1951-01-20-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Scftaieii. m t g.tlluivM K.Aqgitiriim 0-* le^ons Ērļcļp koncerts m^)^a majipē pea karmvln kaf» |tta plew«JuBil Uivl» Vāctt laikraksts LObackar Nad^itēji mala *»«^J;Stal^ rene. ves«ni»ui saiiiuma la-iīrflm. Laivia*! i m m asmia i»n.'^^^^J^t^SL^Ii^ skaidrso, mkua lgaatlvriaaio^ tma&urtķ^i - Utvi-ļ|Mret ta ja tikai vadošās pmo- ^^'^^^ laika !S īSffi jas patstāvības atgOianu nav irde-inas grib un pitH to pieridllumu Ievies s a m ^ Tāpat nav iatevi» ļ mantot, ja mēi pali lo ianieinit bo}ieviima terrora «i^rtžmu reddl^as vai ataevU^ tndhrtdu pti-un pasargāt latvielu tautas lielāko Ubumu d^ ned^pradēfiun, nepat»!- no noiaoianas ils varas ielek-ļsam par pilnīgi tospiestu, negribēta mē. Bet « nav mUsu vaina. Vien- TOlotoiiem un tdkitoālem dlv«>m kāriā un lauri tvSnunā va^ojama vācu vadiba. rap. Hitlera, kas prata iamantot bet gala pialās lāpījās boilevisma Imicinfilanai un RUK^ velts ar padomdevUiem. kaa atbalsta Ja lietu norisi, ki!qru rezultātā pus EiropM nonāca bo)ševUm/varā. So kļCkltt, vai ari noslēgumu dēi pret dlvM šodien visa pasaule raustās kran^Joi, ne tikai mOsu mati tauta. PlāmOot kādu dari)lbu, iespējams ņemt vērā tikai notikumu dabīgu un loģisku norisi, bet muļķība un nelietība Ir neaprēķināmas. Ja nav izdevies sasniegt galveinosļ Vikane) ziedotās dzīvības on as'nia vienmēr Ir bijis vtsspēdgākaii t<k1as apUed-nātums. Nekādi iesniegumi, deklarācijas un lOgumi n ^ i to atsvM vai aii^ot. valaga Hkai bOt gribai un prātam lo momentu izvērtit un pareizi pielietot Leģiona praktisko vērtību mēģina» lu raksturot daS^em sltaitļ^em un tevt<m 1915.1^ lūlijā ang)u gQ-stā aptuveni biJat Put^OJā (pikv. Kripēns). . . Vestcrtnirā (plkv. Os's). . . HeMe-Husums rajonā (pltn. 12000 mērķus, vai lldz ar to nav sasniegts nekas? P a j ā j o t dad|āki un papētot sīkāki Jāatzīst, ka sasniegs daudz. MēģkiSu iztirzāt toa galvenos ieguvuimiij kupia izdeviei sa-ikatitman. Idejiskā ziņā iziķiriga ir paU ciņa pret bo|levimu, pret varu, kas iz Neuen^amma (pltn. Veckal-niņi) . . . . . . . . . Beļģijā (plkv. Janums) . , . 2000 1200 1550 %ttf!S^!^}^J^^^^^ ®f Šodien \mx k^Jams vfsmaz da-ivfiUanaa tkdta i^(>au^hito 5!? i!i?!!L?*J?*** «Pte^ma-^Ķit Izvērtēi vēsturiskā skatījumā le-īgr^bu. Latvielu Wiaām »lnla un na. Jļol mezā, bija aagaklāma ciņa ' ar vidilieni, Jo tie iādal izridbai i^lcnkirii paiet mrto nevarēja. Nopietnākai dņai trOka apbruņojuma. Jo Mblli noafmca tām dažām pat-iantmim, mafii^istolēm vai. idsto- Umt ko varēja iegm no vddeliem. Bet Ja ari botu bijis Ieejams d- Altiea. tadJK dņa batu bijusi tiels atbalsta boiievikiem, i i viumi, kas taleinl^ Latviju un pret kuru katrs Jatvietia Yfi#Mi dnities. 