Bavarijas Latviesu vestnesis, August 20, 1949

              .''rii'i'''''-'.'?:
, -i il •
at
Jm kopš otrā Da«,,i
raga b r i U e s , ^ ^ Z
otamu šausmu levēia« 5*^
« vairāk n^lTZu i &
Spāks allaž bijis ceaS
Nefflaw8tamafl paliks vinamS
^ ^ « } a Padomju eavtenS
Mtotfģo politiku, Sākdams T
^nu.verdlem: „MolotovakZ
9 Ir ao Jums bSl,'' ^
jpfka-druknajā
mm enej^jaun vitāiitste.'S
ā z l ^ v i ņ j līdzīgs vecajam (S
tenj. .Godkārīgais un ārkSrtlgl^
•^tii'ķfidā pārbaudījums, patin.
--l«Ja ,,glua tāpat, kš to M
vecm ar saviem «Uokajles
i^n»«m.<' Sl« viņa paSrocigals le.
Thsto vēl tagad glabājas; StiSta i .
teaes aaņaļos, kas var tepotlej v
;e8#u,tipdu Ievērojamu pol%
iKad 1699. g. piedadma Pols m,
-•'vectēvs Pols Zansons un vtu
I J M l s Zansons bija ]Ķ
ļu vadoņi. Ŗpik^ mw
lacs; bet viņa māte, p& polt
ik&s pārliecības, sociāliste;
i(j$Ny B«i}ģiift8 parlaments, MHei
>tippo U2r «laveno. dSlu bljiulli>
, ļ&: savu advokāta pnū, M
ļQtu par Beļģijas valdības hiM.
<>fi&l|b8mes ministra viņi nSca par
iviļiJinistru; par viņa rakiliiiii
[«diuk aina, kas rlsii^jusies m.i
^viņaija rītā, kad'vlņa kalMI
i^^cdS ieradās hitlerislcis Vidu
Itaiis fon Bllovs-Svante un taliijii
liiMm -ofidālo kara pieteiktijia
ttoļ^I"'viņam uzbrēca SpSlcs. ,^1»
jcerējtunu ea nevēlos uzklausīti»
ia rinu, Mdus zaimus Hitlers Bel­lai
Vēlas uz^jl^eģt. Šoreiz runSšu«
tpriatSu — vācieties pie velnal
I a&ianiierināms nad rfjaa*
īpas" pretinieks, SpSks caii
jidju un Spāniju, kur viļam M-Jāslapstās
no Franko joudjtt
4Sca Anglijā. Kad viņš 18«. «•» Bldlbus galva atgriezās mmj^
m bija jau izstrādāts karS
tās zemes atdzīvināšanas m
Spāri visam kUeļspraaJ^
.reāUsts. ViņS srl paradījis M»^
iubSnias veiksmes _ saiītfriM»»
kutSjumu^ atrisināšana.- Bepa»^ Vriiā Eiropas zeme, kas pIe<Wvo«
iplaukumu pēc kara.
1946.'g. St.āku tevelēja paŗj,
bnsaptdces prezidantu. Tur Wļ
Umo reizi kļuva
ālals'beļģis,. kas a^eji ^ S .
railami Pa^Ja^e^^n
iš runas spējas, bet ^ taW un'uzskatus, ķoci^dj
W apzīmēt, kā ar vārdiem-Pt"»
Jkais infemacioaālisms. ^
ptkaitot senioru VinstonuW
K p jaunākajiem Eiropas &
tke ūEs irnoepvaiesn naā, ckiajus abpu^teujgiosS ^
,1s Anrl. Spāks. Ta f^v^S #
Eiropas, padome StraJ^^ļ Ce^
^ēlēšabli apsveica aplausi* ^
es6t teicis. IcatīķMV
p^eiz esot spēiif J ŗjtika^
UU mseksdodtrpi ieutnif.af^fSjŗ adatutadJs^tI»^
>ra uz nerv em". 1»'X«ku
ŗidzinājumu Eiropas^Poļgelibi
Uējos strīdos un "sair
tāks to pierādījis jau IJ^P^
' valstu konferences. J J ļ ^>
paš parlamentu ' 5 patla;
feidrs priekšstats: - f SdiiH»»*
^^tam jākļūst Pf,yrunļ
/l? vienkāršs, Pr?^^*^^^ēj8>«st
s To izveidot bus 5,
tad, ja visas tas E'roP ^
, Tādu parlamentu f f ^ t J l l
10 interešu ^zstave anai ŗ ^
©ropa vispār varēt;, , p >*
ris sastādīs f^^ļ'ļm^fļ
, kurai vajadzīgs, bf^^ ^„S^
lomei iesniegs sa ak ^ »^
ķkaititi visi tie, upur^^t ^otf
fopas valsts gativa
labā."
