Bavarijas Latviesu vestnesis, January 19, 1946

              Lafvleia Vistnesit 1946. g. 19. Jan/lrf
IBII
kartupeļu piegādi Madonas ra­diofons
7jno:lielsaimnicki daudi pa­gastos,
it [sevišķi Jelgavas apriņķi, iz­vairās
no kartupeļu picgādca. Slapjā
vasara* ievLTOJami ietekmējusi ražu,
tomēr centīgākie aprii^ķi. piemēram,
Mabpils. kaut arī tas ir loti zems,
piegādi veic apmierinoši. Vienā no
pa.^ām pcdōjām vietām atrodas Rē­zeknes
apriņķis. Jelgavas apr. plānu
izpildijis par 58 proc, Tukuma-Talsu
59-T-70 proc., Valkas un Daugavpils
apr. plānu izpildījuši 100-procentīgi.
Uz '20. hov. viss plāns izpildīts par
90 proc.
Padomju Latvijas komisāru padome
un komunistu partijas centrālā pa­dome
publicē lēmumu par lopkopības
8aglāb;4anu. Konstatēts, ka dažos ap­riņķos
stāvoklis loti kritisks. Nopļauts
esot 68 (proc. dabisko pļavu un skāb­barības
plāns izpildīts tikai par 36
proc. No 39 padomju saimniecībām
10 sākušas Ippu ēku remontus. Zem­kopības
komisariāts neesot izpildījis
norādījumu par govju skaitu samazi­nāšanu
mazo zemju īpa.^nieku saiin-niecibās
un' lieko lopu nodošanu pa­domju
sa mniecībām.
80 izpildkomitejām padomju Lat­vijā
priek.Hscdcs ir sievietes.
6000 garīdznieku labprātīgi piedalī­jušies
Szelzcela tīkla labošanā svēt­dienās.!
Rīgas ostā var "reizē izkraut
ja,u 2 ogļu kuģus. Lielupes un Dau­gavas
ūdensceļos atrasti nogremdēti
24 velkoni|Un preču kuģīši un 215 liel­laivu.
90 no t.'3.m izceltas.
Zasiilauka Manufaktūrā no 750 stel­lēm
darbojas 270.
Jelgavas cukurfabrika 30. novembrī
devusi piļrmo šīgada ražas cukuru.
Liepāja sākusi darbu dienu vēlāk,
Krustpils uzsāk'10. decembrī.
Liepājā atjaunota cllas fabrika. De^
ccmbri tai bjja jāražo saules puku
el'a.
Līdz 1945. g. 1. septembrim no Vā­cijas
Latvijā,^pcc Madonas radiofona
zinām, . atgriezušies 24.864 cilvēki.
Bērni pa lielākai daļai atgriezusies bez
vecākiem. No Vācijas atgriezies arī
kādreizējais augstākās padomes depu­tāts
Kd. Mikelsons, kam vācieši esot
likuf^i strādāt fiziskir^ darbu zcnv kla­jas
debess. y,Latvju Vārds** Stokholmā
Atcerēsimies ari „nezināmos**!
1915., g. februāri un martā, kad vēl
nebija Latviešu strēlnieku pulku, 25.
rezerves bataljona rota Poltavā, ize­jot
uz mācībām un atgriežoties, sava
virsnieka vadībā — par lielu brīnumu
miegainiem krieviem -— dziedāja lat­viešu
taļitas dziesmas. Vēlāk Ho vie­nību
samala Galicijas kauju laukos.
— Daudz tādu cīnītāju ir bijis ari
otrā pasaules karā, kaut arī vifii nav
bijU5>i mums visiem pazīstamu un ar
Blāvu vainn<^otu latvieSu kafavicnību
locekli. Atcerēdamies mums zinā­mos
tcvzcmcs dēlus, neaizmirsīsim
' arī šos musu .,nezināmos" kareivjus,
kas iupat visu ziedojumi savai tēv­zemei,
kaut avi tiem bieži bija jāpa­liek
un ari sava dzīvība Jāzaudē sve­šos'ka
i'n pulkos. Gribētos lūgt mūsu-veco
strēlnieku tēvu ļani Goldmani,
pulcējot ap sevi latviešu strēlnieku
vctcrartus, aicināt uz kopā turēšanos
Itin visus latviešus, kas ar ieroci rokā
^ vienalga I kur un> kā — tāpat stā­vējuši,
un, varbūt, vel stāvēs par
savas tēvzcmcļj ideāliem. — Indriķis
Kalniņš, Latvian Camp, „Finanzaint'*,
Neunburg V. W., Gberpfalz (I3a).
