Bavarijas Latviesu vestnesis, February 19, 1949

              plll^ifl^aēiā svara m ^ i J
iK=ft?J«<Hņn trenē biiiiļSaio ? Hl
mgtoaas .SaknraMf
BrftDdfotdas nTrimda^- iv * 1
s^prttsti tfiradā Maļi^tii
reltordisti Tatjamļ^PlŌ^^
. J ^ A ^ . Braucienu izkārtojusi ml ^^m^mm PSf valde! ^ '
•U'i. •
. ^ i , ; j t Velētņ, pārstāvju s a * »
l ^ Ž ^ / ' l » b f e d r i * a darbinieks. 2^^
iikpi ;Akrads: 2 4 . . D « t o s 8 «
34^ J^ājte 36, Sitvietes v5rd3.3l
dzejolis. 7. $atiksai« #
|i«*ļK$aels>t Raits ļ^;, H^»»"**?*»!
Iesita te<«^ ļ?S}^^ #
' l ^ U »^
Balmjaiiia
t l O S a i d u » vācu,
Siiem atlaide. lzs\^a.P ļ
I:
^ y ^ i ^ atlaide. }zsww."-
Ileskjatot fasta izdevumus.
Uiļdtties
L A T V U
tilviao New8paper
PoMifbld (»der euCOMCivil
AHiirtv IHvitkiB Aatttoritatioo
Kttflfttfr UNDF 196. Publisher
tflr> C^tor: Kfirllf Rabācs.
DP Ctoip fClelokOtt near
Cflusburi/D. PrtAfer: «^hwib.
VolksM/' Cfinzbarc/1}.. Bgm.-
Uodin.*Plr 7i Circtilatloo: 4000.
Publislied ltkr«t ^mm W 9 t k l ^
Bdilorial offiee: GOiubtirg/Do,
DomintKuf-Ziminerfniittn-Str. 2.
"9" LATVIAN NEVV^SPAPER
I I 11^
dOcaii tt. C m i . Otlniila
tota vfeto. It ftf
re4.; D^ilnfla» 1
esošo
aprapes nozare
24. Iebruan visās latviešu nometnēs
l LfiMUMI UN ATZINUMI 1 LGP PIRM^l SESIJĀ VALKĀ
Vlēnpnltlbas un oi^as sadarbības gara 15* nn 10. februāri Valkas
teWe8ii ņc«tiete^^ notika Jaunievēletfis 4. LCP pdrsna sesija. Mēsu par-g^
VJi beidzot sapratuši, ka, Hkid kopsoli triindas c»]us staigājot, varam
e^lt inākotne sasoiegi spraustos mērķus, un foreijs tiešām visi svari-
^ļUe lēmiinki un atasinumi pieijiemtl Tienpratigi. SļesIJas norise plek-iHJjaĻ
ka vien labākos panākumus darbā. Velšanas risi-iilJIs
r a l ^ im LO^ locekļi abas sanāksnies dSlenas varēja lietderīgi iz-tnatitpi
kardinālo Jautājumu vispusīgai iztirzāSai^^. '
, . X.abākō gandarījumu un atzinību par veikto dirbu saņēma visi
līdzšinējie LCP prezidija un LCIt locekli. Pēc vienprātīga sesijas le-miima
viņi ari tm^pmāk kārtc^ mūsu-trimdas dzīvi. Par ĻGP priekS-sīdi
ievēlēja J . Celmu,viceprlekšsēdi K. Lobi un sekretāru P. Greizi;
pop ĻCK piieķšsedl H. Harku, par vicei^ J. Miezi, V. Lam-*
b^ŗgtt im Ļ/ Rozentālu, J . Miezis reizē i r ari L C K delegācijas vadītājs
aii^ļu joslā, V.'Lwnbergs informācijas un t . Roz<3ntāls darba un ad­ministratīvās
nozares vadītāja. Izveidota Jauna L C K nozare, kas pār­zinās
ārpus IHO aprūpes esošos tautiešus. Atbiļdīijo pienākumu u?t!-
cg|a V. Skaistlaukam. Vairākus s^ jautājumus sesijā apsprieda
islegtā sedē.
