma b iS
iekšpolitiskās pretesillas i
i vājinājuši amerikfiņnjf
rievu acīs. Visbeidzot l E l
Stais punkte bija valdības S2
, llf visstabilfibS
^ets kāds ilgi nebija tedmZ
atkal valirojuSās komūiii«£
ar Btreikiem un nAfirtl.
radīt traucējumus ziemi
ŗ^mņnieku trīs punktt kom-
[ējas no Jugoslāvijas, militfirai
^afl GrieķlJl un visas instancei
īSfifl Eiropas ierožu palldiibai
/anunas. Tito panākums cfal
:ominfartnu Newsweek apzImS
«necerētu un pārsteidzošu sa«
tunu". Nevien Belgrades lfd^
itā un veiksmīgā polemika ar
ļ»avu grāvusi Kreņķa pmtiiu
utoritati, bet It Tpašl Jugoslfivl»
ēvelēšana Drošības padom§ bl-lāpigs
un nepatīkams sitieni
ru lācim un atgādinājums dau*
Šaubīgajiem, kā arī komin.
^Hs i nav visvarlens.
^ • r setu^ kas beidzies neizšķirti,
^•fils apzīmē rietumu un austni-
^•clņu Vācijā, kur Bonnas parlā»
^ • ū radīšana apmēram līdzsvi*
jLU^trunŗvv «t^Mfis rm^
tlbihaSanu^*. Vficija esot vieni
tiem nedaudzajiem heiralģisto-
' punktiem lielās politikas sp^ >
ir rietumnieku Izredzes nflkot-jskatāmas
par ievērojami labS*
nekā komunistiem.
ĀŽOS VĀRDOS
iice izraidījusi ASV lioiUUlrl
jja paUgu par plerāditiem »•
sm ar kādu šveicieti, kas no-lita
par spiegošanu.
irSavas valdiba noliegosi da^
Polijas territorijā Starptau-sarkanā
krusta un Care pali-is
organizācijām. Sarkans
ita delegācija aicināta Poliju
It tūliņ, bet Care darbībai !»•
idzās 1. decembrī:
rdienStelnam Jauna speolMl-trešo
reizi divu mēnešu lalM
.Maskavā, darbodanUes PS»
itākās padomes viceprlekSseJs
Itā, atkal pasniedzis goda zīm»
m. virknei virsnieku un atom-aecibas
darbinieku „par 6P«a-valdības
uzdevuma sekmīgu
kšanu"!
}be)a prēmUa medlctoS pj;
ita kopīgi Šveices prof. D • Vai
m Hessam un porti^aju
onio Monicam. Šogad P^šg»
fcija ir jau četrdesmitā pec «ar^ K to apbalvotājie'm svm^f
onijā ^sniegs 10. d^^^ļ
' lolmā. Prēmijas
Jg zviedru kronas, kas l.d*«'
i. 30.000 amerikāņu dolaneja
admarSals Pauluss V^ff.
ģimenei, kas dzīvo m^^^
Diseldorlas tuvuma, M
ikā laikā sagaida a^'sanF
bmju gū.<rta. Vļ: y J
\o jau sākusies diskusija
[pret viņu jāizturas vācu w
ļsabiedrībai.
DIMANTlVsTFATEĢlSia
MĀTERI LI
aš:n:,fcona (I) - ^^^^^^^SU
Iviņa paredzējusi f^'f^J^^^
00 karātu dimantu ^^^^^
LU i mPaart erdiāilmua nktri^elm^^ ^'s.^aJamksaSsK ^
ekļiem, kas Holand i
pala plāna aprēķinos. Am
[ā ceļā iepludinās HoiJ ^^^,5
000 dolāru, bet p a š ^ J ^ Kas
krājumu neslīpētu diman
ieciešami kara r^P^ik^
tu īrn citu smalkmecna^
izgatavošanai.