7% tad 1 ^ absuitk Bet tam. lajā laikā mOfu maioa mājoja iau boļleviku parikāņi i a ietu mežā ari latvie-tla, tad viņam atHktu vai nu sa- IMidroUea ar b(4leviku partizāniem un dnitiea 1 ^ ar tiem, vai ari jāmēģina tos iznicināt, Jo 4Mvi kaķi vienā maisā nespēj »dzIvot", Boļlc-vfktt partizānus vHu kara laiku neizdeva! iznfelnlt mtlsu un vācu vlenl- Mm» kā gan to būtu varējuli izdarit gandzfz neapbruņoti cilvēki, kurus bez tam vēl vaļā no ārpuses vācu okupādjaii vara. ftem apavirumiem parastās sarunās un pārdomās pievērš samērā mazu viribu» bet bOtlbā tie ir loti noAnIgl un q»ieda izšķiriiea par le-tkma formēianu. Ka tā nav bijusi tukla fantāzija vai īsredzība, pierādīja vēlākie notikumi Lietuvā. Sākumi Uetuvieii ari piekrita leģiona for-mtittial, bet vēlāk liionāca atklātā konfliktā ar vācu vadību lajā Jautājumi. Rezultātā visi tie, kufus vā-dtflem izdavāa dabfli rokā. nonāca kx»^trādjas nometnēs Oietuvlelu hģtooa vadība bija Salaspni). bet Ue* l i ma#a sagāja melos. Kur viņi ir lodlanf Seit izteiktās domas un apsvēru mt nav tikai manaa personīgās, bet gan to karavīru, kam liktatlgajās ^tenis bija sln&ma Udzninālana le* Ilona Metā. Is esmu ^kal mēģināju lāa tetven vārttos. N^ vienu reizi vl(m ati^vl^Fl cUvēki apzināti vai UMpgteāti Itivhduli vārduii ka dali vedUde virsnlrid teitājulies par leģiona lormēlanu savUgos karjeras BOlOkos. Atļautos pieminēt dalu to ^ilviku likteni» inmi vārdi visvairāk saistīti ar leģi«ia formēlahu — pulk-veius ^ SUg^, Janumu, Lobi un Plensneri. PiOkveU Janums un Ldbe pazaudēja savus vienīgos dēlus. Plkv. Kopā. . . 10 760 Tātad, anglu gOstā lielākajos ap» zinātajos givpēiumos atradās ap 21000 latvielu leģionāru. Bez tam nldnāja Latvijas patstāvību. Bez ils bija vēl amerikāņu un franēu gOstā. dņaa mums nebOtu nekādu pierādījumu pārējās pasaules prieklā. ka Latvijas iekļaušana Padomiu savienībā noUķusI tiešām pret latvju tautas gribu. Bez Ils cīņas katra Padomju savienības diplomāta ar smaidu sejā varētu <Ņ^vot un rietumu valstsvīrs ticēt, ka latvju tautas lielākais vairums gribējis iekļauties ^draudzīgo tautu saimē", ka 1940. g. dažādās slimnīcās Rietumvādjfi un diezgan daudz tādu, kiM negāja gOst-ka ŗieUumc» no dtehs priekškara ai* rodas 35000-^000 latviešu» kas kapitulācijas bridi nēsāja formu. Pieskaitot ģimenes locekļus, droši var teikt, ka puse no latv1o.Vem. kas at« rodas brivajā pasaulē saistās tieši ar leģionu. Sportistes A. Niklases liktenis Plensnera^dētom^iOdiOiieMt Jāzaiidft ķa| vadībā. 1942. g. satikw^Rlgas pi^<ip^^nm^ y t ņ r i ^^ redze iev^oJwŗ» «rtvā; plkv, Silgaiļa dilu pacēla citi leģionāri Po-marāiiijas ceļmalā sabrukušu. Ir iespējams, ka kāds karavīrs pats karjeras dēļ iitavs riskēt ar savu dzīvību, kaut gan karjeristi par visiem labSk prot Izvairities no šl riska, bet na^^nu nevienu/kas karjerai būtu ziedojis sava dēla dzīvību. Ziedot savu dēlu dzīvības spiež tikai visaugstākais un tā ir tēvu zemes mīlestība, pienākums pret tēvu zemi un apziņa par ciņaa nepieciešamību. Sportistes Alises Niklasei vārds visiem vēl atmiņā, bet kas ar viņu notida, to nezina neviens. Beidzamos kara gadoa apcietinājumā man izdevās viņu lad un