Bavarijas Latviesu vestnesis, March 22, 1950

              L A T V I J A Trešdien, 1950. g. 22. martfi
en, 10-(•
Nolikumi b r i e s t . ..
Sūtnis Feldmanis apmeklē māju^tair
strādā latviešu ģimenes
(Turpinājums no 1. Ipp.)
šanās un ar to politisko lomu, kāda
Sim valstsvīram piekiitis tuvākajā
nākotnē. Bez tam mūsu jautājums
nestāv savrup, bet saistās ar visu
Austrumeiropas problēmu, kas ar
katru dienu kļūst akūtāka. Latviešu
tautas liktenis saistīts ar 100 mUjo-nu
ai^tŗumeiropieštt likteni Jau šis
lielais skaits vien rāda, k a ilgi taga­dējo
stāvokli nevarēs noturēt No­tikumi
briest un pārmaiņas nāks.
Sfidu secinājumu apsMprina ari c i -
tās'Simes. Garīgajā plāksnē komu­nisma
iešana uz priekšu i r apturēta.
[ Tagdd tas turas tikai uz durk]iem,
bet ^ ar durkļiem daudz ko var
veikt, tikai nosēsties uz tiem nevar.
Viedoklis Jau mainijies Spānijas
ktttājumā. Tālāk, nopietnos, pat
kreisos precos orgānos parādās rak-sļi,
kas prasa apbruņot Vāciju un
Japānu dņai pret komunismu. Vēl
tik tālu lietas nav, bet kas gan tādu
Sļrasibu būtu uzdrošinājies izteikt
Irfrms ^ e m gadiem? Notikumi iet
savu gaitu un pie tam noteiktā v i r -
^eaJL Kad pienāks atrisinājums, to
neviens nevar pateikt, bet tas nāks
lieatvdirēmi.
rNav iemesla sligt grūtsirdībā. ī z -
Itetosim lietderīgi laiku, kas mums
lxūs jāpavada ASV. Atcerēsimies, ka
pirms gadiem 40, bēgat no nebrīvī­bas
Latvijā, šeit ieradās kāds lat­viešu
jauneklis un, grūti strādādams
un savu maizi pelnīdams, mācījās
Nebraskas uidversitatē, krājot zinā­šanas
un piedzīvojumus, ko vēlāk
izlietoja Latvijā par lielu svētību
mūsu tautai pn valstij. Jūs zināt, ka
e| ruņāj^ par mūsu pēdējo valsts
prezidentu Kārli Ulmani.
Kad bijām Latvijā, d k gan v i l l -
lioSl l W s braukt ut Ameriku iepa-siSties
ar šejienes augsto techniku,
^arba metodēm, un tagad esam šeit!
No mums pašiem atkarājas padarīt
šeit mūsu dzīvi saturīgu un svētīgu,
vai pārvērst to par slogu sev un ap­kārtnei.
Grūtības i r un būs, bet tam
pāri t i k t var palīdzēt organizēšanās
draudzēs v a i biedrībās, kur var at­rast
atsaucību un palīdzību. Arī
jūs «piederat pie latviešu- kopības
ASV, kuras kopskaits Jau sniedzas
desmittūkstošos.
Izklaidēti pa plašo «ASV territori-
Jp, mēs. esam vāji, bet apvienoti un
organUēti varam. iļ$t par ievērojā-
^ UA kulturālu;
liktoru uxl U<teīģi citām nacionālām
to)plbām sekmīgi cīnīties par mūsu
tiesībām, gādāt par mūsu tautas
Ibcekļicm un veicināt mūsu kultu­rālo
dzīvi visas valsts apjomā. Pie
Sl apvienošanās darba pašlaik strā­dā
uh arī Jūs esat lūgti tur pleda-
Divi demokrātijas
stacijā, sūtnis, par ceļojuma iespad-diem
jautāts, Latvijas līdzstrādnie­kam
izteicās:
Galvenokārt mani interesēja jau­tājums,
vai Misisipi apgabals pie­mērots
mums,, kas pieraduši pie c i ­tiem
klimatiskiem apstākļiem. A t ­bilde
bija vienmēr tā pati: karsts
gan ir, bet paciest var, jo vasarā
vienmēr Jūtama vēsmiņa. Kāda 75
g. V. māmiņa pat uzsvēra: klimats
ļoti labs, nemaz vairs nejūtu reuma-tisma
sāpes, kas mani mocīja Vā­cijā.
