Bavarijas Latviesu vestnesis, July 31, 1946

              Latvieša Vēstnesis ld46. g, 31. joUJS
Arodizglifibas )aiitā|iBiiii
skolu vadītāju apspriedē
JLatvieSu pirmā apgabala Šlēzvi-gās-
HoIšteinas novada latviešu vi­dusskolu
un arodskolu direktoru sa^
nāksmē Gestachtā,„Saules'Vnometnē
par vidusskolu darbību referēja ap­gabala
vidusskolu direktors P. Bu-kāns.
Ziemeļvācijā vidusskolas dar­bojas
ar teicamām sekmēm gandrīz
visās lielākās latviešu nometnēs.
Grūtākais ir mācības līdzekļu jautā­jums,
ko kaut cik pieņemami izde­vies
atrisināt vienīgi Lībekas „Sau-
Ies" ģirnnazijā. Pa lielākai daļai
visās' ģimnāzijās jau sācies 2. mācī­bas
gads, ko paredzēts beigt janvārī,
pie'kam mācības gads noteikts 180
dienu. Šogad vidusskolās mācības
gaitu atjaunojuši arī daudzi no Beļ­ģijas
pārvestie tautieši. Skolotāji
lielāko tiesu ir. ar cenzu, bet tiem,
kam cenza nav, pēc 1 gada prakses
dos iespēju to iegūt pie īpašas ko-misjjas.
Sanāksmē vienojās apgaba­la
skolu direktoram izraudzīt 4 palī­gus:
Altgargē Fridenbergu, Flens-burgā
Ritmani, Icehojā Smitu un
Gēstachtā Eseri. Direktora palīgu
uzdevums būs savā rajonā pārbaudīt
skolu! darbību.
Sanāksmes dalībnieki plaši pārru­nāja
arodizglītības jautājumu. Pir­majā
apgabalā jau darbojas Neišta-tes^
» mežsaimniecības skola^ Alterfra-dē
ialuksaimniecības skola un ^Sau­les"
nometnē un Oldenburgā amat-skolas.
,,Saules'* nometnes amatsko-
1as direktors P. Dzērve norādīja, ka
šī skola izveidojusies no nometnes
arodu kursiem. Visnepieciešamākos
mācības līdzekļus skolotāji un au­dzēkņi
sagādājušļ pašiniciatīvas ceļā.
Sanāksmē pieņēma skolēnu kārtī­bas
noteikumus un ciešākai bērnu
vecāku un skolu sadarbības veicinā­šanai
atzina par vēlamu, lai katrā
vidusskolā darbotos skolas padome.
Līdzīgas skolu darbinieku sanāksmes
nolēma rīkot arī turpmāk.
Arvīds Eglitis
Rakstnieku dienas
Eslingenā
Eslingenas latviešu kolonijas rakst-jftieku
un žurnālistu kopa rīko 1??. un
18. augustā rakstnieku dienas^ Tajās
paredzēti-^eferāti par latviešu romā­nu,
noveli, drāmu, liriku un pasaules
jaunāko literatūru. Par referentiem
uzaicināti J. Kadilis^ V. Baltiņa-Bēr-ziņa
un Pēteris Ērmanis, Savus jau­nākos
darbus lasīt aicināti Jānis
Jaunsudrabiņš, Aīda Niedra, Zinaīda
Lazda, Rūta Skujiņa, Klāra Zāle,
Elza Ķezbere, Irma Liepsala, Zenta
Liepa, Velta Toma, Anšlavs Eglītis,
Jānis' Veselis, Pēteris Ērmanis, Kār­lis
Dziļleja, Ēriks Raisters un Emīls
Sklijenieks. Rakstnieku dienās pa­redzēti
arī mākslinieku koncerti.
Z.B.
Kad Ambergas latviešu nometnes
iemītniekiem priekš; Jāņiem vaja­dzēja
pārcelties uz Hersbruku —•
Latvian DP Gamp, Hersbruck, Bay.
