1950-03-22-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
r*^ stāvā zem vi
bija par-"--
p|vižspraukusies p,^
™. riskēdama^!
IzoŖoja gaisa w
Wi."n viņa toi
fgaizSiarddbas %
Ifode^a sardzei
• dusmas un '^' '
•MKIIers-bija
, ^ ^ 2 , Vāciju, visas
a^;^ain bija novieto. '
m^pip^pilļ^ %
angļu jtesļ
g)a^;butu kādi Jļv
^^^-^^«'^•'•Vai.uzņēijiļi-:
kas piefc
Jauna francūz^te,
pazi^ja,:
i:: labi uzņēiļni-
,.^___fcrast€S mķ
^ ļ ; pazīstot, Franci,
saturs un atturīgas
ŠOE ļaužu MzmBnh
'viņu
uziavu.
I ^ ^ p f e v n trīs meitu
iillpomāšanās viija
IpdOinājumu un tās
l i e c i a ļuz Ņufomtu,
jau
ŗi^blstamajā darbā.Kad
startam sa- s
;^^^^iS(pmija- lidmašīna sākas
• ^ " - ^ ^ ^ - " ž u l s e r i j a . Kāda smaga •
iSja Odeti atteikties no #
•• sta. Gdete tikai sroe-asS
, iecinata, ka visiem negf ,
iēro reiz būs gals. ...
to reiri starts
Stiimu. Bet tad pekšpi ta"
M « g a i s . .bedrē'.ka W
„.,^^.,™iSia' nolaižoties ai-
,:iM sadragāja mazo VaitĶi
ar kuru Odetei vajadsp
S iiz. Frandju.
3m dienām tai pašā lid*
gaidīja izbraukšanas m
Sskerstrits atsauca " lidoju»^
jjā brīdi bija saņemts ziņojuns,
«sagaidītājus" Francijā pārsta-;
v.GēStat». Viņu gribēja atnin!
ilii^ggiīiiiojumiem, bet vel-
"TreNlš brauciens gandrīz
«s; Udmašina jau pacēlās i»
aika- apstākļi pasliktinājās f
.; kā tai bija jāatgriežas. I
j i | g i l s = » ā m " , Pasl^sidg
eiv; -Bekerstrits nebūt ne^
a^fgsuh tomēr Odetei tur
ta»..paķieties ngj^:
Ifinr mēģina jumiem doties »
..mtm bija pārliecināts,
ī l i ^ ī j i p i i virkne varJJ
^ ^ i i f o i Ietekmi un nop#
Odete izkrita no M ^ J ^
haimīaā kārt^ l»ika atveras
līs. fikai trīs metru no
.•išānas vietas atradās W.
kur bija iegāzušies degoša
NāRamajā nnmurā lasiet:
';-J.r::.^-- IZTITREJA.
no ROBFBTSnvS DOSIKS^'^
ļOndona (F). - BBC rin^.-ja
Ps^britu augstais l ^ ' ^ a #
Ins Roberi?ons iecelts ^t^ņ^eA-raiļa&
tlŪmu armiias KO»
^ t e » p e t r i k s . Si "^-^ttnas.
»:steigumu radīja pa^ "
LATVIA
Latviao Newspaper
PubllsJied imdei eucOM ClvU
^ifalīB Divisioo Authorlsatloo
Number UNDP m PubllflJber
•nd Bdltor: Valdemārs Lam-oergs
ECUngen/N. Brelte Str.
8r-S Prlnter: Ungeheuer &
Otoier. Ludwigsburi». Kōrner^
itr, 16. Publlshed twlce weekly
arculatlon u.000.
LATVIAN NEWSPAPER
trdKttan» 1951. g. tL marti
mmm t^Mmemmāfu
nftlila» OtttMMi l i d i U M i - ir
flMSM) II eutttia IIMIi-loci:
MiliiiBa. I jr«ai^
sooa & K ī i ^ 1. liaiitA
ir>mg iUMilUM riidbk*
eUii tai 4* telts lU«l«y
AostfUtD, Mskeiiis Stmi
teUiiiio^ Ifttii M. i«»9.
•Notikumi briest uz pārmainu pusi
SŪTŅA J. FEIDMAŅA RUINA
LATVIEŠIEM SENATOBJJA
latviešu celis dievnams
Savienotajās valstis
Latvijas sūtnis Vašingtonā J. Feidmanis, kas nesen
apciemoja tautiešus Bostonā un Ņujorkā, 5. martā
kopā ar sekretāru A. Dinbergu ieradās Senatorijā, Misisipi
štatā, kur notika latvļešu pašu celtā dievnama
iesvētīšana. Pēc svinībām baznīcā sūtnis sekojošajās
pusdienās teica tautiešiem, baznīcas pārstāvjiem un
presei plašu tin nozīmīgu runu. — Latviešu draudze!
baznīcas nama iegādē lielu pretimnākšanu izrādījusi
Board of American Misions, dodot nepieciešamo aiz-devumu.
Gruntsgabals ar pussagruvušu baznīcas ēku
izmaksājis pāri par 4000 dol. Māc. P. Ķirsona vadībā
latvieši baznīcaļs ēku pilnīgi izremontējuši, nostrādājot
vairāk nekā 2000 darba stundu. Nama iesvētīšanā
piedalījās māc. P. Ķirsons un V, Rolle, Board of American
Missions ģenenerālsekretārs P. A. Kiršs, ULC
siiodčs Misisipi štata prezidents Rev. Volfs, kā arī vie-t
ē ^ presbiterāņu baznīcas māc. L. O. Elmare. Dievkalpojuma
laikā māc. P. Ķirsonu un viņa latviešu
draudsŖi, kas apvieno 400 tautiešu, ieveda Misisipi
štata luterāņu sinodē. Pie draudzes darbojas arī koris
A. Rukas vadībā.
banlotilēt 1 sakaionls VaittAails. Tikiri
tad iiēgli vari$ dzimMiii
. Pēc dievkalpojuma māc. P. Ķirsons
bija rīkojis kopējas pusdienas,
kurās piedalījās sūtnis J« Feldmanis
ar sekretāru A. Dinbergu, ASV luterāņu
baznīcas un preses pārstāvji,
kā arī vairāk par 300 mūsu tautiešu.
