Bavarijas Latviesu vestnesis, December 16, 1950

              t £i
•4- r^» *
Pb4 lWg. 18,
?gP™Wt nevarot
^ttardzibas.
būtības
' fc ivirigo
i^pcldM Mad*
^^^^P norvēģu
Mita
Mm
ne»
vēl.85
ioHktni.
iM Ud-slfSdn^
[u. Par
u
«11 Jlilņo 8x1
^ « p « p « w ^ ^ ^ air kida^
libita ra^
Stull no
aita un
Ud-
^jMliM miMi la^
'iJtH ģenerāls**
l^^rofķiftla arābu
Abd^ B ^*
'ftdertcUās i i -
. i M ^ r l t a Holande,
Jli un Dānija,
OTesea taiti-iiiSK^
iPi*-i«nii,-.ktt^ un
, taiplnodl-:
taBtels Old
, ^ »«wMgar
UB.'pr|nci^lnffpii«tu ņo-
•ļbĶHJI^t IS m xem ze-
Jif i i ^ i f i i ^ patlaban
"^^^dlibas komisija,
. vai l i i i i tiešām spēj
I ilton^ un kaites,
'^a^biar cirkulē vis- mm&t Zēns ārstē-iMe
» ar kāda stida
••^ JJktiemtilcurdal-
\M tvīkstošiem iiv
ipŗovincGna
LATVUA
Latviao Newspaper
Nr. 97 (441) Dec 16, 18»»
Publisher and Editor: ^ai<S«.
Ī52?*"ISL SchMf. Gmilnd
SlM. HArtel Sc Co, Sdiwat>lfcli
p"J"n<i. 1»8radl«»tr. W. Pubttt-iļ
«ii.twice week]y CUrculatton
U.M0.8ponfo^lnten»tloiial He-rosee
Organizatlon,
IJITVIAN NEWSPA|>EI^
llr.lļl cm)
liik §. li. iia.
SSS^^ottvti^fs lilikisfa! V
LuabKgs (dam asattedsi):
ftiv. 114. Yi(rta. H CiBtis.
siai» t> aai««fSi I» tvaiea
aartimiMi rrtiktfittst vali 4»
Ksasna, «Br.
;«ļ Oli) adavArtstk
UN ^pspriež konflikta
nokārtošanas iespējas
Vii apgalvo, ka klnie^i negrib karot, bet
Kimilsungs aicina dzīt amerikāņus jūra
8XKTA m SPERU EVAKVACllA NO RUNGNAIIAS - lAPilNK
ATKLĀTA SAZVERESĪlBA PBET MSKAKTCRU -ZIEMEĻKOKEJil
PAR»>UIJSXS MONGOĻU KAVALESUA8 DIViZUAS
Ņ^nJorka (a(). — UN politiski komblja otrdien dka Mmrieat U
ibUai nn arabn valstn itarpnieelba* priekilikamu Korajarkonflikla
lzl>el|j«iaL Indijaa delegāta lUna nmira. ka pSc io Tabtu plrUccIbai
koinSni.ti.kS Ķīna ir satava nokSrtot konfllktu^era ceUL
ya Tl^m apgalvo»., ka ķīnleiu taota. republika hegrib llapn. 5
Aov, ne an ar UN»
Āzijas un arābu valstis iesniedza
apspriešanai divi rezolūcijas. Pirmā
paredz, ka UN pilnsapulces prezi­dents
uzņemas 3 viru komisijas va­dību
pamiera sarunām starp UN un
komunistisko Ķīnu. Otra rezolūcija
paredz vidutāju komisijas dibināša­nu,
kurā piedalītos septiņi UN piln­sapulces
delegāti, kas kārtotu nevie:i
Korejas jautājumu, bet ari citas Tālo
austrumu problēmas. Rezolūcijas uz­ņēma
dienas kārtībā ar 48 pret 9
balsīm, 4 atturoties. Atturējās ari
Filipīnu d^egāts, jo otro rezolūciju
Filipīnas nebija parakstījušas. Art
ASV delegāts atkārtoti uzsvēra, ka
nepiekrtt Korejas Jautājuma saistī­šanai
ar citām Tālo austrumu prob­lēmām.