(13a), pirmie uz jaunajām mītnēm
pārceltie tautieši tur atrada īstu po­stažu.
Uz katra soļa netīrība un ne-kārtiba,
barakas ar cauriem jum­tiem,
logiem izsisti stikli. Tagad pa­gājis
1 mēnesis, un nometnes izskats
strauji mainījies. Vēl tagad katru
dienu nometnes pārveidošanas dar­bos
strādā ap 100 amatnieku un brīv­prātīgo
strādnieku inženieru un
techniķu vadībā. Daži tin nost dze­loņstiepļu
žogu, citi bijušā cietumā
iekārto telpas birojam, vēl kāda cita
grupa ceļ ugunsdzēsēju torni. Pār­būves
darbu vadībai iekārtots tecb-niskais
birojs ar remontu un būves
daļu. Sākušas darbus arī galdnieku,
atslēdznieloii skārdhi^cu, eļektro-techniķu,
mūrnieku, stiklinieku un
krāsotāju darbnīcas. Līdz šim katrā
barakā pagūts izbūvēt gaiteņus m
pašas barakas sadalīt atsevišķās
istabiņās tā, lai katrai ģimenei iz­nāktu
„savs kaktiņš".
Nometnes territorija ir pāris kva­drātkilometru
ar 34 barakām. 26 ba­rakas
aizņemtas mitekļiem, bet pā­rējās
iekārtota ģimnāzija, pamatsko­la,
slimnīca, virtuve un darbnīcas.
1700 tautiešu, kas še nometināti, ap­rūpē
UNRRA's 137. vienība. Darbo­jas
komiteja, par kuras priekšsēdi
ievēlēts zv. adv, Kārkliņš, t»r
viceprieķšsēdi A. Strazdiņš, sekretā­ru
arch. E. Hincenbergs. Izglītības
un kultūras daļu vada P. Āboliņš,
sadales daļu E. Hincenbergs, labklā­jības
V. Neļķe un informācijas prot
P. Starcs. Darbojas koris prof. A.
Ābeles vadībā, orķestris, drāmas ko­pa
un citi pašdarbības pasākumi.
Nacistu laikā Hersbrukā bijusi
koncentrācijas nometne un tās ter­ritori
jā atrodas arī mirušo ieslodzīto
kapenes. Pēc UNRRA's vienības va-dJibas
ierosinājuma, izstrādāts pro­jekts
piemineklim, ko uzstādīs ka­penēs.
Pieminekli cels nometnes ie-irutnieki
ai* saviem līdzekļiem. •
O. Akmentiņš
onsiņora J. Camaņa
Ciironika
. • " .. • • • • •• '.• . • • - , 1 - "
Latviešu ev.-lut. draudžu mācītāju
sanāksmē Eslingenā nolemts līdz 1.
septembrim reģistrēt visus ev.-lut.
draudžu piederīgos. Ziņas pieprasī­jusi
Vispasaules baznīcu apvienība
Zenevā palīdzības sniegšanai latvie­šu
bēgļiem un viņu draudzēm („Lai-viešu
Ziņas" Eslingenā). — Kaut gan
pastāv centieni pēc iespējas lielāku
skaitu nometņu iemītnieku iesaistīt
darbos, tomēr vēl šobrīd nodarbinā­to
skaits nav liels. Piemēram, no
Mērbekas nometnes 1900 iemītnie­kiem
1180 darba spējīgu, bet, pagai­dām
tikai 263 ir pastāvīgi nodarbi­nāti.
Tagad UNRRA's vienības dar­ba
birojs Mērbekā sācis priekšdar­bus
plašāku darba iespēju rašanai.
Līdz šim gan pūles vēl nav devušas
sevišķus rezultātus, izņemot 100 vie­tu
meža darbos, uz kurām pieteiku­šies
108 mērbekieši. Lai paplašinātu
darba iespējas pašā nometnē, iekār­tota
kurpnieku darbnīca un organi­zēšanas
stadijā atrodas galdnieku
darbnīca. Darbnīcas ražojumus do­māta
laist brivā tirgū. Labas izre­dzes
tautisko piemiņlietu darbnīcai.