S ^ u atklājot, LCK priekšsēdis I stāvoklis pasajtiilē. nepaliks, bet
J. €elms uzsvēra, ka aizvadītajā straujas pārmaiņas neesot gaidāmas
posilii izveidojusies darba^pieredze,
bet leizg aii mūsu pārstāvju uzde- OTSASKANAS RFīni?;!
vunil kluvuSi aizvi«n atbil^gāki^^^ u^^^^^ NIIISA^RAISAS Bis^iVwA
grflt|W. LĢP tapšmias \m izvddo- i II Klarka vlirojumd Beļģijā atklāj
§an^ iaikā visus spārnoja domas f^^nes, kas vfia? kļūt%tviešiem bī£-
par driiu atgriešanos Latvijā, bet ļ tamas arī citāij zemes. 770 latviešu
tad al^^vien noteactāk nobrieda pār- r^^Jraču J ^ ^ ^ ^ ņafv .pratuši atrkst
liecība, ka ceļš uz dzimteni vēl var kopēju valodu, i?veidot vienotu va-būt
ļotlgaŗš. 4. LGP-bus Jaciņas ar dīb^ un bieži mt viens otei apkko.
sairšanas pazīmēm^ kas iestāsies Sp^n^vieņprātllōu Izmanto mūsu ie-noii^
ēSi taufcieSiem' izceļojot v^lens nal^lekl, pasiļprinot savu - iķdpa-no
galvenajiem .uzdevumteni-^^^^^^^^^^ kairāk
ir saglabāt dtoclplīnu un orgimizā^ 80 latvldu no Beļģijas repa-repaklacijas
ķomfslļam JM^^^
ASV josla
Ģenerālis Klejs uzaicinājis pa­domju
repatriācijas komisija^ at­stāt
amerikāņu joslu luiz 1. m^-
tam. Rakstā, kas piesūtīts mar­šalam
Sokolovskim, teiltts, ka re­patriantu
skaits pēdējā gadā bijis
pārāk niecīgs, lai attaisnotu īp^u
komisiju pastāvēšanu. Attiecīgās
funkcijas varēs veikt aii padoŗriju
militārā misija. Sokolovskis pro­testējis
pret šo amerikāņu militā*
rā gubernatora prasību, paskaid­rodams,
ka padomju retpatriādjas
komisiju darbību var izbeigt vie­nīgi
kopīgs lēmums. Amerikāņu
joslā turpmāk paliks vienīgi poļu
repatriācijas komisijas. DienvtcU
slāvi savu darbību izbeidza jaū
pagājušā mēnesī. BB, B B C
nevar
,,DI£ Nip;UJB PAE LATVUA^ IGAUNUAS UKTUVAS
BRiVtBU
Neatlaidīgie i»i>testi un m^norandl llelvalsla ValdlUn oa UN, ar
knrlCT B^tUas IrImdInielGl apeUējufii ^ pasirales ^rdsa^tlņaa dkstaja
clijl^par savas b^^ altsevfiļjLn biwo VAll^^ indi­viduālās
ptles un beidzot M i paiSu baltieltt prt^OĀiiift ilija un poil-iiskā
nelokMiba pamaodlm visā pasaulē paiAkufil» lo» ka labtodriskl do.
ma velt! Baltijas probl&nim aurvlen vairik tumaalbas un ^ idmpatiiaa
nosveras rupjsis vannieibas vajāto tautu pusē, Aaieriklņn mlIMta^ val­dības
oficiālais lielais laikraksts „Die Nene ZdlUiig*^ eetoidienas nu­murā
veltnis plaāū rakstu Latvijai lietuvi} un IgatiiiUaJL apaOmēJol iis
valstis par tolill^rSs apspieianas objekttem.
