1946-07-10-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LATVIAN NEWS BULLETiN
The poliey of thls>Iew.paper i« to provide our Latvian people in e«le with aU available news of Importance conceming the world'8 happenllnts. of polltieal. eeonomfc. cuItnral or
social significance. And our special aim h to present the homanitarian ideāls and achlevement^ of the great Democraci«, - the United States of America and the British
Empire. This aim, we know, wUl help maintain the spiritual and cultural unlty of the La^rlan people and - of aU things ~ wlll ylel^ hopes for a safer andhappier futur*.
Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Diilingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizei nedēļā — īhiblished twice a week
Nr.53(55) Aathorized by Mll!tary Government and UNRRA
Vaļsirdīgi vārdi
Skatīties patiesībai acīs dažreiz
nav patīkami, tomēr tas nav tik bīstami,
kā patiesību aizprivitrot ar tīkamām
un ērtām ilūzijām. Sevišķi
tik sarežģītā un nepārredzamā situā-
^cijā, kādā pašreiz atrodamies mēs,
vairīties no patiesības ir bīstami.
Tāpēc, ^ runādami par sevi un savu
tagadējo stāvokli, mēģināsim, būt
vaļsirdīgi un ' bez izskaistināšanas
godīgi centīsimies saskatīt mūsu reālo
apstākļu pašreizējos lvaibstus.
Vispirms — kas nļiēs esam? DP,
pārvietotās personas, cilvēki, kas izrauti
no sava& zemes, radījumi .bez
pilsoniskām tiesībām, nelaimīgi cietēji,
nabagi, kas'humanitātes vārdā
baudām rietumu demokrātiju žēlastības
maizi un aizsardzību. Zināmā
mērā mēs esam it kā aizbildināmie,
bet nevēlami aizbildināmie, ņo kuriem
to uzturētāji labprāt raisītos
vaļā. Lai te nemulsina apstāklis, ka
rmums ir; zināmas organizēšanās im
pašdarbības tiesības, ka mums ir
•savi pašu vēlēti pārstāvji, kurus uz-
• klausa sabiedroto autoritātes: nekāda
oficiāli juridiska statūta taču tiem
nav. Viņi gan bauda oficiālu atzīšanu,
bet tā ir de f^cto atzīšana. Ci-*
tiem vārdiem, šo iestādījumu darbība
var izpausties „par tik, par pik.'l
Mūsu pārstāvji nekur nevar iet un
•prasīt -~ mums tas un tas pienākas,
viņi var vienīgi lūgt, ieteikt, paskai-
.drot, aizbildināt. Viņi nevar paši attiecīgos
jatftājumus izlemt un lēmu-
, X m s ar savu izpildvaru īstenot.
* Tomēr mēs esalm pateicīgi ari'par
šim iespējāk, jo tas ir vairāk kā
'nekas. Ta^ ir zīle rokā. Un ar dziļu
)gandarījumu mēs lasām, ka sabiedroto
autoritātes atzinīgi vērtē šo mūsu
iPārstāvību institūta rašanās veidu
demokrātisku vēlēšanu ceļā un' to
-darbību. Ir vairāk - kā skaidrs, ka
; arī pašiem mums visiem spēkiem
jāveicina šo pārstāvību darbība, jāvienojas
ap tām, jāizpilda to norādī-ļumi,
jāatzīst viņu autoritāte un
jāstiprina tās, jo tā ir vienīgā mūsu
pašreizējā reāli iesflēj amā vadība,
kuras ievēlēšanas kārtība, darbības
veids un pilnvaru laiks fiksēti attiecīgos
noteikumos. 'Sie noteikumi garantē
vēlētāju gribas izpaudumu, un
mēs drīkstam cerēt, ka vēlētāju tier
Bību un gribas respektēšana šo noteikumu
ietvaros būs pasargāta no nejaušībām
un improvizācijām, ār kādām
pirms gada dažuviet bija jārada
mūsu pārstāvību pirmsākums.
Bīstamība šajā jautājumā sākas
tad, ja savās tieksmēs pēc zaudētām
brīvu pilsoņu tiesībām savu tagadējo
pārstāvību kompetencēs, tiesībās
un reālās iespējās sāikam ietēlot to,
kas tām pašreiz nav lemts,, vai — kas
vēl ļaunāk — ja mūsu pārstāvji, varbūt
ar to domādami stiprināt savu
cieņu un autoritāti tautas.acīs, paši
ar saviem izteicieniem un darbības
•pārskatiem šādu ietē^lošanu veicina.
Tad agri vai vēlu jāpiedzīvo vilšanās
un rezultātā cieņa un autoritāte nav
vis stiprināta, ķet gan sašķobīta uzticība
un paļāvība pārstāvību institūtam
vispār.
Dažas pazīmes rāda, ka pašreiz
mums šāds stāvoklis var iestāties.
Zīmīgi, ka arī LCK informācijas biroja
rakstā „Tŗešā sesija" („Latvie-šu
Vēstnesis" nr. 52^ norādīts uz LCP
darbības sekmju samazināšanos un
mēģināts uzrādīt šīs parādības cēloņus.
Tomēr, lai atļauts mums šaubīties,
vai LCP 2. sesija bijusi tik loti
sekmīgāka par 3. ^n vai ar to vien
viss būtu kārtībā, ja atjaunos ciešu
sadarbību, kas, liekas, nav mazāka,
kā bija pirms dažiem mēaešiGm. Vai
taisni 2. sesija nebija i tā, kas ievada
uzticības kollēģijas jaiitāļumu,
pS kuru tik ilgi debatēja vēl trešajā?