Kad Jautāju par izdaudzināta­jām
Čūskām un krokodīļiem, tos
n e v i ^ nebija redzējis. Esot gan
lielas, bet nekaitīgas čūskas. Esot
arī indīgas ēūskas, bet to netrūkstot
arī dtur A ; ^
Kā visur, tā ari Misisipi apgabalā
dzīvot, varot. Priekšrocība esot tā,
ka šejienieši vēlas pastiprināt balto
elementu. Tādēļ viņi ārkārtīgi laip­ni,
— to uzsvēra latvieši no visām
pusēm. Starp citiem no Vācijas šeit
iebraukusi sieviete ar 4 bērniem un
māti. Bērni novietoti skolā, tā ka
pašai jāapgādā tikai māte. Pat še­jienes
nēģeri izturas ciraudzīgi pret
latviešiem un informē par dzīves
apstākļiem un darba noteikumiem
pie farmeŗiem, ko tie labi pazīst.
Gandrīz visi tautieši strādā par
pusgraudniekiem un i r neatkarīgi
no farmeŗiem. Par nožēlošanu, pag.
gadā bijusi liela neraža: 20 ballu
vietā no akra novākts tikai 5. Tāpēc
gandrīz visi palikuši parādā, kamēr
normālas ražas gadījumā katra ģi­mene
būtu iekrājusi vismaz 1000
dol. Kāda ģimene, kas pārcēlusies uz
citu vietu, tomēr varējusi aizbraukt
ar 500 dol. ietaupījumu.
Negribu nevienu tautieti pamudi­nāt
braukt uz Misisipi, — tālāk no­rādīja
sūtnis, - bet tikai brīdināt
tautiešus Vācijā no pārāk negatī­viem
spriedumiem. Darba apstākļi
te nav sliktāki nekā citos ASV ap­gabalos,
bet galvotāju sagāde nesa­līdzināmi
vieglāka, īpaši lielajām
ģimenēm. Te iebraulcusl kāda ģi­mene
ar 10 bērniem, kas visi iet
skolā. Tas enerģiskā māc. Ķirsona
nopelns, kas i r visas draudzes dvē­sele.
Arī viņa kundze veic brīnu­mus,
ko pierādīja 350 cilvēkiem klā­tais
galds E\r produktiem, Jco katrs
draudzes loceklis:bija. atnesis līdzi.
Tāpēc šajā vietā lai mn atļauts i z ­teikt
sirsnīgāko pateicību māc. Ķir-
MelosleSi: Jūsu interesēs varbūt
ir mums uasneittes par kuņģim,
bet kāda mums interese kļūt par
jūsu vergiem?
(Tukidids, Petoponesas kari, V.
grimata.)
Mēdz teikt, ka demokrātija ir
tautvaldība, kur ntauta valda caur
tautu". Sī definīcija, diemžēl, neat­bilst
īstenībai Pagātnē mēs nekur
neatrodam sabiedrības, ne valsts,
Inur pati tauta valdītu pār sevL Tas
tā nav bijis ne s e n g r i ^ v a l s t i i ^,
ne tiešās dmokratijas paraugzemē
— Šveicē. Tautas sanficsmeg pulcē­jas
tikai laiku pa laikam, un tur v a -
( ^ u pārņem kāds aktivs mazākums,
kas pie noteikšanas Jo bieži noturas
ar demagoģiju. So patiesību atzina
pat lielākais demokrātijas teorētiķis
Zans Zaks Ruso, teikdams: , J a i^e-turamies
pie vārda īstenās būtības,
tad Jāsaka, ka īstas demokrātijas
nekad nav bijis un nebūs. Tas ir
pret dabisko kārUbu, ka lielais
skaits valda un mazais tiek valdīts".
Tad nu a t l i ^ tikai 4ivi ceļi: vai
nu atteikties no vārda demokrātija
vispār, vai arī rast šim vārdam at­bilstošāku
definīciju. Iesim pēdējo
ceļu un teiksim, ka demokrātija, de-niokratiska
iekārta i r tā, kur valdī­tie
paši sev izrauga valdītājus.
Priekšnoteikums tam i r , ka valdītie
ir pietiekami brīvi un neaticarīgi,
lai to spētu. Visas ierējās valsts
iekārtas Ir autokratiskas, kur v a l ­dītāji
ieceļas paši, pie kam i r gluži
vienaldzīgi, vai šādai valstij i r vai
nav satversme, ir vai nav parla­ments.
