1949-09-17-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Tu \ , ff Pas Kremli un nu oleoiiv^ " «I» kurti. esot pfe, |W Iŗontei wDa oivl iH». ^ ja ^en ko, ļ^f, napletni ^ar pamatīgu f» programmi adu». Sinl ap. I nletuttfiieku pūSot pasaulei tfiviri domi- [pasaules kan ^«tleg BaJtt. latītos tftUk. is neat. [abūl; pde ma-ļs, ar kfidlem -SJlinUot pa. [plomati pa« wmēr ar Tīto tā dienvida . . bolkvūi [esfikSot Bet vērsfšotiesar tad tā būšot saules kara aprindās ail vijai uzbrūk" omju savien Iespējas, ka Ju. Tis le* novestu rietumu vai I arniija va« kumā. Droil bQtu Kiem* a, fiulgSrija, Ja tāda mi* ātrus panfi-pieņemt, ka as** piedali-ņfits, ka viņa la—ap6OO.000 'ilnāt lldil . no labfika*» joslavu avii-tot ari smago itārUetpratejl sekmīgi alz« iešajiem kai* •mijas velt-īsā laikS. ļa pēkSņl li* kavētu Ri^ :op5ano8 un spēku IMi-ijot. ka ut-lOi tiešs, n«- Rietumnieku tas vārgtu icijafs uzbru-ibrlkfim tm ASV, sar; pašā laik& Bez tami tfldaī ne-imbu sltļf: ;piesU sākt 5t pasavle; Āzijai tad ;u rok§s un Īsai Eiropai :ijā. Franau ka ja Ko- Izs aizkara I būšot liķ-intelektuS- [pas poKtif ' ka ja At-išot spiestas I sevi ail- Ikliem. tad \ saistīta ar fimnieci^f pierikai J j . Ivu tagadēja dēlf^; ļiovums ta-fko poļitls- Ptāra konts vaditSii [savu firPj; lejas Pf pas po^* prinotie« sies paliem I •••••;(,:,••,. .''.V-ļftjjSj^ l4itviaD NcOTpaper ^Mļ^ tmder EUCOM avU ^^TpivliU» Autborlsation TODP ^ Publisher ^Tļ^ttOfi Valdemārs Lsm- 1 ^ K0itaigen/K.. Brelte 8tr. rJ^Pilnter: ūtogeheuer & !Zef. Lodwlgrt)urg. KOmcr- T i i . pUbllBhed twice weekly. ^* Clrculatlon u.ooo. Nr. 92 (316) Sestdien,' 1949. g, 17. sept Iznfilc tieSdlen&s an sestdienas. Izdevējst: LatvieSu Centrāla Ko-mlteJa. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv, red. vietnieki; M. C\āltl8 un A. KiavsoDS. Redaktori; A. BolStelns. Fr. Igals. J. JSkiibsons, B. ĶlseUs. H, Mindenbergs, A, Ozols. Ralsters. L. Svarcs. Redakcijas adrese; EfiUngen/N., Brelte StraBe 6 — 5. telefons 17339. Griekijos rīcība Vai jauns aizdevums Jugoslavijai gdliade (F). — AFP ziņo no BeV ka tuvākajā nākotnē Jugo- Ssvijf Šaida Ierodamies Itaļu finan-h IpedāllBtu Kastlļonl, kas paSrelz o ^ s Savienotajās valstis. Labi ļotonn^as aprindas izsakās, ka viņš itvedfs maršalam Tito jaunus nolikumus ^ par aizdevumiem JgV. Ir runa par to, ka ek^rta tajl0Q)orta banka gatava piešķirt Jttgosļavijai tālākus kredītus 25 jnilj, dolāru apmērā, pie kam vairākas amerikāņu privātbankas ar mie-jtt dot 35 mllj. dolāru. Pirms doša-ris uzASVKastlļonl pieņēma mar-jilsTlto. Romā viņam bija apspriedes ari ar Itālijas ārlietu ministru grSfuSforcu. Kāds Jugoslavljas valdības pār-itivis trešdien paziņoja, ka jau tu-vid laika Belgrade publicēs pierādījumus, ka Eajkas process Ungārijā kucēnēts. Kā zināms^ blj. ungāru Irllettt ministru tiesā par spiegošanu un par sadarbību ar JugoslaVlju, lai ģSztu Ungārijas pašreizējo režīmu. Slnls dienās Jugoslavu komū-aiittt partijas orgāns Borba publi-dyis BrlļetU vicemlnlstra Beblera rakstu, kuŗ^ viņš pārmet Padomju lavienlbai, ka tā ar savu Izturēšanos Grldķijas un Trlestas jautājumā ^kāpusi ne vien pārējo valstu Itarptautlskfis tiesības, bet ar! UN diartu. ,,Vēl rnav pienācis īstais laiks," raksta Beblērs, „lal ^publicētu visu, kas noticis Jugoslavljas un Padomju savienības starpā poHtls-kajft laukā/' Beblers uzsver, ka Ha^va nav ļāvusi Jugoslavijai nevienu brīvu akciju ārpolitikā, ie-kSm to^ nebūtu apstiprinājis Krem- % Pati Padomju savienība turpre-am ]ott bieži atrisinājusi jautāju-mui, kas interesē Jugosjavlju, ie-prl^ miM nešazl!idti«š m (radi. BIg ar! komunistu vadoņu deli«.. Atēnas draud ļa atkārtosies A t ē n a s (D). <- Qrlfiķt|as ministra preddents Dimedess k ^ en ondāli paskaidros ka viņa valdība laUetoa Apvienoto nāeUn eliartas ot pantu, Ja no Albānijas notiks kāds provokatorisks nabniknms vai no turienes lepmdia i»urtiAiL Afinisko prezidenta domas cetnrtdien atkārtoja ari kāds valdības i M i v i s , kas izvadīja ārUeta ministra Tsal-darisa os Ņujorku. Udlanki preses pārstāvjiem viņi paskaidroja, ka Tsaldariss Ifigs Apvienotās nācijas pēc atļaujas iedzīvināt chartas 51. pantu. Grieķijas kara ministrs, kas pašreiz uzturas Londonā, savukārt izteicās, ka nzbrakuma gadījumā grieķu armija vajās pretinieku Udz viņa izejas vietai n kā grieķu komunisti galveno atbalstu Udz Sim saņēmuli no Albānijas, kara ministra paziņojums nodmē, ka grieķi nopietni apsvērall iespēja l€@o|ot Albānijā. Ubeka (E). — Britu okupācijas lest&des ziņo, ka šinīs dienās no padomju Joslas uz Rletumvādju pSrbSdzls vācU komunistu vadoņa HakSa Relmaņa dēls Jozefs. Aprīli viņš atgriezās no Padomju savienības gOsta un iestājās Austrumvācl-jas policijas dienestā* ,JCad es re-dz §Ju, kādiem nolūkiem krievi apbruņo un apmāca policiju,'' paskaidroja Jozefs Relmanls, „es nolēmu bfigt" Relmanls juniors lūdzis britu iestfiiu aizsardzību. Ceturtdien viņu IdmaŠInā no Berlīnes pārveda uz Ltelbrltfinljas okupācijas joslu. 