Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1950

              ilr filmu D M i
y Boy.
••Vienību, |J5
<tt*»««««te un S 2
Rr^uz revolOclju!^
i i i i l i i M a i iA
ftlfttf ir «r
l i ^ ^ U k t i m un muiSSS
tf ^ vini.
fimott* Ilgiuņu Mrakitsit
Varl»va
" w imlmi valdībai iikum.
« l v ,
Hif
itilculās
raidi
, Kopi ieum
ijveit nevienu
iktrltkii itrivai
1^» i u i atrodat
«nivenltitl
pil -VlvCipjKIl*
ļ||ļiil|4lM iuira trlbnalii vi-kai
M M a i n l t
invaasljai laiki
dtvai Zifm«ļ-p
iKHtatjit 12a franču.
jSMN0veiiijii' X3. itptembra
i ^ ŗ liikaitlil RĪefimvici]-,
. ^ itdrfvotiju ikalta
ļ|l^ ImiMblita DfopafandaI
Vēl, lettādei
11 pirbaudei vl-
~ konittuManu
^ililaita tran-
MOKf. TM MOt
Ik attIlUta un u»la«
plrilKi itrumt un iia« iŗtiju luperdžlpu fab«
•pturlta )aunl
plamēroiana, To
titia pēe komanlatu
^Juma lēmumu ravt*
i ar latvf nmi. itteH
ka par keda komO«
.jat aekretlra Juri-
Jtntlila agrikali Ir*
|)r. ivftt. Bef tam Jurl-kemQniitlam
naatot Ua*
, 1 prtiidant^ Manzlji, kaa
M advokāta.
;iia gadltoi angļa
iaralii katn pēe tra«
. J i turļiliBllefta. 8anl
_ MV pārkāpta, jo Jaunā
Mtt sāl^ kari4a apmekiaju*
M^ļi|a ofiei^li lesveuta.
valdfbtt» piedalotlai ll«
'taviem, autidfjli U«
joni* Tai ir plrmali
jtru kabineti Dānijā
Itei atkāpuUi HfdtolU
^ valdībai dil
komūnlima ie«
. apeclāla koml-
, _iIJ. dolāru aiide»
iaākoio plecu gadu lalkft*
m m blillaptt, kā ar! ao
„ katoltt bdiļ klāt ivlnigajā
» Htera bainicaa laukumā i. llid pavelta It^udlnāi pirmo
iaimo katoltt dogmu par
mletfgo debenbrauk*
IjNMriili Oātlngl^^^ linitnleki
' laaUa ipeclāHiti tāiM-
.ttosarā*
Cfettittfflea lanku produk-tr
81 proe. Šie 80 t imti'
r«^lrplimali Jaunaii tanku
Mda vaUrta īlikuH ražot i«-
' pidijākarr
t ekai, kā liņo,
itai tmglrilM
enigo „uutai
i pfiiitai m
atiOpPalei
par
Itu aarakitu. Propagan-
Mi lattkmitl, le<^otāJi
>|a atklāU.
fnbett koaimi agrlkajl
l)ā polu 8čeeinā. Domft. ka
par polu vicekonsula ap-
LTņlSā. Pēe pēdēji apcietj-icUai
alnardsTbu lūdili k8di
daitlniek!.:
I»bttvl[letelcii āene-
- U. Vieni no /em
I bet dlvli Zlemelafrllci»
ļditu mformācU^ v lm pasau-tteilbai
SBvledrlja devu-
1u tlrdmieclbas delegf-
•I atbēgai ui ZvlcdHiu
^bHtānljā aina tiealbtt
Imirālkoniula vietnieki.
Via no amap.
r petttetlUia vienību nosūtītas
TO^Belgradl. lai apkarotu tur
epidēmiju.
Undaleira nodarbini-
JUā. ievērojot turproi-idāmo
datba roku trfl-
^ j rtlpnledbfi.