Gandrīz visas Eiropas zemes ir
smagi cietušas karā. Daudz tanīs da­žādu
postījumu un drupu. Kaut gan
liela dala kontinenta nāciju patlaban
vēl atrodas tādā stāvoklī, ko nevar
saukt ne par mieru, ne par karu, to­mēr
jautājumi par jaunuzbūves iespē-jamībām
paceļas itin visur un ar katru
dienu klust asāki. Kā pasaule tos
atrisinās vai vismaz domā atrisināt,
tas arī mums var dot vērtīgus iero­sinājumus,
jo mēs visi ceram, ka reiz
varēsim no jauna celt paši savu brīvo,
lai arī postā nokļuvušo zemi,
Vienā pašā F r a n c i j ā tagad ir
ap 1,5 miljoni sagrautu un 5 miljoni
vairāk vai mazāk bojātu ēku. Tur
nozudušas no zemes virsas veselas
pilsētas vai pilsētu daļas. Jaunuz­būves
darbs še ir liels nacionāls uz­devums,
kā veikšanai būs vajadzīgi
daudzi gadi un plaša organizācija. To
apzinoties, franču valdība ladijusi
īpašu Jaunuzbūves ministriju, kas jau
stājusies pie priekšdarbu veikšanas
uzdevumam, kam plašumā un dziļumā
nav piemēra franču vēsturē.
Par jaunās franču ministrijas nodo­miem
tās oficiāls pārstāvis Pols Dau-trijs
atklātībai devis pietiekami plašu
ieskatu. .
Jaunās dzīvojamās ēkas, viAš saka,
mēs negribam celt gluži tādas, kādas
tās bijušas agrāk. Vispirms ar dzī­vokļiem
apgādās frančus, kam dzī­vokļu
nav nemaz. Mēs izvilksim no
alām, pagrabiem un šķūņiem tos, ku­rus
tur sadzinuši gaisa uzrukumi. Pēc
tam ar labiem un pat labākiem kā
tagad dzīvokļiem apgādās pārējos
frančus. Valdība vēlas, lai visiem
būtu veselīgi, ērti un saulaini dzTvbkli,
lai pilsētas slikto dzīves apstākļu dēl
vairs nebūtu tautas dzīvā spēka Iz­nīcināšanas
vietas. Ari fabrikas mēs
vairs neatjaunosim agrākajā ciešās
apbūves veidā. Tās ceļu izkliedēti.
Ielas būs ar zaļumu laukumiem un
karulli/āciju.
Dautrijs šos uzdevumus domā at­risināt
pcc jaunākām zinātniskām at­zinām
dzīvokļu un pilsētu veidošanā.
Pie Jaunuzbūves ministrijas nodibi­nāta
celtniecības padome, kui^ā aici­nāti
pazīstami celtniecības jauno ideju
paudēji Pcļrē, Lekorbizjē un Lurkats.
• Protams, šāda pieeja jaunajiem celt­niecības
uzdevumiem izsauks arī lielu
pretestību no konservatīviem tradī­ciju
glabātājiem, kas gan bieži vien
sajauc vienkāršu paradumu ar ciefiu
pret pagātni, tradiciju ar vecā me-chanisku
atkārtošanu, jaunuzbūvi ar
vecā atjaunošanu. Pagātnes dievinā­tāji
uzskata, ka Francijai jāatdod tās
zaudētie pieminekli, Jāsaglabā pagāt­nes
pilsētu īpatnējā glezniieciskā bur­vība
lin stils.
