Bavarijas Latviesu vestnesis, September 22, 1945

              Redakcija — Editorial OfficeļHerzog-Rudolf-Slr. 49, Munich Izn^āk^ reizi nedēlā Published \veekly
Nr. 6 1945. g. 22. septembrī
4 Aicinājums tautiešiem
„Tautieši un tautietes, tevi un mātes,
brāli, māsas un jaunatne!
/Mums. visieiiļ šinī ciešanām pārbagā­tajā
laikmetā, kad gandrīz visu esam
zaudējuši, tomēr kū neatņemams īpa­šums
vēl palicis pagātnes svētais man­tojums,
neizdzēšaimā tēvzemes mīlestība
un iiesalaužama griba nevis grimt, bet
atkal ceitits un dzīvot, jlf;atrani vienīgi
par sevi domājot, mums iiebūs pa ^'pē-.
kam apturēt tautas sairšaŗ^u ņ^^^ēŗst
tas bojā eju. Bet visiem ļiopa turofU^,
atmetot sīkās ķildas uii|kelšanosiVn
viisiem līdzekļiem saglabājot savu iek­šējo
spjēku un gara cēlumu, mēs ar
Dieva palīgu arī šoreiz izturēsim lielo
pārbaudījumu uii, kad mūsu stunda
nāks, savā kodolā veseli un iiesalauzti
varēsim uzsākt jaunu dzīves ; celšanu
brīvajā tēvijā.
Profesors Dr. tl^eol. Kārlis KundļiM,
Latvie|u Gentrālās komitejas prieltš-sēdis."
Vienota latviešu pārstāvība - Lat­viešu
Centrāla komiteja
Septembra pirmajā j)usē darbību
uzsāka visu latviešu bēgļu vienota
, pārstāvība Vāciīā - Latviešu Cen­trālā
komiteja. Tās priekšsēža ļiie-nāķumus
uznēniies Latvijas ev.-lul.
baznīcas virsvaldes- loceklis un Latvijas
universitātes teolpgijas fakultātes pro­fesors
Dr. theol. Kārlis Kundzinš. L C K
priekšsēža biedri - Lībēkas L N K prezi­denta
vietnieks prof. Fricis Gulbis un
^ Bavārijas L N K priekšsēdis p.ŗof. Dr. iur.
'Arveds Švābe. Tagadējā sastāvā L CK
darbosies tikai pagaidām, līdz pirmā i
iespējai izraudzīt- latviešu bēgļu vadību,
demokrātiskās Vēlēšanās. Šādiļ vēlēša­nu
noorganizēšana pēc iespējas drīzā
laikā ir L C K pašreizēja prezidija ne­grozāms;
nodoms. L C K pirmajā sē_dē
9. sept. deklarēts, ka Latviešu Centrālā
komiteja ir bezpartejisks un nepolitisks
orgāns, kās rūpēsies par emigrācija
esošiem latviešiem angļu, amerikāņu un
franču okupācijas joslā. L C K sevišķi rū­pēsies
par latviešu karavīru likteņa at­vieglošanu,
par/ tautiešu gimenu locekļu
apzināšanu un kopā savešanu, par
bēgtu skolām un kulturālu aprūpi, ^par
darba iespēju noskaidrošanu uii par
sociālo pālidzībti.
So uzdevumu sekmīgākai veikšanai
LCK nolēmusi uzaicināt vietējās latvie­šu
komitejas noorganizēt 6 apgabalu
komitejas pēc šāda iedalījuma:' 1. ap­gabals
aptver Šļezvīgu, Holšteinu, Au-strumhaiinoveru
un Oldenburgu, 2. -
^estfāli, Dienvidhannoveru, Eseni, K e l -
»i, Achenu un. Diseldōrfu, 3. - Hesenu,
Nasavu, Bādenu un Vīrtembergas āme-
I'.'
4».
Gen.Eizenhauers pie latviešiem
Minchenē
Lielu un nozīmīgu notikumu lat­viešu
bēgli 17, septembrī piedzīvoja
Minchenē. Savienoto Valstu bruņoto
spēku virspavēlnieks Eiropā ģene­rālis
Dvails Eizenhauers (D\vight D.
Eisenhower) atceļā no Romas, kur
vinšx Vatikānā bija āpnleklejis pā­vestu,
ieradās Minchenē un āpmek-l
l j a Ballijas valstu bēgtu UNRRA's
pārzināmo ziemas mītni Loenguīļuv
ielā. Augstajam viesim latviešu tau­tas
meitas, kas steigā bija uzposušās
mūsu krāšņajos tautas tērpos, visu
Vācijā nokļuvušo latviešu un no­metnē
mītošo 900 tautiešu vārdā
pasniedza ziedus, izrakstītu cimdu
pāri un māksi. Hugo Mērca bēgta
gaitās no Latvijas priedes darinātu
trauku, Pateicoties par latviešu ap­sveikumu,
gen. Eizenhauers apjau­tājās
par. saņemtās dāvanas māks­liniecisko
apdari un ar redzamu in­teresi
noklausījās kā paskaidroju-nm
par latviešu rakstiem un par
traukā iegrebtā - ar Māras zīmi ro­tātā
vārda „Latvija" nozīmi, tā arī
nometnes latviešu kora atskaņoto
lautas dziesnm. Pēc visas nometnes
apskates virspavēlnieks atgriezās lat­viešu
vidū un, vērojot latviešu bēgļu
bērnu tautas dejas, sarunājās ar no­metnes
latviešu bēgtu pārstāvjiem
un mūsu tiuilietēm, vaicājot par v i ­ņu
vēlējumiem un vajadzībām. Ģe­nerālis
teicās labi zinām Latvijas
valsts uu tautas likteni un gailas.
