1949-03-01-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i: slēpotai! ^tOtt, polo, ttodnu «rJ^J tas salūzis v i r S t v M %d«lQW diodes. «rūSnā ilft aĢnji»: atgriezties V & t ""^fl 1^«»J«J». Vācijas jaunais meistar» i». «irPirtIpSpi, saņems no frSSil** "Jll vĢrtIbā. Iti^kā^sgālda tenisa savieoībfl PJOilDIivļ^lavljas proteiti^mTS^ tet^tļT^^jnSvusl sacensības a r l2 h*t'U55^;^mSami neviens nav kLār #^p\MV^n(r bobsleja :j^^mt{5ii;|[dz Svelmes v i e n l C d S :^0^a^8t§ talisbana" palldzn^rt P M^^^ pēc galīgiem K jevuSas oUniiJlskās spēiS N«?Pļtona Amanu un EirL^^^ «i iP^tistu Lundkvisttt M Viesosies, prēmenē Jisge^ļsisti-sagncstē^ Stokholma b«,t^varāin. Zviedri joprojāTi/^ l i i i ' ' ' ' ' ' ^ ' ' i'pļS'iiem mērā ir audzināšanas un, vij. ' viavas apkarmes .produkts. EiispcrlnieBti vM-iecIzlrtvtas IpaMbas lv m nekā ieaud TopoSo dl» ^i^tekJītiē vilja apkārtne, bet pieāugnjjii I ^i^ai^evi^ pāraudzināt. Lai to spgm, if I L;zlnStj kurai no abām zlnātnisid izpl i?<cilvaĶU/gi-upām mSs piederam: sevi itaji6?llt'::j>ht-ārpasauli ōaldigi noskan» Jttfvfti w vērstajiem dzives i iti|l?niŗv^.Oandiri;ž visus cilvēlcus '^iitiāļno 5Im kat-^prijām, kaut -gan tu» v^^ cilv?i!l, sij^ģiiiSs: ia^tt^^^^^^n nostāju pret pi» IfSļKjĶŽJfi^i^^ to atmest vai ap. ^:ļb|t^:jleiļil^ to kā^ negrozāmu nkm ķ0^^iijQ\oģM^m.- jautājumiem, kas p?< ||i:;Skata;lļieka9 gluži ikdieniSķl, pat banilli, '?:':piB)lS^ ; l r : r i ^ pamatoti^ Um\i ^fe(i^^pa§am sevi ^i^klasificēt" un no l^ Jiip(r;ļ^^ Uz jautājumlein jl- ||y|:::jS^jal,l^^ fŪta^; SifjUiugSanu rīktē vai sirds di{« uSiļ^ļjaJtims publiski jārunā vai ari tlW ||tt.;yi# pie galda jāsaka uzruna? IttiDīt yisWiā patīk iepazīties ar ci< St^i^alkSri kaunaties par saviem tak' i{ļ<lin cļ)iederiglem un radiem? Zaudējat savaldK^^ ja, veicot kS' niilivti vai garīgi grūtāku uzdevuma, jHi ;i;'ii(ļiV8ro?, . VirtviiWi9 jrodas Bptiksmes sajflta. ja kSii tt Saka igl^iitiud vai komplimentus? ; fVailli«ilāka sabiidr!^ jūtaties labi m ^linliAr 4audzuma^ a baudīta? Jliifesaiv^a^miērināts,^ ja Hel3k5•^5lW^^ PlļtiiSr jSbm tikai klausītāja lomS? M i ' ^ k a i t t i aH Ja jūsu virs - valjd» •saMe»drIbā',^muļķīgi" uzvedas? jUiiis kļūst neērti, ja uz jums «le?i J M ' J ^ ^ irnepatikami, ja, spI'SMļiļ;; kāds icits skatās tajās un novēro, MV )0S darāt? li;^JValsakat stostīties, ja kādā strldM-fii «iatrodat īstos argumentus ? iiskusiiās jums lielāko tiesu^ļr;»- J(|J^tigeka ^i-gumeuti ir specr2al£iD^ teSri jtoris Irnepatīkami, ja- j u^ vir» - '"'sliva:-^ publiski jus noskūpsta? I.r^āi;l)i6žl domājat par to, kādu icspaMj ļū8ii^^;#^^ izskats (seja, rokas, 7 . Vai nervozi . knibināties gar savu /bti'vai seju, |a jums ir. da^J^Saņas arjao »iprskāvW amata ^iņā augstāku ptim[ 'ap^^katru-pārliecinošu J a " vai^^^g - ^^"^,us. Ja kopsummā ļums s^^ŗ m ty.Yiši-150^ punkti, tad pieder«tg M^v Kas viegli, samulsināmi, ir m fpj^ ievi ,,ņem" pārāk nopietni. J l^, iStats if 6' punkti, tad, esat' ci ē^^^^^^ W m-mērķtiecīgi iet ^^'^.