Ja Franciju atjaunotu šādā veidā,
tad tā mudžētu no neīstiem veciem
pieminekļiem, kas tomēr būtu jauni.
Tātad franču pilsētām būtu viltots
vecums. Mūsu spējīgie ardiitekti to
nekad nepieļaus. Celtnes veidos at­bilstoši
laikmeta vajadzībāin, tecbni-kai
un gtuimei, t. i. atbilstoši tām
īpašībām, kas piemīt katra laikmeta
lielai architektūrai. Vienīgi laikmeta
dzīvai architektūrai un vienīgi tai ir
tiesības kļūt par tradicionālu. Ncniz-ynirsīsim,
ka arī katedrāles savā laikā
bija modernas celtnes.
Runājot par jaunās dzīvās franču
afchitektūras principiem, daudzi celt­nieki
norāda uz Lekorbizjē grāma­tām
„Vcrs une architecture'! (1923)
un „La ville radieuse'* (1935).
Lekorbizjē neatzīst . dārzu pilsētas
ar maziem vienģimenes namiņiem.
Viņš šādus pasākumus nosauc par
tukšu ilūziju. Tie nesasniedzot i savu
mērķi: darbā nogurušajam strādnie­kam
un vina ģimenei dot ērtu, un pa­rocīgu
atpūtas vietu. Šādas dārzu ko­lonijas
novieto pilsētu nomalēsi tālu
no darba vietām. Rodas satiksmes
grūtības. Nav novēršami, arī miera
traucējumi no kaimiņu puses. iDomā-to
savrupību un atpūtu tas lielā mērā
pārvērš fikcijā. Sarežģījumi rodas arī
ar kanalizācijas, elektrības u. c. vadu
sistēmas iekārtošanu. No šādas dārzu
pilsētas grūti sasniedzamas kultūras
un sabiedriskās iestādes. To sasnieg­šanas
grūtības prasa jaunu piepūli
un tādā kārtā neveicina tautas gara
un kultūras dzīvi. <
Lekorbizjē visu pamato ar lietderī­bas
principu: dzīvei jaunajās,ēkās jā­būt
ērtai un parocīgai, gluži kā sa­vam
uzdevumam labi piemērotā ma­šīnai.
Pēc virta domām, tas vislabāk
sasniedzams ar lieliem debesskrāp­jiem,
kas ceļami pilsētā ar starveidīgām
ielām un lielākā attālumā viens no otra.
Visa' pilsēta veidojama par lielu par-ktl,
kur zaļumu vidū novietojas sa­biedriskās
un kultūras ēkas: veikali,
pasts, teātri, kinoteātri, sporta lau­kumi
u. e. Jeguvums: laba atpūta,
miers (starpsienu traucējumus- mūs­dienu
tcchnika viegli novērš), daudz
saules un gaisa, viegli un parocīgi vei­dojama
saimnieciskā un garīgā ļdzive.
To visu varam viegli Jegūt, ja «at­metam
bailes no augstām celtnēm.
ISailu pamatā ir aizspriedumi un; vf-cas
parašas. Debesskrāpju celšanā
modernai būvtechnikai grūtību! nav,
kā to redzam amerikāi'm praksē'.
Materiāli šādas ideālas pilsētas bū­vei
būtu saule, debesis, koki, tcŗauds,
cements. ļ
Atjaunošanas būvdarbi Francijā vēl
nemaz nav sākti. Vispirms jānovāc
gruveši, jāizgatavo projekti, i jāno­skaidro
problēmas. Loti svarīgā pro­blēma,
ko patlaban Francijā i dzīvi
pārrunā, ir jautājums par dzīvokļu
ātru sagādi cilvēkiem, kam toi nav.
Te var būt runa tikai par pagaidu
dzīvojamām telpām 5 līdz 10 gadiem.
Šādas ēkas lielā skaitā un ātrumā var
izgatavot vienīgi fabrik^js sēriju
veidā. i
Pre t pa ga idu ēk ām pacēlās t a u dz.
iebildumu to izskata- dēl Fabrikās
ražotas tās nebūšot daiļas, bet vien-,
mulas, kā jau vienveidīgās barakas.
