Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1949

              ^W« r j tM agtl » i - 1
mm. J S i tt
«ida,
£ 5 ^ 0 v a i r a i ^
untSlredzfgo^r^^
StJa rokii
' " >ba:PiidomJu 1^^^
Km^ikSclJu «aktu, itļ
lčt$ rīkojums, k a i i ^
tr^teik^l paredz
kas
ar tletumu U(k I
l^btalft latuŗs ir
|icifs^a^;ka
pg^ģH^ tmder SUCOM CMt
H^jBiber tniDP m Puipībeir
«oa Mton Valdemitrff
1 ^ DP Cimp l!ii^DiiWķ,
0^ef8tDr«tittldB-8tr. t. I^tnt«rx
Mrg. KOnerstr. 16 Mtllļlatiea
LATVIAN NEWSPAPER
^ Nr. 82 (SO?)
I^ļld., 1949. g. 13. augusts.
fimlk treftdien&s un ses^enls
isdeveis: UtvleStt Centrni ICo*
mitrai OalvaaaJa^refl^^rtiv
doiSs un A. Klivtons. Re*
j, j«k«b89QS. F Krusi B
Ķīselis. B. BUndeaborfi., A
Osols. t: Balsten, L. Sviim.
Bedakdlas «dma; MUnga/N.
VISPIRMS
PAR
BŪTU JĀVIENOJAS
" ' ~ VALDĪBU
V
es pirmie soļi vel
enoteikti
IttiibBMft (D
gan* mi dandzam
Virs Strasbnrgas nniversitStes, pilsētas valdes
_ _ _ _ _ fim plīvo apvienotās Eiropas jaunais karogs ^
burts E b a l ^ lauKi Ŗitllas desmit dibinātāju valstu karogiem unl-
VMitites aulā b i ^ piMeilot^ Orieķijas, Turcijas un Islandes karogi» kad
^eĶlIttias' pēcpusdien! m mv^ pirmajā sēdē pulcējām Eiropas konsul-padomes
101 MetUs. Novērot vēsturisko notikumu» unlversitā-y
priekiā biji si^uipp^ ļaužu, kas Jfismlpmi ovāeUām
; i f M padstamos, j M M ^ ^ ispelnijjās ^bistons
U i ^ t a prezidents Erio. P a ^ sēiu sāiē mMikaņo-
|B{paUia^ gt^idltā Cerēila runa, un delegāti Sķi-ko
teiea Eduards Erio.
CMiptunl^noiJas
jams bij» nuttāk paeil
listiHtiPēo
,1 Cerība iui laba griba s^mlo Elro<
deputātUļSi Hļ|ks;i $anļ<*
i , lai rādītu pas^idcti sa-lliblbas
oe(a Viņi ari tts^p vairs
liie^jļlļat v ^ fprupliļ b# t^a|m uz^
fJMu a l t a ^ k^tlbl, k lor^
l i t t pasvītrota viņu permlliā lem-llnfll
Japarlaiiimļi p i r ^
jJltaiM^ bāla nln nesnie^
Mi^ko n6 tās gaidīja» tas pa
Izs^ ar dojMtarpIr
kas lepriekSSiļās d m , jUenās
iihl izpaudušās ārlietu niilm^ ko-sēdēs.^
ijasavidi | a p i ^
i ^ t sēdē nevarēja ari fhrtga prezidija saatteu i un %at-
:tā izvēļ^anu uz nlkcjSo.