\,ff''rj'ii ^,:,8pē|at-pats par.sevi pasmijtie ^ l^as apvaldīti anatizet, 50--75 punk^ k:. iznākums, k^s jūs: nostāda gruP»» ;:«osauķt par normālo caurmēru. i^e jaunas tulplu ! formas iKlasiskajā tulpju au<^zētāju fedē līdz šim bija Pg"^^ nekā 10Q0 dazady krasu piuiulpes. Ar jaunu tulp)y.^i k,audzēšanu sākušas ^^'>?ŗ"0 cas tin JabOTatorijas Eidno Upsa laboratorijās t"^P^-, -taiie"' p:novērots,' ka ta ^ \<icm nesamērīgi paat?"^^. 0» ijpju audzētājiem ar f Pif^esi»' a šim. bija iespējams gad« pj. i-tegad ar Rentgena 5t^5jie. kārns dažās dien^'.f'^icnV»'' 'W drīzumā izavf^fiik^ krās» kflļ' Ipnmi tvOpes dažādajās ^ UhiaD newmm M l i sM «Bdcr EUCOM CMI ļStt UNDP 196. Pttblistur ^ ^ d i t o r : KirtU Rabfiea. DP UfflP KleinkSti near VdtttblA 0^1nii«a>., Bgm.. U^ām»^» 7. arctUfltioo: «MO. p^bfd diree tiom V M U ^ , Cdiiofifil «Hiee: Gfiiitbiirg/D., I)ggBfaiiln» • Zimmaniiaa^ 2. . LATVIAN NEWSPAPER IinSk trīt r«iiM iMdSia. fstff vēja: UtvltiSv pitm darbinie* kn sadarbības koļpa: kopaa vt« efituda M. CuIItk GalvmU redaktore K. R^lbāea (Šobrīd darbā neatrodas);! nlV, redak* toira vietu. M. Colltii. Rt* dakteri: L. Bēni||i8, B. Ķīselis, A. Liept, H. Miitd^b«is« Re* dakciks adrese: Gilnibart/D., Dominitas > Zimn^rnmoiis^. 2. (tālranU 81). organizē Nav parādījumu, ka notiktu plašāka ieroču piegāde Burts „t^, ko nakti uzkrāso 112 BudapeStag im Prāgas naņdem m , logtoĻ Ueipiiia par Jaunas antikomdnistiskas organl^clias veidošanos iii dzelzs aizkara» raksta Ŗeutera korespondents Edberts Loids. Ziņas par pagrīdes kustilm pleņemSanos vidrak atnesot bSģļl, kasi ierodas Va-ijļjl^ k|uTuSI par vtott^^^^ apspiesto zemju pretestības nervu iieutrļtt.^^^^^^^^ saskaņot šo naoloiuilo pretestības kustību 4»rt>tbtt mi noticis n^en, kad uz divu komunistu plurvaldltū vaJstu iro-biUĀiidepenl nodibīnlita »Plrm3 kolonna", kuri grib sadarbotiei dala-liļ^ Jtfts^^ 'fģģfiiil^ ^,Pkma kdonna" ne-esot plaša un visas i^omju zemes i ^ ^ k oi^atsdzādila, kāda bija Is^omOnistifiko partizānu orgāni-i g ^ k a | « l a i ^ Tā vispirms nor ļdcffļb^joties 1^ materāla apg^cU m ar bēgšanas iespēju oi^ga- ^ļ^aatt uz rietumleza Taču tās |ai!d2&iekiem visi Par 8pie;^ošiu3f(i, v ^ mebiriir^ apvainotie bvUgSiii dl Jļet^^^Jiz izmekIg§ati9Si sidjpālas Rozle^^ V i ^ n d v i^ iļim ^ I v ^ ' Iļjftpkovs, kas saivt la&l