1950-03-22-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
r*^ stāvā zem vi bija par-"-- p|vižspraukusies p,^ ™. riskēdama^! IzoŖoja gaisa w Wi."n viņa toi fgaizSiarddbas % Ifode^a sardzei • dusmas un '^' ' •MKIIers-bija , ^ ^ 2 , Vāciju, visas a^;^ain bija novieto. ' m^pip^pilļ^ % angļu jtesļ g)a^;butu kādi Jļv ^^^-^^«'^•'•Vai.uzņēijiļi-: kas piefc Jauna francūz^te, pazi^ja,: i:: labi uzņēiļni- ,.^___fcrast€S mķ ^ ļ ; pazīstot, Franci, saturs un atturīgas ŠOE ļaužu MzmBnh 'viņu uziavu. I ^ ^ p f e v n trīs meitu iillpomāšanās viija IpdOinājumu un tās l i e c i a ļuz Ņufomtu, jau ŗi^blstamajā darbā.Kad startam sa- s ;^^^^iS(pmija- lidmašīna sākas • ^ " - ^ ^ ^ - " ž u l s e r i j a . Kāda smaga • iSja Odeti atteikties no # •• sta. Gdete tikai sroe-asS , iecinata, ka visiem negf , iēro reiz būs gals. ... to reiri starts Stiimu. Bet tad pekšpi ta" M « g a i s . .bedrē'.ka W „.,^^.,™iSia' nolaižoties ai- ,:iM sadragāja mazo VaitĶi ar kuru Odetei vajadsp S iiz. Frandju. 3m dienām tai pašā lid* gaidīja izbraukšanas m Sskerstrits atsauca " lidoju»^ jjā brīdi bija saņemts ziņojuns, «sagaidītājus" Francijā pārsta-; v.GēStat». Viņu gribēja atnin! ilii^ggiīiiiojumiem, bet vel- "TreNlš brauciens gandrīz «s; Udmašina jau pacēlās i» aika- apstākļi pasliktinājās f .; kā tai bija jāatgriežas. I j i | g i l s = » ā m " , Pasl^sidg eiv; -Bekerstrits nebūt ne^ a^fgsuh tomēr Odetei tur ta»..paķieties ngj^: Ifinr mēģina jumiem doties » ..mtm bija pārliecināts, ī l i ^ ī j i p i i virkne varJJ ^ ^ i i f o i Ietekmi un nop# Odete izkrita no M ^ J ^ haimīaā kārt^ l»ika atveras līs. fikai trīs metru no .•išānas vietas atradās W. kur bija iegāzušies degoša NāRamajā nnmurā lasiet: ';-J.r::.^-- IZTITREJA. no ROBFBTSnvS DOSIKS^'^ ļOndona (F). - BBC rin^.-ja Ps^britu augstais l ^ ' ^ a # Ins Roberi?ons iecelts ^t^ņ^eA-raiļa& tlŪmu armiias KO» ^ t e » p e t r i k s . Si "^-^ttnas. »:steigumu radīja pa^ " LATVIA Latviao Newspaper PubllsJied imdei eucOM ClvU ^ifalīB Divisioo Authorlsatloo Number UNDP m PubllflJber •nd Bdltor: Valdemārs Lam-oergs ECUngen/N. Brelte Str. 8r-S Prlnter: Ungeheuer & Otoier. Ludwigsburi». Kōrner^ itr, 16. Publlshed twlce weekly arculatlon u.000. LATVIAN NEWSPAPER trdKttan» 1951. g. tL marti mmm t^Mmemmāfu nftlila» OtttMMi l i d i U M i - ir flMSM) II eutttia IIMIi-loci: MiliiiBa. I jr«ai^ sooa & K ī i ^ 1. liaiitA ir>mg iUMilUM riidbk* eUii tai 4* telts lU«l«y AostfUtD, Mskeiiis Stmi teUiiiio^ Ifttii M. i«»9. •Notikumi briest uz pārmainu pusi SŪTŅA J. FEIDMAŅA RUINA LATVIEŠIEM SENATOBJJA latviešu celis dievnams Savienotajās valstis Latvijas sūtnis Vašingtonā J. Feidmanis, kas nesen apciemoja tautiešus Bostonā un Ņujorkā, 5. martā kopā ar sekretāru A. Dinbergu ieradās Senatorijā, Misisipi štatā, kur notika latvļešu pašu celtā dievnama iesvētīšana. Pēc svinībām baznīcā sūtnis sekojošajās pusdienās teica tautiešiem, baznīcas pārstāvjiem un presei plašu tin nozīmīgu runu. — Latviešu draudze! baznīcas nama iegādē lielu pretimnākšanu izrādījusi Board of American Misions, dodot nepieciešamo aiz-devumu. Gruntsgabals ar pussagruvušu baznīcas ēku izmaksājis pāri par 4000 dol. Māc. P. Ķirsona vadībā latvieši baznīcaļs ēku pilnīgi izremontējuši, nostrādājot vairāk nekā 2000 darba stundu. Nama iesvētīšanā piedalījās māc. P. Ķirsons un V, Rolle, Board of American Missions ģenenerālsekretārs P. A. Kiršs, ULC siiodčs Misisipi štata prezidents Rev. Volfs, kā arī vie-t ē ^ presbiterāņu baznīcas māc. L. O. Elmare. Dievkalpojuma laikā māc. P. Ķirsonu un viņa latviešu draudsŖi, kas apvieno 400 tautiešu, ieveda Misisipi štata luterāņu sinodē. Pie draudzes darbojas arī koris A. Rukas vadībā. banlotilēt 1 sakaionls VaittAails. Tikiri tad iiēgli vari$ dzimMiii . Pēc dievkalpojuma māc. P. Ķirsons bija rīkojis kopējas pusdienas, kurās piedalījās sūtnis J« Feldmanis ar sekretāru A. Dinbergu, ASV luterāņu baznīcas un preses pārstāvji, kā arī vairāk par 300 mūsu tautiešu. Kopējo pusdienu laikā sūtnis runāja par pašreizējām aktuālām problēmām, starp citu norādot: „Man jāatzīstas, ka sevišķi mani pamudināja mērot garo ceļu no Vašingtonas līdz šejienei ziņas, it kā daži šejienes tautieši sāk pagurt un zaudēt