Laikrs^csts met skatu pagātnē un
atgādina Lietuvas neatkarības pro­klamēšanu
1918. g. 18. februāri, kad
daudzo polītiskb grūtību pārvarē­šanai
fciljls viens vienīgs UdzefcUs —
atsaukšanās tautu pašnoteikša­nās
tiesībām; Tādā pašā stāvokli bi­jusi
arī I^vlja un Igaunija- kas bl^
jušas pārliecinātas, ka beidzot pie-niOcusi
v ^ u ilgotās brlv^Nis «tdzim-ir
sagi
tbriisicor vērienu.
pacilā l i ^ l i i^
GIGANTISKS PAZEMĒS FAmUKU UN SPCSSfACUU P R O J ^^
AUSTRĀLIJAS ALPOS GŖUSjeO
^ NO 200 MILJ, MĀRa DARBU SĀKŠANAI JAU A ^
AustiSIUas valdība šis nedēļas sakuls puUioēJutf ļAņiM
1us par ^ u gigantisku, Mģl amtēpunafi turētu jpt^^cta^ B
diU padņots, ka Ausli^lJS VlsdrlzSU^^h^
atomfabr&u bSvel paac^Sv AustdUiJas AlpoiĻ^ ^*
vaspibētas, eiešā kllbSii pamati tepridsdnistt
Mioratbrijas un MdroeMitrlskaa o ļ ^ i t i^
p|u;emē, ka lidz Sim pasSstamāa atombiunbag J i M ^ ffipddiii
nevaid 20 hidroelekMi^ 4)eiift^tt jattļi« taiļ^
p^iiecdtos vajadalbiin. ? r^^^^^ ; -
saskanu darbā novēlēja arī hom^it- r ^ ^ ^ ^ ^ ^ -
nesradministrātorš K. Zietoeliš.ļ^^^idzot^H^^ vU-Ar
takstu LCP ^ i c a Dauga^ms ^ ^ ^ ^ t t*
Vaiiagu ^Bnvaml^ un invalidu p^^^ PlSnu. Joprojām nemitīgi japū*
l«i#vis fe^gā-H^ A^Vi- r ^ labvagSras ^
nags^aidnot n^alzm^
gurt^^aģstoSajā cfi?ā —* invalidus, ^toosmajuSi, lai IRO no
rtteios, ve«js d l v t o ^ atvilkuma fondiem^amas
ģittl0pes un bāreņus. fe^^. i j ^ ^^
T I I I T . » • .««•^T^^TI^^SŽU ncfbā. Amerikaiļm Josla jaiz-
ANGLIJĀ JAU 25.000 LATVIEStU h^gjļo invjflidu pāi^olcSana, Beisdi
LGP prezidija zfaļ^ojumu.priekšsē- P » visām reizēm jānc^ārtosk^-
d i S i J . Čekns ietvēra nedaudzos tei-W^^^^ nesaprotemi, to
kūmos. 3. LGP laikā prezidija dar* kad visa pasaule nostājas pret
bība' centrējusies sarimās par LNP^^^^P^^ « ^ ^ f ^ ^ i vaimāci^u,
li^ļdoSaim: ngt glSdita visu orga- vēl Joprojām meklē l e k t u s to cU-nlzāMjtt
apvienoSanSs pagājušā ga- vēku izshunS^al^ no^
dā notikusi, un tālākā darbā prezi- kas <Ķopjgi, kaut an l « e s t l , sa-dij?
