Bavarijas Latviesu vestnesis, March 1, 1950

              50. g. 1. mart§.
is mēnešus g^iJ
iamies savu vectē
-a izsūtīts galvojuiJ
lemsvētkiem saņemt
t ' u n kad jāierodas
ļoradita laikā tad art
I uz,ostu, bet piedzi,
begaidītu pārsteigu,
petā bija atbraucis
mļn ģimene rierfaj
Nctētiņš bija palicis
pļas savā nometne
pārsteigumu, "jau4
r bija latvietis, pa,
ir kārtībā -^tikai
ierīģie atcerējās, ^
Ķ m pieprasījuiruem
kija saņēmuši tieļ
tai ņo kāda irjnsit*
[Esmu aizdomās, h
flJŌS ieradies cilvēks,
.-=:j=vpaŗ viņa no^
I
?ētrft, Ņujorkā, ASV,
etņu
i
w
3
IV c
iOLSTEINA, lai pa-ičiju
un iespējami
jastu.iespēju izceļot,
ļlbu uzsākušas IRO
iibmisijas.
•tmiveisitātes mēdi*
ļbfeidzis u n Dr. med.
tainis Bērziņš, bet
grādu Ņina Viduce;
to pašu universitāti
sērve-Mazkalniņa un
latviešu nometnēSi
ies 18—50 g. v. vie
vecākā žēlsirdīgā H
Isirdigā māsa, vaira
mājkalpotājas dar-ļarba
ministrijas pro-modemā
slimnīcā,
Jrkulozes slimo EVW
Slimnīcas galveno
:sonālu sastādīs pie-ārsti.
[ETUVIESU vieni-a
atzīmēja .Lie-as
dienu ar labi ap-
:^^[^lē' referēja Emīls
Irma Eglīte-Kur-piļja)
pavadot briv-ļSenei-
Raitai, dekla-ftiit
R. Spuris, bet A.
aģmentu no Vinca
Krusti. Nākami
i lietuviešu nomet-referātu
un kon-iviešu
vārdā brāļu
Spākenbergas nom.
is un L L V vārdā
Lietuvju rakst-
.iniha^ bija svēt-zvedumu
par brīv-ziesmām
un dejām.
AS LWF studiju'
martā likvidēt
laikā dažāaos
ējUši pāri par 3200
s tur bija pulcēju-l
u i baznīcas 70 dar-ausījās
centra vadī­ta,
prof. K. Kun-
Valtera un Mituļa
iecības pārstāvju
Vietējā vācu baz-
S. Bacha koncerts,
arī prof. H. Pava-
E. Saulīte-Rein-seit
sirsnīgi
\\ viesr
ļtas lielvecākais Su-
Wieši, atstājot, Em-
>r viesmīlību un pa-ļlāvanu
(sk. Latvijas
ķ piesūtījis latviešu
idantam Liepkalnam
las vēstuli. Tajā pij-omes
un iedzivota]U
ļraksta: „Mūs visus
is un jūsu tautieši
•Īstajā, bet tagad tiĶ
lajā pilsētā
I dzimtenē. Ja j^^
ļicību, tad man jusu
ļms jāpateicas jums
irīžiem, ko sagada;
js kulturālajos sarī­tos
un baleta vaka-par
augsto kultūra^
itenē. Tagad, kaa
jaunai nākotnei,
. ka jūs pavada m"-
i m i . Zemes, uz ku-
|i top par jūsu ot^
Isu tautiešiem, «a^
I l am labu un miej» ^
Ira kādreiz jūsu c K |
•ūs katrā laika busit ,
titai s vileiesliv."e cākais arr i |
em atvadāni dav^ |
'ā* redzams pilsei'^ |
labumbošanas.
Trešdien, 1950. g. i . niartā.
VTrs, kūs pelnījis
poteiclbu
Virdžinijas štatā luterāņu nav\d-sai
daudz, bet luterticīgo latviešu
te jau labs pulciņš, un galvojumi no­sūtīti
vēl daudz lielākam skaitam.