Bet i r tomēr divi demokrā­tijas.
Viena saucas parlamentārā
demokrātija, oti:ā — prezidentiālā
demokrātija. Kāda atšķirība starp
abām un kura labākā?
Pārāk bieži pavirši informētie vai
savtigi ieinteresētie liek vienlīdzī­bas
zīmi starp vārdiem „demokra-tiskā
iekārta" un «parlamentārā
iekārta". iSis pārpratums jāizklie­dē.
Parlamentārā iekārta un demo­krātiskā
iekārta nav sinonīmi.
Kā zināms, valdības funkcijas sa­dalās
likumdevēju, īstenotājas varas
un tiesas apgaitās. Likumdevēju ap­gaita
izdod vispārējās kārtulas —
likumus, kam visiem jāpaklausa; īs­tenotājas
varas apgaitai jālūkojas,
lai likumus visi īstenotu un tos pie­mērotu
konkrētiem gadījumiem;
tiesas apgaitas uzdevums ir izšķirt
domstarpības likumu iztulkošanā
(civilā jurisdikcija) un apspriest pre-testibu
likumam (represīvā jurisdik­cija).
Kāda demokrātija tad nu būs pa­tiesāka,
labāka: vai tā, kur tauta,
sonam un vim kundzei par laipno kur valdītie ievēl tikai vienu no šīm
^ Sūtņa runai sekoja Nevis slinko­jot
un pūstot. — Mācītāja nama aug­šējā
stāvā bija sarīkota latviešu rok­darbu
un piemiņas lietu izstāde, kas
aizņēma 3 istabas. Visi eksponāti
bija pašu šejienes latviešu izstrādā­jumi,
kas sevišķi amerikāņu ap­meklētājos
radīja dzīvu interesi.
6. martā māc. Ķirsona pavadībā
sūtnis apmeklēja vairākas latviešu
mājas. Tās ļoti glītas un labākas
n^ā apkārtoes caurmēra lauku
mājas. Pie katras mājas sakņu dār­ziņā
un tiek stādīti augļu koki. Gan­drīz
katrai ģimenei dota lietošanā
viena govs. Bez tam katram i r pa
cūkai un krietns skaits vistu. Sī
kolonija, ko ierīkojis Mr. Gens
(Gann), atrodas apmēram 8 jūdzes
no Senatobijas, ar labu ceļu, skolas
tuvumā.
Sūtnis iepazinās arī ar Slēdzas
pilsētiņu, apm. 25 jūdzes no Sena­tobijas,
kur amerikāņu uzņēmējs ie­rīkojis
galdniecību „Latavia", nodar­binot
vairākus latviešu amatniekus.
Uzņēmums jau paspējis iegūt labu
slavu ar saviem augstas kvalitātes
ražojumiem. Meistars te pelna 100,
bet amatnieki 50 centu stundā. V a ­karos
tie apkopj savus ģimenes dār­ziņus,
ierādītus pie mājam. Daži
amatnieki domā par saimniecību |
iepirkšanu uz nomaksu
Turpat netālu no Slēdzas sūtnis
iegriezās dažās latviešu maliņās,
kas pēc māc. Ķirsona novērtējuma
esot visbēdīgākās. Iespaids, pro­tams,
sliktāks nekā citur, tomēr ne­viens
nesūdzējās un neprātoja do­ties
kaut kur projām. Biia izdevība
runāt ar kādu saimi, kurā katrs no
4 brāļiem ar savu ģimeni apdzīvo
atsevišķu māju. Viņi nožēloja, ka
dažs labs tautietis aizgājis projām
un tagad saimnieki atsakās dot gal­vojumus
citiem latviešu ieceļotā­jiem.
Pavisam no Senatobiias un
apkārtnes aizgājuši ap 30 tautiešu,
pie kam daži ierfl^ojušies labākos
apstākļos tajā pašā apkārtne. Jā­saka,
ka āri iezemieši šo to mācīlu-
Sies no latviešiem, piem., mājas ap­kārtnes
uzkopšanu un pa<^alma i z ­daiļošanu.
Viņi izrāda latviešiem
lielu atsaucību un izpalīdzību, ko
nevar teikt par ziemeļu Statiem un
pilsē^nt • «.
