Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1950

              l^^šf^;^-_f ^-:A ^ri!^
h g. 4. novembri
1^n;Htlcinfiii Ue-
Ilgai pratināšanas
Hrt. J. — tfiļ pār-rairs
pizinSmI ^^u.
tattaņbrOnie ļ maU
linnoJušĻ un tikai
kustibasļ vēl
Ivēku - tik ļott
un salauzts J
Mita viņu fix sa-bet
pacietīgi gaU
IgtkM klusēšanas
. pats — lēnf un
[yMū dziļi piārdo*
pfirtbBlvoda^ ar
mw i
iPIci Jetru dienu
daua^ianasi up
pridd» lioUka
virshleku
r^kstljii ģeļierfi.
tor figurēju as«
# t & bUa plek-
' l^ei^enota ^ »
luocēto virļinieo
armiju uņ pa«
TO sandcstāļ mi^
tikit^roti at«
toi par viņu! die-
Itikajiem u^ka-t
v l ^ laikfl, kā
ios pēc sarķan-
8e pasvītrota
itāja pret 6ku-jmiJu
via^r,
^ bijulfislM^
naņa kliķe'» ļ ig.
i ļpihēclbas s^un-m
vienībās. Pēc
V«rlas pret ik*
Ijas virsnieku,
fMt nemaz neru»
Mtā apvaino-
. itlnBvei...
|id«u ģen. Kalni-
[ apvainojumus,
is tiesnesis lieto-sbrutfilfikos
pjra-la*
ittSs 1000 šcļu-
»«, ko kopa ļar
redi J. Izkrflpat
I? • Mums zl-municijļa
Iz-
. kW ttlvtfs ktja-mīl
dtfis vietas,
ktfipatka 19H
• i
pazlitu aarkah^
L ar kuru bfju
[-^ es atbildēju,
apgalvojumu,
Ipledailjies k l -
allrft. Turklāt
lautenlkn va*
īu i^mē, ICO
sarkaja-
, i
tirdīja ^n
kad ei Joprļi
laāi pārveda
Nemālu,
nami man
mtlstt brlvlbļis
ieperinājušie!
speciālu spļt*
cambari, kas
r, pēdām. Tā­lām
Stabu ie*
Jtttbs kā para-paMams
sil«
lanis aizkrita
ierīkoto ska-
Jlju siena
lem šņākdami
iiti gaiss . . •
Irtraukti pie-pusstundai
It temperfitū-
[edties un drīz
Karstais gaiss
Bk)u musku-sausa,
un
_ I, kas ma-atvēra
durvis
glabājas aiz-ities
un uzdo-
[ine ko stāstīt,
iavēsim kā
le kļas vall-lusmlgo
kar-stiprāk
un
kaut gan §e
kas gribētu
cepSanu iz-
[vairs neatce-imā:
lAMAŅit
Sfe^vJien, 1950. g. i novembri
/
PAJAUNIBAS TEKAM
M Māncmi
Sācies jaunais mādlias gads
« « T V K S U STODETO LmrBNAS KATOĻO OKITOOTSTB
Blācibas gada atklāšanu Luvēnā
ievadīja tradicionālais profesoru gā-
|ens amata tērpos uz pārpildīto Sv.
Pētera baznīcu, kur universitātes
idrtors Mgr. van Vekenbergs celeb-lijā
Sv. misi, piedaloties Beļģijas se-lima
Lkptala
INTS GARMĒLE
oda. Atzīmējama profesoni simna- i n u ^1^/. r ''•'I*; >t«d mSte btj. kautkur u- «"«Jm. «n tikirtaļS mm viņ8 a-tiskā
nostāja Iepretī s«emr^iekuT.'M«^ P"»* " gājusi, un Inte. vieni miJSi palieli'J"to.«k «su cirtienu, ka novēla»
Jodas grūtībām"bet v ? S tols''L^^^ 1".?^''" ĪJ!!'^*
zināšanas, ne iz eiksmes ncnarMl^^^,. ' y''^"* savādāka - Intam bija lenuMiT itivart. kldu pajOgu. i Tik oU vujam sāpes dedfi-
Cik int^nsIvr^Sl^friī^ll':' 1«« «ara mēle. ka. reti ka* .tāvē;. 1 ^ 1 ^ 1 ^ . 3 1 Cik intensīvi aizgājušajā S a s ' T "'^f '^H' ^'^ Lie>» «elnu bbāārrttui.. KpaSut«u' ,nn»»JJ»» mn*ēUli uunn ggaallvvuu.. UUnn.. ttaavvuu ppaa s.u.