piedidljies ķā Bulgārijas, deile-gits miera konferencē Parīzē/tiesā p^idrc^is, ka saņēmis pavisam 2 miljonus Ievu no ASV vēstniecības Solijļ par politiskas un saimnieciskas informācijās piegādāšanu. Viņš atzinies pajt npzieģiuņos, kurus viņš^ pēc BBC 4j?m|na' vispār nebūtu vārīji^ izāīrit/ jo tel^ atradies Parīzē.. Pusstundu garā, histēriskā nm§ T]a|)ikoivs; nož^ojis savus' pārkāpumus, . no^ckltjis kapitālistiskās ralstiš un MāVējis Padomju Savienību, Itvinās noslēgs mācitājš iz-laudes:, ne^ bOs vajad^a, ja uzvarēs komū-^ DismsL jp taš aitirisin&> visas sociālās problēmas]" Didgārljas ārilletu.niinistrs' Kola-rovs, apspriežot Jaunā baznīcās likuma pieņemšanu, kas to pilnīgi pa-kļaiļj valstij, lai turpmāk novērstu nbazhicās izmantošanu spiegošanai Jfvfalšŗtu labā", paskaidrojis, ka Aus* tnteeirbpas garīdznieki rīkojoties Vatikāna uzdevumā, kas neesot nekas olts. kā >,6piesu ceoitrāle". BBC darb|t>a arī tādā veidā Jau esot visai pļaša.\ PoiUjā esot vismaz 6 pretestības grupas,'kuru rīcībā ir īsviļņu radio raidītāji, bet čediiem esot 3 nelegāli ieiļi^lesti laikraksti» „Pirmā kolonna** v^iido ,,j)agrīdes dzelzceļu** —^ a|>draudēto brgMdzādJās daifci-inieiku izvadīšanai AIZ rietumiem. No padomju Joslas Vācijas rietumu joslas t a ^ ik nedēļu ndkltlst ap 1500 bēgļu, no CediosJovakiJas ik nedēlu izkļU^tdt aip 250, IK) Dlenviidslavijas āp 50, no PdliJāS 30. No Pngārijas pagājušā gada pēdējos 3 m^ešos izbēguši 700. • . Jļēgļus. uz rietumiem ved pa vis ^a^ākiem ceļiem. Pagājušā nedētā, {ļlleiņēŗami, Haml^ kāda Helļalva ar labl^ii no Ceciibslovāķi- Jās. 7 ihāisbs atj^dušlesjt^ļ PSc sājuēra^drošpm z ņ ^ ' ^ ^ e ^ ^ sjStl k;omiini^ nolMsŗ tt-kai 8 proc. ho bēgļiean. Pa deiļāi^ss csort; iz^caidrojanis ar nooļr-ganizētu ,^agrīdes konsulātu** tiklu, kas katrā laika ^ apgādāt vaja dzigos dokumentus Pēdējie apcietināšanu viļņi aiz dzelzs aizkara liecinot par to, ka ko-miSjAisti par pretestības organizēšanas svarīgāko centru iizskata amerikāņu Joslu Vācijā. Frankfurtē paskaidro, ka amerikāņi \iztura3 pret bēgļiem toleranti un tiem esot da-bslski ^protama interese pBi informāciju, ko bēgļi aines līdz. Nav pde-rādljumu tain; kā no āJmeriķaņu jos-: ļas notiktu masveidīga ieroču piegāde, kam būtu jāVeltl oficiāla amed-kāņu interese. Taisni otrādi: emigt rājušie Auštrumedropas opozīcijas vadītāji sūdzāspar to, ka rietumnieki gan iziturās laipni pret bēgļiem personīgi, bet maž darot, lai uzmudinātu pretestības kustību aiz dzelzs aizkara, kās nevar paplašināties bez rietumu un sevišķi ASV palīdzības^ Viņi pārliecināti, ka varena piret^- tības kustība kopā ar saimniecisku spiedienu spētu gāzt komunistiskās