LATVI A
Latvian Newspape?
puUltebed undejr EUCOM Clvu
JJjaJer UNDP 196. Publisher
gdltor: Val(ai€mflis Lam-f^
gŗM EBllngea'N.. Brelte Str.
1^ prlnter: Ungeheuer &
rn^er, LudwlgBburc. Kōrner-
^ 16. PubllBhed twice weekly.
Clrculation ll.OOO.
Baltijas valstis
apsūdz Padomju
savienību
Ņujorka (D), — Lietuvas
lOtnis Vašingtonā Sadeikis
treSdien iesniedza Apvienoto
nSciJu ģenerālsekret. Trigve
LI memorandu, kurā lūgts, lai
UN pārtrauc cilvēku deportā­cijas
Lietuvā un pārējās B a l ­tijas
valstis. Memorands, ko
sastādījusi Lietuvas atbrīvo-
Janas komiteja, apsūdz Mas­kavu
cilvēka tiesību ignorēša­nā
un Baltijas iedzīvotāju
masveidīgā iznicināšanā. Kopš
1941. gada, kad Padomju sa­vienība
okupēja Lietuvu,
teikts tālāk apsūdzības rakstā,
krievi apcietinājuši, noslepka­vojuši
vai deportējuši uz Si­bīriju
520.000 lietuviešu. S. g.
martā un Jūnijā, kad arī noti­ka
masveidīgas cilvēku izsū­tīšanas,
pazuduši vairāk nekā
1W).000 lietuviešu.
LNP prezidijs ieteic
plēnumu izraudzīt
vēlēšanu ceļā
Latviešu nacionālās padomes pre-ildijd
pēdējā sēdē, kurā piedalījās
ari mūsu sūtnis K. Zariņš, apsprie­da
LNP darbības paplašināšanu un
pašas padomes pārveidošanu. Sajā
jKutfijumā LNP prezidijā valda di­vējādi
uzskati — vairākums ir par
lJ}p ievēlēŠJĒinu tiešās vēlēšanās.
Bekot t)ar pamatu zemju reģionālo
^cipu, bet mazākums aizstāv uz­lietu,
ka paturams organizāciju rvnleclbas princips. ' LNP sta-pStveidoSanasj
komisijā levē-
»)a J. Celmu, A. Klīvi. J. Niedru.
M ka k Kllvo atteicās, viņa vietā
IfvSlēJa'V* .tanumu. LNP prezidijs
pleņSma atzinumu komisijas dar-
Dlbai, ka turpmālc LNP plēnumu iz­raudzīs
trimdas tauta vēlēšanu ce|ā.
Arējās daļas vadītājs R. Liepiņš
riņoja par sava ārzemju brauciena
reiultātiem. Liepiņš piedalījies sa-nmSs
Eiropas vienības sanāksmē
Strasburgā, UNESCO konferencē
Parīzē un m Šveicē.
Tagadējo Eiropas politisko stā­vokli
R. Liepiņš sava plašā ziņoju­ma
nobeigumā raksturoja ar Beļ­ģijas
ministru prezidenta kongresā
teiktiem noslēguma vārdiem: „Uz
Strasburgu braucu pārliecināts, ka
Eiropas ūnija .ir nepieciešama, bet
aizbraucu pārliecībā, ka Eiropas
ai^enība ir iespējama."
LATVIAN NEVVSPAPER
Nr. 106 (329)
Sestdien, 1949. g. 5. nov.
Una» treSdienas un sestdienas
Udev6js: LatvjeSu Centrāla Ko
mlteJa. Galvenais redaktori: V
Lambergs; galvenā redaktora
vietoleks: M CuHUs. Redak-lort:
A BolStelns. Fr. Igals.