Tad sūtnis devās atceļa. K a d atr-lUciens
atkal ienāca Vašingtonas
iizņemSanu un vistai, viņa draudzei
par parādīto sirsnību. —
Kāds skaists un vērtīgs brauciens
bija beidzies. Redzēts un dzirdēts
daudz, bet sasniegts vēl vairāk. Pats
galvenais — vēl ciešākas kļuvušas
saites starp Latvijas valsts oficiālo
pārstāvību un bēgļiem svešumā.
Ev. Freivalds
apgaitām, piemēram likumdevējus,
vai tā, kur tauta, kur valdītie paši
ievēl i r likumdevējus, i r īstenotājas
varas augstāko pārstāvi — valsts
prezidentu, no sākta gala pieņemot,
ka no visām tiesas sistēmām labākā
būs tā, kas būs tik pat neatkarīga
no valdītiem, kā no valdītājiem?
Kāda demokrātija būs labāka, īstā­ka,
vai tā, kur likumdevējam no­teikšana
tikai par savu likumdoša­nu,
vai tāda, kur likumdevējs sev
piesavinājies ari — tieši vai netie­ši
— likumu īstenotāja funkcijas?
Labākā iekārta — par to šaubu
nav — būs iekārta, kur valdītie paši
ievēl i r likumdevējus, i r valsts pre­zidentu;
un kur abas šīs valsts varas
apgaitas būs šķirtas ne tikai perso­nāli,
bet a r i politiski Kāpēc? Tā­pēc,
ka tikai ar likumdēv: u n ( ^ i r -
šanu no valsts īstenotājas varas, pil*
sonim, valdītam tiek nodrošmāta
brīvība. Ja abas nule minētās v a ­ras
apvi^iojas vienā, anektējot vēl
tiesas s k a i t u klāt, tad valdīto brī­vība
atrodas pastāvīgā apdraudēju­mā.
Katra valdītā, katra pilsoņa
brivība būs vislabāk nodrošināta
tur, kur ne viņam Jāapstādina vadī­tāju
pārmērības (kā gan lai viņš to
spētu pret vareni apbruņoto valsts
aparātu?!), bet tur, kur viena valdī­tāju
apgaita laikus apstādina otru,
kur vara apstādina varu.
Tikai tur, kur tiesnesis var apstā­dināt
likumdevēju patvaļu, izsludi­not
viņa likumu par nesatversmīgu
un tāpēc nepielietojamu; tikai tur,
kur likumdevējs var apstādināt īs­tenotājas
varas pārstāvja pārmērī­bas,
liedzot tam līdzekļus; tikai tur,
kur valsts prezidents var apstādināt
likumdevēju, liedzot viņam pieņem­to,
nācijas kopībai kaitigo likumu
izsludināt; tikai tur šīs trīs valsts
varas apgaitas būs patiesi neatkarī­gas,
šķirtas, un tikai tur pilsonis
vakarā varēs mierīgi doties pde mie­ra
bez bailēm par to, ka r i t viņš
no pilsoņa būs pārvērties pavalst­niekā
un viņa vēlētie pārstāvji no
viņa gribas paudējiem par tiran-niem.
Schēmatizējot tad nu varam teikt,
ka labākā, demokrātiskākā būs tā
iekārta, kur tauta ievēl ne vien par­lamentu,
bet arī valsts prezidentu,
kas ieceļ valdību, pie kam, ne viņš,
nedz viņa ministri nav parlamenta
priekšā atbildīgi. Sādu iekārtu sauc
par prezidentiālo demokrātiju. Kur
valdību ieceļ, kontirolē un atceļ par­laments,
citiem vārdiem, iekārtu,
kur vaMība i r atbildīga parlamenta
priekšā, sauc par parlamentāro de­mokrātiju,
kaut valsts galva arī bū­tu
monarchs. Spilgtākais parla­mentārās
demokrātijas paraugs ir
Latvijas republikas 1922. g. satver­sme,
kas, 85. pantu izņemot, nepār­traukti
tika iedzīvināta Hdz 1934. g.
15. maijanL Spilgtākais prezid^tH-
1ās demokrātijas pāraugs i r Ameri­kas
savienoto valstu satversme, kas
stājas spēkā 1788. g. 2. jūlijā un ir
spēkā vēl šobaltdien.
Latvijas republikas satversmē val­dītie
ievēlēja tikai likumdevējus:
parlamentu, sauktu Saeimu. Saeima
pati ievēlēja valsts prezidentu (35.