gadā un vasai-ā strādāts to rāda tel- f^i?^'**"^ ' " ' ^^ l»»«fivlgi mauca urgaro galvā auzu kuU. beth"'?^n«^'a'*38 m^h vairs lovUkt
• • __' «audljās no mute* Srfi - vienalga, ratos draiSkojāi vesel» bat» mazu,IP^l ">utft, jo IS b«a uspajnpusi
Latvleiii itudentu irupa ar blikapn B. Bloiktnu vidi.
_ . draiSkojāt ,.
vai tas bija kādt kaimiņu b^ms vai
sprogainu (Igdnēnu. Uz reU viens^M^^'^ g^^ ^1^^*®
at-un
Ints bija paM lielākai! brēkianā,
kad Utabā le^kr&ia māte un iecēla
Eēnu gultā. Velti vloa mēžlnlīa to
lipra^Dāt, kas viņam kait, jo ari pa-svešnleks,
kas gāja garām — jmtā- ļ no Mginu pulkām srielēca stāvus, iz
vigi viņi Izbāza mēli un mēdījās: s t i i ^ roku ar nopllsuiu ceimri un
.3ē. bē. bē...« Pat ja Uāi no pl<?- sāka dziedāt Viņi laikam dziedāja
augšiem cilvēkiem viņu kādreiz par ļoti skaisti, jo no visiem logiem sāka v-. - v — ^
palaidnībām norāja, aizslēpies ali birt naudas gabali, ko viņi d^cdotļ runāt viņi valr* nevar^^a un p'Jtlja
pakšķa, Ints sauca viņam pakal: ļ loti veikli uztvēra cepurē. Bet pā- i tikai rt^as, M^lei vietā viņam tagad
nBē, bē, b ē . . . " rējle čigānbērnl, sasēdušie» lokā ap^bija liels, pletōcis muskulis, ko ne
Viņš pats nemaz nezināja, cik ne- dziedātāju, kori sauca: ,.Met, met;par_ko vairs nevarēja dabūt atimkal
glīts tad izskatllās. Viņa * sarkanā
mēle atgādināja baltafu. apaļajā se­jiņā
plellnuSu gliemeni. Ari tas
ņu neuztrauca, ka citi bērni viņu tā-malzltel!
Met, met maizītei!"
Ints skatījās un dcmiāļa, ka viņi
par Šo naudu nepirktu vis maizi, jo
_ ^ viņš bija labi paēdis, bet gan auto.
pēc iesauca par Intu Garmēll. n'^^ varētu āv^M^ mazākais 200
bija tikai jauna izdevība katram, * ^^0^'»"
mutē.
Māte sasita plaukstas; ..Aplēloiies,
tas jau bitti dsēliens! Tu laikam
atkal bOsi nm m\$ laukā?** Ints
raudādams pamāja galvu — tā bijii.
Ar steigu māte at^uea ārstu, un
kas viņu tā sauca parādīt mēli Vloi ^^^^^ ^^^^'^ nav-tas no zēna-mēles paticHlftm izvilka
mēdija pat suņus' un kaķus, kurus i ^j* ^}^^^^ "^^^^ i ^ * dzēlienus. brlnlda-vviīņnši..
pnrreelt^ēijii bciittiieemm hbē^rnmieimL^, bha..iidrfīHjāJsit ^^^^ ^^^^^^ »P ««^'«"^
noglāstu, un kaimiņu Duksls viņu Ints atrāva logu, izliecās pa to cik
nāta prezidentam, vairākiem beļģu
valdības locekļiem un ārzemju pār­stāvjiem.
^ ^^^.^^^
n <*^«vkalpoJuma universitātes' mQžā v¥l"tTneblju mācU^^^ šeit!"
lielajā aulā notika akadēmiskā mā-
,J)ĒUBĒRATION" -
A T B R Ī V O Š A NA
Atšķirīgi no Latvijas un Vācijas
I universitāšu kārtības. Luvēnā stu-aprēja.