Kopējo pusdienu laikā sūtnis
runāja par pašreizējām aktuālām
problēmām, starp citu norādot:
„Man jāatzīstas, ka sevišķi mani
pamudināja mērot garo ceļu no Vašingtonas
līdz šejienei ziņas, it kā
daži šejienes tautieši sāk pagurt un
zaudēt ticību Latvijai. Uzskatu par
savu pienākumu niorāli stiprināt v
tos, k^m smagā trimdas nasta top-nepanesama.
Ar savu klātieni bez
tam gribu jums atgādināt, ka Latvijai
ASV iŗ sūtniecība^ kuras uzdevumos
ietilpst sniegt' jums palīdzīgu
roku un dot padomu grūtībās.
Redzot šorīt tik lielu skaitu dievlūdzēju
un zinot, ka jūs paši saviem
L
4 aprīlī balsos par
l DP likumu
Vašingtona (E). — Pēc vairāk*
nekā nedēļas sīvām debatēm, kurās
abas puses mēģināja piemērot
obstrukcijas taktiku, ASV
senāts nolēmis debates par papildinājumiem
DP likumā atlikt
uz 31. martu, bet galīgo nobalsošanu
izdarīt 4. aprīlī.
V/Lambergs
atgriezies Vācijā
LCK vicepriekšsēdis V. Lambergs
svētdien, 19. martā no Londonas atgriezies
Vācijā. Uzturēdamies Zviedrijā,
V. Lambergs apspriedies arī
ar Igaunijas pēdējā parlamenta prezidentu
0. Puku un citiem igauņu
un arī lietuviešu politiķiem un sabiedriskiem
darbiniekiem. Valis
Eesti ievietojusi interviju ar V.
Lambergu par latviešu viilsts un
trimdas problēmām, 9. martā Stokholmā
Baltijas tautu nacionālo partiju
un organizāciju sanāksmē V.
Lambergs referēja par baltiešu bēgļu
politisko statusu Vācijā, bet dienu
vēlāk runāja par latviešu politiskām
un bēgļu dzīves aktualitātēm
Stokholmas ev. lut. draudzes
rīkotajā sapulcē. 11. martā V. Lambergs
izbrauca uz Eskilstunu, kur
apspriedās ar latviešu organizāciju
un ev. lut. un katoļu draudžu pār^
stāvjiem par mūsu turpmākiem uzdevumiem
trimdā.
Dienu vēlāk V Lambergs ieradās
Loudonā, kur vairākās apspriedēs
ar Latvijas valsts ārkārtējo piln-va^-
nieku un sūtni K. Zariņu, sūtniecības
darbiniekiem un visu latviešu
organizāciju vadītājiem pārrunāja
latviešu trimdas organizāciju
sadarbības,* aprūpes, preses uc.
jautājumus. — Ar sava brauciena
norisi un apspriežu rezultātiem V.
Lambergs ir ļoti apmierināts.
Baznicēnt gājiens virzas jatmaji dievnamfi.
A. LUSa uzņēmums
spēkiem esat tikuši pie šl skaistā
dievnama, kas mums (tik ļoti atgādina
Latvijas baznīcas, man jāsaka,
ka jūs esat gājuši pareizo ceļu. Pēc
^visa šeit vērotā esmu patīkami- pārsteigts.
Lasot laikrakstos ziņas par jūsu it
kā neciešamo stāvokli, mēs bieži domājam,
ka jūs no šejienes pārcelt uz
kādu citu vietu. Te pārliecinājos, ka
cilvēks var visur justies laimīgs, vai
atkal nekur. Protams, ja kādam no
jums nav laimējies nodibināt ciešamus
dzīves apstākļus, tad las var
atstāt savu galvotāju un meklēt piemērotāku
darbu. To darait tomēr
tikai ārkārtējos apstākļos, lai nesamaitātu
latviešu labo slavu un lai
neapgrūtinātu iebraukšanu šinī zemē
tiem, kas vēl atrodas Vācijas nometnēs.
Vieglas dienas mēs tagad nekur
neatradīsim. Liktenis mums lēmis
dzīvot nemiera pilnā laikmetā, kas
prasa no mums stipru raksturu, vīrišķību
un izturību. Jūs negribējāt
padoties ienaidnieka nejēdzīgajam li-,
kurnam, tādēļ atstājāt savu dzimto
zemi un devāties trimdā. Jūs neesat
normālo^ laiku emigranti, kas dodas
svešumā meklēt laimi un kas paši
izvēlas zemi, uz kurieni braukt. Jūs
esat vētras norautas un nestas lapas
un tikai nejaušības dēļ atrodaties
šeit Misisipi krastos. Paturēsim tomēr
vēra, ka nelabvēlīgi ārēji apstākļi
nedrīkst mūs tā iespaidot, ka
jūtamies garīgi salauzti uh nespējam
cīnīties ar dzīves grūtībām. Tad lai
zinām, ka vaina meklējama mūsos
pašos, ka esam vāji, ka savu zemi
nekad neatkaŗosim atpakaļ un ka
neesam ne mūsu pagātnes, ne tagadējā
laikmeta cienīgi. Bet ja tādos
vājuma brīžos pārvarēsim sevi, atgūsim
pašapziņu un ar paceltu galvu
iesim ikdienas darbos, tad atvieglosim
paši savu likteni un veselīgāk
spriedīsim par to, kas notiek pasaulē
un kā risinās mūsu zemes un tautas
lilctenis.