ticību Latvijai. Uzskatu par savu pienākumu niorāli stiprināt v tos, k^m smagā trimdas nasta top-nepanesama. Ar savu klātieni bez tam gribu jums atgādināt, ka Latvijai ASV iŗ sūtniecība^ kuras uzdevumos ietilpst sniegt' jums palīdzīgu roku un dot padomu grūtībās. Redzot šorīt tik lielu skaitu dievlūdzēju un zinot, ka jūs paši saviem L 4 aprīlī balsos par l DP likumu Vašingtona (E). — Pēc vairāk* nekā nedēļas sīvām debatēm, kurās abas puses mēģināja piemērot obstrukcijas taktiku, ASV senāts nolēmis debates par papildinājumiem DP likumā atlikt uz 31. martu, bet galīgo nobalsošanu izdarīt 4. aprīlī. V/Lambergs atgriezies Vācijā LCK vicepriekšsēdis V. Lambergs svētdien, 19. martā no Londonas atgriezies Vācijā. Uzturēdamies Zviedrijā, V. Lambergs apspriedies arī ar Igaunijas pēdējā parlamenta prezidentu 0. Puku un citiem igauņu un arī lietuviešu politiķiem un sabiedriskiem darbiniekiem. Valis Eesti ievietojusi interviju ar V. Lambergu par latviešu viilsts un trimdas problēmām, 9. martā Stokholmā Baltijas tautu nacionālo partiju un organizāciju sanāksmē V. Lambergs referēja par baltiešu bēgļu politisko statusu Vācijā, bet dienu vēlāk runāja par latviešu politiskām un bēgļu dzīves aktualitātēm Stokholmas ev. lut. draudzes rīkotajā sapulcē. 11. martā V. Lambergs izbrauca uz Eskilstunu, kur apspriedās ar latviešu organizāciju un ev. lut. un katoļu draudžu pār^ stāvjiem par mūsu turpmākiem uzdevumiem trimdā. Dienu vēlāk V Lambergs ieradās Loudonā, kur vairākās apspriedēs ar Latvijas valsts ārkārtējo piln-va^- nieku un sūtni K. Zariņu, sūtniecības darbiniekiem un visu latviešu organizāciju vadītājiem pārrunāja latviešu trimdas organizāciju sadarbības,* aprūpes, preses uc. jautājumus. — Ar sava brauciena norisi un apspriežu rezultātiem V. Lambergs ir ļoti apmierināts. Baznicēnt gājiens virzas jatmaji dievnamfi. A. LUSa uzņēmums spēkiem esat tikuši pie šl skaistā dievnama, kas mums (tik ļoti atgādina Latvijas baznīcas, man jāsaka, ka jūs esat gājuši pareizo ceļu. Pēc ^visa šeit vērotā esmu patīkami- pārsteigts. Lasot laikrakstos ziņas par jūsu it kā neciešamo stāvokli, mēs bieži domājam, ka jūs no šejienes pārcelt uz kādu citu vietu. Te pārliecinājos, ka cilvēks var visur justies laimīgs, vai atkal nekur. Protams, ja kādam no jums nav laimējies nodibināt ciešamus dzīves apstākļus, tad las var atstāt savu galvotāju un meklēt piemērotāku darbu. To darait tomēr tikai ārkārtējos apstākļos, lai nesamaitātu latviešu labo slavu un lai neapgrūtinātu iebraukšanu šinī zemē tiem, kas vēl atrodas Vācijas nometnēs. Vieglas dienas mēs tagad nekur neatradīsim. Liktenis mums lēmis dzīvot nemiera pilnā laikmetā, kas prasa no mums stipru raksturu, vīrišķību un izturību. Jūs negribējāt padoties ienaidnieka nejēdzīgajam li-, kurnam, tādēļ atstājāt savu dzimto zemi un devāties trimdā. Jūs neesat normālo^ laiku emigranti, kas dodas svešumā meklēt laimi un kas paši izvēlas zemi, uz kurieni braukt. Jūs esat vētras norautas un nestas lapas un tikai nejaušības dēļ atrodaties šeit Misisipi krastos. Paturēsim tomēr vēra, ka nelabvēlīgi ārēji apstākļi nedrīkst mūs tā iespaidot, ka jūtamies garīgi salauzti uh nespējam cīnīties ar dzīves grūtībām. Tad lai zinām, ka vaina meklējama mūsos pašos, ka esam vāji, ka savu zemi nekad neatkaŗosim atpakaļ un ka neesam ne mūsu pagātnes, ne tagadējā laikmeta cienīgi. Bet ja tādos vājuma brīžos pārvarēsim sevi, atgūsim pašapziņu un ar paceltu galvu iesim ikdienas darbos, tad atvieglosim paši savu likteni un veselīgāk spriedīsim par to, kas notiek pasaulē un kā risinās mūsu zemes un tautas lilctenis. Ārējie apstākļi tagad nebūt nav tādi, kas mums dotu iemeslu neticēt, ka Latvija būs atkal brīva. Savie-noto valstu valdības nostāja mūsu jautājumā jums visiem zināma. Sūtniecība veic savu pienākumu un tā cer arī uz Amerikas latviešu kopības atbalstu. Arī Lielbritānija nav atzinusi padomju varmācības aktu Baltijas valstīs, un nupat Cerčils savās kara atmiņās uzsver, ka padomju pretensijām uz Baltijas valstīm nav ne mazākā pamata, ka Baltijas valstīm jābūt suverēnām, neatkarīgām nācijām. Sis spriedums gūst sevišk: lielu nozīmi taisni tagad sakarā ar 'Cerčila panākumiem vēle- (Turpinājums 