1951-01-06-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
te», ka JugoslavSTS? irolcU 1^ *"-iļal nikni ļBbrOk%K kbto pūsto «magt zaagv '' lili^ nošķirti , tiogtliftitot zvejas ku. ļl^pasiuiles iM^f, būs ^^^^^^^ ^^i^iiĶ • 1^^ gadus vecāk ^as pfirdzlvojfii ^ tiem 1^ WlJ. armijas pie. tt%«i*a Ft^ŗmias sali, kurai lastfiim itdiB m Si^ l<mja, saskaņa ar aiz* ., „ §etm JautMumbs nobai» i M i ^ : i^^cibas izteikfia^ itlļal premJIli^ kenleretu^ iy*ene0» i^^^ kartība bos 46mtniiu at. poilUtskain* ^s tfi[lv-o^k«U"^s.t t starptautlskali amnestllti izsludioajuil Jķa. Ameatlia skar « mm. Mi ap ss.o«r ap* ^-™„ ntftifias « gadi Jai i g f i s t j r t ^ m riStoa, un, aso _ ,1ām. itegaUstl mh» |«s kftpinfitai aktivitātei» t franeUas parlamen-i v i . — ^ kido» iBverests, pēc ilm, Var būt pacēUes vēl am 100 m» i sakara ar neseno liaqi|as austrumprovlnce Asa- ' ibOJa 1626 ctivēki. , Sli 6d gadieni as^ JA jplhna ^ungada.'Auk-jļveja satiksmi ^rl Frah- |3|ļls ijtn Cechosļovakiji* dipiomatiskls at- ^kjUii» Atēnas akredltejfii kviJM pilnvarotais mliilstn^ imŗlCs. iHe marBala Tīto It$Jtes Grieķijas dlplomsv Ķapentanidess. camtiiiista demonstrējs i Teherana pret iranas Ar AngliJas^'lranas naftas «ikts ir neliela ilustrfiolJs c!(ņal Iranfi, kur, peo spriežot, galīgu U2- iva. vēdera WI^M*^0t^A MTIBETAS iSŠ^dldju uzdevums , . J t ifespējas aviācijas at- S l i ^ tekārtoSanāi pie Tibe-f p i i t i a ezerie^ Manasa* , , Jūi^Bj^asa, Abi ezeri atrodas ^ļiīil^ļK^lSttļno Jaund un va- MliPu^^^^l^^^ izmantojami hidro-iļtt Pir Maskavas nodomiem ^ ^ s ī k ā k a i-^V>rmāci}a esot ^4Jtitni$tru prezidentam NerĢ, a«[ Vli:^ par l$5niešu invāziju fcdaijuli^airāk satraukts neka ^ laikā pcfT Korejas notikumiem. ir priekšnotei-l e ^ padomju Pieeja Bengāles un ffittd ir Jau sens Maskavas ; t t ^ s . Tādēļ ari pedeja mmi^ kļuvusi pa- W^ M^ņtiTcentrāle Turkestanā un IWWWfid*Sp^nā dienesta šefs Sang-yioek( J^^^^ Sergejevs. Ari vie-slepenajām ekspe- ^|p}8m,e$oii devusies ceļā no Kota-to# 8^ turkestanā. Sergejevs tr ' ļ i « c ^ a ^ speciāUsts, ķas iHķ^^^^^ Ķīnā, atbalstot ' itunguli Domājams, ka. tagad us^o^ vēlākais lidz nākoSai ^ r a l tikpat sekml^ oabeigt afl ^^ļbetaa pai^ākumu". Sis pas^'"'^ r^,1bs eventuāli varētu sekoi tett. i r i sagādā visUelākās ru- LATVUA Latirlan Nempaper Nr* 2 Jan. 6,1951 ^blisher: JSnisKiedra, August-dorf b. Detmold, 3L8gerr BL Phone Augustdorf 02. Printer: RemsdruckerelSlgg.HartelACo, Scbwablscb Gmilnd, Paradies-str. 12. PubUshed twice weekly. Circulation 11.000. Sponaor-^Intemationat Refugee Organization. LAIVIAN NEVVrSPAFER Nr. 2 (44$) Seaidieo, 1951. g. 6. JanvU Uafik treidienfis un sestdienu, isdevajs: UtvieSu Centrāli Komiteja. Galvenā redaktora v. t Maksis CuUtia. Redaktori: P. Klans, V. Lesiņi, Ē. Ralsteis. L. Svares. Apgāda saimniecības vadītājs A. Āboliņi Austrāliju redakeUas vadītājs A. Smlti (21, Linden Avenue, ^endouree, Ballarat, Vic, AustraUa). Re« dakdjas