1949-08-13-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
^W« r j tM agtl » i - 1 mm. J S i tt «ida, £ 5 ^ 0 v a i r a i ^ untSlredzfgo^r^^ StJa rokii ' " >ba:PiidomJu 1^^^ Km^ikSclJu «aktu, itļ lčt$ rīkojums, k a i i ^ tr^teik^l paredz kas ar tletumu U(k I l^btalft latuŗs ir |icifs^a^;ka pg^ģH^ tmder SUCOM CMt H^jBiber tniDP m Puipībeir «oa Mton Valdemitrff 1 ^ DP Cimp l!ii^DiiWķ, 0^ef8tDr«tittldB-8tr. t. I^tnt«rx Mrg. KOnerstr. 16 Mtllļlatiea LATVIAN NEWSPAPER ^ Nr. 82 (SO?) I^ļld., 1949. g. 13. augusts. fimlk treftdien&s un ses^enls isdeveis: UtvleStt Centrni ICo* mitrai OalvaaaJa^refl^^rtiv doiSs un A. Klivtons. Re* j, j«k«b89QS. F Krusi B Ķīselis. B. BUndeaborfi., A Osols. t: Balsten, L. Sviim. Bedakdlas «dma; MUnga/N. VISPIRMS PAR BŪTU JĀVIENOJAS " ' ~ VALDĪBU V es pirmie soļi vel enoteikti IttiibBMft (D gan* mi dandzam Virs Strasbnrgas nniversitStes, pilsētas valdes _ _ _ _ _ fim plīvo apvienotās Eiropas jaunais karogs ^ burts E b a l ^ lauKi Ŗitllas desmit dibinātāju valstu karogiem unl- VMitites aulā b i ^ piMeilot^ Orieķijas, Turcijas un Islandes karogi» kad ^eĶlIttias' pēcpusdien! m mv^ pirmajā sēdē pulcējām Eiropas konsul-padomes 101 MetUs. Novērot vēsturisko notikumu» unlversitā-y priekiā biji si^uipp^ ļaužu, kas Jfismlpmi ovāeUām ; i f M padstamos, j M M ^ ^ ispelnijjās ^bistons U i ^ t a prezidents Erio. P a ^ sēiu sāiē mMikaņo- |B{paUia^ gt^idltā Cerēila runa, un delegāti Sķi-ko teiea Eduards Erio. CMiptunl^noiJas jams bij» nuttāk paeil listiHtiPēo ,1 Cerība iui laba griba s^mlo Elro< deputātUļSi Hļ|ks;i $anļ<* i , lai rādītu pas^idcti sa-lliblbas oe(a Viņi ari tts^p vairs liie^jļlļat v ^ fprupliļ b# t^a|m uz^ fJMu a l t a ^ k^tlbl, k lor^ l i t t pasvītrota viņu permlliā lem-llnfll Japarlaiiimļi p i r ^ jJltaiM^ bāla nln nesnie^ Mi^ko n6 tās gaidīja» tas pa Izs^ ar dojMtarpIr kas lepriekSSiļās d m , jUenās iihl izpaudušās ārlietu niilm^ ko-sēdēs.^ ijasavidi | a p i ^ i ^ t sēdē nevarēja ari fhrtga prezidija saatteu i un %at- :tā izvēļ^anu uz nlkcjSo. ^ 1 ^ kaiririMarbojās Mdftba kārtības iz8triaā|a:ni^ par- IļļBMntanĻ di^^^ prtOk kādus tematus koļ ti var čelt priekšā koiii mSmmkoil[^>etenqēm.; F i k ļ i^ p^i^sdbk^ miiilstru k c t t t ^ i l ie-' Ipaštd eieii jākontrolē pirļam^a ' * l b i ^ , ļ n i ^ Fra:ri<?ļj;| tajā r e ^ t patleSām b p ^^ ibes i^mudunai^^^^ »8 itivopa^ .„leruSr sodfin» naumi msvMSi ķlļ ferieiftms vl«Hi l i # .iŅģi*le nemieri tp<^^ rti-drošlbu. ķtM^ tiesām Iedots «raļ :ko;viir stiept « J i ^ ,lirfelietoJanai pret W iiiiilcā vāi no kanctitt»* Bs^ektērvai draufi^^ m kādā veidi i i W tomōnismam. ^ itaiu a^entōfa Aitra^ Sftittulkāfcijpl «r* spoles pattiarchs. . « ^ ^ un mmm jākumsi? katodi, Is'setelrtvalsttsj^ S i t sķaitllsM «p8cg spoles UlMskap^^^^ ļeag^ra ap Ķticlgo^ Viņi r č h l W s k a p a ^^ r Maskava. tMa 2 rtantinopoles P^^^ ia tāds n ā k t u , « ^ parelztlclgq pret pSve?'» «Sai. P ' t f Mie k f i ^ ^ ln dfili lautājtitmi, iečfatkais^stāvokiis un kultūras ' i l K ^ l l t ^ ^tur-i i i ^ i ^ eU^^ tiesfbim i u n - ļAdameatālāni brīvībām, It^eli to ^r Vļairāķ^mu noraidI:|apir lielu liiU daudziem deputiltiem: ;Ķ ievērība Str^sburgā iRlBcertrļias ap Cerēila peijsom B i - iStts^ vienības garīgo tilvtiu Visas lldzamākās personas Strasbtirgā sa* teiitis» piedāvājot Cerčilamr sbus 4||^^us tam laikam, kamir ttis uz- " " ies pilsētā» BiJ. pr^BmPfs izvē- V X <««i«tm ar tem^rM ims, ieroču a daļk Franciļai JWiigtona (B). - ASV iijenerāl- Mbu priekšnieki pēc iiepSliļu divu wm atpiitas trešdien senltil deva ļlrftiBitu par vērojumiem uln atzinu-, pem apmeklējumā Fraihkfurtē, m^sn^ Parīzē un Vīnē. ASV ar-mas ģenerālštāba priekšnieks ģen. W ^ ka pēci spe-wttstu atzinumiem Trūmelsa ieroču jļļidribas programmas lielākā daļa virzāma uz Franclj\u Idsu ceļojumā mēs gūtām pār- JUi" teica BredUjs. ,,k^ Francija nācija, ktun pašlaik visvairāk Wgl ieroil. Kamēr U<5n»ritāni- ||[W