Pat māte ar viņu neko nevarēja ie­sākt.
Tiklīdz viņa gribēja saķert In*
. , , „ ta mēli, tā kā zibens pazuda aiz zo-kums.
ko laikam ikviens latviešu blem un mute aizvērās, un mierīgs
Ieraudzīdams tūliņ atņirdza zobus un \ vien varēja, un, IzkāHs garu,
garu mēli. sāka mēdīties dk skali
vien varēla" .,Bē. bē, b ē . . . " Viņa
prieks bija vēl lielāks, kad \iņl
apaklā lautu barā ieraudiflja skro­deri,
kas ari noklausījās ēlgāna dile-cibas
gada atklāšanas akts.
283 BĒGĻU STUDENTI
Savā, atklāšanas runā rektors pie-
LSrun'&STgSS^^^
mu atzīmējot, ka šogad sadarbībā ar Lm-T ki?"bLutl,^r ^SnTmi,^
BeJžijas valdību un IRO ^devies ļ Su'Vtm%a^^J^^^^^^^^
Students Luvēnā bus savicin drau«,un rātns kā maza aitiņa Ints sēdēja
giein vēstulēs rakstījis: ..Nekad savā pie galda un mirkšķināja acīm: ..Es
jau neko sliktu nedaru, kāi;^ tu ma-nl
rāj? Ak. mēle? Nu. redzi, tā taēu
nemaz nav laukā, kā tad es varētu
runāt?" Mātei pietrūka padoma.
Bet reiz viņai gan kas labs Iekrita
prātā.
.JClauslcs, Int," viņa dēlam teica,
„ja tu vēlreiz bāzīsi mēli laukā, es
rast līdzekļus viņu atbalstam. Pagā­jušā
gadā bēgļu studentu skaits L u -
dā^anl
..Bē, bē. bē.. Ints kliedni cik
laudas, Jo savā Istabā viņš Jutās vis­lielākā
drošībā.
..Tā nedari. Par ļauniem datblem
katrs saņem savu sodu," kāds vecī­tis
brīdinādams pacēla uz Intu savu
kūju, bet Ints mēdlšanos turpināja.
Ir zināms, ka ēigānl, lielāko dalu
savas dzīves pavadīdami melos un
laukos, ir ciešos draugos ar visiem
liekošu atzīmi — .,6atlsfaction",'jā­iegūst
vismaz 55 punkti, „distlnc-vēnas
universitātē bija 263. šogad Ln" 7o7 granie disU^
tas mazliet pieaudzis. Studentu kop. T p . un 7 a ' & tan^^^^^
skaits šogad Luvēnas universitātē ir
7678.
JAUNIE LATVIEŠU AKADĒMIĶI
Ārpus Vācijas Luvēnas katoļu unl-tlon"
- 90 p.
Rezultātu paziņošanai dots nosau­kums
..dēllbēration'». kas no studeii-tu
viedokļa raugoties tiešām Ir v5r-
, da pilnā hozimē atbrīvošana no bal-vImermslatātrtiek
ullaēitks amsa mbēūrās pvriāenvsīg āla, tvkieušruā llēm un neziņas. Lielie beļģu lalk-studentu
skaits. Bīskapa B. Sloskāna
neatlaidīgo pūļu rezultātā 3 gadu
laikā tas no 2 pieaudzis uz 22. Gan
lielais Vairums no tiem tagad tikai
studiju sākumā vai pusceļā, tomēr
Ik gads dod ari pa jaunam latviešu
akadēmiskās saimes loceklim.
tevi aizvedīšu pie skrodera un lOg- * kokiem, tvērtem. kukaiņiem un citu
Su, lai viņš tev ar lielajām dzirklēm Dieva radību. Iespējams, ka tas, kas
nogriež kādu gabalu nost." pēc brlla notika, bija saiUņā ar mazo
Ints kļuva domīgs. ..Nt," viņš at- ^iŖānpulku, kas acis no InU nenolai-blldēja,
„to es negribētu vis, man ^ mr\a dziedāja tālāk, itkā viņu
tas loti sāpētu."
Bet jau nākošā dienā, kad Ints ie-rauddja
skroderi uz ielas, viņš flgli
nemaz netraucētu šl mēdīšanās.