8UVAKIJA SXKUS;KS KATOĻU GARĪDZNIEKU APCIETINĀŠANAS Mģa (D). —Ap pārstāvis ziņo no Prāgas, ka šinīs dienās Cechu slepeni policija apcietinājusi ļoti dau-tos slovaku katoļu garīdzniekus. Apcietināto skaits pagaidām nav zi-nfims, jo to rūpīgi slēpj. Slovaku komunistu partija saņēmusi no Prā- |as rīkojumu rūpīgi uzraudzīt katru «arldzņieku, sevišķu vērību veltījot tam, lai nenotiktu ekskomunikācijas akti. Ja kāds garīdznieks izrādītos vainīgs, par to nekavējoties Jāziņo ««penajal policijai. Vainīgo tādā «adījumā leslodzišot cietumā līdz 25 iadlem. Pāvesta ekskomunikācijas dekrēts sinis dienās sagādājis nepatikšanas ^ itāļu komunistiem. Neapoles apkārtnē miris kāds partijas biedrs, ko korpūnisti vēlējušies apbedīt ar oaznīcas svētību. Turienes prāvests tomēr noslēdzis baznīcas dur- Jja un komunistus nelaidis iekšā. Tad viņi durvis uzlauzuši un apbedīšanas ceremoniju sākuši paši, zvanot zvaniem un spēlējot ērģelēm. Stiprākas policijas vienības komunistus no baznīcas atkal padzinušas. KARA MINISTRIJAS VIETĀ ARUETU MINISTRIJA f^nkfurte (F). — Sākot ar 20. ^^Ptembri pārvaldi Rietumvācijā no ASV kara ministrijas pārņems ār-netu ministrija. Svinības notiks aj»erikāņu augstā komisāra Meklo- |a mītnē. No Vašingtonas sagaida ^rodamies armijas ministru Greju, kas būs varas oficiālais nodevējs, fa pec četriem gadiem Rietumvāci« ja no militārās pārvaldes pāries ,^vilajā, jo līdzīgi akU parc^dzēti ar! wittt un franču okupācijas Joslā. BBC ziņo, ka grieķu valstsvīru deklarācijas radījušas nopietnas bažas Apvienoto nāciju aprindās. Jau pirms kāda laika Atēnas informēja Vašingtonu un Londonu, ka Jaunas provokācijas gadījumā grieķu nacionālais karaspēks vairs nere«pektēs Albānijas robežas. Savienotus valstis un Lielbritānija toreiz lūdza Grieķiju atturēties no nepārdomāta soļa, kas varētu radīt daudz lielāku katastrofu nekā sākumā liekas. AP pārstāvis ziņo no Atēnām, ka grieķu valdība šoreiz nopietni apsvērusi savu ticību. Turienes politiskās aprindas domā, ka Iebrukumam Albānijā nesekos Padomju savienības intervencija, jo Maskava karam nav vēl sagatavojušie». A l bānija bez tam atrodas izolētā stāvokli, ar ko Padomju savienībai iespējama satiksme vai nu gaisa ceļā vai pa Jūru. Oficiālā Iesniegumā Londonai un Vašingtonai grieķu valdība toreiz norādīja, ka pēc cīņām Gramosa kalnājā \m Vlcl rajonā nacionālā karaspēka virsniekiem tikai ar grūtībām nācās atturēt karavīrus no iebrukuma Albāni- \h stāvoklis sevifiķi saspīlēts bija tai bridl, kad no albāņu territorijas griēķtt karaspēku apSaudiJa ar ar» tllērijti. Apvienoto nāciju chartas 51. pants, uz ko grib atsaukties grieķu valdība, nosaka, ka katrai valstij tiesība izmantot individuālas vai koUektl-vas aizsardzības līdzekļus. Ja pret to vērsts uzbrukums, kas apdraud pasaules mieru. Par Slem pašaizsardzības soļiem Jāziņo vienīgi Drošības padomei. Ārzemju laikrakstu pārstāvji ziņo no Atēnām, ka valdības lēmumu iznīcināt provokāciju perēkli Albānijā atbalsta visas politiskās partijas, prese un visplašākie tautas slāņi. Grieķu laikraksti Jau ag>āk atkārtoti prasīja drastiskus līdzekļus, ja no Albānijas pāri Grieķijas robežām zemē atkal Ieplūstu nemiernieki. Spriežot pēc līdzšinējās Informācijas, ko apstiprina ari grieķu kara ministrs, Albānijā patvērušies ap 800 komunistu, kuriem Izdevās izlauzties no aplenkuma Gramosa kalnājā. Vācu ziņu aģentūra vēsti, ka Grieķijas ārlietu ministrs Tsaldariss, ļekām doties uz Ņujorku, apspriedies ar amerikāņu un britu vēstnieku. Abiem diplomātiskajiem pārstāvjiem viņš esot paziņojis, ka Grieķija rīkosies pēc UN chartas 51. panta, ja no Albānijas territorijas atkārtosies uzbrukums. Informētas aprindas Izsakās, ka abi vēstnieki ieteikuši Atēnām mērenību, Jo sadursme ar albāņiem varētu izraisīt katastrofu. Amerikāņu prese sakās zinām, ka arī ārlietu ministru apspriedēs Vašingtonā Ečesons ar Be-vinu vienojušies, ka Grieķljas-Al-bānijas konfliktam nekādā gadījumā nevajadzētu ļaut attīstīties līdz Krievi sjatavo V ieročus Vaciļi Berlīne (E). — Britu licencētais Berlīnes laikraksts Sozialdemokrat ziņo, ka krievi vāciešu pamestajās Doras fabrikās pie Nordhauzenas atjaimojuiii V ieroču ražošanu. Par strādniekiem tur nodarbinot koncentrāciju nometņu ieslodzītos. So piespiedu strādnieku skaits pašreiz sasniedzot 5000. Par techniķiem un inženieriem Dorā strādājot tie vācieši, kas, krie^nem okupējot Aust-rumvāciju, palikuši padomju joslā. Pēc Sozialdemokrat informācijas, fabriku padomju iestādes hermētiski noslēgušas no ārpasaules. Tikai laimīga gadījuma dēļ kādam strādniekam izdevies pārbēgt uz: rietumiem un informēt par jauno rosibu Noidimuienā. atklātai sadursmei. Ja tā draudētu notikt, abām lielvalstīm vajadzētu aktīvi iejaukties un ierosināt visu kompleksu apspriest Apvienotajās nācijās. , ^ Ka līdzšinējās uzvaras Grieķijā tomēr vēl nenodrošina mieru, liecina karaļa