Bavarijas Latviesu vestnesis, November 1, 1950

              mm''
tten, g. 1. novembri
tairas
[KUSTĪBAS
ipārdcmifijlg un gribat hU
ko atzīties — viss Jau
aizcirtās, \un smeU
rju, kas notiks. Taču
_ imagfiks par nemie-atkritis
k^uneras kak«
klona un aizmidzis , ,
ilgi iĶ gulēju, kad sar.
Ifl mani uzmodināja,
un nevaldāmi drebēju,
-ffda pagalmā, kur Jau
mašīna.
tibdl «septiņvlru karāta-
"---Hdzēti vēl tikai ēetrl
manis mafilnas dur»
h*» «Infijfim, ka ionakt
liebOs, vismaz šajā
labi Ugojās sirms un
iitiittt seju, bārdu un
vira, un tikai labi ie-
Inu tajā kādreiz stalto
ļusi sačukstēties un
ipdetināja?" sirmgal-apvaicājās.
tsit?"
un tOliņ noskaidro»
,ers kopā ar seši ci-i
«yietots tā paša kor»
I >^ tieši zem mums.
)la un uzsāka savu
" *itumu. Laika ne-
/mēs uzturam sa»
kamerām. Mēģl-lOiu
kodu mēs sa»
Jar Jums." Un es no.*
ilfabēta signālus pēo
itolt prātā/' vecais
•""li ,,Bet Ja tas ne-lūdzu
rit pēo
nc^idlt mums visu
IlMu pierakstīt Ko
igrim atkārtot.'*
mita!'' Un tā kfi auto
Iģaa Mām, es pastei»
ItUķUšo laiku:
^^omi^par pašreizējo
EOtnē loti pesimis»
l,.ko zināt par iekš*
denuncēto latviešu
itu, ko parakstījis
ļ^msvlrs Bruno Kal*
\
1
lien. Oopers manāmi
«,Par to pat runāt
kamerā ieslodzīti
ne vien ierakstīts
pats ar to ari iepa*
ribu nevienu tiesāt,
Jāatbild par saviem
ļsavā laikā būs Jāat*
Kalniņam. Ea esmu
un Jauniešus nacio*
Its tiem mīlēt savu
a tāpat kā sevi pa-laudzt
nebūs aizmir*
m mācību. Turpre-d
ir pretstats sa*
)iz esmu dziļi cieni*
ļn politiķi. Un tur,
raviru audzināšanā
dvēseli un mū2a
flniņš šodien, nesau*
rēt visu labo un lat*
itā lētu naidu pret
ma kultūru. Lai
[anā nezāle neat*
ml tālās sirdis, kas
Ivajai Latvijai. Ti*
diena, kad tauta
vienu no lielāka*
Ja liktenis }aui
tad lai tas ir šā
un neaizmirst
bija galā, un ma*
cietuma pagalmi
>i1a atvērtas, ģen.
(stē^a:
^Irstiei noraidīt ko*
[atrāva durvis, at-lOtirpuSās
rokas, un
ļ viri — gan dažādos
Iriskajfis pakfipēs,
savā baigajā likte*
llbā gurdeni vilkās
jalmu uz savām
uz muguras, trīs
aiz otra . . .
Ienāca prStā brīvās
parāde Vienības
>1u vēl zēns bū-luva
tik smaga, ka
(es. Bet te jau ari
ir 28. kamerā mani
leraud . . .
irplnfijumā:
ATGRIEZĀS
«VIS
trešdien, g. 1. novembri
TEVZE
gja Wm
Veslule latvietim Amerikā
•TM • "«"«erigl rūc. Un Utvie-n^
5"*"i'.!!^*'"' nepazīstat jūs
pu, viņS zina, kas tam darāms.
ti.^l^!? ? teicāt? N».
n**^!' teturlbas un - liela»
kaut ari jSgaida būtu v5l nrin auAi
I. Bieelli
(Tā saka ka<te latvletJs A, Abe-ra
rakstā Kā vītola zari. Lati
vijas 83, n-rā.)
JOs rakstāt, ka tikai nelgas un
godkārie lielu amatu tīkotāji vēl do-ta
par varbūtēju atgriešanos dzim­tenē.