Un ar! Ints neko ļauna neparedzē­ja,
bet tikai mēdījās tālāk. Te pik
raksti seko universitāšu eksāmeniem, .
un publicē Izturējušo studentu vār- Nu Ints atcerējās gan, ko mfite v i ­dus.
Ari bēgļu studentam roda.s ņam reiz bija solījusi, bet bija par
priecīgs gandarījums, lasot svešas vēlu, tagad viņš varēja vairs tikai
zemes avīzē blakus savam ari dzim- kliegt Bet tas neko nelīdzēja. Ar
aizslēpās aiz stūra, pabāza p l v u un,^^ kautkas nodžinkstēja viņam gi^
mēdījās: .,B6.bē,bē..,"
Acumirkli skroderis apgriezās un
caps! — pulka viņam bija rokā.
\m varēja dabūt. Nekad nedrīkst
bāzt mēli laukā, to tu atceries!"
viņš rājās.
Un Ints to patlelām atcerējās visu
mūžu un nekad vairs tā nedarīja.
Tikai irtlajā dienā viņš varēja kār­tīgi
aiztaisīt savu muti un drusku
ēst, un tikai pēc nedēļas bez Iļup-siešanas
runāt, jo mēle viņam visu
faiku briesmīgi sāpēja.
Rudeni, kad Ints Iestājās skolā un
veselības pārbaudē ārsts vlņtim lika
izJcārt mēli. Ints cieši saknieba lūpas
un raudādams teica: ,.Es nekad
vairs nerādīšu mēli!"
,Tas Jau Ints Garm^Us!" kāds
zēns viņu pazīdams U».«8ucās ..Vi­ņam
ir loti gara mēle, daktera
kun^.**
,.Nav vis." Int» atbildēja, un pē­dējo
ifelzl izbāza mēli, lai to parādītu
ārstam.
,.Patlešām,** ār«t8 teica, „viņam Ir
tāda pati mēle kā visiem citiem bēr-nlem.
Viņi nav garmēJe."
tJā." Ints apitlprlnāja, „es nekad
vUrs nerādu mēli.**
tenes vārdu.
Latviešu studentu sekmes pagāju
vienu roku skroderis turēja palaidni
bet ar otru sniedzās kabatā pēc
šajā mācības gadā bijušas visumā' dzirklēm.
Kliedzienus sadzirdējuši, traci ska­tīties
saskrēja visi kaimiņu bērni,
tāpat visi apkārtējie suņi un kaķi, jo
tie visi pazina Intu Gaŗmēli. Uz
jumta salgdās pat putni, kas vīst
gribēja refzēt lielo notikumu, kā
VAl^TS STIPENDIJAS BĒGĻU
STUDENTIEM
Pie tvinlgS atklilanas dlevk(elpojuma katofu unlverAltitti vadība aiMSj Sv. P l
tefs basnīcu. Miclbai spIM un rektors Mgr. van Vaklenbergi (vidU) tradlcions
lajos amata tirpot.
Sai pavasari savu prakses gadu
slimnīcā ar „distlnctlon'V nobeidza
Aina Tlrzmale kļūstot par pirmo lat­viešu
Dr. med. Luvēnas universitātē
un laimīgā kārtā atrodot labi atal­gotu
darbu kādā bejģu slimnīcā.
Klasisko filoloģiju pavasari nobei­dza
Jānis Gaspars; Leons Paklons
pabeidza scholastlsko filozofiju; ko-merc
« un finanēzinātņu fakultāti ar
«distinctlon" šoruden absolvēja A l ­berts
Caune; medicīnas fakultātē
teorētiskās 6 gadu studijas ar „dls-tinctlon"
pabeigusi Galda Znotiņa;
Antons Znotiņš, kā pirmais latviešu
students pabeidza Luvēnas kātoju
universitāti 1949. g.
V A S A R A P A G Ā J A N E M A N Ī TA
Luvēnas katoļu universitātē brīvās
Universitātes principa vietā dominē
stingra kursu sistēma ar konkursu
studiju pirmajos gados, kas īpaši me­dicīnas
fakultātē sasniedz pat 60
proc, izkrišanai «apzīmogoto" stu-
, dentu. Izskaidrojums meklējams lie­lajā
studentu pieplūdumā un uz­ņemšanā
bez iestāju pārbaudīju­miem.