tad sastapt, tamdēļ atļaušos pastāstīt par viņu to, kc^ zinu. Alisi Niklasl pazīstu kopš 1933. g. Ap 1935. gadu uz mana ierosinājunui viņa iestājās LSO. Iestāšanās anketi parakstiju es un Valdis Briedis. Tā sākās viņas sporta karjera Dekšenie-l^ tifrā, kur viņa strādāja krimināl polidjā (agrākos gados viņai izsekošana sevišķām personām bija sporis). Tad kādu dienu sastapu viņu prefektūras gaiteni saraudātu seju. Kad aizgāju istabā, Niklase stāstīja: „fiitie suņi, Udēji, nodevēji. īstie puikas cīņas frontē, bet viņi t e . . P ē c pāris dienām dzirdēju, ka Alise Niklase apcietināta. Pēc 3 mēnešiem iznāca runāt ar kriminālpolidjas priekšnieka pailgu, ierunljos ari par Neklāsi. Priekšnieks paskaidroja, ka viņa ir apcietināta, bet, cerams, dri-* atbri-vošot Vēlāk klīda baumas, Im N. detu* mā mirusi vai zaudējusi prātu. Bet kad 1944. g. maijā pats nokļuvu Centrālcietumā, dabūju dzirdēt, ka N. sēžot vieninieka kamerā. Reiz eiot uz pirii patiešām % ^āva vieninieku blokā, apm. 3. logā no kreisās puses ieraudzīju Alisi. \^ņa mani pazina. Ari vēlāk, šad un tad izdevās mums saskatīties, bet sazināties nebija ie- Cbristema pašbūvētām mājas fer|e-ļ lēm. kas, pēc paša konstruktora do-ļ pūles. f S k c w t ^ r f ^ Neatceros vaira, dk stabuļu un la. S T u T t o ' S ^ u c ā r i^ O. L Haukols. pastāstot savu pid*- ftjfd^ ^ ' " ^ dzijumu kari laiki UtvUā, kur ''^^'^^ Staples ar latviešu zemnieku mt- lejūtu ļ^^ļ^^J^J^ļ^ Jas ērģeļu konstruktoru, tālāk aj- miujs p r i ^ ^ d ^ ^ kstam Haukola Ipato un Interesanto ē j ^ u w « ā r «ktoM gtojttas piedUvoJumu. ļ akordos P^B^^a sllm. p i ^ « i ^ Toreiz 1944. gadā vadīju salmnla- telpu, bet tomēr ^«a labi bijiām^ dbas komandu, kas drta kokus Wc- aus«. Ari visa zu melu klātā un partizāna apdrtu-dēti apgabali. Kokus pārstiJdāJaļ telpā vēl Jo vairāk ļgg^Ma » gāzģeneratoru malki. Apvidus «Ja gals to^ent^^ ļoti vientulīgs, tilu no visiem c«»-hm bijīgi, kā ^abw vatoru, triem un atslija nedurtas plrmat- ģimenes galvas mūitoēlaniuabun^j nlbas Iespaidu. , , . . wti^ M Kids no manJera tostnAtiMrlem No pleredzijuanģ b«tt ^9m^ rdz paitistMa man par vientuni nit». l » . ! * ! ] ? ^ * * * ^ ^ zemnieka māju midi. kur It kā a^ uzmekl«a mela rodoties mājas irģeles. Nolēmu teHji paj^^^ ar Instruktoru un latvldhi tulku HslērMu lletj^tēK WI«J.Ji2.L mājas u«m^ēt Attadu nelleltt,ļ8adritaa NU iaridljiiil» sU^ vecu, no baļķiem celtu nAJulģehii^ notis nemaz nepam, lHf ar divām istabām/Viena milinia- visu spēlē no ttlrnvaj^lpit fj^^^ klm kalpoja par guļamo, otra parļteiprtivlzijot tad pia ^ ^ « M l i * ;! dzīvojamo istabu sīkiem lodziņiem ļ * B i nmna Modri u», lepaMIlijri un mōzlgu krāsni. 8d Istabā ari at-| mazliel n m s t o lnstiinwmla radās pieminētois brtnums, ļ nīku, nospeila mums d i to p m i ^ Veselu trdMaļu Istobas aizņēma ļmas vicu baznīcai wi ^ « ^ ^ deli tebū^s ērģeles. Vecais aem-ļmas. Mans bladraWJapiigtMgli nieks, kas iHimo reizi redzēja vicuiirģ^u nevainojamo 4Attņu, IM karavīrus, sākumā utrilkls, bet no-ļ primitīvam litttrumentam «Ja r mierinijis un pat kļuva runīgs, kadldriz neticanui saant^gofu^ ar tulka plldzibu uzzini ja, ka VIM| MfijM sidmnldcam tis kuab, mūsu intmse vemta viņa firģelim.