Mtpaalem dokumentiem KJ-
^fartii jniaļudējla
^rifekviēr^ pnrtfeUs pēc ti
"^Pleiall. ka dokumenti
—ItL
LATVUA
Litvian New8paper
Ifŗ* 35 (429) Nov. 4, im
publiinef and Editor: ^alde*
l|{t Lambergs, 8chwablich
agiiinā, DP Camp ArtiUerie*
M ^ n t , Phone 8€hw. GmUnd
ff». Printer: Remsdrucketel
mgL BAti^l ft Co, 8€hwablMb
gīJindf Paradlesstr/U. PubUi-
Hcd twlce weekly Clreulatlon
Ili0|.8ponsor*lntemational Re.
tugee Organizatton.
lATviAN NEVVSPAPER:
Nr. S5 (09)
gēitdieii* 195ā.tg. 1 nov.
imak īretmeoa* ^^J»^ļ}ļ^^
It^veia: laivieiu C^iraia Ko>
mittja Gaiventit rediktora: V
Umber»^; galv led. vietjtt W
CuliU». Redakioil: A Bolliein».
Kllna. a «Isellt, V. Le­tiņi,
t. Ralften, U Svarci.
AīistrilUas redakeuai, ved. A.
ftmtti (II, Unden A^nue. Wen-douree.
Ballarai, Vic. Ausua-
Ua). Red. edr,: 04*) Sebwibltrt»
CmOnd. OP Camp ArtHļerte*
Kaatme. t«r, Sdiw, GmUnd tUl
Rietumvācijas armiju
{«ABKA90JAMAI8 AMERmAljKU VS FBANCU VIEDOKLIS - VEL-m
VISS EOMPLEK88 ĢENERĀLŠTĀBU PRIEKŠNIEKIEM ~ N E -
VliNOgANAS AIZKAVE ARI VIRSPAVĒLNIEKA IECELŠANU
t r t l n f t o n a (D)— AtUntIka pakta aifiiatirvalato alisardilbaa ml-ilitni
konference pēe Sdlennllfajām apipriedēm bddHa V a i k i t o ^ otr-
«iaai vakarā, Skopaia komonlkl. ko publicēja tam, Uedna. ka ari
iareli nav panākta vienoāania p v Rlelumvieijaa armija radlianu. Pa*
ifiM prese gan mierina aevt. ka vēl pēdēji bridi tadevies novēra! IHaumn
amērlUņn nn franēn onkatn starpā. Bel āla ml^biājonis Eiropas dro-
BbaI far p i r ik niecīgs Ieguvums. Riekimvāeijas apbroņoāanas komplekss
Isgad atkal nodots Atlantika pakU fadomel on slgnatārvaUtu ģenerāl-ātaN
prtdiinieklem. Nevienoianis alskavē ari kopīgi virspavēlnieka
kcdļkmv.
Vāl apmēram priekā māneSa* kad
Ņujorkā sākās 3 rietumu lielvalstu
ārlietu ministru konference, kurai
vQāk lekoja apspriedes Atlantika
ļpakta padomē, ari vislielākais pesi­mists
nedomāja, k a t ik grūti nāksies
mnāld vienošanos par Hietumvāci-as
iCKiaistišanu kopīgajā aizsardzības
sistēmā. Informētas aprindas gan
pielaida varbūtību, ka frančus nāk­sies^
i l g i pārliecināt, bet pozitīvam
rezultātam zināmu garantiju deva
ģeit Maršala iecelšana par A S V aiz-sanļzlbas
ministru. Jau tad, kad šis
amerikāņu kara vadonis kā prezi­denta
Trūmena speciālais pilnvar­nieks
apceļoja Ķīnu, politisko un
militāro smagumpunktu viņš saska­tīja
Eiropā. Optimisti tāpēc domāja,
ka Maršalam izdosies salauzt franču
skepsi, jo, loģiski domājot, Eiropai
daudz mazākas briesmas draud no
pāi^^esmit apbruņotām vācu nekā
200 padomju divīzijām. Pašreizējās
Vašingtonas apspriedes diemžēl lie-ciniĻ
ka citkārt goišu prātu apvel­tītos
^franču valstsvīrus šoreia māc
„tik 'pāniīkāā baUea'' m M^m-
Vācijai, WViņl taisāt v i l i ^ iti^
miegt acis ļirit tām brte8iiW^ 1^^
slēpj KremUs.