lepoties ar saviem giaisa spē-ļTO un ari tās tlote i r lca(ijas spē-, Wi Francijai viņas āiajsardzibas jWķu kodols ir sauszemes krmija, «jŗsl trC&st apbruņojuma/* ASV S P ^ ģenerālštāba priekšnieks W, Vandenbergs ari paziņoja Inte- Jgjtttu lēmumu — nekavējoties alz- JJj visus nov€<M)jušos amerlklņu iz- ««tofitfijus Eiropā ar jaunākā tipa «pīnti un raķešu lidmaSīnām. NEC a ^ t l t o r s norādīja» ka droSi vien « I lēmums ir-tikai viens ni^ vairāk i kādi pie^iemti, pārbaudot ASV JPPaclJas spēku efektīvo stiprumu •salā un Ausitrijā. toSSS raidījumos ceturtdien ^«ķi uzsvēra feredlija paziņojumu. gļiwoēu lielākā dala piešķiramā J 2 ? * ^ ^ - A r Ito norādīts, ka ASV. waugottes uz saspīlēto politisko Wokli, pagaidām neatrod par le- W)amu^apbruņot Rietumvāciju. ^VenerSlStābu prlekšnidd dlažādām komisijām sniegs inlbnni-. X ! S i NākamŖjfiis die- ™ ASV ridlitārajlem vadītājiem iz- *2?JJ™^valrāki svarīgi jautājumi. d I i?Sr^^^^"^ par jaunas ekspe- S i i f ™^anu\uz Dienvidpola apga-ļŗiem un pasaules lielākā buiaībvis-pasūtinfijumlem. lējās kādu vasarnīcu pilsētas tuvākā apkārtnē, un viņa pirmais darbs pēc ierašanās tajā bija puķu apkopšana lielajā vasarnīcas dāirzā. Cer-čils kategoriski atteicās kandidēt uz Eiropas parlamenta prezidenta amatu, kaut gan tas viņam pēc taisnības pienāktos vairāk nekā kādam c i tam. Kad parlaments vēl nebija sanācis, par viņa eventuālajiem prež-dentiem minēja Spāku, van Zēlandu vai grāfu Sforcu, Atklājot konsultatīvās padomes sesiju, tās pagaidu prezidents Erio uzsvēra, ka Eiropas Vienības kustībai nav nīdlitāru noliiku un tā nevēršas ne pret vienu citu valsti vai varu. ,3^aut mums būs jārisina problēmas par Eiropas dzīvību un nāvi, nevar bQt runas, ka ŠI sanāksme nozImētuni|litāraļ alianses gatavošanu.^ Eiropas tautai Šajā sanāk- 'limē vienojušās brīvības un tiesību aizstāvēšaņaii, kas i r ^isas cilvēces kultūras vfertigākle ieguvumj." Tad Erio itjust^em Vārdiem cildināja Ēi-t6p| s vienības ierosinātāju Cerčilu, ^ilniŗam pitēicību |farfidā katrs cijt* ^ ka^jienl bi5fiabu^**^<^ Vadījis, ko spēj cilvēka enerģija. Trajļ^sku pārdzīvojumu laitoJS vfijS uz savjem pleciem iznesis Visas pasaules nasUas. ^ ^Pēdējās nedēļās prese daudz rakstīja ķar Vācijas pieaicināšanu E i ropas pad<pmē. Sagaidīja, ka par to spriedīs aotī ministru komiteja. Bet izrādās, k a Vācijai tomēr laikam vēl būs jāpaciešas, tas mazākais Izriet no tās Erio runas daļas, kurā viņš pieskārās šai prpblēmai. „VāC!ijas jautājums i r visai delikāts," teica Erio, „un tieši tanī domas stipri dalās. Mēs labi zināņi, kādiļ mērā vācu zinātnieki, dzejnieki un litfrātl kuplinājuši civilizāciju un kultūru un ja Visa Vācija būtu sekojusi Kan-ia, Gētes, Hegela un Bēthovena paraugiem, mums būtu viegli ar to sastrādāt ^ļurl liberālas Eiropas dibināšanā." Noraksturojis vācu a n t i semītismu un politisko neiecietību, Erio iatzina, ka vāciešiem pašiem tagad jāpierāda, ka tie prot sadzīvot ar saviem kaimiņiem. Trumens solo Pocitiko poktom ASV morālu un materiālu atbalstu Vašingtona (A). r - Filipīnu pred-dents Elpidio Kvirino otrdien ASV kongresam sniedza plaš^ pārskatu par Paclfika pakta radīšanas iespējām. Kvirmo brīdināja, ka „Āzija būs pārāk viegls laupījums komunistiem, ja šai ekspansijai nepretosies ar varu". Filipīnu prezidents teica, ka Āzijas brīvās nācijas necer uz tiešu un tūlītēju militāru palī-dzībuļ no ASV, bet ka Paclfika paktā radīšanai pagaidām pietiktu ar labvēlīgu Savienoto valstu nostāju šai jautājumā. Informētās aprindās Kapitolā neviens nešaubās, ka Filipīnu prezidents Kvirino ķlūs par. ASV Aztjas poHtikas -eksponātu. Pēc tam, kad ASV Baltā grāmatā par Ķīnu un ārlietu ministra Ečesona komentārs maršalu Canģkaišeku galīgi noraidīja kā politisku figūru^ cīņai pret ko-mūhismu Āzijā, dabiski, ka ASV jā-, atrod kāda jauna personība, kam varētu dāvāt uzticību un ko respektētu ari Paclfika nāciju saime. Pār tādu, cļcīm redzot, izraudzīts Kvirmo, Viņš Vašingtonā ieradās uz prezidenta Trūmena ielūgumu, kas savu viesi uzņēmis ar izcilu uzmanību un goda parādīšanu. Trešdienas vakarā Kvirinņ atvadu banketā par godu prezidentam Trūrtenām teica: „l€f-spējams, ka eš. atgriezīšos mājās tukšām rokām, bet nekādā gadījumā ne tukšu sliedi.' Es ceļoju 10.000 j\I-pēdējas Poļu autors^ stāsta par tikšanos ar iKlIifni ļatvies^^^ igauņiem BiHir^^ l^arize(FI).