|lās melodijas btja UeUpinMi Daudz ko no redzētā un zmnleka un vin^ kā apskaidrota Uautfļla pastāstftil āals gados esmu aizmirsis. I ģeļu skaņās, U k i pilnīgi uzsBU bet atmiņā man v« paUds galvenais i sava instrumenta skaņu Jaunai m> veča mūža stāsta. Jau no Jauni-1 vekius. No visa blj« redzams, bas dienām viņa sapnis bijis ^ pa-| veoalam zmnlekam Ir Uba a U lam uzbūvēt sev ērģeles. Jo baailcaila atmiņa un Izjūta. Vlenmlr bija ļoti tālu un grūti sasniedMima.| Jauna manam draugam Mja un vecais ar visu ģbneni ai klausījās, tikai tuvojotlea un lorlslal, kad mlb parttsiau du dēļ vairs nevarējām atlikt a ceļu, mūp beidaot ari palaida. Diezin vai nmi vientuļi mājiņa vH tapd sttv un vsi Sm tagad v i l vakaroa atskan ipldtpi ģelu skaņast ^ tā nobeUrumi raksta autors, kas, dlmMl, gi ncMsauc nevienu vietu vārdu, pat anzTmē tuvāk apgabalu Latvlfl viņam bijis lis vienreizējais dzējums. ML Iki • nmm^ mi • U i'i Mantojis no tlva mājas, viņi driz ari ķēris pie darba, kas aizņēmis visu brīvo laiku, apmēram divdesmit labikajoa mūļa gadoa. Zemnieka mērķis bija paveikt MVU iecerēto ua-devumu vienīgi paša ^)ēkiem, paša materiāliem un paša vienkāršiem darba rikiem. Ar našām ērģelēm viņš ticis $M labi, tikai ar klaviatūru bijušas grūtības. To viņi beidzot bijis spiests iegidātiei per naudu, un tā vii>am. cik atceros no stāsta, piegādāta pa apkārtceļiem no Vādjas Viss pārējais bija vddots no apkar» Musu tiesiskais stovoklis Vācijā Maiāas asivi māta tleoaa teakā V I* djl tism Jaa pltaslvajttft vairikas aes* aias. MOtu pavslfUiIeelbM JsatājtuM U aijaii laildl Isskatt kstri vieiiss ok# pSeliāi Jodi. Ir aaais ia ialMI vieUas ttni^ vai eistt Padsaila tīrie- BUMH Ŗa?alfinieki, aesaavtliUiltm vai ail tAiviias p s v i i s i ^ f i aim taaOja-aum Ir visBflrtt kl|a« leU svania aa» sims Ualiaa llltlsass Uttls, nastarfbis Usilba pltiķlrlinJĻ UaMleet kāda atr mlralv, sāopelias ftāljamot att Ja a-kam! sittBii VMUSS Utsas aisiķlra auuh tailliM Ueilliss aa mflitt toaUlNU Sjtira kl aij. UtvUis pavslttoleka īsaUlts, aul vllāk visa tiessi šo priksl stesIJa, ' aMUvIJot sf to. ka Utvljas Ukama plt* nilrolana (stslitot nos par LatvUss pi* vilstaliklsai) atrodot aptUprialiicfflo ptakUskā dzlvSt ne vltls valtOs - kl ari pali UtvUss terrltarUi «- LstfUss l^rivnlsts Itkaaii nsUekot plemIroU an ttple tos viea tttMS atvarat lUct sava si^saaaia aa likamo pamati, i l Itsiata dašldlba pamatoļu ni te» atilt vai at* atilt im. Hda UtriJtf ekapidia. ikaidtiaa Uāl Jsatljaaii tsatsa paa* gail ae aasstita kOBsiiārisai Is* dotais •ptdlltlt UkaiBi. Tas netaka, ka Isleaijot vtca tttili W Iteui, kam Ir mo itataM, piēmtraltmas vien tieiika eermss. Atklāts palisk ļsatājerns