aktīvi piedalījies visās LCK vfilaika cirnj^ pret komūnism^
^ • :Par Balt^Js^ļ ce!itrāHs padoma un
T/nr tMvfeiirSeSr^n-a tT Tnaripc Tvjir I ō u g ļ u Joslas ddegācljas darbl- iŽSs^M^L^^^^^^^ ^ bu plašu ziņojuttiu sniedia delegācl- Jjffi?^*l^''np^oS jaiJ vadītajTJ. Miezis. Darba sagāde
tS^nSfiS^T^^^^^ ioslS ievērojami griitāka ne-
A^t^^l^^jSS^^^^ amerikāņu, jo IRO un dažkārt
angļu miiitārās iestādes, vēlē-
S S o ^ ' l f f l ^ ^ ^ ^ ^ o T n n H.r^^ ^ OmigrācljU,
riebes ķtviseajjuje mdtz īvenso ruānd idjamrbi^a ap-ļ^^j^g^ mVklēšanu nevesiacridhžau. vLiaebnaīs-
:fļSL'^;>Etv^%r Neizkārtotta vēl ģimeņu novieL
sutnun PJ^^^Vācija es(^o^tamte.^^^ darba vietu tuvumā. Izglītī-
Su dzīves raksturojumu un nostājas ļ mpiitac 9 ititt \
Iztirzājumu. Sūtniecība Londonā iz-» ^^^'^as ipp.)
veidojttsies par ārpus Vācijas dzīvo­jošo",
latviešu centru. Rezumējot I I^IIP-%'I^
vērojumus, H. Klarks atzina, ka JaUniS
tautieši Annijā ir laimīgi par tik- .
Sanu prom np Vācijas, bet reizē jū- pinnajg rinda no krei"
tas vīlušies. Pārtikas un apgādes sag. informācijas noz.
jautājumi,, kiaut arī Anglijā y ā pa- ^ad, V. Lambergs, LCK
stāv preču radonēsana, toņiēr sa-1 ^elegāeUas vad. angļu
mērā. viegli atrisināmi Apmierina j^siā J . Miezis, L C K
arī izpeļņa. Visi tomēr jūļas nonā- priekšsēdis ^ I i Klarks,
kuš} strupceļā, jo nesaredz nākot- L C P pr-sēdis J . Cekns»
nes perspektīvas, iespēju izkļūt no L ^ P vicepr*^ K, Lobe,
sākotnējā stāvokļa un ays\nsētiesU^K prezidija sekr. P.
darbā. H:. K i a r k a vērtējuma Anglijā Greizis, L CK labklājības
jau pulcējušies aptuveni 25.000 lat- ^oz. vad. J» Lavenieksw
viešu. Otrā rindā no kreisās:
Tālāk H.. Klarks ziņoja, ka, pie- L^K saimniecības noz,
daloties. visu' trīs Baltijas valstu vad. ļJ. Niedra, revīzijas
sūtņu aospriedē Londonā, viņš dzir- Inoz. vad. Ē. lieplņš».
dējis vienprātīgu spriedumu - r Vā- LCK kancelejas priekš-cija
jāatstāj, bet pēc iespējas jāpa- nieks J . Venners, izgll^
liek Eiropā. Emigrējot, tālāk, jāiz-ļtlbas noz. vad angļu
vietojas vienisopus., Anglijā H. Joslā A.Dravnieks, LCK
Klarks guvis iespaidu,*ka.asimilāci-^lizglītības noz. vad. L
jas draudi aizbraucējiem visur irļZubāns, ārpus HtOeso-lieH,
sevišķi jaunajai paaudzei, kas šo tautiešu aprūpes vad.
svešas malās aomeklēs skolas. No IV.Skaistlauks, darba un
asimilāciias jaunatni varēs pasar- administrmivās noz. vad.