Ka rakstāmas vēstules krusttēviem
un krustmātēm
PALĪDZĪBAS AKCIJA
Saņemot lūgumus resp. vēstules
krustniattra un iepazīstoties ar to
saturu, vērojams, ka vislielākie p a ­nākumi
i r tieši tām vēstulēm, kas
rakstitas sirsnīga, vienkāršā stilā.
Nav teikts, ka angļu valodā rakstī­tajām
jābūt bez kļūdām, bet galve­nais,
lai būtu izprotams to saturs un
lai visam cauri pavīdētu sirsnība un
atklātiba. Kā no A S V ziņo, vēstu­lēs
par uzrunu nevar lietot, „God-father"
vai „Godmother", jo šie
vārdi angļu valodā neatbilst mūsu
„krusttēvam* ua „krustmātei", bet
jāsaka „Sir*' vai „Madam". Tie t a u ­tieši
Vācijā, kas no labdariem jau
saņēmuši kādu vēstuli vai sūtiju-mu,
lūgti nekavējoties atbildēt.
Palīdzības akcijā jau vairākkārt
atzīmēta pašu tautiešu lielā atsau­cība
grūtdieņu atbaistišanā. Ļoti a t ­zīstama
i r baptistu mac. K . Zingera
rosība, labvēļus meklējot: no viņa
draugiem — amerikāņiem Vācijā s a ­ņemti
jau apm 600 sūtijvmu. Māc.
Zingers pats sagādājis darba līgu­mus
ASV 80 latviešu ģimenēm. Me­todistu
mac. Kristaps Caune no A SV
raksta Palīdzības akcijai un izsaka
vēlēšanos sameklēt amerikāņu vidū
labvēļus, kas varētu atbalstīt tautie­šus,
kam dažādu iemeslu dēļ nav
iespējas izcejot un kam būtu vaja­dzīga
palīdzība. Par mācītāju lielo
atsaucību un atbalstu Palīdzības a k ­cija
i r loti pateicīga.
Palīdzības akcija bieži sariem vēs­tules
ar lūgumiem pēc tautiešu ad­resēs^.
Šādas izzinās Vācijā var
iegūt L C K adrešu k^rt-^ekā* (13b)
Augsburg-Hochfeli, DP Lager.
Ģimenes bei apgādnieka, ^eci ļaudis,
slimie uc tauUeš! kam nav iespējams
lēklauties neVenS no paSret^ējSm l2oc-loSanas
sch§m§m «n kas vSlfttos. lai
LCK un BSP lat delegSdla tiem ..Pali-dzfbas
akcijas" ietvaros sameklē cftās
zemēs «^krustmātes", t. L atsaudgas ģi-menea,
k&s Vficijfl palicējiem sniegtu
materiālu un morsiisku atbalstu, aicināti
savus lūgumus sirsnīgas vēstules veidi
(uz plfina papīra gaisa pastam. pCc lespē-jas
angļu valodfi), kS an uzņSmumus
iesfltit Latvijas redakcijai vai BSP lat-vleSu
delegficlīas prleklsēdei T. Erdma*
nel-£hdzlņai, Tannenbergstr. ft-6, Ess-llngen/
N. (14a). Neoleclelami lūgumam
pievienot nometnes komiteju, bSgļu
centrālo Iestāžu vai vadītāju sabiedrību
darbinieku atsauksmes, kā ari norādīt,
uz kāda vārda publicējama atbilde laik*
rakstā. Uz to paSu adresi aicināti rakiUt
tie tautledi un organizācijas, kas ap­ņemtos
Šādiem grūtaieņiem Vācijā sa­meklēt
citās zemēs atsaucīgas „kru8t-mātes"
vai .^krusttēvus
ATBILDES TAUTIEŠIEM:
Katram lūgumam atseviSķi un plaSāki
atbildēt, diemžēl, nav iespējams. Zemāk
minēto personu lūgumi nosatUl uz no­rādītajām
vietām un lūdzēliem Jāņogai
da atblides no turienes
V. Likertam un E . Ceifertam — pama
tojotles uz nosūtīto DP sanatorijas ārstu
slimības aprakstiem, saņemta no ASV
ārstu atsauksme, ka streptomlclns Slnīs
gadijumos nav piemērots. Apsolīts pa­līdzēt
ar pārtiku un drēbēm.