Pēdējā laikā šejienes luterāņu baz­nīca
paradījusi krietnu aktivitāti
galvojumu sagādē DP. Sajā darbā
izcili nopelni Ričmondas 1. angļu
ev. lut. baznīcas mācītājam Dr. J .
Enerģiskais un sir­snīgais
latvieša
draugs, Ričmon­das
luterāņu baz­nīcas
mācītājs Dr.
J . Šerers
Sereram (Dr. J . J . Scherer). Viņš sa­vos
-dievkalpojumos mudina drau­dzes'
locekļus pavērt ceļu uz ASV
nelaimīgajiem DP, kas pazaudējuši
dzimteni un nīkst Vācijas nometnēs.
Kā Luterāņu pasaules apvienības
pārstāvis Dr. Šerers rūpējas, lai i e ­ceļotājiem
pirmie soļi jaunajā zemē
ritētu vieglāk un sadzīve ar darba
devējiem būtu gludāka. Pēc viņa at­zinuma
it īpaši latvieši un igauņi,
kas ieceļojuši šajā štatā, izrādījušies
krietni cilvēki un apzinīgi darba da­rītāji.
Lai luterticīgos, kas pa lielākai
daļai dzīvo izklaidus visā Virdžini­jas
štatā, pulcinātu kopā, Dr. Serers
sarīkoja tiem Ričmondā kopēju diev­kalpojumu
ar sekojošu sanāksmi.
Šajā sanāksmē viņš latviešiem apso­līja,
ka līdzīgu dievkalpojumu viņš
domā atkārtot Lieldienās, pieaicinot
arī kādu latviešu mācītāju.
Dr. Sereŗš i r vīrs ar sarmu matos,
bet enerģisks un ilggadīgs baznīcas
darbinieks un sirsnīgs cilvēks. DP,
kam ar viņu nācies sastapties, at­ceras
to ar tādu pašu sirsnību un
zina, ka grūtā stundā pie viņa .bez
formalitātēm un bažām var meklēt
atbalstu. A. Ozols.
Musu tautietis vada
otra lielākā aizspro^
sta būvi Argentīna
L A T V I J A
dens
VĒSTULE REDAKCIJAI NO SANTIAGO
Pie mums mēdz teikt: Cīle i r San-tiago.
Daļēji tā taisnība, jo Santiago
ir ne vien Cīles galvaspilsēta, bet
arī vispār viena no lielākajām p i l ­sētām
Dienvidamerikas Klusā okeā­na
piekrastē. Sajā pilsētā koncen­trētas
visas zemes smadzenes un
vara. Tomēr ļoti interesanta ir ari
dzīve Cīles laukos.
Cīle i r dabas bagātībām apveltīta
zeme, kufā ļoti augstā cieņā ir p r i ­vātīpašums.
Līdz ar to galvenais
noteicējs vārds te pieder lielajiem
niuižnlekiem, kam pieder tūksto­šiem
hektāru zemes. Esmu apbrau­kājis
plašu apgabalu, vērojot lauku
dzīves ainas un cilvēku paražas. No
Santiago uz visām pusēm iet mo­demi
izbūvēti satiksmes ceļi, bet
tiklīdz no tiem nogriežas sāņus, tā
uzreiz jāsastopas ar gluši primitī­viem
un neizkoptiem ceļiem. Ap­kārtne
krāšņa — kalni, straujas upes
un strauti, eukaliptu birzis, milzīgi
melnraibo govju, aitu un cūku bari
zāļainās'ielejās, greznas bagātnieku
mājas un pa starpu — daudz naba­dzīgo
laukstrādnieku būdiņu.
