Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1950

              Jertdlen, 1950. g. 4. novembri
i bēgļu
[M linias ar poiieiio
LCIESI IETEIC PĀRVIETOTAS
)NAS IZMITINĀT FRANCIJA
ttgarter NacHrlchten, kas pēdē-ikfi
daudz vērības veltī pārvie-personu
problēmai, apraksta kāda
|riBnņ)orta ierašanos no Ludvigs-
Unterjetingenā pie Beblin-
Tlem jaunā dzives vieta ierā-nterjetlngenas
baraku nomet-ibraucējl,
kuru vidū bijufias
«• «r lieliem Jauniem limuzl-e
«ot atteikusies iekravāties
lāi.telpās. Vācu iekšlietu mini-pftŗgtāvls
pieaicinājis Beblin-polidlu,
lai tās atbalstā pie-pfirvietotfia
personas ieiet ba-
Beidzot.ari izdevies tikt galā
rdalu DP. Vairākas ģimenes
Im «izbraukušas uz Nagoldu
ļpiiiMiJuias aiznešanās iespējas
Īli, Daļa pārnakšņojusi tuvējā
pagaMu telti. Sie DP paskaU
ka Unterjetingenas baraku
titm nav ļpleņemama.
nostāju pret pārvietotām
m labi raksturo .Gepingenas
*5blcha paskaidrojums, ka
ļ^rvietotātn personām jāceļ
daudz neapdzīvotas zemes,
Francija. Vācu iedzīvo-aizmirsMfil,
ka daudzi DP,
gadu» dzlVodaml pa nomet-atrieiduāi
no 4arba un pagāju*
ĪCMI 1^^^ kārtā kļuvuši
ir melnā tirgus operācijām,
vispār esot jāsavaldās, runā*
šo problēmu.
|imeflki9« JoiUi aprūpei biroji,
• r 1. hovembil, mainijli adresi,
kdretpondehce «atāma: asa)
lleglenmg^ager, Wdrth8tr. 21.
KMpAKCI/A!
KAS BUTV JĀAIZPILDA
Uitviji^ komulāta san
I !• Vētu, ar septembri
paitt posteni un p&rgiljls prlvāt-ilbil
oarba. T | kā Latvijas goda
itofCl ir iviedrs, kas bez sa-fal04as
pro^ tikai portugāliski,
itgUiki, b^t ne latviski, San
tas tm Itāta tautiešiem radu-ftittojōt
Mvai lietas, levlSķl
MMi iralisttidem dokumen-
Mm^. ••• - - , •
jliittjlrllā plāksni kon-
-latvieša trUkums llnf
lī^i^Ibas^ ttx<KnlecI-
«entrā var kaltēt Latvi*
Intarailļtti. Tldei san Pau«
, ir» k» Latvijai ārlietu kir-pllnmotali
ministrs K. Zariņi
asiiņi %t ifttnl Dr. P. Oliņu
..Ifl atrītfli kSdu iespēju sagS<
Panlāii Latvijai konsulātam Jau-latvieltt
darbiniiktt aisgfijult
valsti Itatides konsulātam ar-
Intai loti labvēlīgas kā Latvijas
II. ti4aUau latviešu sarīkoju-
[jaiitljnin^i. 8o darba lauku, kur
iikmigi nn ivarlgs darbs, ne-pamtst
novārtā.
I«. fiļrandlpl, San Paulā
ifti dažreiz pasažieri neiero-fcbfgl
paUek brīvas, un daž-
I itišos sakaros ar Leburžē;
Ibak Tas ir nožēlojami...
^am Zilam Menjē nepatl-
Uiļi turp, un uz pieres parā-piibilda
Puaro, „taču — tā
Istāš. Vai Ji^s neliekas,
Itls nuiātu atklāU?"
tas nav nekāds Joks, tā ir
kungsl Esiet tik laipni un
flsities sniegt informāciju,
csā, Jo Jūs nostājieties pret
ļieres pievienojās vēl dažas,
sparastl stingri. ..Mums va-
)lja summa? Un kas jums
Ilaunu... es domāju.. .**
murmināja Ierēdnis, strup-cad
agrāk nebiju redzējis,
satriec.**
lāko mēs Jau tagad zinām
ļMenJē pieri un vaigiem lē­no
viņa mutes: ,>Nē, man
lāca kāds cilvēks. Viņš sa-fm
esot vajadzīgs aizdevums
Lšanās Jānokārto tā, lai tā
ka tas viņam dos labākas
ca viņam esot zināms Zize-ifi
Udot uz Angliju. Viņš
vienīgi to, lai es viņai pa-pārpildita.