Tie, kam izde­vies
sacinit jau
luto un ledus ska-ķ
vai pat n^āju,
irilgudri pasmaida
par bēmiSķlgo no-
«tfiju. Svešajā ze­mē
dzīve Jāsāk no
pašas apakšas; cik
daudzkārt grūtāk
tā būtu atsākama
uz drupām un
posta. Es redzu šo
visgudro smaidu
ari jūsu acis, bet
es neapmulstu no
tā. Jūs esat aiz­mirsuši,
ka lielai
mīlestībai, lielām
ciešanām un ari
lieliem darbiem
nav skaļuma.
Vai kfids Ir dzir-dējis,
kā sēkla
pāršķeļ čaulu, kad
tā veras dzīvībai?
Zāli augam dzir*
dējuši tikai dzej­nieki
un svētie.
Pētnieka prātā ilgi
veidojas un briest
dcnna, līdz tā par
Jaunu atziņu kļūst,
kas cilvēci aplai­mo,
īstais varonis
nejāj baltā zirgā
plīvojošu karogu
paceltā rokā, vien­tulis
viņš mirst
svešā mežmalā.
Cīņas saucieni ap-rimst,
drūzma no*
plok, un klusais Aictilblikapa tiate4rāles - Māras bamlcai kancele RlgS. Bas-gājējs
meklē savu vianlgS vieta, kur UtvUI psUknlle. vaiātt un slep«nn>ft.
teku. Varbūt kāds taJl Pa«»«»š, no kuŗaa loa nolķtra diaelis aiskart.
jāņtārpiņš pa
Trimdas
ii i I
d/itkalls viņam nakts ^umsfi savu
svecīti, varbūt kāda zvaigzne alz-krizdama
mūžībā, īsu mirkli pSrlās-mos
tumšās debesis.
Bet gājējs zina, ka ritam ir Jānāk,
jo viņš dzird vanaga spārnu šalko­ņu
pār savu galvu. Tas ir tas pats
pasaku putns, kas iznesa jaunekli
cauri uguni jūrai. Aiz tās bija sala,
kur mita daiļākā princese. Vanaga
spārnus dedzināja uguns svelme, iz­tvīcis
viņš prasīja veldzes. Jauneklis
izgrieza gabalu savas miesas un ie­meta
to putna knābi, viņš dzirdīja to
savām asinīm. Tā ir pasaka, jūs
teiksit Kas šolaik vairs nedrošās
kāpnes ceļ uz sapņu kalna, kur rā­siet
nelga, kas pa tām gribēs augšup
doties?
Jūs esat aizmirsuši sīksto latvieti,
ko neizdeldēja nedienu gadu desmiti
nedz simti. Jūs esat aizmirsuši tos,
kas atdevuši vairāk nekā miesas ga­balu.
!r tādi, kas nekāpj torņos,
lai skandinātu lielā zvana mēli un
izkliegtu savu veikumu pasaulei.
Ausmas svīdumu tie gaida, lai steig­tos
druvā pie darba. Vai ari tā ir
pasaka, ka latviešu viri reiz izsauca
valsti no kara trokšņa, republiku
gaisā, kfi nenovīdīgas mēles teica.
Negantfi spīti tie cīnījās par savu
republiku gaisā, neatlaidīgās pūlēs
tie glāba savu daiļo karaļmeitu, kas
šobrid atkal dziļi pazemē vērpj gais­mu
pavedienu, tai melnais suns pie
kājām. Melnais suns ir saodis asins
Viņi neatgriezīsies goda krēslus kā­rodami,
viņi atgriezīsies tāpēc, ka
Latvija ir viņu dzīvība un nāve, Jo
ari nomirt viņi nespēj sveSniecIbā.
„Dzen dzimtais stūrītis,
Mirt nedod vaļas,
Dzīvot liek. cerēt —
Reiz druvas būs zaļas*"
Un pāri zaļajām druvām skrien ga­du
simtiem cauri latvju vanags.
KULTŪRAS CHRONIKA
4iBa Vesela romSna Dienas krusts «ri­tami
istfos apfSds Daugava StokhoJinā.
Viņa romina fragmentu Lielais gājiens
Htreit leipiei uakraksts Brīvā Balss Ka-
Bieinleks Teodors Tomsoni Sldnell pa-beldsis
miinuskriplit Vientulības triumfs.
Tii la^r deviņas vSstulti draugiem, kas
ttkstlUs seSpēdu Jambos. Bet tam auto^
run vēl ukārtoU paskvilu krājums Ku-
>uei ravgls, bet tretolt manuskHpU sau­cat
Drāmās dienat — sonitu un balāSu
atljBttt, kat gaida itdevāju.