Ārējie apstākļi tagad nebūt nav
tādi, kas mums dotu iemeslu neticēt,
ka Latvija būs atkal brīva. Savie-noto
valstu valdības nostāja mūsu
jautājumā jums visiem zināma. Sūtniecība
veic savu pienākumu un tā
cer arī uz Amerikas latviešu kopības
atbalstu. Arī Lielbritānija nav
atzinusi padomju varmācības aktu
Baltijas valstīs, un nupat Cerčils savās
kara atmiņās uzsver, ka padomju
pretensijām uz Baltijas valstīm
nav ne mazākā pamata, ka Baltijas
valstīm jābūt suverēnām, neatkarīgām
nācijām. Sis spriedums
gūst sevišk: lielu nozīmi taisni tagad
sakarā ar 'Cerčila panākumiem vēle-
(Turpinājums 4. lappusē).
MEKKLOJS BRĪDINA
KOMUNISTUS NO VABAS
DARBIEM BERLĪNE
Berlīne (C). - Pēc atgriešanās no
Vašingtonas augstais komisārs Mek-klols
paziņoja, ka darīts viss, lai
aizkavētu varas darbus paredzēta
komunistiskās jaunatnes .gajiena vasarsvētkos
Berlīnē. Viņš bridinaia
FDJ vadītājus, ka tie būs atbildīgi
par upuriem, ja komunisti lietos
varu.
Londona (Jj). Lords Vamitarts
— neaplaubfimi vioak no p t ^ l r i -
kajiem bHtu politiķiem ^ neieti
devis interviju Londbni iznākoll
nedēļas laikraksta Eiot Europe
daktrisd Džuditei UstauveleL H
lorda Vansitarta nbitāja spilgti it»
paudusies ari minētajfi tntervijft» kas
it lp9M ^firusi £iro|«s bifļu prbb»
lēmas, kā ari an«)tt at^eksmei ar
komunistiskā austrumu bloto. al«
mēm.
,38 nm^atu nekkdas vaitfdtibai
uzturēt diplom&tiskfii attiekst^iei ar
komunistu dominētajām viMtm,**
apliecināja tords Vansitarts. , 3 ^^
sūtniecību resp. vēstniecību darbltm
šais valstis it ārkārtīgi nebi^vā un
nekādā gadījumā nevar normfiU
funkcionēt daudzo iķērSļu ČSĻ ko
tām liek šo valstu valdības. Ikvie^
nu, kas nonācis kaut viimazfikajfi
kontaktā ar mūsu diplomātiskajiem
darbiniekiem, tur apcietina, un
mums n&v iesējami 8os dlvSoīs
aizstāvēt pret barbariskiem sodiem.
Tāpat pēc manām domām nav ne»
kādas vajadzības palīdzēt Padon^u
savienības kara potence izv^ifo»
šanā, dodot krieviem ar satelltval-stu
starpniecību nef^eeieiamos tOp^
DIRVIS SARUNĀM AR MASKAVU
LĪDZ GALAM VALĀ
Staļins bijis gatavs braul^ uz Londonu
Vašingtona (B). Pēe VaSingtoni im l4mdeni
vērojamā noskaņojama, k&aiļ nepārprotamlm angln
preses noHidljuinjb»^
. starpa gata?^!^-' nfŅiiSe'lii^' |^i*īļiiiiiat pfu^liļgi^^ .
šķičt esam pat» Sta|ins.^ ^riiīHa ministra Ws^^^
Berklejas universitātē teiktā runa šai sakari nakaiimi^ ^ar atkliiii
ASV paziņojumu, pēc kādiem noteikumiem tiUi lalavae atrast iaffilgl-nājumu
ar līdzšinējo Krem|a agresīvo imperiiUsmu. Ne«iiwefk
mātišķais korespondents 20. 3. apgalvo, ka Jin pirms vaiiikte iieiQM
Londonā Padoinju savienība pieprasījusi, vai ASV uļa Uelbrltl&iJU
, būtu patīkami apsvērt tieša saruna iespēja vMaogstāidi HmenL Ui Hm
sarunām Sta}ins personīgi bfitu ar mieru ierasties Londotti. Pēe ii
. paša avota informācijas, ļLondonas atbilde pēe saiingiapis ar Vaiing•
tonu bijusi negatīva. Par |oti sunigu o^Bkata ari fakio* ka Staļkii nav
pēc jaunās augstākās padomes ievēlēšanas teicis sava tradldoiitto ra»
. nu, tā atstādams durvis Ta|ā rietumniekiem; lai tie pirmie varēta darīt
zināmus noteikumus, ar kādiem ASV uii LltibritbiUa bfita gatava sēsties
pie konferences galda.
Pašas Padomju savienības pēdējo
mēnešu ārkārtīgi agresīvās politikas
dēļ trešā pasaules kara baiļu
noskaņojums xm līdz ar to saistītā
sabiedriskās domas veidošanās prasa
pēc atslābuma un idīdzinājuma
aukstajā karā. Jau pirms vairākām
nedēļām politiskie analītiķi norādīja,
ka šis brīdis Maskavai būtu
ļoti izdevīgs jaunu miera sarunu
sākšanai. Rietumu' pasaules arvien
jūtamākā mobilizēšanās un atklāta
kļūmīga stāvokļa diskutēšana, sagatavojot
Rietumeiropas, Anglijas un
ASV pilsoņus uz nenovēršamo, ka
kādā dienā vajadzēs apturēt padomju
varas tālāko izplešanos ar ieročiem,
likusi arī Kremlim pārdomāt,
vai līdzšinējā politika bijusi pareiza.
