Bavarijas Latviesu vestnesis, July 31, 1946

              11.e tW. Newsp»p« b to provide our Latvian people in exUe wltl, aU available new. of importonee concerning tbe world', happeninn. «t poUUcal. economlc cnhoral or r '^'S^ r K"" «iun««.itarian ideal» and acbieven.enU of the .reat Democracle.^ - the V ^ ^ t l T ^ ^ ^ ^ ^ Z Z
En.p«re. XhU aim. m la.ow. wiU help nu^intain the .piritual and cnltnra. u«ity of the Latvian peopto and - of aU thing, - wil. y,e.d hope. for a «fer «ldTp!J^ f u ^^
Redakdja-Editorial Olfice: Hotel Convikt. DUlingen/Donau. Bayen, (1^^^^ Iznāk divi reizes nedēlā - PubUshed twice a week
Nr. 59 (61) Aņthorized by Mllltarjr Government and ŪNBRA DUilngenā. ireSdien, 1946. g. 31. jfiliji
V. Pētersons
Pa kuru ceļu?
Daži dati par Jaunatnes
organizācijām
Vērojot jaunatnes organizācijas un
kustības, kādas tās izveidojušās Aug-lijā
un ASV,,radīdamas dzīvu at­balsi
neatkarības laikā arī mūsu ze­mē,
jāpasvītro šo organizāciju bū­tiskā
atšķirība no nedemokrātisko
un totāUtāi-o valsts iekārtu radītām
Jaunatnes organizācijām. Demokrā­tiskajās
valstīs jaunatnes organizā­cijas
izaug no jaunatnes biedrošanās
tieksmēm. Demokrātija garantē bie­drošanās
brīvību, kuras aizsegā šīs
tieksmes rod savu piepildījumu.
Lielākās jaunatnes organizācijas,
kas no vietējas jaunatnes pulcinā-
Sanas izaugušas par spēcīgām jau­natnes
kustībām; ir Jaunekļu (Jau­navu)
Kristīgā savienība, Skautu-
Gaidu organizācija. Jaunatnes Sar­kanais
krusts un Mazpulku organi­zācija.
Bez tam AS Valstīs pastāv
vēl dažādi jaunatnes klubi, kas or­ganizāciju
apmērus! un raksturu ne­sasniedz.
'
Jaunekļu (Jaunavu) Kristīgā sa­vienība
(YMCA un Y|WCA) radusies
pag. gadsimta vidū ar nolūku pul­cināt
jaunatni fizisko spēju attīstī­šanai,
kristīgi reliģisku pasaules uz^
skatu veidošanai un cilvēcības ideā­lu
kopšanai. Tā jaii mērķos šai or­ganizācijai
garantēts tās starptau­tiskais
raksWs>: izveidojās
par starptautisku jaunatnes organi-
«ādjiiv'kas pirms pēdējarkari^ i^p-tvēra
gandrīz visu kristīgo pasauli.
Stiprā starptautiskā platforma pie­šķīra
šai organizācijai lielu nozīmi
arī kara laikā,, ~ TMCA's kaŗa-gūstekiiu
palīdzības nodaļas atradās
visos lielajos pasaules centros. Lat­vijā
šī organizācija radās no pirma­jiem
angļu-amerikāņu palīdzības
pasākumiem mūsu brīvības cīņu
laikā.
Skautu-gaidu kustība (Boy-Scouts
and Girl-Guides), kā zināms, radu­sies
Anglijā. Tās 'dibinātājs ir B6-
den-Pauels, kas pirmais sācis orga­nizēt
zēnu pulciņus,'lai tos apmācītu
izlūkošanas mākā. Sāda veida no­darbības
zēnos guva lielu piekrišanu.
Visā Anglijā radājs skautu pulciņi
un Bēdej^-Pauelam bija jāizveido šī
kustība pdT organizāciju. Zīmīgi, ka
pirmie latviešu skautu pulciņi radās
bēgļu vidū Krievijā pirmā pasaules
kara laikā un no turienes skautisma
idejas iesakņojās mūsvi zemē.