Trīs dienu ilgā konference nav v a -
'rējusl atrast izlīdzinājumu amerikā-ņti
und franču plānu starpā. Parīzes
preses mierinājums par lūzuma no­vēršanu
i r visai nepamatots, jo ame­rikāņi
no sava viedokļa nav atkā­pušies.
Par to liecina ften. Maršala
presei sniegtā intervija. ^Vienošanās
par Rietumvācijas apbruņošanu ir
Trigve Li paliks
amatē vēl 3 gadus
Leksaksesi (D). — Apvienoto nāci­ju
pilnsapulce šodien ar 49 balsīm
par noiēma pagarināt ģenerālsekre*
tāra Trigves LI pilnvaras vēl uz 3
gadiem. Pret šo priekšlikumu bal­soja
vienīgi padomju bloks, bet at­turējās
7 valstis. Nelīdzēja ne M a ­lka
veto Drdlibas padomē ne ārlie-u
ministra iTiSinska paskaidrojums
presei, k a tai gadījumā, ja Trigvi L i
ievēlēs Padomju savienība viņu i g ­norēs
un ar to nesadarbosies. LI pēc
Višinska apgalvojumiem esot neob­jektīvs.
Patiesībā Padomju savienī­bas
antipātijas pret U N ģenerālse­kretāru
slēpjas tai apstākli, ka viņš
izlietoja visas savas tiesības, lai ap­turētu
komunistu agresiju Dienvid­korejā.
UN politiska komisija
izšķīrusies par Spānijas
atgriešanos
latdM pini
apipriede Londoni
No Vācijas Londonā bija ieradu­šies
bīskaps J . Rancāns, L N P prezi­dija
priekšsēdis J . Celms, kā ari pre­zidija
locekli V. aistjānls un A.
B}odnieks. lai apspriestos ar sūtni IL
Zariņu. Vairākās apspriedēs, kurās
piedalijās ari sūtniceibas padomnieki
T. Ozoliņi un R Kampuss ar s^re-tāru
0. Rozīti, pārrunāja vispārējās
politikas jautājumus, savstarpējo stā­vokli
no Baltijas valstu viedokļa,
Vācijas tautiešu izceļošana un lat-iespējama
un tt Jfipanāk p«c Iespējas !!f/l\1f,f ."imf ^^^^^^
fitrāk", teica Martals. Vlņ« vēl pie- H!" f'tf**" sadarbību. Apspriežu d«-
bllda. k a franču priekšlikums par E i - «bnieki aU na par vēlamMc. U t -
rtjpas Onljas armija, radlSanu un par ļ ^""^ '"•^^^ i?*»* 'T^'V P**^*»
vienu aizsardzības ministru r a d ī j i s p r i e k š s ē ž a vietniekam blska-tlk
daudz poHtlrico problēmu, k a aiz- P»"» Rancan»»" Latvijas i r k S r -
sardzlba, ministri tfis nav varējuši ^^J" P"nvaru nesējam sūtnim K. Z a -
atrisināt. Tāpēc viss Rietumvācijas ^^^^^ jāsadarbojas, kam sMnU
komplekss par jaunu nodou AUan- \ ^- bīskaps J . Rancāns pte-
(Turplnljums ,. ipp.) l*"^"*"
Iniesi Tibeta soļo uz priekšu, bot Jaun-delija
un Pekina apmainās notām
VIENACAINAIS ĢENERĀLIS L I U POCENGS VIRZAS U Z L H A S U -
P A N C E N L A M A RlETUMĶlNA J A U ORGANIZĒJIS TIBETIESU
..TRIMDAS V A L D Ī B U "
J a a n d ē l I J i (mr). - Ķlnldhi komflUilstu armijas Tibea turpina so|ot
os prkklu «II, pie pēdējām ilņām, atradis vairs likal ap SlO km no
galvas pilsētas Uiasaa. IndUaa valdība treidlen nodeva Peklnaa valdībai Jau
otro notu» kuri paakaldro, ka Ķlaaa atbildi ns pirmo In^Utfaa notu atsist
par seapmlerlnoāii nn v ē l r ^ iidUisia Indleān valdibaa viedoktt Tlbetaa
Idešann Tibeli loakata par plbai^ f e k ^ V N ^
komMstu lebrokumn Tibetā. plai«a drvJnbai ao|ai i f v a l M )f«iNltM
valdība. Nepāla Ir neatkarīga karaļvabts starp Indiju nn Tibeta.