4. lappusē). MEKKLOJS BRĪDINA KOMUNISTUS NO VABAS DARBIEM BERLĪNE Berlīne (C). - Pēc atgriešanās no Vašingtonas augstais komisārs Mek-klols paziņoja, ka darīts viss, lai aizkavētu varas darbus paredzēta komunistiskās jaunatnes .gajiena vasarsvētkos Berlīnē. Viņš bridinaia FDJ vadītājus, ka tie būs atbildīgi par upuriem, ja komunisti lietos varu. Londona (Jj). Lords Vamitarts — neaplaubfimi vioak no p t ^ l r i - kajiem bHtu politiķiem ^ neieti devis interviju Londbni iznākoll nedēļas laikraksta Eiot Europe daktrisd Džuditei UstauveleL H lorda Vansitarta nbitāja spilgti it» paudusies ari minētajfi tntervijft» kas it lp9M ^firusi £iro|«s bifļu prbb» lēmas, kā ari an«)tt at^eksmei ar komunistiskā austrumu bloto. al« mēm. ,38 nm^atu nekkdas vaitfdtibai uzturēt diplom&tiskfii attiekst^iei ar komunistu dominētajām viMtm,** apliecināja tords Vansitarts. , 3 ^^ sūtniecību resp. vēstniecību darbltm šais valstis it ārkārtīgi nebi^vā un nekādā gadījumā nevar normfiU funkcionēt daudzo iķērSļu ČSĻ ko tām liek šo valstu valdības. Ikvie^ nu, kas nonācis kaut viimazfikajfi kontaktā ar mūsu diplomātiskajiem darbiniekiem, tur apcietina, un mums n&v iesējami 8os dlvSoīs aizstāvēt pret barbariskiem sodiem. Tāpat pēc manām domām nav ne» kādas vajadzības palīdzēt Padon^u savienības kara potence izv^ifo» šanā, dodot krieviem ar satelltval-stu starpniecību nef^eeieiamos tOp^ DIRVIS SARUNĀM AR MASKAVU LĪDZ GALAM VALĀ Staļins bijis gatavs braul^ uz Londonu Vašingtona (B). Pēe VaSingtoni im l4mdeni vērojamā noskaņojama, k&aiļ nepārprotamlm angln preses noHidljuinjb»^ . starpa gata?^!^-' nfŅiiSe'lii^' |^i*īļiiiiiat pfu^liļgi^^ . šķičt esam pat» Sta|ins.^ ^riiīHa ministra Ws^^^ Berklejas universitātē teiktā runa šai sakari nakaiimi^ ^ar atkliiii ASV paziņojumu, pēc kādiem noteikumiem tiUi lalavae atrast iaffilgl-nājumu ar līdzšinējo Krem|a agresīvo imperiiUsmu. Ne«iiwefk mātišķais korespondents 20. 3. apgalvo, ka Jin pirms vaiiikte iieiQM Londonā Padoinju savienība pieprasījusi, vai ASV uļa Uelbrltl&iJU , būtu patīkami apsvērt tieša saruna iespēja vMaogstāidi HmenL Ui Hm sarunām Sta}ins personīgi bfitu ar mieru ierasties Londotti. Pēe ii . paša avota informācijas, ļLondonas atbilde pēe saiingiapis ar Vaiing• tonu bijusi negatīva. Par |oti sunigu o^Bkata ari fakio* ka Staļkii nav pēc jaunās augstākās padomes ievēlēšanas teicis sava tradldoiitto ra» . nu, tā atstādams durvis Ta|ā rietumniekiem; lai tie pirmie varēta darīt zināmus noteikumus, ar kādiem ASV uii LltibritbiUa bfita gatava sēsties pie konferences galda. Pašas Padomju savienības pēdējo mēnešu ārkārtīgi agresīvās politikas dēļ trešā pasaules kara baiļu noskaņojums xm līdz ar to saistītā sabiedriskās domas veidošanās prasa pēc atslābuma un idīdzinājuma aukstajā karā. Jau pirms vairākām nedēļām politiskie analītiķi norādīja, ka šis brīdis Maskavai būtu ļoti izdevīgs jaunu miera sarunu sākšanai. Rietumu' pasaules arvien jūtamākā mobilizēšanās un atklāta kļūmīga stāvokļa diskutēšana, sagatavojot Rietumeiropas, Anglijas un ASV pilsoņus uz nenovēršamo, ka kādā dienā vajadzēs apturēt padomju varas tālāko izplešanos ar ieročiem, likusi arī Kremlim pārdomāt, vai līdzšinējā politika bijusi pareiza. Padomju savienības augstākās padomes vēlēšanu runas deva iespēju Staļina tuvākajiem līdzstrādniekiem izklāstīt pašu politbiroja locekļu domas, kā būtu veidojama sa-nieclbas raiojumus un iiejvielat. |g m labi sinu, ka saimaieeiitt sto» tēma, ko Padomju savienība u a i ^ dusi savām sateiltvalstlm, netiiaik* AmĶ un ils valstis nav vairt tlBii m bankrota. Stvēloi^kimh 0t Irauktu tām ttn taimiii^ | ^ lldida^u, tādā kārti vetdiflAttt #i sabrukumu 9cetoties Uttiki pmm ipekUvi, šis iķletaml neiiUi^ Idk Ui tomēr būta labficais paki^ jums, kādu mēs minētajim aemltt vaiittt iKiarlt.*^ Intervijas turpinijumi tordt V«EH dtiļrts «pUeciiiila savas dxP4l simpātijas bēi)i«n no semēm m dgelts pri^kara. ,JCad IRO d i iN btbt iibeigsiei, io bēgļu aintifl^ šana jāturpina |oU efektīvi manām domām bē^u augstajam^ko-misiram, ko iec^ VN, būtu Jidfld reālas un tālejošas pilnvaras, lai t«l varētu pietiekami aisstivēt bē^ intereses pie Vācijas un Austrijai* valdības.