Oleniotājt Voldemārs Branta Vlktorljat
laiktUnieku rīkotajā gleinu lisUdē guvis
ātUnlgat atsauksmes par savu darbu Zie-
Jslals pagalmt. Par viņu raksta ari Tbe
Bmld mākslas kritiķis. Gleznotājs pa^
»«ļt apmeklē mākslinieka apvienības stu-
S»» I N * plevēriotles figarālal gletnlc-glttt
Branta piedala Austrālijas ItstSdēs
J«« otru reisi.
Uepājat operas vUolnleks Fēliks
no Londonas ieradies Sidnejā.
Jļajorkas latviefiu teātris pēc divām i i -
ļŅm Ņujorkā viesojies ar R. Blaumaņa
*!JaM grēkiem arī Bostonā. Tur noticis
•JļHertas Lōses konrerU,piedalotiespia
«tam Hugo Strausam.
^VUolnleks Ludvigs Jēkabsons un tenors
^«Idtmārs Salna koncertējoši Čikāgā.
Apcērt vemjot trimdas «terāiarai. dali
nlekt bleil jat, ka viņi tr It kā viens ar
savia domām un Jutām; iaiai atkarību
no citu lēlasUbaa. Tā viņu afidrattd imk*
i * laifga depresija. Un Ja nav ari īstas
depresijas, ud tā dvēsele viegU Ievaino*
Jama, to vIegU pārvar skumjas, māc Ie­las
atmliMu par laudēto. Sit pār^iivoju-mi
dalkārt ntlauj ar pUnu Jaudu mesties
dtfves efņā. Trimdinieku pavada art IUra«
atgat taudēto, ufu grtba dilvot var art
pārvarēt lo« pārdrtvojumttft darbs tw ar
to saUUtie panākumi trimdinieku var
padarft atksi par normālu kādas temet
pilsoni. Tad tas art vatrt nav trimdi-
Blekst So nailonālā viedokļa dauds vēr*
tlglki tie gadījumi, kad trimdā rodas cen­tieni
atgdt studēto, kaut art ar ciņu «n
upufl«m; tad aug akUviUtt ar skald«
riem dtives mērķiem» kai Jau tieUfci par
atsevilķa c|lvēka labklijnias mērķi.
Spilgts veselas ta«ila« atralanis gadllums
trimdā notēlots bfbelēi tkalsU trlmdlnlt*
ka pirdtivoJttmu dokuments Ittv. Ut^
rālOrā i . Baiņa trimdā saraksUUe dtejo-
|tt krājumi. I
Trimdā atrodas art tā ar Uetnmu un
kvaUtātI Ievērojami Utvlelu lautas da­la,
kas UVU ttmi bija spiesta pamest t.
pasaules kara beigu cēlieni. Tad Jlatrlst
ar rdgtu rOgtumu: betdiles pirmais posms
i masu drtvē. ko varētu saukt par bēgļu
'laiku. BIkulies garl« trimdas gadi: tot
par gariem padara trimdinieka nesnēja
aitmirsi savu pagitni, citiem vārdiem,
nespēja attmest projām sevi. un — ne*
«iņa, kad varētu sakustēties vēstures
rats. Dafs labs trimdinieks var bOi kļu­vis
Jau par vecu. lai veikto ee|u nt dtlm-teni,
kur tikmēr Itveldojulles pavisam
Jauni apttākU. Tikai vēl viena titpra tā*
le lādam triindīnlekam neļauj noveco*
tles: viņam nodaritā Ueli netaisnībai
Trimda iibeldus tiem. kat, utsikdtmi
' pasUvlKSku dtlves gailat, ne Ūkai «a*
i kāt atradttll Jaunu dtimienl, bet ** lie­lām
to tā ari pārdilvo un var tad vltns
tavus spēkus vettTt uvas dtlves eelltnal.
^Inlms, daudtiem art lo vide kluakot
brtlos runāt dtimtenti atrautā dlvēka
sirds» un Ut var pat veikt virilgus dtr*
bot tavat dtlmienet un laulāt labit
8al trimdai pemii nu Joproji» k l trim
dinieki darbojat ari Uela 4a)a vērUgāko
latvteltt fikttalektt. Veidojat trimdas II
IerālOrt. OrilU paredsēl lās mdla gant-mu,
bel Ir virtt par to tprtest m runāt.