Jr arī citi ieskati: arī fabrikā ļgata-votām
ēkām varot būt stils un I indi­viduāla
gaume. Fabrika gan gata­vošot
ēkas stāvu, bet ne visas de­taļas
un iekārtu. Pie tam esotj labi,
ja ēkas mūžs neesot pārāk garš, jo
tad to ērtāk atvietot ar labāk veidotu
jaunbūvi līdzīgi tam, kā veca rnodela
automobili nomainām ar modernāku
modeli. Tas, protams, esot pretrunā
ar līdzšinējo paradumu uzskatīt ēku
p ar „ m ū ž ī gu ", b e t paradumus au d z i -
nāšanas ceļā varot mainīt. Ar sa­biedrības
ieskatiem tāpēc daudz, ne­vajagot
rēķināties.
Dzīve mūs jau aiznesusi par daudz
tālu no pagātnes, lai mes varētu at­taisnot
aklu pieķeršanos bijušam. Tas
būtu komiski, ja kāds mūsdienu, teik­sim,
labi barots fabrikants ultramo­dernā
automašīnā vai lidmašīnā do­tos
uz svētdienās atpūtu — vikendu
kādās vecās dzirnavās, kur viņam
būtu iekārtots dzīvoklis, teiksim,
Ludviķa 15. stilā. Neviens, protams,
nebūs pārliecināts, ka vif^ šādos ap­stākļos
labi justos un arī labi at­pūstos.
Lai kādi būtu iebildumi pret pa­gaidu
ēku ražošanu fabrikās, tas to-mēr
ir vienīgais eelš, kā izbumboto
tautu visātrāk apgādāt ar dzīvoja­mām
telpām. Par materiālu jāizlieto
viss pieejamais un noderīgais: koks,
metallš, blietēta zeme, ģipsis, akmens.
Šī darba veikšanai radāma spēcīga
rūpniecība, kuras uzdevums neapro^
bežosies tikai ar pagaidu ēku būvi
vien, bet turpināsies ari pastāvīgo
ēku celšanā. '
Būvniecības problēmas līdzīgi risi­nās
arī A ng l i j ā , tikai ātrākā tem­pā.
Ari te daudz runāts par stila
jautājumiiem. Svarīgākais tomēr ir
pati būve un telpa, ko tā dod. To
tagad saprot arī konservatīvais anglis,
Viņam vairs neliekas, ka „home"
iespējams uzcelt tikai pēc vecā pa­rauga.
Angļu sabiedrība sāk saprast,
ka fabrikas loma ēku celtniecībā ir-dabīgas
sekas neizbēgamajā tecbni-kas
attīstībā. Tā pierod pie domas,
ka ģimenes laime tikpat labi iespē­jama
zem modernu celtfiumctalla
sijām, kā zem vecām nosūnojušām
kiegelu arkām un velvēm.
> Praktiskajā pagaidu ēku celšanas
darbā angļiem izstrādāti projekti, un
pēc tiem jau ražo vairākus ēku tipus.
Materiāls: dzelzs, stiegrotais betons,
koks.
Liela un grūti pārskatāma uzde­vu
m a p r i e k š ā stāv V ā c i j a . Visu-mā
tā vēl nemaz nav attapusies, kādā
.veidā, und kādiem I līdzeklieni sākt
jaunuzbiives darbus, īpaši., pilsētas,
kas ir tikai plaši drupu lauki. To­mēr
arī Še pamazām novāc drupas,'
izlabo bojātās ēkas un pa retam sāk
celt arī jaimas.
Arī Vācijā akūts jautājums par pa­gaidu
ēku ražošanu vairumā. Izstrā­dāts
projekts koka ēkas tipam, ko:
ražos masveidīgi. Eka sastāv no 5
elementiem, kas sastiprināmi āķiem.
Šāda saliekama ēka uzstādāma vienā
dienā. Tā dod 25 kv. metrus lielu
grīdas laukumu. Tanī iebūvētas vi­sas
nepieciešamās mēbeles un sienu
skapji,' ar! visi nepieciešamie krāso­jumi
jau paveikti. Nav aizmirsta
vanna, kas iegremdējama grīdā un
tātad īpašas telpas neprasa, Ārējo
sienu veidojumā lietoti saplāksni.