Vienā sesijā, t. i . 6-15 dienu
laikā Jānoliek pārbaudījumi visos
kursa priekšmetos, kas dažam pār­sniedz
20, un vienā dienā gadās pat
i eksāmeni. Izkrišana vienā eksāme­ns
nadara ari noliktos pfirbaudlju-
^mus nederīgus, kas visi nākošajā se-
•ijā. resp. rudenī atkal jāatkārto. Ja
^ tad nelaimējas, jāpaliek otru
gadu tai pašā kursā.
Tie latviešu studenti, kam jau bija
tināšanas franču valodā, šogad pa-
8p§Ja sagatavoties pavasara eksāme­nu
sesijai, visiem pārējiem vasaras
atpūtas vietā bija jāmācās ne tikai,
kursa priekšmeti, bet ari franču va-' jām tuvākajā nākotnē.
P A S T A B U R A G A B Ē R N U T E K AM
TfiESAS VIENTUĻO 2lNU UN MEITEŅU NODARBlBAS
— ,.Tur aupā pie sliUs tas
kuplais lielais koks, - tu tak
redzi?" Jancis teica, kad Marēs.
vēl arvien par ledu domādams,
skaujas ne uz labo pusi, kur
Jancis rādija, bet tl^^ām pē­dējā
acis: - ..ti ir liepa."
(Valdis — Staburaga bērni)
Pirmajā brīvajā dienā vai svētdie-Iinnut
d Gr.aarrmmaēilfet kļūs par Intu tIosVm^ēilui m^ visi ^^z^ē^n^i ^u^n^ ^^mm^^ceii īt^cenn^ee^ss^ ^——^ ^ssa^a^vv^aa^ss
Bet notika tas. ko neviens nebija nUes
paredzējis. Skroderis bāza roku vie
nā kabatā, bāza otrā, izmeklēja v i ­sas
pārējās, mazākās kabatas, bet
dzirkļu nekur nebija. Tad viņš iesita
labas, nav trūcis ari ..distinctlon" le- ''^''1^
guvēju un lielais vairums šogad sāk ^ k. es nelga! Es aču atstāju dzlr-studijas
augstākā kursā. Ļoti stingrā kles pie policijas priekšnieka uz gal-konkursa
dēļ studiju pirmajos gados dal Es viņam nupat uzlaikoju jau-dažiem
studentiem tomēr nākas da- jos svārkus ar zelta uzšuvēmf
lltles bēdās ar tiem beigu kolēftlem, | Šoreiz nekas neiznāks." viņš Intam
kuriem atbrīvošana" pagājusi secen.' i®ica un palaida to vaļā. ,.bel es to mles visi, tas jau nebūs grūts un Iz-
^ " izdarīšu rit kad sastanšu tevi uz rSdlsiea nat^ikti kAlram na «nākam
PĒTNIECĪBAS GĀJIENA.
Nav jau sen, kad daudzi savos
pulciņc» gāja kopā ar pārējiem zē­niem
«-meitenēm pētniecības gājie­nos.
Bet daudzi būs ari tādi, kas nav
darbojušies kādā mazskautu vai
guntiņu pulciņā.
Sat pētniecības gājienā pledalfsl-
Udarlšu rit. kad sastapšu tevi uz rādīsies noteikti katram pa spēkam,
ielas. Otrreiz es nekādā ziņā savas
dzirkles vairs neaizmirsīšu."
Beļģija blla pirmā valsts, kas le- ^ /^^^^^'^JT^^^^^^^^ Tll
stājāipar plašS starpUutisku pall-'ka*l, b«^l<>** ^J^niH jutās loti
dzību bēgļu studentiem. Valdības f u f ^ fļr šādu ski^^^^^
pārstāvis 1948. g. griezās pie IRO ar J " , jo viņi visi no sirds bi a vēlēju-priekšHkumu,
kas paredzēja sagādāt «*es. l a i s t am nodrāž maz iet īsāku
studiju iespējas Betijā 10:000 D P f mēli. kas vienmēr tik neglīti
studentiem. Citu vilstu Intereses ^ " C ē j a ķatoru saskaņu rotaļās un
trūkums nelāva šim plānam klŪt |^r kaitināja |audls,
īstenību. Tomēr tika panākti, ka da- Ticis no skrodera nai^em valS.
lu no Beļģijas valsts maksājumiem Ints aizlaida kā Ungas sviests pa
kopēiai IRO kasei nodeva Belftljas ielu. atpakaļ neskatīdamies, un at-augstskolu
rīcībā bēgļu studentu at­balstam.