pir tiem UtvioiitBīt koflsm aiialtā IKO sta* toia aav. licis aa svarlai aotikams māta Uttiikl sUvokla Boteildšiil RtetamvirijS rada ar ISSS. zftia i . jaitje, ksd sr oknpleliss varas maluma Ūkām oficiāli elrsksltlU vica taiaiiiledai. ils Ir atkal vitei Jaant posais mOta trimdas lleilba lauki, it lldt mlnēum datumam mU fiirSk vai BMsik atraasmios okapltljai varas aii sardrikā ar spteiālttm rniojumiom katrā okapldjas JosU. ud tazad 0 atssardtiķa ir saamslalta uds miatmumsm. tomir Tā pienāca 29. septembris, kad mūs evakuēja. Nostādīja visus ierindā pie vieninieku blokiem. Izveda sievietes, bija ari JTiklase. Viņa nostājās rindā kā pirmā, stāja bija mola, pat demonstratīva. Viņa iesaucās skaļā balsi: .JLai dzīvo Latvijai** Uzraugi viņu apsauca. Pulkstenis bija apm. 14 p. p.. kad devāmies uz ostu. Veda mūs pa Matīsa, Valdemāra un ]ļ$!!eģeļu ielu, tad gar Strēlnieku dārzu. Pa ceļam dau-dri muka. Bijām ap 500 apcietināto. Padomiu Utvlii 9 auplsko^s 1 STAĻINISKI C3SPUŖU MODia^EGLĪTES VAKARI AR UOUNgi^ DZESIBAS APARĀTIEM - UGATNES PAPĪRS OGOŅOKAM M VENTSPILS TAUtAS NAMS OUĻ Fabrikas Rīgas cepure ralojumui tagad pazīstot Ļeņingradā, Igaunijā, Baltkrievijā, Lietuvā un citās draudzīgās republikās* ApgādāU SO Jauni staUniski modeļi Divpadnnit modeļi likumi par Bespavaiitaleklem aa Irsom* Blokiem. PasstdIm bij. DP tlttn»as RIetumvIeUS, kamir itlsies ipIkl uodilalt lUtoau, starp elta aOlomtao Boaius valdikat ilUa* I* aua. doklsriciil nErkaruas dtr nuedeirtalerana ābor dio Rcekto voa VoftdUoptea Porsaata**. (puMlelts Bua* dtsaaNIMr īSS. a*fl il.1. m aa kritu lotlas ofleUII kltotoal liOBthly Roport of ttM caatral cassaussiaa for Oormanr S. B-rS, IISS. I. ausutU, 71. iapS). Ri Jao miaS^, tas v€l aav Ukvms, bot deklarS-ei^, kttfai tomir Ir ivaclsa noitmo mita tittfba lauki. Jo imska vica valdību riodokll HBI jsiitiiaml. aal dofclarliMal Ir letads ua S paatl. Ievadi psskaidrou VIctIas valdības aa* I0ks oemt DP tsvl tittuki alaardribi ua viņa savokH aotoikt pic VK rispiri* jicm prlatlpiem. Pirmais muitt aoiaka. ka RlotamvicUss valdību anstrdilbl pirgliuit aa oo drhn* toaos attaaU Irstmaioki (Beimsuotta Auslindor) ploffdsiniu RlotumvSelju lo« dsivotijicm. Bos tikamlga paouiUi tos atvar ao RtcUimvieUss itraldlt on prtt viņa griba atvar tos iuātlt as to vatiU, Bo kttritats vtai alkaIL Otri paoU aettUtts, ka aUalUtm Ir* itmalekttm pltikiftu Rlttumvidju ta* tvtrtmn i.-ls. par. mlaius pamattivd-bu tOraadrtckttk IfIBSU Rlttumvlelju Mtvtnmt, kā siBims, pttptmta 1S«S« fsda IS. malil ao taJI Ir paviiam m par. t i jioiaka VIdMs psrlsmtata (Bundtstash \alsta padosMS (Baadttratl, valsts prt-sldtau, mtntstfu artsidtata (Baadtf ksasltr) un citu Viclju ctntrila tottilii, tittfbu aa pltBlkamas. iatVertmH I. nodila a^ii* p.Pl veltlu jamanitil* bim: ptrtoBU Btaltsimramlaal, vtta* lldsnial lUīuma pritkli, Ucn»u brivnial, ruBU oa taktta brivibai, tapttiefiaaia bHribai, dilvakta atakmanuanmi, pttvi* raaMi