^ 1 ^ kaiririMarbojās
Mdftba kārtības iz8triaā|a:ni^ par-
IļļBMntanĻ di^^^
prtOk kādus tematus koļ
ti var čelt priekšā koiii
mSmmkoil[^>etenqēm.; F i k ļ i^
p^i^sdbk^ miiilstru k c t t t ^ i l ie-'
Ipaštd eieii jākontrolē pirļam^a
' * l b i ^ , ļ n i ^ Fra:ri<?ļj;| tajā
r e ^ t patleSām b p ^^
ibes i^mudunai^^^^
»8
itivopa^
.„leruSr sodfin» naumi msvMSi ķlļ
ferieiftms vl«Hi l i #
.iŅģi*le nemieri tp<^^
rti-drošlbu. ķtM^
tiesām Iedots «raļ
:ko;viir stiept « J i ^
,lirfelietoJanai pret W
iiiiilcā vāi no kanctitt»*
Bs^ektērvai draufi^^
m kādā veidi i i W
tomōnismam. ^
itaiu a^entōfa Aitra^
Sftittulkāfcijpl «r*
spoles pattiarchs. . « ^ ^
un mmm
jākumsi? katodi,
Is'setelrtvalsttsj^
S i t sķaitllsM «p8cg
spoles UlMskap^^^^
ļeag^ra ap
Ķticlgo^ Viņi
r č h l W s k a p a ^^
r Maskava. tMa 2
rtantinopoles P^^^
ia tāds n ā k t u , «
^ parelztlclgq
pret pSve?'» «Sai.
P ' t f Mie
k f i ^ ^ ln
dfili lautājtitmi,
iečfatkais^stāvokiis un kultūras
' i l K ^ l l t ^ ^tur-i
i i ^ i ^ eU^^ tiesfbim i u n -
ļAdameatālāni brīvībām, It^eli to ^r
Vļairāķ^mu noraidI:|apir lielu
liiU daudziem deputiltiem:
;Ķ ievērība Str^sburgā
iRlBcertrļias ap Cerēila peijsom B i -
iStts^ vienības garīgo tilvtiu Visas
lldzamākās personas Strasbtirgā sa*
teiitis» piedāvājot Cerčilamr sbus
4||^^us tam laikam, kamir ttis uz-
" " ies pilsētā» BiJ. pr^BmPfs izvē-
V X
<««i«tm ar tem^rM
ims,
ieroču
a daļk Franciļai
JWiigtona (B). - ASV iijenerāl-
Mbu priekšnieki pēc iiepSliļu divu
wm atpiitas trešdien senltil deva
ļlrftiBitu par vērojumiem uln atzinu-,
pem apmeklējumā Fraihkfurtē,
m^sn^ Parīzē un Vīnē. ASV ar-mas
ģenerālštāba priekšnieks ģen.
W ^ ka pēci spe-wttstu
atzinumiem Trūmelsa ieroču
jļļidribas programmas lielākā daļa
virzāma uz Franclj\u
Idsu ceļojumā mēs gūtām pār-
JUi" teica BredUjs. ,,k^ Francija
nācija, ktun pašlaik visvairāk
Wgl ieroil. Kamēr U<5n»ritāni-
||[W lepoties ar saviem giaisa spē-ļTO
un ari tās tlote i r lca(ijas spē-,
Wi Francijai viņas āiajsardzibas
jWķu kodols ir sauszemes krmija,
«jŗsl trC&st apbruņojuma/* ASV
S P ^ ģenerālštāba priekšnieks
W, Vandenbergs ari paziņoja Inte-
Jgjtttu lēmumu — nekavējoties alz-
JJj visus nov€<M)jušos amerlklņu iz-
««tofitfijus Eiropā ar jaunākā tipa
«pīnti un raķešu lidmaSīnām. NEC
a ^ t l t o r s norādīja» ka droSi vien
« I lēmums ir-tikai viens ni^ vairā­k
i kādi pie^iemti, pārbaudot ASV
JPPaclJas spēku efektīvo stiprumu
•salā un Ausitrijā.
toSSS raidījumos ceturtdien
^«ķi uzsvēra feredlija paziņojumu.
gļiwoēu lielākā dala piešķiramā
J 2 ? * ^ ^ - A r Ito norādīts, ka ASV.
waugottes uz saspīlēto politisko
Wokli, pagaidām neatrod par le-
W)amu^apbruņot Rietumvāciju.
^VenerSlStābu prlekšnidd dlažādām
komisijām sniegs inlbnni-.