: Jaunatnes Sarkanais krusts (Junior
Red Cross) ir īpatnēja Amerikas
• kontinentā radusies humānistiska
kustība. 1914. g.pje Kanādas Sar­kanā
krusta* radās skolnieku pulciņi^
kas gatavoja pārsienamos līdzekļus
un vāca dāvanas karavīriem.. Vēlāk
Kanādas un ASV jaunatne saka rū­pēties
par kara laikā izpostīto bērnu
pabalstīšanu. Pēc kara JSK pulciņi
nodibinājās 40 valstīs ar centru Pa-rīzē.
Tā JSK kļuva par starptautisku
organizāciju ar vairāk nekā 13 miij.
biedru. JSK devīze: Draugs un pa­līgs.
Latvijā JSK nodibinājās 1923. g.
24. okt. un ātri izvērtās par skaitli-
Bki lielāko jaunatnes organizāciju.
Darbojās apm. 500 skolu pulciņu ar
26.000 biedru. JSK pulciņu darbība
pie muins bija cieši saistīta ar sko­lām
un>skolotājiparasli bija šo pul­ciņu
vadītāji. (
Mazpulku darbības sākumi meklē­jami
pie pirmajiem lauku jaunatnes
apvienošanas mēģinājumiem, kas
fiākti ASV. * I '
Pļrn^o jaunatnes lauksaimniecības
kldbu tur nodibināja 1902. g. kuku-tuias
audzēšanai, apvienojot zinā-ina
rajona jaunatni 10—12 g. vecu­mā.
Vēlāk sāka dibināt mazpulkus
visdažādākās lauksaimniecības no­zarēs.
1914. g. ASV mazpulkos bija
apvienoti jau 91.000 zēnu un 33.000
meiteņu. Sākumā' mazpulku vadību
(Beigas 3. lappiisē)
Latviešu Centrālās padomes 4, se­sijas
darba kārtībā no 20. līdz 22. jū­lijam
Blombergā bija pārkārtojumi
Latviešu Centrālā komitejā, latviešu
organizacij u darbības saskaņošanas
jautājums, emigrācijas problēma,
darba organizācijas, arodizglītības un
citi jautājumi, l^o 33 padomes lo­cekļiem
sesijā piedalījās 27, to skaitā
Austrijas apgabala pārstāvji.
Padomi apsveica vietēj ais UNRRA's
direktors, atzīmējot starp citu
UNRRA's un militāro iestāžu nodo­mus
iesaistīt latviešu DP darbā. Pēc
LCP priekšsēža senatora P. S t ē r ­s
t e s ziņojuma LCK priekšsēdis
prof. Dr. K. K u n d z i ņ š referēja
par Latviešu Centrālās komitejas
darbību, sevišķi atzīmējot apspriedes
sesiju starplaikā, kuŗāš pārrunāti iz­glītības
un skolu jautājumi. Arod­skola,
kas bija plānota Sēstas latvie­šu
nometnē, darbību uzsākt nevarēs,
jo nometne pārvietota uz Grevenu.
Nodibināta latviešu mūzikas komi-^
sija un bēgļu archivs. Saimniecības
un f inanču nozares rūpēj ušās panākt
bērnu uztura Uzlabojumus un labāku
apgādi tautiešiem, kas atgriezušies
no Beļģijas. Tiem nodibināta jauna
nometne Sārštetē pie Hannoveras.
LCK prezidija loceklis prof. F.
G u l b i s ziņoj-a, ka Baltijas univer­sitātē
studējošo skaits nevar pār­sniegt
1000. Jaunus studentus tādē
vairs nevar uzņemt.