adr.: a«a) S<diwābi|ch Gmdnd, DP Camp ArtiUerie- Kaseme, tālr. Scbvr. GmOnd 2181 MBskava j^ekA 4-valshi PAR GALVENO PUNKTU TA UZSKATA VACIJAS ATBRUŅOŠANU tosaona (ag). — Atlilldot m ASV, Lielbritfinijaā im FrandjM 22.,iioy. imtegto notn^ kas lerosli^ sagatavf^nāa konferenci 4TTal* gtn irUetiiiiidskii sanākfniel, I!ad* Jaungada nakU nodemsi atbildi S lielvalatii sūtņiein Maskavā. Savi atbildē Pad. savienība izaaln gatavību lanuiim, Uekot prieka konferences tema Vicijaa dcinilitSriziciJii ua Vācijas problēmas. Atbildes nots noraidīts apgalvojums par Vācijiu! austrumu joslas apbniņošanu. Tai pašā laikā Maskava nosoda rietumvalstu politiku, kuras mērījis esot Ri^tumvācijas ap-bmņoSana. Se uzsvērts fakts, ka rietumvalstu pārstāvjietn bijušas apspriedes ar Rietumvācijas valdību par jaunformēļamo Vācijas divīziju skaitu, kā ari viņu apbruņojumu, ieskaitot tankus un smago artilēriju; tāpat norādīts par šo vienību iekļaušanu apvienotajā rietumu karaspēkā. «Mēģinājumi aizplīvurot šos centienus ar norādi jumu, ka Rietum-vfidļas apbruņošana i nepieciešama ASV, Lielbritānijas, Francijas uc. Eiropas valstu drošības stiprināšanai, ir bez jebkāda pamata, jo neviens šīs valstis nav apdraudējis un ari neapdraud." Tikpat nepamatoti ir motivēt Rietumvācijas apbruņošanu ar padomju joslas apbruņošanu. „Viss, kas šinī ziņā sacīts, ir izgudrots no sākuma līdz galam un nekādā ziņā neatbilst patiesībai." Kā DlPA no Parizes ziņo, Pad. savienība norādījusi, ka uzskata par neiespējamu Sajās sarunās ietvert ari Tālo austrumu problēmu, kamēr komunistiskā Ipna naīv uzņemta UN un Pekingas valdībai liegta atzīšana. Par apspriežu ;%tuPād. savtemba ieteic Maskavu. Londonu vai Parīzi, bet ne Ņujorku. La^i informētās Vašingtonas ^ dās iaajaiaife^ kto ^^kavas iiot?i Lielbritānija un Francija drīzumā sanāks uz apspriedi, atbildes izstrādāšanai. Londonas politiskās aprindās nav šaubu, ka šā gada pirmais mēnesis nesīs intensīvu diplomātisku aktivitāti. Valda uzskats, ka p^ējie padomju soli Vācijas jautājumā, kas šķita maldināšanas manevrs, tagad pilnīgi no jauna jāpārbauda. Informētās aprindas sakās zinām, H Londona pieliks visas pūles, lai nezaudētu izdevību 4 valstu konferences sanākšanai. Ārlietu ministrs (Turpinājums 8. Ipp.) ASV PAREDZ DRASTISKUS Beidzot SOĻUS PRET KINU TSLĀKI KOMONISTU PANJ(K17MI KOREJĀ Tokio (ag). - Tuniiiiotiei komGniitn karaspēlm uībnikuBiie», ^ nodUvim lekiiiī. nirmi dft« oMien ijttijsmea meaglii Uidšongbii M'H^rēndten^^ KominUtu kara^iēka Jau tavofiei Seiilai M tan» i» pri^dpO^to pān^vii ^rontea stāvokli ipibņēiis par nopietnu, bet ne kritiakii. UN X« i^nn^ T ^ A ^ ^ vienības atitUnias lepriekiēffs aisstivēiaiiia Uhi^ gar Imtfiiiaa api. Jo tās apdraudēja ne vien komunistu tteiali mbmkiims Senlal, bet ari aiemeļkorejieia flankējdaia trieciena anatnuniecirkni UN vienības ierakušās Jaunās poaicijāa iieme|08 no Seidaa, kur aagaidiinaa amagikās ņaa Korejas