-^ Latvijā 1940. g. vasarā komunisti 1^ vienu nb i^rma- Jlem apcietināja parisi sabiedrisko darbinidcu Murģeri Sliujenieku, par ki^a likteni ilgu laiku nekaa nebija shōdoni Sopīd- Parliē imSkuāaJā poļu autora l. Capska (Joseph' Ciapski) grāmatā Terre Inhuniiaine (Les Ites d*Oļr apgāds) atrodsoi autentiskus ņorādljumiis par M, Sku^ >niek(. pēdējām dļienām. Autors atstāsta savu sarunu ar d i - ,vi personām, kam liktenis lēmis atkal izkļūt no NKVD nāves pagra-b l m : „Sie divi ;(rlri man atkUija, ka notiesātos "UZ nāvi no Butiļrku cietuma pārvietoja uz Lubjanku, jo Butirkos nāves spriedumus neizpildīja. Butiŗko^ uz nāvi notiesātos ievietoja cietuma apakšstāvā īpašās nāvinieku kamerās, kas līdzinās šauriem skapjiem. Tur viņiem atprasīja kvītis par glābšanā nodotajām mantām un tad pa vienam izsauca " U i iii>i Vai Tito organizē i u? Belgrade (B). ^ New York Herald , Tribune korespondents Koblenc^ z i - džu, lai ASV radītu p a r ^ iei^atu ļ ņo, k a vfa^ jĀedalījies Tito inscenē-par Āzijas jajadzībām cīņai pret ko- tā Maķedonijas atbrīvošanas ligas mūnismu. Es donuiju, ka/^utas vietnieki un ASV prezidents tagad pietiekami informēti un paši izšķirs nākotnē, cik tālu ASV palīdzība Āzija^ re51iz^8Ļ*V„ . : : jMbi^€»f ^^^^r^ preļ^erits ^iMUnedis apliecināja» ka viņš i r cieši pārlie*^ cināts, ka ASV Kvirino vadītajam antlbolševistiskajam blokam sniegs neVien morālu, bet arī' materiālu pftHdzībū. sar&ojumā S&oplē. % ^ Tito jau pirms gada sātis orgāni-zētinaķedoni^ u bēgļus no Bulgāri-» jas un Grieķijas. Pallaik Jugoslavi- J l p a t g p ^ ^ g i » ^ ^ Js!<^ # ^ bēglu,lPi^1rii!g(% M&e-donljas atbrfvcžanas armiju. Sils plāns Belgradē esot izstrādāts, lai paralizētu grf^p komunistu un Bul« gārijās plānus Izmantot maķedoiiie-šu patriotismu t i t o režīma' ģāSiļn^ mentu Židu un vicu policijas sadursm^^^ Mincitene PSevferšotties saimnieciskām grūtī-bām «^Erio aizrādīja, ka dažās Eiropas valstī» tagad novērojamā labklājība esot mākslīga, par ko jāpa-telcotie; ^īaršala plānam. Eiropas parlamentam te jāradot ļzeja, jliat-rodot celi un līdzekli ciešajai sadarbībai ar ASV, lai vienreiz izbēgtu no mūžīgā deficīta. Saprotams, ka lielu vērību noti-kūmiem Strasburgfi pievērš arī prese. Londonas konservatīvo orgāns Dally Teleigraph raksta, kā Eiropas vlenSba nebūt nav utopija un sapnis. Sī vienība kādreiz jau faktiski pastāvēja Romas Impērijas laikā un izpaužas arī kristīgajā baznīcā. Jauno orgānu uzdevums tagad ir/Eiropas pilsoņu deflhēšana atbilstoši jauno laiku garam un saimniecisko attiecību sistēmas reforma. Times atzīst, ķa Strasburgas parlamentam un Eiropas ūnijai ir savi specifiski uzdevumi, un cer, kā tie nenonto kollīzijā ar Atlantijas pakta programmu. Parīzes Le Monde raksta: rtVlsplrms būtu jāvienojas par Eiropas valdību. Tā kā par pastāvošo valdību likvidēšanu nevar būt runas, tad atliek noskaidrot, kādos apmēros iespējama tagadējo valdību suverenitātes Ierobežošana. Jāizstrādā plāni, kas akceptam iesniedzami attiecīgām valdībām." Par Eiropas padomes prezidentu vienbalsīgi ceturtdien ievēlēja bij. Beļģijas ministru prezidentu un ārlietu ministj-u Polu Anri Spāku, Viņš bija Cerčila ieteiktais kandidāts un, kā vēlēšanas to rādija, patiesi \vā bauda visa Eiropas jaunā parlaraenta uzticību. VisbSd^ne (C). — S l svētdiena Rie-tumvācUS būs ļkarsta darbdiena v i sām polittekām partUām, 30 miljonu iedsdvotiļjn alsķlā^ balsoSai^ vēl^ pirmo parlamentu kopā 1933. g., kad ar 90 proe. balsu videSi ievel t