Ierēdņu kursos apmāca darbiniekus
Militārās valdības iestādēm. Izredzes
labvēlīgi atrisināt lauksaimniecības
skolas un piensaimnieku kursu jau­tājumu
(«Latviskais Vārds" Mērbe­kā).
— Latvijas sūtnis Londonā K.
Z a r i ņ š aprīlī iesniedzis notu Ang­lijas
ārlietu ministram BevinamLatr
vijas kuģu lietā. Vācu iestādes kara
laikā piesavinr' ušās 37 Lat^jas pil­soņu
un valsts kuģus. Sūtnis lūdz
šos kuģus neieskaitīt kara laupīju­mā,
bet uzskatīt par Latvijas pilsoņu
īpašumu. — Braunšveigas DP no­metnēs
tuvākā laikā paredzēts pār­iet
uzturā no importētiem produk­tiem
uz vietējiem ražojumiem. Līdz
ar to noteiktas šādas jaunas dienas
devas: normālpatērētājiem 1845 ka­lorijas,
mātēm 2951, bērniem līdz 6
gadiem 1146, bērniem no 6-18 g. 2146,
strādājošiem 2394 un smaga darba
strādniekiem 2603kalorijas (JPansme"
Oldenburgā). — Aogsburgas Hocb-feldas
nometnē pie tautas augstsko­las
jau ilgāku laiku darbojas apavu
darbnīca, kur labo apavus un ap­māca
arī kurpnieku mācekļus. Mā­cekļi
jau tiktāl iemanījušies amata
prasmē, ka spēj veikt rie vien apavu
labošanu, bet arī- jaunus pasūtinā-jumus.
Tagad pie darbnīcas noor­ganizēta
arī virsu taisītāju nodaļa.
Darbnīca veic pasutinājumus ne
vien pašu nometnei, bet arī citām
nometnēm. Virsu taisītāju darbnīca
ar savu darbu izpalīdz ikvienam
tautietim, bet īpaši citu nometņu
apavu .darbnīcām un kurpniekiem,
neatkarīgi no viņu dzīves vietas (A.
Linde). — f'ilsekas latviešu nometnē
nodibināta kooperatīvā pašapgādes
kopa. Par tās priekšnieku ievēlēts
M. Tenisons (O. AJanentiņš), —
Mercfeldas latviešu nometnē par ko­mitejas
priekšsēdi ievēlēts Ēvalds
Kordons; bet par fcomitej as locek­ļiem
T, Turks, E. Dinvalds, A. Pu­ravs,
V. Pūriņš, j , Sķerbele un J.
O s i s . • Nometnes kārtības policijas
priekšnieks brīdina nometnes iedn-votājus
neņemt patvarīgi no vāciešu
laukiem dārzeņus un neaizkārt viņu
ganāmpulkus. Brīdinājumā teikts, ka
šādu pārkāpumu sekas būs vainīgā
izslēgšana no nometnes un sodīšana.
Par Mercfeldas nometnes vadītāju
UNRRA's 303. vienība iecēlusi Ervī­nu
Smitu („Dienas Ziņas" Mērcfeldā).
— Fišbachas latviešu nometnē par
nometnes vecāko ievēlēts māc. Alfr.
Gulbis. — Miris un šejienes kapos
apbedīts skolotājs Teodors Osis. Ne­laiķis
dzimis 1901. gl uii ilgus gadus
darbojies par skolotāju savā dzimtajā
Alsviķu pagastā. — Fišbachas un tu­vējās
Mercfeldas nometnes darba
spējīgie vīrieši, kā zināms, ir nodar­bināti
amerikāņu dienestā. Šinīs die­nās
daži nodarbinātie darba vietā
pienākti pārtikas zSdzībā. Vainīgos
Militārā tiesa sodījusi ar cietumu, v i ­ņi
izslēgti no nometnes un UNRRA*s
apgādes un tiem atprasīti DP doku­menti
(A.). — Attētingas latviešu no­metnēs
lielākā daļa darba spējīgo
pašreiz saistījusies darbā. Ārpus no­metnes
strādā 89 personas, bet no-^
metnē 81 („Atbalss" Altētingā), —
UNRRA's 289.vienība Vcdelā paziņo­jusi,
ka visām pārvietotām personām,
kas vēlas ieceļot Francijā, bet līd»
šiim Francijā vēl nav strādājušas, ne­pieciešams
darba ministra apstipri­nāts
darba līgums un apmešanās at­ļauja.