Likvidēta Uzticības kollēģija
Par atbrīvoto Ifaŗaviru aprūpi zi­ņoja
Latviešu karavīru palīdzības
pārvaldes priekšnieks J . G o I d m a -
n i s un B. J a n u m s. Atbrīvotiem
sagādāts 800 grgmatu, trešā daļa
apgādāta apģērbiem. Daudz grū­tība
un sarežģījumu, īpaši ame­rikāņu
okupācijas joslā. LCP lo­ceklis
A. K a c ē n s brīdināja tau­tiešus
necensties nokļūt amerikāņu
joslā, iekams šie. jautājumi nav iz­kārtoti.
Padome uzdeva LCK darīt
iespējamo bij. karavīru tiesiskā stā­vokļa
nokārtošanai un vēl neatlaisto
a^rīvošanai. *
* Apspriežot Latviešu Centrālās ko­mitejas
darbības pārkārtošanu, nodi^
bināja LCļC pārstāvniecību ameri­kāņu
okupācijas joslā. Par LCK
priekšsēža vietnieku un amerikāņu
joslas pārstāvi izraudzīja A K a ce­nu
un par LCK ipārstāvniecibas
amerikāņu joslā Vācijā darba noza­res
vadītāju inž. A l b e r t u B r u n -
n e r u un par administratīvi juri­diskās
nozares vadītāju mag. iur.
J ā n i A p e r ā n u , visus no Eslin-genas
latviešu kolonijas.
Sesija, uzklausot Uzticības kollē-ģijas
priekšsēža senatora J. Kalaca
un locekļu adv. Alkšņa, J. Druvas un
K. Dziļlejas atteikšanos,atzina, ka šis
laiks nav piemērots koUēģijas darbī­bai,
un vienbalsīgi nolēma likvidēt 2.
sesijā nodibināto un darbību aizvien
vēl neuzsākušo Uzticības kollēģiju.
Slēgtā sēdē sesijas dalībnieki pār­runāja
latviešu organizāciju darba
saskaņošanu. Par pieņemtajiem atzi­numiem
LCP priekšsēdis senators P.
Stērste izteicās: „Latviešu Centrālā
padome allaž ievērojusi darba pa­mata
principu — visam pāri stāv lat-vif
»iu vienības uzturēšana un sav­starpēja
sadarbība; Sī sadarbība ļoti
vēlama, un tāpēc padome uzdeva
Latviešu Centrālās komitejas prezi­dijam
turpināt sarunas ar Latvijas
valsts un organizāciju agrākām ofi­ciālām
personām un tāpat panākt
vienību ar citām latviešu trimdas or­ganizācijām."
Emiifrācijas jautājumā
padome atzina par pareizu jau pagā­jušā
sesijā Vīrcburgā pieņemto vie­dokli.
LCP pieņēma saimniecības un fi-nanču
nozares vadītāja J. Bo g e n a
ieteikumu preču ražošanā, sadalē,
darbu reālizēšžinā, materiālu izman­tošanā
un arī apgādē iet pa kopdar­bības
ceļu, dibinot un izveidojot
kooperatīvus pēc kooperācijas prin­cipiem.
Lai to panāktu, LCP uzdeva
LCK izstrādāt kooperatīvo organi­zāciju
plānu.
Sesijā vēl ziņoja un referēja par
Centrālo latviešu kartotēku Hanavā,
debloķēto līdzekļu izlietošanu, kul­tūras
u. c. jautājumiem. Nākamo
LCP sesiju nolēma sasaukt pēc 6
nedēļām. Z. B.
Bīskaps J. Rancans pie pāvesta Pija 12. Romā
Ar prieku mēs esam varējuši vai­rākkārt
pārliecināties, ka latviešu
tautas īsto draugu un sapratēju vidū
izcila vieta ir pāvestam Pijam 12., kā
morālo autoritāti uzklausa vairāk kā
400 milj. ticīgo visā pasaulē. Sai
pēckara laikmetā Vatikāns stingri
iestājies par mazo tautu tiesībām un
brīvību. Pāvests kopā ar lielajām
rietumu demokrātij ām turpina atzīt
Latviju par neatkarīgu, suverēnu
valsti, un mūsu diplomātiskais pār­stāvis
pie Vatikāna mons. J. Camanis
tur joprojām ir persona grata.