Vai pusduča LCK birojā no juridiskā
viedokļa nevainojami izstrādāto,
bet praksē ierobežoti pielietojamo-^
dažādo noteikumu pieņemšana
fcūtu tas izcilais 2. sesijas dcirbs? Vēl
(Beigas 3. lappusē)
DlIIingenā, IreSdien, 194& ŗ.lO. JOlIJi
Kā jau iepriekšējā numurā rakstījām,
mūsu bij. karavīrus ASV oku-pācijas
joslā pēc atbrīvošanas no
gūstekņu nometnēm līdz DP tiesību
piešķiršanai pārvietoto personu nometnēs
pagaidām neuzņem. Sajā jautājumā
Latvijas Sarkanā krusta direktors
amerikāņu un franču joslā R.
L i e p i ņ š mūsu līdzstrādniekam izteicās:
„Kaut gan UNRRA's augstākais
vadītājs Eiropā ģenerālltn. sērs Mor-gans
ir piekritis atlaisto latviešu bij.
karavīru uzņemšanai DP nometnēs,
tomēr atsevišķās vietās šī viedokļa
īstenošanai radušies sarežģījumi. Tos
noskaidrojot, esmu apmeklējis militāros
štābus un UNRRA's vadītājus
darbiniekus amerikāņu okupācijas
joslā. Pēc paskaidrojumiem, pamatojumiem
un plašākām pārrunām
man ir radies iespaids, ka militārās
un UNRRA's autoritātes mūsu bijušo
karavīru stāvokli izprot, un man ir
arī paskaidrots, ka izdots jauns rīkojums
uzņemt pārvietoto personu noT
metnēs visus atlaistos bij. karavīrus,
ja viņi vācu bruņotos spēkos nav iestājušies
brīvprātīgi. No šī rīkojuma
secināms, ka tautieši, saņemot atlaišanas
dokumeiļtus, līdz ar to iegūst
militāro iestāžu altceptu, ka viņi līdzīgi
piespiestajiem civīļstrādniekiem
ir bijuši netaisnīgi un nelikunvgi
pakļauti vācu okupācijas varai un
tagad atgūst savas tiesības un līdz
ar to arī DP stāvokli, kā tas ir ar
visiem agrāk darbos iesaistītiem un
uz Vāciju piespiedu kārtā atvestiem
tautiešiem.
Pēdējās sarunās ASV 3. armijas
štābā Heidelbergā „G 5" nodaļas vadītājs
majors Holands (Roland) paskaidroja,-
ka militārās iestādes rūpēsies
par atlaistiem bij. karavīriem,
kamēr militāro štābu pārstāvji un
UNRRA's darbinieki izkārtos viņu
uzņemšanu nometnēs. Pilsētu komari-dantiem
esot pa;dņots parkapavīru atlaišanu
un norādīts, ka katrā iespējamā
gadījuma jāatbalsta' atlaisto
tautiešu uzņemšana nometnēs. Starplaikā
atbrīvotajiem esot tiesības saņemt
clvīliedzivotāju pārtikas kai'-
tītes. Nometnēs, kur pieplūstu vaiirak
atlaisto latviešu, saziņā ar Militārās
valdības pārstāvjiem un UNRRA*s=
vienību vadītājieni j aun pienācējiem
jāiekārtojot dzīvojamās telpas.
Eslingenā LSK, kolonijas vadības
un sabiedrisko darbinieku sanāksmē
atbrīvoto tautiešu jautājums pagaidām
atrisināts tā, ka viņiem uz 1
mēnesi sagādā civiliedzīvotāju ^pārtikas
kartītes, bet dāmu komiteja
pūlas nokārtot kolonijas tautiešu atbalstu,
Sim atrisinājumam ir pagaidu
raksturs, bet tas ir arī iespējami
reālākais. Zināms, art te var rasties
grūtības, taču tās jāmēģina pārvarēt
līdz atlaisto tautiešu stāvokļa iga-līgai
atrisināšanai." Z.
Mums zuduši
No vairākiem! latviešu rakstnie*
kiem Z v i e d r i j ā saņemtas vēstules,
kurās stāstīts, ka, pēc Stokholmā
saņemtām 2'iņām, š. g, martā Latvijā
miris dzejniieks' un rakstnieks Ē r i ks
A d a m s o n s » kas jau ilgāku laiku
slimoja ar tuberkulozi, bet kopš 1941
g. pavasara asā formā. Pēc Stokholmā
saņemtām ziņām, nesen deportācijā
— Padomju Savienībā miris
ari dzejniek^ V i l i s C e d r i ņ l
Dzejnieks J ā n i s , M e d e n i s, kas
tāpat kā Cedriņš 1944. g. dzīvoja
Ventspils apkārtnē, esot visu laiku
strādājis Kurzemē kādās dzirnavās,
bet tagad nozudis, domājams apcietināts.
Ja šīs pašreiz nepārbaudāmās
ziņas atbilstu patiesībai, tad
latviešu literatūrai būtu cirsts ārkārtīgi
sāpīgs robs, jo Adamsons,
Cedriņš un Medenis bija mūsu dzejnieku
vidējās pasaudzēs izcili spēki.
