1949-04-28-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
XI. epratigās reia,- Slimais pazuS 2: ^^^^ nZļ. J3» vliian ^arza tumsā, | Melnais'ttzvaSI vienīgi viņa*! ^ - v i ņ a bija J Itāja, kas izvajjie, p m dzīvē •rtsiaia IvaFu, .ko labiS V un izcēla no jj. iienj.-arko tieBiļi l nvti -viegli ŗaiil: tehaift, TO_-rļt.^ p J o ŗ v i ļ i S pēc ne.' ļpanaļ.'aļ^a atslej» ļ.lllsdfls un vārti at«. sila : nemākslots sai gabals," i i M išap2;lnlgi attēli i, devās: apjcart.va. elļiSķīgarejuļJai terasi,' kas fegža pilsētas,; no lel^ pnieš, latizas jiirp tti^vinis,.liii šisbl3i atvieglojumi kā tad ta > [pārcēla par settii" i i - ^tt^ica Kit^ Ualm'dārir* ' len pagrabinos. Vai feK^artets atgriezis •ttumejas 1^ Žvi^ •Kvartets Zviedri- >ānijā 2 končertiļs, teHtu. kla\isita}ii | i Pēc dažu dienu aļ- 16; āprm dodas jaiļ^ SgMju, -kur parete Eoričfepti. Staip (ft 'kvartetam piwa-kas BBC'raidi# [(JrojieSi ka kvarteķ bijās, temermōzft^ m lā t«ri«n«» •(tsaucigas latenti 90^ i - j , Berkana^ iSts viesoties«» Isa Zemgaļa ffj Ubaltās, ar apj; 'idmaņa darbs''* V mēnesi f^JJjflļt Latviao New8paper pBblislMd tfflder EUCOM CivU Afteir* Divisioii AtiUiorisatioo fļmhtr UNDP 196. PnblUhtr UJ4 Wilor: KārlU RaWU». Dp Camp KldokStz atar Gfljtf<wf«/I>. Printer: •3chwfib. Volksb)." Gfliizbttrg/D., Bgm.- Uiidm..P!. 7. Circulation: 12000 Poblished thrM timcs WMkly. XArV:iAN NEWSPAPEIl Nr. 46 (270) Ceturtdi<āi, 1949. g. 28. apr. Itnik trīs reUts aedāļi. Isd** vēfs: LatvieSa preses darUoie- Ira sadarbības k ^ ; kopas ve-eākais M. Cnlltis. Galvenais redaktors K. Rtbācs (darbā neatrodas); tahr, redaktora vietn. M. Colltis. Redaktori: B. Ķīselis, A. Liepa, H. Min-denbtrgs. Redakeifas adrese: Gfiniborg/Do.^ Postfaek 79, (Ōlnmis 84). ta nav aizmirsta Sūtnis K. pie latviešu akadēmiskās saimes Pinebergā īiusu speciālkorespondentu ziņojums pa tālruni turpinot jiavu apmeklējuma braucienu pa britu joslas nometnēm, Latvijas ārlcariējals pilnvarotais, sūtnis Kārlis Zariņš vism* bUa sirsnīgi un sagaidīts viesis. Sastopoties ar latviešu sabiedrības vadītājām personām un Pinebergas universi^tes mācības spēkiem, sūtnis īsumā ^eskārās ari pašreizējam aktuālajām problēmām un rakstļiroja vispā-rSJo s^vokli, dodams norādījumus nālčotnei. Otrdienas ritā sūtnis K. Zariņš ierodas OmStetē, kur reto viesi sagaidīja nometnes vadība, gandrīz visi iedzīvotāji un skautu un skol-ni^ u smaidošā, dzīves priecīgā ierinda, kas tālo ciemiņu apsveica zem plīvojošiem nacionālajiem karogiem. Uzkavējies šeit tikai īsu bridi, sūtnis tomēr atrada laiku, lai bildēja ikviens no Baltijas valstu sūtņiem, un pēc katras runas kopīgi nodziedāja Latvijas, Igaunijas un Lietuvas himnas. Pateikdamies angļu militārai valdībai par iespēju turpināt studijas, prof. Stonka