lATVU
, utvian Newspapet
pMj^ onder BDCOM avU
^Min Dtvislon AutborisattOD
^S>a «NDP 19«. PubUaher
Zuļ Editon Vaīsdeman Lani-fZa.
DP Camp Brlangen,
^OratunldtS*- L Prtnter:
irjļļļt A trng^fflier. Ludnigs-
Lgg B»nie»«jt. ļ«. PubUShed
^veekl7. ClrcnlaUonU.000 UiTma NEWSPAPEB
Nr. 84 (S08)
SestcL, 1949. g. 20. augustā.
ļ2xak tr^dloiās un sestdienās
Izdevējs: LatvleSu Centrāla Ko-mlteja;
Galvenais redaktors: V
Liambergs; gaiv, red. vietnieki.
M CuUtls un A. Klāvsons. Re-daktorl:
A. BolStelns. Fr. Igal»
j . Jēkabsona, B. Ķīselis, H.
MlndenbergB, A. Ozols E.
Ralstere, L. Svarcs, Redakcijas
adrese: EssUngen/N.» Uhiand-
8tr. 8, teL 17339.
R U N A :
SO ZEMJU PĀRSTĀVJIEM
JĀREZERVĒ VIETAS EIROPAS
PADOMĒ
vienkāršs, bet t i e š i i z š ķ ī r ē ­j
a i s gads. Ja to zaudējam, iad
varbūt nekad vairs neatgusim. Vls-
Strssburgā (I). Savā aŗ nepa-detibu
gaidītajā runā Vinstons
ftrčlls pag. trdfdiienu nevien skāra
aktuālo jautājumu
par Vācijas uz­ņemšanu
Eiropas
padomē, bet jaruz­svaru
pieminēja
ari vēl nebrīvībā
smokošās Austie-
Biropas valstis,,
tetdcot tām i»e-zerv?
t viņu vie­tas
padomē.
Kā Jau atzīmēt»,
CerClls Ieteica Vā­cijas
pieaicilnāša-oal
sasaukt pado**
iņes ārkārtējlīi $e-
2ju. »Viens no
praktiskajiem ap­svērumiem,
kādēļ
mSs steidzinijim
Eiropas padomieg
sasaukšanu, bija
tas, ka mēs to uz­skatījām
paj ie­darbīgu
un varbūt
p^t vienīgo līdzek­li
panākt brīvas
un demokrat. Vā­cijas
sadarbību a:r
rietumu (ļemokratijām. Pāragri vēl
spriest par IlietiLunvācijas vēlēšanu
Imfikumiem, he% cilc tie pārskatāmi,
viņi mums vsir iedvest vienīgi jau­nas
cerības."
M§8 nevaram ilķtrties šā mēneša
beigSs, turpināja Gerčils, nekā ne-
IMĀjrOtļSl Vildjaji; Beta. Mēs ni^va-tm
pieļaut, ka šis jautājums paliek
vS veselu gadu neatrisināts. Var
rasties apstākļi, ka šis gads nav
V I N S T O N S C E R C I L S S T R A S B U R G A:
„Elropa ir Jāapvieno, bet kā mēs to panāksim?"
labāk jau būtu, ja mēs Vācijas jau­nās
valdības pārstāvjus varētu šeit
apsveikt jau šajā sesijā, bet man
saka, ka tas techniski neiespējams.
