Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1949

              LA'mjA, 1949.
Ķra\ikllm uznāca
ŠņScIs. Bet vh^ p^Tf^
kanBpIs trekno, t^C^?^,
baŗibu. V i ņ a m - d S ^ JN
#lzēj§B, viņš savil'kait?
dēja-maltītē tas biteji*^^^
LATVIA
Latvian Newspaper
Publisbed under EUCOM CivU
Affairs Di/ision Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
aad Editor: Kārlis l^bācs.
DP Camp Kleinkfitz oear
GQnzburg/D. Printer: „Scbwdb.
Volksbl.'S Ganzburg/D., Bgm.*
landm.-Pi. 7. Circulation: ^100.
Published thrce times week!y.
Editorial office: Gilmburg/D.,
DominilLus • Ziminermanostr. 2. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 22 (246)
CeturtcUen, img. 22.iebr.
Itoāk tris reitH ntdēļS. Ixde*
vējs: LatvicStL preses darbinie-ko
sadarbības kooa; kopas ve-cSkais
NL CuStis. Galvenais
redaktors K. .Rabāss (Sobŗld
^ darbS neatrodas); lalv. redak­tora
vittn. M. CuUas. Re-daktori:
L. Bēniņi B. Ķīselis,
A. Liepa, H. Mindenbtrgs. Re*
dakcijas adrese: Gflniborg/D.,
Dominikus • Zimmermannstr. 2
(tālranis M),
' L i d u mežu vidū kraukļu I '
,ji«man!Ja cilvēku mīti5^?4.i' ,
domādams, viņš 9t^^^^
afactusies' noplaka uz « J ^ i
Ierāvis terutīs pāris maikVif ^
ga gaisa, viņš, it >j •
rMi, zema balsī iekārkāS^k^'
s8|aizšņokāt svešo Ātrumā appētitie
kratauetāju nepaļlcandSj
;^i*MmlņS ap ēkim b i k ^r
•ķl mm nolaizīts/ Gaiss bik^
pa, aemi. nevāļājās ne rmli
m aiierigu dzīves te(^^/'
a Pakts no Gibraltāra
Ml;sen neoija v^jia. vj,
gausi vilkās lasmaim
ic«p,u9ie8 kmsduiv^ ticīgi
ii j
Lai gan pēdējo 24 stundu telegrammas nevēstī ne par kādiem izci­liem
notikunkiem, Atlantika pakta tālākā veidošanās un Eiropas pado­mēs
sanākšana šai nedēļā Briselē ir attīstība, kas ietekmēs ne vien
1949. g. politisko seju, bet laikam bus arī izšķirīgais faktors pasaules po­litiskajā
līdzsvarā 1950. gada. BBC saka, ka Šobrīd par Atlantika, pak4
parakstīšanu var runāt ar lielāku drošību nekā Jebkad līdz šim Pēc ār­lietu
ministra Langes paskaidrojumiem Norvēģijas sociāldemokrātu
kongresā, kas, pa divi lāgi balsojot, ar sevišķu uzsvaru vienprātīgi at-šķēlās
no Skandināvijas bloka, lai pieslēgtos Atlantika paktam, nav
vairs šaubu, ka Norvēģija pievienosies ASV un Lielbritānijas drošības
sistēmai un ka tās atbilde Maskavai būs pieklājīgs, bet noteikts ne.
MII
a Staba g a l ā i m S »
ar miltu vācdl r S
ga Jauna sievilķe. tfSi
|m|dMl,;flroz!dama,. ^dņa
1^^;": Otrdienas preses konferencē Oslo
l^rf? Lange paskaidroja, ka Norvēģija pie-
WTV ^ dalīsies ari Eiropas padomē Briselē
l ^ i i z S k i ; iekā^ Norvēģija gājusi vēl soH tālāk.
