1950-03-01-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
W^^^^^m Dānijas to panākt." Tie bija p VārcSL Otrā d i^ ;Hi;MStoā no Koksa 3ii&lrtala F-^^ Pārogļo- Sķivļlem** ASV atrodamas inovērojušl im mēģināju-. ^aJir^ desmit pīiotu, i ; Jldnf^ gan vis^ jķmēgbiājimja ļldapa^ i^ltla jraķeSu cbdzi^ii^ i i nevienu Sķīvl nav llg^ttfelcā^ filēŖdaniiies |ii:^Jfe^;h^ nevieni tt$aparāts, un no* ir ;ari adņojumfi pai ^i^»iL 1948. g. 22. jfc lasīto dežūrējošai! • §5bis!s ieraudzīja m iiastāvigt gaisma tia ļttvaš virsmas deva ļoti " S K U - a s i ip'as pz<et nakts d ^ vēlāk 6o p^mai^ kādas l i l i i l i N d i ^ Kle. Džons Vitets sā-piislipka satikuSi kādu Ičtniāšīim^ vairākas i^m^s^i^i^^ strauji kad pilots mēģināja pie* ^tet^^^^H^^ „Apmē* ļ^c satikšsmās mēs pie« laivainajam lidaparātam līdz umciin. GMskuģis Ildzina-gam^ ilgstam. Tar bija m garš. Astes galā tas iz-ļ$ Iii gaŗaa t>ranžaa krā« is^ ^īkdL kuģa virspus iz-išgtt idlgaim^^^^^g to» iļ)ēGlga, ka žilbināja muim nebija plākšņu, bet :iii#l varējām redzēt divas i t i ' n d i ^ mastu,' Ķdzi^ kāds ir lidmašīnām ar ra?- ' mēs vēl tuvojS» §^ tfiķete pēkšņi ar apdul-sprādzienu pacēlās $tāvu8 tNazudfti** I mi i' JiiiēSmia i2^siud^ P i i i i i t K Ļ Ņujorkai ^ g i t ; vl^ai nedēļai bi^ darba palikuši .23.000 strād- , „ līdz šim ieceļojuši Savīstīs. Pag. svētdien Ņu- I i317r l)^ pirmdieii etoto personu. Trešajā kas Ņujorku sasniedza dofi^es tālāk uz Jaunor-flMgi^ M kā- Itaļu tekstilfabriku Berga- Imē; liesmas plosījās 12 " "jī6 zaudējumi sasniedz SpSnijas sGtnls .Mdķsi- Galostra. Vainīgais, kādi ļfpuMikSnis, kas'raidīja pret revolvera, šāvienus, ap« ikreAiēto ASV diplomāta 56 sāksies pirmdien portu-iteumāfr& ā Markvē. Darba Izēts apmest prezl-m programmu par palīdzību aipalikuša- 209.000 bedlirbnieka paS« Austrijā. Februārī viņU: eiinājles par 12.670. liis atomenerģijas Jaata* sagatavot ASV marta» ,ž;ēti nevis atombumbu ra-et gan atomenerģijas prak-etošanai lidmašīnām, ku-fia> rikās. miris 49 g. vecais padomju ,tnants Ivans Fedjukins, mijas oficiozs Sarkans Nāires iemesli nav minēti, ^sevišķi izcēUes" ciņas 1 Berlmē. ^ turp- un atpakaļbrau-uz Riētumvācijas dzelz- ^ , ar I. martu, derīgas iw v|l 12 Hdz pirmdienai &lWz pirmdienai pLļ?'' Tui S,2T kg smagu ber- , dzemdējusi 4,15 m lielā vSciete Marianne Fromn^ tēvs, kas kopā ar sf^ varietē, ir tikai 1,38 kā obUgāts mācīt^ Upsa^ Sķolni^l uz pilsētas re^ S dejot tango, rumbu ^ miris angļu g^^l i i ^ kas savā mūža W^ fetievis uz kanceles, iidlākajiem un r a ž^ w^;j40da^trau ^n^feriem» LATVIA Latvian Newspaper Publlshed cmder EUCOM CivU AffalTB Dlviaion Authortsation Number UNDP lae. Publisher and Edltorj Valdemārs Lam-toergs. EBUngen/N.. Breite Str. W . Printer: Ungeheuer & ulmer. Ludwlg8bur3. KOmer-rtr. 18.PubU8hedtwiceweekly. Clrculatlon U.O0O. Nr. 17 (S61) TrdkUen, 1950. g. L marti. tintt traldleoit «o <wtdttola Udevtja: Mtvlelo Oeatrfii Ko* mtttja. Oalvcoatt