Izraēlas pārstāvis trešdien kopsa­pulcē
ierosināja Jaunu plānu par
Korejas konflikta nokārtošanu. Tas
paredz pārtraukt kara darbību, no­spraust
demarkācijas līniju un iz­vākt
ārvalstu karaspēku, nodrošinot
Korejai patstāvību. LTdž ar to ga­rantējama
ārvalstu neiejaukšanfis.
kā ari dodamas spedālas garantijas
Ķīnai par tās robežu nodrošināšanu.
ViSInskis ņo, Jaunt J t l f t^
gadi veco un ^aurotln - ndwiMw
priekšlikumu par atomieroči! aia^
liegšanu un atomkontroles notelkia<*
nu, kādu vēlas Pad. Savienība.
• UN kopsapulce nolēma dibināt
starptautisku Hiesu genosida, masu
slepkavību un citu starptautisku no­ziegumu
tiesāšanai, kas izdarīti po-
(Turpinfijums S. Ipp.)
hīnrilī Mmirī
NimiimntiriMB
Belgrade (md). — kā ziņo New
York Herald Trlbune korespondents,
pēdējās nedēļās vairojas informāci­ja
par padomju miUtāru noliktavu
iekārtošanu Bulgārijā. Jau kopš laba
laika tur uzkrāj lielus daudzumus
visāda veida munidjas un degvielu
un Uelie vairumi Uek apšaubīt, ka
tie varētu būt sūtIU vienīgi bul­gāru
armijai. Tādēļ novērotāji spriel
ka šie krājumi varētu būt do­māti
padomju armiju vajadzībām
nākotnē.
Pretēji Ungārijai un Rumānijai
kur, saskaņā ar 1846. g. mierllgu-miem,
novietoti padomju garnizoni,
Bulgārijā patlaban nav padonju ka­raspēka
dalu. Darbojas gan padomju
miUtārais štābs ar aianēram 2000
padomniekiem un Ue^tējiem. Pēc
rietamu speeilliita i^rtējuma,
itfi BiilgiiriJi laķoneenMta mu]^»
vairāku padomju dlvliiju apģidlfi-nai
tsāi militārai kampaņai. Materil*
lu noliktavas sadalītas, pa visu Bul­gārijas
territoriju, un tās apsargā
bruņotas padomlu sardzes. Nolikta­vas
atrodas MVD pārziņā, un ple-
^a tām liegta pat augstiem bulgāru
armijas virsniekiem.
Pasilh i i i i u
Kad •ielnm««ļiia'
aawa u StaaiiMļfi krislt lavu
HHpm alttlia
M vkai itilMā
has aadia
lOn f i M , M
ItasMi IsļpMMila aHi'^
iav9 <AlffAia
ļw»WlfaMlM
•li niiiiinlill
kMNii iliila*
Msm DP ziniiaa aapt ar kala kapttlai aa dkat rakstu t. tpp.)
n. Klabift usņlmums
Desmif stundas pēc ogresijos
sfikuma Koreja Mekarturs par to
vel nebija in|brmēis
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
NEWSWBE1 AIKUUnmi PAA ftOlilAi tOlifUKtA PIUIAIJIM
DIENAM im ilMENTAil PAl MM^AfAJ M ļ Ū ^ ^ IM IMEIt
ftļlt plitlitrtnt
l i i m ina
iifMfl iii
iirUnMm laUtOl^
ll|MltepwBw
ikriiaiiia vaisla
ļļlgļiiSn^ uSSteiSns vil ttal aa*
ML Ja tuida ianJoMIn m
imMa niBHdedbl r ^ feal|ri«i, M
IM» «flHreaet flaiinMMMlI k«*
aMfdfaHidlIa iMilaM|ni aMM f i f li*
Ttattaa par griU aMiMM piļMin
ma« ka Ja« tik maeMIfel laMa
Matevaa a^baMhnirUrasia fitiii*
tafia* Saaiill fikonnmlika M
Jam var M I I M A I ai^ēMM
«aa reatrikeija n
lOmaitfaium. !ia
ļbtk pteīdtaila
tāli Triaim lavaa
Btttaa litai vhplnni
kandataim*
Aatfiļi pairala pla waa
ka larfija. kifai Mii i i a^
i i i labklilfta f M 4 Ir pMlIii
liali. *Rs piMaa p#i« aaaMI »aB-Konferencei
kas galigi lems par
Eiropas aiistavesanu
VAI PADOMJU POLIIIKAS KURSA MAIŅA VACUA ^ ADENAl
AICINA RUNAt PADOMJU JOSLAS RADIOFONA
mm
nialsia
eHtiļ p^i^ileiirjifM^
MaML IM^lxiflia 1 ^
spētes k aaiMH fiOiiko fittli««laiii
starpības par l a i ^ jMlilaaii inmiaijia kana*
Faktiskais limmns par teja^kfo-nos
Korejā pieņmts 26. Jūnija kon­ferencē
VaMngtonā prezidenta mīt­nē,
pie kam galvenia atbildīgie lē­mumā
bija Trūmens un Eēesons.