un lai es viņai
ISs zvēru, mesjē, ka es 5ai
lU grēku. — Kāda gan tur
%
nu reiz Ir t ā d i . . . Vei-vam,
nepiespiestam no-saliecies,
sirmiem ma-bārdlņu."
lakoi)
gsftdien, la^. g. i novembrī
Francijas
L A T V UA
šķobīties, viņš kādā no valdības na­ma
greznajām zālēm riko ..mazas
brokastis" valdības locekļiem un
pmB«AIS LATVIEŠU DIEVKALPOJUMS PĒC S PAntr^
TBOKST VIETU, CITUR SKOLĒNU-. IATVTSC^ S^^^r ^^'^
RA2AS SVETOI ^ FRANCIJiSSmSTO^ ^^'^
N»S METOD. - K » E M U tOTO^tSpiSf
Vēstule LatvUal no Mnhauzeiias
Latvieši esot lieli savrfljmleki; vis-inaz
mēs Francijā esošie, jau'vai­rākus
gadus pa tādiem sevi pierādī­jām,
norobežojoties viens no otra
Bet tad pēkšņi Elzasā atskanēja ai­cinājums
pulcēties pirmajā latviešu
dievkalpojumā Mllhauzenā un skaV
- i - no 50 km plašas apkārtnes sara­dās
32 tautieši. Ja dievkalpojuma no-organizēšana
ari prasīja zināmas
iHiles, tad liels bija gandarījums,
dzirdēt tā ievadā komponista T. Ķē­niņa
spēlēto A. Kalniņa Latvju tau­tas
dziesmu rapsodlju. īstā ev. lut
baznīcā pie zemes audiem greznota
altāra no latviešu mācītāja rokas sa­ņemot
sv. vakarēdienu un atkal dzle-dāt
no vecās labās dziesmu grāma­tas!
Vai kāds brīnums, ka savrūpības
gars salūza pret Timoteja vēstules
vārdiem, ka visam stiprumam reiz
pienāk gals! Un nevien še — kopš
māc. Lappuķes ordlnācljas, viņa ap­meklējumos
savrūpības ledus lūzt te
vienā, te otrā Francijas stūrī. Pēc
dievkalpojuma tautieši Izmainījās
uzskatiem, pie kam Izpaudās nelie»
kulota vienprātība, ka kopība jāuz­tur,
sanākot pēc iespējas biežāk, kā
ari aktivizējot LPKF darbību, lai at­taisnotu
tās pastāvēšanu. Tautieši
devīgu roku ziedoja arī jaunajai lat­viešu
draudzei. Šķiroties, vēl Ilgi
skanēja ausīs Mediņa Ārijas motivi
un Sv. Mārtiņa draudzes mācītāja
vārdi, ka no Si brīža varam uzskatīt
viņa baznīcu par savu, tāpat kā tās
altāri un ērģeles.
8 stridnield nelien
Maskavas cilpā
Vēstule UtvlMI BO AiistrIMs
Šodien Austrija nav vairs tā ba- drīz visu nekomūnlstu
gatā zeme. kāda tā bija monarchijas enerģiski pretojušies, un
strādnieki
notik\^as
diezgan asiņainas sadursn^es: ievai­noti
115 policisti un 21 tendarms. bet
laikmetā. Visus k>s 30 gadus tā kaut-kā
iziidzēļusies ar ārzemju aizņēmu- ^^J^ ?^^?2^ri^^^ ^ . . P ^ ! dāvināju- rminiši"^i*dami, kt ne streikam
" • ' *^ 'ntčz putam strādniekos nav piekri­šanas,
komunisti aprāvās. Ari rietu­mu
sabiedroto enerģiskā nostāja da-kā
Ieturēt koalīcijā ilgstošāku vieni- miem (UNRRA un Maršala plānsl
Du. radu viņ§ domājās atradis pāvi- ari šādā sava veida nabadzībā
ntLi^^^^f^^ paņēmienā ~ labi austrieti vēl dzīvojuši loti plaši,
u^n^!. i^-»^'^^""^^^ ^^^^^ '^^^^^^o*. nopelnīts un cik ri^^^
^ ^^^^ neēdis, Tāde aiba. ne dažs labs uzņēmuma vadi- LO^HB n^n^mumu Mdomm konfe-koalīcija
draud tājs. nedz ari mazie ļaudis. sa-: ^loZl ^^Zi^m^
radies milzīgs Ierēdņu kadrs un pat ^ X bnitālo p^^^^^^^^ , , „..„ S >tšsr''&S,t;i5^^^^
frakciju līderiem, kuras pasniedz ļ augstākam valdības funkcionāram i r i ^ ! " ^ ^ ^ ^ '^^"^
greznā Sevras porcelānā un mirdzo^! savs limuzīns. Ari privātie uzņēmēji '^i ^ . u^iA^a^. i,. i ^
šāLlmožas kristālā. Komunistiskā iet laika garam Udz un iegādājas • Jf^^"^ .^^^/^^'^^^flv
..Humanltē" raksta, ka šis brokastis vislepnākās biroja mēbeles un. pro-! J^"^- «^ļ^^^^^J^J^ļ^ f'^fi^v:
izmaksājot tik daudz, cik vienai • t*'''"». ari auto. izdevumu segšot n e - ^ ^ ^ ^ Tomēr streika
vis no pelņas, bet no ieguldītā kapi-! ^'a,*^?», izraisījusi strādnieku
tāla. To pašu dara arī vienkāršie ^ «olidarītāti un vēl enerģiskāk turpi-laudis.
