Bavarijas Latviesu vestnesis, September 22, 1945

              • 7
h « i V. BHkins {Hmog.Rudolf-Str. 49,
Mfinehcii) lUī io icsiažu vadītājus pa-zļjiol
nīScibas iestādes veidu, klašu uu
skolēnu skaitu, kad uzsākta darbība,
mlcil^s personāla vāfdus, uzvārdus,
«peciSlitāles, darba vietas Latvijā un
mācības iestādes pilnu adresi.
— Latvijas Sarkanā krusta pārstāvī­ba
Uimhenē (Littman Red Cross, Het
zogRudolļ'Slf. 49, Mūnchen) IMrvisu
medicīnisko personālu iesutit SadJ»»
fiUi vfirds, uzvārds, dziraSanas laiks,
speeiaiitāle un cik ilgi strādāts, ta­gadējā
adrese.
™- KrI bēgtu gaitās atsevišķi tautieši
gōsl panākumus privātā saimnieciskā
iniciatīvā. Tcod. Vitoliiiš Minchenē uz
vairāk gadiem dabūjis savā rīcibā 4
stāvu namu Entenbachstr. 47. Tani 34
istabas, veikala un 2 darbnīcu telpas,
kam visām gan vajadzīgs reitionts. Lai
ari īrnieku pieteicas i daudz, jaunais
saiitintekotājs priekšroku dod latvie­šiem.
Latviešu rakstnieku pēcpusdienā
15. sepl. Loengrina. ielas nometnē Ba­vārijas
LNK pr-dis pŗof. I)r. iur. A.
Svābe norādīja, ka Bavārijas LNK or­ganizē
mOsu mākslinieku un literātu
puldAus, kas apciemos latviešu nomet­nes
Bavārijā ar māksigs snieguma vel­tēm.
Klāra Zāle, Bāta Skujina, Almm
Richlere un Arveds Svābe lasīja savas
dzejas. Dziedāja L. Sapalc, F. Veikinsi
no Murnavas un V. KrOmiiiš.
LATVIEŠI BAVĀRIJĀ
M(l«u imhisH
^inclīcnes Grinvaldes n(Mnetnč mīt
Latvijas šacba savieitlt)as prdis adv.
AMicrtii Melnbārdis. Minctienē arī i n l -
ktm. Leonīds Dreibergs, Augsburgā inž.-
kim. Edgars KrCiminŠ, Markt-Oberdorfā
niag^ oec. A. Stabiņš. Vjniem vai „BLV'*
redakcijai pārējie Latvijils izcilākie šu-chisti
lOgti pazinot savas adreses. Jau
minētiem Sacbistiem šacba interesenti
var sOtit ierosinājumus un jautājumus.
LI).
A?o Ctchoshmikijtts liovarijū
Uokluvi.^ rcd. Jūlijs Druva ar sievu Li­diju
uu bērniem Jāni un Kārli. V'iiii
lag^d atrodas Vīrcburgā. Ceļš uz Ba­vāriju
veicies arī dekoralorani Pet. HoŽ-lapam
ar ģimeni, doc. Dr. phil. Jānim
Sllifiam^ l)r. med. Aleksandrai Smitei,
juristei Rasmai Kalnārei ii. c.
Amhergm pihētū
austrumos no Nirnbergas) un lils
Juvikā apkārtnē apmetu.Šies pāri par
M latviešu bēgti. Latviešu komiteju
vada melu dcp-ta dir. Hugo Upīlis, vi-dtt
piedrs Jānis Dambis, komitejas se­kretārs
I. žīgurs un kasieris J. Losovs.
BēgH galvenam kārtām novietoti Am-bergas
.,AufbauschuleV' un Ķeizara
Vilhelma kazarmju nometnēs, kuras
pžriina UNRRA, kas iemilniekus ap­gādā
arī ar pārtiku. Nometnes bērniem
atvērta pamatskola, kas darbojas m
2S. jOļija Latvijas skolu Iradiciju garā.
Skolai visas klases, 63 skolēni un 13
skolotāju: pārzinis Aldii\š, skolotāji as
Aināre. Bārene, Dunaja, Grube, Haber-felde,
Klētnieks, Kīvite, Lapsa, Pēter-šphc,
Spilve, Sluberovskis un Veisa. Pie
škoHs ar! angļu valodas kursi pieaugu­šiem.
ĪDarbojas jaukts koris ar 35
džT^līatajiem un vfru ansamblis 'dirig.
^avārijas Latviešu Vēstnesis
Aldina vadībā. Pār(ļiests nošu trūkums.
Klasisljās latviešu ļķofa dziesmas re­staurētas
pec koriļtu atminas. Koris
ar labām sekmēm piedalījies jau 3 sarī­kojumos.