Nodibināts bēgļu dzīves
archivs
pUdnijiļ, 2, jūlijā (p)., — ASV
flotes-Šeis Džemss Forestols (Lorre-stal)
šodien kādā intervijā norādīja,
ka otrs atombumbas izmēģinājums,
kas paredzēts pēc 3 vai 4 nedēļām, varētu
radīt daudz lielākus postījumus
nekā pirmā izmēģinājuma bumba, ko
meta vakar. Viņš izteica pārsteigumu
par niecīgajiem postījumiem, kas
pirmajā mēģinājumā nodarīti smagākajiem
kuģiem, bet piezīmēja, ka
šādus kuģus grūti nogremdēt, ja nav
bojāta to zemūdens daļa.
Sajā laikā ugunsdzēsēji jau otru
dienu strādāja Bikinijas līcī, lai apslāpētu
ugunsgrēkus 73 kuģu lielajā
flotē, no kufas mēģinājumā bija, nogremdēti
5 kuģi.
Otrai izmēģinājuma atombumbai
liks eksplodēt zem ūdens.
Foi;estols brīdipr^A^^nQ^ pāpteidji-giem
slēdzieniein par izmēģinājuma
sekmēm, bet izteica vispārēju domu,
ka „flotes spēki pastāvēs arī vēl nākotnē".
Iepriekšējā dienā bija ziņots, ka
flotes novērotāji iebrauca Bikini jas
līcī 5 stundas pēc atombumbas sprādziena.
Kaujas kuģis „Nevada", vks
kura atojnbumba bija sprāgusi, gan
dega, bet nebija nogrimis. No visas
izmēģinājuma flotes tad bija nogrimuši
tikai 2 transportkuģi, 8 kuģi
bija smagi un 8 citi mazāk smagi
bojāti. Viens iznīcinātājs bija apgār
zies, smagi bojāts bija lidmašīnu bāzes
kuģis „Independence" un kāda
zemūdene, dega kaujaskuģis „Neva-da",
bāzes kuģis „Saratoga", iznīcinātājs
-un trmj$portkw
postījumi bija .nodarīti japāņu kreiserim
„Sakava", kādam kreiserim,
japāņu kaujas kuģim „Nagato** un
nelielam naftas kuģim; Bāzes kuģis
„Independence"', no enkura norāvies,
degdams uzdrāžas virsū japāņu kau-jaskuģim
„Nagato".
Bumba, kas L jūlijā sprāga Biki-nijas
licī, bija vājāka par tb, kas
eksplodēja virs Nagasakijas, bet spēcīgāka
par Hirošimas bumbu, kas
nogalināja 80.00(1 cilvēku. Pēc šī mēģinājuma
vēl nav noteikti pasakā:ms,
vai kuģu apkalpes sprādzienu būtu
pārdzīvoj ušas. ' Zinātnieki vēl noskaidros
staru iedarbību uz izmēģinājuma
dzīvniekiem. .
The Stars and Stripes
LCK nodibiiiājusi bēgļu dzīves ar-chīvu
Detmoldā. Tā uzdevums būs
krāt materiālus par mūsulbēgļu ģal^
tām un dzidri emigrācijā. Lai saglabātu
liecibaij par šo laiku, LCK^ūdz
nometņu komitejasi komandantušiin
tautiešus vākt, apzināt uni iesiitīt ar^
chlvam materiālus par bēgļu gaitām
un dzīvi emigrācijā, fotoattēlus, atmiņas
par pieredzējumiem darba vai
I t o ā ķ i , koncentrāciia.'s nometnēs, svarīgus
' dokumentus * un ziņas i par bēgļu gaitās
un kara laik'ā pa^fiidušu un bojā
gājušu tautiešu likteni utt. Mūsu bij,
karavīri aicināti rakstīti atmiņas par
pieredzējumiem cīņās, ielenkumos
vai gūstniecībai Nometņu komitejām
ieteicams rakstīt nometņu organizē/
šanas un dzīves vēstures tāpat, ka
savā laikā mēs rakstījām pagastu
vēsturi. Arī šīs ziņas ir materiāls
bēgļu dzīves ārchīvam; Visi materiā-/
li ārchīvam sūtāmi: Latvian DP
iCamp, „Frische Quelle", Detmold-
Hiddesen, Lippe (21).
, „LCK IB" Detmoldā
l e r i
Trieitā, 2.. jūlijā. — 88. ASV divīzijas
vienības pilnā liaujas apbruņojumā
šodien norīkoja uz Triestu, lai
apspiestu niknu itāļu pretkomūni-stisku
jauniešu barus, kas uzbruka
komunistu galvenajiem štābiem. Divi
amerikāņu virsnieki izšāva gaisā
pistoļu šāvienu zalves, lai izklīdinātu
nemierniekus. Itāļi sagrāba un sadedzināja,
komunistu laikraksta ,,I1
Lavagore"- izdevumu, tiklīdz tas parādījās
uz ielām. Telefona satiksme
starp Triestu un Romu nedarbojās,
jo ģenerālstreiks izplēties pa visu Venēcijas
Džulijas apgabalu. ASV karaspēks
Goldoni laukumā novietojis
3 bruņotas mašīnas, jo iepriekšējā
naktī komunistu redakcijas priekšā
notikusi sadursme starp itāļiem un
slāviem draudzīgiem elementiem, kurā
nogalināti 7 cilvēki. — AS Valstu
neatkarības 1.70. gadadienā — 4. jūlijā
ASV svinīgi atzina Filipīnu neatkarību,
izpildot kongresa 1934. g. lēmumu
piešķirt šai ASV kolonijai, pil-nīlļu
neatkarību, sākot ar 1946. gadu,
ASV, kas šīs salas ieguva no Spānijas
pēc amerikāņu-spāņu kara 1898.