Izpildīsim 18. novembra
aicinājumu
Pirmo komentāru no amerikāņu
puses Tibetes jautājumā sniedza ār­lietu
ministrs Eēesons. ViņS preses
konferencē treSdIenas vakarā pa-skaidioja,
ka ASV valdība komu­nistu
leso|oSanu Tibetā uzskatot par
51 nav nopietni pretojušies. Pēdējā
ķinieSu ielaušanās Tibetā notika ftl
gadsimta sākumā, un torete Daļai
Lama aizbēga uz Indiju.
Informētas aprindas Hongkongā
norāda, ka ziemas lestāSanās iebru-ļotl
nožēlojamu un nopietnu noU-; kurnu nekavēs, bet drīzāk veicinās,
kumu. bet Vašingtonā vēl trūkstot * jo uznldzls tikai viegls sniegs un ari
pietiekamas informācijas, lai sprle- ļ aizsalušās upes ķInieSu vlrzliUmos uz
stu par to, vai Tibetā faktiski no- pHekSu nekavē. Ja TibeU nekādu
ticis uzbrukuma akts. palfdzibu no ārpuses nesaņem, tad
Pēc JaimdēUjā iegūtas informāci- sagaidāms, ka ķinieSu ..atbrīvošanas
Jas, Pekinas valdība paskaidrojusi,
ka Tibeta atrodoties zem Ķīnas virs­valdības
un tādēļ ķiniešu armiju ie­soļošanu
Tibetā esot Ķīnas iekšējs
jautājums, par ko tai neesot jādod
norēķini ci(ām valstīm. Ne par kādu
invāziju Tibetā nevarot būt runas.
Tibetas tauta vienīgi esot „jāatbrivQ
no svešu valstu intrigām un jāaiz­kavē
šo valstu nodomi Izmantot T i -
armlja" visu valsti būs okupējusi \
(Titrpmsiuma I. tpp.)
irīīeniiii i¥s tiMiitiis
vinsiuris iiznrizM
Ankara (F). — Šodien Turcijas
parlamentā nozīmīgu ārpolitisko r u -
betu par izejas bazi agresijai pret ^^^^^ valsts prezidents. Viņš de-Ķlnu".
Iebruk\iiā8 ķiniešu armijas, kuru
stiprumu vērtē uz 50.000 viru. sadalī­jušās
divos zaros, no kurām viens
virzās uz galvaspilsētu un Daļai L a ­mas
sēdekli Lhasu, kamēr otrs dodas
uz otro lielāko Tibetas pilsētu T s l -
Gatavodamia nn t^emtona
fff^^ poildUNui nāktflftefttfi ka*
ftm prti bffvo rletnmn pasauli,
padonUn nknpiellaa vara LatviH
Isnfelna Mvn litvlein tānln.
Traģiski patiarika, ka lalvielki
tauta nnnaindas komfbīisnnunb
bet Ifist nn nenstņo, Isskan Ja»
vMi paaaniē kā btedteUnntt d*
tām tantānt Bel Jo vatrik Ie­naidnieka
apdrand mftsn lantaa
Mvnra. Jo nelikti « l i i l IstnH-bai
nn pretdarbībai Mftsn mo*
taisnība nn Iksitea nekad nesa*
grfis nn nesndis. Ja aēa nepado­simies
āaji nevIenMaJI b d i ^m
kari pret Padomjn lavlenl^, kas
nu tott Ufst vairāk neki d«nnlt
gadu. Mums atkal nu atkal Jā*
apliecina pasaulei savas tiesības
nn griba ns brivn nn neatkarīgu
U I V U M valsti Nevienn mirkli
mii neesam āanbUnUea. ka pēe
laika vai llgika laika Latvija no*^
kratīs arf nrkania verMbu va­ļas.
Šaubīgajiem atgidinisini, ka
visu bUttlia latviein paandses
ēetm tikstoln gadn teeējnmi Ir
Pistivējniaa pret visim nivea
briesmim nn Isnaldniito pitnpi-kn.