marionešu valdības bez kara. StN Kā amerikāni izskaidro vācu markas kursa l'v 1^: 1^ Frankfurtes ameirlkāņu un vācu speciālisti Saimniecības jautājumos uzskata vācu markas straujo vērtības pieaugumu «gandrīz vai par brīnumu*', āņo „New York Herald Trlbune**. Pagājušās nedēļas beigas, pēc tā pašā. laikraksta ziņām, vaču markas cena melnā tirgū pārspējusi visus rekordos. Vienu vācu inarku pārdeva par 15 „īstiem** ame- ^āņu centiem vai 14,5 „skripta** centiem. Ap Ziemsvētkiem markas cena svārstījās starp 4 un 6 centiem. Kad marku izdeva, tās cenu mākslīgi noteica uz 30 centiem, bef «militārās valdības pārstāvji tagad «zīst, ka viņi pat sapņos nav cerēj i , ka Jau pusgada laikā tā varētu arī brīvā tirgū. sasniegt pusi no šīs oiidālās cenas. Laikraksts tālāk norāda, ka, pēc speciālistu, atzināma, neesot nekādu P^īmju, ka mirkas vērtība varētu Jtkal mazināties, drīzāk esot pārejama vel tālāka markas vērtības Pieaugšana.. Tās kursa nostiprināšanos vislielākā mērā atbalstot ari ^velces baņķieru aprindas. „Stlngra" J^acu marka būtu ārkārtīgs politisks ^^Suvums rietumvalstīm. Amerikāņu un angļu politikas tālākais mēr- ^^.fsot bijis Sakaut komunismu ^ac^ā, nostiprinot tās saimniecību. wiuiavaifitis iam san Atainužag ka tikai tad, ja izdosies vācu saimniecību patiesi nostiiprlnāt, 45 mllj. vāciešu strādās ne vien sev, bet ari pārējās Rietiuneiropas vajadzībām. Vispār atzītā un. visur lietojama va- VSCU liiARKAS KURSS TURPINA CELTiES aridiē sestdien par 100 vācu mar-kam maksāja jau 60 Šveices franku. Dažas dienas iepriekš maksāja 47. Ņujorka pagājušā ceturtdienā par 100 vācu markām jau maksāja 14 līdz 14,50 dolāru, kamēr ieprielišējā dienā vēl maksāja tikai 13,40 dolāra. UN apspriež Baltijas valstu memoranda Lai varētu savus ieteikumus nodot UN pilnsapulcei, UN saimniecības un sociālā padome stājusies pie Baltijas valstu iesniegto memorandu caurskatīšanas— Latviešu Nac. Padomes prezidija kārt^ā sēdē ziņoja tā firmās daļas vadītājs. Noklausījies ziņojumu par pašreizējo un no jauna Izveidoto sadarbību ar citu eksilā esošo riācdju pārstāvjiem, LNP prezidijs atzina, ka neiple-clešama latviešu organizēta piedalīšanās Eiropas ūnijas kustībā un visiem spēkiem veicināma Baltijas tautu sadarbUba. Lai paustu pasaulei patiesību par mums un mūsu likteni, jārada īpašs fon(}s, kurā Ikviens tautietis ar zledojmniem ieslēgtos cīņā par tautas eksistenci. Apspriežot emigrācijas jautājumu. LNP prezidijs tuvāk iepazinās ar iespējām emigrēt uz ASV. Lainodrošinātu līdzekļus centrālo organizācija vajadzBaām, prezidijs nolēma k ( ^ ar LCK aicināt tautiešus miaksāt kārGgl nodevas LCīC, kuŗal šīs summas ne(pledešamās