noteica " '''''''''' konf^r^nr? O^ln
^ Sr S d ^ 'S^J^J^^'^^^ ^a, pēc viņa domām, šobrīd Skan- ^M£SS^T^ li^^^s nozīmes ne-
^ S t . ITL S^^^^^^^^^ ārlietu ministrs Ečesons m^J^^i^m»:^; es^ viņam paskaidrojis, ka Norvē-
1 ģija saņems no ASV visus vajadzi-
|l gos ieročus, bet ieroču e$ot tik maz,
i k a ; <{)iem.j Skandināvijas blokam —
ļ|t i , ari Zviedrijai tos. piešķirt he^
"^varētu Ar šo Lang-s paskaidroju­mu
Skandināvijas trejsavienībai'kā
. . , , - reģionālam drošības no-miengt
urbās saevišķe, ^ l i t l i g u m am praktiski pārvilkta svītra.
iaru_ aiptecēja jcnājas sollf ^ I Tai pašā laikā Dānijai atgādināts iz-
Viņas augstajām lWtīm un ātri — vai nu'saņemt reālu
| r i ( | ^ ; dzīvība izplandijas laC'-^ Ipalidzibu un drošību no ASV, vai
"^^^ fe^^j4fan palikt pie platoniskās neitrālitā-ajari.:
veLuz.grutaa
, Sš-i- & Visias nazimes rāda, ka Dānija, kas
aiz rijĶi's :rei2 jau piedzīvojusi svešas varas
jģm^: v«i apv&nāš. Slev^;; - okupāciju, ies pa Norvēģijas pēdām,
i^^;;|m.v ^ ^ l i j ^ ^ Zviedrija viena paliks ārpusē.
: štijniinStāj^ Viņā teo)<% l : . pašā laikā tiklab Vašingtonā
I^K^cvien vairāk sāka sajust 4 ; ?kā Londonā turpinās intensīvas ap-
^fecibutm nespēja nemaz vairs t;; spriedes. Ečesons otrdien pie sevis
I t o ^ a j ā vareiubi r , :bija lūdzis Kanādas un Hietumeiro-ļii^
ķgt par sevi^ tŗūkal; p^g valstii vēstniekus. Bevins nedē-illiK;^:^
B^ nīstā cilvecene ķustēļši/ ; J&s sākumā, trīs reizes pieņēma
ģalr ūdet^ jauca^fc;':5.;'Grieķijas ārlietu ministru.Caldarisu,
ļļi|llfiāistij§s un bija pati sev! t i i i l k a s angļu pretnjēi^lziklāsl^ja savus.
|[pia kā neizdeldējama seklaliiiiplānus pat Vixiusjūras pakta Izvei- vartš prata, gluži kā»kļftirdošanu. Caldariās domā, ka Anglijai l^^ivk Jāorganizē reģionāla
l i d i i t i a i ^ ^a Vidusjū-
•1a-,;biļa. kā .gatava plūine, ķ'r:-' '
vēderu, brīžiem)
itesaa^vta^izSkatiJastik cieta^ļHļliišt
yf komunisti to apsveiks
. Francijas komunistu partijas ģe- mmm^^^ Kiiib MorissTorēzs centrāl-
V iV;'}^^ ieteica Francijas armi-
•SaStt pec maza laiciņa ^^c; Jai dezertēt, ja sāktos karš ar Pa-iJasKJās
tiedsiis. Sievišķe, staf f ^^omju Savienību. „Ja kriitiskais bri-
^^gāia^ viņa patlaban sti^at? ; dis iestātos," teica Torēzs, „un sar-
'0c^^'^p(m& linu kāstavas, ^ Y' kanā armija būtu spiesta nākt atbrī-t
t e i ^ i ^ W otrādi apsviestu ' i,vot Rietumeiropas strādniekus no
ligilkapitālistu jūga, tad katra franču
ti^^^^i ^ « , ^ K Q hPšditoigsi^^*^'^^'^-^^ pienākums būtu apsveikt •^^^^^^ ilS^ -uzvarētāju sarkano armiju, tāpat kā
Pēdējiem ^ ^ ^ ^ ^ ^ otrā pasaules karā da^ī a Polijas,