Padomju savienības augstākās
padomes vēlēšanu runas deva iespēju
Staļina tuvākajiem līdzstrādniekiem
izklāstīt pašu politbiroja locekļu
domas, kā būtu veidojama sa-nieclbas
raiojumus un iiejvielat. |g
m labi sinu, ka saimaieeiitt sto»
tēma, ko Padomju savienība u a i ^
dusi savām sateiltvalstlm, netiiaik*
AmĶ un ils valstis nav vairt tlBii
m bankrota. Stvēloi^kimh 0t
Irauktu tām ttn taimiii^ | ^
lldida^u, tādā kārti vetdiflAttt #i
sabrukumu 9cetoties Uttiki pmm
ipekUvi, šis iķletaml neiiUi^ Idk
Ui tomēr būta labficais paki^
jums, kādu mēs minētajim aemltt
vaiittt iKiarlt.*^
Intervijas turpinijumi tordt V«EH
dtiļrts «pUeciiiila savas dxP4l
simpātijas bēi)i«n no semēm m
dgelts pri^kara. ,JCad IRO d i iN
btbt iibeigsiei, io bēgļu aintifl^
šana jāturpina |oU efektīvi
manām domām bē^u augstajam^ko-misiram,
ko iec^ VN, būtu Jidfld
reālas un tālejošas pilnvaras, lai t«l
varētu pietiekami aisstivēt bē^
intereses pie Vācijas un Austrijai*
valdības.-
Uz jautājumu par bēg}u preMI-mas
atrisinājuma iespīdam idaUikl
mērogā tords Vaniltarts uas^^ kit
vi«fiigaU īstais atdidaijums k mk»
frfldja. aai liņi IMbiittolji rik
dQtisl labu ^MdttnĻ tuņmol
Udi 8im gandrb mm DP. .Jkl
zinu,'' piebilda Vnuttarls» Jm di4i
8o DP jūtas vOuiUi M^beiob 4^
ba ie^^jtt d% M domUo, te pie
ilnāma laika viņiem bClii itļauls IP*
m^ēt sev ļ^emirotu daHni oa
strādāt savis specUIitttU.''
nVal pēc J^Osu domin blgUim
kidreU nākotni bOa iiipilam
i^ieitiei m aif^ Umle^
bUa pidIlaU fcmi^^ jautlM
ua ko tiverojaiūatfa auginmi Ii»
<ļeklis atteica: „ ^ jau mitiiS^ Mi
no savai puM gribt 4am
Laiks spiež
izšķirties
IRO bridina;
Vairs tikai 14 nedēlos
palikušas lidz 30. jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespējams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties-tālākai
emigrācijai
vai
palikšanai uz dzivi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās formalitātes,
jo vilcināšanās un gaidīšana
uz pēdējo kuģi vai minūti
var beigties ļoti kļūmīgi
dzīve Padomju savienības im rietumu
pasaules starpā. Vēlēšanu galvenais
sauklis bija miera propaganda.
Georgijs Maļenkovs MasScavā savā
vēlēšanu iecirknī deklarēja, ka padomju
valdība ar visiem tās rīcībā
esošajiem līdzekļiem iestāsies par
pasaules miera nodrošināšanu un ka
Kremlis gatavs aktīvi piedalīties
„visos godīgos pasākumos, plānos
un organizācijās, kas domātas jauna
pasaules kara novēršanai". „Qluži
pretēji pārējām lielvalstīm," uzsvēra
Maļ^kovs, ,J?adomJu savienība
ir ieinteresēta miera uzturēšanai
visā pasaulē." Otrs politbiroja loceklis
— Anastasijs Mikojans — Je-
(Turpinājums a Ipp.).
tām bankrotēt, varēsim
monisma lāstu Austnmieirepi. liii
īmmf<m^ veiamiiM»' W ' M
kādrete varēUi. a t g r i i ^ (kšīB.
un sāki tur normilu difvi.
būs KasniedzamiEi tikai tad, kad pip
domju imperiili8itt*i ekspansija
l^ūs atsi^eeta atpakaļ aiz Krievijai
robežāHL"
KomūniBti draud ar
pilsoņu karu Itālija
Boma (C). Pirmdien ItaUji si«4
kās komunistu rScotl masu streic^
sapulces un g ā j i ^ ar sarkaniem
karogiem. Visā valsti policija atro«
das trauksmes atāvddi. Kauttoof
ar jaunfašistu orpmizādju IK
svētdien ievainotas 30 personai m
uz^idzkiāts jaunfašistu partijai
nams Umbrijā.
Nemieri un streiki tuipinfijās «ff
otrdien kā i»:otests pret itāļu vai»
dibas pieņemtajiem idcšējās drošības
likumiem, kas turjmiāk samait-i
na komunistu izredses rīkot Mn{a«
rus. KomOnfstu vadonis Toljati
laidis uzsatj^nunu partijas biedbifiB^
kurā brīdina, ka valdības rīkojumi
radīšot IteUjā pilsoņu karu.
KARALIS LEOPOLDS III
- NACII-AS STRĪDU SIM50LS
Valdības krize, jo nevar izšķirties, ko darrt
Brisele (A). — Karaļa Le<^lda
l l l lēmums galīgo izšķiršanos atstāt
Beļģijas valdībai un parlamentam
pagājušo sestdienu izraisīja
valdības krīzi. Premjera Elskena
valdība atkāpās un līdz otrdienai
jauna valdība Beļģijā vēl nebija sastādīta.
Infonnētas aprindas Briselē
paredz tomēr, ka krize nebūs
ilga.