Mūžīgi zirgā sēdošais, čīliešu īpat­nējā
tautas tērpā ģērbies muižas
pārvaldnieks i r faktiskais kungs pār
visiem saviem padotajiem . Piešiem
skanot, suņu bara pavadībā viņš
apjāj laukus un izrīko ļaudis. Strād­nieks
te nav čaklais, un tādēļ arī
nopelna parasti tikpat daudz dienā,
cik pilsētas strādnieks stundā Bla­kus
slinkumam parasta rakstura
1948. g. oktobrī Argentīnā no
Austrijas ieradās 37 g. vecais būvin­ženieris
Ēriks Lācītis ar ģimeni. Sā­kumā
viņš strādāja par galdnieku,
vēlāk par mērnieku, līdz beidzot
pag. gada jūlijā mūsu tautietim ga­dījās
izlasīt kādā spāņu avīzē slu­dinājumu,
ka meklē speciālistus t u ­neļa
būvei Argentīnas provincē. Iz­rādījās,
ka tā i r starptautiskā būv­firma
Gruen & Bilfinger, kas kād­reiz
veikusi būvdarbus Somijā, Vā­cijā
un pat Ķīnā un Āfrikā. Seit
nu inž. Lācītim labi noderēja Lat­vijas
universitātes diploms un citas
dzimtenē izdotās apliecības. Viņš
noslēdza līgumu par inženieri ar
sākuma algu 1000 peso mēnesī.
Darbs — aizsprosta būve San Luisas
provincē, kalnos pie Floridas, 1033
m virs jūras līmeņa. Te uz nelielās
Rio Kvintas upes ceļ Perona laika
otro pēc lieluma aizsprostu apūdeņo­šanai
un spēkstacijai.
Mūsu tautietim uzdota divu aiz­sprosta
dambju būves uzraudzība.
Pirmais dambis ir 8 m augsts un
240 m garš, un virs tā dzelzbetona
tnts šosejai. Pats dambis balstās
Uz klints. Otrs dambis 580 m gapš
ar lielāko augstumu 63 m. Būves
vieta atrodas 875 km no Buenos A i -
resas, un tuvākā pilsēta ir San Luisa
(48 km).
Pašu inženieri sastopu San Migue-
1as luterāņu draudzes dievkalpoju­mā.
Viņš atbraucis pakaļ savai ģi­menei
un, galvenais, nokristīt dēlu
Ēriku, kas vēl tikai nesen pirmo
reizi skatījis jaunās dzimtenes spo­žo
sauli.
„Ticu, ka reiz atgriezīsimies Lat­vijā,"
saka L., „un tādēļ gribu no­pelnīt
tik daudz, lai ģimene var i z ­tikt,
un ar pirmo kuģi braukt mājās.
Mans darba līgums ir ilgstošs, un
pašreizējie darbi vien paredzēti 3
gadiem. Domāju, ka tad būšu tik
daudz nopelnījis, lai varētu uzcelt
savu mājiņu, ja vien nebūšu jau
aizbraucis uz dzimteni."
Turpat baznīciņas ģērbistabā, ar
mazo Ēriku klēpi, sēž kundze Irēna.
„Kā klājas jaunajā zemē?" — „Pal-mas-
un baltās mājas sākumā man
nepatika. Toties pēc Austrijas trūcī­bas
bija liela sajūsma, ka te visu
var pirkt, ko vien vēlies. Un bei­dzot
— pašiem sava istaba, no kuras
neviens nepārvieto vai neizdzen.
Patīkami arī. ka te nevienam nav
noraidīgās nostājas pret ārzemnie­kiem,
kas tik ļoti pazemoja Aus­trijā."
K. Z.
īpašība šiem ļaudīm i r arī 'zagli-gums.
Visdārgākā manta Cīlē ir ūdens,
un tā piegāde ir saimniecības turī­bas
atslēga. Ūdens plūst kilometriem
tālu pa sarežģītām kanālu sistēmām,
savā tecējumā kļūstot arvien netī­rāks.