Heillgenhafenas tbc sanatorijas 40 slim­nieku
saraksts nosūtīts mfic. Zingeram
ASV. Viņš ziņo. ka katram slimniekam
sameklējis atsaucīgus cilvēkus. SalnīSi
esot ceļā parasti 6—8 ne<Jēlas.
LūRuml nosūtīti
MiČiganā, ASV, metodistu māc. K.
Cauncni: Kārlis Kaufmanis. Llzete Du-bura,
Marija Steinberga — jaunās adre­ses
paziņotas. EuUn A. 91.4, Mirdza —
Dlpholcā. Atis ~ Spākenbergā. Ņina B.
— Karlsrūti. En?abete Gulbe. Marta Rū­sa
~ DedelstorfH. Aleksandra Veisa, Jā­nis
Nordens. A. Grāmatiņš — Itālijā, E.
Bergmane — Holandē. R. Banis. Anna
Damroze ~ Dobentelchā, E. P. ~ Evers-burgS
LuterUnti feder.icijas darbiniekam dir.
Laiaretara: H. Hamrichs — Dobent^ -hā.
Nudžcrsl.l5, ASV. latviešu TMCAs
priekgn'ckam E. Lejlram: Kal-'rlna R r s -
t^ņa — Hanrvcrā, P. J . un L. S. — Gra-fcnaiavĀ.
C k a — Olri'^'tbiir^ā. I. P n l —
F-nnkfrrtē. A^ - ^ i H ? - " . - » . F«!!n~enā. L.
Mundri»'?; — 'V'irrhurcā.
Anglijā k''*:^» ?»'iuclgaļ tautietei: E.
G-^ir^ali?: ~ Fā^^nē.
Nc^nf'nic'ce .''^^^•^i v^r\ŗfy'^^'< I' P ' ^.
re-5^ d7''^*r>ia \"TC^'"~ ' ^ - . - r ^ A - , .^p'--. s.
l c v i c 5 . n H - ' ' ' * - ' \ U^^V. kas
viņu meklē un Rrib arrūpēt.
vai svešu varu kalpībā. Un divi
stiprākām latviešu partijām, ar pre­tējām
saimnieciskām interesēm —
Latvijas soiuāldemokratu partijai
bija tikai 21 mandāts un Latviešu
zemnieku savienībai tikai 14! Par
nācijas stiprināšanas politiku šādos
apstak}os nevarēja būt ir runas.
Aša uh izšķirīga rldba tādos ap­stākļos
no valdības nebija gaidāma,
jo ik ministrs, gribēdams par mi­nistru
ne vien kļūt, bet ari palikt,
vairāk interesējās par parlamaita
nekā par vēstures labvēlīgu sprie­dumu.
Rezultātā— valdības bija
anēmiskas, ar īslaicīgu mūžu. Bi^as
valdības krīzes. Biežas valdību
maiņas. Un ļaunākais — visā valsti
neviena politiska valsts varas orga*
najcas pārstāvētu nevis īpatas sav-rūpintereses
vien, bet vēl likumīgā­kās,
vēl liktenīgākas visas nācijas
locekļu kopējas intereses. Lai tikai
šai sakarā atceramies visai simpto-matisko
faktu, ka nomināli valsti
pārstāvētāju orgānu — Valsts pre­zidentu
Saeima varēja atsaukt, k a ­mēr
patigās savrūpintereses reāli
pārstāvētājus Saeimas deputātus
tauta nebija tiesīga atsaukt
Amerikas savienoto valstu prezi­dentiālā
demokrātijā Valsts preziden­tu
ievēl pati tauta divpakāpju vēlē­šanās.
Viņi pats izraugās savuč tu­vākos
līdzstrādniekus — ministrus
(departamentu sekretārus), kas at-'
bildīgl tikai viņa, ne parlamenta
priekšā. Prezidentam savi ministri
pat nav jāuzklausa. Tā prezidents
Linkolds reiz konsultējis savus m i ­nistrus,
pie kam izrādījies, ka tie
visi bijuši pretējās domās nekā viņš
pats. Jautājumu viņā izsitis kfi
viņam licies labāk, smaidot plebllz-v
dams: «Septiņi pret, viens par; par
ir vairākumsl" Visa valsta varas
īstenotāja apgaita ASV atrodas vie­na
cilvēka, prezidenta rokās. ViņS
ar Senāta piekrišanu ieceļ visus
vēstaiiekus un augstākos b a l s t s ie­rēdņus.