g., jaunajai valstij apsolījušas palīdzēt
pārvarēt pirmo brīvības gadu
grūtības. Karš. un japāņu okupācija
nodarījuši Filipīnām lielu postu. Pēc
pašu filipīņu aprēķiniem, zaudējumi
pārsniedz 900.000.000 dol. ASV atbalstīs
Filipīnu jaunuzbūvi ar miljonu
dolāru aizdevumiem un bez tam
garantē filipīņu ražojumiem Amerikas
tirgu uz 28 gadiem. Jaunā valsts
aptver 7.083 salās ar 18.000.000 .iedzīvotāju,
kas runā 87 dialektus. ASV
bruņoto spēku komandieris Filipīnu
salā!s nodevis virspavēlniecību filipīņu
komandierim jau 2. jūlijā. — Pēc
Gēringa pieprasījuma, starptautiskais
tribunāls Nīrnbergā nolēmis
uzklausīt abu pušu liecinieku liecības
pār poļu virsnieku masu kapiem
Katinā. Vācieši un krievi uzkrauj
vainu par šīm masu slepkavībām
viens otram. Pirmais liecinieks —
vācu virsnieks bija kādreizējais
Smoļenskas komandants, kas apgalvoja,
ka viņa kaļ'avīri uzgājuši Kati-nas
masu kapus. Krievu uzaicinātais
liecinieks- — bulgāru prof. Markovs
liecināja, ka viņš bijis ^izsaukts" no
Sofijas universitātes, lai kopā ar zinātniekiem
m citām Vācijai pakļautām
zemēm 1943. gada aprīlī lidmašīnā
dotos uz Katinu. Tur komisijai
2 dienu laikā esot atļauts apskatīt tikai'
8 līķus, un pēc tam tā vesta atpakaļ
uz'Bciiīni. Ceļā, apstājoties
kādā mazā lidlaukā, vācieši komisijai
priekša nolikuši dokumentus,
kuros bijis teikts, ka zinātnieki pēc
Katinas apskates konstatējuši, ka
līķi', atradušies masu kapā vismaz 3
gadus un tātad esot aprakti pirms
vācu karaspēka ierašanās šajā apgabalā.
Markovs paskaidroja, ka visi
komisijas locekļi to parakstījuši, lai
gan paši nav bijuši par šiem apstākļiem
pārliecināti. j,Arī es baidījos neparakstīt",
izteicās liecinieks. - Anglijas
premjers Etlijs apakšnamā,
paskaidrojot par angļu armijas akciju
pret žīdu teiToristiem P a i e s 11 -
n ā, deklarējis, ka Anglija apņēmusies
atrisināt Palestīnas jautājumu
„saskaņā ar angju un amerikāņu
komisijas ziņojumu," — Maskavā
oficiāli paziņots, ka Staļina prēmija
šogad piešķirta profesoram
Zdanovām par' „j aunu pai;iēmienu
atklāšanu atomu skaldīšanai ar kosmiskiem
stariem" NaV gan ziņots,
vai jaunais paņēmiens izmantojams
atombumbu rsižošanai, bet Staļina
prēmija ir 100.000 rubļu. — Prezidents
Trumens iecēlis 9,800 „izlases
izlases" kara laika veterānu par regulārās
armijas pastāvīgiem virsniekiem.
Tie izraudziti no 108.000 kandidātu
vidus. Kopā ar viņiem A S V
regulārās armijas virsnieku skaits
tagad sasniedz atļautos 25.000.—-
Ģen. Eizenhauers pieprasījis kongresam,
lai tas divkāršo regulārās ar-mij
as v irsnieku skaitu uz 50.000.: Senāta
militārā subkomisija šo pieprasījumu
nekavējoties akceptējusi un
nodevusi tālāk. Eizenhauers paskaidrojis,
ka palielināts profesionālo
virsnieku skaits būs nepieciešams
Soia palīdzību
Latvijas ev.-lut. baznīcas archi-bīskapu
prof, Dr. theol. T. G r I n -
b er gu Eslingenā nesen apmeklēja
Vispasaules baznīcu apvienības ev.
lut. konvencijas pārstāvis māc. K l i - .
fords Nelsons ņo Zenevas. Pārrunāji
ar arthibiskapu un latviešu ev.-lu
draudžu mācītājiem Nelsons aicina^
ja drosmīgi raudzīties nākotnē un
ticēt, ka pasaulē ļrelz ausīs diena,
kas vēstīs gaismas uzvaru pār tumsa
„Jūs neesat aizmirsti", 'pasvītroja
māc. NelsK)ns. „I*alidzības darba sekmīgai
noorganizēšanai pārvietotām
personām ir apvienojušās starptautiskās
baznīcas organizācijas, utt palīdzības
solījumiem sekos reāli pasākumi."
Vispasaules baznīcu apvienība
piešķīrusi papīru baznīcas dziesmu^
grāmatu iespiešanai latviešu valodā
un solījusi gādāt ari pārējo garīgo
literatūru, amata tērpus mācītājiem
un līdzekļus sociālās palīdzības darbam.
Mācītā^js Nelsonsļ. apmeklējis
vairākas latviešu un igauņu draudzes
amerikāņu un angļu joslā un interesējies
par to apstākļiem un vajadzībām.
Par latvie^šu garīgo stāju viņš
izteicies atzinīgi. Starptautiskā baznīcu
apvienība aļngļļu un amerikāņu
okupācijjis joslā iiorīkbšot savu pastāvīgo
mācītāju-pārstāvi, kas palīdzēs
latviešu draydžu aprūpē.