Ndaktoctt V. Umbergi; galveni i«daklofa vietosi: M CuUtit. B«lak« kori: A B^Utelnt. J. Jikab* sons» a Ķ I s ^ e. Raliten, L. Svarcs. AustriUjM rtdals cUu vad. A. Smits (Uwley Rouse. Canberra, A. C. AustnOii). Redakdjaa adifte: Esallngra/N.. Bmtte Str. i-l» ttitfoos in». ais kabinets Anglijā pēdējos 100 Snl^^T^^/ STRSDNJEKI AR 19 VIETU STARPĪBU - NEVIENA JAUNAJĀ PARLAMENTA--MORISONS PIETHC J^^^ NAS VELĒŠANAS - ETLIJS TOMĒR SASTtoA KABlK^ VAL DIBA GAN AMATS, B E T NE PIE VARAS,^SA BBC «aiĀ!**^*^:"? pēdējiem rezultātiem otrdien sti^eku valdības vairākums jamia ā Anglijas parlamentā samazinājies vēl par 3 vietām. Joprojām nav ziņu par-1 vēlēšanu iecirkni Pašreizējais stā-voklis ir: sociaUstl 315, konservatīvie - 296, Uberali - 9, Iru nacionālisti - 2, neatkarīgie liberāļi-l, apakšnama priekšsēdis - 1. No vēlēšanām Lielbritānija izgājusi stipri vājināta. Neraugoties uz mecigo 19 balsu vairākumu, strādnieku premjers EtUjs tomēr sestdien paziņoja, ka sastādīs jaunu valdību. Vispārējais noskaņojums ir drūmsun Londonā paredz, ka jaunais parlaments dzīvos tikai dažus mēnešus.Kopš 100 gadiem nevienai britu vali-dībai nav bijis tik niecīga vairāku-ma parlamentā. BBC komeatātors iesakās: „Viena vienīga gripasepidēmija var katru brīdi gāzt jauno^ valdību." Daily Mail politiskais korespondents Brod'beds publicējis sensacionālu ziņu, ka strādnieku valdībā radusies bīstama plaisa. Kamēr Etlijs un viceprainjērs Morisons esot ar mieru sodalizācijas politiku mlksti- . nāt, partijas trešais stiprais — Anai-rins Bevans pirmdien paziņojis, ka viņš esot pret katru partijas programmas mīkstināšanu un savu līniju izturēšot pat tad, ja vajadzēšot dibināt atsevišķu radikālsociālistu partiju. Pirmdien Londonā runāja strādnieku partijas vicepremjers Morisons. Viņš sagatavoja angļu tautu Uz to, ka jau ļoti drīz notiks jaunas vēlēšanas. So paziņojumu Londonā uzskata par oficiālu strādnieku partijas deklarāciju. Ar tikpat lielu saspīlējumu un nepacietīgām gaidām kā pašā .Lielbritānijā, arī visā pārējā pasaulē pagājušo piektdi^ miljoni klausītāju pie radio aparātiem un daudzi tūkstoši i>ie lielo avīžu redakcijām .sekoja dramatiskai vēlēšanu cīņai. .Piedalīšanās vēlēšanās šoreiz bija augstāka nekā jebkad līdzšinējā britu tūkstošgadu vēsturē. Piedalī-jUļšies vairāk nekā 84% no visiem balstiesīgajieb vēlētājiem, kamēr 1945. gadā bija tikai 73%. Pēc pirmajiem vēlēšanu rezultātu ziņojumiem strādnieku partija konservatīvajiem bija priekšā ar vaiUrāk nekā 60 balsīm. Tad stundu pa stundai konservatīvo kandidātu skaits auga, un pl. 5 pēc pusdienas Cerčila partijai pat bija jau 1 kandidāts vairāk nekā Etlijam. Sest- >^ dienas rīta agrajās stundās tomēr kļuva redzams, ka vismaz ar dažu balsu vairākumu sociālistiem nodrošināta techniska uzvara. Tā ari izrādījās. Sestdienas rīta prese Londonā jau ziņoja, ka vēlēšanās negrozāmi uzvarējuši strādnieki, bet ka konservatīvajiem katrā ziņā piešķirama