Nometnē! nodibināta skautu
vienībM Z. Klētnieka vadībā. Rosig»
darbojis sportistu komandas. — Pali-
Ivamu iepriecinājumu nometnes latvie-
.šieni s negūsi Latvitļšu teātra trupa, ka.v
novietojusies „Aufbauscliule's'* nomet­nē.
Notikušas jau|2 vērtīgas izrādes,
kas bēgtiem sagādeijušas patiesu prie­ku,
-\ rež. K. Veica vadībā izrādīta
Hū'dolra Blaumaņa komēdija „No sal-denās
pudeles";! |
Pēdējas nedēļās iAmbcrgā jau pienā­kuši
ap 2.000 jaunu, iemitnieku un jauni
nāk klāt. '
linikmiU's latviešu nometnē
iLaļvian Camp |Bruckmiilil bei Bad
Aibling) kopš jūlija sākuma ap 410
latvieti novietojušies agrākās segu fa-brikaJ
lcli)ās. Tājļ apmierinoši gaišas
un lielas. U/Jurs pictiekam.s, — diezgan
daudz
nav
ļ»aSva
1945. g. 22, septembrī
iien mēroļjot ceļu uz Tiringiju kājā
iin nonākot tur tikai ar to, kas katrai(i
palika mugurā. Liela dala tagad seviškf
asi izjūt apavu trūkumu. UNRRA^s pār­zināmā
nometnē (DP Camp, Frauen-
[strafie 15, Fūrth) patlaBan 290 latviešu,
bet nometnes iekšējā vadībā tās vecāki
ši te nodibina'
skol. DūcmaAa
bērni arī no pā-
Vidusskolas ve-i3
ļ)icna, kartuļpelu un kāpostu, bet
luglu. Radusies pilnīga latviešu
Idība ar ļie\|ēlēlu komiteju, kas
pārziiļa un vada visu nometnes dzīvi.
Valda laba kārtība un tīrība. Pašiem
sava medicīniskā ļ palīdzība — ambu­lance,
slimnīca ar; 12 gultām, zobārsl-nlecīlļas
kabinets. Raita sabiedriski kul-lūrāhļ
dzīve ar referātiem un literā­riem
vakariem, Ik ļpārsvetdienas ev.-lul.
dievkalpojumi. Dsirbojas bērnu dārzs,
pamatskola, vidusMtola, angļu valodas
kursi, koris. Nometnes dalībnieki no^
darbojas arī ar sjiortu un sj)ēlē Sachu.
UNRRA's rīkotajā ārzemnieku vakarā
Bad-.\iblingā brukmīlieši tautas tērpos
piedalījās ar dziesmām un tautiskām
dejām. — Nomeliies komandants inž.
Alekjjejs Azelickis. Te mīl Uij. depta
dir. Fricis^ Roze, māc. Jēk. Osis, Dr.
Jānis Vicže, agr. Teod. Rublis, inženieri
Bruno DaniSevskis, Rob. Krdmanis un
Kārlis Gailītis, māksi. Kārlis Tilts,
kom|;). Elza Gusmane, Dr. Velta Klā-sone,'
zobārsle Ansira Lejniece, skolo­tājas
Rrunhilde Ziemele, Paula Nfunda-revska,
Matilde Eglīte. Augušie Rulule,
Nīna Rrenholma tni Vēra Fuk.se.
Dinfļolfimjā, z-n ņo Landshūtas,
pr vāti mīl ap 80 latviešu, kas te pag.
ziemā nokļuvuši visvairāk no Zalcbur-
Kas, kur lalvicšleņi ~ patvēruma mek­lētājiem,
tāpat l^ā daudz citās vietās
Vāciļjā, bija paziņots, ka pilsētās viņiem
apmesties aizliegts. D-gas pilsētiņā un
apkslrtnē uz slrauļās īz^iras krastiem
latvieši .sākumā atraduši pajukti 'im
dau(ļzi arī darini. Tagad lielākā dala
domā par pāriešanu uz lielākām lat­viešu
nometnēm, kur bērniem būtu'sko­la
un pieaugušiep sabiedrība un kul­tūra*
darba iespējas. Ar uzturu neno-leikli,
— liolākuļ devu saņēmuši tikai
tie, ļtas izteiku.ši gatavību dzīvot nomet­nē,
ja lādu iekārtotu. Latviešu komi-'
lejā .darbojas ma^. oec. V. Bankers, R.!
LagitdinS un N. Daulbergs.