J. Raitums
„nākamos 25 vai 30 gados vai arī līdz
tam laikam, kamēr Vienotās Nācijas
kļūs patiesi iedarbīgs spēks." —
Vienoto Nāciju ģenerālsekretārs
Trigve Lijs Sanfrančiskā deklarējis,
(Beigas 3, lappusē;
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 10, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-07-10 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460710 |
Description
| Title | 1946-07-10-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | LATVIAN NEWS BULLETiN The poliey of thls>Iew.paper i« to provide our Latvian people in e«le with aU available news of Importance conceming the world'8 happenllnts. of polltieal. eeonomfc. cuItnral or social significance. And our special aim h to present the homanitarian ideāls and achlevement^ of the great Democraci«, - the United States of America and the British Empire. This aim, we know, wUl help maintain the spiritual and cultural unlty of the La^rlan people and - of aU things ~ wlll ylel^ hopes for a safer andhappier futur*. Redakcija-Editorial Office: Hotel Convikt, Diilingen/Donau, Bayem (13b) Iznāk divi reizei nedēļā — īhiblished twice a week Nr.53(55) Aathorized by Mll!tary Government and UNRRA Vaļsirdīgi vārdi Skatīties patiesībai acīs dažreiz nav patīkami, tomēr tas nav tik bīstami, kā patiesību aizprivitrot ar tīkamām un ērtām ilūzijām. Sevišķi tik sarežģītā un nepārredzamā situā- ^cijā, kādā pašreiz atrodamies mēs, vairīties no patiesības ir bīstami. Tāpēc, ^ runādami par sevi un savu tagadējo stāvokli, mēģināsim, būt vaļsirdīgi un ' bez izskaistināšanas godīgi centīsimies saskatīt mūsu reālo apstākļu pašreizējos lvaibstus. Vispirms — kas nļiēs esam? DP, pārvietotās personas, cilvēki, kas izrauti no sava& zemes, radījumi .bez pilsoniskām tiesībām, nelaimīgi cietēji, nabagi, kas'humanitātes vārdā baudām rietumu demokrātiju žēlastības maizi un aizsardzību. Zināmā mērā mēs esam it kā aizbildināmie, bet nevēlami aizbildināmie, ņo kuriem to uzturētāji labprāt raisītos vaļā. Lai te nemulsina apstāklis, ka rmums ir; zināmas organizēšanās im pašdarbības tiesības, ka mums ir •savi pašu vēlēti pārstāvji, kurus uz- • klausa sabiedroto autoritātes: nekāda oficiāli juridiska statūta taču tiem nav. Viņi gan bauda oficiālu atzīšanu, bet tā ir de f^cto atzīšana. Ci-* tiem vārdiem, šo iestādījumu darbība var izpausties „par tik, par pik.'l Mūsu pārstāvji nekur nevar iet un •prasīt -~ mums tas un tas pienākas, viņi var vienīgi lūgt, ieteikt, paskai- .drot, aizbildināt. Viņi nevar paši attiecīgos jatftājumus izlemt un lēmu- , X m s ar savu izpildvaru īstenot. * Tomēr mēs esalm pateicīgi ari'par šim iespējāk, jo tas ir vairāk kā 'nekas. Ta^ ir zīle rokā. Un ar dziļu )gandarījumu mēs lasām, ka sabiedroto autoritātes atzinīgi vērtē šo mūsu iPārstāvību institūta rašanās veidu demokrātisku vēlēšanu ceļā un' to -darbību. Ir vairāk - kā skaidrs, ka ; arī pašiem mums visiem spēkiem jāveicina šo pārstāvību darbība, jāvienojas ap tām, jāizpilda to norādī-ļumi, jāatzīst viņu autoritāte un jāstiprina tās, jo tā ir vienīgā mūsu pašreizējā reāli iesflēj amā vadība, kuras ievēlēšanas kārtība, darbības veids un pilnvaru laiks fiksēti attiecīgos noteikumos. 'Sie noteikumi garantē vēlētāju gribas izpaudumu, un mēs drīkstam cerēt, ka vēlētāju tier Bību un gribas respektēšana šo noteikumu ietvaros būs pasargāta no nejaušībām un improvizācijām, ār kādām pirms gada dažuviet bija jārada mūsu pārstāvību pirmsākums. Bīstamība šajā jautājumā sākas tad, ja savās tieksmēs pēc zaudētām brīvu pilsoņu tiesībām savu tagadējo pārstāvību kompetencēs, tiesībās un reālās iespējās sāikam ietēlot to, kas tām pašreiz nav lemts,, vai — kas vēl ļaunāk — ja mūsu pārstāvji, varbūt ar to domādami stiprināt savu cieņu un autoritāti tautas.acīs, paši ar saviem izteicieniem un darbības •pārskatiem šādu ietē^lošanu veicina. Tad agri vai vēlu jāpiedzīvo vilšanās un rezultātā cieņa un autoritāte nav vis stiprināta, ķet gan sašķobīta uzticība un paļāvība pārstāvību institūtam vispār. Dažas pazīmes rāda, ka pašreiz mums šāds stāvoklis