ka|iL Pie vaidUdOrOgas A^V oflca^ leaOia nostijaa maiņas baltldta bi|. karavim lieUĻ kas sekojusi dandiiem mfisn slltņii on centrālo trimdas or» ganiiācijii iesniegumiem ļ na m ranfiem» bet kaa Odi ttiii l>IJa ^ no Jauna radidkM ikl alriatea IķMlus mfisit bijolo faikHAni IKMH ļoiatiai u ASV. Un taiid vakotM Jomi no AdHkntai vielām, Vi- Atkāpjoties UN karaspēks pielieto «nodedzinātās zemes" taktiku. Iepriekš izvācot civīliedzivotājus, katra māja, noliktava vai apbruņojuma materiāli, kas nav aiztransportējami, tiek saspridzināti vai sadedzināti, sagraujot pat namu mūrus, lai neatstātu ienaidniekam nekā, kur tas varētu atrast patvērumu vai aizsargāšanās iespējas. Uzbrūkošās ķīniešu un zlemeļkorejieSu vienības UN gaisa spēki apkaro nemitīgos uzll-u staba priekšnieks atbalsiīs beglu izvietošanu rietumu virziena LATVIEŠU DELEGĀCIJA PIE ASV EIROPAS ARMIJAS VADĪBAS nbšiem» A n ^ i i l^u Mietu ministrija ir vīlusies, j6plc tās ieskatiem padomju atbildē nav parfmļu, ka Mas-kavja vēlētos saprašanos, ar,ko varētu mazināt pašreizējo starptautisko saspīlējumu. Sagaidāms, ka ASV, Pakistāna atteiku-sies pieaaimes Lielbritānijas valstu saimes konferencē •Karaēi (pk). — Pakistānas ministru prezidents Liakvats ali Khans oficiāli paziņojis Etlijam, ka viņš pagaidām nedomā doties uz Londonu, lai piedalītos Lielbritānijas valstu saimes konferencē. Sis pa-ijņoiums nozīmē Pakistānas valdības oficiālo viedokli. Domstarpību pamatā ir nenokārtotais Kašmiras strīdus Indijas un Pakistānas starpā. Pakistānas laikraksti asi kritizē Etliju par to, ka vinS atteicies šo jautājumu uzņemt konfemces darba kārtībā. Kaut gan oficiālās aprindas Pakistānā uzsver, ka Pakistānas atturēsies nenozīmē tās attieksju maiņu pret Lielbritāniju, taču tajā pašā laikā arvien vairāk noskaidrojas ari Pakistānas sabiedriskā doma, kas pārmet Lielbritānijas politikas pārāk savtīgos ceļus. Tā dodot priekš-rbku Indijas interesēm uz Pakistānas rēķina. Pakistāna un Indija ner varēšot izveidot kopēiu aizsardzību, kamēr Kašmirā atrodas abu valstu karaspēka vienības, kas savstarpīgi naidīj^i noskaņotas. Angļu valdības viedoklis līdz Šim bija, ka apspriežot Kašmiras jautājumu konferencē, tiktu radīts precedents, un varētu rasties ari problēma par minoritātēm Dienvidafrikā uc, kas ienestu konferencē nevēlamas nesaskaņas. Paredz, ka Etlijs centīsies nokārtot Kašmiras jautājumu ārpus ko'iferences. Iespējams, ka viņš nosūtīs ministru prezidentam Liakvatam personīgu vēstījumu stri-dus likvidēšanai. Sakarā ar kazarmu atbrivošanu amerikāņu karaspēka vajadzībām, tuvākajās dienās paredzēts pārvietot Svābju Gmindes Artilērijas kazarmu nometni uz Ingolštatl ļoti nepiemēro* tās telpās, bet Ulmas Bcflkes kazar-iņu nometnes Iedzīvotājus Izvietot dažādās vietās noplicinātās barakās. Lai lūgtu paredzētās pārcelšanas atlikšanu līdz labāku laika un Izvleto- Sanias apstākļu sagaidīšanai, amerikāņu Eiropas armijas galvenajā