V. Bankers
Fīrths 3 nometnes ;
novietoti arī latvļiešu bēgli, kas te no­kļuva
visvairāk 21. jūlijā pēc savu
hdzsmējo bēgļu mitekļu pamešanas Tī-nngļijļs
Gērā, Ceļlenrodā, Plauenā i i . c.
Daudzi jau agrāk bija spiesti pamest
Breslavu, Drēzdeni un Sudetiju, bieži
iemītnieki; - poli. iLatvi
juši savu pamatskolu
vadībā. Skolu apkeklē
rejām nometnēm Fīrtā.
cuma bērļuis daži vecāki jau sūta uz
16 km atļālo Fišbacha% nometnes lat­viešu
vidusskolu pie Nīrnbergas^ Kad
tur iekārtos internātu, ļt'īrtiešu7Skolēnu
pii-plūdums būs vel lielāks. Izdevējs un
mākslas aģentūras vad. Oto Kfollš or­ganizē
sabiedriski kulūrālo darbu. 2.
.sept. latviešu svētbrīdi^ Sv. Pāvila baz­nīcā
iepriecināja i neviin Fīrtas latvie­šus,
bet arī amerikāņu kafavīrus un
UNRRA's vadības pārstāvju^. - Ap 300
latviešu mīt cilā iiomptnē (DP Camp,
Schumbacherstr. ^6, i^hth), kur iekšējā
vadība tāpat polii rokās. Trešā nometnē
(Latvian Camp, iKoniģstr. 105, Ķūrth)
vienīgi ap 100 latviešu. 2 pirmajā^ no­metnēs
dzīvo arī igauiii un daži lietu­vieši.
- I^īrtas latvieši, ķufu vidū maz
mākslini(»ku, priecātos, ja citur Bavā­rijā
vai pārējā Vācijā dzīrojošie lat­viešu
mākslinieki pie izdevības neaiz-mistru
arī Fīrtas - Nirnbergas apvidu
mītošos tautiešiļs. 0. Elinš
Gīncburgfis un Nci-Ulmas apriņķi ,
' vairunis latviešu ieradās pag.( gada
oklobrī. Lielākās gruļiās vihus nodar­bina
ļa ^iajeru nielallii un mēbeļu fa­brikā
Nei-Ulmā (150 latviešu no Bīlīg-heimas
.,DUrchgangslMger"), munīcijas
fabrikā Slrasas ciemā, 13 km no Ulmas
(125 latv.) un nibtallfabrikā Leibi ciemā
'115). Abas pēdējās grupas nāca no
Dachavas transila ncimetnes. Mazākās
grupās latviešieņi biji jāstrādā ari ci­lās
fabrikās, bet atsevišķas ģimenes
apmetās; privāti. Neipl Iriias apriņķi vien
bija ap 500 latviešu. — Gaisa uzbru­kumos
lin kara darbībā latvieši te cietā
samērā ^az. 1. marta uzlidojuma^ laikā
pazuda 12 g. v.
aprīta beigās pie
Nei-Ulmļai' bez vēs^s
Jāniii Neimanis un
Ludvīgsfeldas zemlidotāji nošāva 18 g.
V. Imantu Strauminu. — Gīncburgas
pilsētā Un apriņķī bija apmetušies daži
desmiti latviešu.
Tūlīt pēc amerikāņu atnākšanas lat­vieši
no Leibi ciema nokļuva^ stingti
apsargātā ārzemju strādnieku un bijušo
gūstekne savākšanai nom^nē VUlmā.
Pēc kādas nedēļas vīnus pārvietoja'ūz
apsargāto nometni vŠvēbiš-Gmīndā, kur
tie nodzīvoja līdzj augustam. Kur viri!
atrodas; patlaban, pal- to noteiktu ziAu
nav. Pa celani šie latvieši zaudēja lie­lāko
dalu no savām bantāin.
Jūnija sākumā nļoorganizējās Lud-vīgsfeldas
nometne ilo Majeru fabrikās
strādājušiem latviešiem un lietuviešiem.
Nākot klāt vēl cļtieni latviešiem, pa lie­lākai
daļai no fi^anč^ okupācijas zonas,
augusta sākuma te bya jau pāri par 300
latviešu. Tā kā šejieļies barakas ziemas
dzīvei nepiemērotas, tad lielākā dala
latviešu pēdējās nedēļās pārvietojās uz
Kleinkēcasjatviešu nometni pie Ginc-bufgas,
Ludvigsfeldā paliek vēl ap 100
latviešu un 80 lietīļviešu, — nometVe
atrodas likvidācijas stadijā. Vasarā te
darbojās koris ko^servātorista Aug.
Dze6a vadībā un sborta pulciņš. Pla­šāks
sarīkojumi bijā Zāļu vakarā.