morāliska uzvara, jo sociālistiem trūkst parlamentā nepieciešamā 50—60 balsu vairākuma. Vissmagāko zaudējumu tomēr vēlēšanās bija cietuši liberāļi un komunisti. Liberāļi šoreiz vēlēšanās gāja ar ļoti lielām cerībām un vairākiem simtiem kandidātu. Tāpat arī komunisti vēlēšanās piedalījās ar 100 kandidātiem, bet abas šīs partijas 449 vēlēšanu iecirkņos zaudēja tik smagi, ka tām nebija pat 1/8 no pretinieka kandidāta balsīm, un bija jāzaudē iemaksātā kandidāta drošības nauda 150 mārc. Par l i berāļiem laikam samaksās Lloids, kur tie bija apdrošinājušies. Komunisti zaudēja arī savus abus apakšnama locekļus, ko tiem deva 1945. gada vēlēšanas. «• 0 0 Latviešu pārslavj kātoju preses starptautiskajā kongresā Roma (E). — Romā pag. mēnesī notika trešais katoļu preses starptautiskais kongress, kurā piedalījās ap 300 delegātu no 25 valstīm. Latviešu katoļu presi pārstāvēja māc. P. Bečs un J. Škutāns. Trīs dienu laikā notika apspriedes gan par preses techniskajiem jautājumiem, gan par starptautisku katoļu preses orgānu izveidošanu. Diskusijās kongresa dalībnieki vairākkārt pieminēja arī boļševiku verdzināto tautu likteni, Baltijas_ valstu stāvokli. Pieņemtajās rezolūcijās katoļu preses darbinieki aicina uz cīņu par cilvēka personiskajām brīvībām, cieņu un taisnību. Pati vēlēšanu gaita Lielbritānijā bija ļoti mierīga un nosvērta. Nekur nebija sadursmju vai nekārtību. Ar lielākām ovācijām nekā tas parasts tauta ielās apsveica konservatīvo kandidātus, kas ar lielu balsu vairākumu bija izcīnījuši no jauna sev vietu apakšnamā. Visumā var teikt, kā no abu pretinieku partijām ievēlēti visi līdzšinējie svarīgākie līderi. Izkritis tomēr tāds pazīstams politiķis kā strādnieku populārais ārlietu viceministrs Meiju. Visumā Cerčila ģimene var atzīmēt 3:1 uzvaru, jo ievēlēts pats vecais Vinstons un abi viņa znoti, no kuriem vecākais Denkans Sen-dijs ir viens no Eiropas ūnijas redzamākajiem cīnītājiem. , Vēlēšanu rezultāts visā pasaulē izraisījis jūtamu vilšanos. Neapmierināti tiklab paši angļi, kā arī viņu sabiedrotie — Francija un ASV. Nevienam nepatīk, ka Lielbritānijā nodibinājusies tagad valdība, km nav nekādu izredžu nedz ilgstoši pastāvēt, nedz pieņemt izšķirīgus un svarīgus lēmumus, kādus prasa tiklab pašu angļu iekšpolitika, kā arī starptautiskais stāvoklis. Līdz- (Turplnājums s! Ipp.). ASV propaganda pastiprināsies visā pasaulē Vašingtona (C), — Newsweek 27. 2. ziņo, ka ASV nacionālās drošības padome drīz sākšot realizēt pagājušajā rudenī pieņer^tos plānus par pr9pagandas pastiprināšanu Eiropp un citās aizjūras zemēs. Sajā propagandas darbā izmantošot ārlietu ministrijas, armijas, Maršala plāna un citu ASV institūciju organizācijas. Informētais žurnāls piebilst, ka nacionālās drošības padome esot izstrādājusi ari plānus, pēc kuriem rīkoties kara gadījumā. Amerikas Balss pirmdien paziņoja, ka tās raidītāji Klusajā okeānā gar Āzijas cietzemes krastu tā pastiprināti, ka