Eiropas tirannijas - hitlerisma sa-triecējs
un līdzšinējais Sabiedroto
bruņoto spēku virspavēlnieks šajā
sarunā ar savu ļ)alieso interesi un
līdzdalību latviešu tautas rūļ)ēm
mūsu tautiešiem un tautietēm deva
jaunu paļāvību un ticību lielās rie­tumu
demokrātijas - ainerikānu lau­tas
Un viņas karavīru atbalstam un
'atsaucībai. Apciemojumu beidzot,
gen. EizenhauiM's vēl pakavējās no­metnes
ieinitnieku - latviešu spor­tistu
vidū, veltījot arī viņiem savu
uzmanību. īsākas sarunas virspavēl­niekam
nometnē bija ar Lietuvas un
Igaunijas bēgtiem. .
rikānu joslu, 4. - Bavāriju, - Bādenas
un Tīrtemhergas l'ranču joslu, 6. - Au­striju.
Sai iedalījumā iespējami grozī­jumi.
Ierosmi apgabalu komiteju orga­nizēšanā
LCK uztic: pirmā apgabalā -
L N K Lībekā, otrā - Latviešu komitejai
Detmoldā, trešā - Latviešu komitejai
Hanavā, ceturtā - L N K Minchenē, piektā
- Latviešu komitejai Rāvensburgā, sestā
Mihcheuē
\
lielu
arch.
ance-
- Latviešu komitejai knsbruka? apga­balu
komiteju noorganizēšana jāveic
vēlākais līdz 1945. g. 1. novembrim.
Pašas Latviešu Cenlrijilās komilej^is vē­lēšanas
izdarīs pēb eļektoru principa,
noteikumus šim včlēšanam izsliadājol
īpašai komisijai. : >
Latviešu izglītībals un kullūiļas
vadību L C K uz(Jevusi |)rof. F r . Gulbim,
juridiski adminislr^tivo lielu va(iibu -
prof. Dr. iur; A. Svabem. P ķ LCK re­vīzijas
liēļu vadītāju uzaicināļs bi|: gal­venais
kontrolferis Valts kontrolē
Eduards Grosbergsuņ par L C K I
lejas priekšnieku Daugavpils pilsētas
b i j . ' vecākais un pēc lam pašva Idjbas
departamenta dir.. Jānis Niedra, Par
L(^K saintniecības un finanēu lielu lech-nisko
kārtotāju nolemts aicināt fitianču
dep-ta bij. dir, Jāni Bogenu. Pie LC^K
nolfmis noorganizēt arī demogrāfijas! Un
statistikas biroju ari centrālo kartotēku,
uzaicinot; par šī biroja vadītāju L.U.
tautsaimniecības uņ tiesību zinālnu fa­kultātes
tautsaimniecības nodalās va­dītāju
prof. Edgaru Dunsdorfu. ļZgliU-bas
lietu kārtošanas darbā pēc prof.
Fr. Gulbja priekšlikuma nolemts saistīt
skolu deparlamentļa bij. direktoru un
L.U. asistentu inž.-kīm. Jāni Celmu (vi­dusskolu
lietāsļ un; tautskolu direkcijas
bij. direktoru Arvīdu Dravnieku (laul-skolu
lietās). Par L C K informāci.as b i ­roja
vadītāju uzaicināts laikraksta
„Rīt.s" bij, albildīgsiis-redaktors un Lat­vijas
radiofona informācijas daļas vad.
Arvīds Klāvsons. i i ,
Pēc Latvijas Sarkanā krusta, vice
priekšsēža inž. Spriča Paegles un L SK
galvenās valdes locekļa senatora Jāna
Kalaca pnekšlikun>a nolemt^ papildināt
LSK galvenās valdes .sastāvu ar 3 lo­cekļiem
- bij. finanču ministru Dr. A l ­frēdu
Valdmani, T p pēdējo pr-ku Ādol­fu
Sildi un Dr. med. Nikolaju Vē ru.
LCK lizaicina laulie.šus ievērcļl vis­lielāko
,di.sciplīnu pret it Visām; militā­rām
varam, kas piedalās Vācijai oku­pācijā,
kā arī pret vācu ieslādēiji. Ko­miteja
tāpat prasa ievērot saderļbu un
disciplīnu latviešu | .savslarļiējās attiecī^
bās. LCK nākamā darba sēde septembhi
beigās.
Latvie.^u kafavīri ziemas mītnēs
Beļģijā
\'isi liļtviešu karavīri, kas licļz šim
atradās gūstekņu nomelnēs Ziemetvāci-jā
- !^le4vīgā-Holšleina (pullosā u. c.)
un dažādās citās vācu kara gūļsteknu
nometnē.s tagad, kā mūs informē, pār-angļu
šu ka-vietoti
savrupējās ziemas mītnēs
pārvaldāmā joslā Beļģijā. Latvj
faviri te nonākuši angļu armija^ aprū-pībā,
un mūsu cīnītāju piederīgiem par
vinu likteni vairs nav ko bažīlie:i. !