Mums jāmeklē cits ceļš, un, ja tāds
nav atrodams, tad ministru komiteja
aicināma iespējami tuvā laikā sa­saukt
padomes ārkārtēju sesiju tieSL
šā jautājuma atrisināšanai. Noteikts
lēmums par Vācijas pieaicināšanu
cienīgi vainagotu pašreizējo sesiju
Rēķinās ar izlīgumu Vašingtonas un
Maskavas starpā
Vašingtona (M). — Pirmdienas va­kari
Staļins ārlietu ministra Višin-aka
klātienē Kremlī pieņēma ASV
jauno vēstnieku paskavā admirāli
Elenu Kirku. Atgriezies vēstniecībā,
admirālis smaidot ijstelcies: „Nevaru
Jums šovakar neko pastāstīt par šo
8avu apmekli^umu, Kremlī, bet visai
Iespējams, ka man būs sakāms kaut
kas rīt."
Politiskajās aprindās Vašingtonā
un Londonā tomēr Jau dienu vēlāk
cirkulēja valodas, ka Kirkam- ar va- |
reno padomju valstsvīru bijusi sva-
Jfīga apspriede, Francijas ārlietu
ministrijai tuvu «tāvošais laikraksts
Le Monde sacījās zinām, ka admi­rāļa
Kirka viiuitei pie Staļina varētu
būt daudz lielāka nozīme nekā paš­reiz
to var parcidzēt. Kad šis valo­das
pieņēmās aizvien plašumā, ad-mlr^
a. apmeklējumam Kremlī treš-
Maskavcl var pirkt
pat desas
^āga (F). Viduslaikos Eiropā
bija populārs teiciens — E x otflente
^ ^(Gaisma nalc no austrumiem).
So veco teicienu ar lielu centibu
^hiem tagad no Jauna mēģina at-
«al iegalvot Prāļjas prese. Cecho-slovakijas
komjaunatnes orgānā
Mlada Fronta kāds Miroslavs Glad-
«i]s ziņo, cik jauka dzive esot Mas-
Kāvā, 26, jūlijā publicētajā rakstā
Gladkijs mēģina iegalvot, ka 200
5^1» padomju cilvēku esot nesalī­dzināmi
labāka dzive nekā jebkurā
cietā Rietur:ieirDpa<? valsti. Maskavā
varot visu ptrkt. Visas preces© esot
jažotas no piirŗnžķingām izejvielām.
Slavenais Krievijas saldējums Eski-
1^0 esot nesalīdzināmi labāks par
Francijas un Savienoto valstu sal­dējumiem.
Umv(!rmagos (universāl­veikalos)
esot Itāda zeķu, manufak-
"jrS^, desu, papirosu un šņabju ba­gātība,
ka ,4itiperiālisti" aiz skau­dības
nobālētu, ja visu to redzētu.
Veikali esot atvērti līdz pl. 8 va-
*jrā, un tie esiot nepārtraukti cilvē-
«em pārpiMitl.
dien preses konferencē garāku ko­mentāru
veltīja arī ASV ārlietu mi­nistrs
Dīns Ečesons. ^
Konferences pirmajā daļā viņš pa­ziņoja,
ka amerikāņu militārā pār­valde
Vācijā savu darbu izbeigs jau
šoruden, kad sāks darboties jaunā
vācu valdība. „Mēs vēlamies vācie­šiem
atstāt pilnīgu rīcības brīvību
par savām Iekšējām lietām, tāpat kā
to esam darījuši līdz šim," teica
Ečesons. Tad Baltlmore Sun pār­stāvis
ārlietu ministram jautāja:
„Mister Ečeson, ko ar Staļinu runā­ja
admirālis Klrks?" Pēc BBC in­formācijas.
Savienoto valstu ārlietu
ministrs nevarējis neatbildēt uz šo
jautājumu. Ečesons esot burtiski pa­skaidrojis:
„Admirālis Kirks ar Sta­ļinu
runāja par nomas un aizdoša­nas
līgumu, jo mēs vēlamies no Pa­domju
savienības saņemt atpakaļ sa­vus
kuģus." Paskaidrojuma turpinā­jumā
Efesons esot piebildis, ķa
Kirks ar Staļinu pārrunājis arī Ame­rikas
balss raidījumus. Admirālifeļ
esot norādījis, ka krievi traucējot
amerikāņu radio staciju darbību. Kā
uz šo piezīmi reaģējis Staļins, to Eče­sons
nepateica.