Sajās dienās no Romas atgriezies
bīskaps J. R a n c ā n s, ko pāvests
pieņēmis pusstundu garā audiencē un
noklausījies ziņojumu par latviešu
tautas likteņgaitām. Bīskaps Ran­cans
Romā pavadi jis vairāk kā mēnesi
un šai laikā atradies ne vien viscie­šākā
kontaktā ar mūsu pārstāvi pie
Sv. Krēsla mons. J. C a m a n i un
sūtni prof. A. S p e ķ i , bet vairāk­kārt
apmeklējis arī Vatikāna vadī­tājas
personas.
„Sv. Tēvs pret mani izturējās ļoti
sirsnīgi," stāsta bīskaps, „un jau au­diences
sākumā pasvītroja, ka ir labi
informēts par mūsu tagadējo dzīvi
un tatvijas stāvokli. Tālāk pāvests
uzsvēra savu nesatricināmo ticību,
ka mazo tautu tiesības galu galā uz­varēs.
Mums tikai ar pacietību jā­gaida
šis brīdis. Audiences beigās
pāvests lūdza mani nodot; savu svē­tību
latviešu tautai."
Audiences beigu daļā klāt bijis ari
mons. J. Camanis. Savā ziņojumā pā­vestam
par tagadējo stāvokli bī­skaps
Rancāns, starp citu, norādījis
uz lielo garīgo rakstu trūkumu un uz
grūtībāmv kas kavē šo vajadzību pie­pildīt.
Pāvests principā piekritis, ka
sagatavoto jaunās derības tulkojumu
latviešu valodā iespiež Vatikāna spie­stuve
„PoliglOLta Vaticana."
..Uzturoties Romā vairāk kā mē­nesi;'
turpina bīskaps Rancāns, ,,es
bieži satikos arī ar vietējo latviešu
koloniju un latviešu studentiem.
Daudzi viņi bija nepietiekami infor­mēti
par latviešu bēgļu stāvokli Vā­cijā.
Latviešu dzīve Itālijā nav
viegla. UNRRA ir ļoti atturīga to ap­gādē,
un vienīgo palīdzību līdz šim
viņi saņēmui&i tikai no pāvesta. Sa­tiekoties
ar Vatikāna vadītājām per­sonām,
ar prieku vēroju, ka visi ve­cie
draugi palikuši mums uzticīgi arī
grūtajās dienās un stāv latviešu tau­tas
pusē par mūsu tiesībām un tais­nības
uzvaru."
Bīskaps Rancāns saticies arī ar
bij. pāvesta nunciju un diplomātiskā
korpusa vecāko Latvijā mons. An-tonip
Aratu. Nuncijs palicis tikpat
sirsnīgs latviešu draugs ari tagad un,
piemēram, 18. novembrī, . personīgi
vadījis svinīgo dievkalpojumu/atce­roties
Latvijas neatkarības pasludi­nāšanas
dienu. Atzīmējot bīskapa
Rancāna Romas vizīti un pasvītrojot
savas simpātijas latviešu tautai,
mons* Arata viņam par godu sarī­kojis
pusdienas, kurās no latviešu
puses*vēl piedalījies mons. J. Cama­nis
un sūtnis prof. A. Speķe.
,,Visā savā uzturēšanās laikā Ro­mā
es jutu Sv. Tēva labvēlību, kas
izpaudās kā pret latviešu tautu, tā
pret mani personīgi. Kā zināms, pag.
gadā archibīskaps Springovičs, kas
palika Latvijā, varēja atzīmēt savu
25 gadu amata jubileju. Godinot v i ­ņu,
pāvests archibīskapu Springo-viču
iecēlis par Sv. Troņa asistentu
(assistent solio Pontifitio), piesūtot
tam īpašu rakstu. Tikai nav zināms,
vai šis raksts sasniedzis adresātu.