Tla tieēja, dnijla nn mvt*
rēja. Vai fl paandse ^na Iet bo­jā
saimi tantai nn patt Ies boJI?
Dslmtei^ Ieslēgtie nn ns fadem*
Jn savienibn altvestie mirst par
LatvIJn; ttttai masas partisinn
vienibaa vil nenavaritas dnla.
Bet latviein trImdInleM vlai bri*
vaji pasauli? Misn plenlknnni
Ir ne Hkal stīvēt sardii
UtvUaa kamgn, bet paedl In
4iftfiu>to NiļUl mmām
tiHmiHi MnaM laa ir jPasDiJ •<•»
lini UtvUaa va&te svMkn dle-ni
paeelsimies piri savim per*
sonigajim vajadtibim, piri Ik*
dlenliOM^ rtpēfls nn gritiblUn.
piri visim partljn nn grupn,
semjn nn konthientn mbelini nn
interesē» nn mRestlbi pret Lat­vIJn,
pateleM ktltniaMem nn no*
moeltlem par vlņn dsivfbaa npn*
ri npnridm arf mās LatvIMa brī­vībai
kant vtenn dolāru, vieno
marku, vienn ttUņn, vienn kronu
- A r t a v n L a t v i j a i
lAtvIein naelottili padome.
Utviein eentrUi komiteja nn
ArēAi Infcmnieljaa f^da alelna
nn lids visus tantleins, ortantei-elju
nn drandses brfvaji ptaanlē
II novembri: .
1) pnieētles svinīgas dievkalpo*
Jnmos nn L a t v i s valsts karoga
svinīgi pacetianu akti!
rīkot latviskas Isstid^ nn
dtatesi
S) pnieētles svinīgos UtvUas
valsta paalttdlnlianaa aktoa. no*
alēdsot Ina i r latviein patHotU*
kās miiOkas kmcHn vai teitra
M d l :
4) skdot nn vikt - A r t a vn
L a t v i j a i nisn elņai par bri»
vlbn« lalvieitt skolai un knltftral
nn trielgo aprdpel. kia tika le«
makslU Aritfa lnf<miieUaa fon­dam,
Utviein knltiraa foi^am.
nn Latviein paipalld^bas fon­dam,
bet SkandlnlvUI — Utvle-in
naekmilam fondam Skandlni-vlM;
I) taisnības nn ellvēefbaa vir*
di Itgt Apvienotās nicijaa nn
rietnmn valstu valdības ar kon­krētu
ricibn gUbt UtvIJas Uutu
no līnlelniianaa un deporticijim.
ko bdara Padomjo savienības
oknpieljas vara nn ligt atjaunot
LaIvIJaa valsta snverēnltāti;
« ligt elttantn. sevišķi ASV.
Anglijas. Ranadaa, Aoi^Uaa,
Franeljaa lielās baanlen. aroda,
aabl^rfokla. polltlskis. kultiraa
ne. organIslelMs. preal* ndlo nn
Ievērohimaa personības alsstivēt
latvkin tanlaa nn LatvUas valsta
brlvlbn, lidsot no savaa poses
Apvknotis nieijss un riotumn
valdibaa gllbt latvljas tautu no
Inlelnlianaa on atMnnol valsta
anverenititi
Tttvikia dirnis vftim nometņu
nn kopn komltejim, bledribim
nn drandsēm Issfllls II. novem­bra
dedojumn listes — Artava
Latvijai Ziedojumu llstea vir
plepraait tnitlt Arējla Informi-eUaa
f^mdi. Artavn U t v IM var
noiittt arf ar paaUi pirvednmlem
Vil rtarptantisklem pai^ kupo­niem
AfiJia InftmsieUaa fon-dani
MMMM MMn anmmn īdOf
do elņai par Utvljn, kidn lagll-tlbai
nn kidn trielgo apripeli
nemlnUanat gadījumi artavn
dalīs Ifddgls dalās vkdrm trim
mērķlet^ SevUķl priviti dsivo*
JoUe laipni ligtl savu artavn pie­situ
pa pastu. Jo viņos listes var
ari nesa«ilegi
Arpns Vieijas sledojumi — Ar*
tava Latvijai lemaksijama drau-dsim.
eentrillm on vietējim or*
ganltieijim on laikraksta Latvija
piriUvJIem. vai ari piesitami
Arējla Informācijas fondam V i -
eUi ar pasta kuponiem. Arējla
informieljas fonda adrese: (I4a|
8ekwkbfaM*h GmUnd. Artlllerle.