visu trimdinieku koprām vajadzībām. PieVēiE^o-tles aicinājumam ziedot grāiiiātas LNP bibliotēkas fondam,, at^a, ka bibliotēkas uzturēšanai vēlami ār! ziedojumi naudā. Organizā-^ ciju lūgumus uzņemt tās LNP, prezidijs nolēma nodot i ^ a i p u l - cei, pdevienojot tiem savus priekšlikumus. Ūnija Stokhohnā ar latviešu piedalīšanos Piedaloties Baltijas valstu nārstāv-jiem, ^ Stokholmā . konstitl^jusles Centrālās un Vlduseiropas ūnija, kurā bez tam piedalās polu, čechu, un-gāru^- dlenvidslavu, ukraiņu un balt-krleAļi delegāti. Ūnijas vadībā ievē-lēti: prof. Perlics (Igaunija), Pam-jans (Polija) un Latvijas pārstāvis M. Čakste. Padomē no latviešiem levSlēti Br. KālnlnS. J. Rubuls, J. Inuners. prof. A. Svābe un K. Og-riņš. Ūrdjas mērķis ir draudzīgu domu izm^dņa ^vstarpējas saprašanās garā, lai noskaidrotu veidu, kā minētās tautas var^u nodrošināt saprašanos un btivlbu ua damokratis-kiem paipoptiem. LZ PADOMlti SAVIENĪBA 38 MIU. VBBOV ' Ņujorkā svēt^Men beidzās 3 dienu konference, kas Bruklinas koUedža prezidenta vadībā apsprieda vergu daii)u pasaulē. Konferencē konstatēts, ka Padono^u savienībā ir 28 mOJ. cllvācu, kupa stāvoklis līdzīgs vesgu stāvoklim. Kāds liecinieks, kas 8 gadus pavadījis^ krievu' cietu-mcN », starp dtu llecinijis, ka ^gus tur n6dad)ina tikai 8 stundas dienā, bet dlvpkus 15 stundas. „Bez tam zirgi saņem labu medicīnisku ep-rupd*^ BBC • l l l l ' l l I I I ' I I ' ilJ-i I I l l l i l l '^ mVAS OFICIĀLAS PADOMJU NOTAS PRASA R£PATBIACUU Padomju Savienība iesniegusi notas Anglijas un ASiT vēstnieki^ Maskai^, kurās prasa, brīvas rokas repatriācijas mIsUam, un protestē preiģen. Kl^a rīkojuinu, ķa ar ļl. martu ainerl&aņu Joslā jāizbddz Pa-dcmiju Savienības repatriācijas ndbljas darbība. Padomiu mllltarguber-imtora Sokolovska protests, ka zināms, palika bez resultātleia Sakani ar raduSos stavoūi un Ievērojot DP^^^ vēršanos plašmnā; Maskava dara visu. Iespējamo, lai aizkavēta 9o „8avu pilsoņu** nokļūšanu zemēs, kur tie valts nav aizsniedsaii^ nota ASV prasa, lai Vašingtoiias valdība^ tūlīt atceļ ģen. Kleja rīkojumu, bet Anglijas vēstniekam iesniegtajā notā lūgts nekavējottoi novērst visus lerob^ojumus, kādi lidz 91m' radīti repatviāoijaā aizkavēšanai. Abas notas ieturētas kategoriska toni un saturā visai lldmgia. lūta ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem saimniecības, stabilizēšanai. Laikraksts vēl piebilst, ka vācu markas vērtības celšanās melnā jtir-gū — kas ir īstās vērtības atspoguļojums — esot izskaidrojama ar mākslīgu „naudas trūkumu**, ko kopīgiem spSclem radījušas sabiedroto un vācu pārvaldes iestādes. No pārredzētām 10.000 milj. markam pagaidām