Kā zināms, kara laikā Savienotās
valstis pēc kongresa lēmuma pie­šķīra
Padomju savienībai'"" gandrīz
neierobežotus kredītus, par ko Mas­kava
saņēma munīciju, ieročus lun
pārtikas līdzekļus. Kad Vācija ka­pitulēja,
Maskava bija parādā Va­šingtonai
vairākus miljardus dolāru.
Lielā parāda nolīdzināšana līdz šim
vienmēr atdūrās uz krievu negatīvo
izturēšanos. Informētas aprindas ap­galvo,
ka četru ārlietu ministru
konference Londonā tikai tāpēc esot^
izjukusi, ka Molotovs nevēlējies dis­kutēt
ar toreizējo ASV ārlietu mi­nistru
Maršalu par nomas un aizdo­šanas
līgumu. Ečesbna trešdienas
paskaidrojumam preses konferencē
BBC diplomātiskais pārstāvis ļVa-šingtonā
veltī lielu ievērību. Pēc vi­ņa
domām Kirka vizīte pie Staļina
varētu nozīmēt, ka attieksmes starp
Padomju savienību un Savienotajām
valstīm jau tuvākā nākotnē ievēro­jami
uzlabosies.
uh būtu svarīgs ieguldījums pasau­les
miera un Eiropas drošības labā."
Pēc šā ierosinājuma Vācijas lietu
kārtošanai, Cerčils pievērsās citam,
Ja ne vēl svarīgākam kompleksam.
„Tagad es gribu runāt par tfi saukto
tukšo sēdekļu problēmu. Desmit
cienīgas vecās Eiropas galvaspilsētas
pašlaik atrodas viņpus dzelzs aiz-'
kara. Liela mūsu kontinenta daļa
saslēgta važās. Turienes cilvēki itin
kā izglābušies no nacionālsociālisma
vienīgi tādēļ, lai tūliņ pēc tam kri­stu
pretēja ekstrēma, komunisma ro­kās.
Tie itin kā izdarījuši ceļojumu
no ziemeļpola uz dienvidpolu: pēc
gara brauciena tie atkal atrodas
sniegā un ledū, aukstu un griezīgu
vēju yarā. Katram gadījumam
mums būtu jāsagatavojas šo zemju
pārstāvju pieaicināšanai. Viņu de­mokrātiskās
brivibas ttem nolaupī­tas,
bet ar laiku viņi tās atkal ii(f-teikti
atgōs. Sā lieta padomē ap­sverama
pavisam nopietni, un es solu
atbalstīt visus tos, kas jau ierosinā­juši
atstāt ^ažus sēdekļus brīvus, lai
padome kādreiz vēlāk varētu repre­zentēt
visu Eiropu."
ļ • •
Pēc*^CerCila runas, un beidzoties
vispārējām debatēm, angļu konser­vatīvo
delegāti iesniesdza ministru
komitejai oficiālu priekšlikumu, sa­saukt
decembri vai janvārī ārkār­tēju
padomes sesiju. Pats Cerčils ce­turtdien
atstāja Strasburgu, lai da­žas
dienas atpūstos franču Rivjerā.
padome ceturtdien noorganizēja vai­rākas
komisijas, izstrādāja to dar­bības
instrukcijas', bet piektdien
sāka debatēt jautājumā par cilvēka
tiesību aizstāvēšanu. 47 deputāti ie­rosināja
izstrādāt par šim tiesībām
īpašu konvenciju, bet to aizsardzībai
nodibināt augstāko Eiropas tlestu
Preses komentāros par Eiropas
padomes darbību pēdēlāa dienās ie­stājis
lūzums, sevišķi pēc Gerčilia
nmas angļu un franču prese, kas
sākumā uz Strasburgu lūkojās ja ne
tieši skeptiski, tad tomēr ar zinā­mām
šaubām, tagad kļuvusi daudz
optimistiskāka. Sis optimisms izpau­dās
ari pazīstamā BBC komm^tā-tora
Lindleja Frēzera vērtējumā, kas
koncentrējams dažos vārdos: ^.Dom­starpības,
kas līdz šim Izpaudušās
Strasburgā, ir veselīgas attīstības
pazīmes."