J. Jfikabsona, B. Ķīselis H
Mlndenbergs E Ralstera L
Svarcs. Redukcijas adrese:
EssUngen^.. Breite Str. 6-8.
telefons 17339.
saimnieciska Iconference -
70 milj. patērētāju tirgus radīšanu
Parīze (B). — Lai izstrādātu plānus Eiropas saimniecības Iedzīvinā­šanai
un aizkavētu saimnieciskas aktivitātes sarukšanu un bezdarbu. 19
Maršala plāna valstu delegāti, finanču un ārlietu ministri, to skaitā Rie-tumvācijas
federācijas pārstāvis no 31. oktobra līdz 3. novembrim pul­cējās
Parl?.^ Eiropas saimnieciskās sadarbības organizācijas konferencē.
Galvenais notikums triju dienu debatēs un komisiju darbā bija plāna
administratora P. Hofmana runa, kurā viņš prasīja līdz 1950. gada sāku­mam
izstrādāt plānus 8 galveno valstu saslēgšanai pilnīgā saimnieciskā
ūnijā. Ja eiropieši nevarēs atrast kopēju ceļu muitu un kontingentu
barjeru noārdīšanai, ASV var grozīt savu līdzšinējo labvēlīgo nostāju
un pārtraukt tālāku Rietumeiropas atbalstīšanu.
Konference beidzās ne visai op­timistiskā
noskaņojumā, jo Anglijiis
pārstāvis Stefords Kripss paziņoja
ka Lielbritānijai Hofmana plāns ne­pieņemams.
Parīzes konference Ir lielākais no­tikums
kopš Vašingtonas saimniCļ
ciskajām apspriedēm, kuru rezultātā
Anglija devalvēja mārciņu, kas ra­dikāli
mainīja Eiropas tirgus attiek-|
smes pret pārējām lielajām saimnie­cības
ūnijām pasaulē. Parīzes kon­ference
im it īpaši Maršala plāna
administratora Hofmana ierosinā­jums
par Rietumeiropas saimniecis­ko
bloku Ir loģisks solis rietumnie­ku
cīņā ar austrumiemu Kā tas no
amerikāņu politikas Eiropā skaidri
redzams, ASV joprojām valda pār­liecība,
ka drošākais cejš komūnii-ma
apkarošanai ir saimnieciskās
labklājības celšana. Pēc angļu mār­ciņas
devalvācijas un valdības krī­zes
Francijā Vašingtonā valda ba­žas,
ka ar neizlldzlnāto kursu attie­cību,
iev<iidmuitām un iežņogptās
plānsaimniecības kontingentiem E i ­ropā
drīz var rasties jauna sainmie-ciska
krize, kurai neglābjami sekotu
politiskā.
Konference sākās un risinājās
krāšņā un svinīgā ārējā ietērpā.
Vairums Maršala plāna valstu bija
sūtījušas savus ārlietu ministrus.
Atklāšanas akts līdzinājās kino
ateljē uzvedumam ar neskaitāmiem
starmešiem un kamerām. Jaucams,
ka amerikāņi šī notikuma nozīmi
sevišķi akcentē un mēģinās par Pa­rīzē
paustajām. Idejām izraisīt pēc
iespējas lielāku interesi plašākās
masās. ^
Konferences kodols bija Hofmana
runa. Ļoti diplomātiskā toni. lai ne­aizkārtu
pēc amerikāņu pārliecības
pārāk jūtīgos eiropiešus, Hofmans
prasīja Eiropas saimnieciskās jaun-
(Turpinājums 8. Ipp.).
saka ģeOo s
Ņujorka (A). — Populārais Celli- ļ
€rs Magazine (1. 11.) publicējis pir- '
mos izvilkumus no ģenerāļa Fran­ka
Haulija grāmatas „Mans četru
ladu karš ar sarkanajiem". Ģene-raHs
Haulijs, kā sināms, bija Ber­līnes
amerikāņu sektora koman­dants
un tilcai šai rudenī atgriezās
ASV.