intervija, ko viņš deva New York Times pārstāvim. Lai gan komunisti Grieķijā sakauti, paskaidroja karalis, vli;^ tomēr neriskē dot pavēli par karaspēka demo-bllizēšanu tik Ilgi, ļekām nebūs nodrošinātas robežas ar Albāniju un Bulgāriju. Arī amerikāņu militārās misijas vadītājs ģen. Dzerošs Fllts domā, ka īstal^ miers Grieķijā vēl nav nodrošināts. Ap 9000 komunistu Albānijā; kā ari mazākas vienības, kas paslēpušās Vldusgrieķijas kalnos, joprojām rada draudus. Pagaidām nav zināms, vai Grieķijas valdība savus draudus Izlietos ari praksē. Ja tas tomēr notiktu, daudzi militāristi, kas noskaņoti pesimistiski, domā, ka grieķu iesoļošana Albānijā varētu Izraisīt trešo pasaules karu. Jau prestiža dēļ vien Padomju savienība nepieļautu sev padevīgā Hodžas režīma gāšanu. Bez tam Kremlim tad. varbūt uz v i siem laikiem būtu Jāatmet sapņi par LlelmaķedoniJas |lblnāSanu. kas līdz ar to pārvilktu svītru ari ilgi kārotajai pieejai Egejas Jūrai. ojumus turpina pieņemt gtonā vēl Līdzšinēja kvote vēl ir 40.000 brivu vietu DP KOMISUAS KOORDINATORA EIROPĀ £. SVADRILU PASKAIDROJUMI LCK PĀRSTĀVJIEM FRANKFURTE Lid noskaidrotu vairākus Jautājumus, kas s^tās ar emigrāciju uz ASV, LCK priekšsēdis a Klarks kopā ar LCK labklājības nozares vadību J. Lavenieku nn LCP sekretāra B. Greizi 13. septembri ieradās Frankfurtē pie ASV DP komisijas koordinatora Eiropā E. SvadrUli. V^- rāk nekā stundu gafajfi sarunā mūsu cenkāio iestāžu pārstāvji dzlr-dē)& E. SkvadriUi domas par izcejoSanas iespējām tiem tautiešiem, kuriem vēl nav saņemU galvojumi par pēdējo skriningu Gronā, papildus galvojumiem gados, vecajiem un darba spējas zaudējušajiem, par izredzēm uz DP likuma paplašināšanu, ASV nostāju mūsu bij. karavīru Jautājumā un iestāžu nostāju denunciāciju lieta. Vaicāts par izceļošanas iespējai Cerības uz ^^ieguldftā" DP likuma apspriežanu Vašingtona (SS). — Demokrātu senators P. Mekerens (McCarran), ASV senāta Juridiskās komisijas priekšsēdis, ceturtdien izbraucis uz Eiropu, lai uz vietas Iepazītos ar DP nometnēm. Viņš nodomājis uzturēties Eiropā apm. 3 nedēļas. Kad Mekerens savu nodomu paziņoja senātam, viņa partijas līderis to brīdināja, ka Juridiskajā komisijā „ap-guluSos" DP likuma papildinājuma apspriešanu senāts varbūt Jau sāks vistuvākajā laikā, nerēķinoties ar komisijas priekšsēža prombūtni. Mekerens uz to atbildēja, ka viņš labprāt gribētu būt klāt, kad spriedīs par So pai^ldlnājumu. Likumprojekts līdz šim „alzķēries" tieši Me-kerena rīcības dēļ. Dep. Pr. Voltera tautas vietnieku nama komisijas 3 loc^Wl, kas Eiropā tāpat uzturas DP problēmu studijai, nedēļas sākumā apmeklēja Stut-gartl, kur tiem bija apspriedes ar Virtembergas mii. gubernatoru ģen. Grbsu un viņa štāba darbiniekiem. sākušas jaunas apcietināšanas S t u t g a r t e (D). — Rletumyācijas laikraksti un raidītāji ziņo, ka padomju Joslā sākušās Jaunas apcIe tināšanas. Sis nedēļas sākumā Sak-sUā un Anbaltē cietumos Ieslodzītas vaii^k nekā 170 personas. Viņām pārmet spiegošanu un skrejlapu Iz plātīšanu, kurās aģitēts par Tito re-iimu. Stuttgarter Zdtung sakas zin^> ka pēdējās nedē|ās plašas tīrīšanas skārušas ari SED. Apcietināti ap 2800 vienības par^as biedru. Tīringā vien no amatiem atceltas 8(K) personas, pie kam 80 apcietinātas par pretpadomju darbību. Kāds pārbēdzējs no austrumu joslas amerikāņu drošības iestādēm paskaidrojis, ka pēdējās dienās Lelp-clgā cietumā ieslodzīti 16 SED atbildīgi darbinieki, 8 no ieslodzītajiem gatavojušies bēgt uz rietumiem un jau priekšlaikus ievadījuši sarunas ar saviem paziņām vai radiem. Ļoti daudza^ personas Leipcigā uzrauga MVD, kontrolējot viņu korespondenci un telefona sarunas. Daudziem esot aizliegts atstāt pilsētu vai pat savu dzīvokli. Leipcigas izmeklēšanas cietums esot cilvēku pārpildīts. Laikraksts sakās zinām, ka Erfur-tē apcietināti sešu vācu austrumpo-licistu radi un piederīgie. Kā zināms, šie policisti pirms dažām nedēļām formās un ar apbruņojumu pārbēga uz britu joslu. Sinis dienās amerikāņu joslā ieradās austrumu policijas darbiniece Linda Volfa. Uzraudzības iestādēm viņa paskaidroja, ka bēgusi tāpēc, lai izvairītos no cietuma. Pirms kāda laika padomju iestādes viņai atļāva pavadīt atvaļinājumu britu joslā. Bet kad Volfa atgriezusies no atvaļinājuma, austrumu policija viņu apcietinājusi un atlaidusi no darbai Laimīga gadījuma dēļ Volfa dabūjusi zināt, ka pret viņu gatavo apsūdzību par nodevību un spiegošanu. Amerikāņu iestādes atkārtoti paskaidro, ka uz Grieķiju joprojām sūta austrumu policijas vienības. Pēc informācijas, kas iesniegta SED centrālajai komitejai un ko kāds pārbēdzējs pārnesis uz rietumiem, Grieķijas brigādei līdz šim bijuši lieli zaudējumi 426 austrumu policisti kritumi, bet vairāk nekā 1300 ievainoti. 