l ^ ^ f ^ Rumānijas un Di^nvid-
' I' :^ Sis Torēza ciniskais uzaicinājums
iglgt^ tas beigts ^. JiiiJranču armijai dezertēt Parīzē radi-
|f^(i^ij®ala iekfieto ļoti asu reakciju. Prese vaicā, ar
l^peiiams ecesās, tiesībām valdība pielaiž šādu
Kur lat» l l i i p i s t a m u . armijas morāles graušanu
^ ^orē sauc par Francijas kvislingu
Ja Sarkanarmija
okupēs Franciju,
.ifigdS dzīvības pā^Unumā
"^^7^^.!^^^'^ komitejas priekšvēlēšanu sanāksmē
dlvSfcs tdnier paral^ <)arfl^^g., otrdienas vakara, atbildot uz kādu
Kur
li¥iiw^jiad<kilāte^s ^ TPmlg^m^^ parlamenta interpellācija
|*,^?^"^lSlrauksmes stāvoUi,"
s^EmiKite a«pteta « « S l S i . Saka Bulgaņms
^gSS ŽS^B • Padomju savienības aizsard
noraustllSs 1;;,,;. ministrs Bulgāņins Sarkanarmijas
l l l g g a d a dienā izdevis uzsaukumu bru­ņotiem
spēkiem, aicinot tos būt ne-
S A i f f S ' M i S N ] ^ ^ rada,'ka ASV gatavo kapu pre
^ J L j r r E - Padomju Savienību,*' teicis Bulgā-i
, ™ ^ „Ikvienam karavīram nepār-
^ Wami 4a» 28. 12. % ' traukti jābūt trauksmes stāvoklī
gatavam ik bridi ķerties pie iero
^i;; ^pārtrauktā kaujas gatavībā. „Ame-tikāņu
agresīvā politika neparprota-
9. 9. i«21. i«5a, P. ^ ^ļg^fc,^ Si Jordani, dz. ^^.:^.^mr ^ SaSrakra^n armijas gada dienu atzīme-
;^ļa ari visās satelītvalstīs. Pat Bel-gradē
notika spoža parāde, piedalo
ras telpā un šis pakts jāsasaista ar
Atlantika nolīgumu. Ar to 'Calda-iss
pievienojas jau vairākkārt iz­teiktajam
Francijas viedoklim, kā
Atlantika pakts Francijai ir tikai
pusatrisinājums, kamēr tās „pakaļ-durvis"
Vidusjūrā paliek neaizsar­gātas.
Tāpēc ārlietu ministrs hu­māns
Bevinam prasīja Itālijas ie­saistīšanu
Atlantika paktā, lai \ gan
Itālija nekur Atlantikam ar savām
robežām nepieguļ. Caldariss iet,vēl
tālāk. Viņš prasa ne vien Grieķijas
im Turcijas, bet arī Izraēlas, visu
arābu valstu un pat ^Pakistānas ie­kļaušanu
Vidusjūras drošības sistē­mā.
Viriam esot bijušas jau apsprie­des
ar Turcijas ārlietu ministru Sk-daku
un Francijas ārpolitikas Vadī­tāju.
Trešdien Caldariss izlidoja uz
Atēnām, iepriekš apspriežoties ar
AgV vēstnieku Dagīesu un Cerčilu.
Bevins, kā BBC sakās zinām, bez
tam pārrunāja ar Caldarisu arī paš­reizējos
drošības jautājumus Vidus­jūrā,
kas saistās ar nemitīgajām cī­ņām
pret partizāniem, kuri pēc
Markosa nomainīšanas atsākuši uz­brukumus
ar lielu sparu.
Kā U2 šiem notikiimiem reaģē
Maskava, Icupas dēl īstenība visa šī
aktivitāte notiek^
Kremlis, protams, nejūtas labi.
Jau Kprvē^jas ilgā vilcināšanās
vien atbildēt uz Padomju Savienī­bas
draudzības un neuzbrukšanas
pakta piedāvājumu ir apvainojums.