UtOIkim politiski vaiititm, vliida %v 4 « « II «*n nosūtīti uz Maskavu, pavasara un No c^itrāldetuma un Salasplto. Mūs ^^^ras modeļu skatoi tagad fabri- ^ « ^m u . uzraugi. No- gtrādājot tris reiz vairāk sMd-stādltl tikām kolonnā pa pwa, bet ^^^^ piecgades sākumā, Jo sagājām nekārtīgā ierindā. Krastmalā ^ sodālistiskās apziņas cella- MH ell^s^ lk*u*ģ£i*s^ *u^n* *c ietumnie^ku2s .la.d«rin^a ^u ^u i mc«^wm»i «an iairmi ap UoaMoņimu . gaume pēc tojā, sievietes priekšgalā, vīriešus' pakaļgalā. Sagājim kuģi bez kādas kārbas un skaitīšanas. Kuģis Jau agrāk bija pārvadājis .,dzlvo kravu". Visos piecos kuģa stāvos bija 2»stfivu lāviņas. P l 21 de-' vāmies Jūrā. Lldz Daugavgrivas bā« Niklases. Kad iebraucām Dandgā. neviens negribēja ņemt pretim. Kuģis vai-rākkāri braukāja starp Dandgu un Gotenhafenu, kamēr pēc 2 dienu _ »»MMi ^wmmmmm» r^,,mmmM *.^»«»., stāvēSanas pletauvojls krastā, kur 527 iSS??^^ 12S?«a «a lf!l!?!!*a «•faitiiaa^^ atradās jau gāŗi vilc»ena sastāvs Sakari ar Jaungada eglllu ttodzi-nālanu Rīgas Izpildkomitoja Izdevusi rikojumua par sarīkojumu kārtību un dromm. EgUtea novietojama z i las vidū. AizUegta Uetot vati un Ber^ toleu sālL SgUtM aptatomot atļauto I , j-rt a<«« ^ jf*. viemgl ar el^cMskām spuldzēm, va-kal nedrikstējām neviens parādīties ^^^^ plevadi«tt drikst lietol lulh^^' S^i^*? ''L'^i^j^h^ ^^^^ atbilitolui 220 volttem. Blek-gribē ānv Sievietēm kuģa priekšgalā ^ radlovadus aizliegti bija ierikota sevišķa virtuve. Mums^^^ aarikojuma tolpis ^ izdeva Ūkai sauso devu. ^ ji^tidaa ugunādMMiir^ipi- Palldzēju virtuvei nest ūdeni un rātiem un ūdenim, turklāt pie sietā radās iespēja sameklēt Niklasl. nas Jābūt uzliktam pilnam k i eva- Viņa man stāstīja, ka esot lepna par kuēt t>lmus, Ja telpu Izceļas uguns-to, ka apdetināto kā angļu spiedze, grēks. Pie tālruņa aparāto novieto* Par savu lietu tuvāk nekā nestāsti- jams sarakste ar tuvākās ugunsdzē-ja, un es ari i^ko neprasīju. Vairāk sibas komandas telefonu. Eglītes va-kavējāmies pie vecām atmiņām un karu drīkst rikot t i l ^ tod. Ja telpas kopējām paziņām. Viņa lūdza, tei M apskattjli un par piemērotām atrinte sameklējot kādu virsleitnantu no ugun^zlslbas pāntlvte (var t>Ūt ari Salaspils apdeUnItoJiem, uzvārtia MVD). Jā, padmju eglīte nav Joku vairs lāga neatceros, laikam bija Vi-,lieto. zulis. Sameklēju to viru, un man to) Boļlevistiskal kritikai un paikritl izdevās iedabūt kuģa priekšgalā pie kai esot jāuzrāda kļūdas an>dbiedri-viriuves darbiem, - tātad ari pie bu dari»lbā. (adm ndzot iltulaa pāri dita putiv sialBui ttorplba bU. DP Ut Ota» UB plOBikBmot. AdmlDlitridvi tiņi na esam ailalgl psktsutl vicu itstSd^m, ko visUbSk i»aka pats jēdakas - Iirļļŗ«i».i* vScB saimnitcibā*** AtUidbi as māsa pabiisklm Utslbiai, jāaogatda vii aailgs likirtojums. vitea presi bUa sirAĪs. ka BOBOU valdība It» ttridUaH atindfgtt llkumptoltkni par biJ. m tMbim Vieiji. k u uodots atut-dgim paiUumoBm komisUim