- Uz jautājumu par bēg}u preMI-mas atrisinājuma iespīdam idaUikl mērogā tords Vaniltarts uas^^ kit vi«fiigaU īstais atdidaijums k mk» frfldja. aai liņi IMbiittolji rik dQtisl labu ^MdttnĻ tuņmol Udi 8im gandrb mm DP. .Jkl zinu,'' piebilda Vnuttarls» Jm di4i 8o DP jūtas vOuiUi M^beiob 4^ ba ie^^jtt d% M domUo, te pie ilnāma laika viņiem bClii itļauls IP* m^ēt sev ļ^emirotu daHni oa strādāt savis specUIitttU.'' nVal pēc J^Osu domin blgUim kidreU nākotni bOa iiipilam i^ieitiei m aif^ Umle^ bUa pidIlaU fcmi^^ jautlM ua ko tiverojaiūatfa auginmi Ii» <ļeklis atteica: „ ^ jau mitiiS^ Mi no savai puM gribt 4am Laiks spiež izšķirties IRO bridina; Vairs tikai 14 nedēlos palikušas lidz 30. jūnijam, kad izbeidzas aprūpe DP nometnēs. Tāpēc lai ikviens jau šodien, kad IRO ierēdņiem vēl iespējams palīdzēt, izšķiras un sāk gatavoties-tālākai emigrācijai vai palikšanai uz dzivi Vācijā Abos gadījumos nekavējoties jāsāk kārtot vajadzīgās formalitātes, jo vilcināšanās un gaidīšana uz pēdējo kuģi vai minūti var beigties ļoti kļūmīgi dzīve Padomju savienības im rietumu pasaules starpā. Vēlēšanu galvenais sauklis bija miera propaganda. Georgijs Maļenkovs MasScavā savā vēlēšanu iecirknī deklarēja, ka padomju valdība ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem iestāsies par pasaules miera nodrošināšanu un ka Kremlis gatavs aktīvi piedalīties „visos godīgos pasākumos, plānos un organizācijās, kas domātas jauna pasaules kara novēršanai". „Qluži pretēji pārējām lielvalstīm," uzsvēra Maļ^kovs, ,J?adomJu savienība ir ieinteresēta miera uzturēšanai visā pasaulē." Otrs politbiroja loceklis — Anastasijs Mikojans — Je- (Turpinājums a Ipp.). tām bankrotēt, varēsim monisma lāstu Austnmieirepi. liii īmmf<m^ veiamiiM»' W ' M kādrete varēUi. a t g r i i ^ (kšīB. un sāki tur normilu difvi. būs KasniedzamiEi tikai tad, kad pip domju imperiili8itt*i ekspansija l^ūs atsi^eeta atpakaļ aiz Krievijai robežāHL" KomūniBti draud ar pilsoņu karu Itālija Boma (C). Pirmdien ItaUji si«4 kās komunistu rScotl masu streic^ sapulces un g ā j i ^ ar sarkaniem karogiem. Visā valsti policija atro« das trauksmes atāvddi. Kauttoof ar jaunfašistu orpmizādju IK svētdien ievainotas 30 personai m uz^idzkiāts jaunfašistu partijai nams Umbrijā. Nemieri un streiki tuipinfijās «ff otrdien kā i»:otests pret itāļu vai» dibas pieņemtajiem idcšējās drošības likumiem, kas turjmiāk samait-i na komunistu izredses rīkot Mn{a« rus. KomOnfstu vadonis Toljati laidis uzsatj^nunu partijas biedbifiB^ kurā brīdina, ka valdības rīkojumi radīšot IteUjā pilsoņu karu. KARALIS LEOPOLDS III - NACII-AS STRĪDU SIM50LS Valdības krize, jo nevar izšķirties, ko darrt Brisele (A). — Karaļa Le<^lda l l l lēmums galīgo izšķiršanos atstāt Beļģijas valdībai un parlamentam pagājušo sestdienu izraisīja valdības krīzi. Premjera Elskena valdība atkāpās un līdz otrdienai jauna valdība Beļģijā vēl nebija sastādīta. Infonnētas aprindas Briselē paredz tomēr, ka krize nebūs ilga. Plebiscīts par karaļa atgriešanos, kā tas tagad redzams, beļģu tautu saskaldījis divos nai(Hgos blefos. Visā valstī saloiSies streiid, un nedēļas beigās kopējo streikotāju skaitu vērtēja pāri 300.000. Liberāļu partija paziņojusi, ka viņi katoļus neatbalstīs un izturēsies neitrāli, jo nobalsošanā parādījies, ka vairākums karalim pārāk niecīgs. Valoņu provincēs par Leopolda UI atgriešanos, kā zināms, izteicās tikai 42 piroc. Vienīgais ateisiafijuias. Stsai kri-zes pārvarēšanai būtu Leopolda pa^ ziņojums, ka viņš no tKH>a gaUgl atsakās. Tā tas tomēr nav, jo karalis vēl ceturtdien Zoiēvā paidcaid-roja: „Es sevi pilnīgi nododu nā« cijas rīcībā." Bijušais sociālistu ministru prezidents Anri Spāks paskaidrojis: „Tagad nekāds labs at» risinājums vairs nav gaidāms." Joprojām Leopoldam ieteic atsacīties no trcĶ^ par labu 19 g. v. kroņprincim Beduīnam. Beļģijas pavaldonis princis Saris Jaunās valdības sastādīšanu uzdevis līdziinē- Jam ministru prezidentam Eiske-nam New York Times raksta: ,JCaralis daritu visgudrāk, Ja viņš no nestabilā troņa atteiktos. Tm brinums, ka tik praktiska tauta kā beļģi šai Jautājumā parādījuši sevi ar pagājuša gadsimteņa Jūtām un mentalitāti Leopolds III šodien nav vis beļģu vienības, bet gan id(- 8 ^ atrite simbols."