kas gan sapņo par mazākām "^^^ uzņēmumā un dar-lietām.
|ba nozarē. Kamēr pienākšot laiks.
Si saimniekošana pāri saviem 11- ^^^"^^ strādnieks un kalpo-
Sī mācības gada sākumā Izrādījās,
ka daudzās Francijas skolās pirm­ziemniekiem
trūcis vietu, un viņiem
ar visām somām un tāpelēm bija
Jāatgriežas mājās pie bēdīgi pār­steigtām
mātēm. Tai pašā laikā citos
apgabalos klasē bijuši tikai ^—4
skolnieki. Se vaina tā, ka Iedzīvotāji
no sādžām ..sabēguši" pilsētās, kur
diezgan daudz skolu ēku karā no­postītas.
Un kamēr veikli ļaudis ar
Jaunuzbūves fonda līdzekļiem atjau­noja
un būvēja kino un krogus, sko­lu
labā nebija darīts gandrīz nekas.
Interesanti atzīmēt, ka visu 3. re­publikas
laiku skolu lietas atradās
kreiso rokās. So „tradlciju** turpina
vel tagad, un Jaunās parlamentārās
skolu komisijas priekšsēdis Pols
Bonkūrs, šķiet, neies labākus ceļus.
Nesen lasīju vietējā laikrakstā sen­sacionālu
ziņu, ka kādai Marijai
Eglei piedzimuši trinīši. Nodarboda­mies
ar mūsu tautiešu apzināšanu,
domāju, ka, lūk. gadījums atkal at­klās
kādu pazudušu avi. Taču Izrā­dījās,
ka Marijas Egles vīrs uzskata
sevi par tīraslņu elzasletl un nekā
līdz šim neesot dzirdējis par Latviju
un latviešiem. Par senčiem ari nekā
tuvāk nevarēja pastāstīt, tāpat kā
mūsu pašu pilsētas frizieris, uz kufa
veikala loga skaidri rakstīts — Jean
(tātad Jānis) Rempis. Strasburgā pa­stāv
autotransporta uzņēmums —
Ādolf Straumann, Mllhauzenā ap­ģērbu
veikals Elsa Abel, firsts Strehle
uti Tā kfi pēc Elzasas pievienošanas
Vācijai 1872. g. Vācijas ķeizars Ie­cēla
par tās gubernatoru Baltijas
baronu Mantelfelu, nebūtu Jābrīnās,
ka pēdējais šurp būs pārcēlies ar
paprāvu „savu ļaužu" pulku, kas vē­lāk
asimilējies, paturot tomēr savus
latviskos uzvārdus.
dzekliem laiku pa laikam noved pie
i nopatikamiem pārsteigumiem. Lai
aizpildītu robus budžetā, valdībai Jā-tājs
ar vēl iespaidīgākiem ieročiem
panākšot savas taisnīgāk prasības.
Sie draudi, liekas, nav tikai tukši
; ķeras pie cenu — un protams arī vārdi vien. jo Jau tagad runā. ka no-ļ
algu — paaugstināšanas, tikai šajās vembrl vai decembri ar saukli , A u - I kāpšanas sacensībās algas vienmēr strijas strādnieki mirst badā" ko-
: paliek otra vietā.
t mūnisti startēšot otram terrora gā-
, Piecu gadu laikā tas noticis jau ce- Ji<?nanf\. kufā galvenā loma būšot sie-turto
rei/i, un pakāpenisks dzīves un bērnu iesalstiSana ..cīņā'* pret
sadārdzinājums sarūgtinājis ļaužu kārtības sargiem. Tāpat komunistu
prātus. Komunisti to izmantoja, lai nodomā esot starplaikā sarīkot da-
Izdanlu visai nopietnu mēģinājumu ^us sabotāžas aktus.