3 mēnešu laikā 283 policistiem izdevies dezertēt, oet 76 noķerti un notiesāti uz nāvi. Lai izvai-ritos no nezināmā likteņa Grieķijā, ļoti daudzi policisti pārbēg uz rietumiem. Tā no Gīsenas nometnes vien robežai izdevās pārkļūt vairāk nekā 100 policistiem. Par poUclstu bēgšanu no Austrum-vācljas ziņo arī britu iestādes. Augustā vien angļu joslā patvērumu meklējuši ap 300 austr. policistu. Pēdējā laikā padomju Iestādes pastiprina spiedienu atī pret Aust-rumvādjas baznīcu. Berlīnē krievi slēguši katoļu diocēzes laikrakstu par to. ka tajā publicēts pāvesta ekskomunikācijas dekrēts. Luterāņu bīskapi Dr. Dibeliusa vadībā iesnieguši padomju iestādēm protestu, ka Austrumvācijā ļaudīm liek strādāt svētkos un svinamās dienās. ASV apsūdzēs Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju Vašingtona (D). — ASV āriietu ministrs Dins EČesons kārtējā preses konferencē trešdien paskaidroja, ka viņ5 iesniegs Apvienotajām nācijām formālu sūdzību pret Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju par cilvēka tiesību nerespektēšanu un par miera ligumu laušanu. ,.Savienotās valstis jau ilgāku laiku veltīgi izpūlējās," teica Ečesons, .^lokārtot šo Jautājumu tai procedūrā, kas paredzēta miera līgumos. Kā Ungārija, tā Rumānija un Bulgārija atteicās sūtīt savus pārstāvjus komisijā, tādā kārtā vēlreiz laužot miera līgumus." Varētu atzīmēt, ka par šiem padomju satelītiem Apvienotās nācijas savā laikā jau spriedušas, bet toreiz Padomju savienības delegāts visus priekšlikumus kategoriski noraidīja, deklarēdams, ka tā ir iejaukšanās minēto valstu iekšējās lietās. uz ASV, E. Skvadrilli paskaidroji ka DP galvenā komisijā Vašingtonk vēl aizvien turpinās galvojumu pieņemšana un līdz Sim nav noteikts termiņš, kad to pārtrauks. Pēc viņa vērtējuma, līdz šim DP likuma ietvaros uz ASV aizbraukušas apnu 80.000 personu. E. Skvadrilli atzina, ka līdzšinējā ieceļošanas kvote ātri piepildās un Vašingtonā pašreiz jau reģistrēti galvojumi turpat 200.000 personām. Jaunus galvojumus gan vēl pieņem, bet to galvenā komisiji Vašingtonā dara. paredzot, ka ņāms procents uz Eiropu atsūtīto galvojumu netiek izmantoti vai nu attiecīgo personu izceļošanas dēļ uz dtām valstīm, slimības, skrinlnga rezultāta vai citu Iemeslu secībā* Paredz, ka bez tām personām, kas jau saņēmušas t. s. Eiropas numu-^ rus. Ir vēl brīvas vietas 40.000— 50.000 ieceļotājiem. Daļa no Slem vēl neizmantotiem galvojumiem nodoti baznīcu organizāciju rīcībā. Tiem, kuriem galvojumi pieņemti DP komisijā Vašingtonā, E. Skvadrilli vērtējumā, pastāv arī Izredzes tos realizēt. Jautāts, val var cerēt, ka kongress vēl šinī sesijā pieņems DP likuma papildinājumu. DP komisijas koordinators paskaidroja, ka likumprojekts kongresā nav noraidīts un varbūt to pieņem vēl šinī sesijā* Pastāvot tomēr arī iespēja, ka likuma pieņemšana val noraidīšana tiek atlikta. Ja likumiķ. pieņem šinī sesijā, tad to varētu arī praktiski izmantot, bet pretējā gadījumā reālās iespējas Izceļot būs apšaubāmas, jo IRO savu darbību beigs un līdz tara laikam centīsies vi$us tos, kas atbilst izceļošanas noteikumiem, ari tiešām izvietot. Tālākā sarunā mūsu pārstāvji Interesējās, vai !t tiesa, ka dažos gadījumos no veciem ļaudīm un darba spējas zaudējušiem tiek prasīti papildus galvojumi 1000 dol. apmērā. E. Skvadrilli apliecināja, ka dažos gadījumos šos papildus galvojumus tiešām prasot, ja rodas šaubas, ka attiecīgā persona Amerikā nevarēs sevi apgādāt. Sos jautājumus Izšķir ASV imigrācijas komisija Gronā. Papildus galvojumu pieprasījumu tomēr neesot daudz. Nav noteikta ne vecuma robeža, ne ari darba spēju zaudējumu procents. E. Skvadrilli «uzsvēra, ka DP komisija visus Sos jautājumus nekārto, bet tie atstāti speciālās ASV imigrācijas komisijas kompetencē, kas par katru atsevišķu gadījumu lemj vienīgi Gronā. Plašāk pārrunāja jautājumu par izceļošanas noraidīšanas gadījumiem. E. Skvadrilli paskaidrojumu rezumējumā izriet, ka DP komisija cenšas un dara visu iespējamo, lai noraidīšanas gadījumu iespējami mazāk rastos Groaa. bet pilrngl no tiem izbēgt nevar. Par katru izceļotāju pēdējais vārds sakāms imigrācijas komisijai Gronā. Līdz šim gan no apm. 80.000 personām, kas uz ASV aizbraukušas, tikai apm. 30 ir gahgā veidā noraidītas. Diezgan bieži gan izceļotājus uz laiku aiztur Gronā, lai noskaidrotu jautājumus, kas speciālās imii^rācijas komisijas skatījumā vēl rada neskaidrība.^, val ari, lai izlabotu kļūdas un nepilnības izceļotāju dokumentos. Parasti Gronā vairāku tūkstošu izceļotāju vidu ir ap 300 uz laiku aizturētu personu. ASV valdības imigrācijas departaments var celt iebildumus pret jebkuru ieceļotāju. Izziņas materiālus var arī neizpaud, lai gan ļoti labi var sapra.st aizturēto vēlēšanos noraidī.sana.<; padījumo.s uzzināt iemeslus. Visos tajos gadījumos, kad ziņu izsnie^.^ana netraucē uzraudzības iestāžu darbu, noraidīšanas iemeslus arī paziņo, kā, picm., par krimināliem pārkāpumiem, par (Turpinājums 1 lappusē). M,1 ! r • 'i • >. I
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 17, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-09-17 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490917 |