aptpritla» BaTie pīajtkto loti atitefglem virdķoi atstmlja vadošais amerikiņu loslu laik siaSm Btt Ratvtrsmes 1. paats pltm. surp etto nosaka, ka ncibu miriba eUlis skolās ir obllgitorlsko piitklmtu. ku Ir svaHgl ktrtojot Utvitiu skota littu Viciju skolls. Ttctbu miciaa prtacipā Mpasaicds mltcs valodi, k l tas Ir kBltflriU puasli pitatmtt. SefStet dtktarlrijis 1 psats Botaka, ka Rtctsm-viciju vy/<1dtba InemBleko titsfbu ga- Ugā Botttikiaaā vadislif ao starptautlt* k i i bii^B koiivtadlBs, k u paiaktUta IISS. g. 'iš, okttbrt. Tldi VtumS Ir misa palr«ltl|sfs ttttlf-ktls fjivokiti Rletamvictji. IMuds ku MŪS sadzina vagonos. īsi pirms tom atsveicinājās no Niklāvs. Tas bija 1944. g. 1. oktobri, ap pl. 16 vai 18 p. p. Lo^ vagonos braucām vairāk k§ a4 stundas B^nes virzienā. Pēdīgi atradāmies Sskset^hauzenas koncenti^cijas nometnē. Sautonto apbruņoti vācu Jaunieti dzina mūs {HisriksI vairāk kā 5 km no stodju uz nometni. Kopš tās dienas Ieklāsi w5SJ^ a S £ a ? % ^ ttSirtS l^Ju^tiS;i«^;j;tii; it^to «tiiis vairs neesmu sastopia Vēlāk pēcka-uiw5Sm MSMI ^ TfcTb^s. Btt ktir t u vaiadsigi, Itimt^ nitulādias mpn stāstīja, ka N. It kā TSSSi liiSaBa BasktldTolBms. ka' lU «n»!^»*» lettieams vadICfctt B<» me^nĀlusl hāiri^ tin nie tam nani-augstāk isttumm apsveramiem* liia.tBr.^miaels ģenerilllniļas auklai). Padomju zemē arodbiedrības esot komunisma skola (pflacmlskls zemēs strīdnieku interešu aizstivētija). AitNfbiedribas at-bildlaas ari par to. ka Rīgas atsperu rūpntedbas komitejas priekMdētlJi Lavr^ko steigā sagatavojis ziņojumu darba atskaitei, kur neesot bijis kritikas, ne paškritikaa. Ļaudis fojās sapulcēs neesot varējuši neko mā-dties. Padomju kultūra tomēr plauksi Buržuju Latvijā bijis 11 proc. analfabētu pieauguto starpā, togad pāri paUkuU 1550 (daoti vten tts ^Itlis nule rtducite uz pi»|). Toties esot 208.000 skolēnu, paviiam atvērtas 75 vakarskolas strādnieku iibsiiu ttrēdņa pukaldrojBms, proitku par sptdilu likumu a*-. ktSot» btt t u tttiat totttiiaāis riSfārUā* un lauku launatnd. Pastāvot 9 augstskolas ar mēģinājusi b ^ un pēc tam pazu*.9500 stutoitlem. Bez tam 66 techni- _ dusi. AKatoiņā * Icumi (pasakaini skaitli). Bez tam vil jo MoiigoiiS tūkstoši māootieg n^tienei kuiaai Pad. Utviji tagad eiot 62 kuir nami. 500 toutosnami (tie lidkam kultūras), 1100 bibUotikas, 200 bozu kkibi. Sur un tur kuli Jaunradē eiot nepilnībai un pient, Alūkii^ rajonu naa noll apkalpojot kino. Ventili tasnams nedarot neko 0cas guļ, negrēko). Līgatnes papīrfabrikas dir. Vol. vadibi pimdijot papīru tagad riem vērtigikiem Pad. savtenlbai devumiem, piem. lumilam Vt^drug svieto. 1951, gadi milj. burtnīcu, kuru lOtlIot i» llgajim repubUkim. Mākslinteku lavlMiIbai Llkurai paziņojis, ka nākoUad māksliniekiem namu. Turpretim Kuldīgas kolhoza darbības agrotechnisko kunm audzēkņus Maskavas flnnas a Jušas ar zīmuļiem un burtdtiM (augsteirdlga dāvana). ^^Latvijas izimības dart)lnieku irod| biedrības rmibllkaniskās kcrtitdii prt2idija sMi Kirova rajona kondlil lai priekšsēdētājs Feldmanis tetekU skolotāju Puķudruvu kā kandlM centrālajā blēšanu komitejā. 