Tāpēc arī otrdien Maskavas prese
atsaukusi kampaņu pret Norvēģijas
pievienošanos paktam „Krasnij
Flot*' veltī ievadu „bīstamajai spē­lei",
kādu pasākusi Norvēģija. Pa­domju
flotes oficiozs izsaka pārlie­cību,
ka ASV nekavēsies Norvēģijas
territorijā „ierīkot l^es uzbruku­mam
pret Padomju Savienību".
Bet Jau tagad var uzdrošināties
apgalvot, ka arī Maskavas preses
viesuļuguns, ja tāda izceltos, nespēs
aizkavēt nedz Norvēģijas pievieno­šanos,
nedz Atlantika pakta tapša­nu.
Vašingtonas politiskās aprin­dās
atklāti runā, ka visas grūtības
pakta parakstīšanai ir tīri formālas
dabas, jo beigu beigās ASV 'ir tā,
ķas vienīgā spēj dot vajadzīgos lī­dzekļus
Šis aizsardzības sisftemas
īstenošanai. A r vai bez tūlītējām
militārām garantijām Rietumeiro­pas
valstīm katrs Padomju Savie­nības
uzbrukums vienai no šīm val­stīm
izraisītu ASV iejaukšanos —
ar visspēcīgākajiem ieročiem im
lielāko iespējamo ātrumu. Daudzi
aizrāda kaut vai uz pašreizējiem At­lantika
manevriem, kas ir lielākie
ASV vēsturē, un īstenībā ir Savienoto
Valsts spēka demonstrācija pret Pa­domju
Savienību. Maskava labi
zina, ka nav svarīgas diskusijas se­nātā
kā saskaņot Atlantika pakta
paragrāfus ar ASV konstitūciju, bet
gan aizsardzības ministrijas pūles
apgādāt Rietumeiropu ar ieročiem un
koordinētu militāru virsvadonibu.
Šāda rīcība pati par sevi izraisīs
automātisku ASV ie.'aukšanos katrā
karā, ko Padomju Savienība uzdro­šinātos
sākt pret Atlantika pakta
dalībniekiem BBC, NBC, DM
PRSGAS KOMUNISTI B A I D AS
NO
25 miljonu
aizdevums Spānijai
Pēc vispār atzītiem diplomātis­kiem
pieņēmumiem Spāniju Jo­projām
neatzīst par pietiekami
simpātisku zemi, lai tā varētu
sēsties pie viena dzlfu galda ar
citām, bet tagad tomēr šķiet, ka
nav vairs iebildumu pret to, ka
tai dod naudu, lai tā pati varētu
iebaudīt vakariņas savā ēdamis­tabā,
raksta „Timev, ziņodams,
ka kāda Manhetenes banka iz­sniegusi
Spānijai pirmo lielāko
amerikāņu atbalstu pēc kara —
25 milj. dolāru lielu īstermiņa
aizdevumu, pret ko arī ASV ār­lietu
ministrija nav cēlusi,nekā­dus
iebildumus. Aizdevumu iz­lietos
mākslīgu mēslu un elektris­ku
ierīču iegādei. Svarīgākais šai
gadījumā tomēr šķiet, tas, ka ar
pirmā amerikāņu aizdevuma pie­šķiršanu
lauzts ledus ap Franko
Spāniju. Time"
Padomju Savienībai
atgādina Baltijas
valstu likteni
Pirmdien Drošības padomē notika
ļoti.asas debates Trtestas jautāju­mā.
Tās ievadīja Padomju Savienī­bas
pārstāvis, kas pārmeta rietumu
demokrātijām vēlēšanos atdot svarī­go
ostas pilsētu atpakaļ Itālijai. Ja
tas notiktu, šāda rīcība nozīmētu
Itālijas mierlīguma rupju pārkāpša-nuĻ
Viņam atbildēja Francijas pār­stāvis.