Šādu sienu siltumvadīšanas spējas ir
līdzvērtīgas 1 kiegela biezai mūra
sienai
Saliekamās dzīvojamās ēkas pro­jektu
izgatavojis austriešu inž. Lucs;
Eka izmaksā 4.800 marku.
Nekā nezinām, ko dzīves jaunuz­būves
zinā dara mūsu nospiestajā Lat­vijā
un pie mūsu Jiktenbrāliem lietu­viešiem
un igauAiem. Par to varani
tikai minēt, izejot no netiešiem no­stāstiem,
no neseniem piedzīvoju­miem
un pieredzētām turienes tagadē­jās
varas metodēm.
Arch. Jūlijs Lūsis
LGK mītnē Hidcsenā pie Detmol-das
nodibināta LJKS nodala. Dibinā­šanas
sanāksmē garīgo aktu vadīja
prof.Dr. K. Kundzinš, apsveica Dr.
Fr. Gulbis un LJKS ģenerālsekretārs
agr. Bi Radziņš sniedza organizācijas ^
izcelšanās un attīstības pārskatu. Par
valdes priekšsēdi ievēlēja doc. J.
Grīnbergu; bet valdē māc. E. Kip- ^
loku, 0. Rīteru, M. Stulpifiu un'^A.
Ērgli. 'Sporta daļas galvenie kārtotāji"^
ir LDzB basketbolisti E. Zvirbulis un
G. Mcrzejevskis. Sportistu rīcībā no­dota
piemērota zāle, kur iekārtoti
basketbola un volejbola laukumi
Detmoldas latviešu sportisti rosīgi /
darbojās jau pirms LJKS oficiālās no-/
dibināšanas. Spēcīga ir vietējā bas-ļ
ketbola vienība, kas guvusi tcicamas^v^
sekmes pret apkārtējo nometņu lat-viešli
un lietuviešu sportistiem. —
kaseles latviešu sportistu nodarbes
vada fukbola tiesnesis A . Pukinskis
(LDzB), kas uz KaseliK pārgājis no /)
Fišbachas, nometnes pie Nirnbergas. i
— Latvijas ilggadējais vieglā svara
boksa meistars Jānis Klusovs (Ausek­lis)
pārgājis profesionālos. Viņš pa­rakstījis
līgumu par pirmo uzstāša­nos
27. janvāri Hamburgā. Klusova
menedžers ir Daugaviešu futbolists
E. Vucēns. Atskaitot K.Gūtmana un
H. Vītdia dažus panākumus abu pa­saules
karu starplaikā Parīzē, mūsu /
bokseri par profesionāliem ringc^
startējuši loti ļmaz un arī bez ievēro­jamākām
sekmēm. — Latviešu spor\^
tistu centrā Vācijas trimdā — Ll--.^
bekā, ļkur mīt daudzi mūsu izcili
sporta ļaudis, poli rīkoja galda - ten-nisa
turnīru ārzemniekiem. Vīriešu
vienspēlē rlo 77 dalībniekiem uzvarē­ja
angļu karavīrs Maršs, finālā pie­veicot
latviešu izlases spēlētāju V.
Upmani '21:12, 18:21, 21:18, 21:14.
Maršs il938. g. aizstāvēja Anglijas
ķrāsis pasaules meistarsacīkstēs. Tur­nīrā
2. V. ieguva Upmanis un 3. v.
bija lietuvicļtis Brazlausks. Vīriešu
divspēlē uzvaru izcīnīja latvieši V.
Upmanis un A. Liepinš. Pēdējais
ieguva 1. 'v^. ari Hamburgas starptautis- >
kajā turnīrā,, pārspējot amerikāfiu,
anglui, meksikāņu, pohi'un igauņu sp'ē-lētājus.