Vienkāršais garāmgājējs no­liecas,
padzeras šo pašu netīri smir­dīgo
ūdeni un iet tālāk. Mēs varam
tikai brinīties, ka šejienieši nav jau
sen apmiruši epidēmijās. Iezemietis
staigā vienmēr glīti skuvies, kur­pes
(ja tādas vispār ir) viņam spīd,
bet mazgāties viņš gan mazgājas
tikai pāris reižu gadā. Ģimene, kam
pieder kāda gulta, ģitāra vai pata­fons,
skaitās jau īsti turīga. Par
spīti nabadzībai un netīrībai čīlie­šiem
tomēr ļoti'izkopta skaistuma
izjūta, kas parādās krāšņajos ziedu
rotājumos uz būdiņu sienām, meite­ņu
matos un citur. Ja meitenes le­pojas
ar ziediem, tad zēni ar savu
jāšanas mākslu Mazs knauķis, kas
tikko var aizsniegt zirgam purnu, ar
virves palīdzību uzrāpjas tam mu­gurā
un aulekšiem dodas izjādē. Jā­šanas
disciplīnas, ko Eiropā novēr­tējām
par .,klasi"» šeit domātas t i ­kai
iesācējiem
Zeme Cīlē auglīga, ja vien izde­vies
atrisināt jau minēto apūdeņo­šanas
problēmu. īpatnējs skaistums
ir džungļu apgabaliem, sevišķi ziedu
laikā. Tur sastopami arī kalnu
ērgļi, čūskas, milzu vardes (lielākas
par šķīvi) un zirnekļi.
S a n t i a g o , februārī. A. Zvaigzne
Austrālieši jūsmo par Pūt, vējiņi
Latviešu darbs un dziesmas tālajā Tasmānijā
\ ""
VĒSTULE LATVIJAI NO AUSTRĀLIJAS
Toreiz, kad pirms nepilna gada
grupai vīru Betherstas imigrācijas
centrā piedāvāja darbu tālajā Tas-mānijas
salas raktuvju pilsētiņā
Rozberijā, neviens no šī darba ne­atteicās,
kas, šķiet, pārsteidza pat
rūdīto darba pārvaldes vīni. Viņš,
droši vien, sagaidīja garas aizbildi­nāšanās
runas. Visi bijām baltieši un
gribējām kopā strādāt, kaut ierēd­nis
biedēja ar grūtu darbu. Pēc
atbraukšanas mūs sadalīja dažādās
vietās: daļa aizgāja strādāt apakš­zemē,
citus izvietoja rūdas apstrā­dāšanas
fabrikā vai pie ceļu būves
un grāvju rakšanas. Darbs bieži vien
smags, bet arī šeit baltieši labā cie­ņā,
un daži dabūjuši teicami atal­gotas
vietas savās specialitātēs. V a i ­rāk
vai mazāk apmierināti visi, se­višķi
atalgojuma ziņā, jo pie pa­matalgas
katru pusgadu iemaksā ts.
bonas, kas šajā periodā dod Va pie­maksu.
Ļoti labi nokārtots dzīvokļu
jautāiums, un daudzi dzīvo atseviš­ķās
istabiņās.
Viena lieta mums tomēr nepatik­tas
i r klimats. Ziema vai vasara —
vienmēr līst. Rozberijā' atrodas ap­tuveni
tikpat tālu no ekvatora kā
Roma, bet laiks te samērā vēss.
Pavisam retas saulainās dienas, kad,
pakāpjoties kalnā, var pārredzēt v i ­su
pilsētiņu Daudz jau te nav ko
redzēt: dažas ielas ar tipiskajām
V Latviešu kazas pec angju paražām
Kāda mūsu tautiešu pāra laulību
gadījumā Anglijā kāzu svinības rī­kot
uzņēmusies hosteļa angļu admi­nistrācija,
iznomājot zāli un gultas
vietas kāzu viesiem kādā viesnīcā.
Otrā dienā jaunais pāris kopā ar vie­siem
ielūgts angļu mājā, kur šim
gadījumam bijis speciāli klāts galds,
un mielasts risinājies pēc angļu pa­ražām.