•iKrievi ir kolosāli krāpnieki un
ineļi un nav nekāda iemesla domāt,
Ita viņu raksturs mainīsies. Mums
Amerikāņiem neko nelīdzēs arī
turpmāk iebāzt galvas mākoņos un
teikt, ka mūs pārprot, vai ka krie­viem
ir citādas dzīves parašas. Ja
viņiem arī tādas ir, tad tas no mū-
8u viedok a neapgāž faktu, ka viņi
melo--un krāpj ik uz sola. Četrus
Eadus es bieži naktis negulēju, gu­drodams,
kā ar viņiem saprasties;
Man neizdevās panākt vienošanos
pat par Kolorado vaboli, kas Ber­līnes
ģimenes dārziņos izpostīja
Kartupeļu ražas. Arī kukaiņu ap­karošanā
krievi saredzēja mūsu
i»imperiālistisko politiku".
i»Pat ģenerālim Eiženhaueram un
pntfi-āUm Klejam ir bijuši vāji
t>rlži, kad viņi domājuši, ka ar krie­viem
tomēr iespējams saprasties.
Salīdzinājumā runājot, arī šie vīri,
pamodušies no savām ilūzijām, at-,
J^da, ka viņu sarunu partneri tiem
«tukšojuši kabatas. 1945. gad^
ļ^^s domājām, ka krievi ir kārtīgi,
Un neaptēsti zēni, kas dzer
«Audz vodkas, noslauka savas mu­tes
delnās un salonos sarīko grie-ķu-
romiešu cīņas. Tagad mēsļ z i ­nām,
bet daudziem to vēl jāmācās
saprast, ka mēs toreiz bijām bezce­rīgi
naīvi."
Haulijs savā grāmatā uzsver Ber­līnes
nozīmi. „Cīņa par Berlīni vēl
nav beigusies. Tā joprojām ir pil­sēta
ar vairāk kā 3 milj. iedzīvotāju.
Kas notiks Berlīnē, droši atkārto-sies
visas Vācijas' mērogā. Ja mēs
krieviem Berlīnē dosim koncesijas,
mēs varam teikt ^ ardievas nevien
Rietumvācijai, bet arī atvadīties uz
visiem laikiem no atlikušās demo­krātiskās
Eirop_as ." !
Noslēpumaina krievu lidma­šīna
iegāzos Vidusjūra
Kairo (A). — Noslēpumaina krie­vu
lidmašīna ie^jāzusies Vidusjūrā
pie Tobriiķas. ziņo UP. Sestdien
ēģiptiešu un angļu radio stacijas
uztvēra SOS signālu no kādas lid­mašīnas,
kas telegrafēja, ka tā spie­sta-
nolai;i;ties jūrā Tobrukas tuvu­mā.
No kāda signāla bijis redzams,
ka darīšana ar Padomju s&vienibas
lidmašīnu. Angļu Vidusjūras fk)te
un ēģiptiešu krasta patruļas tūlīt
izsūtīja lidmašīnas un motorlaivas,
bet glābēju komandas lidaparātu
neatrada. Angļu presē pēdējā laika
šad un tad parādījušās ziņas, ka
Suecas kanāla tuvumā konstatētas
svešas lidmašinas-
Dgari apgalvo^
apdraud viņu
obezas
JAUNA VEIDA MOBILIZĀCIJA
Budapesta (B), — Pagājušās nedē­ļas
sadursme Jugoslāvijas un Ungā­rijas
pierobežā izraisījusi atbildi ari
ungāru ārlietu ministrijā. Tur
smagā apšaudīšanās Donji-Milanov-kas
dema tuvumā aprakstīta šādi:
„JugoslaviJat) delegāta Beblera sū­dzība
UN komisijās spiež Ungārijas
valdību sniegt šos paskaidrojumus,
lai pasaule uzrinātu īstos apstākļiis,
kādos notļcis provokatīvais jugo-slavu
uzbrukums mūsu robežai. 40
lldz 50 ļugoslavu robežsargu naktī
VIENS SMAIDA, OTRS RAUSTA
DEGUNU
JugosliEiviJas ārlietu minisU^ Kar-de|
s smaida pēc uzvaras UN dro­šības
padomē, bet Višinskim balso­šanas
iznākums nepatīk.
uz piektdienu pārgāja Ungārijas ro­bežu
pie Džurušpustas ciema, kas
atrodas pretī Milanovkas ciemam
Jiigoslavijas pusē. Tito kareivji sā­ka
pārgriezt mūsu ierīkotos dzeloņ­stiepļu
nosprosto jumus. Ungāru ro-bežpatruļas
atklāja uguni un Jugo-slavi
atkāpās. Kritušo nav."