lūdza atļauju nodziedāt arī Lielbritānijas himnti. Prof. Stonka, pakavējies pie Pl-parkārloļiimtts DP ar interesi izšķirstītu vēsturisko un nebergas universitātes darba apstāk-blbliogralisko retumu — latviešu ka- ļiem un niOcotnes izredzēm, runas ŗavīru, bijušo Cedelghemas gūstek- nobeigumā piebUda: „Trijos gados, ņu izdoto laikrakstu. Garīgu možu- kamēr darbojas mūsu universitāte, jrmi^ spītēšanu laikmeta likstām, kas pierādījies, ka trīs kaimiņu tautas dveš no šīm lapām, sūtnim aplieci- varējušas lieliski sadzīvot un sastrā-njj^ arī invalidi šī pārbaudījumu dāt Tā i r garantija sadarbībai nā-laika īstākie liecinieki, ko viņš lap-ļ kotnē, ko vēl pastiprina mūsu sūtņu meklēja sava apciemojuma nobeiģu-'ļ klātiene." m§, apsveicinādamies ar ikvienu no ^j. §^ ^^-^^^^ ^^^^^ draudzīgo nāci-pārstāvji atvadījās, un sūtņi at- S O ^ talSkais^celš veda uz stud^^^ tautiešu vidū. centru Plnebergā, kur kopā ar Igau- ^^^^^ bariņš uzkavējās svētku zā-i*!.? sūtņiem viņš bija latviešu pārstāvju sabiedrībā, ku-bri^ militāras valdības viesis. Seit k ^ ^ ^ ^ g ^ ^ j . ^ ^ sacīja šeiienes lat-vii^ sagald^a Ķīl^ apgab^a mill- ^iešu komitejas priekšsēdis pulkv. tSrfc: valditoas prl F*y- A. Plensners: „Augstl godājamais vadītais n^inistra kungs, apsveicu un patei-trttu miiitarās pāJrvaUdes; galvenajā L^gj^j^is — arī to daudzo tautiešu *!!'*^ ^,^^^^1^*:^ ¥ [ v M ^ kuru šeit nav klāt — par to, a^::.yi^l^| PPA^iS^a komandteTis esat ieradušies kā Latvijas valsts puilkv. Boikots un LŅP un LGK pijavarotais, par to, ka esat tik paS- ' ' " •" / ' " ^ I 1 I m « aizlledzīgl pūlējušies mūsu visu la- M C S Ū SPfiCiALKORĒŠPON. bā un uzņēmušies arī tālo ceļu šurp VnPmNVTAA mnVTTFERRVVIIlJIUT AARR SSTUlTTNNĪr Ijg^^g gj^^g^ ^^^^^^U ZbVeēzlU kŠiu rsaasv JoSū s K. ZARIŅU LASIET 3. LAPPUSE ļ varētu savas nopelniem vainagotās dienas tagad vadīt arī citādi." Šiem priekšaēdis J. Celms ar finansu no-1 ^'^^^^"^ '^"^^^^ ^ ^P^^f . ^ zares vadītāju J. Niedru un Slēzvi- „Priecajos pec ilgiem laikiem at-gas- Solšteinas apgabala latviešu kaļ sastapt šeit dažu labu musu pārstāvi St. Jaudzemu. Baltijas valsts tapšanas laika cīnītāju", sava universitātes prezidents prof. ston- uzrunā sacīja sūtnis, pagriezdamies ka iet)azīstināja augstos viesus ar Pret pulkvedi Plensneni, „dazu labu universitātes vadību, pēc. kam sūt- jauņo, kam tagad sirma galva, bet nifi Zariņš kopā ar pārējiem viesiem, ko atceros vel kā tumšmatainu jau. cpikatijis Pinebergas spiestuvi, ku- nekli". Atbildot uz apsveikumiem r§ top studējošai jaunatnei nepiecie- un pateikdamies par visai sirsnīgo Samas grāmatas, devās uz auditori- sagaidīšanu, sūtnis tuvāk pakavējās jas telpām. Šeit Latvijas valsts Pie aktuālam problēmām, kas mtere-panvaroto un Igaunijas un