varēs ar saviem raidījumiem sasniegt „katru radioaparātu Āzijas kontinentā". Jaunus rai-dītājiis ierīkos ari Eiropā. ASV diplomāti jau atstājuši Bulgāriju Belgrade (D). — Sestdien Belgra-dē ieradās Savienoto valstu sūtnis Sofijā Donalds Hīts ar 47 diplomātiskās misijas darbiniekiem. Stacijā amerikāņu diplomātus aj^vj^ica ASV sūtnis Juogslavijā Džordžs Elens un Lielbritānijas sūtnis sērs Caris Pīks. Pēc tam, kad Savienotās valstis paziņoja, ka tās pārtrauc diplomātiskās attieksmes ar Bulgāriju, Sofiju tagad atstājuši visi amerikāņi. Kā zināms, ASV pilsoņu interešu aizsardzību Bulgārijā uzņēmusies Šveice. UP ziņo no Vašingtonas, ka tie^- Uetu ministrija apķīlājusi visus bulgāru, rumāņu un ungāru pavalstnieku īpašumus Savienotajās valstis. Kāds valdības pārstāvis šai sakarībā paskaidroja: tas darīts tāpēc, ka Ungārija, Rumānija un Bulgārija «pārāk lēni" kārto savus maksājumus. Kāds žumāUsts jautāja, vai šī īpašuma apķīlāšana nav skaidrojama ar politisko saspīlējumu, kas valda ASV un minēto trīs Balkānu valstu starpā. Uz šo jautājumu valdības pārstāvis neatbildēja. mm Vācu tautas policistus apmacis Padomju savienībā BerUne (D). — Die Neue Zeitung Berlīnes izdevums ziņo, ka krievi nolēmuši vācu tautas policistus turpm^ apmācīt Padomju savienībā. Visās Austrumvācijas policijas skolās pašreiz notiekot kandidātu reģistirēSana. Padomju militārā pārvalde vēloties noorganizēt īpašas tautas policijas vienības, kam jau tuvākajā nākotnē būs jādodas uz Padomju savienību, lai „iegūtu tur militārās un politiskās zināšanas". Lai izraudzītu aspirantus, policijas skolas pašreiz apmeklē padomju virsnieki. Die Neue Zeitung sakās zinām, ka pirmās policijas vienības uz Padomju savienību dosies no Prenc-lavas. Nesen Maskavu apmeklēja vairāki augsti vācu policijas virsnieki, kuru vidfi atiradās ari agrākais Brandenburgas iekšlietii ministrs Bechlers, blj. Austrumberllnes policijas prezidents Markgrāfs un līdzšinējais Brandenburgas policijas šefs Steimers. Die Neue Zeitung piebilst, ka šis apmeklējums noticis tāpēc, lai vienotos par tautas poli-cijas apmācībām Padomju savienībā. 7 senāta juridiskās komisijas locekli p M Mekkeranu Gatavojoties brīdim, kad senatora Mekkerana vadītās juridiskās komisijas lēmumus par DP likuma papildinājumu sāks apspriest senāta kopļŖpulce, komisijas vairākums — 7 Idčekļi iesnieguši senātam atsevišķus paziņojumus, ka aizstāvēs DP likuma liberālizēšanu; viņi nepievienojoties lēmumam, ko pieņēmusi viņu pašu komisija. Trīs no šiem septiņiem parakstijuši paziņojumu, ka atzīst komisijas vairākuma izstrādāto projektu par netaisnu un praksē nepielietojamu, un tāpēc vēlas pilnīgi jauna DP likuma papildinājuma izstrādāšanu. Divi citi senatori visumā pievienojas komisijas izstrādātajiem noteikumiem, bet vēlas tos papildināt, un pēdējie divi paziņojuši, ka pēc viņu domām likumu vajadzētu „vēl vairāk liberalizēt". So 7 locekļu rīcību kvalificē