Personām, kas priekš kara
Francijā strādājušas vismaz 3 mēne­šus,
nepieciešama darba atļauja im
strādnieka apliecībā. Tiem, kuru ve­cāki
atrodas Francijā, tas jāpierāda
(vēstules u. c). Tuvākus paskaidro-,
jumus var dabūt Franci jas konsulātā
ļlamburgā, A^^ (nAi^
balss" Vedelā). — Pīborigas latviešu
nometnē darbu uzsākusi latviešu
ģimnāzija, pagaidām ar 4 klasēm, pa­matskola
Un bērnudārzs. Nometnes
bibliotēka paplašināta ar Munas bij.
nometnes bibliotēkas grāmatām un
pašlaik ir plašākā visā šejienes lat­viešu
apgabalā (A; E.). JklSfbekas
latviešu nometnē noorganizētais or­ķestris
diriģenta V. Ramiņa vadībā
ar atzīstamām sekmēm sniedzis pir­mo
koncertu. Līdz ar to Mērbekas
daudzajiem kulturālajiem pasāku­miem
piebiedrojas jauna vienība
CLatviskais Vārds" Mērbekā). —ļr
Liela daļa Lībekā līdz šim privāti
dzīvojošo latviešu DP pārvietota uz
nometni „Am Stau" Lībekas priekš
pilsētā. Tā ir pifāva, žoga iejozta ko­ka
baraku pilsētiņa, kurā jaunie ie­mītnieki
jau paguvuši kaut cik iekar
toties. Pie baraku logiem redzami
balti aizkari, telpas tīri uzpostas un
laukumi sakārtoti. Dzīvojamo baraku
pavisam 11, katrā 8 lielas telpas,
i ās telpās j au tagad dzīvo 7—8 cil-katrā,
bet ja pienācēju skaits
tui'pinās palielināties, tad vajadzēs
saspiesties vēl ciešāk. Katrā barakā
ir arī 2 nelielas istabiņas, kas ierādī­tas
tādiem iemītniekiem, kam viņu
darbs prasa klusumu, vai arī slim­niekiem.
Barakas ir viegli celtas, do­mātas
vasaras vajadzībām, bet, ap^
gādājot tās ar apkures ierīcēm un lai­kus
remontējot, būtu iespējams iz­mantot
arī par ziemas mītnēm (Nd^
metnes Rīga „Zlņas** Lībekā). — Ar
baltiešu nometnes Altenštatē pārcel­šanu
uz Geretsridu, šīs nometnes laik­raksta
„Dzimtenes Balss" izdošanu
pārņēmi^ redaktors B. Semaško. Līdz
ar to no redakcijas kollē^jas izstājies
A. Lazdiņš, A. Tērauds u n E. Ven-ters
(—s).
Latvijas Saricanā krusta pārstāvis
Itālijā monsiņors J. C a m a n ī s , kasV
dzīvo R 0 m ā, Via Corsica ^1, Latvir/
jas Sarkanā krusta direktoram ame­rikāņu
joslā R. Liepiņām piesūtītā
vēstulē attēlo darbības apstākļus Itā­lijā.
Viņš raksta; Iesniedzu Vati­kānam
mūsu k-aŗagustekņu sarakstu
ar atkārtotu lūgumu gādāt, lai šos
tautiešus beidzot atbrīvo. Uz to Vati­kāns
deva daudzsološu atbildi.