Lietuvas se visus trimdiniekus. ^_ Sūtņus acīm redzami aizkustināja dienas, kad Anghjas v^^^^ studentu sagaidītāju grupa, kas bija tp atzina Latvijas iekļaušanu Pa-posusles nacionālos tērpos un pa- domju Savienība", sacīja sūtnis, es sniedza tālajiem viesiem krāšņus pie attiecīgam angļu lesta-ji^^ g dem, lai noskaidrotu savu stāvokli - ' šajā jaunradītajā polītiskajā situāci- Prezldents Stonka iepazīstināja Atbildē man paskaidroja, ka sūtņu? ar rekitoŗiem, dekāniem un Lļ^an paliek visas tās pašas tiesības, mācības spēkiem, kuļni vidū sūtnis ^ā^as es kā ārvalsts diplomāts bau- ZarlņS pēkšņi ieraudzīja savu senu, Miju līdz šim. Ir gan iestājusies zi-llgl neredzētu paziņu un dzīves cīņu nama starpība ranga ziņā, bet tas līdzgaitnieku prof. ĻauibL Abi sir- nav tik svarīgi kā tas, ka man ir mle, cienījamie latviešu politiskās pilnīga rīcības brīvība un pilnas di-un kultūras pasfiuiles seniori daudzo piomāta tiesības. So apstākli man svinību dalībnieku klātienē sirsnīgi rakstiski apliecināja un praksē ari apkampās un veltīja viens otram da- respektē, kā to pierāda tiesāšanas 2u izjustu ' atkalredzēšanās vārdu, ļ Latvijas kuģu dēl, kurā izšķīrēja un TAUTIETES APSVEIC SŪTNI K. ZARIŅU BEDBURGS No kreisās: E. Hāznere, T. Prīmanci sūtnis Zariņš, M. Balode un Z. Grencione ar savu meitiņu Dairu illillllllllltll)llllli1||11lllllltltllllltltiltltlllltlllO^ Jau maijā sagaida Berlīnes blokādes TASA OFICIĀLAIS PASKAIDROJUMS — NEGAIDĪTA PADOMJU PRESES TOŅA MAINA IRO vadība amerikāņu Joslā patlaban izstrādā programmu DP nacionālo skolu progranunu konsolidēšanai. iSī jautājuma apspriešanai ar IRO vadītājiem darbiniekiem joslas galvenajā štābā uzaicināti arī visu DP tautību nacionālie pārstāvji, lūdzot viņus uz apspriedi ņemt līdzi ziņas par DP nacionālo skolu pašreizējo stāvokli, sākot ar bērnudārziem un beidzot ar augstākām mācības Iestādēm. Nesen ieceltais DP orientēšanas un izglītības koordinēšanas nozares vadītājs Hermans J. Holidejs sarunā ar mūsu līdzstrādnieku par šo Jautājumu izteicās, ka IRO gatavojoties koordinēt mācību programmas v i sām DP mācības iestādēm, kurās, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, mācoties pavisam ap 25.000 audzēkņu, IRO negrib likvidēt vai pārveidot nacionālās skolas, bet pēc Iespējas atbalstīt tās ar mācības līdzekļiem un citādi. Tai pašā laikā pēc iespējas iāintensīvizē tādi mācību priekšmeti, kas var palīdzēt audzēkņiem izceļot; vispirmā kārtā pastiprināma angļu valodas mācīšana im audzēkņu iepazīstināšana ar emigrācijas zemju ieražām, dzīves veidu im īpatnībām. Vislielāko vērību . veltīs bērniem vecumā no 6 līdz 15 gadiem, mēģinot arī turpmāk viņiem nodrošināt normālu skolas izglītību. Tāpat atbalstīs ari vecākus audz^us, par cik tas nekavēs