Description
Title | 1949-09-17-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Tu \ , ff Pas Kremli un nu oleoiiv^ " «I» kurti. esot pfe, |W Iŗontei wDa oivl iH». ^ ja ^en ko, ļ^f, napletni ^ar pamatīgu f» programmi adu». Sinl ap. I nletuttfiieku pūSot pasaulei tfiviri domi- [pasaules kan ^«tleg BaJtt. latītos tftUk. is neat. [abūl; pde ma-ļs, ar kfidlem -SJlinUot pa. [plomati pa« wmēr ar Tīto tā dienvida . . bolkvūi [esfikSot Bet vērsfšotiesar tad tā būšot saules kara aprindās ail vijai uzbrūk" omju savien Iespējas, ka Ju. Tis le* novestu rietumu vai I arniija va« kumā. Droil bQtu Kiem* a, fiulgSrija, Ja tāda mi* ātrus panfi-pieņemt, ka as** piedali-ņfits, ka viņa la—ap6OO.000 'ilnāt lldil . no labfika*» joslavu avii-tot ari smago itārUetpratejl sekmīgi alz« iešajiem kai* •mijas velt-īsā laikS. ļa pēkSņl li* kavētu Ri^ :op5ano8 un spēku IMi-ijot. ka ut-lOi tiešs, n«- Rietumnieku tas vārgtu icijafs uzbru-ibrlkfim tm ASV, sar; pašā laik& Bez tami tfldaī ne-imbu sltļf: ;piesU sākt 5t pasavle; Āzijai tad ;u rok§s un Īsai Eiropai :ijā. Franau ka ja Ko- Izs aizkara I būšot liķ-intelektuS- [pas poKtif ' ka ja At-išot spiestas I sevi ail- Ikliem. tad \ saistīta ar fimnieci^f pierikai J j . Ivu tagadēja dēlf^; ļiovums ta-fko poļitls- Ptāra konts vaditSii [savu firPj; lejas Pf pas po^* prinotie« sies paliem I •••••;(,:,••,. .''.V-ļftjjSj^ l4itviaD NcOTpaper ^Mļ^ tmder EUCOM avU ^^TpivliU» Autborlsation TODP ^ Publisher ^Tļ^ttOfi Valdemārs Lsm- 1 ^ K0itaigen/K.. Brelte 8tr. rJ^Pilnter: ūtogeheuer & !Zef. Lodwlgrt)urg. KOmcr- T i i . pUbllBhed twice weekly. ^* Clrculatlon u.ooo. Nr. 92 (316) Sestdien,' 1949. g, 17. sept Iznfilc tieSdlen&s an sestdienas. Izdevējst: LatvieSu Centrāla Ko-mlteJa. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv, red. vietnieki; M. C\āltl8 un A. KiavsoDS. Redaktori; A. BolStelns. Fr. Igals. J. JSkiibsons, B. ĶlseUs. H, Mindenbergs, A, Ozols. Ralsters. L. Svarcs. Redakcijas adrese; EfiUngen/N., Brelte StraBe 6 — 5. telefons 17339. Griekijos rīcība Vai jauns aizdevums Jugoslavijai gdliade (F). — AFP ziņo no BeV ka tuvākajā nākotnē Jugo- Ssvijf Šaida Ierodamies Itaļu finan-h IpedāllBtu Kastlļonl, kas paSrelz o ^ s Savienotajās valstis. Labi ļotonn^as aprindas izsakās, ka viņš itvedfs maršalam Tito jaunus nolikumus ^ par aizdevumiem JgV. Ir runa par to, ka ek^rta tajl0Q)orta banka gatava piešķirt Jttgosļavijai tālākus kredītus 25 jnilj, dolāru apmērā, pie kam vairākas amerikāņu privātbankas ar mie-jtt dot 35 mllj. dolāru. Pirms doša-ris uzASVKastlļonl pieņēma mar-jilsTlto. Romā viņam bija apspriedes ari ar Itālijas ārlietu ministru grSfuSforcu. Kāds Jugoslavljas valdības pār-itivis trešdien paziņoja, ka jau tu-vid laika Belgrade publicēs pierādījumus, ka Eajkas process Ungārijā kucēnēts. Kā zināms^ blj. ungāru Irllettt ministru tiesā par spiegošanu un par sadarbību ar JugoslaVlju, lai ģSztu Ungārijas pašreizējo režīmu. Slnls dienās Jugoslavu komū-aiittt partijas orgāns Borba publi-dyis BrlļetU vicemlnlstra Beblera rakstu, kuŗ^ viņš pārmet Padomju lavienlbai, ka tā ar savu Izturēšanos Grldķijas un Trlestas jautājumā ^kāpusi ne vien pārējo valstu Itarptautlskfis tiesības, bet ar! UN diartu. ,,Vēl rnav pienācis īstais laiks," raksta Beblērs, „lal ^publicētu visu, kas noticis Jugoslavljas un Padomju savienības starpā poHtls-kajft laukā/' Beblers uzsver, ka Ha^va nav ļāvusi Jugoslavijai nevienu brīvu akciju ārpolitikā, ie-kSm to^ nebūtu apstiprinājis Krem- % Pati Padomju savienība turpre-am ]ott bieži atrisinājusi jautāju-mui, kas interesē Jugosjavlju, ie-prl^ miM nešazl!idti«š m (radi. BIg ar! komunistu vadoņu deli«.. Atēnas draud ļa atkārtosies A t ē n a s (D). <- Qrlfiķt|as ministra preddents Dimedess k ^ en ondāli paskaidros ka viņa valdība laUetoa Apvienoto nāeUn eliartas ot pantu, Ja no Albānijas notiks kāds provokatorisks nabniknms vai no turienes lepmdia i»urtiAiL Afinisko prezidenta domas cetnrtdien atkārtoja ari kāds valdības i M i v i s , kas izvadīja ārUeta ministra Tsal-darisa os Ņujorku. Udlanki preses pārstāvjiem viņi paskaidroja, ka Tsaldariss Ifigs Apvienotās nācijas pēc atļaujas iedzīvināt chartas 51. pantu. Grieķijas kara ministrs, kas pašreiz uzturas Londonā, savukārt izteicās, ka nzbrakuma gadījumā grieķu armija vajās pretinieku Udz viņa izejas vietai n kā grieķu komunisti galveno atbalstu Udz Sim saņēmuli no Albānijas, kara ministra paziņojums nodmē, ka grieķi nopietni apsvērall iespēja l€@o|ot Albānijā. Ubeka (E). — Britu okupācijas lest&des ziņo, ka šinīs dienās no padomju Joslas uz Rletumvādju pSrbSdzls vācU komunistu vadoņa HakSa Relmaņa dēls Jozefs. Aprīli viņš atgriezās no Padomju savienības gOsta un iestājās Austrumvācl-jas policijas dienestā* ,JCad es re-dz §Ju, kādiem nolūkiem krievi apbruņo un apmāca policiju,'' paskaidroja Jozefs Relmanls, „es nolēmu bfigt" Relmanls juniors lūdzis britu iestfiiu aizsardzību. Ceturtdien viņu IdmaŠInā no Berlīnes pārveda uz Ltelbrltfinljas okupācijas joslu. 