Viņi uzskatīja, ka ASV gods un pra-stlis
smagi ciesta un varēta sikUes
Jaunas agresijas, Ja Koreju pamestu
tās liktenim. No Tokijas lieta to­mēr
izskatījās dtāda. Amerikāņu
militāristiem doma par aratrlkāņu
'^^iš'- 6B^^^^l^^aa^ • - ,
B r i s e l e OD. - Nākami nedēļi Brbdē notiks AUantlka pakto vaislu armiju iesaistīšanu nebeidzami karā
irliettt un aissardslbas mtnlstm konference, koril galīgi bdems RIetnm- Āzijā allaž šķita nelāgs murgs. To-elropas
altsardzibaa «dēku bEVddalanu un Vieljas pledattianos AUantlka mēr pirmajās divās kara dienās U-pakto
aizsardilbaa sistitol Be|ģl)ss galvaspilsētas dlpKmtiUskis aiMrIn- pc^s* ^a dienvidkorejleši tarfsies, un
das norida, ka II būs svarigiki AUanUka pakto valsta saniksne pēdf» tāpēc Tokijā aizstilvēja dmu
laikā vispār nn ka tol konJorēta rakstartt plelķlrosl presidcnto TrttoenaPaUdzmas snlegšami , t,.
un EttUa vienošanās par Mdumelnmaa aizsardilbas sistēmai pai^nital.Konflikta izcelšanās pirmajā brtdl
un pastiprinātu farveldoianii un Vieljas apbraņoiann.
Sinis 18. un 19. decembra sanāk-'
smēs sagaidāma ari Atlantika aiz­sardzības
spēku virspavēlnieka iecel­šana.
Kaut gan šai sakarībā min
ģen. Eizenhauera vārdu, labi {formē­tais
amerikāņu Newsweek raksta, ka,
par spitl Eizenhauera misijai Eiro­pā,
Trūmens viņu varot izraudzīt ari
citiem, varbūt vēl steidzamākiem uz­devumiem.
Ari pats Eizenhauers esot
ar mieru atteikties no izdevīgāka un
labāka posteņa, ja to prasīta vcflsts
Intereses.
Atlantika pakta valstu ģenerālštā­bu
priekšnieki pirmdien un otrdien
apspriedās Londonā un sagatavoja
programmu nākamās nedēļas Briseles
konferencei. Trešdien Londonas ap­spriedē
pieņēma komunikē, ka vis­pārējos
vilcienos līdzīgs Spoforda
plānam. Rietumeiropas ūnijas mili­tāro
spēku virspavēlhieks feldmar­šals
Montgomerijs pieprasījis, lai
visas Atlantika pakta valstis pagari­nātu
militārā dienesta ilgumu uz divi
gadiem. Nopietni jāsāk ptavpties ari
Atlantika pakta militāro speķu ma­nevriem,
kas notiks 1951. g.