Sis presei biļetens līdz ar plašā­kiem
komentāriem publicēts ungāru
un pārējo satelītvalstu presē. Ko­mentāros
teikts, ka Jugoslavija si­stemātiski
cenšas radīt pasaulē ie­spaidu,
it kā tās robežas būtu ap­draudētas.
„Ar to Tito un viņa
banda grib piespiest amerikāņu im-
"periālistus dot Jugoslavijal vēl vai­rāk
karamateriāla un aizdevuma,"
raksta" ungāru komunistu partijas
izdevums. „Vai Tito savu mērķi sa­sniegs
» par to jāšaubās, Jo arī rie­tumu
imperiālisti labi zina, cik v i ­ņa
stāvoklis nestabils. Jugoslāvijas
valdība drīz pāries īsto Jugoslāvi­jas
dēlu rokās, kas uz rietumu ka­pitālistiem
raugās ar riebumu un
nicināšanu."
Ar Sim pretrunīgajām ziņām
šķiet apstiprināmies viens fakts —
robežsadiu*smes pagaidām nav no­pietnas
un uzskatāmas par taustī­šanos
tiklab no vienas, kā otras
puses. •
New York Herald Tribune pazī­stamais
Belgrades korespondents
Gastons Koblencs ziņo par lieliem
rudens manevriem JuģosIavijā. „Lai
gan jau divi mēneši," raksta Kob­lencs,
„Tito armijas atrodas nepār­trauktos
manevros, novembra vidū
sāksies jauni, kuros piedalīsies
liels skaits rezervistu. Sīs kara
spēles pirmkārt uzskatāmas par
mobilizācijas treniņu, jo iesaukta­jiem
savās vienībās jāpieteicas da­žu
stundu laikā.
Koblencs savācis arī daudz ziņu
par robežstarpgadijumiem. Pēc v i ­ņa
tēlojuma jau pieminētais inci­dents
pie Milanovkas bijusi īsta
kauja, kas ilgusi 8 stundas.
nav ideāls,
KERENSKIS ATKAL RUNA
PAR VIENOTO KRIEVIJU
The American Newspaper Alli-ance
korespondents L. Sveicers ie­vietojis
San Francisko Ghronicle
slejās interviju ar bijušo'Krievijas
valdības galvu Kerenski.
Kerenskis nesen esot apbraukājis
Rietumeiropas DP nometnes un pē­tījis
simtiem tūkstošu Krievijas
DP ieskatus. Jau agrāk viņš esot
nodibinājis Krievijas brīvības ligu.
kas atbalstot federālas iekārtas no­dibināšanu
Krievijā, kur katra na­cionālā
minoritiit^ būšot suverens
un brīvs loceklis. So ideju atbals­tot
arī Krievijas DP, Nacionālās
minoritātes nepiespiedīšot iesaistī­ties
federālā Krievijā pret pašu
gribu, bet aicināšot tos saprasties
ar lorievu vairākumu.
Intervijā nav minēts, ko Kenms-kis
īsteni uzskata par Krieviju, un
kādas ir nMcamfis federācijas robe­žas.
Jāšaubās, vai tiešām visas
Krievijas tautas atbalsis Kerenska
šādu Jaunu nedalītas Krievijas pro­jektu.
Drīzāk šķiet, ka dažas Rie-tumkrievljas
tautas atbalstīs fede­rālās
Eiropas ideju, jo kā komu­nistiskā,
tā pdēkškomūnistiskā
Krievija nekad nav rēķinājusies ar
tās territorijā ietilpstošo tautu in­teresēm.