tirfū izlaisti tikai.6.100 miļj. Ar to iestādes cerot kontrolēt kredītā sistēmu,,un pagaidām šķietot, ka šis nocfcms sekmēsies, bet galīgais rezultāts tomēr joprojām aiot proi^lēmati^ NYHT Ģen. Klejs, rīkojumu izdodams, jau pasvītrojis, ka ASV n^ad nav piekrltužas un arī turpmāk' nepiekritīs piespiedu repatriācijai Bez tam koipS padomju misiju darbības sākuma pagājis pietiekami Ugs laiks, lai visi tie, kas vēlējušies atgriezties dzimtenē, to jau būtu paguvuši izdarīt Tādēļ misijas turpmākai darbībai vairs nav nozīmes, bet tās uzdevumus tikpat labi var veikt Frankfurtē akreditētā padomju militārā misija. Frankfurtē jau atkārtoti norādīts, ka Padomju Savienība savas misijas izmanto spiegošanai gan prot ASV, gan pret pašiem DP. Kaut gan amerikāņu joslā atrodas tikai 12.000 krievu, kas dzīvo ārpus nomu, Pad. Savienības notā ASV minēts, ka amerikāņu okupācijas joslā arvien vēl atrodoties 116.000 r^atriējamu padomju pilsoņu, bet Austrijā tādu esot 19.000. Nota atgādina ārlietu ministru vienošanos 1945. gadā un uzsver UN pilnsapulces 1947. gada 17. novembra lēmumu, ka darāms viss, lai pasteidzinātu pārvietoto personu atgriešanos dzim-tfenē. Maskavas valdība tālāk*uzskaita visus tos šķēi^šļus, kādus Mie-rlkāņu Iestādes liekot padomju'^re-patriācljas misijai, kavējot tās virsniekus apmeklēt DP nometnes, liedzot informācijas materiālu un laikrakstu izplatīšanu, atļaujot kriml-nallstl^ lem elementiem organizēt uzbrukumus misijas locekļiem un atņemot jebkādas iespējas riipēties par daudzajiem bērniem — padomju pDsoņlem, kas esot pamesti pilnīgi bez kādas aizsardzības. Padomju Savienība pieprasot, lai šie šķēršu tiktu novērsti un lāi „ ASV valdība gādātu par ģen. Kleja rīkojuma atcelšanu. Notā Anglijas vēstniekam padomju valdība uzskaita tos pa^us šķēršļus \m pārmet, ka angļu iestādes kavējot to 112.000 repatriējamo padomju pilsoņu a^rieSanos dzimtenē, kas vēl arvien^ uzturas angļu joslā. BBC, sniedzot šo ziņu, piebilst, ka angļu joslā nekāds ņkojimis padomju repatriācijas misijas daitības izbeigšanai neesot dots, \m tā joprojām turpinot darboties. Abās notās Maskavas valdība sevišķi asi vēršas pret pārvietoto (Beigas 3. lapp.) Eiropas sanieoības gala merkis ir atbrīvot tirannijas apspiestos HJŌS mt U4uvtt9i no daiS&Ntt, kas noslēgušies oltlm Jūsu tautas biedri«Bi,*< teioa VInstiMis CerčUs ropas kongresa atkUšiuisā r o ^ sp* sveikdams ^ U a p<^lIHķUs. Vi^ nožēloja» ka kongreM nevar piedalīties .,zinSms skaits vcjcu un jdavenu lĒkinm valstu**. Tis esot „tidas tl-rannilas npuŗU kas Ir fonalkik savlla un nežēligfika par Jelikuiii oltu. kas vēsturē pazīstama*', ^. Cerčils Izitelcās, ka