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 22, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-03-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500322 |
Description
Title | 1950-03-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
r*^ stāvā zem vi
bija par-"--
p|vižspraukusies p,^
™. riskēdama^!
IzoŖoja gaisa w
Wi."n viņa toi
fgaizSiarddbas %
Ifode^a sardzei
• dusmas un '^' '
•MKIIers-bija
, ^ ^ 2 , Vāciju, visas
a^;^ain bija novieto. '
m^pip^pilļ^ %
angļu jtesļ
g)a^;butu kādi Jļv
^^^-^^«'^•'•Vai.uzņēijiļi-:
kas piefc
Jauna francūz^te,
pazi^ja,:
i:: labi uzņēiļni-
,.^___fcrast€S mķ
^ ļ ; pazīstot, Franci,
saturs un atturīgas
ŠOE ļaužu MzmBnh
'viņu
uziavu.
I ^ ^ p f e v n trīs meitu
iillpomāšanās viija
IpdOinājumu un tās
l i e c i a ļuz Ņufomtu,
jau
ŗi^blstamajā darbā.Kad
startam sa- s
;^^^^iS(pmija- lidmašīna sākas
• ^ " - ^ ^ ^ - " ž u l s e r i j a . Kāda smaga •
iSja Odeti atteikties no #
•• sta. Gdete tikai sroe-asS
, iecinata, ka visiem negf ,
iēro reiz būs gals. ...
to reiri starts
Stiimu. Bet tad pekšpi ta"
M « g a i s . .bedrē'.ka W
„.,^^.,™iSia' nolaižoties ai-
,:iM sadragāja mazo VaitĶi
ar kuru Odetei vajadsp
S iiz. Frandju.
3m dienām tai pašā lid*
gaidīja izbraukšanas m
Sskerstrits atsauca " lidoju»^
jjā brīdi bija saņemts ziņojuns,
«sagaidītājus" Francijā pārsta-;
v.GēStat». Viņu gribēja atnin!
ilii^ggiīiiiojumiem, bet vel-
"TreNlš brauciens gandrīz
«s; Udmašina jau pacēlās i»
aika- apstākļi pasliktinājās f
.; kā tai bija jāatgriežas. I
j i | g i l s = » ā m " , Pasl^sidg
eiv; -Bekerstrits nebūt ne^
a^fgsuh tomēr Odetei tur
ta»..paķieties ngj^:
Ifinr mēģina jumiem doties »
..mtm bija pārliecināts,
ī l i ^ ī j i p i i virkne varJJ
^ ^ i i f o i Ietekmi un nop#
Odete izkrita no M ^ J ^
haimīaā kārt^ l»ika atveras
līs. fikai trīs metru no
.•išānas vietas atradās W.
kur bija iegāzušies degoša
NāRamajā nnmurā lasiet:
';-J.r::.^-- IZTITREJA.
no ROBFBTSnvS DOSIKS^'^
ļOndona (F). - BBC rin^.-ja
Ps^britu augstais l ^ ' ^ a #
Ins Roberi?ons iecelts ^t^ņ^eA-raiļa&
tlŪmu armiias KO»
^ t e » p e t r i k s . Si "^-^ttnas.
»:steigumu radīja pa^ "
LATVIA
Latviao Newspaper
PubllsJied imdei eucOM ClvU
^ifalīB Divisioo Authorlsatloo
Number UNDP m PubllflJber
•nd Bdltor: Valdemārs Lam-oergs
ECUngen/N. Brelte Str.
8r-S Prlnter: Ungeheuer &
Otoier. Ludwigsburi». Kōrner^
itr, 16. Publlshed twlce weekly
arculatlon u.000.
LATVIAN NEWSPAPER
trdKttan» 1951. g. tL marti
mmm t^Mmemmāfu
nftlila» OtttMMi l i d i U M i - ir
flMSM) II eutttia IIMIi-loci:
MiliiiBa. I jr«ai^
sooa & K ī i ^ 1. liaiitA
ir>mg iUMilUM riidbk*
eUii tai 4* telts lU«l«y
AostfUtD, Mskeiiis Stmi
teUiiiio^ Ifttii M. i«»9.