X ! S i NākamŖjfiis die-
™ ASV ridlitārajlem vadītājiem iz-
*2?JJ™^valrāki svarīgi jautājumi.
d I i?Sr^^^^"^ par jaunas ekspe-
S i i f ™^anu\uz Dienvidpola apga-ļŗiem
un pasaules lielākā buiaībvis-pasūtinfijumlem.
lējās kādu vasarnīcu pilsētas tuvā­kā
apkārtnē, un viņa pirmais darbs
pēc ierašanās tajā bija puķu apkop­šana
lielajā vasarnīcas dāirzā. Cer-čils
kategoriski atteicās kandidēt uz
Eiropas parlamenta prezidenta ama­tu,
kaut gan tas viņam pēc taisnības
pienāktos vairāk nekā kādam c i ­tam.
Kad parlaments vēl nebija sa­nācis,
par viņa eventuālajiem prež-dentiem
minēja Spāku, van Zēlandu
vai grāfu Sforcu,
Atklājot konsultatīvās padomes
sesiju, tās pagaidu prezidents Erio
uzsvēra, ka Eiropas Vienības kustī­bai
nav nīdlitāru noliiku un tā ne­vēršas
ne pret vienu citu valsti vai
varu. ,3^aut mums būs jārisina
problēmas par Eiropas dzīvību un
nāvi, nevar bQt runas, ka ŠI sanāk­sme
nozImētuni|litāraļ alianses gata­vošanu.^
Eiropas tautai Šajā sanāk-
'limē vienojušās brīvības un tiesību
aizstāvēšaņaii, kas i r ^isas cilvēces
kultūras vfertigākle ieguvumj." Tad
Erio itjust^em Vārdiem cildināja Ēi-t6p|
s vienības ierosinātāju Cerčilu,
^ilniŗam pitēicību |farfidā katrs cijt*
^ ka^jienl bi5fiabu^**^<^
Vadījis, ko spēj cilvēka enerģija.
Trajļ^sku pārdzīvojumu laitoJS vfijS
uz savjem pleciem iznesis Visas pa­saules
nasUas. ^
^Pēdējās nedēļās prese daudz rak­stīja
ķar Vācijas pieaicināšanu E i ­ropas
pad<pmē. Sagaidīja, ka par to
spriedīs aotī ministru komiteja. Bet
izrādās, k a Vācijai tomēr laikam vēl
būs jāpaciešas, tas mazākais Izriet
no tās Erio runas daļas, kurā viņš
pieskārās šai prpblēmai. „VāC!ijas
jautājums i r visai delikāts," teica
Erio, „un tieši tanī domas stipri da­lās.
Mēs labi zināņi, kādiļ mērā vācu
zinātnieki, dzejnieki un litfrātl
kuplinājuši civilizāciju un kultūru
un ja Visa Vācija būtu sekojusi Kan-ia,
Gētes, Hegela un Bēthovena pa­raugiem,
mums būtu viegli ar to
sastrādāt ^ļurl liberālas Eiropas dibi­nāšanā."
Noraksturojis vācu a n t i ­semītismu
un politisko neiecie­tību,
Erio iatzina, ka vāciešiem pa­šiem
tagad jāpierāda, ka tie prot sa­dzīvot
ar saviem kaimiņiem.
Trumens solo Pocitiko
poktom ASV morālu un
materiālu atbalstu
Vašingtona (A). r - Filipīnu pred-dents
Elpidio Kvirino otrdien ASV
kongresam sniedza plaš^ pārskatu
par Paclfika pakta radīšanas iespē­jām.
Kvirmo brīdināja, ka „Āzija
būs pārāk viegls laupījums komu­nistiem,
ja šai ekspansijai nepreto­sies
ar varu". Filipīnu prezidents
teica, ka Āzijas brīvās nācijas necer
uz tiešu un tūlītēju militāru palī-dzībuļ
no ASV, bet ka Paclfika pak­tā
radīšanai pagaidām pietiktu ar
labvēlīgu Savienoto valstu nostāju
šai jautājumā.