a Ādolfu Hitleru par savu vienīgo kungu un likteņa lēmēju. Pašreiz Rletumvācljas iedzīvotāju skaitu, kas ir balstlesīgi un kam būtu jāpiedalās parlamenta vēlēšanās, vērtē uz 36 mlljonleiļi. Sabiedroto militārās iestādes un paši vācu vēlēšanu biroji aplēsuši, ka gaidāmā piedalīšanās būS 85 proc., t l . ap 30 miljonu. Sls skaitlis varot mainīties Anglija gatavojas atzit koŗņuDistu valdibu Ķioa (DM). — Autoritatīvi avoti apstiprina, ka Anglija gatavojas atzīt Maotsetunga režīmu, tiklīdz komunisti būs nodibinājuši savu centrālo valdību. Anglija varētu atrast modus vlvendi sadzīvošanai ar komunistiem, ja tie apņemtos palikt Ķīnas robežās. Vispār angU brīnās, kādēļ Maotsetungs^ jau tagad nav neorganizējis savu valdību. Sevišķi Ieinteresētas sakaru uzņemšanā ar Ķīnu lielās tirdzniecības un rūpniecības fia^mas, kas Tālajis austrumos ieguldījušas lielākus kapitālus. Zem to spiediena ārlietu ministrija jau divi reizes lūgusi kara ministriju atteikties no Ķīnas piekras-tu blokādes. ASV pēdējos paskaidrojumus par amerikāņu jauno politiku Ķinā Londonā uzskata par pilnīgu atteikšanos no CangkaiSeka režīma atbalstīšanas, bet pēdējā pūles atkarībā no laika apstākļiem. J a spīdēs saule, būs vairāk nodoto balsu, ja līs vai būs pārāk Tcaršts, dažam kandidātam var pietrūkt minims, ar ko iekļūt Bonnas parlamentā. Rietumvādjā ^pašreiz i r 11 patstāvīgas zemes (Bundeslānder), no kurām kopā Rletumvācljas parlamentā ievēlami 400 deputāti. Katrā zemē vēlēšanu jtezultātu izskaitļošana notiks atsevišķi un iznākumu nakti no svftdlenas uz plrn\dlenu paziņos telegrāfiski uz Vīsbādeni, kur iekārtots vēlēšanu centrālbirojs. Vēlākais pirmdienas rītā būs ZT-nāms, kas vēlēšanās uzvarējuSi, kas zaudējuši. Pašos pamatos parlamenta vēlēšanas rādīs, vai vācjieSi Izšķirsies p^u-brīvu saimniecību, vai arī sociālismu. Lielākās partiju grupas pašreiz ir CDU un CSU - Kristīgi demb-kratlskfi savi^ība un Bavāriešu kristīgi sociālā ūnija. Sīs kristīgo partijas aizstāv brīvo uzņēmēju i n tereses un i r pilsoniskas partijas. To priekšgalā atrodas pašreizējie Rletumvācljas. saimnieciskie* vadītāji un Bonnas parlamentārās padomes priekšsēdis Dr. Adenauers. Otra lielākā partija, kas stāv šim grupējumam pretī, i r SPD — Vācijas sociālistu partija ar pazīstamajiem līderiem Dr. Kurtu Sūmacheru un Dr. Karlo Smitu. Sociālisti prasa valsts iejaukšanos visā saimnieciskajā dzīvē un lieto daudz asāku valodu pret okupācijas varām nekā kristīgo partijas. Visumā šis abas partiju grupas i r vienlīdz stipras un loti iespējams, ka vēlēšanu iznākumā vienu no otras šķirs tikai dažas vietas parlamentā. Tāpēc īstā atslēga turp-mākai polītUcal Bonnā var atrasties vai nu labā, vai kreisā spārna mazāko partiju rokās. No tātfi ievērojamākās i r FDP —' Brīvā demokrātu jaunas pretkbmūnistu frontes orga- partija, kuras rindās daudz^ ģ^e^ne^rā lu nizēšana par pilnīgi lieku laika un 4 un bij. naclonālsodālUtu Udbj^ctijē^ spēka tērēšanu. Bevins arī netic, ka Ju. Sai labā spārna galējai partijai Filipīnu prezidenta Kvirmo braucie- Pretī stāv K PD — Vācijas komūnis-nam uz Vašingtonu varētu būt kādi tu partija, kas cer uz Ievērojamiem konkrēti panākumi. (Turpinājums 8. Ipp). aitveSanai uz Lubjanku. J a notiesātajam Jļika iznākt „ar mantām", tatt tā i r laba rime. Tas nozīmēja, ka viņu tikai vēlreiz sīki izkratīs uņ tad novedis pie prokurora, ķas tan^ paziņos, ke nāves sods pārvērsts nosūtīšanā uz darba nometni, kur tam Jiķ>ali^ 15 vai 25 gadus.