Eiropas apvienošanas kustības „gsila mērļds*' ir atbrīvot kontinenta valstis, kas smok šīs tirannijas žņaugos. Viņš tomēr tuvāk nopaskaldroja, kā tas būtu paveicams. Atklādams konfercaici, Vinstons Cerčils Briselē pi^(!llen u z r u i^ ap 2500 personu^ asi kritizēdams UN, kas iekšēju strīdu dēļ vairs nav «{^ jīgas novērst jaunu pasaules karu. Vienīgā garantija jfret karu, pēc Cerčila domāmi, būtu Eiropas savie* nības nodiJlnāšanās, . To pašu domu Cer$lls atkārtoja m svētdien BriseHes biržas laukufiāā, uzrunādams masu sapulci. Slā runas laikā viņu ar staipsaucleniem lūkoja traucēt komunistu demonstranti Par spīti tam, ka valdība bija aizUā^uSi komunistu idemonstrlt(^as un i^as ap biržas laukumu Menca vairišd simti policistu, tomēr radās 4iMt6'<^ ļļaudz ziekirtību: un iMlciJa ap<^* nāja.. Maa;i.skai;^ t r ^ Vidā d&itai fesr^ Beļģijas ministru i pr^^ziden^ savi uzrunā tSpēc vilsvairāk vēts^B tieši pret komūnistlessĻ iesBUkdai^ ka komunisms nolīmē kāŗnjĻ un pārmezdams komūnistlealn viņu agrifco un ari tagadējo polītiku. Par Eiropas padoiioeš priekšsēdi svētdien vienprātīgi ievēlēja no komunistiem neatkarīgo franču arodbiedrību vadītāju zuo, bet par izpildkomitejas prlekšsl§di no jauna ievēlēja Vlnstona CerlHla znotu Dan-kenu Sāndisu. Pieņēma rezolūciju par Eiropas ūnijas i\epleclešamlbu, Iekļaujot tajā arī Rietumvadju un Rūras apgabalu. BBC, SL 12 organizācijas pret jaunam DP Repatriācijas šefa rīcība Stokholmā radījusi Repatriācijas nodaļas šefu padomju vēstniecībā Stokholmā, pēc Bāzdes „Natlonal - Zeltung** informācijas, tuvākā laikā aizsauks uz Maidcavu ārkārtēju apstākļu dēl, kas likuši zviedru kriminālpolicijai Interesēties par šī diplomāta rīcību. 35 gadu vecais repatriācijas daļas šefs Emsts Sim-sons kompromitējies sakaru dēļ, ko viņš uzturējis ar igauni Ēriku Suurveli, kas Simspna uzdevumā izspiegojis baltiešu bēgļus Zviedrijā, bet, tai pašā laikā nodarbojies arī ar plaša vēriena spiegošanu. Dažas minūtes pēc viņa pēdējās apspriedes ar Simsonu viņu apcietināja. ,,Stockholms Tldningen** zii>o, ka Simsonam tagad pārmet arī to, ka viņš vairākas reizes bez vecāku ziņas aizvilinājis igauņu emigrantu bērnus uz repatriācijas nometni, lai no turienes organizētu viņu „b3gšanu'* uz Padomju Savienību. Pēc tā paša lailaraksta ziņām, visa „repatriācljas nometne'*, kas atrodas Stokholmas tuvumā, iekāriota baltiešu bēgļu iz-spiegošanai. Simsona pārkēpumļ sasnieguši tādus aiHnērus, ka Maskava beidzot jutusies spiesta viņu atsaukt, iekām to oficiāli pieprasījusi Zviedrijas valdība. NZ 12 bēgļu un bēgļu; atbalstīšanas organizāciju vadītāji "piesūtījuši kopīgi parakstītu vēstuli „Nēw York