izceļošanu. Pēc ciešāku sakaru uzņemšanas ar nacionālo grupu skcflu dzīves vadītājlenru IRO grib centAllzēt skolas grāmatu apgādāšanu. Tplpat les|)ējama centrālu Intemāituf iekārtošana augstāka tipa skolām uc. Orientēšanas un Jz^ītības nozares vadītājs Holide^ļs pirms iecelšanas tagadēji ai)Ā&tā bija niQ9.9PS^b^ Izvietošanas- vlrsmekš, bet pirms tam trīs gaduS strādājis bēgļu aprūpē Tālajos austnmios. Viņš uz^ sver, ka pašreiz DP sikolu konsolidēšanas darbs ir vēl tikai plānoSa- . , , . .nas stadijā. Holidejs arī apzinoties Pēc tam, ķad pasaule trīs nedēļas bija veltīgi izminējusies, vai notiek grūtības, kas saistītas ar nacionālo saruitias Padomju Savienības un ASV starpā par Berlīnes blokādes atcel- gkoJu programmu ple^aņoSanu iz-šanu, divpadsmit stundas pēc vienošanās Frankfurtē padomju oficiālā melošanas diktētajām prasībām bet ziņu aģentūra TASS publicēja paskaidrojumu. No tā izriet, ka Maska- tomēr cerot labā sadarbībā ar na-va butu ar mieru atcelt kustības ierobežojumus ar agrāko Vācijas gai- clonālajām grupām šo uzdevumu vaspilsētu, ja rietumu sabarotie noteiktu termiņu četru ārlietu niini-|veM. stru konferencei TASS paskaidrojums nostādījis pasauli jaunas miklas prļekšā: viena da]a komentātoru domā, ka tas ir vienīgi Maskavas manevrs, lai aizkavētu Rietumvācijas valdības dibināšanu. Citi turpretim ieteic nelolot veltīgu optimismu un izturēties rezervēti, kamēr Padomju Savienība nav parādījusi savu labo gribu. Sekoja laboratoriju, anatomikuma nn. darbnīcu apskate, tāpat sūtnis Zariņš iegriezās arī studentu un mā-cibaa spēku dzīvokļos, apmeklēja ari PiaSo bibliotēku, kas aptver pāri pftr 12.000 sējumu, un, nepiecletīgl gaidīts, devās uz svētku zāli, kur v l - ^am no jauki u2jpostiem galdiem pretim māja nacionālie standartiņi. I^dents Stonka garākā uzrunā apsveica augstos viesus. Viņam at- (Beigas 5. Ipp.) TAiSA paskaidrojumu nolasīja otrdien agri no rīta Maskavas radio. Ievadā paddmju oficiālā ziņu aģentūra deklarē, ka Padomju Savienība nav sākusi nekādus priekšdarbus, lai atceltu Berlīnes blokādi. Ārzemju presē pēdējā laikā publicēts daudz aplamu ziņu, kāpēc TASS paskaidro sekojošo: Sarunas abu valstu starpā noti'^k jau kopš februāra. 15. februārī amerikāņu delegāts pie Apvienotļajām Nācijām Džesups jautājis Maļikam, kāpēc Staļins intervijā Kingsberijam Smisam neviena vārda nav teicis par Vienveidīgas valūtas ievešanu Berlīnē. Uz to Maļiks ^bildējis, ka par šo jautājumu jāizšķiras četru lielvalstu ārlietu ministriem. Tad Džesups jautājis, vai Padomju Savienība būtu ar mieru , atcelt Berlīnes blokādi. Karu var sākt vienīgi Padomju Savienība Rūzvelta apvienībā Ņujorkā senāta āiilietu komisijas loceklis senators Artūrs Vandenbergs pirmdien iztei- <^as, ka trešo pasaules