gāt tikai" ļoti spēcīga/vecāku 16- L. Ŗozentāls un juridis-
-tekme Vērojumi lielās politikas at- kās noz. yad.;M. Beŗz^.^
tistībā ļaujot secinās. lia pašreizējais l K. Pūriņa uzņēmums
nistra 1^
secināt, ka AustrālijS leilkosi ^ a^^
atombumbu ražošanu un ka l i e l b r i*
tainl}a vismaz 4G4U savas
hiedbas pIS^ls uz Austrāliju,
vairākiem mēnešiem KanberS un
Melburnā Jau uzturas l^vēr^Jcanfi-p'
kais angļu atompētnieks profesors
Markus OlilantS. tagad v ^ p a z i -;
ņojis, ka uzņemsies g i p n t i ^ i ' ^ v -
projekta , , ^ i h d e^H vafito*' uņ
pārcelsies no Birndnghimas; univer­sitātes
uz pastāvīgu d 2 l M - & a ]^
B ^ pn^tesora Olifanta Jau DtBka
laScu ;,nosl^>umainā mi^ā'r atjr^ās
angļu vddibas zinātniskās plānoša­nas
daļas vadīlSjš sērs Henrijd; T i -
zards. Koī>ā ar Austrālijas valdības
kMsdcļiem l& dominiju pārstāvjiem
šis vslaras s§&umā esot (ieņemts
lēmiuns par Jauno pix]iji^ctu.
Pec pašreizējiem aprēķiniem dior-bi
turpināsies 25 gadus un izmaksās
200 mdlj. angļu mārc^u. No Šīs
summas 50 nnaj. atvēiēU tūHtēj^ h i -
dwfeIektrisko centrāļu būvei f im
izm^antos. visas derīgās Au^lijs»
Alpu upes.
Aizsardiztbas ministrs Dfdniens
vēl paskaidrojis, ka galvenais ie­mesls
atomrupnīcu iekārtošāiial un
ļmuhicljas ražošanai pazemē A t t ā ­li
jā esot bijis angļu valdības apsvē­rums,
izvākt šīs militāri svarīgās
rūpniecības nozares no viegli; ap­draudamajām
Anglijas salām. Pro­jekts
arī ļoti ievērojami celšot visu
Austrālijas saimniecību uh tāsi stra-
Itēģisko nozīmi Jau otrā pasaules
ir vieiUiaiģ arsļ^oiāia m
centis visai Klusē <^^eana t t i ^ « w
P ^ Raitoras ASV eaot i e ^ ^
ļoti lielus lIdiEd4us Austrfipjaa asu-nidjād
rOpniecmis ^ m^m^
t^rUcu ieteartoSanal T^ad AuMiēli-
Ja un Lieltaitānija , ditfim
dominijam € ^ izlēoiušaš^^^^^^^
pasSekto darfoi t u ŗ ^ ^ paļļto-šlnāt
^Austrālija nS^imios W^
kļūs i^ur brif» i i i ^ i N S ^ «isenfilu/*
teids idžsardzfl^as i t ) M ^
Jaunās spSkstadjces ieitsRipiSot arf
m i l s ^ daudiiiite^^a^ atrivit
stomrupt^ec^i l i e t o s nakte
stundās. Paarc^^ ne v kn kam ga«
dljunā iiažot a t i o R Ā ņ ^ ^ bet pro*
jekts galv«EiQ3s&t domlta pē^juiniem
i^rakti^ai ^toJnieiieāŗlSJas
«nai.
' ^ ' iiTļļ'iir'iiiriiiiii iiiinirtii!
šana* Lietuvieši, kas Ta:^tot^ sevi
paar vienu no vecākām tautām Eiro­pa,
patiesi esot senu valsts Uadi*
cijii mantinieki kopš IS. g, s., un ti«
kai pēc pirmā pasaules kaļ^ atgu­vuši
^staiplaikfi nolaupīto brīvību un
neatķai^ Runējot par Igauniju,
NZ Ipaii u s 9 ^ , Ica no atsop^tisko
tiesību viedokļa ne bes; noatoes ir
bijusi igauņu «tttdnon^ pašas
izdoUem Ilkumlm sviedru kikos
un teievu v i r ^ c u ^ ^ peviodfi.
Lamiraksta ptebim, ka f««i tKdSŌvflU,
pātņettM^ varii Kriaviji, Mjm pa**
svfteoļuāi minoritttu pašnoteiklaiifii^
tiesības. •
Il^itvieft d(miS|i>t savas nacdonāifis
cslstenoes ttesAiaa i^uAdttaa Jau 13.