Stipendiju sadali katrā augstskolā
pārzina speciāla akadēmiskā komi­teja,
kuras rīcībā Ir 200 franku mē­nesī
katra DP studenta vajadzību
segšanai. Luvēnā, kur dažādu tautī­bu
un ticību piederīgie sastāda vis­lielāko
bēgļu studentu skaitu, katrai
nacionālajai grupai stipendiju sadali
kārto rektora nozīmētas tautību ko­mitejas.
Pēdējās rūpējas par grāma­tu
iegādi, laboratoriju nodevu seg­šanu,
mācības līdzekļiem, apģērbu,
apaviem u. tml. Vajadzību, kā vien­mēr,
ir vairāk nek^ līdzekļu, bet
bēgļu students jau g?idiem ilgi vin
grināiies atsacīšanās tikumā.
Šogad, pateicoties bēgļu sabiedrī­bas
atsaucībai, bēgļu studentu ma-tenā'als
stāvoklis Ieguvis 7'>Sma
skrēja mājās gandrīz bez elpas
Mate brīnīdamās viņā noskatījās.
„Es nekad vairs neiešu laukā uz
ielas un nerādīšu mēli." viņš aiz­elsies
teica, bet par to. ka viņam
bija bailes satikt skrcKlerl, viņš ne­teica
ne vārda.
„Tad tu beidzot sāki^l labotiem?"
māte nopietni jautāja. ,.Tas ir labi
Padzīvo vien pa istabu un pārlasi
savu ābeci. Rudeni tev būs jāiet
skolā."
Un tā ari bija. Pāris dienas Int»
cita nekā nedarīja kā klausīja mātei
palīdzēdams viņai visos mājas dar-
* bos: izlasīja ābeci, pašķirstīja vecā?
bilžu grāmat^-^s, kad viņam vūin
nebija nekā ko darīt viņš pakāpās
uz krēsla un raudzījās laukā p<i
logu uz ielas, kā tur gāļa cilvēki
a) Vai ari apkārtnē, kurā Tu ta-pd
dzīvo, ir sastopiimi šie ko­ki,
un kuri?
b) Kuri no minētiem kokiem at­rodami
visvairāk Tavā ap­kārtnē?
3. Ja nu Tavā apkftrtnē neaug ne­viens
no šiem sešiem kokiem, tad
apraksti, kādi koki aug Tavā ap­kārtnē.
4. Kādu citu vakaru pameklē savās
grāmatās, bet ja nevari atrast, tad
palūdz vecākiem vai kādiem drau­gam
un uzraksti vismaz vienu
latviešu tautas dziesmu par katru
no šiem sešiem zīmējuma redza-mlenj
kokiem.
Izlasif uzdevumu vēlreiz un tad
dodies ceļā, bet par savu pi:'tnict:}bas
gājienu atraksti:
Ādolfs Artmanis
Am Zehnthnf 77
(^a) Essen-Kray
Germany
tenā'als stāvok s legims ^ ' ^ ^ i skraidīja bērni, brauca rati ar zir-.
drošību un rei.tivu g^^anUju studi ^ automobīli ļ
Apskati zīmējumā redzamos ko­kus
un nosknidro, kurš no tiem ir
ozols. llej^. bērzs, o^is, iHiede.
egle, un vai ari mūsu dzimtenē
Utvljā aug Šie koki?
Brivā laikā, kad ikolas mācības
nākošai dienai sa^ lavotas. Izejl
savas dzives vietas tuvākā ap­kārtnē
un izpēti:
Jo dažiem ietOtītājiem (i/Jozējot
starp if^tlUijiem) laikrakf tj LAT­V
I J A piciķin» viena memi^n abone­mentu
un vientuļo *kautu larKrakr^ia
redakcija pieciem i^-^utit^iļiem pis-
.%irf brīveksemplāru KLABATAS.
Pataulet tālfe» aug^^tm vienoti Lat­vijai?
Vientuļo mazskautu vadītāji