karu var sākt vienīgi Padomju Savienība. Ja Maskava to nevēlēsies, tad pasaulē valdīs miers. Senators Vandenbergs tUak norādīja, ka Savienotās Valstis neizmantos savu atomieroču mono- P^u. Amerikāņiem tomēr jābūt t?''AVl aizstāvētu brjvās teu^ latviešu pārstāvji A. Trap^ns un J. I^He^is, invalidi un Atlantika pakts. SŪTNIS K. Z A R I N S LATVIEŠU TRIMDAS DZiVES V . ^ r r A J U U N INVALIDU VIDU Uz šo jautājumu Maļiks atbildējis 21. februārī: Padomju Savienība ar mieru atcelt blokādi, ja rietumu sabiedrotie tai pašā laikā atcel pret-blokādi un paziņo noteiktu termiņu četru ārlietu ministru konferencei. Pēdējās sarunas abu valstu delegātu starpā notikušas 10. aprīlī. Savienoto Valstu ārlietu ministrija tās pašas dienas vakarā publicēja savu paskaidrojumu. Vācu radiofoni tai brīdī pārraidīja Amerikas balsi. Kārtējo raidījumu pēkšņi pārtrauca im paziņoja, ka sekos svarīga amerikāņu ārlietu ministrijas deklarācija. Ievadā Vašingtona paskaidro, ka sarunas Padomju Savienības vii rietumu sabiedroto starpā sākušās jau pagājušajā vasarā. Toreiz tās izjuka Maskavas nepiekāpības dēļ. Ja TASA paskaidrojums atbilst padomju valdības viedoklim, tad, pēc amerikāņu ārlietu ministrijas domām, ceļš liktos atvērts, lai atceltu Berlīnes blokādi un sāktos četru ārlietu ministru konference. Valcarā Baltajā namā notika prezidenta Trumena apspriede ar tuvākajiem līdzstrādniekiem un Džesupu. Priekš konferences Džesups paskaidroja žurnālistiem, ka .^stāvoklis ir cerību pilns". Par šo apspriedi pagaidām nav nekādu oficiālu komunikē. Lai gan informācija par sarunām ar Padomju Savienību pasaules presē parādījās jau kopš vairākām nedēļām, TASA paskaidrojums tomēr radīja zināmu pārsteigumu. Pieraduši pie Maskavas visādiem propagandas paņēmieniem, rietumi vairs tv: lēti netic Kremļa labajai gribai, īpaši liela atturība vērojama Londonā. BBC politiskais komentā-tors Lindlijs Frēzers brīdināja savus klausītājus nenodoties lētam optimismam, bet izturēties rezervēti, iekām Padomju Savienība nav parādījusi savu labo gribu. Berlīnej blokādi arī atceltu im sāktos ārlietu ministru konference, līdz pilnīgai vienprātībai tomēr vēl ir ārkārtīgi tāls ce]š. (Beigas 5. Ipp.) Jūlija beigās Rietum-' vadjai būs valdība Vēl pagājušajā ti6dē|S neviens necerēja, ka varēs ttk ātri vienoties par Rietumi^Jas satversmi. Sevišķi pestoistisks stāvoMis lilias pēc SPD konfmnces, kas noraidīja visa līdzšinējo darbu Bonna. Bet ia^ pirmdien ^lēc sešu stundu nepārtrauktām apspriedēm Frankfurte panākta pilnīga Vienošanas, kas izraisījusi optimismu ne vien Vācijā, bet ari Vašingtonā un Londona. Frankfurtes konferencē piedalījās trīs rietumu sabiedrpto militārie gubernatori un Bonnas satversmes sapulces īpaša delegācija. Jau iepriekšējā dienā