Informētās aprindās Kapitolā ne­viens
nešaubās, ka Filipīnu prezi­dents
Kvirino ķlūs par. ASV Aztjas
poHtikas -eksponātu. Pēc tam, kad
ASV Baltā grāmatā par Ķīnu un ār­lietu
ministra Ečesona komentārs
maršalu Canģkaišeku galīgi noraidī­ja
kā politisku figūru^ cīņai pret ko-mūhismu
Āzijā, dabiski, ka ASV jā-,
atrod kāda jauna personība, kam va­rētu
dāvāt uzticību un ko respektētu
ari Paclfika nāciju saime. Pār tā­du,
cļcīm redzot, izraudzīts Kvirmo,
Viņš Vašingtonā ieradās uz prezi­denta
Trūmena ielūgumu, kas savu
viesi uzņēmis ar izcilu uzmanību un
goda parādīšanu. Trešdienas vaka­rā
Kvirinņ atvadu banketā par godu
prezidentam Trūrtenām teica: „l€f-spējams,
ka eš. atgriezīšos mājās
tukšām rokām, bet nekādā gadījumā
ne tukšu sliedi.' Es ceļoju 10.000 j\I-pēdējas
Poļu autors^ stāsta par tikšanos ar iKlIifni
ļatvies^^^ igauņiem BiHir^^
l^arize(FI).-^ Latvijā 1940. g. va­sarā
komunisti 1^ vienu nb i^rma-
Jlem apcietināja parisi sabiedrisko
darbinidcu Murģeri Sliujenieku, par
ki^a likteni ilgu laiku nekaa nebija
shōdoni Sopīd- Parliē imSkuāaJā
poļu autora l. Capska (Joseph'
Ciapski) grāmatā Terre Inhuniiaine
(Les Ites d*Oļr apgāds) atrodsoi au­tentiskus
ņorādljumiis par M, Sku^
>niek(. pēdējām dļienām.
Autors atstāsta savu sarunu ar d i -
,vi personām, kam liktenis lēmis at­kal
izkļūt no NKVD nāves pagra-b
l m : „Sie divi ;(rlri man atkUija, ka
notiesātos "UZ nāvi no Butiļrku cie­tuma
pārvietoja uz Lubjanku, jo
Butirkos nāves spriedumus neizpil­dīja.
Butiŗko^ uz nāvi notiesātos
ievietoja cietuma apakšstāvā īpašās
nāvinieku kamerās, kas līdzinās
šauriem skapjiem. Tur viņiem atpra­sīja
kvītis par glābšanā nodotajām
mantām un tad pa vienam izsauca
" U i iii>i
Vai Tito organizē
i u?
Belgrade (B). ^ New York Herald
, Tribune korespondents Koblenc^ z i -
džu, lai ASV radītu p a r ^ iei^atu ļ ņo, k a vfa^ jĀedalījies Tito inscenē-par
Āzijas jajadzībām cīņai pret ko- tā Maķedonijas atbrīvošanas ligas
mūnismu. Es donuiju, ka/^utas viet­nieki
un ASV prezidents tagad pie­tiekami
informēti un paši izšķirs nā­kotnē,
cik tālu ASV palīdzība Āzi­ja^
re51iz^8Ļ*V„ . : :
jMbi^€»f ^^^^r^ preļ^erits ^iMUnedis
apliecināja» ka viņš i r cieši pārlie*^
cināts, ka ASV Kvirino vadītajam
antlbolševistiskajam blokam sniegs
neVien morālu, bet arī' materiālu
pftHdzībū.
sar&ojumā S&oplē. % ^
Tito jau pirms gada sātis orgāni-zētinaķedoni^
u bēgļus no Bulgāri-»
jas un Grieķijas. Pallaik Jugoslavi-
J l p a t g p ^ ^ g i » ^ ^ Js!<^ # ^
bēglu,lPi^1rii!g(% M&e-donljas
atbrfvcžanas armiju. Sils
plāns Belgradē esot izstrādāts, lai
paralizētu grf^p komunistu un Bul«
gārijās plānus Izmantot maķedoiiie-šu
patriotismu t i t o režīma' ģāSiļn^
mentu
Židu un vicu policijas sadursm^^^ Mincitene
PSevferšotties saimnieciskām grūtī-bām
«^Erio aizrādīja, ka dažās Eiro­pas
valstī» tagad novērojamā lab­klājība
esot mākslīga, par ko jāpa-telcotie;
^īaršala plānam. Eiropas
parlamentam te jāradot ļzeja, jliat-rodot
celi un līdzekli ciešajai sadar­bībai
ar ASV, lai vienreiz izbēgtu
no mūžīgā deficīta.