News Cbronlcle pēc galveno de­bašu
noslēguma sniedza ievadrak­stu,
dodot tam pat tik optimistisku
virsrakstu, kā Beidzot piedzimusi
vienība. Rakstā konstatēts, ka Eiro-
'pas padomes deputāti klusuciešot
vienojušies nestāvēt uz vietas, bet
darboties un sadarboties pēc visla­bākās
apziņas. The Times turpina
aizstāvēt savu pārliecību, ka arī
Eiropas vienība sasniedzama vienīgi
i demokrātiskiem līdzekļiem. No sva­ra
ne tikdaudz balsošanas iznākumi
Strasburgā, cik nacionālo parlamen­tu
lēmumi par atteikšanos no zi­nāmām
tiesībām par labu Eiropas
vienībai, Daily Telegraph atzīst, ka
Vācija gan pieaicināma kopīgā dar­bā,
bet pirms tam jāiegūst pārliecī­ba,
ka pati vācu tauta vēlas sadar­boties
ar rietumu demokrātiju. L i ­berāļu
Manchester Guardian'am nav
iebildumu pret Cerčila ierosināju­mu,
bet tas tāpat prasa zmāmas ga­rantijas
un ieteic nepārsteigties.
Par Cerčila runas otro daļu, kupā
viņš pieskārās Austrumeiropas sa­sāpējušām
problēmām, līdz redak­cijas
slēgšanai ārzemju komentāru
vēl nebija.
Kādam nolūkam tik
liela armija!
, Vašingtona (F). — Trešdien ASV
tautas pārstāvju namā sākās deba­tes
par militāriem kredītiem Atlan­tijas
pakta signatārvalstīm. Kā z i ­nāms,
prezidents Trūmens pieprasījis
kongresam līdzekļus 1.450 milj. do­lāru
apmērā. Debašu sākumā tau­tas
pārstāvju nama ārlietu komisijas
priekšsēdis teica garāku uzrunu, ku­rā
norādīja, ka Padomju savienībai
pašreiz ir ap 200 divīziju liela ar­mija.
„Sie karavīri," teica ārlietu
komisijas priekšsēdis, „nav iesaukti
tikai tāpēc, lai rīkotu parādes."
Spriežot pēc debatēm, ārzemju pre­ses
pārstāvji domā, ka kongress
Rietumeiropas apbruņošanai pare­dzētos
līdzekļus piešķirs.
Pieaug krievu aktivitāte
BALTIJAS JŪRAS OSTĀS
Amerikāņu armijas laikraksts The
Stars and Stripes (17.8.) no jauna
ziņo par pastiprinātu padomju mili­tāro
gatavošanos 300 km garajā
Baltijas Jūras plekrasties Joslā. Pa­matojoties
uz UP aģentūras infor­māciju,
laikraksts starp citu norā­da,
ka Pinemindes apgabalā krievi
atveduši atpakaļ no PSRS kādreizē­jās
vācu raķešu šāviņu izmēģināju­mu
iekārtas. 'Rostokas, Vismaras,
GrjBifvaldes un Vememindes ostās
norit intensīvi bagarēšanas un pa­plašināšanas
darbi, kā ari agrāk no­gremdēto
vācu kuģu' remonti
Visa SI krievu .aktivitāte, kā pa­rasts,
norit lielā slepenībā, bet labi
informētās amerikāņu oficiālās ap­rindas
izteikušās, ka neesot pamata
sevišķām bažām, jo krievu noslēpu­mainība
ietilpstot viņu parastajā ru­tīnā.
Ziņas par slepeno ieroču izmē­ģinājumiem
bez tam jāuzņemot ar
zināmu rezervi, jo tās parasti nākot
no netiešiem avotiem. Pēc amerikā­ņu
domām padomju rosība Baltijas
jūras ostās izskaidrojama galveno­kārt
ar trim faktoriem: 1) krievi
mēģina intensīvizēt Austrumvficijas
tirdzniecību ar citām zemēm, 2) Bal­tijas
jūras ostās iespējami lēti krie­vu
flotes remonti, un 3) minēto ostu
izbūve ievērojami atvieglina repa-rāciju
preču transportu uz Padomju
savienību.