zināmas pazīmes rādīja, ka iespējama vienošanās, sevišķi pēc tam, kad no savām kategoriskajām prasībām atteicās kā SPD, tā CDU. Strīdīgs bija palicis vienīgi jautājums par financēm, zemju parlamenta funkcijām im kultūras Jautājimiiem. Bet arī šos grūtumus pārvarēja Pēc apspriedēm ģenerālis Klejs preses pārstāvjiem paskaidroja, ka jau jūlija beigās Ŗletumvācljal būs valdība. Līdz maija vidum atsevišķo zemju parlamenti nobalsos par Bonnas satversmi im tad varēs izsludināt vēlēšanas. Vēl gan nav vēlēšanu likuma, bet tas, pēc ģenerāla Kleja domām, ir viegli pārvarams jautājums.; Otrdienas vakarā Vašingtonā, Londonā un Parīzē publicēja komunikē par rietumu sabiedroto ārlietu ministru vienošanos. Tajā norādīts, ka militāro pārvaldi Rletumvācijā atcels, tiklīdz būs nodibināta jaunā Vācijas valdība. Ar šo brīdi savas funkcijas sāks trīs augstie komisāri. Katrā zemē būs komisāru vietnieki, tāpat Berlīnes rietumu sektoros. Augsto komisāru darbinieku štats būs tik mazs, cik vien iespējams. Paskaidrojumā pieminēta arī Kēlas osta Reina. Līdz vācu valdības nodibināšanai to pārvaldīs franči, bet tad osta būs padota kopīgai pārvaldei. Kēlas pilsētu pakāpeniski nodos pilnīgai vācu jurisdikcijai un četru gadu laikā no turienes izvāk.'^ visus frančus, pārvietojot viņus uz Strasburgu.
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-04-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490428 |
Description
Title | 1949-04-28-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
XI.
epratigās reia,-
Slimais pazuS 2: ^^^^ nZļ. J3» vliian
^arza tumsā, |
Melnais'ttzvaSI
vienīgi viņa*!
^ - v i ņ a bija J
Itāja, kas izvajjie,
p m dzīvē •rtsiaia
IvaFu, .ko labiS
V un izcēla no jj.
iienj.-arko tieBiļi l nvti -viegli ŗaiil:
tehaift, TO_-rļt.^
p J o ŗ v i ļ i S pēc ne.'
ļpanaļ.'aļ^a atslej»
ļ.lllsdfls un vārti at«.
sila : nemākslots sai
gabals," i i M
išap2;lnlgi attēli
i, devās: apjcart.va.
elļiSķīgarejuļJai
terasi,' kas fegža
pilsētas,; no lel^
pnieš, latizas jiirp
tti^vinis,.liii šisbl3i
atvieglojumi
kā tad ta >
[pārcēla par settii"
i i - ^tt^ica Kit^
Ualm'dārir* '
len pagrabinos. Vai
feK^artets atgriezis
•ttumejas 1^ Žvi^
•Kvartets Zviedri-
>ānijā 2 končertiļs,
teHtu. kla\isita}ii | i
Pēc dažu dienu aļ-
16; āprm dodas jaiļ^
SgMju, -kur parete
Eoričfepti. Staip (ft
'kvartetam piwa-kas
BBC'raidi#
[(JrojieSi ka kvarteķ
bijās, temermōzft^
m
lā t«ri«n«»
•(tsaucigas
latenti 90^
i - j , Berkana^
iSts viesoties«»
Isa Zemgaļa ffj Ubaltās, ar apj;
'idmaņa darbs''*
V mēnesi f^JJjflļt
Latviao New8paper
pBblislMd tfflder EUCOM CivU
Afteir* Divisioii AtiUiorisatioo
fļmhtr UNDP 196. PnblUhtr
UJ4 Wilor: KārlU RaWU».
Dp Camp KldokStz atar
Gfljtf |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-04-28-01