- Jā turpreh ^ tīm mantas pacēlis atstlt, tad ^ jau ;ļr drošā žltne, ka nāves spriedu^ .mu izpildīs. Notiesāto aizved ^ Lubjankās cietumu, kur tam v&reitK i^olasa nāves spriedumu. Pēe tailt viņu ved. pa garu gaiteni detun^ pagrabos, prokurora, firsta up cietu* ma direktore !pavadībā. Divi NKVD v i r i tur notiesāto pie n^ām, bet trešais tam iešauj revolvera lo(tt pakausi." ; v ' >,,Astoņpadsmitajā dienā pēc maS>« .nas n(oties|iSanas patikām jutos tu^ vu nāvei," turpināja stāstītas. n lU iOlijā (lalkfun 194L gadfi. Be&) rsak lika atstāt līdzšinējo kameru kop| ar Sktijenieku, bij. Latvijas ministru, simpātisku un ki^tivētu c i l^ vēku, kas līdzīgi man biia notiesāti uz nāvi« Pagraba gaiteni gar abftih pusēm bija nfiviniāku kameras, mūs ievietoja vienu otram blakus. S l i telpas bija laba skapja lielūn\ā uh tajās varēja vienīgi sēdēt, turņt savas mantas IdēpL Katras k'a^ieras durvīs bijii novērošanas lodziņi. S k u j ^ e k u ievietoja 18. kamerā, pā labi no manējās. Iepazinos ar tikai kopējā n ā ^ n i ^ kamerā )a(l pēc sprieduma pasludtnlšānai y^ ķ # ^^^^ m «Ilgs P#)āa d l r a w ^ l < a t v t j i i ^^ priež(4^tā padomnieks un mi Ja mani nei^naldina atmiņa» kādreiz ^bijjls ari lafviefa iipk /poj tuvināšanās biedrtbas^^ ]^ Viņam piederējusi jachtd, ar kuptt tas bnvlaikos devies tālākos brau^ cieņos. Viņš daudz celojii pa Dāniju un Zviedriju un sarunā pastāvīgi . pasvītroja» iļka Latvija ietilpst ākan*. dināvu k u l l : ^ s lokā. Kad padomju kaŗasp^s iebruka Latvijā, Skuje* niekiem ieteica tmiņ doties uzžvied*^ rijUi bet Viņš atteicās. Drizpēctam viņu, protams, apcietināja kā „tau^ tas ienaidnieku" un deportēja u? Maskavu. Kad mums pavēlēja atstāt kopējo kameru,, esgribēju paņemt līdz san vu maisiņu ar sausiņiein, bet mau nebija saitītes, ar ko to sasiet. PS īsas vilcināšanās (redzēju, ka viņS cīnās pats ar sevi) SkujeniekS izņē^ ma no kabatas mutautiņu un saplēs sa to gabalos. Sis mutautiņš viņām, droši vien, bija dārga piemiņa; VinS paturēja sev pusi, kurā bija vlņk slēvšs vārda pirmais, burts A, izšūts krustā dūrieniem, laikam sievas vai meitas darbs., Otru pusi, kp Staije-ņleks man iedeva sausiņu maisiņia sasiešanai, esmu saglabājis cerībā, ka varēšu to kādreiz nodot ^ kādam no viņa ģimenes locekļiem. . Skapjos mēs pavadījām apmēram stundu. Sa jā laikā cietuma direktors ar cietumsargiem trīs reizes pārbaudīja mūsu v|rdu6. Pēc tam-e£ ļ dzirdēju, ka sāka izsaukt atseviš-^ ķus vārdus un jalzvest vienu notiesāto pēc otra. Starp viena aizvešanu un nākošās kameras atvēršanu pagāja apmēram minūte, tleSl tik daudz, lai pietiktu aizvešanai līdz automašīnai un sardzes atnākšanai atpakaĻ Sēžot savā skapī un troksnim tuvojoties manai kamerai, es arvieh skaidrāk dzirdēju vārdus, ko sargi teica maniem Ieslodzījuma biedriem, aicinot viņus Iznākt. ,Jūsu uzvārds?" un tad: „At8tājiet mantas, nāciet līdz!" Kādam vēl pateica: „Atstājiet savu žaketi!" Laikam šjs uzvaUca gabals bija iepatl-cies kādam cietumsargam. ,,AtstājIet /mantas!" Pēc agrākās ™<>J^āclja8 tas nozīmēja, ka mums jāmirst. Atbrīvojās viena kamera pēc otras un sardze tā pienāca Ifdz tai, kurā atradās SkujeniekS. A r i v i ņu aizveda, pavēlot atstāt mantas. Pēc Skujenieka būtu bijusi mana kārta. Arī gaiteņa otrā pusē gandrīz visas kameras jau bija atbrīvotas. Bet tad iestājās klusums. Dzirdēju vairs tikai sargkareivju solus, kas staigāja no viena gaiteņa gala uz otru, un klusu murmināšanu dažās kamerās, kas vēl bija aizņemtas." (TuTDināJums 4. Ipp) li
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-08-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490813 |
Description
Title | 1949-08-13-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | ^W« r j tM agtl » i - 1 mm. J S i tt «ida, £ 5 ^ 0 v a i r a i ^ untSlredzfgo^r^^ StJa rokii ' " >ba:PiidomJu 1^^^ Km^ikSclJu «aktu, itļ lčt$ rīkojums, k a i i ^ tr^teik^l paredz kas ar tletumu U(k I l^btalft latuŗs ir |icifs^a^;ka pg^ģH^ tmder SUCOM CMt H^jBiber tniDP m Puipībeir «oa Mton Valdemitrff 1 ^ DP Cimp l!ii^DiiWķ, 0^ef8tDr«tittldB-8tr. t. I^tnt«rx Mrg. KOnerstr. 