kā „dumpošanos pret komisijas priekšsēdi". Latviešu raidījumi Bostonas radiofonā Harvards Džonsons, kam ASV pieder ap 200 restorānu, sākot no Meinas štata ziemeļaustrumos līdz Kalifomijai dienvidos, dāvinājis 1000 dolāru samaksai par 20 pusstundu gariem latviešu radioraidījumiem Bostonas Kvinijas raidītājā, So staciju pieteic kāWJDA, un tā atrodas starp 130—135 m. Raidījumi jau iesākti un notiek katru svētdienu no pl. 1.30—2 p. p. Raidījumos piedalās dubultkvartets Tēvija, tenors Rūd. Valdmanis, kontrabasists Ludvigs Juchts un v i jolnieks G. Bērzs; r^ida ari Reitera kora iedziedātas skaņu plates. Raidījuma muzikālais vadītājs ir J. Ansbergs, bet pieteicējs māc. Osv. Blūmītis, kas klausītājus iepazīstina ar mūsu tautas likteņgaitām un ciešanām padomju režīmā. Laiks spiež IzsķiHies IRO bridina; Vairs tikai 17 nedēļas palikušas līdz 30. jūnijam» kad izbeidzas aprūpe DP nometnēs. Tāpēc lai ikviens jau šodien, kad IRO ierēdņiem vēl Iespējams palīdzēt, izšķiras un sāk gatavoties tālākai emigrācijai vai palikšanai oz dzīvi Vācijā Abos gadījumos nekavējoties jāsāk kārtot vajadzīgās formalitātes, jo vilcināšanās un gaidīšana uz pēdējo kuģi vai minūti var beigties ļoti kļūmigi ASV atašeja miklainā nāve dzelzceļa tunelī Vīne pārliecināta par politisku' slepkavību. Vogelera kundzes svarīgā liecība Vīne (F). — Pagfijošo ceturtdien Paslifas dielicela tuneli, kat atrodas apmēram 80 km no Zalcburgas, atrada pilnīgi sakropļota 8a?le« noto valsta flotes atafieja Bokareati kapteiņa Eiieiia Ķirpa Iftl. Taa notika drld pēe lam, kad oaarl tonelim bija iibraudi Arlbergai ortait» ekspresis, kas oitor satiksmi starp Vīni un Parld. Ofiellliiii Ieatidem saiinoties ar Bakaresta, noskaidrojii, ka Kērps atradis oelojomi oi Parisi. Austrieia policija koiA ar amerikiņa kriminlIpoUciJa CID ne* kavējoties sāka ismeklēiana. Dīvains ir tas apstāklis, ka KSrpa kabalil neatrada viņa diplomātisko pasi Informētas aprindas Vīnē lasaUi, ka Mnerikāņu flotes ataSeJs nogalināti poUtiskni motīva d€L Kārpa liki pir« veda as Mindieni, kor notika medicīniska obdakdja. Nekādai vardar^ bibas pazīmes tomēr nav konstatetaa. Ceļā uz Parīzi kapteinis Kērps brauca franču sabiedrības Compag-nie des Wagons Lits guļamvāģi, kas nekavējoties nodots CID rīcībā, lai varētu turpināt izmeklēšanu. Guļamvagona durvis taisās uz iekšu, kāpēc pa tām Izkrist liekas gluži neiespējami. Ari logi ir pārāk šauri, lai pa tiem izsprauktos ārā. Bez tam austriešu policija konstatējusi vēl kādu interesantu parādību, kas aizvien vairāk apstiprina aizdomas par slepkavību: netālu no tuneļa ir kāds liels līkums, ķo ekspresis parasti pārbrauc ar nesamazinātu ātrumu. Dīvainā kārtā kapteiņa- Kērpa līķis atirasts pilnīgi pretējā pusē nekā pēc inerces spēka tam vajadzēja būt. Franēu guļamvagonu sabiedrība paskaidro, ka pēdējo 50 gadu laikā neviens pasažieris nav izkritis no tās vagoniem. Mīklainā nāvē mirušais amerikāņu flotes atašejs