% 6. ar fiļdm jpMit vicu ordeni Tiļk
ēu fteOfMalMskli apš^Ulcļl e^ieaot ^
iespējas p l l e k M g a i valstisi <^
binēianai, m l a t ^ ^
tojii Jfid&iSa iiefticai ^ pb*
un kriefvtem, IMt loft IMT^^ di-ņtem
un zviedriem, ito tikrii lW?/g.
«is ^ ^ i ^ dfbNSta^ V k m
gadu pēe taiit leil^ i p i^ovei^
vidtti,1baiadtii^^
pretrevtibidoi^ķia eibim^itu putekli,
ko paaii lOm iililIlĶI^
ģ. 2&.«ugMB)$
sjBEuxtals 'Miokiidvi'
ta&Spmas pfdcts,
sleļŖie^ K l i E ^ ^
sfairas. ^ to
nis
S»^^ilbai ndvijis
ģemstu 86 zem^
tā
I neuiz-l^
tiGiJā
lamas Iespaidu
ijui Bad<x^
le-seiftfila
novērotiji^^p
Seviinl priiskģiBta^ ka
(MgasilW
m
T R U M I N S SOUl AIJM^NlttA PASTA H U S T U 1^
Prezidē tVmnens oeturtdies^
preses konler^ļucē^iii^ apgal*
vojumus, ka ASV liieflpr^ u^jģiem*
ties militāras saist^aa Atlantika
pakta ietvaim Ptedd^ts atgādi­nāja,
ka nekas nav grozījies A^V
ārp(d!tikā, kuŗas kuz^ pasdti^ttz^to
stājoties viņafn amatā. T^hamenš ari
pasvītroja^ ka katrs vārdi Efiesona
i i
trimdas dzīves vadītāji
firpoUtlskft deUarftt^;joprojām k
8pjacāmsaistaAiS!t)^^^!^^^
Pirmdien V š Ū I » ^
apspriedisies ar AS^; l^lieta^^
tnt p ^ A t l ^ i t l ^ Pm^ Ttķheišs
paziņojis, ka> EēesiMAil, pn Sal nedēļā
senāta ārlietu IpooiiMjid iesniegs
akta tekstil T^Jl^^a^^
3.1 bOiot pārvaUots
tējām valstīm pt^m^anifi veidā.
Komisijas pridcāšēdiļi i ^ t o r s Ko-nelijs
izteicies, ka tcp pēc iepazīša­nās
ar A t l a n t ^ piļiķM^^
v i i^ to nosūilB v l ^ ieinteresēta­jām
valstīm, ZUtitgl M Bēesons
piektdien' kimterljž ar Itālijas un
Turcija sūtrili ^ ' ;
Norv^jaa soclildēliojkratu; parti­jas
kongresā fir|[?tUl^nfii^ Lange
teids rumiL kas bijīisi
veltīta Atiantika pUlti: pr^ēmām.
Konferencē piedala tlt^^
vijas valstu uii ariļ Anglijas štrā<&iie-kupMtgasRārsteiv^
i: *
Šveices rai^tāji :ibfō^ ka Maskava
sākusi Joimu spiediesiujŖret^ # ^
„Pr*vda" ievada' iB*ŗflļŽ
ma val$b]»i tm apģal^» vka:vS^i;S^
mdiia notikušas deiJtu^i86iā(iiM^j^^
pilsonisko vald!lņĻ \ ļSs^ pcļdēj
laiks i to nomainīt tautas d e i o^
V ^- •
w Maskavas radio Mnrik Vlitts-liras
paktam» A p z ^ J o t i o An^Jds
unTOrciJas iecerēto 1^ vddo-
Jiiinu par „Jauim 4$ilirtiāttilni ie-^
^eiikšahas ofensīvu p t « t ; f ^^
Savienību".