— vismaz krievu joslā ~ sargāt va- ļ Tā nu pirmajā gājienā komunisti
ru savas rokās. Vispirms jau 26. ir zaudētāji. Valdībai un valdības
scpt. Vinē tie sarīkoja draudošu de- partiju (sociāldemokrātu) vadoņi iz-monstraciju,
lai piespiestu valdību g^^in krūti lepojas ar savu uzvaru,
atsaukt savus rīkojumus. Tas neiz- pārliecinoši pierādīdami, ka AustH-devHs.
Tad komunistu centralkoml-, jas komunistu partijas locekļi trau-rlnH
u ^ T u ' \ f i ^ ^ . n ^ ^ ^^p'^^' draud 5 gadu cietumā; otrkārt, Ue
S ^ V v ™ ' ^ ,.vardarblbu" ^ 10 gadi ^z:szti^ icJnT- ^srr^r ^^^^^^
r^r ^ r sSod^v^^ ^zt'
celt cenu un algu paaugstinājumu, a _ , . . ..
nē - 4. okt. izsludināt ģenerālstrei-' ^c nu bezpartejiskā Austrijas pre-ku.
To ari nācās izsludināt * v a l d ī b a i būt konsekventai.
Streika organizēšanai nav trūcis' j»".]^, ^J^^^^
naudas nedz citāda ithakta Ja visādus procesus pret oijusiem na
strādnieku ģimenei pietiktu vesela mūnlst;i prese strSdfijusl pilnā Jau- elstu litokrtjejlem tzlMoJottOi p«r
gada IzUkal. neminot, protams, cik dS un ari krievu iosla» raidstacila «rSvēJiem. vai «rl no p i r l i ve-dlenām
pleUktu kompartijas līderiem \ (Rāvas) bijusi streikotāju rlcibS Nav ^1'3 i l " ^'"^J^H glfae. v . l -
Toŗecam. 10 ari vIņS esot liels gar- trOcls nevago. ned^^ieg^mSl! l'^f^i^^rKLl" , * S S
Sv. Mārtiņa bamlca SlUhauzent.
dēdls
„Humanltē" apgalvojumu ņēm^s
nu, kas savervētas no Usla uzņēmu- Frr*a!,n č7a- JosefaT glaimīgajiem laikiem'
„numanixe" apgalvojumu ņemas mlem un savu vlsso^k^Teakn^Voir» vesela sazvērestība un sa-atspSkot
ķāds.ener^sks luraMists/atbaLmanr'^IS^l^.^^^ "i»» v i " tle.Uetu re«>«. Ud
kam bij laimēji
..brokastu" karti
lasīt: uzkožamais, i v u v i u i » . md^Kuvīts padomei Vīnē
merg^sks žurnālists, streika atbakliAnnS nin i i n . e i «ri uesueiu resors, wia
lies sadabūt Staļina SokuS^^^^ ^^Soreiz taču vainīgie ^ īsta puča sarl-
Un tur lūk varēia Jlf^.. . M - f l . : i ' ^«tāji - nedrīkstētu palikt bez so-i
" - * ļ , , ^^reja strtjas valdība iesniedza protestu sa- H^I
s, kaviārs. Maskavas biedroto nadomri v?nr>
m un kāpostiem. In- , • P^^^omci Vme. Neticīgie jau smīn un saka. ka ar
Lielākie tautas svētki Francijā ir
un paliek vīna ražas svētki. Atkarī­bā
no provinces un apgabala IpaSI-plrādziņi
ar olām un kāpostiem, la­sis,
store, zandarta receklis, sivēns
ar mārrutkiem, medījumu plate, dār­zāji,
vistas vira. zivju vira (soļanka),
cepts zutis, jēra mugura garnēta ar
vistu, cāļiem un teteriem, puķu kā­postu
plate, zemeņu un aveņu .«sal­dējums,
kafija, cepumi, augļi, grauz­dētas
mandeles. Turklāt, protams,
vodka, balti© un sarkanie Krimas un
Kaukāzu vinl un beigās šampanietis!