Plebiscīts par karaļa atgriešanos,
kā tas tagad redzams, beļģu tautu
saskaldījis divos nai(Hgos blefos.
Visā valstī saloiSies streiid, un nedēļas
beigās kopējo streikotāju
skaitu vērtēja pāri 300.000. Liberāļu
partija paziņojusi, ka viņi katoļus
neatbalstīs un izturēsies neitrāli,
jo nobalsošanā parādījies, ka
vairākums karalim pārāk niecīgs.
Valoņu provincēs par Leopolda UI
atgriešanos, kā zināms, izteicās tikai
42 piroc.
Vienīgais ateisiafijuias. Stsai kri-zes
pārvarēšanai būtu Leopolda pa^
ziņojums, ka viņš no tKH>a gaUgl
atsakās. Tā tas tomēr nav, jo karalis
vēl ceturtdien Zoiēvā paidcaid-roja:
„Es sevi pilnīgi nododu nā«
cijas rīcībā." Bijušais sociālistu
ministru prezidents Anri Spāks paskaidrojis:
„Tagad nekāds labs at»
risinājums vairs nav gaidāms."
Joprojām Leopoldam ieteic atsacīties
no trcĶ^ par labu 19 g. v.
kroņprincim Beduīnam. Beļģijas
pavaldonis princis Saris Jaunās valdības
sastādīšanu uzdevis līdziinē-
Jam ministru prezidentam Eiske-nam
New York Times raksta:
,JCaralis daritu visgudrāk, Ja viņš
no nestabilā troņa atteiktos. Tm
brinums, ka tik praktiska tauta kā
beļģi šai Jautājumā parādījuši sevi
ar pagājuša gadsimteņa Jūtām un
mentalitāti Leopolds III šodien
nav vis beļģu vienības, bet gan id(-
8 ^ atrite simbols."
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 22, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-03-22 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500322 |
Description
| Title | 1950-03-22-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
r*^ stāvā zem vi
bija par-"--
p|vižspraukusies p,^
™. riskēdama^!
IzoŖoja gaisa w
Wi."n viņa toi
fgaizSiarddbas %
Ifode^a sardzei
• dusmas un '^' '
•MKIIers-bija
, ^ ^ 2 , Vāciju, visas
a^;^ain bija novieto. '
m^pip^pilļ^ %
angļu jtesļ
g)a^;butu kādi Jļv
^^^-^^«'^•'•Vai.uzņēijiļi-:
kas piefc
Jauna francūz^te,
pazi^ja,:
i:: labi uzņēiļni-
,.^___fcrast€S mķ
^ ļ ; pazīstot, Franci,
saturs un atturīgas
ŠOE ļaužu MzmBnh
'viņu
uziavu.
I ^ ^ p f e v n trīs meitu
iillpomāšanās viija
IpdOinājumu un tās
l i e c i a ļuz Ņufomtu,
jau
ŗi^blstamajā darbā.Kad
startam sa- s
;^^^^iS(pmija- lidmašīna sākas
• ^ " - ^ ^ ^ - " ž u l s e r i j a . Kāda smaga •
iSja Odeti atteikties no #
•• sta. Gdete tikai sroe-asS
, iecinata, ka visiem negf ,
iēro reiz būs gals. ...
to reiri starts
Stiimu. Bet tad pekšpi ta"
M « g a i s . .bedrē'.ka W
„.,^^.,™iSia' nolaižoties ai-
,:iM sadragāja mazo VaitĶi
ar kuru Odetei vajadsp
S iiz. Frandju.
3m dienām tai pašā lid*
gaidīja izbraukšanas m
Sskerstrits atsauca " lidoju»^
jjā brīdi bija saņemts ziņojuns,
«sagaidītājus" Francijā pārsta-;
v.GēStat». Viņu gribēja atnin!
ilii^ggiīiiiojumiem, bet vel-
"TreNlš brauciens gandrīz
«s; Udmašina jau pacēlās i»
aika- apstākļi pasliktinājās f
.; kā tai bija jāatgriežas. I
j i | g i l s = » ā m " , Pasl^sidg
eiv; -Bekerstrits nebūt ne^
a^fgsuh tomēr Odetei tur
ta»..paķieties ngj^:
Ifinr mēģina jumiem doties »
..mtm bija pārliecināts,
ī l i ^ ī j i p i i virkne varJJ
^ ^ i i f o i Ietekmi un nop#
Odete izkrita no M ^ J ^
haimīaā kārt^ l»ika atveras
līs. fikai trīs metru no
.•išānas vietas atradās W.
kur bija iegāzušies degoša
NāRamajā nnmurā lasiet:
';-J.r::.^-- IZTITREJA.
no ROBFBTSnvS DOSIKS^'^
ļOndona (F). - BBC rin^.-ja
Ps^britu augstais l ^ ' ^ a #
Ins Roberi?ons iecelts ^t^ņ^eA-raiļa&
tlŪmu armiias KO»
^ t e » p e t r i k s . Si "^-^ttnas.
»:steigumu radīja pa^ "
LATVIA
Latviao Newspaper
PubllsJied imdei eucOM ClvU
^ifalīB Divisioo Authorlsatloo
Number UNDP m PubllflJber
•nd Bdltor: Valdemārs Lam-oergs
ECUngen/N. Brelte Str.
8r-S Prlnter: Ungeheuer &
Otoier. Ludwigsburi». Kōrner^
itr, 16. Publlshed twlce weekly
arculatlon u.000.
LATVIAN NEWSPAPER
trdKttan» 1951. g. tL marti
mmm t^Mmemmāfu
nftlila» OtttMMi l i d i U M i - ir
flMSM) II eutttia IIMIi-loci:
MiliiiBa. I jr«ai^
sooa & K ī i ^ 1. liaiitA
ir>mg iUMilUM riidbk*
eUii tai 4* telts lU«l«y
AostfUtD, Mskeiiis Stmi
teUiiiio^ Ifttii M. i«»9.