16 Mtllļlatiea LATVIAN NEWSPAPER ^ Nr. 82 (SO?) I^ļld., 1949. g. 13. augusts. fimlk treftdien&s un ses^enls isdeveis: UtvleStt Centrni ICo* mitrai OalvaaaJa^refl^^rtiv doiSs un A. Klivtons. Re* j, j«k«b89QS. F Krusi B Ķīselis. B. BUndeaborfi., A Osols. t: Balsten, L. Sviim. Bedakdlas «dma; MUnga/N. VISPIRMS PAR BŪTU JĀVIENOJAS " ' ~ VALDĪBU V es pirmie soļi vel enoteikti IttiibBMft (D gan* mi dandzam Virs Strasbnrgas nniversitStes, pilsētas valdes _ _ _ _ _ fim plīvo apvienotās Eiropas jaunais karogs ^ burts E b a l ^ lauKi Ŗitllas desmit dibinātāju valstu karogiem unl- VMitites aulā b i ^ piMeilot^ Orieķijas, Turcijas un Islandes karogi» kad ^eĶlIttias' pēcpusdien! m mv^ pirmajā sēdē pulcējām Eiropas konsul-padomes 101 MetUs. Novērot vēsturisko notikumu» unlversitā-y priekiā biji si^uipp^ ļaužu, kas Jfismlpmi ovāeUām ; i f M padstamos, j M M ^ ^ ispelnijjās ^bistons U i ^ t a prezidents Erio. P a ^ sēiu sāiē mMikaņo- |B{paUia^ gt^idltā Cerēila runa, un delegāti Sķi-ko teiea Eduards Erio. CMiptunl^noiJas jams bij» nuttāk paeil listiHtiPēo ,1 Cerība iui laba griba s^mlo Elro< deputātUļSi Hļ|ks;i $anļ<* i , lai rādītu pas^idcti sa-lliblbas oe(a Viņi ari tts^p vairs liie^jļlļat v ^ fprupliļ b# t^a|m uz^ fJMu a l t a ^ k^tlbl, k lor^ l i t t pasvītrota viņu permlliā lem-llnfll Japarlaiiimļi p i r ^ jJltaiM^ bāla nln nesnie^ Mi^ko n6 tās gaidīja» tas pa Izs^ ar dojMtarpIr kas lepriekSSiļās d m , jUenās iihl izpaudušās ārlietu niilm^ ko-sēdēs.^ ijasavidi | a p i ^ i ^ t sēdē nevarēja ari fhrtga prezidija saatteu i un %at- :tā izvēļ^anu uz nlkcjSo. ^ 1 ^ kaiririMarbojās Mdftba kārtības iz8triaā|a:ni^ par- IļļBMntanĻ di^^^ prtOk kādus tematus koļ ti var čelt priekšā koiii mSmmkoil[^>etenqēm.; F i k ļ i^ p^i^sdbk^ miiilstru k c t t t ^ i l ie-' Ipaštd eieii jākontrolē pirļam^a ' * l b i ^ , ļ n i ^ Fra:riniek(. pēdējām dļienām. Autors atstāsta savu sarunu ar d i - ,vi personām, kam liktenis lēmis atkal izkļūt no NKVD nāves pagra-b l m : „Sie divi ;(rlri man atkUija, ka notiesātos "UZ nāvi no Butiļrku cietuma pārvietoja uz Lubjanku, jo Butirkos nāves spriedumus neizpildīja. Butiŗko^ uz nāvi notiesātos ievietoja cietuma apakšstāvā īpašās nāvinieku kamerās, kas līdzinās šauriem skapjiem. Tur viņiem atprasīja kvītis par glābšanā nodotajām mantām un tad pa vienam izsauca " U i iii>i Vai Tito organizē i u? Belgrade (B). ^ New York Herald , Tribune korespondents Koblenc^ z i - džu, lai ASV radītu p a r ^ iei^atu ļ ņo, k a vfa^ jĀedalījies Tito inscenē-par Āzijas jajadzībām cīņai pret ko- tā Maķedonijas atbrīvošanas ligas mūnismu. Es donuiju, ka/^utas vietnieki un ASV prezidents tagad pietiekami informēti un paši izšķirs nākotnē, cik tālu ASV palīdzība Āzija^ re51iz^8Ļ*V„ . : : jMbi^€»f ^^^^r^ preļ^erits ^iMUnedis apliecināja» ka viņš i r cieši pārlie*^ cināts, ka ASV Kvirino vadītajam antlbolševistiskajam blokam sniegs neVien morālu, bet arī' materiālu pftHdzībū. sar&ojumā S&oplē. % ^ Tito jau pirms gada sātis orgāni-zētinaķedoni^ u bēgļus no Bulgāri-» jas un Grieķijas. Pallaik Jugoslavi- J l p a t g p ^ ^ g i » ^ ^ Js!<^ # ^ bēglu,lPi^1rii!g(% M&e-donljas atbrfvcžanas armiju. Sils plāns Belgradē esot izstrādāts, lai paralizētu grf^p komunistu un Bul« gārijās plānus Izmantot maķedoiiie-šu patriotismu t i t o režīma' ģāSiļn^ mentu Židu un vicu policijas sadursm^^^ Mincitene PSevferšotties saimnieciskām grūtī-bām «^Erio aizrādīja, ka dažās Eiropas valstī» tagad novērojamā labklājība esot mākslīga, par ko jāpa-telcotie; ^īaršala plānam. Eiropas parlamentam te jāradot ļzeja, jliat-rodot celi un līdzekli ciešajai sadarbībai ar ASV, lai vienreiz izbēgtu no mūžīgā deficīta. Saprotams, ka lielu vērību noti-kūmiem Strasburgfi pievērš arī prese. Londonas konservatīvo orgāns Dally Teleigraph raksta, kā Eiropas vlenSba nebūt nav utopija un sapnis. Sī vienība kādreiz jau faktiski pastāvēja Romas Impērijas laikā un izpaužas arī kristīgajā baznīcā. Jauno orgānu uzdevums tagad ir/Eiropas pilsoņu deflhēšana atbilstoši jauno laiku garam un saimniecisko attiecību sistēmas reforma. Times atzīst, ķa Strasburgas parlamentam un Eiropas ūnijai ir savi specifiski uzdevumi, un cer, kā tie nenonto kollīzijā