Man, bīskapam Urb<lim un bīskapam
Sloskānam pāvests uzdāvināja jau­nus
tērpus.
Rūpes par Itālijā esošiem latvie­šiem
tagad uzņēmusies īpaša palīdzī­bas
biedrība, kuras vadītājs ir mons.
Camanis. Tā apzina un palīdz arī
latviešu bij. karavīriem, kas novietoti
vairākās gūstekņu nometnēs. Man
vēl Romā esot, mons. Camanis .sa­zinājās
ar Vatikāna vadītājām in­stancēm
viņu jautājumā, ar plašu
rakstu lūdzot palīdzību ātrākai at­brīvošanai."
„No redzētā un dzirdētā," sarunas
beigās teica bīskaps Rancāns, „guvu
pārliecību, ka mazo tautu tiesības uz­varēs.
Savā sirdī glabāju visciešāko
ticību un esmu pārliecināts, ka Lat­vija
būs." ,,Vienotā Latviešu Prese"
To LSK veicis Beļģijā
Latvijas Sarkanā krusta vicepriekS-nieks
Sp. Paegle un galvenās valdes
loceklis J.Kalacs mūs informē:
LSK Beļģijā darbību uzsāka 1945.
g. 30. sept l)ež jebkādiem līdzekļiem.
Vēl tagad LSK Beļģijā nav neviena
algota darbiniekaun īrētu biroja tel­pu,
tā kā tas joprojām mitinās val­des
priekšnieces Ērikas Valteros dzī­voklī.
LSK Beļģijā uzdevums bija
latviešu bij. karavīru aprūpe, kas iz­paudās
divi virzienos: nodot tālāk uz
Zēdelgēmas nometni tos dāvinājumus,
kurus dažādas organizācijas un at^
sevišķas personas citās zemēs sūtīja
mūsu karavīriem, un gādāt līdzekļus
pastāvīgas palīdzības sniegšanai no­metnes
iemītniel^iem. Pašā pirmajā
laikā LSK Beļģijā karavīriem varē­ja
palīdzēt tikai atrast viņu piede­rīgos
un uz'turēt sakarus ar ārpa­sauli.
Nedaudzo ziedojumu nogādā-?
š£\nai uz nometni, kļas tajā laikā ie­nāca,
nebija nekādu satiksmes lī­dzekļu,
un saziedotos saiņus mācī­tājs
K. Grikmanis un Jv Romāns nē­šus
aiznesa uz ^ Zēdelgēmals nometni.
Pirmo lielāko dāvanu sūtījumu no
Beļģijas latviešu kolonijas izdevās
savākt uz 1945. g. Ziemsvētkiem.
Tiem pievienojās arī sūtjjumi, kas
sāka pienākt no citām zemēm. Tajā
pašā laikā LSK Beļģijā publicēja uz­saukumu
visām latviešu organizāci­jām
un visiem ārzemēs dzīvojošiem
tautiešiem un lūdza sniegt palīdzīgu
roku mūsu karavīriem. Te atzīmēm
jama māc. V. Vaska palīdzība, kas
ar saviem norādījumiem, no kādām
oi^ganizācijām un personām Ameri­kā
varētu lūgt palīdzību, sekmēja
visu pasākumik. Vispār atzīmējama
tautiešu sirsnīgā atsaucība tiklab
Beļģijā, kā citās zemēs, un daudzu
«organizāciju atbalsts, kas deva ie­d
ē j u aprūpes darbu pastiprināt. Cik
pSaizliedzīgi atsevišķas personas
noiOevās palīdzības darbam, to lieci­n
i Jolantes Zaueres un Taīsas Kal-ni(>
as gadījumi. Abas latviešu jau­navas
Beļģijā strādāja par mājkal­potājām
un visu savu algu izlietoja
pārtikas iepirkumiem, kurus svēt­dienās
pašas nogādāja uz nometni
Zēdelgēmā.