•Notikumi briest uz pārmainu pusi
SŪTŅA J. FEIDMAŅA RUINA
LATVIEŠIEM SENATOBJJA
latviešu celis dievnams
Savienotajās valstis
Latvijas sūtnis Vašingtonā J. Feidmanis, kas nesen
apciemoja tautiešus Bostonā un Ņujorkā, 5. martā
kopā ar sekretāru A. Dinbergu ieradās Senatorijā, Misisipi
štatā, kur notika latvļešu pašu celtā dievnama
iesvētīšana. Pēc svinībām baznīcā sūtnis sekojošajās
pusdienās teica tautiešiem, baznīcas pārstāvjiem un
presei plašu tin nozīmīgu runu. — Latviešu draudze!
baznīcas nama iegādē lielu pretimnākšanu izrādījusi
Board of American Misions, dodot nepieciešamo aiz-devumu.
Gruntsgabals ar pussagruvušu baznīcas ēku
izmaksājis pāri par 4000 dol. Māc. P. Ķirsona vadībā
latvieši baznīcaļs ēku pilnīgi izremontējuši, nostrādājot
vairāk nekā 2000 darba stundu. Nama iesvētīšanā
piedalījās māc. P. Ķirsons un V, Rolle, Board of American
Missions ģenenerālsekretārs P. A. Kiršs, ULC
siiodčs Misisipi štata prezidents Rev. Volfs, kā arī vie-t
ē ^ presbiterāņu baznīcas māc. L. O. Elmare. Dievkalpojuma
laikā māc. P. Ķirsonu un viņa latviešu
draudsŖi, kas apvieno 400 tautiešu, ieveda Misisipi
štata luterāņu sinodē. Pie draudzes darbojas arī koris
A. Rukas vadībā.
banlotilēt 1 sakaionls VaittAails. Tikiri
tad iiēgli vari$ dzimMiii
. Pēc dievkalpojuma māc. P. Ķirsons
bija rīkojis kopējas pusdienas,
kurās piedalījās sūtnis J« Feldmanis
ar sekretāru A. Dinbergu, ASV luterāņu
baznīcas un preses pārstāvji,
kā arī vairāk par 300 mūsu tautiešu.
Kopējo pusdienu laikā sūtnis
runāja par pašreizējām aktuālām
problēmām, starp citu norādot:
„Man jāatzīstas, ka sevišķi mani
pamudināja mērot garo ceļu no Vašingtonas
līdz šejienei ziņas, it kā
daži šejienes tautieši sāk pagurt un
zaudēt ticību Latvijai. Uzskatu par
savu pienākumu niorāli stiprināt v
tos, k^m smagā trimdas nasta top-nepanesama.
Ar savu klātieni bez
tam gribu jums atgādināt, ka Latvijai
ASV iŗ sūtniecība^ kuras uzdevumos
ietilpst sniegt' jums palīdzīgu
roku un dot padomu grūtībās.
Redzot šorīt tik lielu skaitu dievlūdzēju
un zinot, ka jūs paši saviem
L
4 aprīlī balsos par
l DP likumu
Vašingtona (E). — Pēc vairāk*
nekā nedēļas sīvām debatēm, kurās
abas puses mēģināja piemērot
obstrukcijas taktiku, ASV
senāts nolēmis debates par papildinājumiem
DP likumā atlikt
uz 31. martu, bet galīgo nobalsošanu
izdarīt 4. aprīlī.
V/Lambergs
atgriezies Vācijā
LCK vicepriekšsēdis V. Lambergs
svētdien, 19. martā no Londonas atgriezies
Vācijā. Uzturēdamies Zviedrijā,
V. Lambergs apspriedies arī
ar Igaunijas pēdējā parlamenta prezidentu
0. Puku un citiem igauņu
un arī lietuviešu politiķiem un sabiedriskiem
darbiniekiem. Valis
Eesti ievietojusi interviju ar V.
Lambergu par latviešu viilsts un
trimdas problēmām, 9. martā Stokholmā
Baltijas tautu nacionālo partiju
un organizāciju sanāksmē V.
Lambergs referēja par baltiešu bēgļu
politisko statusu Vācijā, bet dienu
vēlāk runāja par latviešu politiskām
un bēgļu dzīves aktualitātēm
Stokholmas ev. lut. draudzes
rīkotajā sapulcē. 11. martā V. Lambergs
izbrauca uz Eskilstunu, kur
apspriedās ar latviešu organizāciju
un ev. lut. un katoļu draudžu pār^
stāvjiem par mūsu turpmākiem uzdevumiem
trimdā.
Dienu vēlāk V Lambergs ieradās
Loudonā, kur vairākās apspriedēs
ar Latvijas valsts ārkārtējo piln-va^-
nieku un sūtni K. Zariņu, sūtniecības
darbiniekiem un visu latviešu
organizāciju vadītājiem pārrunāja
latviešu trimdas organizāciju
sadarbības,* aprūpes, preses uc.
jautājumus. — Ar sava brauciena
norisi un apspriežu rezultātiem V.
Lambergs ir ļoti apmierināts.
Baznicēnt gājiens virzas jatmaji dievnamfi.
A. LUSa uzņēmums
spēkiem esat tikuši pie šl skaistā
dievnama, kas mums (tik ļoti atgādina
Latvijas baznīcas, man jāsaka,
ka jūs esat gājuši pareizo ceļu. Pēc
^visa šeit vērotā esmu patīkami- pārsteigts.