Likumdošana, savukārt, atrodas
parlamenta (no divi' palātām sastā­voša
Kongresa) rokās. Vienu no pa­lātām
— Tautas pārstāvju namu ar
435 sēdekļiem ievēl proporclonlll
iedzīvotāju skaitam valstīs, kamēr
otrā palātā — Senātā ievēl pa divi
no katras valsts neatkarīgi no ledzt-votāju
samēra tajā. Tā Ņujorkas
valsts ar 13,5 miljoniem iedzīvotāju
ievēl tikpat daudz, proti, divi sena­torus,
kā Nevadās valsts ar 110.000
iedzīvotāju. ;
T i ^ s varas augstākā instance at­rodas
9 AugstākāR tiesas locekļu r o ­kās,
ko uz mOžu Ieceļ Prezidents ar
Senāta piekrišanu. Šīs tiesas varā
ir Izsludināt katru Kongresa vai
Prezidenta aktu, kas pārkāp] sa­tversmi,
val Ierobežo pilsoņa pamata
brīvības, par nelikumīgu un tādēļ
y raba alsle>
p.), kuŗS turpināja būt atkarīgs n o l par spēkā neesošu. Ne no viena ne-
Saelmas, kas to katrā laikā varēja
atsaukt (51. p.). Vairāk, Valsts pre-
?jr^o-- T pr.t nebija pilnvarots likuma
robežās viens pats izdot rīkojumus,
katram rīkojumam bija jābūt Saei­mas
priekšā atbildīgā ministra līdz-parakstītam.
Valsts prezidents gan
aicināja kādu personu sastādīt m i ­nistru
kabinetu, bet tā bija atbildīga
ne viņa, bet vienīgi Saeimas priek­šā
un nevarēja pastāvēt i r vienU
diennakti, ja tai nebija Saeimas uz­ticības
(59. p.). Tiesnešus iecēla no
Saeimas atkarīgais tieslietu ministrs
un apstiprināja atkal tā pati Saei­ma
(84. p.). No teiktā Izriet, ka 11-
kum:losznas, īstenotājas un tiesu
apgaita, techniski ņemot, gan bija
šķirtas, bet politiski pakļautas vie­nai
vienīgai iestādei — Saeimai.
Atcerēsimies šai sakarā Aleksand­ra
Hamiltona — viena no izcilākiem
AS^" satversmes līdzautoriem —
vārdus: „Visu, likumdevējas īsteno­tājas
un tiesas varas sakopošana
vienās rokās . . . var tikt apzīmēta
par tirannijas īsto definīciju."
īpaši bīstama nācijas drošībai par­lamentārā
demokrātija ir daudzpar-tlju
sistēmā, kā tas tieši bija mūsu
valstī, kur pēdējā, 1931. g. vēlēšanu
kampaņā izgāja veselas 44 partijasf
no kurām 27 arī ieguva mandātus.
Sevišķi bīstams stāvoklis var kļūt,
ja šīs partijas savas cīņas nepamato
tikai uz saimnieciskām pretcšķībām,
bet arī uz reliģiskām vai, mūsu die­nās
vēl ļaunāk — uz tautību preteS-ķlbām.
Neaizmirsīsim, ka Latvijā
1935. gād. 1.473.000 latviešiem stā­vēja
pretī 478.000 mazākuma tautību
piederīgo, to vidū 206.000 lielkrievu,
62.000 vāciešu, lai tikai minētu šos,
no kuriem vieni tiecās uz Maskavu,
otri uz Berlīni. 25 proc. Latvijas
iedzīvotāju un tik pat daudz depu­tātu
Saeimas simtā bija sveštautieši
RAKSTOT LATVIJM
kS redakcionfiias. tl ari abnne<
menta. sludinalumu. grāmatu pa-sOtinSjiimu
val cītfis velkalnie-clskāp
lietas.
U7rakst1t «kaidrl saUsSmi savu
pflno vPtdu uzvārdu un adresi.
Z n o i o t DPr adresei irTilņu mi­niet
aH l!d75inēlo edrnsi. r
atkarīgā Augstākā tiesa reizē ar to
ir ne v i en satversmes, bet arī pilso­ņu
brīvības drošākais sargs.
A S V satversme tad n u Izsvarota
tā, k a viena valsts varas apgaita l a i ­kus
apstādina otru. Neviena nesp5j
piesavināties divu pārējo prerogatī­vas,
kas i r viena no drošākām val­dīto
brīvības garantijām.