Kaseme. Oermany. IJ8 Zone. tU*
mnis 1151
Tēvieme. ar Tevi mums celties,
bes Tevis mnms grimt!
Lāivttiti oselonitls padoinft prctiSlJi
LtirlHo etntfilS komlt«|A
Ariil» lAformiciļu fo&4i
klarēja, ka Vidusjūras austrumu da­ļas
aiz«iardzibā būtu jāpiedalās ari
tām vaLstim. kufu territorija robelo
ar šo stratēģiski svarīgo vietu. Pre­zidents
tālāk norādīja ka Vidusjūras
aizsardzības sistēmā tieši austrumu
da|a ir visvājākā Runas beigās Tur­cijas
valsts prezidents prasīja, lai
ristiem.
gaci. Kā ziņoja B B C korespondents, ^ Atlantika pakta signatSrvalslu ģe-rēgulārajām
ķiniešu kara spēka da- oerālštftba priekšnieku konferencēs
lām pa prick.4u virzoties Ķīnas ko- atļautu piedalīties ari turku milltā-mūnislu
un tiem uzticīgu tibctiešu
grupas. Pēc A P informācijas, Dalal
Lama ar Tibetas valdību no Lhasas
devies uz Pembargo. Ancmju prese
atzīmē, ka ķiniešu Invāzija notika'^l
tieši laikā, kad ceļā uz Pekinu atra­dās
īpaša tibetiešu misija sarunllm
. ar Ķīnas valdību. Misijas vaditāj.^ , . , , ,
Lēksaksesa (E). Apvienoto na- nedēļas sākumā vēl izteicās, k a cerot Pus XII pasludināja jauno kātoju
Clju speciālā politiskā komisija lieS- konflikta nokārtošanu miera ceļā ^^^^^Icas dogmu par Dievmātes Ma-dien
ar 37 balsīm nolēma atkal at­jaunot
diplomātiskās attieksmes ar
Spāniju un ļaut tai piedalīties
starptautiskajos iestādījumos. Pret
Tito pateicas ASV un brīdina
kominforma valstis
īsoooosftttceiRiiinittt^
lane liaiiļiiziai loeM
Roma (E). — Trešdien pāvests
, ^ , , ... ^, ^, , , rijas miesigo uzņemšanu debesis.
Līdz šim nav ziņu, ka tibeticsi le- svinīgajā bridi Sv. Pētera laukumā
bi'ucējiem nopietni pretotos, un tos apkārtējās ielās līdz pat Tibras
ari nav sagaidāms. Ievērojot to, ka j^^lai pulcējās 800.000 svētceļnieku.
cija un Lielbritānija. Politiskās ko-nUsljas
lēmums vēl jāapstiprina UN
pilnsapulcē ar divi trešdaļu balsu
vairākumu. Informētas aprindas
lēksaksesa pārliecinātas par pozitī­vu
rezultātu. Tādā gadījumā Franko
Spānija pēc četru gadu ilga pār-
^ u k u m a atkal atgriezīsies starp­tautiskajā
forumā kā pilntiesīga
valste. Var droši apgalvot, ka at-zerve.
Sis i r jau trešais ķiniešu ie- no troņa, kas bija uzstādīts Pētera
brukums Tibetā pēdējo 200 gadu l a i - bazilikas portālā, nolasīja 6000 vār-kā,
im a r i iepriekšējās reizēs tibetie- du garo dogmas formulējumu latiņu
valodā. Ap Svētā Tē\'a troni pulcē­jās
36 kardināli un 580 archiblskapl.