Lasot laikrakstos ziņas par jūsu it
kā neciešamo stāvokli, mēs bieži domājam,
ka jūs no šejienes pārcelt uz
kādu citu vietu. Te pārliecinājos, ka
cilvēks var visur justies laimīgs, vai
atkal nekur. Protams, ja kādam no
jums nav laimējies nodibināt ciešamus
dzīves apstākļus, tad las var
atstāt savu galvotāju un meklēt piemērotāku
darbu. To darait tomēr
tikai ārkārtējos apstākļos, lai nesamaitātu
latviešu labo slavu un lai
neapgrūtinātu iebraukšanu šinī zemē
tiem, kas vēl atrodas Vācijas nometnēs.
Vieglas dienas mēs tagad nekur
neatradīsim. Liktenis mums lēmis
dzīvot nemiera pilnā laikmetā, kas
prasa no mums stipru raksturu, vīrišķību
un izturību. Jūs negribējāt
padoties ienaidnieka nejēdzīgajam li-,
kurnam, tādēļ atstājāt savu dzimto
zemi un devāties trimdā. Jūs neesat
normālo^ laiku emigranti, kas dodas
svešumā meklēt laimi un kas paši
izvēlas zemi, uz kurieni braukt. Jūs
esat vētras norautas un nestas lapas
un tikai nejaušības dēļ atrodaties
šeit Misisipi krastos. Paturēsim tomēr
vēra, ka nelabvēlīgi ārēji apstākļi
nedrīkst mūs tā iespaidot, ka
jūtamies garīgi salauzti uh nespējam
cīnīties ar dzīves grūtībām. Tad lai
zinām, ka vaina meklējama mūsos
pašos, ka esam vāji, ka savu zemi
nekad neatkaŗosim atpakaļ un ka
neesam ne mūsu pagātnes, ne tagadējā
laikmeta cienīgi. Bet ja tādos
vājuma brīžos pārvarēsim sevi, atgūsim
pašapziņu un ar paceltu galvu
iesim ikdienas darbos, tad atvieglosim
paši savu likteni un veselīgāk
spriedīsim par to, kas notiek pasaulē
un kā risinās mūsu zemes un tautas
lilctenis.
Ārējie apstākļi tagad nebūt nav
tādi, kas mums dotu iemeslu neticēt,
ka Latvija būs atkal brīva. Savie-noto
valstu valdības nostāja mūsu
jautājumā jums visiem zināma. Sūtniecība
veic savu pienākumu un tā
cer arī uz Amerikas latviešu kopības
atbalstu. Arī Lielbritānija nav
atzinusi padomju varmācības aktu
Baltijas valstīs, un nupat Cerčils savās
kara atmiņās uzsver, ka padomju
pretensijām uz Baltijas valstīm
nav ne mazākā pamata, ka Baltijas
valstīm jābūt suverēnām, neatkarīgām
nācijām. Sis spriedums
gūst sevišk: lielu nozīmi taisni tagad
sakarā ar 'Cerčila panākumiem vēle-
(Turpinājums 4. lappusē).
MEKKLOJS BRĪDINA
KOMUNISTUS NO VABAS
DARBIEM BERLĪNE
Berlīne (C). - Pēc atgriešanās no
Vašingtonas augstais komisārs Mek-klols
paziņoja, ka darīts viss, lai
aizkavētu varas darbus paredzēta
komunistiskās jaunatnes .gajiena vasarsvētkos
Berlīnē. Viņš bridinaia
FDJ vadītājus, ka tie būs atbildīgi
par upuriem, ja komunisti lietos
varu.
Londona (Jj). Lords Vamitarts
— neaplaubfimi vioak no p t ^ l r i -
kajiem bHtu politiķiem ^ neieti
devis interviju Londbni iznākoll
nedēļas laikraksta Eiot Europe
daktrisd Džuditei UstauveleL H
lorda Vansitarta nbitāja spilgti it»
paudusies ari minētajfi tntervijft» kas
it lp9M ^firusi £iro|«s bifļu prbb»
lēmas, kā ari an«)tt at^eksmei ar
komunistiskā austrumu bloto. al«
mēm.
,38 nm^atu nekkdas vaitfdtibai
uzturēt diplom&tiskfii attiekst^iei ar
komunistu dominētajām viMtm,**
apliecināja tords Vansitarts. , 3 ^^
sūtniecību resp. vēstniecību darbltm
šais valstis it ārkārtīgi nebi^vā un
nekādā gadījumā nevar normfiU
funkcionēt daudzo iķērSļu ČSĻ ko
tām liek šo valstu valdības. Ikvie^
nu, kas nonācis kaut viimazfikajfi
kontaktā ar mūsu diplomātiskajiem
darbiniekiem, tur apcietina, un
mums n&v iesējami 8os dlvSoīs
aizstāvēt pret barbariskiem sodiem.
Tāpat pēc manām domām nav ne»
kādas vajadzības palīdzēt Padon^u
savienības kara potence izv^ifo»
šanā, dodot krieviem ar satelltval-stu
starpniecību nef^eeieiamos tOp^
DIRVIS SARUNĀM AR MASKAVU
LĪDZ GALAM VALĀ
Staļins bijis gatavs braul^ uz Londonu
Vašingtona (B). Pēe VaSingtoni im l4mdeni
vērojamā noskaņojama, k&aiļ nepārprotamlm angln
preses noHidljuinjb»^
. starpa gata?^!^-' nfŅiiSe'lii^' |^i*īļiiiiiat pfu^liļgi^^ .