(J. R.)
EIROPU APBRUŗ^O,
PAŠI ATBRUŅOJAS
ASV flote demobilizē
77 karakuģus
V^ingiona (I). — Flotes budžeta
samazināšana un Jo sevišķi tās virs­pavēlnieka
Denfelda atlaišana šķiet
norādām, ka strīdu par dažādo lero^
Cu šķiru nozīmi Jaunlaiku karā uz­varējusi
aviācija. ASV flotes štāba
tagad vēl atklājis, ka līdzekļu svīt­rojumu
dēļ vistuvākā laikā aktīvo
ierindu atstās 77 karakuģi. So kuģu
skaitā ir 5 aviācijas bāzes kuģi, 8
kreiseri, 14 iznīcinātāji, 0 zemOde-^
nes un viens sakaru kuģis. Jūrnieku
skaits līdz ar to samazināsies par
55.000 vīriem.
Bet tai pat laikā prez. Trumena
apturējis ari 615 milj. dolāru Izmak­su,
ko kongress bija atvēlējis 10
Jaunu aviācijas grupu formēšanai
Valsts budžetā paredzēts, ka ASV
aviācija miera laikā sastādās no 48
grupām, kurpretim kongress no se­vis
šo skaitu bija paaugstinājis uz
58. Prezidents Trumens neatzīst par
pareizu, ka pārkāpjot budžeta liku­mu,
amerikāņu militārā aviācija
miera laika apstākļos prasītu vēl
ārkārtīgus asignējumus ārpus bu­džeta
atvēlētajiem kredītiem.
KĀDAS VIZĪTES POLITISKAS
Ģen. Franko un ASV ģenerālštāba kopējie plāni
M a d r l d e (I). — Par ģen. irran-ko
Tisili Portugālē savāda IkartS
vairāk rtinl Londoni un VaSingtonā,
nekS Madridē vai Lisabonā. Poli­tisko
notikuma vērotāji un apstāk)u
pazinēji bes tam Jan izdibinfiJuSi, ka
doma par So oficiālo apc(emoJiuno
nav radosies ne Franko, nedzSala-zara
valdības kabinetos, bet gan
viņpus okeāna Vašingtonas flotes
ministrijā. Londonā no tā spriež, ka
vecaji ciņfi par Spāniju, kas šaurā­kā
mērogā sākās starp ASV ģenerāl­štāba
un ārlietu resoru, bet tagad
turpinājis starp Atiantika pakta mi­litārajiem
lietpratējiem un pakta
valstu ārlietu ministriem, pagaidām
uzvarējusi militārie eksperti
Viens ir drošs, ka ASV flotes va­dība
Eiropā, kas sevišķi inter<*sējās
pār Franko vizīti Portugālē, nebūs
rīkojusies bez prez, Trumena piekri­šanas.
Spānijas valsts galvas ceļoju­ma
labā organizācija un apciemoju­ma
gludā norise Lisabonā jo vairāk
atzīmējami tādēļ, ka arī portugāļi
sākumā bija visai pārsteigti, kad
Franko tiem pieteica savu vizīti.
Nav gan arī noslēpums, ka Portu-g
§le,kas pati ir Atiantika pakta da­lībniece,
pēdējā laikā dzīvi int<5resē-jusles
par Spānijas Iesaistīšanu P l -
reneju pussalas aizstāvēšanā, bet
prof. Salazāra valdība tomēr Itin kā
vilcinājis izrādīt lielāku Ierosmi, lai
Padomju ātrlaivas
apšauda bēgļus
Londona (BBC). — Padoinju
ātrlaivu patruļas, kas nolibl-nātas
cīņai ar daudzajiem
bēgļiem, kas pēdējā laikā no
Austrumvācijas dodas pāri
Baltijas Jūrai uz Zviedriju,
svētdien starp Rīgenes un
Bomholmas salām apšaudīju­šas
un pēc tam aizturējušas
kādu buru la'vu, kurā atradu­šies
12 vācu bēgļi. Bēgļu laiva
aizturēta brīvā Jūrā ārpus
piekrastes ūdeņiem. Divi bēgļi
nošauti, pieci smagi ievainoti,
pārējie atvesti Sasnicā Rīge­nes
salā un ievietoti cietumā.