Iespaidīga bijusi kāzu torte,
kas cepta vairākiem stāviem un ba­gātīgi
dekorēta dažādiem rakstiem
un puķēm. Kāzu mielastam sākoties,
jaunsalaulātie piecēlušies kājās un
atdalījuši tortes apakšējo daļu, bet
pārējie kāzu viesi tiem aplaudējuši.
Angļu mājas saimniece tad katram
pasniegusi pa tortes gabalam. Tor­tes
augšējo daļu jaunais pāris drīk­stēs
ēst tikai pēc ģimenes pieaugu­ma.
Angļi teikuši jaunsalaulātajiem
apsveikumus un uzrunas, apliecinot
savu prieku palīdzēt cilvēkiem, kas
palikuši bez dzimtenes. K,
austrāliešu mājiņām abās pusēs, da­ži
veikali, baznīcas, pasts, bankas,
viesnīcas, tad kalni \m necaurejams
mūža mežs.
Kad bijām drusku iekārtoušies,
jutām, ka kaut kas jādara, lai uz­veiktu
garīgo kūtrumu, ko gan uz
laiku padzenam ar grāmatu lasīša­nu,
pārrunām vai valodas mācīša­nos.
Garīgās intereses vajadzēja ie­saistīt
kopējā mērķī. Un tā 1949. g.
15. maijā radās dubultkvartets Aus­ma.
Bij. Minchenes dubultkvarteta
vadītājs J . Pomers enerģiski sāka
iestudēt dziesmas. Viņa entuziasms
iedvesmoja gan tos, kas jau dziedā­juši
koros agrāk, gan arī tos, kas
nošu burtnīcu tā īsti turēja rokās
pirmo reizi. Darbs prasīja daudz v a ­kara
stundu un brīvu dienu. Neiz­devīgu
darba maiņu dēļ mēģināju­mus
varējām noorganizēt tikai kat­rā
otrā nedēļā. Drīz saņēmām uzai­cinājumu
dziedāt austrāliešu dzies­mu
un mūzikas vakaros. Vidējā snie­gumu
kvalitāte tajos parasti nav
pāri sentimentāla diletantisma robe­žām.
Pēc zināmas «rutīnas" iegūšanas
dažu vakaru dziedājumos, kas klau­sītājiem
patika, nolēmām rīkot pat­stāvīgu
koncertu. Savu sniegumu
vērtējām pēc vecā kontinenta mēr­auklas,
tāpēc bija krietnas pūles,
kamēr p. g. 29. nov. iedrošinājāmies
kāpt uz pašu izveidotās skatuves.
Sis, likās, bija pirmais patstāvīgais
koncerts, ko kāds latviešu dubult­kvartets
sniedzis austrāliešu klausī­tājiem.
Dziedājām 17 dziesmas, no
tām 4 angļu valodā. Pirms katra
dziedājuma kāds austrāliešu dpaugs
deva īsu dziesmas satura atstāstī­jumu.
Sirsnīgākos aplausus izpelnī­jāmies
ar Pūt, vējiņi. Austrālietim
tā ir „nice song", latvietim ilgu
himna. Programu jauki papildināja
tautietis Fogels ar akordeona solo.
Par panākumiem priecājāmies ne
i vien mēs, bet ari šejienes slinrmīca,
kurai veltījām visus ienākumus.
Gribam godam reprezentēt latviešu
dziesmu arī turpmāk.
Nesen organizēti savācām pirmos
pabalsta līdzekļus latviešu invali­diem
Vācijā. Kopējā pasākumā pie-dalliās
visi mūsu mazās kolonijas
ļaudis no sirmās vecmāmuļas līdz
puisēnam, kas mācās pirmās latvie­šu
valodas skaņas.
R o z b e r i j ā , janvārī.
J . Drengers.