Saprotams, ka lielu vērību noti-kūmiem
Strasburgfi pievērš arī pre­se.
Londonas konservatīvo orgāns
Dally Teleigraph raksta, kā Eiropas
vlenSba nebūt nav utopija un sapnis.
Sī vienība kādreiz jau faktiski pa­stāvēja
Romas Impērijas laikā un
izpaužas arī kristīgajā baznīcā. Jau­no
orgānu uzdevums tagad ir/Eiro­pas
pilsoņu deflhēšana atbilstoši
jauno laiku garam un saimniecisko
attiecību sistēmas reforma. Times
atzīst, ķa Strasburgas parlamentam
un Eiropas ūnijai ir savi specifiski
uzdevumi, un cer, kā tie nenonto
kollīzijā ar Atlantijas pakta prog­rammu.
Parīzes Le Monde raksta:
rtVlsplrms būtu jāvienojas par Eiro­pas
valdību. Tā kā par pastāvošo
valdību likvidēšanu nevar būt ru­nas,
tad atliek noskaidrot, kādos ap­mēros
iespējama tagadējo valdību
suverenitātes Ierobežošana. Jāiz­strādā
plāni, kas akceptam iesnie­dzami
attiecīgām valdībām."
Par Eiropas padomes prezidentu
vienbalsīgi ceturtdien ievēlēja bij.
Beļģijas ministru prezidentu un ār­lietu
ministj-u Polu Anri Spāku,
Viņš bija Cerčila ieteiktais kandi­dāts
un, kā vēlēšanas to rādija, pa­tiesi
\vā bauda visa Eiropas jaunā
parlaraenta uzticību.
VisbSd^ne (C). — S l svētdiena Rie-tumvācUS
būs ļkarsta darbdiena v i ­sām
polittekām partUām, 30 miljo­nu
iedsdvotiļjn alsķlā^ balsoSai^
vēl^ pirmo parlamentu kopā 1933.
g., kad ar 90 proe. balsu videSi ieve­l
t a Ādolfu Hitleru par savu vienīgo
kungu un likteņa lēmēju.
Pašreiz Rletumvācljas iedzīvotāju
skaitu, kas ir balstlesīgi un kam bū­tu
jāpiedalās parlamenta vēlēšanās,
vērtē uz 36 mlljonleiļi. Sabiedroto
militārās iestādes un paši vācu vē­lēšanu
biroji aplēsuši, ka gaidāmā
piedalīšanās būS 85 proc., t l . ap 30
miljonu. Sls skaitlis varot mainīties
Anglija gatavojas atzit
koŗņuDistu
valdibu Ķioa
(DM). — Autoritatīvi
avoti apstiprina, ka Anglija gatavo­jas
atzīt Maotsetunga režīmu, tik­līdz
komunisti būs nodibinājuši savu
centrālo valdību. Anglija varētu at­rast
modus vlvendi sadzīvošanai ar
komunistiem, ja tie apņemtos palikt
Ķīnas robežās. Vispār angU brīnās,
kādēļ Maotsetungs^ jau tagad nav
neorganizējis savu valdību.
Sevišķi Ieinteresētas sakaru uzņem­šanā
ar Ķīnu lielās tirdzniecības un
rūpniecības fia^mas, kas Tālajis aus­trumos
ieguldījušas lielākus kapitā­lus.
Zem to spiediena ārlietu minis­trija
jau divi reizes lūgusi kara mi­nistriju
atteikties no Ķīnas piekras-tu
blokādes. ASV pēdējos paskaid­rojumus
par amerikāņu jauno poli­tiku
Ķinā Londonā uzskata par pil­nīgu
atteikšanos no CangkaiSeka re­žīma
atbalstīšanas, bet pēdējā pūles
atkarībā no laika apstākļiem. J a spī­dēs
saule, būs vairāk nodoto balsu,
ja līs vai būs pārāk Tcaršts, dažam
kandidātam var pietrūkt minims,
ar ko iekļūt Bonnas parlamentā.