Trīs lielo valstu ārlietu ministri —
Ečesons, Bevins un Sūmans pēc At-
Toktjā bija uzņemto apbrtnojamā
mierā. To ilustrējot. Kems iHemIn
gadījumu, kad viņš 10 standas pēc
^, .uzbrukinna sākuma pusdlmojts ko-
TIBETA OTRREIZ LŪDZ UN ļ pg ar New8we€ka T(^ljas biroja va-
PALĪDZĪBU Idltāju Pekenhemu un pie viņiem
LīKēkmkmsha^l um t(na0g\) . ~ TpIbKeUt*t*o. jmtHiltrdf - „ ^ ^ capuērdbēmjauisc ētjisk kfou mbifjia-zl'l^
es^ Spi^e A Apnv^ie^nnto^t^a^j^ā^m^^ ^n^ā djām, ie- MekartTra šgtā^b^a. , kmutre vr-i-snl^
egumā IW ften^^^^^ *ur^āllstom NewswWk lautu
Trigvem U atkārtoU lūdzot l » ^ b u Lj^^ ^^^^^^^ ^o-pret
komunistiskās Ķīnas agresiju. ^ nedzīnlēto un pat ne- EfifL^T^frl f^'^'L^'^,^^^^^^ Pat« MekaXrs tol bridi ^n^^^lk^-^U^^^^^^^ zinājis, un .viņa Itāba
?2^*Jļ?^^ ^fvIuA^ virsnieki lietu neuzskatīja par Uk
^brucējiem. Izteikdams izbrīnu, ka r ^^^^^^ j , , ^j, pārtraukta fte-
Tibetes pirmais iesniegums UN Pa»j- Lerāla sirunu ar Newfweek mlak-els
bez ievērības, Daļai Lama lūdz i '!f*'^u"'LS'*^*, Ari nākošā dienā Mekartati Štābi
siju konfllkte labvēlīgai nokārtoša-L^i^jj^ optimisms par dlenvldkors-
Ijlelu spējām un topa plānoto pall-
RIETUMI N E D R K S T IZSPELKT
PĒDĒJAS T R U M P AS
dzibas sniegšana. Bet kad vil die­nu
vēlāk k|uva skaidrs Dienvidko­rejas
sabrukums, ģenerāla Mekartu-ra
nostāja kraid mainījās, un viņi
Lisabona (fm). — Notikumi Kore- i pievienojās amerikāņu mtiitāristu
jā un citur Tfilaj<» austrumos ne-jtodldonālajam viedoklim Tālajos
drīkst vienīgie noteikt rietamvalstuļ austrumos. Secinājums — Koreja
orientācilu un politisko ridbu, kādāļJānoraksto zaudējumos.^ Mekartars
runā izteicās Portugāles ministru | pat deklarēja: ,.Katram, kas grib
i.^c.ux... ^ c v . u . UM ou„ , a » o prezidents Salazars. Komunista no- iesaistīt ASV anniju koiifllktā Azl-lantika
pakta padomes sesijas ap- lūks patlaban esot izvilināt galdā jwcleteem^
rietamu trumpas. Rietamvalstim tā- ļ spējas,"
dēl Jāsargās savas labākās trumpas Tas notika otrdien ^ pusdienu,
parādīt, bet jāpatur tās rokā. No pēc Tokijas laika. Vašingtonā ted
launa pasaules kara iespēiams I m i - bija pirmdienas nakts, uif driz pēc
. . . . . . . . . . . rities viem^gi ar rietumu aizsanWbas tam Me^^^^ ""L^^fl^m^
Ubi informētais BBC domā, ka neatlaidīgu s U p »
Attantika pakta padomes lēmumus sagatevoSanos MauKto spēku _ u a z - i g a i M i ^
spriedīsies īpašā sanāksmē. Viņu sa-rimu
temats bāzēsies uz nesen no­tikušām
angļu - franču apspriedēm
Londonā un Etlija-Trūmena Vašing­tonas
konferences lēmumiem.
kad vHil, saņima rīkojumu norttft
uz JRaraJii ail saustemts spttus.
Pali irltota nOnlstriJi gan toraU
pastivlja iaubas, cUt tas gudri ia-saliUt
aittarikiņu, »ikus siunames
kari JlsUt. AvIMJas un Rotos ak-
0]a pat naaiia)ū4tt gadījumi tomēr
pakalta ASV poUUkal. Tto paši
vtr^ Intenas desanto un lirnis
3i. pmUPei idirlaianaa bija domit,
ka UH spftu uz pMdta vlrtllanis
Jitorobal^ Jo dtādi ar to varēta Iz
saukt us i^ina komūniitisko %\m
un varbūt Pad. ttviMiIbu. 8o vie-diMi
aizstivija DIordfa Kenans, k i
(TiifptASittine s. Ipp.)
ASV ipsver irkarieiu
nacļOM as l e r ^^
liiMs slivokll
VaitogtoMi (U). — Prezidento Trū­mens
trdhlien bija aicinijis ui ap­spriedi
vad<^ kongresa locekļus ni
abim pollUskim partijim» lai pirru*
nāta nadonilas irkirtējas irobtio*
ianas stovol^a lasludiniianu Sav
valsUs. I«r6baioJumi pilveaokirt It-paustot
pastiprināti algu un cenu
kcmtrolē. ApepriedI i^adaUJās ASV
vlceprezidento Beridijs, toutas viet­nieku
nama pirsUvis Reibems, re-pubtikiņu^
senitors Roberto Tafis.