•Notikumi briest uz pārmainu pusi
SŪTŅA J. FEIDMAŅA RUINA
LATVIEŠIEM SENATOBJJA
latviešu celis dievnams
Savienotajās valstis
Latvijas sūtnis Vašingtonā J. Feidmanis, kas nesen
apciemoja tautiešus Bostonā un Ņujorkā, 5. martā
kopā ar sekretāru A. Dinbergu ieradās Senatorijā, Misisipi
štatā, kur notika latvļešu pašu celtā dievnama
iesvētīšana. Pēc svinībām baznīcā sūtnis sekojošajās
pusdienās teica tautiešiem, baznīcas pārstāvjiem un
presei plašu tin nozīmīgu runu. — Latviešu draudze!
baznīcas nama iegādē lielu pretimnākšanu izrādījusi
Board of American Misions, dodot nepieciešamo aiz-devumu.
Gruntsgabals ar pussagruvušu baznīcas ēku
izmaksājis pāri par 4000 dol. Māc. P. Ķirsona vadībā
latvieši baznīcaļs ēku pilnīgi izremontējuši, nostrādājot
vairāk nekā 2000 darba stundu. Nama iesvētīšanā
piedalījās māc. P. Ķirsons un V, Rolle, Board of American
Missions ģenenerālsekretārs P. A. Kiršs, ULC
siiodčs Misisipi štata prezidents Rev. Volfs, kā arī vie-t
ē ^ presbiterāņu baznīcas māc. L. O. Elmare. Dievkalpojuma
laikā māc. P. Ķirsonu un viņa latviešu
draudsŖi, kas apvieno 400 tautiešu, ieveda Misisipi
štata luterāņu sinodē. Pie draudzes darbojas arī koris
A. Rukas vadībā.
banlotilēt 1 sakaionls VaittAails. Tikiri
tad iiēgli vari$ dzimMiii
. Pēc dievkalpojuma māc. P. Ķirsons
bija rīkojis kopējas pusdienas,
kurās piedalījās sūtnis J« Feldmanis
ar sekretāru A. Dinbergu, ASV luterāņu
baznīcas un preses pārstāvji,
kā arī vairāk par 300 mūsu tautiešu.
Kopējo pusdienu laikā sūtnis
runāja par pašreizējām aktuālām
problēmām, starp citu norādot:
„Man jāatzīstas, ka sevišķi mani
pamudināja mērot garo ceļu no Vašingtonas
līdz šejienei ziņas, it kā
daži šejienes tautieši sāk pagurt un
zaudēt ticību Latvijai. Uzskatu par
savu pienākumu niorāli stiprināt v
tos, k^m smagā trimdas nasta top-nepanesama.
Ar savu klātieni bez
tam gribu jums atgādināt, ka Latvijai
ASV iŗ sūtniecība^ kuras uzdevumos
ietilpst sniegt' jums palīdzīgu
roku un dot padomu grūtībās.
Redzot šorīt tik lielu skaitu dievlūdzēju
un zinot, ka jūs paši saviem
L
4 aprīlī balsos par
l DP likumu
Vašingtona (E). — Pēc vairāk*
nekā nedēļas sīvām debatēm, kurās
abas puses mēģināja piemērot
obstrukcijas taktiku, ASV
senāts nolēmis debates par papildinājumiem
DP likumā atlikt
uz 31. martu, bet galīgo nobalsošanu
izdarīt 4. aprīlī.
V/Lambergs
atgriezies Vācijā
LCK vicepriekšsēdis V. Lambergs
svētdien, 19. martā no Londonas atgriezies
Vācijā. Uzturēdamies Zviedrijā,
V. Lambergs apspriedies arī
ar Igaunijas pēdējā parlamenta prezidentu
0. Puku un citiem igauņu
un arī lietuviešu politiķiem un sabiedriskiem
darbiniekiem. Valis
Eesti ievietojusi interviju ar V.
Lambergu par latviešu viilsts un
trimdas problēmām, 9. martā Stokholmā
Baltijas tautu nacionālo partiju
un organizāciju sanāksmē V.
Lambergs referēja par baltiešu bēgļu
politisko statusu Vācijā, bet dienu
vēlāk runāja par latviešu politiskām
un bēgļu dzīves aktualitātēm
Stokholmas ev. lut. draudzes
rīkotajā sapulcē. 11. martā V. Lambergs
izbrauca uz Eskilstunu, kur
apspriedās ar latviešu organizāciju
un ev. lut. un katoļu draudžu pār^
stāvjiem par mūsu turpmākiem uzdevumiem
trimdā.
Dienu vēlāk V Lambergs ieradās
Loudonā, kur vairākās apspriedēs
ar Latvijas valsts ārkārtējo piln-va^-
nieku un sūtni K. Zariņu, sūtniecības
darbiniekiem un visu latviešu
organizāciju vadītājiem pārrunāja
latviešu trimdas organizāciju
sadarbības,* aprūpes, preses uc.
jautājumus. — Ar sava brauciena
norisi un apspriežu rezultātiem V.
Lambergs ir ļoti apmierināts.
Baznicēnt gājiens virzas jatmaji dievnamfi.
A. LUSa uzņēmums
spēkiem esat tikuši pie šl skaistā
dievnama, kas mums (tik ļoti atgādina
Latvijas baznīcas, man jāsaka,
ka jūs esat gājuši pareizo ceļu. Pēc
^visa šeit vērotā esmu patīkami- pārsteigts.