Padomju Savienībai ir vis­mazāk
tiesību mācīt citiem politisko
morāli. Pietiek atcerēties Polijas un
Baltijas valstu likteni, lai saprastu
Maskavas divk9sll;|u. Pēc asās vār­du
maiņas Triestas problēmias ap­spriešanu
pagaidām atlika.
.... . I . .-..BBC
Bruņotais Maršalaplāns
Ko amerikāņi doma par Eiropas drošību
starp polītiskto deklarācijām un dzīves Īstenību ) arvien bU
jusi Ievērojama starpība. Arī tagadējās bezgalīgajās runās (un spriedu­mos
par Atlantika paktu un Eiropas drošību, par trešb pmules karu
un Maršala plāna palīdzību, par Ķīnas zaudējumu un Japānas okupā­cijas
izbeigšanu sēnalas jāvētī i|o graudiem. To aptaujā par pasaules
drošību un amerikāņu politikas mērķiem centušies noskaMrot divi lieli
žurnāli — „Newsweek" un ,.US News and World Report'*.
,,Newsweek" atklāj dažas funda­mentālas
patiesības par Atlantika
paktu. „ko īsti nozīmē Atlantika
pakts Savienotajām Valstīm pa­šām,"
vaicā žurnāls. „Vieņa no ne­apgāžamajām
patiesībām pašreizējā
situācijā, ir fakts, ka sarkanā armija
bez pūlēm varētu okupēt visu E i ­ropu,
ja vien Staļins to vēlētos. Ja
viņš to tomēr nedara, tad viens no
galvenajiem iemesliem ir amerikā­ņu
karaspēka atrašanās Vācijā, Viņš
zina, ka sadursme ar amerikāņiem
Rietumvācijā neizbēgami izraisītu
ASV karu ar Krieviju. Tāpēc Sta­ļins
visu laiku pūlas steidzināt kara­spēku
atvilkšanu no Vācijas.
Atlantika pakts domāts tam brī­dim,
kad tiešām okupācijas karaspē­kus
atvilks; Eiropai tad vajadzēs
kādu citu garantiju, kas pasargātu
to no Maskavas agresijas, tas būs
Atlantika pakts ar visiem tā papil­dinājumiem
— militāras virsvado-nibas
koordināciju, ieroču un kara
materiālu piegādi no ASV, kulturā­lo
sadarbību pakta locekļu starpā
un saimnieciskām saistfoām.
Ja tagad Vašingtonā pakta līguma
tekstu atūdeņoja un vājināja parag­rāfu
par „tūlītēju militāru palīdzī­bu",
tad Ečesons to darij^ tikai tā­pēc,
lai nodrošinātu paktam ratifi­kāciju
senātā. Mēs patiesībā bijām
paredzējuši pakta parakstīšanu pa­ziņot
pasaulei jau pirms divi nedē­ļām
— kā atbildi Staļijia miera
ofensīvai. Senators Toms Konneli^s
ar savu prasību paktu iepriekš ap-^
spriest senāta komisijas slepenā sē­dē
šo nodomu izjauca. Pēc tam tika
z. no
V^nhilllT^ls^^^^^ '^0^0 v'#l' Dienvidslāvijas kompartijas aug­l
i . 5; 1903. Daugavpilī, P- z^ģ^ j e l f j jF vadītājiem un padomju
icmāru ^^^l"^^ ^'^'J: ru'^m "^i::. delegācijai. Albānijas galvaspilsētā
« iffi'YatviiaLP; ļkijr Tirānā atklāia milzTffii Staļina Die-ēni
•vski
p. z. no Aus'
dz!xie^^^^^^^^ ņm^bUa UgasTi^pri^ei^^^P^^^^^^
Nadeždu Rūmnieci, v-J- ^ p. ^jļfe" 1^ prezidentu. Trešdien; Roko-inSru
Rūmnieku, dz. 1895. ļ'^913.^ v ^—1 . : r^. . - i . u . . . —I^^^T^
m Lldliu; Segliņu, dz. 1^ ^ ' v.
.^āčijas; Valerianu Vikmani.