Prezidents pārstāv visu nāciju.
Viņš ir īsts valsts kuģa kapteinis,
īsts valdnieks, bet tai pašā laikā ne­spēj
uzlikt nācilai saistības pret d -
tsm valstīm bet Senāta piekrišanas.
Viņš nav atbildīgs Kongresa priek­šā,
bet tai pašā laikā Kongress viņu
var tiesāt par valsts nodevību. Par
nodošanu tiesai tādos gadījumos
lemj Tautas pārstāvju nams, bet pa­šu
tiesāšanu izdara — chief JusUce
priekšsēdībā — Senāts. Notiesāšanai
neoieciešamas Vs balsu vairākums.
Likumus izdod Konj^ress, abas pa­lātas.
Ik likumu var Ierosināt k§
viena, tā otra bet tos jāpieņem
abām. Taču likums iegūst spēku t i ­kai
pēc Prezidenta paraksta. J a Pre­zidents
likumam nepiekrīt, viņš to
nosūta atpakaļ tai palātai, kur tas
izcēlies. Pie šādas kārtības kaitīgi,
neapdomāti likumi nevar ieraudzīt
dienas gaismu.
Ar šo īso sklcējumu pietiek, lai
parādītu prezidentiālās demokrāti­jas
pārākumu pār parlamentāro de­mokrātiju
tikpat labi pilsoņu, kā nā­cijas
brīvības sargāšanā. Nav tādēļ
nekāds brīnums, ka prezidentiālās
demokrātijas paraugs — A S V sat­versme
pastāv vairāk nekā 160 gadu
(un kādus gadus!), kamēr Latvi^s
republikas satversme — parlamon-tārās
demokratiias paraugs — sa­mērā
mierīgā laikmetā izbeidza sa­vu
eksistenci jau pēc 12 gadiem.
Dažiem labpatīK visu vainu par
mūsu satversmes necienīgo galu -pie­rakstīt
vienam cilvēkam, dažiem -
visam augstam .«imtam, tais L^'^^^s
vienīgajam īstam suverēnam ~ Sa­eimai.
Mums šķiet, ka vainas l i ' * -
lāka tiesa meklēdama ne cilvēkos,
bet defektiva Darlamontārās demo­krātijas
sistēmā, kas pati sevi
slēnj briesmas pilsonim un nac^'ai.
Prezident'nlā demokratilā, kas
sar^ā tiknat labi indivīda, kā nac'ias
^rn^ībii. 15. mai's nebūtu bijis nedz
iedomājgims, ner^7 iesp5^am<;.
Dr. iur. H. VitoU
ISBI bija pa8« PW
ir; tai baznīca brīva» pr
ge&atobUā, Mtolslpi Itat
pivasaŗa dienas. Saule,
m l Iedama, starp eglēm
ks mauriņā atrada celWi
denlvēl tikai tēlojās uzļ
ticīgo šejienes latviešu i(
pašu spēkiem celta baff/ci.
tā gaidīja pirmos bBiok&ua^
No v^al plašs mdm.
novada wiomBi^ atv^t
300 dievIOdz^iu - rtpti vi<
gan ^ p i i o i t f virus un
jauniešus, gm vH klēpi a i '
tlknas iyinil)U iSķumu^, tālie,
ciemiņi pulcējās pašu ~
|]ttma pB^dmS' paziņas tik
l^uttapŪ, dažas sejas nākuši
puii no Jauna, ir daudz kq|
lest, ir ari daudz ko red
^ iiu komiteja draudzes nai
sardcojusi latvisko rokdt
iKtiidijumu skati,, pieiet
Itaatu. galds. Korim pa
* k pēdējais mēģinājuma,
fļļ pirmo reizi šai zemē n
celta torņa atskan la
baznīcas zvana skaidrā
sima baznīcēnus uz
lesvētes brīdi,
sakustas - priekšg*
|Pi mcītāju, viņu vidū
ļ|p8ons ar sudraba traucin
pTajS dārgs satilrs - lu
I » Seko sūtnis J . Feldman
īpas pirmo sekretāru i -
te pasvītrojot šī brīža
; Jēgu - ta nav tikai la
Misisipi Stata, bet ticības
^jums Latvijas lielajai d
f baaicas durvīm sagaida
sekretāram Dr,
J^^cu iesvēta Dr P A rr
«««li. ka. mi
tai «««te».
kut