Viens^ darba posms LSK darbībā
Beļģijā tagad beidzies. Uz nākamo
darba cēlienu vēl pāriet pienākums
apkopt gūstniecībā Beļģijā mirušo
74 tautiešu kapus. Tomēr ar to vien
LSK darbība Beļģijā ņeierobežosies,
jo vēl mūsu tautas sistās brūces nav
sadzijušas, un šajā ziņā vēl liels
darbs priekšā. Tāpēc LSK Beļģijā
lūdz visus, kas to atbalstījuši līdz
šim, neatraut palīdzību arī turpmāk*
LSK prezidijs sirsnīgi pateicas vi­siem,
kas ar savu atsaucību palīdzē­juši
zēdelgēmiešiem.l un arī visiem
LSK Beļģijā darba darītājiem. So
cilvēku pašaizliedzīgais humanitā­rais
darbs laiimunis ir par ceļa rā­dītāju
un par pierādījumu tam, ka
katrs pasākums, kaut arī sākts ar
visniecīgākiem līdzekļiem, bet veikts
ar karstu sirdi, goda prātu un mīle­stību,
vainagojas ar panākumiem.
Sī darba veicēji un atbalstītāji go­dam
īstenojuši Sarkanā^krusta de­vīzi
: steigties palīgā tiem, kam pa­līdzība
vajadzīga.
īnas nacionālistu armija sak uzbrukumu komunistie
Nankingā, 22. jūlijā (UP). — Z i ­ņas
par smagām kaujām gar ķīniešu
komunistu -turēto dzelzceļa līniju
Ziernelķīnā norāda, ka ģenerālisims
Canģkaišeks, redzēdams miera saru­nu
neveiksmi, pavēlējis sākt vispā­rēju
ofensīvu. : lai padzītu; komū-.
nistus no viņu pozīcijām tālajos rie­tumu
kalnos. Kāds augsts komū-:
nīstu'pārstāvis atzinis .,daudzu stra­tēģisku
pilsētu'' zaudējumu, no ku­ram
9 atrodas pie svarīgā Tsinanas —
Tsingtao dzelzceļa, un izteicies, ka na­cionālistu
karaspēks virzās uz priekšu
240 km platā frontē parallēli Jangtze
upei. Liela kauja attīstās ziemeļu
Kiangsu provincē. Komunisti ziņo
par jaunu valdības ofensīvu, kuļras
nolūks esot izolēt komunistu: spēkus
nelielā telpā ziemeļos no Nankin-gas—
Sanghajas dzelzceļa. .Komu­nisti
tagad dēvē Cangkaišeku par
būti. kas lūkojas lejup no savas va­saras
mītnes Kuļingā, kamēr lejā
liesmo visu valsti aptverošs pilsoņu
karš. ..kas svētīts viņa paša rokām".
Visi komunistu ziņojumi apgalvo, ka
Canģkaišeks nolēmis atteikties no
miera sarunām ar ģcn. 'Maržalu un
komunistu pārstāvi^, ģēn. Cuenlaju.
Nankingā stāvokli raksturo par
„neiespējamu" , uri izsakās, ka visi
mēģinājumi vienoties par svarīgā­kiem
jautājumiem izrādījušies ne­sekmīgi.
— Vašingtonā ^apsver iespē­ju
aizliegt ieroču izvešanu uz Ķīnu,
lai tādējādi novērst^u ick.šējo karu
starp valdības un komunistu spē­kiem.
Galējo Tiacionāli.V-u rīcībā ir.
lieli vairumi ^amerikāņu aizdolfj.s^
m u n i c i j a s. I' ē c a m e r i k ā ņ u ci o m ā m^
(Beigas 4: lappusē)