Patiesi ..demokrātiski taupīgas
brokastis"! Bet tai pašā laikā izsal-kusē
tauta Maskavas apakšzemes
dzelzceļu piestātnēs krīt no kājām
un ,.tautas" milicija patrulē visap­kārt
Maskavai lai atvairītu bēguļo­jošo
kolhoznieku barus, kas kāro
Maskavā Iegūt kādu gabalu maizes.
Turpretim Francijā visu pēckara lai­ku
nav reģistrēts neviens nāves ga­dījums,
kam par cēloni būtu bijis
bads.
Mllhauzenā, oktobrī
Neticīgie jau smīn un saka. ka ar
Au.stnjas strādnieki tomēr bija Iz- šoreiz laikam valdiba -apmierlnāšo-pratuSi
streika rikotiiju istos nolū- tics ar ministru un valdfbu partijas
kus un streikot nedomāja. Pat VI- vadoņu ..stiprajām" nmām. Varbūt
ne saimnicci.'ikā dzive ritējusi bez .šiem neticīgiem būs taisnība. U l at-traucējumiem.
Dzelzceļi, pasts un ceramies, ka šopavasar Gracā komū-elektribag
stacijas darbojušās simts- nīstu ļaudis sartkoja kaut ko līdzīgu
procentigi. Vienīgi Usia uzņēmumi pučam, kur ari izdemolēja vairākas
piedahju.^ie.<; streikā, un ari tur valdības Iestādes. Kad vainīgos grl-slreikots
Lsti komunistiskā garā: bēja sodīt, tad tiesas dienā Izrādījās,
naktsmaiņas .^strādniekiem bijis jā- ka uzdotie liecinieki tiesā nebija le-i?
trciko diena, bet dienas maiņai nak- radušies - aiz ballēm, jo iepriekšē-ti.
Sie strādnieki tad nu visās no- jās dienās saņēmuši draudu vēstules,
malcs nobarikadējuši ielas, un Usla Viens no šiem lieciniekiem pat pa-fabriku
snrdze.q ar mašinpi.«?toldm meUs savu ilggadīgo dzīvokli un le-traucē)
ušas satik.smi un spledu.^s nesigo darbu un slepeni pacēlies ar
strādniekus at,stāt darba vietas, ģimeni uz Innsbruku..,
f:u'\ s"edēm Ko pretestibu komunistiem Izrāda
Utvt^a «v. Iet Sv.
FiviU draudM P«nS,
liurii sacītais ir Hani*
pe tm dnudm pHelii*
nieks bU. Ueptjai «P* i» ^
ga^Uesas prokttron P. Ķm
Oiols sakari ar LNF
SlUBdiaivUl OB LCK
ioloiiBlcijai itoaares U.
JāAUt vfstula alitljii«
BosdtlM AaitrtUJai tai-
BlttrB prfildeBtaB MeAtlIaa vēttBlI,
dtoi kū darU UatvUas itiver^BlUtes at»
lauBolanal un v«riot preoM^r^ Btm^Bl*
hu ut kemānlsma briemln ar! AutirSU*
|S. Pitmjēn aiWW<HI», ka draodm vi-iiBl*
Bttdoia irlleio mlBUtram Spead»»
ran apsvfn RalUJai v3iUtu |aittiJiUB«
apfprIeUBU ApvieBoUf Blcii&t.
^ SlB»inail BodiblnAta laivtelu ev. lut.
drattdte, par kurat prlekinleku Ievilkta
Norv«lii, au uuueU« ar aavii kttBdil
fagidJMtiil calvojamui daudt ģimeB»» UB
palldf^Juil art lim lekānoues UB »atS*
d4t darbu. Ar Norve|a lidlbu BO ln«
dlaaopoUiai oi CloflBaU plraSk ari m»c
oat. kat ui^emftles draudiet vadību, rrl*
ik Boklrtojei art īvētdleau OioUs Jau*
tSJumu. Oktobra tikumi BoUka pIrmaU
dievkalpojums tejienes luterāņu batalci.
I»H dievkalpojuma lalvIeH pulc^Jb u*
Biksmf, kur Uraadilia komiteju valsts»
svttkv sartkataBal. Valsusvētke akti
draudiet padome UB dima komiteja pa*
SBlefi karotu ClacIaaU latvletu bledrt-bal,
Svlalba dieai rtkos ari Utvisko skaU
mOtu etnoīratlskajtem UB mikslas imat*
Bteelbas eksponātiem. UiivtaB ReUef al-elaijuil
art iejienas tatvielus vikt tie*
dojumus, lai palldtftu Viciji piUkuta*
lem tutttletiem. Alfinijumi rada dijva
aiaaurlbo. un daudi tautiell Jiu tQli9 p^t
aBiksmet pletelea tavus tiedojumus.