bija tuvs draugs Voge-leram, kam ungāru tiesa nesen piesprieda 15 gadu ilgu cietuma sodu. Ceļā uz Parīzi kapteinis Kērps Vīnē apmeklēja Vogelera kundzi. Viņai un vairākiem paziņām flotes atašejs pirms Vīnes atstāšanas Izteicies, ka „viņam ir bailes par savu drošību". „Man ir tāda sajūta," teicis Kērps, „ka man kāds pastāvīgi seko." Amerikāņu kriminālpolicija vienu laiku pielaida varbūtību, ka flotes atašejs izdarījis pašnāvību. So pieņēmumu kategoriski noraida Vogelera kimdze. „Kad mēs satikāmies, kapteinis Kērps bija dzīvot priecīgs un viņam nebija nekādu rūpju, atskaitot nelāga sajūtu par izsekošanu," paskaidroja viņa preses pārstāvjiem. Amerikāņu kriminālpolicijai Vogelera kundze izteicās, ka tanī dienā, kad mīklainā nāvē mira Kērps, viņai kāda nepazīstama sieviete piezvanījusi pa telefonu un perfektā angļu valodā jautājusi: „Val jūs esat kaut ko dzirdējusi par savu draugu?" Domādama, ka zvanītāja ir kāda kapteiņa Kērpa paziņa, viņa atbildējusi Jā. Tad mistiskā balss pateikusi: „DomāJiet par viņu" un nolikusi telefpna klausuli. Informētas aprindis* Vīnē izsakās, ka Kērps kā diplomātiskais kurjers vedis uz Parizi ļoti svarīgus slepenus dokumentus. Jau Vīnē viņam sekojušas vairākas nepazTstamaa personas. Kapteinis'Kērps bes tam bijis labi Informēts par Rumānijai miUtāro stāvokli un par krievu Maliņās iflras floti. CID pašreiz nopratinājusi vairākus pasažierus» kas Itif^ ar flotes atašeju atradās ceļā ua Parīzi. Lielu neskaidrību šai kompli-cētajā gadījumā rada ari tas stā-vokUs » ka kapteiņa Kērpa kabati atrasta biļete, kas nebija izdota us viņa vārdu. Ņujorkas advokāts Emsts, kat vēlējās aizstāvēt Vogeleru \m lidmašīnā bija Q)eciāU ieradies Vtiiē, Daily Mail pārstāvim Izteicās, ka Vogelera kundzi pastāvīgi i^gft divi amerikāņu kriminālpoHcisti, tērpušies civildrēbēs. ASV mUltāri pārvalde Vīnē tikai nesen atjēgusies, kādā ceļā krievi nolaiņa cilvēkus. Padomju aģenti pa kanāUiācl* Jas šachtām slepeni ienākot rietimm sektoros un tādā ar ndSāuj^^ Jiem atkal dodoties projām, im Emsta informācijas šādā veidā aizvesti vairāk nekā 500 dlvlkit tt metode burtiski līdzinājās tiem notikumiem, kas at^lotf paaIstāmaJI angļu filmā Trešais virs. Pad. savienībai jauna flotes ministrija Londona (E). — BBC ziņo, kā pēe augstākās padomes prezidija lēmumā Padomju savienībā nodibināta tto-tes ministilja. Par tās vadītāju iecelts admirālis Jumaševs. Līdz Utfi flote bija iekļauta padomju bruņoto spēku ministrijā. Tagad ari tā piN dēvēta par kapa ministiriju. M a ^ - vas radio ziņo, ka Jaimās pārmaiņai Padomju savienībā notikušas tāpēc, lai ari ,41oti izveidotu par tikpat spēcīgu, kāda ir varenā sarkanā armija." Britu admiralitāte saņēmusi ziņas, ka krievi pašreiz būvē WM modemus kaujas kuģus un 1000 zemūdenes. Informētas aprindas Londonā pārilecinfitas, ka tuvāki nākotnē Padomju savienība dibloāi ari aviācijas ministriju. Tilo baidīs, ka ASV un Lielbritānija vienosies