1 Vltan^u rūpniecība pūlās IšģK Jaunas ^receptes vitamīnu prepiSi ttem. Ar 1 » ^ gadu pteaugot piepii^ iljumu skaiteoēc prepariitiem, kuŗii laižot „briVā tirgū*'. Pērn ražoto dti^ «te vairāk vitamīnu nekā iepri^Ulļ [08 ga(tos. JPepsinoganu, kuņģa daiflt' ^ aekmēlanai RIga ražojot vlll^ Pad. savienībai (prof. Kird **J^lns). Uels pieprasījums glikozes un C-vitemIniem. Leļļu teātra galv. i n l Buiova zin kur palikusi Mirdza Ķempe) ziņojis, ka teātois insdnēšot t un viņa komandu. Runcis zā! Mušu ķēniņu. ^ u un Jaunatnei llteri konkursā^ ko izsludināja pirms ptnno godalgu neviens nav k (laikam trūkst partijas stāža), ieguvis Immermanis (žldiņš). _ g o d ^ piešķirtas Saute^ (Vold. Zcmbergam) un EHnal 27, decembri Rīgas raidītāji daja raidījumus ar koncertu ļlem (tā tod Latvijā ir savi 1 ittfttek Baltijas ^lifc'^IK'afet 1Ž-' li^llrlpilidt miši:^a!i liela iūd4n$ t t kooi mii sai lwtt un jai un tli^ nieku di žāvētavai ^va tīisuz taļ 1W Rimnitt ^Jilleiltu k rdMIr sāka Oiit m 1940. |. ai ;aeāējl".ti« tfes « t f ^ ļ bija n^( at m lOs ar todiēta, J»Si^, bflt rfciSr 3 « I (IBM L^'^Mcfija iļļk...
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 20, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-01-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510120 |
Description
Title | 1951-01-20-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Scftaieii. m t g.tlluivM
K.Aqgitiriim
0-*
le^ons Ērļcļp koncerts m^)^a majipē
pea karmvln kaf» |tta plew«JuBil Uivl»
Vāctt laikraksts LObackar Nad^itēji mala *»«^J;Stal^
rene. ves«ni»ui saiiiuma la-iīrflm. Laivia*! i m m asmia i»n.'^^^^J^t^SL^Ii^
skaidrso, mkua lgaatlvriaaio^ tma&urtķ^i - Utvi-ļ|Mret ta ja tikai vadošās pmo- ^^'^^^ laika !S īSffi
jas patstāvības atgOianu nav irde-inas grib un pitH to pieridllumu Ievies
s a m ^ Tāpat nav iatevi» ļ mantot, ja mēi pali lo
ianieinit bo}ieviima terrora «i^rtžmu reddl^as vai ataevU^ tndhrtdu pti-un
pasargāt latvielu tautas lielāko Ubumu d^ ned^pradēfiun, nepat»!-
no noiaoianas ils varas ielek-ļsam par pilnīgi tospiestu, negribēta
mē. Bet « nav mUsu vaina. Vien- TOlotoiiem un tdkitoālem dlv«>m
kāriā un lauri tvSnunā va^ojama
vācu vadiba. rap. Hitlera, kas
prata iamantot bet gala pialās lāpījās
boilevisma Imicinfilanai un RUK^
velts ar padomdevUiem. kaa atbalsta
Ja lietu norisi, ki!qru rezultātā pus
EiropM nonāca bo)ševUm/varā. So
kļCkltt, vai ari noslēgumu dēi pret
dlvM šodien visa pasaule raustās
kran^Joi, ne tikai mOsu mati tauta.
PlāmOot kādu dari)lbu, iespējams
ņemt vērā tikai notikumu dabīgu un
loģisku norisi, bet muļķība un nelietība
Ir neaprēķināmas.
Ja nav izdevies sasniegt galveinosļ Vikane)
ziedotās dzīvības on as'nia vienmēr
Ir bijis vtsspēdgākaii t |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-01-20-04