Var Jaa bttl, ka paiet u tu ari Ut latvlel«
trimdat lalkt — un sākas, tāpat kā sena- {lem irieķltm, pasaulē tsHUetlo lalviilu
loloniju laikmeti, kam ari llenlbas radīt
tavu kultOru» plem«, franēlem ir Mva 11*
terātara Kanādā un angļiem Austrālijā.
Bet par to pāragri.
Ua iifit aptlākll, kidot JāveMojaa lllo*
ritarai trimdā. Jāvērtē divijidtt l | mm-da
^ v labvēlīga radc*to gani darbam 11
tai paU Hikā UtfrJltOras norime trimdl
izsviestajā tautas dali tugUn tug, tā k l
var rasties pat Jautājums, vai ItterātOra
trimdā, cīnoties ar nelabvēlīgajiem ap-ftīāktlem.
Jel pavisam spēs veikt savus
uzdevumus un paturēt augolo noifmt
Trimda var bfit nelabvēlīga radolo ga­ru
rosmei Jau ar laurajiem dtlves ap­stākļiem
vien. Te nav ko pieminēt tos
apstākļus VIcUfl pirms kapitulācijas vai
art vēlāk bigjtt «««tiBēt. Bti art brtva
cUvēk» difvē» kāda btja Sviedrl|at lat*
vieUem, ciņa par tktItlMCi var paņtttt
visus rakstnieka spēkus. PrMaau, aisevH*
ķi levēroJttRi darbi var rasUes ari lādos
apsakiMi lo rāda ē, Mmtmn MM E
Skalbes darbība trimdā, Bel liem raksi
niekiem Ue bija tikai tamērii neUeil pār*
ejas poiORj mdia gaiUU. Kā nārejat po­smi
lādi apriākll var bSl lielām pat vē^
Ugt, tnitdtat rakstniekam bagmkn «d*
vet pitredil un vttpvrtfākui pāfiilvojn*
mas» bet galā tad tomēr JāUtk Udos ap*
sīāklof, kad fl« vēritbas var ari Ieveidot
paltekamot mtfcslat darbos. Bet IlgstoU
nlklant daivtt ciņi vienam otram citādi
virUgam talantam var bai Ukienlga«
Bet tam: tagidnet rakstniekam, kM grib
bttl laikmetn pārredtolu pertonflMs t^-
mi, vijadsifa vtipuriga teparilanit ar
fflllgo ava laika drtvi, ttvilķi ar tā*
kttIiOrat dalldajim iipautmēro. Maiāk
tvartgi tās tfriķim, at^leclelsml epiltm.
Baksīnlektm vltnoial uēu Jllet koptoti
ar tava laika Ktarlitroi un lat vat prati
ttri daudt. Ja nt materiiil, tad lallta nn
enerģijas riņi. K l gan varētu vfldotitt,
f»lemn Jauni drintatikt, |a tiem nebitu
•spējat kaut cik Itpaīdtltt ne tikai ar
leprieklējlem drimat tniegtimlem, bel
ari ar palreiiējo drāmu tattdnes ttliri
Trimdis Itterliam no tetlfgitnat pro*
%inflilisml glibj vienīgi lat. ka as vtl*
doUJi pārsvarā Jai drimttnl meittarfbn
leguvttii gari. Tie var plnikt vitmaa
kSdu laiku 00 Ūdri btņemtl gartgl ka
Ut. T«rkiit to ronāi Ir art metodes
likt pit kolterat avotiem. Daudt laa*
f %k ttt »r tiem rakstniekiem, ksm bOtu
JSttaug vai pat Jlrodsit Ueli trimdl.
Drives laurfba rakstniekam tevUķl
draud ar piemērotas viāes atra(»l%n«. fa
Ut grib paUkt laivitiu rakstnieks. Tam
taēu vajtdsiga latvielu tabiedriba ? i l
vl»mst tādi dilvl sakari ar to, kas var
snieit k l dttvTbas solu dalldss lerv^tam.
trimdinieku un lalvielu lauUs prt«blotaā*
tiku. Af ptrsonlgajltm pārarivolumitm
vien nepleUek, lai Ugttoli paturēta ra*
dllanat aplja Iet pttiomi un driluml.