Aizturēto skaitā vairāki au­strumu
joslas pārvaldes ierēd­ni,
kas |tstā3uši savas vietas
komunistu neciešamā terrora
dēļ.
„nekaltinātu" lielākās pakta dalīb­nieces.
Pēc kaimiņvalsts valdības
galvas apciemojuma tagad šai lieti
sagaidāma Uelāk^^ aktivitāte. Ļo,tl
raksturīgi, ka Rietumeiropas vāktu
diplomāti arī šīs vizītes laikā tur­pināja
demonstratīvi Ignorēt Fran­ko:
^ngļu, franfti, beļģu un švei­ciešu
sūtņiem tieši Franko apmeklē­juma
laikā bija pienācis laiks do­ties
gadskārtējā atvaļinājumā, saka^
rā ar ko tiem nebija iespējams pie­dalīties
sarīkojumos un pieņemša­nās,
ko viesiem par godu rīkoja
Portugāles valdība. Bet Franko to-likās
nemanām .un šo diplomātu
prombūtne āri nekādā ziņā nav ie-J
tekmējusi vizītes rezultātus.
Tīri praktisku un technisku ap­svērumu
dēļ ASV un tāpat Rietum­eiropas
militāro lietpratēju vēlēša­nās
ir piesaistīt arī Spāniju Atian­tika
paktam Ja formāli šo nodomu
arī nevarētu panākt .tūliņ pilnā mē­rā,
tad amerikāņiem tomēr katrā
ziņā vēlama Spānijas drīza iesaistī­šana
atsevišķu stratēģisku uzdevu­mu
veikšanā. Territoriālā ziņā Spā­nija
atrodas starp Izprojektētajlem
Zlemeļatlantikas un Vidusjūras sek­toriem.
Pirmā aizstāvēšanā jāpie­dalās
Portugālei, bet otra sektora
aizsardzība uzticēta Itālijai ar Fran­ciju.
Spānijai tā tad varētu būt liela
stratēģiska nozīme, un lai to pa­svītrotu,
amerikāņu Vidusjūras flo­tes
šefs adm. Sermens, kam Franko
viaites noorganizēšanā vispār lieli
nopelni, pēdējam ieteica nebraukt
uz Portugāli pa īsāko zemes ceļu,
bet gan pa jūru. Vairālui karakuģu
un 100 kaujas lidmašīnu pavadībā
Franko tad arī ieradāsVLi.sabonā,
pārsteidzot ar militāro spožumu jau
tā manāmi samulsušos portugāļus.
Atzīmējams, ka aam Sermens pēc
adm. Denfelda atlaišanas no ' prez.
Trumena icceits par visas ASV flo­tes
virspavēlnieku.
Apsverot visus pro un centra, pat
parasti atturīgā Londonas ārlietu
ministrijā neslēpj, ka Franko vizito
bijusi liels spāņu pchlītikas panā-kum.
s, kas. pilnā mēra izpaudīsies
vēl nākotnē. Bet jau tagad zināms,
ka vēl go ziemu notiks kopīgi spāņu
un portugāļu flotes manevri. .Se­višķi
uzsver Franko personīgo veik­lību,
ar kādu ta5j pats pratis notu­rēties
aiz kulisēm vizītes diplomā­tiskās
sagatavošanās laikā. Ar to
Franko panācis, ka viņa akcijas pie
amerikāņu flotes vadibas vēl vairāk
cēla<ās, kam liela nozīme tā vien­kāršā
apsvēruma dēļ, ka abu intere-
(Turpinājums 8. Ipp.).
i
1