^ • Lībpkas latvieši galda ten-nišā
pieveica Ķīlcsvtautiešus 5:0/ Lī-bekiešu
vienībā bija Šlcicars, Bdrduš-kb
un Fglītis. — Elmhornas nomctnV^
tuvākajās dienās dibinās LIKS ^o^^-^
dalu. Tur mīt Latvijas, futbola sa­vienības
darbinieks A. Auzii'iš un Rū­jienas
spbrta b-bas vad. A . Purifiš. —
Nērdlingenā dzīvo mūsu' kādreiz
ievērojamais futbolists Indriķis Greble
(LSB). Dl-ūms ir vina 4 brāļu lik­tenis:
iOskars Greble krita Latvijas
atbrīvošanas cīnās pret vāciešiem,
par ko vinu pēc nāves apbalvoja ar
Lāčplēša ordeni, Latvijas valsts fut-,
bola vienības vārtsargu Ādolfu ^
Grebli 'ar brāli Jāni Grebli aizveda
krievu okupācijas laikā, bet jaunākais
brālis—ļ futbola aizsargs Itn. Augusts
Greble palika kaujas . laukos pie
Opočkas. — Vieglatlēts Valdis Te- ^
teris (Daug.), dzīvodams Dachavā,
sarakstījis grāmatu j,Manas sporta
•gaitas". Tanī pārskatāmi redzams, kā
no Liepājas zēna — ģimnāzijas sporta
entuziasta izaudzis viens no visievēro-jamāki^
m Latvijas vieglatlētiem.
Arnolds Šmits
Izdevējs un atbildīgais redaktors ---^
Publisher and Editor-in-Chief: Viktors
B a 11 k ā j i s.
Printed by Manz, Dillingen.
\
S1 n d ] II a ļ II im i
Par vīru leitn. i Aleksandru Livmani,
dz. 1914.1 g., no Rīgas, cīnījies Kur­zemē,
un kaprāli Jāzepu Līvmani,
pcd. zinas no Delmenborstas slimn.,
loti lūdz zilgot lAinai LīVmanei, Lat­vian
Camp, Lauiņgen.'Donau, Bavern
Leg.Frici Laukmani no Jelgavas, Kr.
Bai'ona ielas 34, meklē Johanns Ksi-landers
» Breitestr. 8—2, Esslingen-
Neckar, VVūrttemberg (14).
Par dēlu Gunāru Krauju, dz. 26. 1. U .
Daugavpilī, dienējis 15. div.! no 44.
^6. 11. r - 45. 16., 1. ārstējies Bērcntas
k. slimnīcā, lūdz zinot Kārlim Krau­jam,
UNRRA Team 69. Bad Mcr-gentheim,,\
Vurttemberg (14).
Dēlu Leo Kir|illovu meklē Stepans
Kirillovs, Hotel .,Excelsior\ Bad
Mergentheim, \Vurttemberg (14).
Par viru Augusta Kangaru, dz. 13.
10. 3»t ludz zinot Annai Kangarai, DP
Center 69, Schloss 6i Bad Mergent-hsim,
W^tlemb#cg (14).
Edvartu Osvaldu Bērziņu, dz. 24. 15.
10, pēd. dz. vieta l^tavinuKampēnos,
meklē māsa Aina Bērziņa, Breitestr.
8—3, Ksslingen'Neckar, \Vūrttem-berg
(14).
1890. g. dz. tēvu Antonu Svikšu un
1900. g.dz. māti Jadvigu Svikšu no
Rēzeknes apr. Maltas pag. u. c. tuvi­niekus
no šī pag. meklē. Kazimirs
Svikša, dz. 29. 22. 7.: Duttcnhofcr-str.
27, RotNveil, Wūrttemberg (14).
Sievu Helēnu Rogozovu, dzim. Anc-paku,
dz. 1916. g., no Daugavpils! apr.
Preiļu pag. Skutēnu ciema meklē Jā­nis
Rogozovs, dz, 10. 18. 2.: Dutten-hoferstr.