8UVAKIJA SXKUS;KS KATOĻU GARĪDZNIEKU APCIETINĀŠANAS Mģa (D). —Ap pārstāvis ziņo no Prāgas, ka šinīs dienās Cechu slepeni policija apcietinājusi ļoti dau-tos slovaku katoļu garīdzniekus. Apcietināto skaits pagaidām nav zi-nfims, jo to rūpīgi slēpj. Slovaku komunistu partija saņēmusi no Prā- |as rīkojumu rūpīgi uzraudzīt katru «arldzņieku, sevišķu vērību veltījot tam, lai nenotiktu ekskomunikācijas akti. Ja kāds garīdznieks izrādītos vainīgs, par to nekavējoties Jāziņo ««penajal policijai. Vainīgo tādā «adījumā leslodzišot cietumā līdz 25 iadlem. Pāvesta ekskomunikācijas dekrēts sinis dienās sagādājis nepatikšanas ^ itāļu komunistiem. Neapoles apkārtnē miris kāds partijas biedrs, ko korpūnisti vēlējušies apbedīt ar oaznīcas svētību. Turienes prāvests tomēr noslēdzis baznīcas dur- Jja un komunistus nelaidis iekšā. Tad viņi durvis uzlauzuši un apbedīšanas ceremoniju sākuši paši, zvanot zvaniem un spēlējot ērģelēm. Stiprākas policijas vienības komunistus no baznīcas atkal padzinušas. KARA MINISTRIJAS VIETĀ ARUETU MINISTRIJA f^nkfurte (F). — Sākot ar 20. ^^Ptembri pārvaldi Rietumvācijā no ASV kara ministrijas pārņems ār-netu ministrija. Svinības notiks aj»erikāņu augstā komisāra Meklo- |a mītnē. No Vašingtonas sagaida ^rodamies armijas ministru Greju, kas būs varas oficiālais nodevējs, fa pec četriem gadiem Rietumvāci« ja no militārās pārvaldes pāries ,^vilajā, jo līdzīgi akU parc^dzēti ar! wittt un franču okupācijas Joslā. BBC ziņo, ka grieķu valstsvīru deklarācijas radījušas nopietnas bažas Apvienoto nāciju aprindās. Jau pirms kāda laika Atēnas informēja Vašingtonu un Londonu, ka Jaunas provokācijas gadījumā grieķu nacionālais karaspēks vairs nere«pektēs Albānijas robežas. Savienotus valstis un Lielbritānija toreiz lūdza Grieķiju atturēties no nepārdomāta soļa, kas varētu radīt daudz lielāku katastrofu nekā sākumā liekas. AP pārstāvis ziņo no Atēnām, ka grieķu valdība šoreiz nopietni apsvērusi savu ticību. Turienes politiskās aprindas domā, ka Iebrukumam Albānijā nesekos Padomju savienības intervencija, jo Maskava karam nav vēl sagatavojušie». A l bānija bez tam atrodas izolētā stāvokli, ar ko Padomju savienībai iespējama satiksme vai nu gaisa ceļā vai pa Jūru. Oficiālā Iesniegumā Londonai un Vašingtonai grieķu valdība toreiz norādīja, ka pēc cīņām Gramosa kalnājā \m Vlcl rajonā nacionālā karaspēka virsniekiem tikai ar grūtībām nācās atturēt karavīrus no iebrukuma Albāni- \h stāvoklis sevifiķi saspīlēts bija tai bridl, kad no albāņu territorijas griēķtt karaspēku apSaudiJa ar ar» tllērijti. Apvienoto nāciju chartas 51. pants, uz ko grib atsaukties grieķu valdība, nosaka, ka katrai valstij tiesība izmantot individuālas vai koUektl-vas aizsardzības līdzekļus. Ja pret to vērsts uzbrukums, kas apdraud pasaules mieru. Par Slem pašaizsardzības soļiem Jāziņo vienīgi Drošības padomei. Ārzemju laikrakstu pārstāvji ziņo no Atēnām, ka valdības lēmumu iznīcināt provokāciju perēkli Albānijā atbalsta visas politiskās partijas, prese un visplašākie tautas slāņi. Grieķu laikraksti Jau ag>āk atkārtoti prasīja drastiskus līdzekļus, ja no Albānijas pāri Grieķijas robežām zemē atkal Ieplūstu nemiernieki. Spriežot pēc līdzšinējās Informācijas, ko apstiprina ari grieķu kara ministrs, Albānijā patvērušies ap 800 komunistu, kuriem Izdevās izlauzties no aplenkuma Gramosa kalnājā. Vācu ziņu aģentūra vēsti, ka Grieķijas ārlietu ministrs Tsaldariss, ļekām doties uz Ņujorku, apspriedies ar amerikāņu un britu vēstnieku. Abiem diplomātiskajiem pārstāvjiem viņš esot paziņojis, ka Grieķija rīkosies pēc UN chartas 51. panta, ja no Albānijas territorijas atkārtosies uzbrukums. Informētas aprindas Izsakās, ka abi vēstnieki ieteikuši Atēnām mērenību, Jo sadursme ar albāņiem varētu izraisīt katastrofu. Amerikāņu prese sakās zinām, ka arī ārlietu ministru apspriedēs Vašingtonā Ečesons ar Be-vinu vienojušies, ka Grieķljas-Al-bānijas konfliktam nekādā gadījumā nevajadzētu ļaut attīstīties līdz Krievi sjatavo V ieročus Vaciļi Berlīne (E). — Britu licencētais Berlīnes laikraksts Sozialdemokrat ziņo, ka krievi vāciešu pamestajās Doras fabrikās pie Nordhauzenas atjaimojuiii V ieroču ražošanu. Par strādniekiem tur nodarbinot koncentrāciju nometņu ieslodzītos. So piespiedu strādnieku skaits pašreiz sasniedzot 5000. Par techniķiem un inženieriem Dorā strādājot tie vācieši, kas, krie^nem okupējot Aust-rumvāciju, palikuši padomju joslā. Pēc Sozialdemokrat informācijas, fabriku padomju iestādes hermētiski noslēgušas no ārpasaules. Tikai laimīga gadījuma dēļ kādam strādniekam izdevies pārbēgt uz: rietumiem un informēt par jauno rosibu Noidimuienā. atklātai sadursmei. Ja tā draudētu notikt, abām lielvalstīm vajadzētu aktīvi iejaukties un ierosināt visu kompleksu apspriest Apvienotajās nācijās. , ^ Ka līdzšinējās