ar Atlantijas pakta programmu. Parīzes Le Monde raksta: rtVlsplrms būtu jāvienojas par Eiropas valdību. Tā kā par pastāvošo valdību likvidēšanu nevar būt runas, tad atliek noskaidrot, kādos apmēros iespējama tagadējo valdību suverenitātes Ierobežošana. Jāizstrādā plāni, kas akceptam iesniedzami attiecīgām valdībām." Par Eiropas padomes prezidentu vienbalsīgi ceturtdien ievēlēja bij. Beļģijas ministru prezidentu un ārlietu ministj-u Polu Anri Spāku, Viņš bija Cerčila ieteiktais kandidāts un, kā vēlēšanas to rādija, patiesi \vā bauda visa Eiropas jaunā parlaraenta uzticību. VisbSd^ne (C). — S l svētdiena Rie-tumvācUS būs ļkarsta darbdiena v i sām polittekām partUām, 30 miljonu iedsdvotiļjn alsķlā^ balsoSai^ vēl^ pirmo parlamentu kopā 1933. g., kad ar 90 proe. balsu videSi ievel t a Ādolfu Hitleru par savu vienīgo kungu un likteņa lēmēju. Pašreiz Rletumvācljas iedzīvotāju skaitu, kas ir balstlesīgi un kam būtu jāpiedalās parlamenta vēlēšanās, vērtē uz 36 mlljonleiļi. Sabiedroto militārās iestādes un paši vācu vēlēšanu biroji aplēsuši, ka gaidāmā piedalīšanās būS 85 proc., t l . ap 30 miljonu. Sls skaitlis varot mainīties Anglija gatavojas atzit koŗņuDistu valdibu Ķioa (DM). — Autoritatīvi avoti apstiprina, ka Anglija gatavojas atzīt Maotsetunga režīmu, tiklīdz komunisti būs nodibinājuši savu centrālo valdību. Anglija varētu atrast modus vlvendi sadzīvošanai ar komunistiem, ja tie apņemtos palikt Ķīnas robežās. Vispār angU brīnās, kādēļ Maotsetungs^ jau tagad nav neorganizējis savu valdību. Sevišķi Ieinteresētas sakaru uzņemšanā ar Ķīnu lielās tirdzniecības un rūpniecības fia^mas, kas Tālajis austrumos ieguldījušas lielākus kapitālus. Zem to spiediena ārlietu ministrija jau divi reizes lūgusi kara ministriju atteikties no Ķīnas piekras-tu blokādes. ASV pēdējos paskaidrojumus par amerikāņu jauno politiku Ķinā Londonā uzskata par pilnīgu atteikšanos no CangkaiSeka režīma atbalstīšanas, bet pēdējā pūles atkarībā no laika apstākļiem. J a spīdēs saule, būs vairāk nodoto balsu, ja līs vai būs pārāk Tcaršts, dažam kandidātam var pietrūkt minims, ar ko iekļūt Bonnas parlamentā. Rietumvādjā ^pašreiz i r 11 patstāvīgas zemes (Bundeslānder), no kurām kopā Rletumvācljas parlamentā ievēlami 400 deputāti. Katrā zemē vēlēšanu jtezultātu izskaitļošana notiks atsevišķi un iznākumu nakti no svftdlenas uz plrn\dlenu paziņos telegrāfiski uz Vīsbādeni, kur iekārtots vēlēšanu centrālbirojs. Vēlākais pirmdienas rītā būs ZT-nāms, kas vēlēšanās uzvarējuSi, kas zaudējuši. Pašos pamatos parlamenta vēlēšanas rādīs, vai vācjieSi Izšķirsies p^u-brīvu saimniecību, vai arī sociālismu. Lielākās partiju grupas pašreiz ir CDU un CSU - Kristīgi demb-kratlskfi savi^ība un Bavāriešu kristīgi sociālā ūnija. Sīs kristīgo partijas aizstāv brīvo uzņēmēju i n tereses un i r pilsoniskas partijas. To priekšgalā atrodas pašreizējie Rletumvācljas. saimnieciskie* vadītāji un Bonnas parlamentārās padomes priekšsēdis Dr. Adenauers. Otra lielākā partija, kas stāv šim grupējumam pretī, i r SPD — Vācijas sociālistu partija ar pazīstamajiem līderiem Dr. Kurtu Sūmacheru un Dr. Karlo Smitu. Sociālisti prasa valsts iejaukšanos visā saimnieciskajā dzīvē un lieto daudz asāku valodu pret okupācijas varām nekā kristīgo partijas. Visumā šis abas partiju grupas i r vienlīdz stipras un loti iespējams, ka vēlēšanu iznākumā vienu no otras šķirs tikai dažas vietas parlamentā. Tāpēc īstā atslēga turp-mākai polītUcal Bonnā var atrasties vai nu labā, vai kreisā spārna mazāko partiju rokās. No tātfi ievērojamākās i r FDP —' Brīvā demokrātu jaunas pretkbmūnistu frontes orga- partija, kuras rindās daudz^ ģ^e^ne^rā lu nizēšana par pilnīgi lieku laika un 4 un bij. naclonālsodālUtu Udbj^ctijē^ spēka tērēšanu. Bevins arī netic, ka Ju. Sai labā spārna galējai partijai Filipīnu prezidenta Kvirmo braucie- Pretī stāv K PD — Vācijas komūnis-nam uz Vašingtonu varētu būt kādi tu partija, kas cer uz Ievērojamiem konkrēti panākumi. (Turpinājums 8. Ipp). aitveSanai uz Lubjanku. J a notiesātajam Jļika iznākt „ar mantām", tatt tā i r laba rime. Tas nozīmēja, ka viņu tikai vēlreiz sīki izkratīs uņ tad novedis pie prokurora, ķas tan^ paziņos, ke nāves sods pārvērsts nosūtīšanā uz darba nometni, kur tam Jiķ>ali^ 15 vai 25 gadus.