Times'*. Publicētā vēstule skāŗ nezīdu DP stāvokli Vācijā un iesākas ar norādījumu, ka neplecleSaimi komentāri pie kādas sdlū žīdu orgāni-^ zāciju parakstītas vēiitules par DP jautājumu, kas Iespīlēta tai pašā laikrakstā jau agrāk. Tālāk vārdiski teikts: . . «Vispirms mēs silti; apsveicam to faktu, ka cienījamie minētās vēstules parakstītāji nosoclljuši skarbos uzbrukumus pret poļu baltiešu, ukraiņu un dažādām citam pārvietotām personām. Bet mums tomēr jānožēlo, kā turpinās plaša propaganda no citiem avotiem, kas apgalvo, ka liela daļa nezīdu DP ir bijuši nacistu kolaborāntl Ja šos apgalvojumus neizlabos, tad Jābaidās, ka tie varētu kaitēt pārvietotām personām visumā un radīt nesaprašanu, pārsteigumus im pat ciešanas jaunajiem imigrantiem, kas tagad ierodas šai zemē. • y Ir saprotams, ka katrā miljonu cilvēku grupā atradīsies .zināms procents nevēlamu jpersonu. Bet apgalvojun^, ka nometnēs vēl atrastos liela daļa agrāko kolaboran-tu, nesaskan ar faktu, ka atkārtoti notikušas pārbaudes, izmeklēšanas un spiedieni, kam kGipš 1945. g. bi- (Belgaa 3. Ipp.) SŪTNIS DR .M. VALT|RS PIETEiaES PAR LIECimEKU KRAVCENKO PRAVA PARlZE Liecību par padomju varas briesmu darbiem Latvijā un par šīs brutālās politikas turpināšanos mūsu zemē Kravčenko prāvā pieteicis sūtnis Dr. M Valtersi, kas pašreiz uzturas Parīzē un savu piedāvājumu nosūtījis tiesas prezidentam Dirk-heunam td/tigrafiski, LZ
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 1, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-03-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490301 |
Description
Title | 1949-03-01-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
i: slēpotai!
^tOtt, polo, ttodnu «rJ^J
tas salūzis v i r S t v M
%d«lQW diodes. «rūSnā
ilft aĢnji»: atgriezties V & t ""^fl
1^«»J«J». Vācijas jaunais meistar» i».
«irPirtIpSpi, saņems no frSSil**
"Jll vĢrtIbā.
Iti^kā^sgālda tenisa savieoībfl
PJOilDIivļ^lavljas proteiti^mTS^
tet^tļT^^jnSvusl sacensības a r l2
h*t'U55^;^mSami neviens nav kLār
#^p\MV^n(r bobsleja
:j^^mt{5ii;|[dz Svelmes v i e n l C d S
:^0^a^8t§ talisbana" palldzn^rt
P M^^^ pēc galīgiem K
jevuSas oUniiJlskās spēiS
N«?Pļtona Amanu un EirL^^^
«i iP^tistu Lundkvisttt M
Viesosies, prēmenē
Jisge^ļsisti-sagncstē^ Stokholma
b«,t^varāin. Zviedri joprojāTi/^
l i i i ' ' ' ' ' ' ^ ' '
i'pļS'iiem mērā ir audzināšanas un, vij.
' viavas apkarmes .produkts. EiispcrlnieBti
vM-iecIzlrtvtas IpaMbas lv m
nekā ieaud TopoSo dl»
^i^tekJītiē vilja apkārtne, bet pieāugnjjii I
^i^ai^evi^ pāraudzināt. Lai to spgm, if I
L;zlnStj kurai no abām zlnātnisid izpl
i? |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-03-01-01