var iestāties. Zīmīgi, ka arī LCK informācijas biroja rakstā „Tŗešā sesija" („Latvie-šu Vēstnesis" nr. 52^ norādīts uz LCP darbības sekmju samazināšanos un mēģināts uzrādīt šīs parādības cēloņus. Tomēr, lai atļauts mums šaubīties, vai LCP 2. sesija bijusi tik loti sekmīgāka par 3. ^n vai ar to vien viss būtu kārtībā, ja atjaunos ciešu sadarbību, kas, liekas, nav mazāka, kā bija pirms dažiem mēaešiGm. Vai taisni 2. sesija nebija i tā, kas ievada uzticības kollēģijas jaiitāļumu, pS kuru tik ilgi debatēja vēl trešajā? Vai pusduča LCK birojā no juridiskā viedokļa nevainojami izstrādāto, bet praksē ierobežoti pielietojamo-^ dažādo noteikumu pieņemšana fcūtu tas izcilais 2. sesijas dcirbs? Vēl (Beigas 3. lappusē) DlIIingenā, IreSdien, 194& ŗ.lO. JOlIJi Kā jau iepriekšējā numurā rakstījām, mūsu bij. karavīrus ASV oku-pācijas joslā pēc atbrīvošanas no gūstekņu nometnēm līdz DP tiesību piešķiršanai pārvietoto personu nometnēs pagaidām neuzņem. Sajā jautājumā Latvijas Sarkanā krusta direktors amerikāņu un franču joslā R. L i e p i ņ š mūsu līdzstrādniekam izteicās: „Kaut gan UNRRA's augstākais vadītājs Eiropā ģenerālltn. sērs Mor-gans ir piekritis atlaisto latviešu bij. karavīru uzņemšanai DP nometnēs, tomēr atsevišķās vietās šī viedokļa īstenošanai radušies sarežģījumi. Tos noskaidrojot, esmu apmeklējis militāros štābus un UNRRA's vadītājus darbiniekus amerikāņu okupācijas joslā. Pēc paskaidrojumiem, pamatojumiem un plašākām pārrunām man ir radies iespaids, ka militārās un UNRRA's autoritātes mūsu bijušo karavīru stāvokli izprot, un man ir arī paskaidrots, ka izdots jauns rīkojums uzņemt pārvietoto personu noT metnēs visus atlaistos bij. karavīrus, ja viņi vācu bruņotos spēkos nav iestājušies brīvprātīgi. No šī rīkojuma secināms, ka tautieši, saņemot atlaišanas dokumeiļtus, līdz ar to iegūst militāro iestāžu altceptu, ka viņi līdzīgi piespiestajiem civīļstrādniekiem ir bijuši netaisnīgi un nelikunvgi pakļauti vācu okupācijas varai un tagad atgūst savas tiesības un līdz ar to arī DP stāvokli, kā tas ir ar visiem agrāk darbos iesaistītiem un uz Vāciju piespiedu kārtā atvestiem tautiešiem. Pēdējās sarunās ASV 3. armijas štābā Heidelbergā „G 5" nodaļas vadītājs majors Holands (Roland) paskaidroja,- ka militārās iestādes rūpēsies par atlaistiem bij. karavīriem, kamēr militāro štābu pārstāvji un UNRRA's darbinieki izkārtos viņu uzņemšanu nometnēs. Pilsētu komari-dantiem esot pa;dņots parkapavīru atlaišanu un norādīts, ka katrā iespējamā gadījuma jāatbalsta' atlaisto tautiešu uzņemšana nometnēs. Starplaikā atbrīvotajiem esot tiesības saņemt clvīliedzivotāju pārtikas kai'- tītes. Nometnēs, kur pieplūstu vaiirak atlaisto latviešu, saziņā ar Militārās valdības pārstāvjiem un UNRRA*s= vienību vadītājieni j aun pienācējiem jāiekārtojot dzīvojamās telpas. Eslingenā LSK, kolonijas vadības un sabiedrisko darbinieku sanāksmē atbrīvoto tautiešu jautājums pagaidām atrisināts tā, ka viņiem uz 1 mēnesi sagādā civiliedzīvotāju ^pārtikas kartītes, bet dāmu komiteja pūlas nokārtot kolonijas tautiešu atbalstu, Sim atrisinājumam ir pagaidu raksturs, bet tas ir arī iespējami reālākais. Zināms, art te var rasties grūtības, taču tās jāmēģina pārvarēt līdz atlaisto tautiešu stāvokļa iga-līgai atrisināšanai." Z. Mums zuduši No vairākiem! latviešu rakstnie* kiem Z v i e d r i j ā saņemtas vēstules, kurās stāstīts, ka, pēc Stokholmā saņemtām 2'iņām, š. g, martā Latvijā miris dzejniieks' un rakstnieks Ē r i ks A d a m s o n s » kas jau ilgāku laiku slimoja ar tuberkulozi, bet kopš 1941 g. pavasara asā formā. Pēc Stokholmā saņemtām ziņām, nesen deportācijā — Padomju Savienībā miris ari dzejniek^ V i l i s C e d r i ņ l Dzejnieks J ā n i s , M e d e n i s, kas tāpat kā Cedriņš 1944. g. dzīvoja Ventspils apkārtnē, esot visu laiku strādājis Kurzemē kādās dzirnavās, bet tagad nozudis, domājams apcietināts. Ja šīs pašreiz nepārbaudāmās ziņas atbilstu patiesībai, tad latviešu literatūrai būtu cirsts ārkārtīgi sāpīgs robs, jo Adamsons, Cedriņš un Medenis bija mūsu dzejnieku vidējās pasaudzēs