Autobusu sacīkstes
lelpilsētas ielās
VAI L A T V I E Š U PECTECI MEDI DŽUNGĻOS A R S A I N D E T S M B U L«
TĀM? ~ DĀRGĀKA D E L I K A T E S E — Ķ I R Z A K U O L A S A R E Z E ĻA
B I F Š T E KU
Vēstule par dzīves apstākļiem Venecuēlā
JAUNĀS BALTIEŠU FILMU „ZVAIGZNES" AUSTRĀLIJA
Augšējie tēlotāji redzami Austrālijas imigrācijas ministrijas nesen uz­ņemtajā
filmā par ieceļotāju dzīvi. No kreisās: pats jaunākais aktie­ris
— 12 g. V. igauņu skolnieks Ivo Kauniste; galvenās lomas tēlotāja
latviete Ailita Blūmane; lietuviete Ksenija Dauguviete un igaunis Ēriks
Reimans. Aprakstu par filmu „Seit nav svešinieku", sniedzām Latvijas
18. febr. numurā.
Janvārī ieradāmies kalnu Un
džungļu zemes Venecuēlas galvas­pilsētā
Karakasā un tūlīt sadūrāmies
ar pirmo grūto problēmu — dzīvokļa
meklēšanu. Praktiski nav iespējams
dzīvokli atrast, ja nav 3—4000 boli-varu
kabatā. Tādēļ pagaidām apme­tāmies
pie radiem un gulējām gai­tenī.
Darbu, — protams, fizisku —
atrast turpretim nav grūti. Strā­dāju
vispirms kādu laiku par krā­sotāju
šejienes angļu klubā, bet sie­vai
izdevās atrast darbu par labo­ranti
kādā parfimēriju rūpnīcā. Bez
tam, lai ātrāk sapelnītu naudu, pa
vakariem abi strādājām par apkal­potājiem
kādā Izpriecu dārzā, kopā
tātad nostrādādami dienā 16 un pat
18 stundas.
Tiklīdz bija iekrājies zināms „sā-kuma
kapitāls'*, sākām būvēt savu
mājiņu, jo tas i r vieglāk nekā at­rast
dzīvokli. Pusotra mēneša laikā
pilsētas nomalē, apm* 10 min. brau­cienā
no centra, bez palīgiem uzcē­lu
10 kv. m lielu mūra namiņu. 84
kv. m lielo gruntsgabalu, kas mak­sā
20 bolivaru par kvadrātmetru,
ieguvu uz nomaksu. Pati mājiņa
maksāja 1500 bol. Pēc tam sāku ga­tavot
nepieciešamās mēbeles, kas
veikalos ļoti dārgas.
Protams, visā šajā laikā algas
darbu strādāt varēja tikai sieva, un
mums abiem bija jāiztiek ar viņas
400 bol. lielo mēneša algu. Speciā­listi
šeit caurmērā pelna 25 bol.
dienā, fiziska darba strādnieki apm.
10. Jāievēro, ka fiziskā darbā i m -
migrantiem nav iespējams konkurēt
ar iezemiešiem, jau nepiemērotā k l i ­mata
dēļ vien. Zinu vairāku^ lat­viešu
ārstus. Inženierus un archi-tektus,
kas strādā savā arodā un
saņem vairāk nekā 1000 bol. mēne­sī,
bet i r arī tādi, kam diploms k a ­batā,
bet tomēr jāstrādā par «mel­najiem".
Viss atkarīgs no laimes un
arī valodas prasmes. Bezizejas stā­voklī
neviens latvietis šeit tomēr
nav nonācis.
Vēl daži vārdi par pašu Karaka-sas
pilsētu. Tās territorlja plašāka
par Rīgu, bet Iedzīvotāju ir tikai
200.000. Vairums namu vienstāva, lai
gan sastopamas ari atsevišķas 15
stāvu celtnes. Ielas šauras, satiksme
ļoti slikti organizēta, pat chaotiska.
Norit nepārtrauktas «braucēju medī­bas",
kurās sacenšas taksametru un
privāto autobusu līniju šoferi (pēdē­jo
atalgojums ir procenti no biļešu
ienākumiem). Tādēļ pilsētas Ieliņās
bieži vērojamas īstas skriešanās sa­cīkstes.