Lasot laikrakstos ziņas par jūsu it
kā neciešamo stāvokli, mēs bieži domājam,
ka jūs no šejienes pārcelt uz
kādu citu vietu. Te pārliecinājos, ka
cilvēks var visur justies laimīgs, vai
atkal nekur. Protams, ja kādam no
jums nav laimējies nodibināt ciešamus
dzīves apstākļus, tad las var
atstāt savu galvotāju un meklēt piemērotāku
darbu. To darait tomēr
tikai ārkārtējos apstākļos, lai nesamaitātu
latviešu labo slavu un lai
neapgrūtinātu iebraukšanu šinī zemē
tiem, kas vēl atrodas Vācijas nometnēs.
Vieglas dienas mēs tagad nekur
neatradīsim. Liktenis mums lēmis
dzīvot nemiera pilnā laikmetā, kas
prasa no mums stipru raksturu, vīrišķību
un izturību. Jūs negribējāt
padoties ienaidnieka nejēdzīgajam li-,
kurnam, tādēļ atstājāt savu dzimto
zemi un devāties trimdā. Jūs neesat
normālo^ laiku emigranti, kas dodas
svešumā meklēt laimi un kas paši
izvēlas zemi, uz kurieni braukt. Jūs
esat vētras norautas un nestas lapas
un tikai nejaušības dēļ atrodaties
šeit Misisipi krastos. Paturēsim tomēr
vēra, ka nelabvēlīgi ārēji apstākļi
nedrīkst mūs tā iespaidot, ka
jūtamies garīgi salauzti uh nespējam
cīnīties ar dzīves grūtībām. Tad lai
zinām, ka vaina meklējama mūsos
pašos, ka esam vāji, ka savu zemi
nekad neatkaŗosim atpakaļ un ka
neesam ne mūsu pagātnes, ne tagadējā
laikmeta cienīgi. Bet ja tādos
vājuma brīžos pārvarēsim sevi, atgūsim
pašapziņu un ar paceltu galvu
iesim ikdienas darbos, tad atvieglosim
paši savu likteni un veselīgāk
spriedīsim par to, kas notiek pasaulē
un kā risinās mūsu zemes un tautas
lilctenis.
Ārējie apstākļi tagad nebūt nav
tādi, kas mums dotu iemeslu neticēt,
ka Latvija būs atkal brīva. Savie-noto
valstu valdības nostāja mūsu
jautājumā jums visiem zināma. Sūtniecība
veic savu pienākumu un tā
cer arī uz Amerikas latviešu kopības
atbalstu. Arī Lielbritānija nav
atzinusi padomju varmācības aktu
Baltijas valstīs, un nupat Cerčils savās
kara atmiņās uzsver, ka padomju
pretensijām uz Baltijas valstīm
nav ne mazākā pamata, ka Baltijas
valstīm jābūt suverēnām, neatkarīgām
nācijām. Sis spriedums
gūst sevišk: lielu nozīmi taisni tagad
sakarā ar 'Cerčila panākumiem vēle-
(Turpinājums 4. lappusē).
MEKKLOJS BRĪDINA
KOMUNISTUS NO VABAS
DARBIEM BERLĪNE
Berlīne (C). - Pēc atgriešanās no
Vašingtonas augstais komisārs Mek-klols
paziņoja, ka darīts viss, lai
aizkavētu varas darbus paredzēta
komunistiskās jaunatnes .gajiena vasarsvētkos
Berlīnē. Viņš bridinaia
FDJ vadītājus, ka tie būs atbildīgi
par upuriem, ja komunisti lietos
varu.
Londona (Jj). Lords Vamitarts
— neaplaubfimi vioak no p t ^ l r i -
kajiem bHtu politiķiem ^ neieti
devis interviju Londbni iznākoll
nedēļas laikraksta Eiot Europe
daktrisd Džuditei UstauveleL H
lorda Vansitarta nbitāja spilgti it»
paudusies ari minētajfi tntervijft» kas
it lp9M ^firusi £iro|«s bifļu prbb»
lēmas, kā ari an«)tt at^eksmei ar
komunistiskā austrumu bloto. al«
mēm.
,38 nm^atu nekkdas vaitfdtibai
uzturēt diplom&tiskfii attiekst^iei ar
komunistu dominētajām viMtm,**
apliecināja tords Vansitarts. , 3 ^^
sūtniecību resp. vēstniecību darbltm
šais valstis it ārkārtīgi nebi^vā un
nekādā gadījumā nevar normfiU
funkcionēt daudzo iķērSļu ČSĻ ko
tām liek šo valstu valdības. Ikvie^
nu, kas nonācis kaut viimazfikajfi
kontaktā ar mūsu diplomātiskajiem
darbiniekiem, tur apcietina, un
mums n&v iesējami 8os dlvSoīs
aizstāvēt pret barbariskiem sodiem.
Tāpat pēc manām domām nav ne»
kādas vajadzības palīdzēt Padon^u
savienības kara potence izv^ifo»
šanā, dodot krieviem ar satelltval-stu
starpniecību nef^eeieiamos tOp^
DIRVIS SARUNĀM AR MASKAVU
LĪDZ GALAM VALĀ
Staļins bijis gatavs braul^ uz Londonu
Vašingtona (B). Pēe VaSingtoni im l4mdeni
vērojamā noskaņojama, k&aiļ nepārprotamlm angln
preses noHidljuinjb»^
. starpa gata?^!^-' nfŅiiSe'lii^' |^i*īļiiiiiat pfu^liļgi^^ .