Un e|tiautl«4lo vide lai rini var bdl ri­kai
«ekindtrt tāktori, Tidēl tad art vit*
llellki nwam§ pMķirama lalvielu kopām
MEISTARS
STĀSTA
Jono ļounsudrobiiļio
'2«JŌ grōmal.
NtMHlga pailtsiba pālam pret m l « i
rtimāiam, I » » Vida kādrtla dttvota»
abtoliut UtO^dba tllotanat mtiodēt,
kottiikvtnta vlenkir^bt, runiJoi par
vttakāfttm tteOm un natikiīnltm, lai
The Lalvian Trio panākumi ASV
un centriem, kas veido art savas orga* i y ^ |^ «i.«i,tt«ii« ^m^mum umtmm
nlilrttu ar noteiktiem tantlbat tagttbi* "SkSLJj ^utks iikSS* - SSf*J2 lanat mirkltm. Bskttniekt to var M U ^5!*Sk2Sit!l^^ gan dtfējt» gan art ttvUķl ņimijt. t . gSSRd;^^ u2S! tat var Justltt tavat tautas vlddl K l M- Sfg^S*g^Sggr SSīSlm^JS^r^
dts kopāt m centri par Itlml nefmit ^ ' • ^ ^ naauotka āMMi Brttelē,
vtt, rilda ma vtfo sav. valstu un Bra*| Tltfflnoi Baltālā trāmaU lasāmai M ^
vfiliat kiivlffli UkitņL v« valritt i» pa* albai atariņai, t a t i j l griauU «tkanĻ
tUvVaaa «MIroilaa Jaano tmigmtv iMt* | Ubtai» talaarlKlJlt tUlIrilciJii Ods nlnl*
piadumt. mtksuiltluun nu Jldttit. ka tat in^^ «MMritta. Laikam gan lortla
nenomitu lādot «itvet aMlikiot, kM lo lattfttadrablņi atvarlia vaitt aikiilM t% Kmetiu vitna dtteutleiu vidi. uurkui k* lloclai|it par M t o trāmaiai „Tiif
« l i ? 2!?JļfSrtl**? dartia ttfid* uk daudt ladomat, ka lita» UloJumitm
nlf ku. sida protetāritilanāt var btl ai* I ar manu btoSji ttkAands fcoMaa. k l
iTeKfI?Sie.S^^^ ass «•aSB^^ k"
nieka ir diesgaii g}lva «tfvtt cfņl.., ļ pik« gia ķat ttoUOm. Tiplt Ba|i mmaia
vn tomēr ^ ne d r tm laurtba maltril- ^JS^^ ^J^SJt^^^^^i}!!,
II riņi vai ari atriuiUna no lalvielu ta* JS&^feL/^* ^itfijaiit
biedribat Ir aeitbvēllglkit apttāklL Gal- ^.'^^^ tolatutljat par Maatad-ventis.
ka ari rakstnieks Ir irimdlnltkt. r?5iK^Ņ"*^«L «• M« JK ^•KV
Art viņu moka Ut paM pirdrivojumi, tot Jjg|«g» • f ^ « > % ^ . " ««
vuut trimdittiekM. Ukai bloll vita daids* ?JJ2^t5L ^ ļ ' ^ f t ^ ^•ft.S!
kārt apffāk. Bet tam viņam MJītl Jl- Sff Sf^5!.»'^S^*J " f * ^ **
taudē art t am Uuut Utlākā d^Ua. kurat wvat lokā» K l , Salā trāauu Ir atsila*
lmik tkeuilr Ta Om adirti nta ami l n^a^v^ lauta. Oaudt Ub* Jf*^ •"«^'ffl^.!.?^?**^!!
vHlglkl aptiikp bUa lai Uņi, plMu, I. «VtanaUt «UM bUa pUU vaMl
Rainim uTAspirijtl: tSadi I i i tSSlJ «i M i l i . Maa va|idal|a vtta itdtm
darbttt drimtcnē palikuiajltm. I MtUui ap auaĻ ņa aririH as priak*
lartt aa Uleritartt aa rtOk art ella S u S a ^^
Pēd&jos gados latvieS^ un v^cu sa- ] balvām. Vikt'irs S^iedonls pēc kon- mikttu i m i i t un lerotmet gaa n r itim* | radola talanta Tidi paU taimril Jo t ^
biedrību iejU'iecināja mūzikas vieni- certa teica, ka viņam gan fiķitU kft-ļ ļJJi^/,*;, !S2Sl?^-f*H-/?i^*Sl ! ^ lātoJaaM it mum daacoi,
ba. ka« saucas The Lalvian Trio.! du laiku, ka Mckflrturmn vio^lfik «A- » K riUSinSmT U e l T p ^ ^ ^^^^ »*"
Tās dvēsele bija jau no Elgas radio*
fona pazīstamais vijolnieks Viktors
Ziedonis un (ellinleks Dzidris Trei-manis,
kas trio pastSvēlanas laikā
Vficijfi darbojās kopfi ar pianistiem
stadit divīziju nekd viņam dabūt ko»
pā Latvian Trio, bet beidzot tas to­mēr
laimīgi iz<tevies.