27, Kot\veil, \Vūrttemberg
——'''' ——. . • ••' -I ^ '
Juri Zosuli, dz. 25. 9. 3., no Laibachas
instr.vskolas 45. 6. 3. nosūtīts uz; vie­nību,
meklē māte. Par vinu lūdz rak­stīt
Verai Rogainai, DP Ccnter (Lat­vian
Camp), Kleinkot;Z bei Gūnz-burg'Donau,
Bavern (13b). '
Māti Karlīni Potašniku no Rīgas, pēd.
dz. V. Plomnitz, Kr. Habelscbvvcrdt,
meklē meita Erna Imbrika, Rieb.
Wagnerstr.. 2, Regensburg, Bay. (13a).
Dēlu Oskaru Tīsu no Rīgas, dz. 21.
14. 12., meklē māte Margriete Tīsa,
Richard \Vagnerstr. 2, Regensburg,
Bayern (13a).
Brāli Jāni Stumbru, dz. 12. 6. 5., meklē
Milda Stepe, DP Center 69, Schloss
64, Bad Mergentheim, Wurttemberg
„La v.esu Vēstnesis iznāk divi reizes nedēlā. Atsevišķa numura cena 50 feniriu. Divi mēnešu abonements
ar piesutKsanu mājās va, nometnē maksā 8 markas, pusgada abonements - 20 marku. Tuvinieku meklēšanas
sludjnajum, publicējot vienreizēji, 3 markas par meklējamo personu, sludinājuma atkārtojums vēl 2 markas
Parejie sludmajurni 2 markas par rindu. Pustreknā salikumā 50 proc. dārgāk. - No angļu un franču oku
pacijas joslas nauda par abonementu un sludinājumiempiesūtāraa ierakstītās vēstulēs.
Visa korespondence
adresējami: ,
Bayern (13b)
raksta savlaicī
uzņemties. " «^ucvu.cciDa aioiiaiou nevar
Pce Jaikraksta faktisko izdevumu segšanas izdevniecība maksā honorārus par latviešu rakstnieku darbu
arī par nometņu dzīves ziņo-ar
vajadzīgām pastmarkām.
' - - - ^ . « v sev pašam adresēta aploksne
f-lL^r'^*''^"""^"'': pastāvīgo un gadījuma līdzstrādnieku korespondencēm un arī par nometņu dzīves ziņo­jumiem.
Neizmantotos manuskriptus autori var saņemt atpakaļ, ja pieirkta klāt
lādzīgām ^:tJ'!l!'flj^Zr^t^^^ «^««««So '«tvieSu orgaafaiciiu ieteikumiem i,lie-
Alekseju Strazdiņu, dz. 12. 7. 2., no
Rīgas, , Tallinas ielas 40—3, meklē
Emīlija Stļrazdina,' Latvian Camp,
Lauipgen/Donau, Bayern (13b).
76 g. V. Lizeti Zekseru no Džūkstes
pag, meklē meita Allde Rozentāla un
znots F. IRozentāls, Latvian Camp,
Lauiņgen.'Donau, Bayern (13b).
to« latviešu bēgļu un kafavMu apripe» vajadsibām.
Par Jāni Šmitu, dz. 21. 16. 12., no
Dikļu sanatorijas, lūdzu zinot Kr.
Ozolam, Walderseestr. 33—3, Liibeck /
• \ . ... • ... — . .— •.,
Haraldu Bachštrēmu no Rīgas, Kaln­ciema
i. 23, un citus piederīgos meklē
Ērika Šulca no Rīgas, tagad: Neu-^
Steddorf, Nr. 24, bei Bienenbuttel, '
Kr. Uelzen (20).
nGaisa izpalīgu" Edgaru Tillu,'dz.
27. 30. 9. Zvārdes pag., pēd. dz. v.
Rīgā - „Feldpost L. 47362," meklē
Līna Springe, Seevasenstr. 10, Ess-
Hngen.'xN[eckar, Wiirttemberg (14).
Nāc un iesim kopīgi nezināmo nā­kotnes
celuļ Int. tautietis, 35 g. v.,
vientuļš, bez tuvin., vēlas iepaz. ar
milu, patiesu lat^aetL Vēst. adr. i av.
kantorim ^ .,Straumem."