Vijā, 9* z. no ^gas.
iproģi, dz. 3a. 5. 1004. Latvija
u-fiiasj Irēni Malln
cUiu^'Petrovsku, dz. ^j^ V. - - j ^ ^ ^ pavadība ieradās mg
- ^ Austrija; v e n ^ g . f ^ ^ Otrdienas vakarā
SoroģL dz. 30. 5. 1W^' :* aiiviuja um^igu >^\.a^iii<x jt^iv
pw8j Irēni Mallnovski, dz«J Vb^ļT' Itiinekli. Varšavā vairāku padomju
K (•5,;. •
Jtovskis ar svītu izlidoja
Virzienā.
nezmama
Otrdien pagāja gads, kopš komu­nistu
puča Cedioslovakijā. Prāgā pa
ielām staigāja apbruņoti komunisti,
raudzīdamies, lai nesāktos demoīpīs-trāciias.
Daudzos uzņēmumos ^n
iestādēs atrada izkaisītas pretkomū-nistiskas
proklamācijas. Piektdien
Prāgā Vaclava laukumā notiks liela
militāra parāde. Cediu slepenpolici­ja
izziņojusi trauksmes stāvokli un
sagatavojusies aizkavēt jebkādas de­monstrācijas.
Kā BBC ziņo, kops nedēļas saku­ma
čechu prese vairs ne ar rindu ne­ziņo
par notiekošajām pretkomū-ništu
prāvām. Otrdien uz nāvi notie­sāja
divus Prāgas studen^ls. Treš­dien
sākās prāva pret 25 jauniešiem,
kas apvainoti spiegošanā un valsts
nodevībā. Ari par šo prāvu nedz
^^diu laikraksti, nedz radio noziņ©.
i*
Savienība pieprasa
ravčenko lieciniekus tiesāšanai
DP NOJMIETNES IR KARA NOZIEDZNIEKU PERĒKĻI",
SAKA nLES LETTRES FRANCAISES*' ADVOKilTS
P a r ī z ē , 23 februāri. Pēc garā­kā
pārtraukuma, kācls līdz šim bijis
Kravčenko prāvā, tiesas sēdi atjau­noja
otrdi^as f^pusdienā. Visu
pagājušo nedēļu tiesnesis *Dirkheims
bija devis laiku grāmat^^ „Es izvē­lējos
brīvību" oriģinālmanuskriptu
atgādāšanai uz Parīsd. Kā zināms,
Vairāki „Iies Lettres F r a n ^ e s " lie­cinieki
apgalvoja, ka Kravčenko pats
šo grāmatu nebūtu varējis sarakstīt
un ka to viņa vietā veikuši ameri­kāņu
slepenā dienesta ierēdņi. Pat
cienījami franču ģenerāļi — piem.,
Petī — izteicās, ka «Es izvēlējos brī­vību"
stils neesot nemaz krievisks.
Grāmatas krievu oriģinālmanu-skripts,
droši vien, nemaz neeksis­tējot.
/
Kravčenko pierādīja pretējo —
pirmdienas pēcpusdienā tiesnesim
Dirkheimam aizstāvis Izārs nodeva
pabiezu saini — oriģinālmanuskriptu
krievu valodā, kas pa daļai rakstīts
ar zīmuli, pa daļai ar tinti — viss
paša Kravčenko rokrakstā. Bez tam
itiesai iesniedza pārlabotos im izslī­pētos
ori^nālus angļu Izdevumam.
Liekas, ka šobrīd vairs Kravčenko
rakstnieka spējas neviens neuzdro­šināsies
apšaubīt, lai gan komunis­tiskā
prese Parīzes izdevumos jau
izsaka aizdomas, ka nedēļas laikā
šāds oriģināldokuments, strādājot
vairākiem kopā, būtu samērā viegli
izgatavojams.