Par Baltijas valstu iedzīvotāju de­portācijām
plašu rakstu ievietojis
beļģu laikraksts Maas en Roerbode
(22. 7.), aplūkojot deportāciju gaitu
kopS kara beigām. Raksta ievietots
avīzes pirmajā lappusē, un satur
daud2{ konkrētu datu par baltiešu
vajāšanām. Noslēgumā beļģu laik­raksts
atzīmē, ka šobrīd deportāciju
vilnis nedaudz aprimis, jo padomju
varasvīri gribot jaunievestajiem kol­hozu,
strādniekiem vispirms dot iz­devību
pierast pie Jaunajiem ap­stākļiem
Baltijas zemēs.
V-2 šāviņu bāzes Vācijas
austru
Stuttgarter Nachrichten publicē­jusi
kāda no austrumjoslas izbēguša
vācu raķešu speciālista ziņojumu, ka
boļševiki patlaban ierīkojot vairā­kas
pret RiettMneiropas valstīm vēr­stas
V-2 izšaušanas bāzes. Bez tam
esot uzsākti bij. vācu V-2 izmēģinā­jumu
stacijas atJaunoSanas darbi Pi-nemlndē.
Tālāk raķešu ieroču liet­pratējs
paskaidroja, ka viņš itlB ga-dds
piespiedu kārtā atradies padom­ju
dienestā un nesen apmeklējis
„Padom]u centrālinstitūtu V-2 bum­bu
pētīšanai" Maskavā. Agrāk viņā
strādājis kā V-2 dtsperts vācu ar­mijai
tm 1946. g, kopā ar vairākiem
vācu techļiiķiem aizsūtīts uz Krievir
Ju. P^gāJuSo mēnesi viņam piešķirts
īss atvaļhiājums, ko tas čīkstējis
pavadīt Austrumvācijā ar noteiku­mu
pieteikties Pinemindē. Tad ar!
viņam radusies izdevība izbēgt uz
Rietumvāciju.
No lietpratēja ziņojuma izriet, ka
viņam bijusi iespēja ieskatīties do­kumentos
par paredzēto V-2 izšau­šanas
bažu Ierīkošanu Vācijas au-strumjoslā.
Vairākas speciāli šim
nolūkam ieceltas padomju komisijas
jau uzsākušas nepiedeSanos priekš­darbus,
lai vajadzības gadījumā, da­žas
minūtes pēc pavēles saņemšanas
vsļrētu iedarbināt V-2 izšaušanas ie­rīces.
Esot izstrādāti plāni stacio-nētu
un pārvietojamu bažu izbūvei
Visā Austrumeiropā jau esot ierīko­tas
bāzes 1—3 baterijām.
Tālāk eksperts apgalvoja, ka paš­laik
uzsākti darbi 5 bažu ierīkošanai
ik 3 baterijām. Padomju joslā Vā­cijā
jau esot pilnīgi ierīkotas četras.
divas no tām Meklēnburgā un Penc-linā,
starp Anklamu un Volgastu,
Tās vērstas pret Dienvidzviedriju»
Šveices laikraksts Der Bund rak­sta*
ka Baltijas jūras vidusposmā,
starp Gotlandi, Bornholmu un Po-merānijas
piekrasti, notiekot krievu
gaisa un jūras spēku manevri. Die­nu
un nakti jūras un gaisa patruļas
apsargājot „maģiskā trīsstūra" robe­žas,
lai nevienam neļautu iekļūt sar­kanās
flotes manevru joslā. Liels
skaits kuģu atrodas nepārtrauktās
šķietamās cīņās. Ap 80 ātrlaivu no­sprosto
aizliegtās Joslas dienvidus
un austrumu robežu. No Vismfiras
līdz Vamemindei pastāvīgi dežūrē
ap 80 ātrlaivu. Jūras Udotāju vienī­bas
no Austrumprūsijas, Kurzemes
un padomju okupācijas joslas, daž­nedažāda
tipa ātru zemūdeņu atbal-»
stā, sarga ziemeļu, rietumu un dien­vidrietumu
piekrasti.
Aiz 81 aizsargžoga operē krievu
galvenā flote. Par Baltijas jūras
flotes admirāļa ku^, pēc 10 gadu bū­ves,
nozīmēts 40.000 t bruņukuģis
SovjetskiJ Sojuz. Redzēts vēl viens
tāda paša lieluma kuģis. Flotes ap­bruņojums
atbilst vismodeniākajām
prasībām. Uz kuģiem redzamas ka-tapulta
ierīces, bruņu kuģis apgā­dāts
ar radartomi.