- Jā turpreh ^ tīm mantas pacēlis atstlt, tad ^ jau ;ļr drošā žltne, ka nāves spriedu^ .mu izpildīs. Notiesāto aizved ^ Lubjankās cietumu, kur tam v&reitK i^olasa nāves spriedumu. Pēe tailt viņu ved. pa garu gaiteni detun^ pagrabos, prokurora, firsta up cietu* ma direktore !pavadībā. Divi NKVD v i r i tur notiesāto pie n^ām, bet trešais tam iešauj revolvera lo(tt pakausi." ; v ' >,,Astoņpadsmitajā dienā pēc maS>« .nas n(oties|iSanas patikām jutos tu^ vu nāvei," turpināja stāstītas. n lU iOlijā (lalkfun 194L gadfi. Be&) rsak lika atstāt līdzšinējo kameru kop| ar Sktijenieku, bij. Latvijas ministru, simpātisku un ki^tivētu c i l^ vēku, kas līdzīgi man biia notiesāti uz nāvi« Pagraba gaiteni gar abftih pusēm bija nfiviniāku kameras, mūs ievietoja vienu otram blakus. S l i telpas bija laba skapja lielūn\ā uh tajās varēja vienīgi sēdēt, turņt savas mantas IdēpL Katras k'a^ieras durvīs bijii novērošanas lodziņi. S k u j ^ e k u ievietoja 18. kamerā, pā labi no manējās. Iepazinos ar tikai kopējā n ā ^ n i ^ kamerā )a(l pēc sprieduma pasludtnlšānai y^ ķ # ^^^^ m «Ilgs P#)āa d l r a w ^ l < a t v t j i i ^^ priež(4^tā padomnieks un mi Ja mani nei^naldina atmiņa» kādreiz ^bijjls ari lafviefa iipk /poj tuvināšanās biedrtbas^^ ]^ Viņam piederējusi jachtd, ar kuptt tas bnvlaikos devies tālākos brau^ cieņos. Viņš daudz celojii pa Dāniju un Zviedriju un sarunā pastāvīgi . pasvītroja» iļka Latvija ietilpst ākan*. dināvu k u l l : ^ s lokā. Kad padomju kaŗasp^s iebruka Latvijā, Skuje* niekiem ieteica tmiņ doties uzžvied*^ rijUi bet Viņš atteicās. Drizpēctam viņu, protams, apcietināja kā „tau^ tas ienaidnieku" un deportēja u? Maskavu. Kad mums pavēlēja atstāt kopējo kameru,, esgribēju paņemt līdz san vu maisiņu ar sausiņiein, bet mau nebija saitītes, ar ko to sasiet. PS īsas vilcināšanās (redzēju, ka viņS cīnās pats ar sevi) SkujeniekS izņē^ ma no kabatas mutautiņu un saplēs sa to gabalos. Sis mutautiņš viņām, droši vien, bija dārga piemiņa; VinS paturēja sev pusi, kurā bija vlņk slēvšs vārda pirmais, burts A, izšūts krustā dūrieniem, laikam sievas vai meitas darbs., Otru pusi, kp Staije-ņleks man iedeva sausiņu maisiņia sasiešanai, esmu saglabājis cerībā, ka varēšu to kādreiz nodot ^ kādam no viņa ģimenes locekļiem. . Skapjos mēs pavadījām apmēram stundu. Sa jā laikā cietuma direktors ar cietumsargiem trīs reizes pārbaudīja mūsu v|rdu6. Pēc tam-e£ ļ dzirdēju, ka sāka izsaukt atseviš-^ ķus vārdus un jalzvest vienu notiesāto pēc otra. Starp viena aizvešanu un nākošās kameras atvēršanu pagāja apmēram minūte, tleSl tik daudz, lai pietiktu aizvešanai līdz automašīnai un sardzes atnākšanai atpakaĻ Sēžot savā skapī un troksnim tuvojoties manai kamerai, es arvieh skaidrāk dzirdēju vārdus, ko sargi teica maniem Ieslodzījuma biedriem, aicinot viņus Iznākt. ,Jūsu uzvārds?" un tad: „At8tājiet mantas, nāciet līdz!" Kādam vēl pateica: „Atstājiet savu žaketi!" Laikam šjs uzvaUca gabals bija iepatl-cies kādam cietumsargam. ,,AtstājIet /mantas!" Pēc agrākās ™<>J^āclja8 tas nozīmēja, ka mums jāmirst. Atbrīvojās viena kamera pēc otras un sardze tā pienāca Ifdz tai, kurā atradās SkujeniekS. A r i v i ņu aizveda, pavēlot atstāt mantas. Pēc Skujenieka būtu bijusi mana kārta. Arī gaiteņa otrā pusē gandrīz visas kameras jau bija atbrīvotas. Bet tad iestājās klusums. Dzirdēju vairs tikai sargkareivju solus, kas staigāja no viena gaiteņa gala uz otru, un klusu murmināšanu dažās kamerās, kas vēl bija aizņemtas." (TuTDināJums 4. Ipp) li |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-08-13-01