Visi civilie latviešu bēgļi, atskai­tot
vienīgi tos, kas dzīvo Roma, no­vietoti
vienkopus Reggio-Emilias
nometnē, kurā to daļa. dzīvoja, jau
agrāk:: §e novietoti arī tie tautieši^
kas dzīvoja Modenā. Dzīve Itālijā
ļoti grūta, jo iŗ bezdarbs un vispārē­jais
stāvoklis ļoti nenoteikts. Darbu
tādēļ dabūt gandrīz neiespējami, un
arī UNRRA, nei'augōties uz solīju­miem,
turpina izturēties noraidošie
Ar uzturu varētu apmierina«ieš; grii-tības
vienīgi ar apģērbiem un apa- •
viem, īpaši vīriešiem."
Vēstules turpinājumā monsiņors
J. G^manis pastāst^; ka tautieši Ita*
lijā saņēmuši Anierikas organizē-;
cijas „Latvrari Relief Incorporation**
drēbju sūtījumu, b|t ar tp visas
vajadzības! nav apmierinātas. Vē*
stules nobeigumā j . Camanis velti
sirsnīgus vārdus un sveicienus visiem
tautiešiem. ': —§• •
dzlesmudlenā Ansbacliā
Latviešu dziesmadienā Ansbachā
21. jūUjā, kas Bavārijā bija pēc skai­ta
trešā, latviešu dziesmas noklausī­jās
ap 3000 cilvēka Dziesmudiemi
ievadīja dievkalpojums ardiibīskapa
Dr. tbeol. T. Grīnberga vadībā. Tatā
pašā dieni atklāja arī lietiskās māk­slas
un^ amatniecības izstrādājuniu:
skati. Svētku koncerts notika pēc­pusdienā,
un to atklāja Ansfeacbas
nometnts vecākais Rozentāls. Uzru­nu
teica arī (^esnmdiemi p^^
UNRRA's 548. vienības direktors Ro-lands.
Koncerts guva plašu atbalsi
klausītājos, kuru vidū bija ari daudz
amerikāņu karavīru. Pēdējie intere­sējās
ne-vien par mūsu dziesmām,^
bet ari jpar tautas tērpienp, pie' karo
koru gājiena laikā uz ipvētku vietu
tie daudz un neatlaidīgi, fotografēja
gan grupas, gan atsevišķas tautu
meitas. -V V-Ātrvilcieniem
atļauju
iievajaga
Framkf^^ Amerikāņu josS
ātrvilcienu izlietošanai .vairs nav
vajadzīgas braukšanas atļaujas un
īpašas kartes.
IMe Neue Zeitong inicheiiS
Tautiefii Aiislrijāt Par R e i n-^
l|adz SLjuevaOIrMiteIbciIa:
iktvian Camp, F^baeb NSIB-Arturs
Kaugars
Hersbrukas DP nometnē
Te, pelnos pārvērsti, guļ simti eiropie-
Un ābeles pār miera vietu līkst, [šu,
Es, izdzītais, te dzīvoju un ciešu,
Bet naana sirds to minēt neuz*īkst.
Kāds sfipju milzums cilvēku te plēsis,
Pirrps nāves pieskāriens tam dzīvi
I dzēsis.
Bet pļavās Pegnica skrien dzestrena un
Un straumēs glaužas zelta foreles, [aša,
Tur runā ūdens, lido zāļu dvaša.
Kā Vidzemē, kā mājās atkal es. —
Qaist māns. Stāv barakas kā liktens
sīvs.
Te asāk izjūtu: vēl esmu dzīvs un
brīvs.
Jānis Sarma
Dzejnieka gals
S t ā s t s
I Iļl. turpinājums)
— Redzi, Klāv, — viņš nopietni
runāja, nolasījis pantiņu, — šī mazā
rīme, ko nupat sacerēju, nelūkojot
uz to, ka še viss mani traucē rīmē-šanas
jušanu, ir izdevusies īsti labi,
kas nozīmē, ka dzejas dieve Līga
izredzējusi mani par savu priesteri.