uzvaras Grieķijā tomēr vēl nenodrošina mieru, liecina karaļa intervija, ko viņš deva New York Times pārstāvim. Lai gan komunisti Grieķijā sakauti, paskaidroja karalis, vli;^ tomēr neriskē dot pavēli par karaspēka demo-bllizēšanu tik Ilgi, ļekām nebūs nodrošinātas robežas ar Albāniju un Bulgāriju. Arī amerikāņu militārās misijas vadītājs ģen. Dzerošs Fllts domā, ka īstal^ miers Grieķijā vēl nav nodrošināts. Ap 9000 komunistu Albānijā; kā ari mazākas vienības, kas paslēpušās Vldusgrieķijas kalnos, joprojām rada draudus. Pagaidām nav zināms, vai Grieķijas valdība savus draudus Izlietos ari praksē. Ja tas tomēr notiktu, daudzi militāristi, kas noskaņoti pesimistiski, domā, ka grieķu iesoļošana Albānijā varētu Izraisīt trešo pasaules karu. Jau prestiža dēļ vien Padomju savienība nepieļautu sev padevīgā Hodžas režīma gāšanu. Bez tam Kremlim tad. varbūt uz v i siem laikiem būtu Jāatmet sapņi par LlelmaķedoniJas |lblnāSanu. kas līdz ar to pārvilktu svītru ari ilgi kārotajai pieejai Egejas Jūrai. ojumus turpina pieņemt gtonā vēl Līdzšinēja kvote vēl ir 40.000 brivu vietu DP KOMISUAS KOORDINATORA EIROPĀ £. SVADRILU PASKAIDROJUMI LCK PĀRSTĀVJIEM FRANKFURTE Lid noskaidrotu vairākus Jautājumus, kas s^tās ar emigrāciju uz ASV, LCK priekšsēdis a Klarks kopā ar LCK labklājības nozares vadību J. Lavenieku nn LCP sekretāra B. Greizi 13. septembri ieradās Frankfurtē pie ASV DP komisijas koordinatora Eiropā E. SvadrUli. V^- rāk nekā stundu gafajfi sarunā mūsu cenkāio iestāžu pārstāvji dzlr-dē)& E. SkvadriUi domas par izcejoSanas iespējām tiem tautiešiem, kuriem vēl nav saņemU galvojumi par pēdējo skriningu Gronā, papildus galvojumiem gados, vecajiem un darba spējas zaudējušajiem, par izredzēm uz DP likuma paplašināšanu, ASV nostāju mūsu bij. karavīru Jautājumā un iestāžu nostāju denunciāciju lieta. Vaicāts par izceļošanas iespējai Cerības uz ^^ieguldftā" DP likuma apspriežanu Vašingtona (SS). — Demokrātu senators P. Mekerens (McCarran), ASV senāta Juridiskās komisijas priekšsēdis, ceturtdien izbraucis uz Eiropu, lai uz vietas Iepazītos ar DP nometnēm. Viņš nodomājis uzturēties Eiropā apm. 3 nedēļas. Kad Mekerens savu nodomu paziņoja senātam, viņa partijas līderis to brīdināja, ka Juridiskajā komisijā „ap-guluSos" DP likuma papildinājuma apspriešanu senāts varbūt Jau sāks vistuvākajā laikā, nerēķinoties ar komisijas priekšsēža prombūtni. Mekerens uz to atbildēja, ka viņš labprāt gribētu būt klāt, kad spriedīs par So pai^ldlnājumu. Likumprojekts līdz šim „alzķēries" tieši Me-kerena rīcības dēļ. Dep. Pr. Voltera tautas vietnieku nama komisijas 3 loc^Wl, kas Eiropā tāpat uzturas DP problēmu studijai, nedēļas sākumā apmeklēja Stut-gartl, kur tiem bija apspriedes ar Virtembergas mii. gubernatoru ģen. Grbsu un viņa štāba darbiniekiem. sākušas jaunas apcietināšanas S t u t g a r t e (D). — Rletumyācijas laikraksti un raidītāji ziņo, ka padomju Joslā sākušās Jaunas apcIe tināšanas. Sis nedēļas sākumā Sak-sUā un Anbaltē cietumos Ieslodzītas vaii^k nekā 170 personas. Viņām pārmet spiegošanu un skrejlapu Iz plātīšanu, kurās aģitēts par Tito re-iimu. Stuttgarter Zdtung sakas zin^> ka pēdējās nedē|ās plašas tīrīšanas skārušas ari SED. Apcietināti ap 2800 vienības par^as biedru. Tīringā vien no amatiem atceltas 8(K) personas, pie kam 80 apcietinātas par pretpadomju darbību. Kāds pārbēdzējs no austrumu joslas amerikāņu drošības iestādēm paskaidrojis, ka pēdējās dienās Lelp-clgā cietumā ieslodzīti 16 SED atbildīgi darbinieki, 8 no ieslodzītajiem gatavojušies bēgt uz rietumiem un jau priekšlaikus ievadījuši sarunas ar saviem paziņām vai radiem. Ļoti daudza^ personas Leipcigā uzrauga MVD, kontrolējot viņu korespondenci un telefona sarunas. Daudziem esot aizliegts atstāt pilsētu vai pat savu dzīvokli. Leipcigas izmeklēšanas cietums esot cilvēku pārpildīts. Laikraksts sakās zinām, ka Erfur-tē apcietināti sešu vācu austrumpo-licistu radi un piederīgie. Kā zināms, šie policisti pirms dažām nedēļām formās un ar apbruņojumu pārbēga uz britu joslu. Sinis dienās amerikāņu joslā ieradās austrumu policijas darbiniece Linda Volfa. Uzraudzības iestādēm viņa paskaidroja, ka bēgusi tāpēc, lai izvairītos no cietuma. Pirms kāda laika padomju iestādes viņai atļāva pavadīt atvaļinājumu britu joslā. Bet kad Volfa atgriezusies no atvaļinājuma, austrumu policija viņu apcietinājusi un atlaidusi no darbai Laimīga gadījuma dēļ Volfa dabūjusi zināt, ka pret viņu gatavo apsūdzību par nodevību un spiegošanu. Amerikāņu iestādes atkārtoti paskaidro, ka uz Grieķiju joprojām sūta austrumu policijas vienības. Pēc informācijas, kas iesniegta SED centrālajai komitejai un ko kāds pārbēdzējs pārnesis uz rietumiem, Grieķijas brigādei līdz šim bijuši lieli zaudējumi 426 austrumu policisti kritumi, bet vairāk nekā 1300 ievainoti. 