Rietumvādjā ^pašreiz i r 11 pat­stāvīgas
zemes (Bundeslānder), no
kurām kopā Rletumvācljas parla­mentā
ievēlami 400 deputāti. Katrā
zemē vēlēšanu jtezultātu izskaitļo­šana
notiks atsevišķi un iznākumu
nakti no svftdlenas uz plrn\dlenu
paziņos telegrāfiski uz Vīsbādeni,
kur iekārtots vēlēšanu centrālbirojs.
Vēlākais pirmdienas rītā būs ZT-nāms,
kas vēlēšanās uzvarējuSi, kas
zaudējuši.
Pašos pamatos parlamenta vēlē­šanas
rādīs, vai vācjieSi Izšķirsies p^u-brīvu
saimniecību, vai arī sociālis­mu.
Lielākās partiju grupas pašreiz
ir CDU un CSU - Kristīgi demb-kratlskfi
savi^ība un Bavāriešu
kristīgi sociālā ūnija. Sīs kristīgo
partijas aizstāv brīvo uzņēmēju i n ­tereses
un i r pilsoniskas partijas.
To priekšgalā atrodas pašreizējie
Rletumvācljas. saimnieciskie* vadītāji
un Bonnas parlamentārās padomes
priekšsēdis Dr. Adenauers. Otra lie­lākā
partija, kas stāv šim grupēju­mam
pretī, i r SPD — Vācijas sociā­listu
partija ar pazīstamajiem līde­riem
Dr. Kurtu Sūmacheru un Dr.
Karlo Smitu. Sociālisti prasa valsts
iejaukšanos visā saimnieciskajā dzī­vē
un lieto daudz asāku valodu pret
okupācijas varām nekā kristīgo par­tijas.
Visumā šis abas partiju gru­pas
i r vienlīdz stipras un loti iespē­jams,
ka vēlēšanu iznākumā vienu
no otras šķirs tikai dažas vietas par­lamentā.
Tāpēc īstā atslēga turp-mākai
polītUcal Bonnā var atrasties
vai nu labā, vai kreisā spārna ma­zāko
partiju rokās. No tātfi ievēroja­mākās
i r FDP —' Brīvā demokrātu
jaunas pretkbmūnistu frontes orga- partija, kuras rindās daudz^ ģ^e^ne^rā lu
nizēšana par pilnīgi lieku laika un 4 un bij. naclonālsodālUtu Udbj^ctijē^
spēka tērēšanu. Bevins arī netic, ka Ju. Sai labā spārna galējai partijai
Filipīnu prezidenta Kvirmo braucie- Pretī stāv K PD — Vācijas komūnis-nam
uz Vašingtonu varētu būt kādi tu partija, kas cer uz Ievērojamiem
konkrēti panākumi. (Turpinājums 8. Ipp).
aitveSanai uz Lubjanku. J a notiesā­tajam
Jļika iznākt „ar mantām", tatt
tā i r laba rime. Tas nozīmēja, ka
viņu tikai vēlreiz sīki izkratīs uņ
tad novedis pie prokurora, ķas tan^
paziņos, ke nāves sods pārvērsts no­sūtīšanā
uz darba nometni, kur tam
Jiķ>ali^ 15 vai 25 gadus.- Jā turpreh ^
tīm mantas pacēlis atstlt, tad ^
jau ;ļr drošā žltne, ka nāves spriedu^
.mu izpildīs. Notiesāto aizved ^
Lubjankās cietumu, kur tam v&reitK
i^olasa nāves spriedumu. Pēe tailt
viņu ved. pa garu gaiteni detun^
pagrabos, prokurora, firsta up cietu*
ma direktore !pavadībā. Divi NKVD
v i r i tur notiesāto pie n^ām, bet
trešais tam iešauj revolvera lo(tt
pakausi." ; v '
>,,Astoņpadsmitajā dienā pēc maS>«
.nas n(oties|iSanas patikām jutos tu^
vu nāvei," turpināja stāstītas. n lU
iOlijā (lalkfun 194L gadfi. Be&) rsak
lika atstāt līdzšinējo kameru kop|
ar Sktijenieku, bij. Latvijas mini­stru,
simpātisku un ki^tivētu c i l^
vēku, kas līdzīgi man biia notiesāti
uz nāvi« Pagraba gaiteni gar abftih
pusēm bija nfiviniāku kameras, mūs
ievietoja vienu otram blakus. S l i
telpas bija laba skapja lielūn\ā uh
tajās varēja vienīgi sēdēt, turņt sa­vas
mantas IdēpL Katras k'a^ieras
durvīs bijii novērošanas lodziņi.