Kravčenko prāva neapšaubāmi tu­vojas
beigām. Parīzi<jšiem jau apni­cis
klausīties bezgalīgos komunistu
un pretkomūnistu stāstus, apvaino­jumus
im krievu lamjis. Lai gan vēl
pāragri mēģināt pareģot tiesas lē­mumu
šai sarežģītajā prāvā, visumā
neviens tomēr nešaubās, ka tiesnesis
Dirkheims „Les I^ettres FranĢaises"
vismaz daļēji atzīs par vainīgām un
Kravčenko morālu gžmdarijumu da­būs.
Pašreiz noskaņojums autoram
tik labvēlīgs, ka pretējās puses ad­vokāti
dara, ko vien var, lai atbai­dītu
tālākos Kravčenko lieciniekus
uzstāties tiesā viņa labā.
Tā pagājušā nedēļi padomju sūt­niecība
Parīzē pieprasīja 3 DP lie­cinieku
— Pasičnika, Kresuna un
Antonova izdošanu Maskavai. Visi
ļtrīs esot ilgi meklēti kara noziedz­nieki.
Sl lieta. tad arī bija otrdienas sē­des
centrālais notikums. Tb sāka
tikai pēcpusdienā un pirmos prati­nāja
divus pazTs':amus franču salon-komūnistus,
ko viņu spožā vārda dēļ
franču sabiedrībā adv. Nordmans
bija pieprasījis uzklausīt. Abi — Ro-žērs
Garo un Abulkērs arī savu uz­devumu
centās godam veikt. Ne
viens, ne otrs Kravčenko nepazīst,
nepārzina ari Krievijas apstākļus.
Kravčenko grāmatu viņi mēģināja
analizēt no franču patriotu viedokļa.
Abulkērs attīstīja teoriju, ka ne­viens
pilsonis nekad no pienāku­miem
pret savu zemi nevar kļūt
brīvs — vienalga, kāds režīms uri
apstākļi tur valda. Tātad Krav­čenko
tomēr esot nodevējs, dezertie-
K R A V C E N K O APSŪDZ
ris un arī kapitālisma kalps, Jo viņš
kapitālisma režīmu savā grāmatā
tik loti cildinot. Rožēram Garo pat
nebija ne tik daudz ko teikt.
Tad izcēlās vārdu'duelis abu aiz­stāvju
starpā. Izārs paziņoja, ka no
Francijas likumu viedokļa pieprasīto
trīs Kravčenko liecinieku — DP iz­došana
Padomju Savienībai nevar
notikt. / ,
„Kur tad Padomju Savienība bi­jusi
visus šos gadus," vaicāja Ižārs,
„ka tā neprata atrast šos kara no­ziedzniekus
tiir, kur viņi visu laiku
bijuši — Vācijas DP nometnēs? Pa­domju
Savienības misijas četrus ga­dus
braukājušas un pašas pārbaudī-ju
§a<^ vni tur neslēpjas
nolemts, ka pakts nestāsies spēkā,
iekām to nebūs parakstījušas un ra­tificējušas
visas dalībnieces valstis.
Ar to pakta parakstīšanu aizbīdīja
nākotnē vismaz par divi mēnešiem. ,
Oficiāli pakts nav domāts Eirooas
apbruņošanai. Tas šādu iespēju
skar tikai garāmejot Bet patie-sībā
praksē Atlantika pakts izvei­dosies
par mili āro Maršala plānu.
Eiropas nācijas Jau lūgušas anlēst
materiālās vajadzības viņu drošības
garantēšanai. Tc» izdarīs, cik pare­dzams,
Briseles piecu valstu pakta
dalībnieces feldmarš^ila Montgome-rija
vadībā, kas Ir augstākais mili­tārais
vadītājs Rie^meiropas aizsar­dzības
sistēmā.
Ieroču piešķiršana Rietumeiropas
valstīm notiks gluži tāpat, kā tiek
sadalīta Maršala plāna palīdzība —
šīs valstis pašas savā starpā par to
vienojas un ieceļ vadītājus orgānus
plānu realizēšanai."
Šobrīd Rletifmeiropa Reinas aiz­sardzības
līnijā' var uzstādīt tikai
septiņas divīzijas, saka „Newsweek".