3 mēnešu laikā 283 policistiem izdevies dezertēt, oet 76 noķerti un notiesāti uz nāvi. Lai izvai-ritos no nezināmā likteņa Grieķijā, ļoti daudzi policisti pārbēg uz rietumiem. Tā no Gīsenas nometnes vien robežai izdevās pārkļūt vairāk nekā 100 policistiem. Par poUclstu bēgšanu no Austrum-vācljas ziņo arī britu iestādes. Augustā vien angļu joslā patvērumu meklējuši ap 300 austr. policistu. Pēdējā laikā padomju Iestādes pastiprina spiedienu atī pret Aust-rumvādjas baznīcu. Berlīnē krievi slēguši katoļu diocēzes laikrakstu par to. ka tajā publicēts pāvesta ekskomunikācijas dekrēts. Luterāņu bīskapi Dr. Dibeliusa vadībā iesnieguši padomju iestādēm protestu, ka Austrumvācijā ļaudīm liek strādāt svētkos un svinamās dienās. ASV apsūdzēs Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju Vašingtona (D). — ASV āriietu ministrs Dins EČesons kārtējā preses konferencē trešdien paskaidroja, ka viņ5 iesniegs Apvienotajām nācijām formālu sūdzību pret Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju par cilvēka tiesību nerespektēšanu un par miera ligumu laušanu. ,.Savienotās valstis jau ilgāku laiku veltīgi izpūlējās," teica Ečesons, .^lokārtot šo Jautājumu tai procedūrā, kas paredzēta miera līgumos. Kā Ungārija, tā Rumānija un Bulgārija atteicās sūtīt savus pārstāvjus komisijā, tādā kārtā vēlreiz laužot miera līgumus." Varētu atzīmēt, ka par šiem padomju satelītiem Apvienotās nācijas savā laikā jau spriedušas, bet toreiz Padomju savienības delegāts visus priekšlikumus kategoriski noraidīja, deklarēdams, ka tā ir iejaukšanās minēto valstu iekšējās lietās. uz ASV, E. Skvadrilli paskaidroji ka DP galvenā komisijā Vašingtonk vēl aizvien turpinās galvojumu pieņemšana un līdz Sim nav noteikts termiņš, kad to pārtrauks. Pēc viņa vērtējuma, līdz šim DP likuma ietvaros uz ASV aizbraukušas apnu 80.000 personu. E. Skvadrilli atzina, ka līdzšinējā ieceļošanas kvote ātri piepildās un Vašingtonā pašreiz jau reģistrēti galvojumi turpat 200.000 personām. Jaunus galvojumus gan vēl pieņem, bet to galvenā komisiji Vašingtonā dara. paredzot, ka ņāms procents uz Eiropu atsūtīto galvojumu netiek izmantoti vai nu attiecīgo personu izceļošanas dēļ uz dtām valstīm, slimības, skrinlnga rezultāta vai citu Iemeslu secībā* Paredz, ka bez tām personām, kas jau saņēmušas t. s. Eiropas numu-^ rus. Ir vēl brīvas vietas 40.000— 50.000 ieceļotājiem. Daļa no Slem vēl neizmantotiem galvojumiem nodoti baznīcu organizāciju rīcībā. Tiem, kuriem galvojumi pieņemti DP komisijā Vašingtonā, E. Skvadrilli vērtējumā, pastāv arī Izredzes tos realizēt. Jautāts, val var cerēt, ka kongress vēl šinī sesijā pieņems DP likuma papildinājumu. DP komisijas koordinators paskaidroja, ka likumprojekts kongresā nav noraidīts un varbūt to pieņem vēl šinī sesijā* Pastāvot tomēr arī iespēja, ka likuma pieņemšana val noraidīšana tiek atlikta. Ja likumiķ. pieņem šinī sesijā, tad to varētu arī praktiski izmantot, bet pretējā gadījumā reālās iespējas Izceļot būs apšaubāmas, jo IRO savu darbību beigs un līdz tara laikam centīsies vi$us tos, kas atbilst izceļošanas noteikumiem, ari tiešām izvietot. Tālākā sarunā mūsu pārstāvji Interesējās, vai !t tiesa, ka dažos gadījumos no veciem ļaudīm un darba spējas zaudējušiem tiek prasīti papildus galvojumi 1000 dol. apmērā. E. Skvadrilli apliecināja, ka dažos gadījumos šos papildus galvojumus tiešām prasot, ja rodas šaubas, ka attiecīgā persona Amerikā nevarēs sevi apgādāt. Sos jautājumus Izšķir ASV imigrācijas komisija Gronā. Papildus galvojumu pieprasījumu tomēr neesot daudz. Nav noteikta ne vecuma robeža, ne ari darba spēju zaudējumu procents. E. Skvadrilli «uzsvēra, ka DP komisija visus Sos jautājumus nekārto, bet tie atstāti speciālās ASV imigrācijas komisijas kompetencē, kas par katru atsevišķu gadījumu lemj vienīgi Gronā. Plašāk pārrunāja jautājumu par izceļošanas noraidīšanas gadījumiem. E. Skvadrilli paskaidrojumu rezumējumā izriet, ka DP komisija cenšas un dara visu iespējamo, lai noraidīšanas gadījumu iespējami mazāk rastos Groaa. bet pilrngl no tiem izbēgt nevar. Par katru izceļotāju pēdējais vārds sakāms imigrācijas komisijai Gronā. Līdz šim gan no apm. 80.000 personām, kas uz ASV aizbraukušas, tikai apm. 30 ir gahgā veidā noraidītas. Diezgan bieži gan izceļotājus uz laiku aiztur Gronā, lai noskaidrotu jautājumus, kas speciālās imii^rācijas komisijas skatījumā vēl rada neskaidrība.^, val ari, lai izlabotu kļūdas un nepilnības izceļotāju dokumentos. Parasti Gronā vairāku tūkstošu izceļotāju vidu ir ap 300 uz laiku aizturētu personu. ASV valdības imigrācijas departaments var celt iebildumus pret jebkuru ieceļotāju. Izziņas materiālus var arī neizpaud, lai gan ļoti labi var sapra.st aizturēto vēlēšanos noraidī.sana.<; padījumo.s uzzināt iemeslus. Visos tajos gadījumos, kad ziņu izsnie^.^ana netraucē uzraudzības iestāžu darbu, noraidīšanas iemeslus arī paziņo, kā, picm., par krimināliem pārkāpumiem, par (Turpinājums 1 lappusē). M,1 ! r • 'i • >. I |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-09-17-01