A Battlmori notikusi apvlenoio airlju
pirtlka< skate, kas s&kis ar 4iriaaltJkflJu
un uuilbtt pirstivju gajirnu. Ti dalīb­nieki
b!)a nacionitajos lērf^os. kuru vIdO
tellls ftaUiJat tautu dallbalet^s. UfUJi
tkites fāl# starp daudīajlem eltiem bija
art Utvijas karogs, ko tikujlt^u ģlmeue
atvedusi no Srotttenfs. Vtt gubemltora
atktllanas runas n^ra apsveikumi 11 vi*
odis. No latviellem apsveica Raiumoiu
Utv. b'liaa valdes locekle R, OeraiioM.
A Raltlmoras Mtv. b*bat dima komU
eja par dievkalpojumos sakolektlUtm
tiedojumlem nosātfitisl li pirfīkas sM-ous
slimajiem lautteliem lleitbroaat sa*
naiorlii. Viciji. Pirmais dimu komitejas
rtkoials literārais vakars aoUka oktobr«
beigis. luītvietu autoru darbus deklamf*
Ja U atengele. bet referitu lasīja komi­tejas
loc. Krustine.
A Raltlmoras an apkirtnes latvieti ga*
uvojas It. novembra svinibim. Tis or*
ganīt» Utv, b'bas valde un dimu komi­teja.
Valstssvētkus Ievadīs gartgals akts,
kam sekos utrunis un koncerts ar dvlt*
diUJas R, Druvas, pianlstes J. Dimitrtje*
vas UB t . giengeles piedatitanos. P*c koa*
certa atklSs Uivielu miktlas un dali-amatniecrbas
skati, kas bOs atvfna tldi
tt. nov. Tis iekirtotana veikt mikil J.
ABdrtoi*
A Oakotas dienvidu stOrt pit Nekratkia
robelim drtvo ap l i latvletu. kas vītu­mi
labi iekirtojutles. l i . okiobrt Cielviiaa
baunlci notika pirmais dievkatnojams, ko
vadIJa mic. A. Ķiploks. Dievkalpojuma
kapIlBiJa atelpes fello artektnesuml,
mikiIlBleka kundtet pavadījumi. Domita
art par neklittenes skola blrntem aa l i .
novembra a|flkoJuma.
A aiftttiuitl lilviela draudta pie diev­kalpojuma
sanSca pirrunis un nolemt
divinit vietlijai l«a(vietu b>bai karogu.
Vaittssvftktt svinības rīkot II. novembri,
Vestvttdi.
A PeBsilviniJas galvaspllsiti Rartsbar*
gi notika latvletu dievkalpojums, ko va*
dtja mic. A. Klrchttelns. PIc dievkalpo*
Juma sanikulaji sapulci nodibinija L,at*
vietu biedribu un pteņfma tis siatfltut.
Par b'bts pr-ku IevfIM» 1*. Rlrilou, vietn.
V. aalnu. sekr. M. ;ibell. kas. R. Rrtedi
ua biedrtlnl K, Orlovaldu.
A aurptautiskals lastitots Losandielosi
U. un n. okt. rīkoja pialu Uutibu testi-viltt.
kuri piedalījis art Dlenvldkalifor*
nljas latv. b-ba ar ma«u dal|amatnieclbat
ralojumu skati. RagiUgos eksponitus bija
ifkirtojis miksl. f» Ābele, un tie talstfja
daudto apmeklltiju utmantbu. FesUvSU
koncertdaji latvletu^ dilesmas un maitka
tnledta V. Rarvika un F, Veikint.
noliekot solus un sēžot uz tiem. pa.^l strādnicdl. Tā arodbiedrības ap-
Pēc dažām dienām doU pavēle ie-'vienība izslēgusi no sava vidus ko-ņemt
sabiedrl.^kās ēkas. Streikotāji mūnistu arodbiedrības tagadējo vicc-okupēju,^
i VinemeiStates un Bāde- prezidentu Fialu. Kā kuriozs jāat­nes
pastu. .St. Peltenas un citas ma- zimē, ka sēdē, kur piedalijuiilcs 385
zakas stacijas Vīnes apkārtnē. Gan- līdzdalībnieki (sUrp tiem 39 komu­nisti),
pret iz8lēg.tenu baUoJull tikai
Laivija zaudējusi Nufaundlendai
vārdu.
LI8M8SISN nma
17 (tātad 22 komunisti balsojull par
Izslēgšanu). Sakarā ar puēu ar! po­liciju
tira no nevēlamiem Ierēdņiem.