— Tiesa, tiesa, bet cik ilgi tu gan
varēsi dzīvot no savas priesterības,
ja šūsi tik lēni visus svārkus, kā
manējo.
Pičs saīga, jd^ viņam nepatika, ka
Klāvs nejūsmoja par viņa rīmi.
~ Krogzemju Miks man stāstīja,
ka vislielākiem dziesminiekiem savā
J l bijis jāmokās barbaribas tum­sā,,
kur neviens viņu rīmes nav
sapratis. Tikai pēc daudzām pa­audzēm,
kad dziesminieki jau sen bi­juši
aizmirsti, viņu dziesmas kļuvu­šas
slavenas visā pasaulē. Ari tavas
smadzenes i r pilnas ar šādu barba-rības
tumsu un tu nevari saprast
manas dziesmas. Tāpēc es nemaz
negribu iet tavās kāzās, kur būs
prasti ēdieni un dzērieni, bet trūks
mūsu senču miestiņa, ko tik labprāt
dzēra pats Potrimps, sēdēdams zem
sirma ozola. Es to droši zinu, jo to
man stāstīja pats Krogzemju Miks,
kas zina visas dievu un debesu lie­tas
labāk par pašu mācītāju.
— Ak, Dievs un Tēvs! ~ sevī no­vaidējās
Paipažu saimnieks, — Miks
un Miks katrā vārda galā! Vai tie­šām
skroderis nojauž, ka skolmei­stars
jau pārbraucis?
Pičs nolieca galvu un sāka diegt
kopā svārku muguras gabalus. Saim­nieks
nomierinājās un, apnicis ista­bā
sēdēt, izgāja pagalmā.
• • • 4 - •
— Kad tu izputētu ar visiem sa­viem
Pārgraudiem un kā viņus visus
tur sauc! Svārki un bikses! Kas tur
nu par darbu! Labs meistars pašūtu
divi dienās, bet tāds peršinieks no­ņemas
jau trešo dienu un vēl nav
nekāda gala. Bet līdz sestdienai
vairs atliek tikai viena diena, jo šo­dien
taču jau ceturtdiena.
Pfe staļļa ierējās ķēdē piesietais
Turis un saimnieks sāka ausīties.
Kā tad — nolāpīts — tur jau nāca
Sīpolu ganu Ješkelis. Drc^i vien tas
meklē Picu, lai aicinātu viņu uz mu­ciņu
vakaru!
— Nu, puis! ko laba teiksi? — Pai­pažu
saimnieks uzsauca puišelim,
satraukumā pat neatņemdams viņa
labdienu.
— Atnesu grāmatu... Pičam..,
no mūsu skolmeistara., . l i k a man.
atnest.
Te nu bija» Nu nelaime klāt! Ta­ču
Klāvs vēl laikā apķērās un, vil­tīgi
laipnivpasmaidījis, teica:
— Ak tad no Sīpolu skolmeistara?
Pičam? Dod tik grāmatu man. Skro­deris
patlaban guļ pirmā nomiedzī.
Līdz modīsies, iedošu viņam grāma­tu.
Man tādas blēņas nav vajadzīgas.
Bet zēnam pret skolmeistara grā­matu
bija liela cienība, un Paipažas
nevērība viņu apvainoja.
— Grāmata nav vis blēņas,—• viņš
īdzīgi teica, — jo kāpēc tad Miks
man tik stingri piekodināja, lai no­dodu
grāmatu Pičam tieši rokās?
— Nu dari, kā zini, es skrodeii
neļaušu modināt: cilvēks nostrādā­jies,
grib atpūsties;
— Labi, es pagaidīšu, kamēr viņš
piecelsies, — zēns atteica un mierīgi
atzvēlās pret žogu.
— Vai tas nu nav sūtnis no pui­kas!
— saimnieks errojās un nolēma
zēna stūrgalvību lauzt citādā veidā.
— Esi notecējis labu gabalu, gri­bēsies
ēst — došu tev siltu rausi ar
medu, — man ir, — Paipaža piedā­vāja.