S k u j ^ e k u ievietoja 18. kamerā, pā
labi no manējās. Iepazinos ar
tikai kopējā n ā ^ n i ^ kamerā )a(l
pēc sprieduma pasludtnlšānai y^
ķ # ^^^^ m
«Ilgs P#)āa d l r a w ^ l < a t v t j i i ^^
priež(4^tā padomnieks un mi
Ja mani nei^naldina atmiņa»
kādreiz ^bijjls ari lafviefa iipk /poj
tuvināšanās biedrtbas^^ ]^
Viņam piederējusi jachtd, ar kuptt
tas bnvlaikos devies tālākos brau^
cieņos. Viņš daudz celojii pa Dāniju
un Zviedriju un sarunā pastāvīgi
. pasvītroja» iļka Latvija ietilpst ākan*.
dināvu k u l l : ^ s lokā. Kad padomju
kaŗasp^s iebruka Latvijā, Skuje*
niekiem ieteica tmiņ doties uzžvied*^
rijUi bet Viņš atteicās. Drizpēctam
viņu, protams, apcietināja kā „tau^
tas ienaidnieku" un deportēja u?
Maskavu.
Kad mums pavēlēja atstāt kopējo
kameru,, esgribēju paņemt līdz san
vu maisiņu ar sausiņiein, bet mau
nebija saitītes, ar ko to sasiet. PS
īsas vilcināšanās (redzēju, ka viņS
cīnās pats ar sevi) SkujeniekS izņē^
ma no kabatas mutautiņu un saplēs
sa to gabalos. Sis mutautiņš viņām,
droši vien, bija dārga piemiņa; VinS
paturēja sev pusi, kurā bija vlņk
slēvšs vārda pirmais, burts A, izšūts
krustā dūrieniem, laikam sievas vai
meitas darbs., Otru pusi, kp Staije-ņleks
man iedeva sausiņu maisiņia
sasiešanai, esmu saglabājis cerībā,
ka varēšu to kādreiz nodot ^ kādam
no viņa ģimenes locekļiem. .
Skapjos mēs pavadījām apmēram
stundu. Sa jā laikā cietuma direk­tors
ar cietumsargiem trīs reizes
pārbaudīja mūsu v|rdu6. Pēc tam-e£
ļ dzirdēju, ka sāka izsaukt atseviš-^
ķus vārdus un jalzvest vienu notie­sāto
pēc otra. Starp viena aizvešanu
un nākošās kameras atvēršanu pagā­ja
apmēram minūte, tleSl tik daudz,
lai pietiktu aizvešanai līdz automa­šīnai
un sardzes atnākšanai atpakaĻ
Sēžot savā skapī un troksnim tuvo­joties
manai kamerai, es arvieh
skaidrāk dzirdēju vārdus, ko sargi
teica maniem Ieslodzījuma biedriem,
aicinot viņus Iznākt.
,Jūsu uzvārds?" un tad: „At8tājiet
mantas, nāciet līdz!" Kādam vēl pa­teica:
„Atstājiet savu žaketi!" Lai­kam
šjs uzvaUca gabals bija iepatl-cies
kādam cietumsargam.
,,AtstājIet /mantas!" Pēc agrākās
™<>J^āclja8 tas nozīmēja, ka mums
jāmirst. Atbrīvojās viena kamera
pēc otras un sardze tā pienāca Ifdz
tai, kurā atradās SkujeniekS. A r i v i ­ņu
aizveda, pavēlot atstāt mantas.
Pēc Skujenieka būtu bijusi mana
kārta. Arī gaiteņa otrā pusē gan­drīz
visas kameras jau bija atbrīvo­tas.
Bet tad iestājās klusums. Dzir­dēju
vairs tikai sargkareivju solus,
kas staigāja no viena gaiteņa gala uz
otru, un klusu murmināšanu dažās
kamerās, kas vēl bija aizņemtas."
(TuTDināJums 4. Ipp)
li