štābā^ IfļĶldeJbenjS^i^^ mag. oec. !t. K a l i ^ T U » --^^^P^ V. Skaistlauku uri ISK — māc. A. Liepiņu. Laipnais armijas mādtājs C. Kel-lijs (Kelly) delegācijai izkārtoja audienci pie štāba priekšnieka ģen. D. Nosa (Noce), neskatoties uz darba pārslogojumu janvāra pirmajās dienās. Ģenerāllfil apliecināja amerikfi: ņu armijas simpātijas DP problēmai un piezīmēja, ka viņam DP lietas sevišķi tuvas, kopš tam savā laikā uzticēta DP transporta jautājuma kārtošana. Uz delegācijas iesniegto memorandu un K. Kalniņa tuvākiem paskaidrojumiem ģenerālis norādīja, ka armija pārņem vajadzīgās kazarmas pēc noteikta plāna. Grozījumi tajā sagādā armijai lielas grūtības. Neskatoties uz to, viņš apsolīja šo jau-tāiumu rūpīgi pārbaudīt un darit iespējamo, lai delegācijas lūgumu ievērotu t. i. pagarinātu kazarmu pārņemšanas termiņu līdz piemērotāku telpu atrašanai. Tāpat ģenerālis solīja atbalstīt attiecīgās iestādēs baltiešu turpmāko izvietošanu rietumu virzienā, jo delegācija atkārtoti lūdza izvietot bēgļus tā, lai briesmu bridi tie būtu iespējamā drošībā. Delegācijas iesniegtā memoranda noraksts nodots LWF 2. apgabala direktoram Maikelsonam, kas savukārt apsolījis iespējamo atbalstu. BiSKIPIl J. mncīHA PATEICI UR miiīiĪJOl Ziemsvētkos un Jaungadā esmu saņēmis tik daudz apsveikumu un laba novēlējumu, ka visiem nespēju rakstiski alļbildēt Tādēļ tautiešiem' tuvumā un tālumā izsaku sirsnīgu pateicību un tāpat sūtu vislabākos jiovaējņmus jaunajā jspdiia^i un i brivibdi u dojumos, kādu otrdien vien bija 500. Pa Dienvidkorejas ceļiem plūst bēgļu straumes, atgādinot Udslgu ainu vasarā, kad ziemeļkorejlešu karaspēks iebruka Dienvidkorejā. Ta6i starpība ir tā, ka ziemas apstākļi padara bēgļu likteni nesalīdzināmi grūtāku. Pēc dlenvldkorejlešu vērtējuma savas mājas atstājuši ap 2 mll). bēgļu. Zlemeļkorejas ministru prezidents Kimllsungs savā Jaungada vēstījumā, ko noraidīja Pjongjangas radlov izteldes: „Uzvara ir mūsul" šinftonat 1. aepi lēmi kuli reāliiētici, BiJ. ianas Uetai, ku My ml&ieiiem vai gadu, na fal# kustēties, Vt misijām un arī selaiilfi paUed tā- II tKielo* teialtiiaa no vte-akti m ko-crari noteiktajām lArbandtm.! VS trikit riņu par pirmo litvieln leģionam» kas no kuģa pateida ardlevaa Eiropai, bet visas slmes rāda, ka beidiot^ Uikam, var lākt ilcēt Pamats io iesalulo IteeJoiiBii procesu atjaunolanai bija DP komid* JM koordinatora Eiropā R. J. Ķor* kerija pag. gada tS. nov* BorādOmai UN amerikāņu delegācijas ptotfi- lokālajām DP komisijāni par ridbu vis paziņojis, ka ASV pieprasīs UN( baltteāu SS vienību lietā. Tie nodmē drastiskus soļus pret komunistisko Ķīnu, ja ķiniešu vienības savu ofen^* sīvu turpinās pāri 38. platuma grādam. Amerikāņu delegāts Gross izteicies. Indijas delegātam Rauam, ka ASV nepiedalīsies nevienā pamiera vai miera konferencē, ja komūnīis-tlsko ķīniešu karaspēks iebruks Dienvidkorejā. Par to amerikāņu valdībai oficiālas Informādjas vēl