bīskapi un klosteru priekšnieki. Īpa­ša
goda tribīnē bija novietojušies
diplomātiskie pārstāvji no 40 val-
VAI ATENTĀTS P R E T PREZI­D
E N T U T R C M E NU
V a H i ^ o n a (E). - S<^ien 2 pisto-1 stim. Viņu vidū atradās ari Fran-
« . . o . lēm apbruņojušies virieši mēģināja ļ ci jas ārlietu ministrs Roberts Sū-tJeksmju
revidēšana pret Spāniju ielauztie pmldenta Trūmena mītne mans Lsā uzruna Pi s 5 ^ pec tam
noUkusi vienīgi Padomju savienības Baltajā namā. Prezidenta miesas. konstatēja, ka ļ^sauli saa^ēlusl ne^
agresīvās poh'tikas dēl. par ko rie-.sardze iebrucējus atklāja un pēc uzticib^ un naids un jaunā do^a
^ v a l s t i s pārUecinājās tikai pēdē-l niknas apšaudīšanās tos nebalināja, j paUdzēs knsUgajam tautām atkal
l08 gados. 1 Ievainoti ari 3 pc^cisti l ^prasties.
Belgrade (md). — Jugoslavijas
valsts galva nvaršals Tito {^gājušā
svētdienā runāja Jugoslavijas anU-fašistiskās
sieviešu ligas konfretl
Zagrebā un šinī gadījumā pirmo
reizi kopi kara beigām veltīja atzi­nīgus
vārdus Savienotajām valstīm,
tai pašā laikā Izsakot brīdinājumu
kominforma valstīm. Asā runā Tī­to
paskaidroja, ka Jugoslavlfa nevar
neierobežoti ilgi paciest Maskavai
uztidgo kaimiņvalstu provokādjas,
jkuru rezultāts nonāvēti vai ievai­noti
daudzi Jugoslavijas robdtsargl.
So lerrora aktu nolūks esot radīt Ju-goslav^
jā chao!tu, un tie Izvērfotles
sava veida karā. Tādēļ Jugoslavija
tunmiāk pret šo terroru aizsargāšo­ties,
kā to atzīšot par pareizu. Tito
bez tam Izteica neapmierinātību, ka,
ļizmantoiot pastāvošo runas brīvību,
pārāk skaļa kļūstot reakcijas balss.
Tā Izpaulotles preses karikatūrās un
fe]eton(^. Sl reakcionātS toņa tā­lāku
pastiprināšanos neplelaidllot
Pateikdamies ASV par palīdzību
palretzējās i^rtlkas krīzes pārvarē­šanā,
ar ko Jugoslavlfa viena j ^ ti
nespētu tikt galā. maršals Tito uz­svēra,
ka Savienotās valstis šo pa­līdzību
sniegušas, neiizliekot Jugo-flavijal
noīdas politiskas ,Jklķu
spn^'*. Turpretim Padomju savie­nība
apmiednājtisies tikai ar tuk­l
i em solījumiem. Esot tomēr aplami
pieņemt, ka amerikāņu palīdzības
dē| Jugoslavlja beigtu būt sociālis­tiska
valsts. Tito ar atzinību piemi­nēja
ari pēc kara saņemto UNRRAs
palīdzību, kur tāpat gnlvcnās lldzck-ju
sagādātTijas bijušas Savienotās
valstis.
AMERIRA!ļnJ ARMIJA SPEaALl*
ZEStES PARTIZĀNU K A R A M UN
PARTIZĀNU ATBALSTĪŠANAI
^*uJorkt (md). - Izmantojrt piere­dzi
Korejā. Savienoto valitu armija
savos nākotnes plānos veltīšot vairāk
uzmanības parti^/mu karam, ziņo
Newsweek. Paredzas izveidot īpa­šas
kaujas vienības, kuru uzdevums
būs organizēt un palīdzēt nacionā­liem
partizāniem. Kā žurnāls tālāk
ziņo, amerikāņu armijas Iestādes plc-griezi-
4oties daiSdu nāciju tuvākai
studēšanai, tai noteiktu, kādas vietē­jās
grupas būtu gatavas cInUles un
kā tām palīdzēt Pastāvot ari slepe­na
programma īpašu Izpletņu vienī­bu
apmācīšanai, kuru uzdevums kara
gadījumā būtu uzbrukumi svarīgām
ienaidnieka militāram un njpniccibas
ietaisēm. Sle izpletņu Icccjl varētu
vest Ildzi ari atomspridzeklus.
r -'1
j ^