Nevarēdami sagaidīt trio noorganl
Bednmt. Im vielts pietiktu, bet at­miņas
Itblt un vl|, un. plem., drimtenet
vMliiftt lumaiņ Itveidolanai tvtiainē var* ^
bet nelādošas saviki pitttekaml.dauteiB^al^ lajrarimaii pilKiarios.
drola maitrilla. rar g«lfm vitli, iltid,|liSia liia» l a fabaSu m»lm% ttaUkaji
sen kiroto i i I u m n un lilutal citu lē*
nu nemanītu skaistumu alaant kfātis
un UnIJāt.
Itmtrtt balilUet, ka Baltu |fi»alat
vaciju auriKijas Ropa ar z^sanos, pagājuSa vasarā mūziķi ap-; vtr u i i aM tieli paHi i r i M a . luroiltalia|i valis MV n t k l i a s i ^ M ^ V t ir
Eiženu Freimani, tad Veltu DeUi- braukuši vairāk nekā pusi no ASV • tai plaUkā apjomi, k l no ka- pavitam ntdil, ikdltnUķlgl noukumi, pa*
Grftvfti un beidzot ar vācu Jaunās iiatiem. sniegdami ^lo koncertus i2£ 2l,/t!»*^^^ vitnkim cUviki, ka-paaudzes
pianistu Vilhelmu Hekma-ldau^^ puiig un legQd«nl daudz iSSS f a t n ^ d » K
nl, ar ko ari trio guva labfikos snie- draugu latviešu mūzikai Daudz-! darbi. Tikai svdi vieia nedrtkst mests komporictoniu imrtojum M tk!^
gurnus. kārt pēc koncerta amerikāņi lūguH I , ^ff^Utnri'^«i.i*^^^^^ K?.**^*^ ļ^^iaijkmu. airisinijumu» - ir
Mūziķi nebija atmetuSi domu dar* informācilu. kfi un kur var nosūtīt !:SiXl.IS!iH"!ri.^^^^^^ stāstījums. No*
boties tālāk ari ASV. Jau Vācijā vi­ņi
vienojās ar mūsu Jauno pianistu
Valdemāru Melķi par trio darbības
informāciju, kfi un kur var nosūtīt miktllnlefiski vīnlgā nmenL «vell vide Skuma noēttalianl iiui>«»ar^bi»t tiir
galvojumus šis tauUs locekļiem, kam Jau art bat jiNiiltifbā trimdai vtiuioa ta* t k ^ ^ kiLM^n^ea a t u ^ ^ no
tik labi mūziķi Latvian Trio Jau Lli''lJIf«
parcdE^jis sniegt pateicības koncertu, riJ^»|?^'Ji^5f T r t ^ ^ J^»-
atjaunošanu. Ar latviešu drauga Baltajā namā VaMngt«nfi par pali- SSi^e^^^^
māc. J. D. Separda gfidibu visiem
vienības mūziķiem ari vienlaicīgi
tika izsūtīti galvojumi, un pirmajam
ASV nokļūt izdevās Viktoram Zie­donim,
kas panāca vienošanos ar
amerikāņu mūzikas aģentūras mene­džeru
Irlu L Alkinu par 45 trio
koncertu turneju i g. jMivfirl. Bet
Treimanis un Melķis tajā laikā cīnī­jās
v91 pa dalādajleme emigrantiem
tik labi pazīstamajiem skrlningiem.
Koncertu turnejas sākumam tuvojo-ties
V. Ziedonis un viņa menedžeri
rakstīja prezidentam H. Trūmenam
vēstuli panākt mūziķu ātrāku nokļū­šanu
ASV, un ari saņēma solījumu
emigrācijas gaitas pasteidzināt Driz
ieradās Dzidris Treimanis. V. Mel­ķis
ASV sasniedza tikai septembra
vidū.