Autobusi izgreznoti gan svēt­bildēm,
gan dažādiem karekļiem,
vēršu cīņu attēliem un krāsainām
papīra strēmelēm. Lai radītu nor­mālākus
satiksmes apstākļus, pēdē­jā
laikā nojauc veselus pilsētas r a ­jonus
un būvē modernas ielas, bet
šis apstāklis savukārt radījis aso
dzīvokļu krizi.
Latviešu pasaules
apbraucēji
Atlantiias okeānā
Kaut kur Atlantijas okeāna vidū,
ceļā no Kanārim salām uz Ņujorku
pašlaik atrodas latviešu pasaules ap­ceļotāju
jachta Polaris, par kuras
gaitām pēdējo reizi ziņojām pag. g.
decembri, kad tā bija ieradusies
Tanžerā. Ar šo 9 m garo jachtu
brauc divi tautieši — Ernests Karu­lis
un Jānis PaltiņS. Polaris Ir vie­nīgā
sava lieluma jachtha, kas pē­dējo
20 gadu laikā mēģinājusi ap­ceļot
pasauli.
Drošsirdīgo latviešu gaitas radīju­šas
dzīvu interesi Londonas un
Stokholmas presē, kas ievieto viņu
uzņēmumus un intervijas. Kāds
liels angļu apgāds noslēdzis ar v i ­ņiem
līgumu par ceļojuma dienas
grāmatas publicēšanu, financējot
daļēji ari pašu braucienu.
Pēdējais ceļojuma posms līdz K a -
nāriju salām jachtai bijis ļoti grūts.
19 dienas tā svaidīta smagā vētrā,
līdz beidzot braucēji, līdz nāvei
noguruši, sasnieguši Las Palmu, lai
pēc dažu nedēļu atpūtas dotos at­kal
tālāk. „Kamēr pasaulē nebūs
miera un Latvija atradīsies boļše-
*[ viku varā," raksta E. Karulis, „tik
ilgi mēs brauksim no jūras uz jūru,
no krasta uz krastu, stāstīdami visur
par Latvijas postu un aicinot at­mosties
visu pārējo brīvo pasaulL
Ja negadīsies neparedzēti šķēršļi,
tad 3 gados būsim pasauli apceļojuši
Bet tiklīdz Latvija būs brīva, dosi­mies
tūliņ mājup, varbūt kā pir­mais
un vienīgais jaunās Latvijas
kuģītis i i A« Kimdr.
Venecuēlas saimnieciskās dzīves
pamati ir petroleja un zelts. Patē­riņa
preces, arī pārtiku, Ieved no
ASV. Nepilnie 4 nUljonl zemes l e -
davotāju visumā nabadzīgi. Vēro­jams
liels tautību sajaukums. Džun­gļu
apgabalos dzīvo indiāņi un citaa
mežonīgas ciltis. Stāsta, ka mežoa
esot arī kāda balto mežoņu cilts gai­šiem
matiem un zilām acīm. Sl
cilts medībās dodoties ar saindētām
bultām. Dzirdētas domas, ka tie esot
vai nu ieceļojušo vāciešu, vai ari —
latviešu pēcteči (no Tobago laikiem).
Iezemi<*§u «••^rinls p'^rHums ir ķii>
zaķu olas ar ēzeļa bifšteku. Ķ i m -
kas šeit ļoti lielas; Karabobo apga­balā
pats redzēju pusotra metra ga«
ŗu „nezvēru", kas fiļan bija ļoti b a l -
Hgs. Iedzimtie mēdz pārgriezt ķir­zakai
vēderu un izņemt olas, pēc
kam vēderu atkal aizšuj un palaii
rāpuli vaļā līdz nākošajai reizei.
K a r a k a s ā , februāri.