nav, bet tikko tā ienāks, ASV iesniegs attiecīgus priekšlikumus UN politiskai komisijai, kuras sanākšana bija paredzēta trešdien. Sagaida, ka rietumvalstis ar ASV priekšgalā prasīs deklarēt komunistisko l ^u par afre8(m. Iespējamas ari saimnieciskas uii dt« veida sankdjāA pret Vašingtonas DP komisijai L aep|. U« mumn praktiska istiilko|ama nn Io ieddvināianu, Vašingtonā bija at-ilta, ka visi ķaltleli ar DP statusu uzskatāmi par pielaiiami(Ķm ieodoia* nai ASV, pamatojoties iik vimii mdl* viduUaJiem Ibttiem, un ka piedisriba ierdēn SS vienībām pati bar levl mi iemesls viņu atrai^OianaĻ Tālāk no-riMIta, ka visaa atliktai ļbaltldhi karavīru iietaa nekavēJotiļMi aktlvizl-femaa, laslu^ņā ar Valilagtonai DP komisijas L sept. lēmtiima prlnd-tlm. Kā DP komtsUātti BorādUli koordinators KoriEmriJs, taa oortnāi kā vilt lādi gadUuml» i^a ii^tffltt ~ ' - - - leirtiflfe a- IMP kā tla MEKLĒ masTnburtlIei pastāvīgam darbam ar dēšu algu. Piedāvājumus lūdz sūUt & laikraksta Icantorim ar of. Nr. 954. Amerikāni pārcelsies no Frankfurtes uz Bonnu Frankfurte (pk). — Amerikāņu augstā komisija un tās dienesta Iestādes, paredzams, pārcelsies no Frankfurtes uz Bonnu. Sai sakarā radies Jautājums par piemērotu dzīvojamo telpu sagādi amerikāņu ierēdņiem. Iespējams, ka tiks izstrādāta īpaša programma jaunu plašu būvdarbu sākšanai Bonnā. Visā drīzumā sāksies ari Rietumvācijas valdības sarunas ar sabiedroto augstajiem komisāriem par telpu sagādi gaidāmajiem sabiedroto ka^^- spēka kontingentiem. SPD ierosinājusi panākt vienošanos, lai neviens vadetis turpmāk vairs netiktu izlikts no sava dzīvokļa sabiedroto kara- M)ēka vajadzībām. SPD pieprasījusi Rietumvādjas valdībai plānus šo telpu sagādei. Ierosināts ari atdot atpakaļ iepriekšējiem īpašniekiem viņu d2avokļus un mājas, kas līdz šim bija apķOātas sabiedroto, vaja- VALSTVIRU JAUNGDA VĒSTĪJUMI Vašingtona (kp). — Jaungada apsveikumi un novēlējiiml, ko rietumu vadošie valstsvīri veltīja pasaulei, galvenā kārtā pieskaras kritiskajam starptautiskajam stāvoklim, "\nsslkfik Izteicies prezidents Trūmens, kas Jaungada naktī atradās uz savas jachtas, ietverdams savu vēlējumu vienā teikumā: ,j:s ceru, ka 1951 gads nesīs pasaulei mieru." Ārlietu ministrs Ečesons pasvītroja, ka jaunais gads no amerikāņiem prasīs to, ko 1940. gadā Cerēils prasījis no angļiem, proti — asinis, pūles, asaras un sviedrus. Ečesons kategoriski noraidīja katni piespiedu kompnMnlsu ar komunistiem zem viņu agresijas draudiem, jo tas nozīmētu vienīgi šīs agresijas atzīšanu. Spāņu v^lstsšefs Franko kādā inn tervljā amerikāņu raidītājiem paskaidroja, ka Spānija būtu ar mieru sadarboties ar amerikāņiem komunisma briesmu novēršanā. Viņš piebilda, ka acumirklīgajā situādjā tik daudzu valstu vājums, vilcināšanās un pašmīlība viņam liekoties neiespējama. Rietumvādjas valsts preridents Dr. Heuss savā uzrunā tautai atgādināja pašreizējās politiskās un saiminiedskās grūtības un