Poļu un krievu okupētaj ās pie­krastes
joslās sērijām būvē un izmē­ģina
jaunu zemūdeņu tipu, uzlabotu
vācu „Schnorchel XXr' modeli. Tās
zemūdens ātrums ir 25 jūras jūdzes,
bet virsūdens ātrums līdz 30 jūras
jūdzēm.
Amer^as balss Stāsta
Kružina piedzTvoļ umiem Lalvijā
Vašingtona (D). — „Padomju vara
Latvijā balstās tikai uz durkļiem,"
rakstīts kādā grāmatā, kas iznākusi
Savienotajās valstīs. Sai grāmatai ir
zīmīgs virsraksts — „13 izbēgušie".
Grāmatas autori ir kādreizējie Pa­domju
savienības cilvēki, kuriem lai­mējies
atstāt Krieviju. Amerikas
balsī nolasītajā vēsturiskajā apskatā
spīkers citēja kādu nodaļu, ko sarak­stījis
leitnants Pēteris Kružins. Jau­nais
padomju virsnieks attēlo stāstu,
kas mtmis visiem labi pazīstams.
1936. gadā viņš esot bijis komjau­nietis.
Tajā laikā Padomju savienībā
sākušās Uelās tīrīšanas. Tā kā gadu
vēlāk bija paredzētas vēlēšanas Aug­stākajā
padomē, NKVD Kružinu ap­žēlojusi,
jo trūcis propagandistu.
.,Mol šurin zdorovo umer" (mans
svainis spēcīgi nomira), kādā sapulcē
Kružinam paskaidrojis viens kol­hoznieks.
„Kas būs, ja es rakstīšu
viņa vārdu^" Kružins kolhozniekam
tomēr neietelcis rakstīt svaiņa vār­du.
1940. gadā jaunais propagan­dists
jau bijis leitnants. Rudenī
viņš nosūtīts uz Latviju un stacio-nēts
Rīgā. Kad 1941. gada 20. jū-nijā
sācies karš ar Vāciju, Kružlna
kazarmās (Grīziņkalnā) esot notikusi
slepena sapulce. Pulka komandieris,
kura vardu padomju leitnants ne­min,
esot burtiski teicis: „Padomju
vara Latvijā turas tikai uz durk­ļiem.
Jums jārīkojas tā, lai šo varu
mēs Varētu paturēt arī uz priekšu."
Savas odisejas turpinājumā leit­nants
Kružins ironiski piebilst, ka
visas padomju avīzes tai laikā z i ­ņojušas
vienīgi par sarkanarmijas
panākumiem. Patiesībā tomēr esot
bijis tā, ka krievi atkāpušies, bet
vācieši gājuši uz priekšu. No Rīgas
Kružins ticis Novgorodā, kur ievai­nots.
Kādā dienā viņa istabā ienā­cis
nodaļas ārsts un pateicis: „Vā-cieši
klāti Glābjaties, kas varat'"
Tā kā Kružins bijis tikai viegli ie-vamots.
viņš izskrējis uz ielas un
mēģinājis apturēt kādu smago au­tomobili,
kurā sēdējuši N K V D ļau­dis.
Mašīna tomēr neesot apstāju­sies.
Ar lielām grūtībām Kružinam
laimējies tikt uz priekšu. K'ā-dā
pievakarē viņš sasniedzis krievu
irontL „Ti ņemeckij aģent," bijis
pirmais teiciens, ko viņam uzbļāvis
ķads polltruks. „Labāk jautā, ko es
edu 4 dienas," esot atcirtis Kružins.
Pēc dažām dienām, kad bija bei­gušās
pratināšanas, viņu iedalījuši
60. soda bataljonā. Tas bijis 1942.
gadā. Kružina frontes sektorā vācie­šiem
pēkšņi izdevies kāds caurrā-viens.
Jaunais padomju leitnants
nemucis pārējiem līdzi, bet nostādī­jis
kāda ceļa krustojumā savu lož-
(Turpinājums 8. Ipp.).
' •...I--:
iii