ar Padomju savienību Belgrade (C). «— Svē&en faarSals Tito atkal atgādināja rietumu lielajiem, ka viņš gaida uz Jauniem aizņēmumiem, bet ka an tālāka vilcināšanās nespēs mainīt Jugoslavijas «sociālistiskā komunisma kursu". Kā vērojams no iepriekšējās reakcijas Vašingtonā un Londonā, ari Sl otra runa lielu iespaidu nav radījusi, un rietumnieki uz to reaģē tikpat maz kā uz pagājušajā nedēļā notikušo Hočimina valdības atzīšanu. Vašingtonā norāda, ka ASV vēstnieks Elens esot bijis iepriekš informēts par to, ka Tito atzīs Vletnamas komunistu vadoni. Ņujorkas Ekspor-ta- Importa banka paziņojusi, ka tuvākajās dienās Jugoslavijai piešķirs 9,5 miljonus dolāru, uzsverot, ka tas izlemts jau pirms dažām nedēļām Vašingtonas informētas aprindas norāda, ka ASV ir vairākas iespējas Tito politik i regulēt un ietekmēt. Viens galvenajiem esot Triestas jautājums. Amerikāņi Tito ieteikuši tiešās sarunās ar Itāliju vienoties par Triestas ostas turpmāko likteni, apsolot, ka no savas puses palīdzēs Itālijai labprātigi atteikties no samērā nesvarigās, bet Jugoslavijai ļoti nepieciešamās izejas uz Vidtis- Jūru. Tito sarunas šāds nekavēdamies, Jo baidoties, ka Jau vistuvākajā laikā varētu notikt tieša saprašanās Padomju savienības, ASV un Lielbritānijas starpā, kas viņa stā-vokU ļoti pasUktinfitu. Newsweek 27. 2, šai Jautājumā norāda, ka ASV ārlietu ministirija atteikusies būt par starpnieku Tito ua Itālijas sarunās par Triestu. Eče-sons nevēloties „vēl vairāk uzkurināt Tito prasības pēc pieejas Vidusjūrai". 8INI VASARA PAREDZ ASV 6 MIU. BEZDARBNIEKU Vašingtona (C). — Prezidenta Trūmena padomdevēji pārsteigti, ka viņu optimisms nav piepildījies m bezdarbnieku skaits Savienotajās valstīs turpina strauji augt. Janvāra, mēnesī ASV bijis 4.500.000 bezdarbnieku, un, kā Vashinžton Trends pirmdien ziņoja, valdības aprindās paredz, ka šis vasaras vidū, neraugoties uz sezonas darbiem, kopējais bezdarbnieku skaits sasniegs 6 miljonu robežu. Caurmērā bezdarbnieku skaits ASV ir 7 proc. no visiem strādātājiem, bet dažos štatos šis skaitlis sasniedz 12 proc. m vairāk. ii 1 m i ii mi
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 1, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-03-01 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500301 |
Description
Title | 1950-03-01-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
W^^^^^m Dānijas
to panākt." Tie bija
p VārcSL Otrā d i^
;Hi;MStoā no Koksa
3ii&lrtala F-^^ Pārogļo-
Sķivļlem** ASV
atrodamas
inovērojušl im mēģināju-.
^aJir^ desmit pīiotu,
i ; Jldnf^ gan vis^
jķmēgbiājimja ļldapa^
i^ltla jraķeSu cbdzi^ii^
i i nevienu Sķīvl nav
llg^ttfelcā^ filēŖdaniiies
|ii:^Jfe^;h^ nevieni
tt$aparāts, un no*
ir ;ari adņojumfi pai
^i^»iL 1948. g. 22. jfc lasīto
dežūrējošai!
• §5bis!s ieraudzīja
m iiastāvigt
gaisma tia
ļttvaš virsmas deva ļoti
" S K U - a s i
ip'as pz |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-01-01