aldnāja Iedzīvotājus atteikties no personīgā egoisma vispārības labā. Līdzīgi Izteicās ari amerikāņu augstais komisārs Vādjā Meklojs: „Vlenību un spēku brivībal!" Meklojs Jaungadu sagaidīja Berlīnē, kur viņa automobili austrumu sektorā aizturēja vācu tautas policisti, meklējot pēc ieročiem. Augstais komisārs tomēr tūliņ atbrivots. Kanclers Dr. Adenauers kādā īpašā vēstījumā ar nosaukumu Vācija un tās jaunuzbūve, ko viņš Jaungada naktī nodevis rietumu sabiedrotajiem, atkārtoti izsaka pateicību rietumu valdībām par to palīdzību, bez kuras „vācu jaunuzbūves brinums" nekad nebūtu kļuvis par īstenību. Visi tris augstie komisāri nodevuši prezidentam Dr. Heusam Jaungada vēstījumus, kuros apliecina, ka vācu tauta var paļauties ari turpmāk uz sabiedroto simpātijām im vācu interešu izpratni, kuru gala rezultātā jānāk Vidjas iekļaušanai demokrātisko un mieru inllošo tautd vidd . I t PMtIiigas ra^ dio Ķlflas' tautas r^blikas valdītie uzaictnājusiibri^ valdību uņ ie8tā4es Malajā nekavējoši pārtraukt ķīniešu brutālo vajāšanu un deportācijas Makijfi. v Trešdien ķīniešu un rieņieļkorejle- Su karaspēks pēc spēcīgas artilerijaa sagatavošanas sāka jaunu lleluzbru-kumu. UN spēki 220 km platā joslā ^atkāpušies, censdamies uzbrukumu apturēt un noslēgt frontē radušos caurrāvumus. Apdraudēt^ Seulu atstājusi ari dlenvldkorejlešu valdība un UN Korejas komisija. Amerikāņi vēl cer Seulu noturēt, ieņemot aizstāvēšanās pozīcijas puslokā 12 km no pilsētas. Uzbrucēju spēkus vērtē uz 300.000 viru. Ir ziņas, ka ķiniešu komunistu un zlemeļkorejieSu vienībās cīnās ari krievu virsnieki. Frankfurtei aodlii ittiecteāto Japāna afkal jaaptoīpiio — saka gen. Mekartois / — JAPĀNAS MINISTRU PREZIDENTS TO NORAIDA Tokk) (ag). -~ Starp Japānas valdību un ģen. Mekarturu šķiet sfides konflikts Japānas atkalapbruņoša-nā. Ministru prezidents Jošlda to noraidījis, kādā preses konferencē paskaidrojot, ka Japānai ir citi līdzekļi kā nodrošināt savu aizsardzību. Par šiem līdzekļiem Jošlda gan tuvāk neizteicās, bet uzsvēra, ka neatlaidīgās runas par Japānas apbruņošanu izraisītu nemieru kaimiņvalstis, kas pagātnē cietušas no japāņu militārisma. Līdz ar to samazinātos ari Izredzes miera līguma parakstīšanai. ApbruņoSanās ir nopietns jautājums, kas tik viegli nav izšķirams, nemaz nerunājot par to, ka tas runā pretī satversmei." Jošlda piebilda, ka pēc viņa Ieskata patlaban no trešā pasaules kara nav jābaidās. Korejas konflikts Ir tikai daļa pasaules nervu karā. Japāņiem jāsaglabā miers un skaidra galva. Lai gan Japānas ministru prezidents Jau vairākkārt noraidījis priekšlikumus par Japānas atkalap-bruņošanu, ģen. Mekarturs savā Jaungada vēstījumā to pieprasīja no Jauna. Starptautiskas beztiesības un nemitīgu draudu apstākļos Japānas pienākums ir UN prindpu ietvaros ķerties pie varas, lai varu atvairītu. UN amerikāņu delegāts Dalless paskaidrojis, ka ASV un pārējie 12 Tālo austrumu komļsljas pārstāvji