— Rausi ar medu?;— zēns pagci-rījās,
— gribu gan...
— Tūliņ atnesīšu. — Saimnieks ie­gāja
klētr un iznesa solīto gardum:U.
— Nu, te būs plācenis, bet tu man
dod to grāmatu.
:^:[Grāmatu?...Zēna pienākuma
apziņa cīnīj ās ar viņa kārumu. Kā­pēc
gan nedot grāmatu saimniekam?
Kāda tur nelaime^ ja skroderis to
saņems ne ņo viņa, bet no Paipai^as?
Bet piepeši medus rausim pāri pa­cēlās
sprogainā galva ar stingro seju:
— Ješkal Grāmatu tu iedod Īpa­šam
skroderim — nevienam citam.
— Nē! — zēns iesaucās, — man
nevajaga tava rauša!
—r Ak tu, sesks — Sīpolu plikadīda!
Laukā no manām mājām ar visu sa­vu
grāmatu!
Skroderis pacēla galvu no sava
šuvekļa: Sīpoli? Viena lēcienā viņš
bija no istabas laukā, taisni tai
mirkli, kad zēns jau gāja uz vārtu
pusi. -xC):'t:rō^
\ Ješka!
— Jā, skroder, te tev no mūsu
skolmeistara grāmata. — Zēns sāka
žēloties par saimnieku, kas, dusrpās
nospļāvies, aizgāja
— Kaut velns viņus parāvisl -
viņš šņāca, — svārki nu paliks ne­šūti,
jo neviena cita skrodera te tu­vumā
nav! Un parītu jau sestdiena!
Iegājis istabā, viņš redzēja, ka Pičs
sēž pie logā im lasa mazā, plāi
grāmatiņā. leiraudzijis saimnieku,
viņš līksmi smiedamies, pacēla vi­ņam
pretī grāmatiņu:
— Vai redzi, Klāv? Lasi, kas te
rakstīts grāmatiņas vākā — ,J])zeļjas
no Ausekļa." Un šo grāmatiņu man
dāvina Sīpolu Miks — Auseklis! Un
te, — viņš rādīja aprakstītu papīra
lapiņu,— skolmeistars mani ieaici­na
muciņu vakarā. Es tūliņ došos
turpi
Saimnieks paskatījās
Tur gulēja viņa jaunais tērps, sa­mests
bezveida čupā, tai blakām giH
ēja, diegu sainis, adata un krits.
—• Skroder! Maksāšu tev, ko vien
prasīsi^ bet pabeidz sašūt, ko esi uzr
ņēmies! Pacieties nu vēl šo dienu,.
— rītu, kad tērps būs pašūts, pats
aizvedīšu tevi kā lielkungu * uz Sī-^
X)liem.
--Nost, nost no^^^m
un Kurgu kalps! Kas man ar tevi
un tavu tērpu, kad mans gars mani
aicina turpi kur mīt dzejlbas vsi
gaismas pils cēlājs —. dziesminieks:
Auseklis! ^-:(^../^^
Upmaču saimniece un Maije sest-īlienā
velti nogaidīja Paipužu Klāvu,
— viņš neatbrauca.
— Otru reizi es velti nokāvu si­vēnu
un izcepu plāceņus! — Upmaču
māte dusmojās, /
Nu tu redzi, ka viņš par mum»
tikai zobojas, — Maije teica,— pir­mo
reizi žēloj ās zirga izmests
Redzēs, kādu nelaimi teiks tai
— Dievs to zina, meit, — nelaime
jau nenāk brēkdama.
— Bet man gan varbūt jābrēc: ja
jau tagad, pirms vēl pie altāra vc^
dis, jau divi reizes mani krāpis, ko
gan nedarīs vēlāk...
•^;'— Vai W tik ļauni būs?...
— Negribu es tava Paipazas, posta
man ar
raudāja, un Upmačii saimniece bei­dzot
atmeta ar roku: ' ž
— Nu tad ņem, ko pati gribi!
(Turpmāk beigas)