šķičt esam pat» Sta|ins.^ ^riiīHa ministra Ws^^^
Berklejas universitātē teiktā runa šai sakari nakaiimi^ ^ar atkliiii
ASV paziņojumu, pēc kādiem noteikumiem tiUi lalavae atrast iaffilgl-nājumu
ar līdzšinējo Krem|a agresīvo imperiiUsmu. Ne«iiwefk
mātišķais korespondents 20. 3. apgalvo, ka Jin pirms vaiiikte iieiQM
Londonā Padoinju savienība pieprasījusi, vai ASV uļa Uelbrltl&iJU
, būtu patīkami apsvērt tieša saruna iespēja vMaogstāidi HmenL Ui Hm
sarunām Sta}ins personīgi bfitu ar mieru ierasties Londotti. Pēe ii
. paša avota informācijas, ļLondonas atbilde pēe saiingiapis ar Vaiing•
tonu bijusi negatīva. Par |oti sunigu o^Bkata ari fakio* ka Staļkii nav
pēc jaunās augstākās padomes ievēlēšanas teicis sava tradldoiitto ra»
. nu, tā atstādams durvis Ta|ā rietumniekiem; lai tie pirmie varēta darīt
zināmus noteikumus, ar kādiem ASV uii LltibritbiUa bfita gatava sēsties
pie konferences galda.
Pašas Padomju savienības pēdējo
mēnešu ārkārtīgi agresīvās politikas
dēļ trešā pasaules kara baiļu
noskaņojums xm līdz ar to saistītā
sabiedriskās domas veidošanās prasa
pēc atslābuma un idīdzinājuma
aukstajā karā. Jau pirms vairākām
nedēļām politiskie analītiķi norādīja,
ka šis brīdis Maskavai būtu
ļoti izdevīgs jaunu miera sarunu
sākšanai. Rietumu' pasaules arvien
jūtamākā mobilizēšanās un atklāta
kļūmīga stāvokļa diskutēšana, sagatavojot
Rietumeiropas, Anglijas un
ASV pilsoņus uz nenovēršamo, ka
kādā dienā vajadzēs apturēt padomju
varas tālāko izplešanos ar ieročiem,
likusi arī Kremlim pārdomāt,
vai līdzšinējā politika bijusi pareiza.
Padomju savienības augstākās
padomes vēlēšanu runas deva iespēju
Staļina tuvākajiem līdzstrādniekiem
izklāstīt pašu politbiroja locekļu
domas, kā būtu veidojama sa-nieclbas
raiojumus un iiejvielat. |g
m labi sinu, ka saimaieeiitt sto»
tēma, ko Padomju savienība u a i ^
dusi savām sateiltvalstlm, netiiaik*
AmĶ un ils valstis nav vairt tlBii
m bankrota. Stvēloi^kimh 0t
Irauktu tām ttn taimiii^ | ^
lldida^u, tādā kārti vetdiflAttt #i
sabrukumu 9cetoties Uttiki pmm
ipekUvi, šis iķletaml neiiUi^ Idk
Ui tomēr būta labficais paki^
jums, kādu mēs minētajim aemltt
vaiittt iKiarlt.*^
Intervijas turpinijumi tordt V«EH
dtiļrts «pUeciiiila savas dxP4l
simpātijas bēi)i«n no semēm m
dgelts pri^kara. ,JCad IRO d i iN
btbt iibeigsiei, io bēgļu aintifl^
šana jāturpina |oU efektīvi
manām domām bē^u augstajam^ko-misiram,
ko iec^ VN, būtu Jidfld
reālas un tālejošas pilnvaras, lai t«l
varētu pietiekami aisstivēt bē^
intereses pie Vācijas un Austrijai*
valdības.-
Uz jautājumu par bēg}u preMI-mas
atrisinājuma iespīdam idaUikl
mērogā tords Vaniltarts uas^^ kit
vi«fiigaU īstais atdidaijums k mk»
frfldja. aai liņi IMbiittolji rik
dQtisl labu ^MdttnĻ tuņmol
Udi 8im gandrb mm DP. .Jkl
zinu,'' piebilda Vnuttarls» Jm di4i
8o DP jūtas vOuiUi M^beiob 4^
ba ie^^jtt d% M domUo, te pie
ilnāma laika viņiem bClii itļauls IP*
m^ēt sev ļ^emirotu daHni oa
strādāt savis specUIitttU.''
nVal pēc J^Osu domin blgUim
kidreU nākotni bOa iiipilam
i^ieitiei m aif^ Umle^
bUa pidIlaU fcmi^^ jautlM
ua ko tiverojaiūatfa auginmi Ii»
<ļeklis atteica: „ ^ jau mitiiS^ Mi
no savai puM gribt 4am
Laiks spiež
izšķirties
IRO bridina;
Vairs tikai 14 nedēlos
palikušas lidz 30. jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespējams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties-tālākai
emigrācijai
vai
palikšanai uz dzivi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās formalitātes,
jo vilcināšanās un gaidīšana
uz pēdējo kuģi vai minūti
var beigties ļoti kļūmīgi
dzīve Padomju savienības im rietumu
pasaules starpā. Vēlēšanu galvenais
sauklis bija miera propaganda.
Georgijs Maļenkovs MasScavā savā
vēlēšanu iecirknī deklarēja, ka padomju
valdība ar visiem tās rīcībā
esošajiem līdzekļiem iestāsies par
pasaules miera nodrošināšanu un ka
Kremlis gatavs aktīvi piedalīties
„visos godīgos pasākumos, plānos
un organizācijās, kas domātas jauna
pasaules kara novēršanai". „Qluži
pretēji pārējām lielvalstīm," uzsvēra
Maļ^kovs, ,J?adomJu savienība
ir ieinteresēta miera uzturēšanai
visā pasaulē." Otrs politbiroja loceklis
— Anastasijs Mikojans — Je-
(Turpinājums a Ipp.).
tām bankrotēt, varēsim
monisma lāstu Austnmieirepi. liii
īmmf |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-22-01