izcili spēki. Nodibināts bēgļu dzīves archivs pUdnijiļ, 2, jūlijā (p)., — ASV flotes-Šeis Džemss Forestols (Lorre-stal) šodien kādā intervijā norādīja, ka otrs atombumbas izmēģinājums, kas paredzēts pēc 3 vai 4 nedēļām, varētu radīt daudz lielākus postījumus nekā pirmā izmēģinājuma bumba, ko meta vakar. Viņš izteica pārsteigumu par niecīgajiem postījumiem, kas pirmajā mēģinājumā nodarīti smagākajiem kuģiem, bet piezīmēja, ka šādus kuģus grūti nogremdēt, ja nav bojāta to zemūdens daļa. Sajā laikā ugunsdzēsēji jau otru dienu strādāja Bikinijas līcī, lai apslāpētu ugunsgrēkus 73 kuģu lielajā flotē, no kufas mēģinājumā bija, nogremdēti 5 kuģi. Otrai izmēģinājuma atombumbai liks eksplodēt zem ūdens. Foi;estols brīdipr^A^^nQ^ pāpteidji-giem slēdzieniein par izmēģinājuma sekmēm, bet izteica vispārēju domu, ka „flotes spēki pastāvēs arī vēl nākotnē". Iepriekšējā dienā bija ziņots, ka flotes novērotāji iebrauca Bikini jas līcī 5 stundas pēc atombumbas sprādziena. Kaujas kuģis „Nevada", vks kura atojnbumba bija sprāgusi, gan dega, bet nebija nogrimis. No visas izmēģinājuma flotes tad bija nogrimuši tikai 2 transportkuģi, 8 kuģi bija smagi un 8 citi mazāk smagi bojāti. Viens iznīcinātājs bija apgār zies, smagi bojāts bija lidmašīnu bāzes kuģis „Independence" un kāda zemūdene, dega kaujaskuģis „Neva-da", bāzes kuģis „Saratoga", iznīcinātājs -un trmj$portkw postījumi bija .nodarīti japāņu kreiserim „Sakava", kādam kreiserim, japāņu kaujas kuģim „Nagato** un nelielam naftas kuģim; Bāzes kuģis „Independence"', no enkura norāvies, degdams uzdrāžas virsū japāņu kau-jaskuģim „Nagato". Bumba, kas L jūlijā sprāga Biki-nijas licī, bija vājāka par tb, kas eksplodēja virs Nagasakijas, bet spēcīgāka par Hirošimas bumbu, kas nogalināja 80.00(1 cilvēku. Pēc šī mēģinājuma vēl nav noteikti pasakā:ms, vai kuģu apkalpes sprādzienu būtu pārdzīvoj ušas. ' Zinātnieki vēl noskaidros staru iedarbību uz izmēģinājuma dzīvniekiem. . The Stars and Stripes LCK nodibiiiājusi bēgļu dzīves ar-chīvu Detmoldā. Tā uzdevums būs krāt materiālus par mūsulbēgļu ģal^ tām un dzidri emigrācijā. Lai saglabātu liecibaij par šo laiku, LCK^ūdz nometņu komitejasi komandantušiin tautiešus vākt, apzināt uni iesiitīt ar^ chlvam materiālus par bēgļu gaitām un dzīvi emigrācijā, fotoattēlus, atmiņas par pieredzējumiem darba vai I t o ā ķ i , koncentrāciia.'s nometnēs, svarīgus ' dokumentus * un ziņas i par bēgļu gaitās un kara laik'ā pa^fiidušu un bojā gājušu tautiešu likteni utt. Mūsu bij, karavīri aicināti rakstīti atmiņas par pieredzējumiem cīņās, ielenkumos vai gūstniecībai Nometņu komitejām ieteicams rakstīt nometņu organizē/ šanas un dzīves vēstures tāpat, ka savā laikā mēs rakstījām pagastu vēsturi. Arī šīs ziņas ir materiāls bēgļu dzīves ārchīvam; Visi materiā-/ li ārchīvam sūtāmi: Latvian DP iCamp, „Frische Quelle", Detmold- Hiddesen, Lippe (21). , „LCK IB" Detmoldā l e r i Trieitā, 2.. jūlijā. — 88. ASV divīzijas vienības pilnā liaujas apbruņojumā šodien norīkoja uz Triestu, lai apspiestu niknu itāļu pretkomūni-stisku jauniešu barus, kas uzbruka komunistu galvenajiem štābiem. Divi amerikāņu virsnieki izšāva gaisā pistoļu šāvienu zalves, lai izklīdinātu nemierniekus. Itāļi sagrāba un sadedzināja, komunistu laikraksta ,,I1 Lavagore"- izdevumu, tiklīdz tas parādījās uz ielām. Telefona satiksme starp Triestu un Romu nedarbojās, jo ģenerālstreiks izplēties pa visu Venēcijas Džulijas apgabalu. ASV karaspēks Goldoni laukumā novietojis 3 bruņotas mašīnas, jo iepriekšējā naktī komunistu redakcijas priekšā notikusi sadursme starp itāļiem un slāviem draudzīgiem elementiem, kurā nogalināti 7 cilvēki. — AS Valstu neatkarības 1.70. gadadienā — 4. jūlijā ASV svinīgi atzina Filipīnu neatkarību, izpildot kongresa 1934. g. lēmumu piešķirt šai ASV kolonijai, pil-nīlļu neatkarību, sākot ar 1946. gadu, ASV, kas šīs salas ieguva no Spānijas pēc amerikāņu-spāņu kara 1898. g., jaunajai valstij apsolījušas palīdzēt pārvarēt pirmo brīvības gadu grūtības. Karš. un japāņu okupācija nodarījuši Filipīnām lielu postu. Pēc pašu