^ Ar šādu virsrakstu Kanādas vado-. A. Valdmaņa vēl pieteikti ASV fee- ^^'^^^^^ ^^"^ personu lle-bām,
tie atšķiras vienīgi savā izpU-'sais finanču un saimnieciskās dzl-1 nerāUtāba priekAniek** ģen Bredlils ^^^^ kriminālpolicijas Ierēdņu pulkā
dljumā, visumā balstoties uz veca ^es laikraksts „The Financial Post" bij. l^N starpnieka Pale^tinā Dr R' komunistiski noskaņoti Icred-vina
dieva slavināšanu. Te nepiera- 28. okt. n-rā Ievietojis rak.stu par Dr.
Banfs uc. referenti ar starntauīisku
dušai acij uzkrīt pagāniskā sajau ... - . - i
kums ar kristietības jēgumu, jo kopš
gaduslmteņiem šis vēsturiskās pro­cesijas
svēti garīdznieki, it kā ne­redzot
pēc tam notiekošās izdarības.
Eliasā vlskrāšņāk šādus svētkus rīko
Ribovilā. Tur tos Ietver vēsturiskā
spēlē, kas savienota ar procesiju sen­laicīgos
tērpos. Pēdējie pa daļai uz­glabājušies
no agrākām paaudzēm
un Izskatās diezgan nobružāti. Pro­cesijā
puķēm un vīnogu ķekariem
rotātu ratu virkne ved vīna ražo­šanas
rīkus, kurus nereti brauciena
laikā pat darbina. Gājiena dalībnieki
tautas tērpos, grimstot puķu kaudzēs,
atgādina kustīgu vīna kalnu. Vīnda­ri
ielu malās pārdod savus ražoju-
28. ievietojis A. Valdmanl. Laikraksta vārdiem
ri^iājot. viņš savos 42 gados jau uz­krājis
tik bagātību pieredzi, ka tās
pietiktu kura katra mūžam, bet vēl
joprojām meklē jaunu Iekarojumu
laukus.
Iepazīstinājis lasītājus ar musu iz-
Lldztekus politiskiem valsts grau-
^nas paņēmieniem, komunisti mē­ģina
graut ari Austrijas saimniecisko
črM, Tā loruden pēc ražas novāk­šanas
komunistu aģenti krievu joslā
San Paulas lietuviešu kolonija uzpirka no zemniekiem labību, mak-
Brazilinl ir daudz planka un an sa- sajot augstākas cenas, nekā valdiba
cilā tautieša dzīves un darba gai- biedriski roM^āka par turienes lat- bija nolikusi. So labību komūnlttu
tām, viņa pārdzīvojumiem abu oku-1 vie^u koloniju Bez IJetuvic^u ^n- aģenti sOtijull uz Tricirtu, kur tā pār-pāciju
gados, kā ari darbību Vācija.*: i vienības Brazīlijā vel noorganizēta dota pret dolāriem. TaRad Izrādās,
trimdā, laikraksts atzīmē Dr. A. Hctuvicjiu ?kAutu organizācija. Jau- ka valdībai nodots ap 40.000 tonnu
Valdmaņa spožos panākumus Kana-^ natncs organizācija ..Vvtis'* uc. San labības mazāk nekā pērn un citus
dā. No politiskās ekonomijas pro- Paulā lietuviešiem pieder ari daudzi gadus.
fesora Karltonas koledžā viņš kļuvis rūpnieciba.9 un tirdzniecības uzņē- ^ ^^^^ „Usia" monopolvclkall dara jia-par
padomniek '
iu un
partamentos
^,da sākumā aicināts Ņufaundlendas savas grāmatas. stipri pazeminātām cenām gan galu
mus gan krūkās, gan pudeles, un | g^ij^j^j^^igļ^gg attīstības ģenerāldi- San Paulā ir arī lietuviešu skolas ^^^^ dzērienus apavus
nav neviena, kas nelīgsmotos šajos t ..K^«
Bakchus svētkos.
Kopš tagadējais min. prez. Plevēns rēķinu, lai ražošanu varētu sākt jau notikuša n? Vi
nācis pie varas, Francn^\^idības nākošajā gadā.^^^^ r . f . n . ,m x M m .
mītnē Dūš iauni vēli Viņš ir viens struēšanas darbi jau uzsākti. amatiem - H. ī.^fen^ un A. Felma-imme
pus jaum \eii. viņs. vicu g^^^ ļ ^ j . ^ valdmanis būs viesis, nafi no Lit tuvas žīdu icceļot-i^u ap­rindā
- kas atbabta lictuvie.^
lietas. ViIa Zel^-^as nr; k^ml-^tā
. i*I"itrl ^ ^ ^ i zemām cenām, un nupat e^ot
HI^I^ ņemti talkā pat klozetu podi. <5i kandidāti denutatu . ,* i ^ I .
kļūmes, viņš meklēja jaunus ceļUs. nadas un Otavas premjeil un pec Dr. ari savs dievnams.