V. BAlodli.*
Daugavas Vanagiem AustrfiUJI
pagaidām darbojas 4 nodaļas. Par
tautiešu saziedoto naudu nosūtīti
vairāki pārtikas sainīši invalidiem
Vfidjā. Jauku priekšzīmi rādījuši
tautieši H. Uljfins, J . Kasparsons, A.
OSs, E. Polis, A. RimSāns un G. Zil-berts,
kas Daugavas Vanagiem zie­doja
savu nopelnīto vienas dienai
algu. Daugavas Vanagu pārstāvis
Austrālijā i r P. Sprlncls, PMD. New-
Norfork, Tas,, AustraUa.
Sidnejas latvieSu
ev. lut. draudzes dā­mu
komiteja 26. febr.
rikoja koncertu, pie­daloties
sollst Mir­dzai
Stūrei. Olgai P l -
Jolel, Kārlim Nlclm
un V. Stālam, latvie­šu
viru korim B. ViSas vadībā un
stīgu orķestrim V. Argaļa vadībā.
Varžulejas, Mežmalas un Akmeņ-kalni
saucas trīs pirmās latvieSu
iegūtās ģimeņu mājiņas Blčvortā
(Beechworth) Austrālijā. Pavisam Sai
pilsētā dzīvo 8 latviešu ģhnenes,
kuru maizes pelnītāji strādā turie­nes
ādu fabrikā.
Latviete Emma Eglīte 15. 2. Rle-tumaustrālljas
galvaspilsētas Pērtas
radiofonā dziedāja prof. J . Vītola,
E. Dārziņa uc. latviešu komponistu
darbus. Dziedone Austrālijā ieradās
nesen no Dānijas, kur viņai bijuši
2 patstāvīgi koncerti. E. Eglīte Rīgā
darbojās operas korī, bet ari Jau
dzimtenē tā reiz uzstājās patstāvīgā
koncertā. Māksliniece tagad strādā
par mājkalpotāju kādā austriOlešu
ārsta ģimenē.
Londonā 19. febr.
notika latviešu tau­tas
augstskolas svi­nīga
atklāšana, pie­daloties
ari sūtnim
K. Zariņam, kas uz­runā
klātesošajiem
norādīja uz kultūras
vērtību radīšanas un saglabāšanas
nozīmi trimdinieku dzīvē. Svinīga­jā
aktā runāja vēl prof. J . Alksnis
un J . Andrups. Jaunā latviešu tau­tas
augstskola saņēma daudz apsvei­kumu.
Donkasteras (Anglijā) latvieSu
ogļraču kopa februāri svinēja savus
pirmos gada svētkus. Svinībās pie­dalījās
sūtnis K. Zariņš un māc. R.
Āboliņš, bet mākslinieciskos priekš­nesumus
veica pianiste Marianna Z a ­riņa
un Bradfordas DV drāmas ko­pa
Lintiņas vadībā.
Nodibināta Dau­gavas
Vanagu noda­ļa
Dānijā. Inidfitoru
sanāksmē Kopenhā-
^^^"^^ genā nodaļas pagai-
^ du valdē ievēlēti R.
Kazaks, I. Reitma-nis,
J. Resnais, A.
Rugājs un A Isaks.
Lietuvas valsts neatkarības svēt­kos
Kopenhāgenā notika svinīgs sa­rīkojums,
piedaloties ari latviešu,
igauņu un dāņu pārstāvjiem. No
latvieSu puses brāļu tautu tās goda
dienā sveica V. Briedis. Pašlaik
Dānijā dzīvo apm. 260 lietuviešu.
Par latviešu ev.lut
mācītāju Francijā a r -
chibīskaps prof. Dr.
T. Grinbergs iecēlis
māc. Edgaru Lap-puķi.
Parīzē nodibinā­jusies
Baltiešu stu­dentu
apvienība, kiiŗā latvieSu stu­dentus
pārstāv Z. Zacharevičs im T i
Ķēniņš.
i
i .ī
Vļ
H
1-5
ņ
f.i
I
[•1