šķičt esam pat» Sta|ins.^ ^riiīHa ministra Ws^^^
Berklejas universitātē teiktā runa šai sakari nakaiimi^ ^ar atkliiii
ASV paziņojumu, pēc kādiem noteikumiem tiUi lalavae atrast iaffilgl-nājumu
ar līdzšinējo Krem|a agresīvo imperiiUsmu. Ne«iiwefk
mātišķais korespondents 20. 3. apgalvo, ka Jin pirms vaiiikte iieiQM
Londonā Padoinju savienība pieprasījusi, vai ASV uļa Uelbrltl&iJU
, būtu patīkami apsvērt tieša saruna iespēja vMaogstāidi HmenL Ui Hm
sarunām Sta}ins personīgi bfitu ar mieru ierasties Londotti. Pēe ii
. paša avota informācijas, ļLondonas atbilde pēe saiingiapis ar Vaiing•
tonu bijusi negatīva. Par |oti sunigu o^Bkata ari fakio* ka Staļkii nav
pēc jaunās augstākās padomes ievēlēšanas teicis sava tradldoiitto ra»
. nu, tā atstādams durvis Ta|ā rietumniekiem; lai tie pirmie varēta darīt
zināmus noteikumus, ar kādiem ASV uii LltibritbiUa bfita gatava sēsties
pie konferences galda.
Pašas Padomju savienības pēdējo
mēnešu ārkārtīgi agresīvās politikas
dēļ trešā pasaules kara baiļu
noskaņojums xm līdz ar to saistītā
sabiedriskās domas veidošanās prasa
pēc atslābuma un idīdzinājuma
aukstajā karā. Jau pirms vairākām
nedēļām politiskie analītiķi norādīja,
ka šis brīdis Maskavai būtu
ļoti izdevīgs jaunu miera sarunu
sākšanai. Rietumu' pasaules arvien
jūtamākā mobilizēšanās un atklāta
kļūmīga stāvokļa diskutēšana, sagatavojot
Rietumeiropas, Anglijas un
ASV pilsoņus uz nenovēršamo, ka
kādā dienā vajadzēs apturēt padomju
varas tālāko izplešanos ar ieročiem,
likusi arī Kremlim pārdomāt,
vai līdzšinējā politika bijusi pareiza.
Padomju savienības augstākās
padomes vēlēšanu runas deva iespēju
Staļina tuvākajiem līdzstrādniekiem
izklāstīt pašu politbiroja locekļu
domas, kā būtu veidojama sa-nieclbas
raiojumus un iiejvielat. |g
m labi sinu, ka saimaieeiitt sto»
tēma, ko Padomju savienība u a i ^
dusi savām sateiltvalstlm, netiiaik*
AmĶ un ils valstis nav vairt tlBii
m bankrota. Stvēloi^kimh 0t
Irauktu tām ttn taimiii^ | ^
lldida^u, tādā kārti vetdiflAttt #i
sabrukumu 9cetoties Uttiki pmm
ipekUvi, šis iķletaml neiiUi^ Idk
Ui tomēr būta labficais paki^
jums, kādu mēs minētajim aemltt
vaiittt iKiarlt.*^
Intervijas turpinijumi tordt V«EH
dtiļrts «pUeciiiila savas dxP4l
simpātijas bēi)i«n no semēm m
dgelts pri^kara. ,JCad IRO d i iN
btbt iibeigsiei, io bēgļu aintifl^
šana jāturpina |oU efektīvi
manām domām bē^u augstajam^ko-misiram,
ko iec^ VN, būtu Jidfld
reālas un tālejošas pilnvaras, lai t«l
varētu pietiekami aisstivēt bē^
intereses pie Vācijas un Austrijai*
valdības.-
Uz jautājumu par bēg}u preMI-mas
atrisinājuma iespīdam idaUikl
mērogā tords Vaniltarts uas^^ kit
vi«fiigaU īstais atdidaijums k mk»
frfldja. aai liņi IMbiittolji rik
dQtisl labu ^MdttnĻ tuņmol
Udi 8im gandrb mm DP. .Jkl
zinu,'' piebilda Vnuttarls» Jm di4i
8o DP jūtas vOuiUi M^beiob 4^
ba ie^^jtt d% M domUo, te pie
ilnāma laika viņiem bClii itļauls IP*
m^ēt sev ļ^emirotu daHni oa
strādāt savis specUIitttU.''
nVal pēc J^Osu domin blgUim
kidreU nākotni bOa iiipilam
i^ieitiei m aif^ Umle^
bUa pidIlaU fcmi^^ jautlM
ua ko tiverojaiūatfa auginmi Ii»
<ļeklis atteica: „ ^ jau mitiiS^ Mi
no savai puM gribt 4am
Laiks spiež
izšķirties
IRO bridina;
Vairs tikai 14 nedēlos
palikušas lidz 30. jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespējams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties-tālākai
emigrācijai
vai
palikšanai uz dzivi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās formalitātes,
jo vilcināšanās un gaidīšana
uz pēdējo kuģi vai minūti
var beigties ļoti kļūmīgi
dzīve Padomju savienības im rietumu
pasaules starpā. Vēlēšanu galvenais
sauklis bija miera propaganda.
Georgijs Maļenkovs MasScavā savā
vēlēšanu iecirknī deklarēja, ka padomju
valdība ar visiem tās rīcībā
esošajiem līdzekļiem iestāsies par
pasaules miera nodrošināšanu un ka
Kremlis gatavs aktīvi piedalīties
„visos godīgos pasākumos, plānos
un organizācijās, kas domātas jauna
pasaules kara novēršanai". „Qluži
pretēji pārējām lielvalstīm," uzsvēra
Maļ^kovs, ,J?adomJu savienība
ir ieinteresēta miera uzturēšanai
visā pasaulē." Otrs politbiroja loceklis
— Anastasijs Mikojans — Je-
(Turpinājums a Ipp.).
tām bankrotēt, varēsim
monisma lāstu Austnmieirepi. liii
īmmf |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-22-01