Beidzot notika sengaidītais Latvian
Trio koncerts 29. septembri ^bijas
pilsētas auditorijā. Labi apn^klētais
koncerts Izvērtās par īstu latviešu
mūzikas manifestāciju. Koncerta or­ganizētājs
māc J. D. Scpards pie­minēja,
ka Selbija būs vienmēr lep­na,
ka Si ievērojamā Eiropas mūzikas
vienība savu pirmo koncertu snie­gusi
šinī pilsētā. Koncerta program-mā
bez J. Haldna un P. Čaikovska
trio bija uzņemti ari latviešu kom­ponistu
J. Vītola, J Medioa, E. Dār­ziņa
darbi. Pēc koncerta notika mu­ziķu
cildināšana speciāli sarikotfi
rautā ar daudziem apsveikumiem un
.dzibu emigrAdjas gaita un domā f^JJ
turpināt koncertu turneju pa daiā- !JS?tārijil TI^^^^
diem ASV štatiem.
Sariotn. oktobri.
T. Alksnis
tā Nttritarat tastāvdaja, kttfu dēvē pat
lāt tatvitkamu.
§0 uiņimomo tnlcds Tkt Cle«eland Ttmtt takafā ar Tlīt Laivtan trio kottctfia
leniljā. No k r e i t l t — V. Ziedonis, ?. lfo|ķlt «a Ds. ttticaaalib
lltUtld «alC cfimaia Ir nlUtUtkat tēlo.
teaat pmtglariH, kuri no tikuma Uda
Mga Upputtl valda ankrtftojaari vio«
ni6, laummdriklņa mikttai rakiiirtgt
natkaaojttti. Taji k t i Irilktaiiii Itk^m*
tot ail lādat vttuu, kar aaim ao t t i -
Utaia gljit kāda t ^ lātik «a aatorālitaa
puti
Mlfrtgt r t ā l l t ^ iiltajuatt Ir Zalāt
gfimtiat miktiktftteltkalt ^ ē r k l C aK
tajā parādās misu valodas skairiait pia*
d i m , UUHāJt Mika. 8«t pairvitējot ap-tliklot
ir tvariff atdmli to, ko iit t l i t t i.
lama t t k m i f l i l tatSOiia piickli. Tā it
Aui^me, veeā sēlo seme, da|a no mata
visu drim^es, prieki valrlk nekā tH-dMam
gadltitt, ~ daļa no matu drimie-
Mt, kiifā kam dlvēka, katrs noilkumt,
kaita Ucia ir tpteintkt laivitkāt drivet
tfaltat fltmenia. Ar risa to, par ko lai
ifimau iiātilta, ar visu lo, kā launtud-
»*«^š jrito, - ar visiem anvidM vār-dIem,
lltuāaismitm, IdlomaUsko frattolo*
ļJJu. ar visu, visu trimdinieku UudUlJt
«Jek vtsit atpakaļ « viņa laudēto pāra-ft**..???
M^ļtrimriat krtdlnāiumi ptr
attmuārijat kriettBām, Ja runājam par
ttvlt taguamnu drimtenet, ud laun-
Miŗaklņa griauiu minama pirmajā
vietā mrp tām grāmatām, kuiat lasot
Ieejams paslēpties no sv3uma utmlfl-kas
un paiorēt drivas atgrielanāa Ilgts.
ŗj:ŗ*«MHrtlem tat patt ptr sevi taproumc,
ktt. kad kimt aaiMr Za|o trāmaio, bōs
lakf. Ja viņam Itpritki itmMi k l m«to
laaosudraklņa pantu: ^tttugie», bērnu,
ar savim gailam a«im, »avo t#vt teml
vēro a , ka tai viņas min, mlll »eja Ma­tam
paliek Uvā atmini.*' Vn paiuik u«
ļ\}* ^ sviiiBui mibomoi apmo}«o«
lajām trimdas ķēma tclm t^vot^mes
sW«ffmu qMfJ utkon Ukal tāds sUfU*
i i | % kāds Ir mata mtl«tart itknsndra»
IM* iānit ftttdstiis
I
I li m f
Ē
it *i
<*§-.
;\
r
tf I
\ I
I
•ir'.
l '•