turpinot savas sarunas par Japānas m l e r a ' U ^ u , liaTSSk bUā aU^iiJdtes iia a^edgo nctta bāMeM toftloiioB, ieskaitāmaa taft paa kategorijā, kā MUkOs* eik-tārtas attiektos miib U^tu aiJauiMH iami. TM paiā laikā gan pieilraē- Jams, ka uz U t Mpi itēmūmu pamata nav atjaunojainas iās iaceļola-nas lietas, kas noraldltasi citu lemei-lQ dē|, un nevis tikai ti^pēc, ka at-tiedsĀ personas dienēJuŠM baltieiii SS vienībās. DP komisijas prindps bUii, aliU ievērot apstākli, vai piederība iefoēo SS vienībām bijusi brivpriltiga vai piespiesta, bet baltiein ļieroēn 88 vienību gadījumā komisija guvusi pierādUumus, ka piederība tajāa bijusi piespiesta, aaska^; ar Ritleŗa reilma lietoto metodi, mii ka baltie-iu 88 locekļi pa Uelākaiļ daļai atradušies faktiskā cīņā austruma frontē. Pēc ļoti rāidgiem apsvērumiem tādēļ ari DP komisija oftelāU nolēma, ka baltleia ieroēa 88 vienIbM nav uzskatāmas par natcllga kustība DP likuma 18. panta garā. Sis koordinatori Kork^O» komen-tējums un n<nMIJam9 D? komisijām ari beidiot iekustināja praktišlm i i - ceļoianas procesa atjaunošanu bij. latviešu karavīriem, un ar to tad ari sākuši ledrivināties dai^dzkāri pieminētie Vašingtonas 1. sepi lēmumi Papildus Jau agrākiem dņojumlem var vēl pieminēt, ka, piemēram, ari uz Ludvigsbgrgas izceļošanas nometni izsauktas' vairāk desmit biJ. latviešu karavīra ģimenes, sākusies to pārbaude un vairākas ģimenes, gan pirms, gan pēc Ziemsvētkiem, Jaa devušās tālākā ceļā caur Vildfleke-nn uz Gronn. Pie tam pārbaudes procesā nav novērotas nekādas īpašas grūtības vai šķēriļL Summējot šis ziņas no angļu un amerikāņu Joslas izceļošanas nometnēm, Jāsedna, ka bU. latviešu karavīri, kas Hk ČMŪĒ detuši un vfluiiei, beidzot tomēr atbrivojuiies no tiem varmādgl uzspiestā zīmoga, kas tos visus šos gadus vairāk vai mazāk atšķīris no pārējiem, .«odigiem un kārtīgiem ļaudīm". 8o izceļošanas kandidātu lietām krājoties daudzos mēnešos, to saradies īsti daudz, un atliek tikai cerēt, ka tās tagad, refa: sakustinātas, tikpat rosīgi tarpinās virzīt ari oi priekšu. Būtu Jāvēlas, lai beidzot patiesi no izceļošanas uz ASV nepalikta aizkavēts neviens tikai tāpēo vien, ka viņi, kaut vai citas varai spiests, tomēr aizstāvējis pats savu tēvzemi on dnijies pret vara, kas tagad prai^fjosi ttk daudz asinsupafu ari no unerikāņiem paliem. m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 6, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-01-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510106 |
Description
Title | 1951-01-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
te», ka JugoslavSTS?
irolcU
1^
*"-iļal nikni ļBbrOk%K
kbto pūsto «magt zaagv
'' lili^ nošķirti
, tiogtliftitot zvejas ku.
ļl^pasiuiles iM^f, būs ^^^^^^^
^^i^iiĶ • 1^^ gadus vecāk
^as pfirdzlvojfii
^ tiem 1^ WlJ. armijas pie.
tt%«i*a
Ft^ŗmias sali, kurai
lastfiim itdiB m Si^
l |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-01-06-01