Reibems prsses pirstivjiem pa
skaidroja, ka praz^to varot ari ar
lldziinijim pttnvarim patikt saim-nledbas
kontroli, bet tomlh* daudz
labāk to varot Intorit, izsludinot i r -
kārtēju nadonilis ierobežošanās
stivddi. Baltoji nami pret» pir­stivjiem
paskakirots, ka t i Izsludi­nāšana
Jau tavikajis dienās tomēr
vēl neesot gaidāma.
Miris Pavils Gnīma
Fareli I I decembri 7S. g. vecumi
miris Ijītvieiu vecākās paaudzei
rakstnieics Pāvils Gruma. Viņi Jau
ilgāku laiku slimoja ar sirdi un ār­stējis
gan veco taulu mītnes, gan
pilsētas slimnfdis. Nelaiķis atoUlj
vairākus nepabeigtus manuskriptus,
to vidū ari romānu Mamona gait­nieki
Apceri par mirušo rakstnieka
f i a lM MUaii kMviaa iraifiaaai
ka Ma tNtaavaraiaapa velis aKpri
atgidtaat kaliavflni iMtoiaa. MNms
mjMk mm māJbm aoiiattIlssL val M -
i»fc— iirMBhiini •iāfli mlariB*
toMinjIba l i fii iUiaia naiiairfM-sēto
n o i M afiM k ļ i ipiltaa lita«
rM ^aratottlUa kaakttNMR
RietmvidJi lai fltof aa|a m aa*
eUH ekaMailika kiRiiliriUNnM iM*
(TurptDfijums S. Ipp.) svara a ^Sm^r^Bea to un neprttoJU pat tod,»numari.
kli Maili aWkM|«»i. tototore«ējal
sIrUtoletai vņiniaflM ptoakiaai ar
IMadi^pirt^i. OaaKavarlgiaa
varbūt »rWa vtiaa paaaaiaa kdikfera*
m lakimledMl prakliMi f « aUi?
aealrlstoito atiapaaļi, Ja anillaiHi
federieUi n^irtti alni ^taHNi apHra
par kaplUUa» lltevirtiga partoan
wm pagaliiai gatova raail par sMi*
nieku RismiiiaMa, bal m IMa*
Hfffilanas Uaalbias* VOaUaa ii pra*
ael labika daivi ptelaMai iaiH
ia māsim, ki Adenaian, Ul ari li-nuMkera
abi vilaa, lai naspra^stols la*
IlditoiJaaM ae|i sasalagto »v« »ir«
Ari Utvl» dari» divfta bkkS»
Jfba pasavtfi Manimii, aavl^M Ul-auiņa
lafldĻ kad aliHaaka vta mām
Mlmnlecfba. Ar «isa aaettto U-kandabna
mēs. Ja ari aMJtai sa-mlefiiM
katagafii, toaiir varijta
drett ridfUes storptaaUsM faraiai
aa totttoa tobkUUBbaa nriMsIrlJaa pa-stovMami
laa paU par aevi Mri^
Qt misQ ellvēdga aa sapraUga la-stUtt
iaji svaritf Jaalijanl Kal
atkal paM bitfin kvagl mist dslm-tojtt
temi, talvUa pratis aadilim
tolsalimmi lariUllt ptonidgi vieto
Rds galam.
aivēee pairelt pirMva asflUgag
seelili ekoiiaailskas an rfM ar to
ari soeUUI panilskaa rtrvCrttbaa, mm
vtei Bs pirvirUbaa, aa kifi ato-pSeta
plemtoēto kaut Ukal katonl*
m» ponUkai sabrūkam, Ebapaa
iaija, Amerikas patfMba atp^ks-iim
toalim vti, visaadi Ittot aa to-
•pilaiM lUMsliiiJnaNi aatamtodsU
plikmē starp aheviftifli toatoai aa
vaMm ofl to Mileai^ Soditotokk
atgana prabtēattl eUvēks nav B-dteklis,
bet a i l ^ va io probitea
sekmīgi miMaOā aeirte Maitovu
bolievliUskals kaplUUIsms, bet gaa
gadl^ divatā gadigak prito
T. P.