Trīs no tām dotu Francija, vienu
Anelija, vienu ASV un pa vienai
Beļģija uri Holande, Bet, oēc fran­ču
ģenerālštāba aplēsēm, Reinas lī­nijas
noturēšanai vajadzīgas vismaz
40 divīzijas ar 15 divīzijām rezervē.
Sādu divīziju uzstādīšana maksātu
vismaz 18 miljardu dolāru, no ku­riem
ASV varētu dot 12, Bet arī
55 divīzijas nespētu Rbinu noturēt,
ja krievi savās rokās 4abūtu Ŗūraf,
rūpniecību. Tāpēc laikam Atlantika
iiācijām būs Jau tuv&ajā nākotnē
jāiztirzā ar! Rletumvldjas aizsar­dzības
jautājumii
Ar to iespaidīgā un labi informētā
žurnāla redaktors pasaka, ka prak­tiski
Atlantika sistēmu nevar u^ū-vēt
bez Rietumvācijas.
Līdzīga sittiādja iestājusies ari
Eirāzijas kontinenta otrā galā —
ASV okupētajā Japānā. „News-week"
konstatē:
„Pēc tam, kad Ķīnas zaudējums
iegājis ikviena Vašingtonas politiķa
apziņā, Savienoto Valstu aizsardzī^
bas līnija Klusā okeānā sastādās no
Japānas, Dienvidkorejas, Oktnavas,
Formozas im Filipīnu salām Sī lī^
nija aizstāvama viegli, kamēr ASV
flote ir vienīgā valdniece Pacifikā.
Bet spēku līdzsvars tiks izjaukts tai
brīdī, Ja krievu rokās kritīs Japāna,
kas ir^ augsti attīstīta rūpniecības
zeme ar visiem vajadzīgajiem spe­ciālistiem.
Japānu pret visiem uz­brukumiem
aizstāvēt viegli, jo šo
pozīciju var aizsargāt tiklab no Jū­ras,
kā no g^isa".
Daudz drastiskāku, bet ari atklā­tāku
valodu runā „New & World
Report". Savilkumā šis profesionā­lo
praktisko politiķu žurnāls saka:
„Savienotās Valstis pasākušas šai
pasaulē dažnedažādas lietas, bet ne­viens
nezina, kā tās visas summē­sies
un vai tās vispār dos kādu pozi­tīvu
iznākumu. Rietumeiropā vei­dojas
militāras alianses mūsu vadī­bā.
Bet neviens nav īsti drošs, vai
Anglija, Beļģija, Holande un Fran-pija
kāps ierakumos, ja karš patie­šām
sāktos. Dolāri turpina plūst uz
Eiropu; bet eiropieši negrib lāga
atteikties no savām muitu un nāciju
barjerām. Galvenā ASV politiskā
pamatideja ir uzcelt Rietumeiropu
kājās, lai tā palīdzētu radīt pretsva­ru
Padomju Savienībai. Miera sa­runas
ar Padomju Savienību mēs
varam sākt tikai tad, kad Eiropa būs
kļuvusi stipra. Berlīne i r tikai viens
incidents mūsu globālā stratēģijā.
Gaisa tUtu mēsr turpināsim, Vienal­ga,
ko tas maksās. Varbūt, ka viss
izdosies labi. Varbūt ari nē. Šodien
uz to atbildēt nevar." NW, WR
Lieciniekus neizdos
Francijas ārlietu ministrija treš­dienās
rītā oficiāli.paziņoja, ka Pa­domju
Savienības pieprasītos trīs
lieciniekus Kravčenko prāvā — pār­vietotās
personas no Vācijas DP no­metnēm
— neizdos. Francijai ar Pa­domju
Savienību ndtāds līgums par
kara noziedznieku izdošanu šobrīd
vairs nepastāvot un bez tam piemi­nētie
trīs DP neesot Francijas, bet
Vācijas militāri okupēto joslu iedzī­votāji.
Tiesnesis Dirkheims ari pra­sību
noraidījās kā formāli viņam
nepiekritīgu.