,.retā manta" ievesta no Austrum-vāci)
as. Ari tos pārdolot par paze-nlnatām
cenām, lai traucētu Mar-
'^la plāna rcālizē^nu Amiri'.h
ur liet liv lei^u loti daudz, viņiem ir» Austrijā, oktobri.
¥. I AīsMā Plūme
A Par Ufvlelu apvifnTbii OinIJi pre*
ttdlja prtektsfditiju Ievīlēts mlertleine-sls
A. Bvtone.
A Kolortdo Sprtngsi ap IM latvielo.
Daudtl Jau itridi savi proresiji un ie-guvtttl
libu virdtt amerlki^u vtdd. T l
architekti gtrauss un 7^bauen nodarbt-niU
tavi branti. Mikslinieks Ansis llfr-tini
saisUts tejienes filmu sabledrtbi pla
tlmitim fllmim. Turpat par operitoru
stridi J. Vaitenbergi, kas nepilnos divi
m^netof ieguvis filmu sabledrtbas atrt*
nibu un ar Ilgumu ieskaitīts Us operi*
toni talmi. Nupat te ieradies art fllm»
operilort Ed. Kraoes, kas art atradla
vietu tai pali flimsabledrtbi. Lielo attl-nlbu
Ieguvusi Dr. BPnIoa. kas stridi par
irsti Denveras unlversltstes kllnlki. Ro­sīgi
te darbojas drtrditija K«#nija Bran»,
te. kas Jau oistSJuiles aiklSti konferti
un vairSkos ritns sartkojnmos kopt ar
planliii nriii-nrivlti. r>»i1amatnleks r»n»
tags at«tij Koinrado fipHngsu un pirlei
ut riladeifijti, kur atradis nodarboianoi
savi arodi.
A Grand Itapidi pļaujai svltku dtev»
kalpojumi bija pulcē Juties ap IM pUs#*
tas un iipkUrtoes latvirtu luteriņi ar sa«
vtem atneHkSoo labv#|iem. DIevkalpoJu*
mu vadīja amerikiņo mir. Mlilers, bet
latvletu vaitidi - prāv. i . Osots. Dlrv^
kalpojamu koptinSJa prof. V. Ruiēvlra
vijolsfilo komp. A. Kainija klavierpava^
dljuml. Tai pali vakari prof. V. Rut*-
virs koncertēja fletlfmr» batniri. Vleti^Ji
prete to atrt»i par Ub.iko koncertu, klds
diirdfu Grand RApIdi,
A Okiobrt sikusi darbu Utvieto svēt­dienas
skola tiostoni. Kkolu vada i. Aus«
trums, m%Ui\ audi^kņlrm tlvu valodu.
ma«u uutat vēsturi un t^tvijas ģeogra»
njtt,
A Bufalo un apkirtnes latvieti l i . no«
verobfa atrerl atrtmfs ar dievkalpojumu,
ko vadts mir. 4. Vrjiot. un svlnigo aktu.
kori utruoo teiks U. rprrmanis.
A Linkotni. N>bra«kas tuti. pie ope-rlcljas
mirt» Inl. rdg. 4ākob*ons. Kelal.
kis drimii Ifll. g. l. jai. Jelgavi. Beldrls
fX* inStenierrinitnu fakuluu ar inL-ģeo-deu
grtdu un biji» korp. Latvia locek.
ils. KtridSJU Rīgas nekustama Ipalomu
dali un piedalījies art latvielo irģiona
rlijls, VSfiJi» trlmdi darbojlrt r^llnf-oas
iatvirtu kolonlji. km vadīju m^r-nieelbas
skolo. AHV sirSdSJU savi »pe.
riilllit# N>brask:is teU Arp-U lTm*fcin3-
Jomu lsbor$tortj)l%, rmlg» llrtrdArboda-mies
latvletu sabledrUkajS drlvf. Vīna
lermm# oodlblnila N>hr;»'kM btvIHa
palfdrtbas b-ba. kofa» valdē i. dātbojiei
Uds pMtlaai laUtam.
^1
iii '.
Mi
ml