filipīņu aprēķiniem, zaudējumi pārsniedz 900.000.000 dol. ASV atbalstīs Filipīnu jaunuzbūvi ar miljonu dolāru aizdevumiem un bez tam garantē filipīņu ražojumiem Amerikas tirgu uz 28 gadiem. Jaunā valsts aptver 7.083 salās ar 18.000.000 .iedzīvotāju, kas runā 87 dialektus. ASV bruņoto spēku komandieris Filipīnu salā!s nodevis virspavēlniecību filipīņu komandierim jau 2. jūlijā. — Pēc Gēringa pieprasījuma, starptautiskais tribunāls Nīrnbergā nolēmis uzklausīt abu pušu liecinieku liecības pār poļu virsnieku masu kapiem Katinā. Vācieši un krievi uzkrauj vainu par šīm masu slepkavībām viens otram. Pirmais liecinieks — vācu virsnieks bija kādreizējais Smoļenskas komandants, kas apgalvoja, ka viņa kaļ'avīri uzgājuši Kati-nas masu kapus. Krievu uzaicinātais liecinieks- — bulgāru prof. Markovs liecināja, ka viņš bijis ^izsaukts" no Sofijas universitātes, lai kopā ar zinātniekiem m citām Vācijai pakļautām zemēm 1943. gada aprīlī lidmašīnā dotos uz Katinu. Tur komisijai 2 dienu laikā esot atļauts apskatīt tikai' 8 līķus, un pēc tam tā vesta atpakaļ uz'Bciiīni. Ceļā, apstājoties kādā mazā lidlaukā, vācieši komisijai priekša nolikuši dokumentus, kuros bijis teikts, ka zinātnieki pēc Katinas apskates konstatējuši, ka līķi', atradušies masu kapā vismaz 3 gadus un tātad esot aprakti pirms vācu karaspēka ierašanās šajā apgabalā. Markovs paskaidroja, ka visi komisijas locekļi to parakstījuši, lai gan paši nav bijuši par šiem apstākļiem pārliecināti. j,Arī es baidījos neparakstīt", izteicās liecinieks. - Anglijas premjers Etlijs apakšnamā, paskaidrojot par angļu armijas akciju pret žīdu teiToristiem P a i e s 11 - n ā, deklarējis, ka Anglija apņēmusies atrisināt Palestīnas jautājumu „saskaņā ar angju un amerikāņu komisijas ziņojumu," — Maskavā oficiāli paziņots, ka Staļina prēmija šogad piešķirta profesoram Zdanovām par' „j aunu pai;iēmienu atklāšanu atomu skaldīšanai ar kosmiskiem stariem" NaV gan ziņots, vai jaunais paņēmiens izmantojams atombumbu rsižošanai, bet Staļina prēmija ir 100.000 rubļu. — Prezidents Trumens iecēlis 9,800 „izlases izlases" kara laika veterānu par regulārās armijas pastāvīgiem virsniekiem. Tie izraudziti no 108.000 kandidātu vidus. Kopā ar viņiem A S V regulārās armijas virsnieku skaits tagad sasniedz atļautos 25.000.—- Ģen. Eizenhauers pieprasījis kongresam, lai tas divkāršo regulārās ar-mij as v irsnieku skaitu uz 50.000.: Senāta militārā subkomisija šo pieprasījumu nekavējoties akceptējusi un nodevusi tālāk. Eizenhauers paskaidrojis, ka palielināts profesionālo virsnieku skaits būs nepieciešams Soia palīdzību Latvijas ev.-lut. baznīcas archi-bīskapu prof, Dr. theol. T. G r I n - b er gu Eslingenā nesen apmeklēja Vispasaules baznīcu apvienības ev. lut. konvencijas pārstāvis māc. K l i - . fords Nelsons ņo Zenevas. Pārrunāji ar arthibiskapu un latviešu ev.-lu draudžu mācītājiem Nelsons aicina^ ja drosmīgi raudzīties nākotnē un ticēt, ka pasaulē ļrelz ausīs diena, kas vēstīs gaismas uzvaru pār tumsa „Jūs neesat aizmirsti", 'pasvītroja māc. NelsK)ns. „I*alidzības darba sekmīgai noorganizēšanai pārvietotām personām ir apvienojušās starptautiskās baznīcas organizācijas, utt palīdzības solījumiem sekos reāli pasākumi." Vispasaules baznīcu apvienība piešķīrusi papīru baznīcas dziesmu^ grāmatu iespiešanai latviešu valodā un solījusi gādāt ari pārējo garīgo literatūru, amata tērpus mācītājiem un līdzekļus sociālās palīdzības darbam. Mācītā^js Nelsonsļ. apmeklējis vairākas latviešu un igauņu draudzes amerikāņu un angļu joslā un interesējies par to apstākļiem un vajadzībām. Par latvie^šu garīgo stāju viņš izteicies atzinīgi. Starptautiskā baznīcu apvienība aļngļļu un amerikāņu okupācijjis joslā iiorīkbšot savu pastāvīgo mācītāju-pārstāvi, kas palīdzēs latviešu draydžu aprūpē. J. Raitums „nākamos 25 vai 30 gados vai arī līdz tam laikam, kamēr Vienotās Nācijas kļūs patiesi iedarbīgs spēks." — Vienoto Nāciju ģenerālsekretārs Trigve Lijs Sanfrančiskā deklarējis, (Beigas 3, lappusē; |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-07-10-01
