Bavarijas Latviesu vestnesis, November 1, 1950

              -'uti U4
Ugu.
konsuli i t.
i V norttnuu
'•^ « t o ait.
t SlOt
ko*
•SOt VI*
jMlumi,
Oekiem
Itisi kttstlu
- H . ok-
Mltm
^iititiaoN
^«ļisttm» no.
vU
d m tt.
Runa Ir
jmdlsm
9tinion9i«
Ojoit. o!«
marka
n
kiiinau i#*
pifftfiltB
I» U-kādi
imm^
savitnoto
irtt«tu
l•m-T•^
— un
Iii v a f^
atodbtotfo
h mmm
ijkjiglitaa
Ii6maii4lja
iSst«kņu
noiiu*
itsntt-poiu
^tttflnit
Vieni i?
UlnflaBlIiM
ISmiskas
kia tuai»
uaiU*
itt un
oombntt,
nrlmsn*
iti paŗtdi
Mrnitmi
. l a i s k o -
liRiltm It
pax^
laMi stria
~ un n^st
āiti)
trinu no*
m mī­ļu.
aodSSb*
I. īsincho.
kriml-i^
brft-lu
aifku. l i k u ^
ļi fcmtnijji
'MI vl«|^
joXM. Trim
itu Br«ko*
jif svcn*
ittiiltei**
lenvldltato^
ftli otrdien
Itas. Vieni
(ss. oktotofi
H)u par
Att par
fvidltJU ri*
Ielu poUcif
LATVIJA
Latvian Neivspaper
Hr, 84 028) Nov. 1, 1950
pjoJAHtiet and Ednor: Valde-
Biirt Umbergs, Schwdbiich
Omtind, DP Camp ArtUlerte-l
^ m e , Phone SGnw, GmUnd
ļm. Prtnter: Remsdruckerei
8iģf« tfirtel & Co. SclivvdblBdi
^Omttnd, Paradlentr. « . Publii-md
twicc weekly Circulation
ISmSponsor.Intemattonal Be-lugee
OrganlzaUon.
LATVIAN NEVVSPAPER
mk f. L ttov.
laitfils; umetoOsoīrllillo»
oUtiļSik Oilipeniis rodikiorti V.
i M O t r a ; galv. rcd. vieta. II.
Curnift. ltdaku>fi: A. BDlIt^nt,
P. Kliai. B. ĶlMtti, V. U»-
ii9i, t. B a t s ^ U STiit».
AustriUlM f«dakcU*ft v«d. A.
SnUls Undeti Av^uc;. Wtn»
dourei; BaUmt. Vle^ Austri*
UaK R«d.»dr.:a«»)8eiiw«blttii
GmOnd. DP Cunp AitiUtH»*
Kamut» ttlr. 8diw. GmUnd tm
Bzenhaners. laikam idūs
mantika pakta speķu Tirspavēliiieks
Miris Zviedrijas
karalis Gustavs V
Stokholma (D). — Drotnlņgholmas
18. NOVEMBRA AICINĀJUMS
LATVIEŠIEM VISĀ PASAULĒ
.:.^IZ:r^J^i , '^^f Vašingtonā sākās AUantika pakta aiz-i
»d«n>a« ministru konference, ko atklāja ģenerālis M a i ^ s V k ^ nn^^
dUa, ka risumi vfii nav pietiekami stipri j a i stttos
iSSais'''S^^^ V^r^'f « i«opas'TaK ā^^^^
^« uiuf^?^^: pagājušais gads cerams» ieiešot vēsturē ar S££1SSitwil^Vf^^^^ komunisma. Tagad visa uz-
»»alba Jāveltī tam, lai aizpildītu robus aizsardzības sistēn^ mr^h
,iavā uzrunā neviena vārda nepieminēja par vācu armiju
fA^^^^^ U^^*^ konference ļcu bruņoto spēku atjaunošana kād-
^roa^fi dienā ilga astoņas stundas, reiz nenoved pie revanša kara.
Bļaterlfilus apspriedēm trl» dienu 11- Sumachers svētdien paskaidroja, ka
gajfi sanāksmē sagatavoja Atlantlka S P D tikai tad varētu piekrist Vācijas
pairta siĶatfirvalstu štābu priekš- apbruņošanal, ja rietumu okupācijas
Informētas aprindas Izsakās, karaspēks botu tik stiprs, ka spētu
la^ prlndpfi panākta vienošanās par aizstāvēt Vāciju austrumos no Vislas.
AUantika pakta spēku virspavēlnie-ku
Iecelt amerikāni Sai sakarībā
min ģenerāļa Eizenhauera vārdu.
Sestdien viņi ieradds audiencē pie
pīfezidenta TrOmena. Preses pār*
itivjiem Eizenhauers vēlāk paskaid­roja,
ka virspavēlnieka Jautājums,
neesot i^itunāts. „Bet Ja tas bOs P^" pie Stokholmas svētdienas ritā
nepledeiami, es esmu gatavs uzņem-1 " t o i &2 gadus vecais Zviedrijas ka-tlei
Jaunos pienākumus," piebilda
(generālli.
Jautājuma par Rietumvfidjas pla-
Uktt tesaistrSanu Eiropas armijā Jo­projām
vēl nav skaidrs. Vislielāko
pretestību lldz šim tai izrādījusi
Francija. Dr. Adenauers AP pār-itlvim
izteicās, ka vācieši Eiropas
armijā piedalīsies vienīgi tad, Ja tiem
būi vienādas tiesības ar pārējām
valstīm. Kanclers nožēloja, ka Fran­cija
Sumaņa plānu vēlas saistīt ar
aizsardzibaa problēmām. Pēc Dr.
Adenauen^ intervijai fi^nnl oficiāli
paziņoji, ka ho aifiita atcelts kene^
iGia mlUtāndi padoihnieks grāfs
Sverlni, kai tikai 1. septembri uzņē-ffifls
plenīkumu organizēt Rietum-vācijas
bruņoto policiju. Komunikē
minēts, ka grāfs Sverins „pārkāpis
lavaa tiesības''. Interesanti atzīmēt,
ka par vāciešu iesaistīšanu Eiropas
armijā sevišķi Iestājusies Itālija.
Francijas ministru prezidents Plc-vēns
svētdien izteicās, ka tikai. Eiro­pas
kontrolei pakļautā Eiropas armi­ja
var pasargāt no vart)QtIba8, k a vā- ļ ^ j , ^ ^^^^^^ y^ ^^^j^ ^^^^^
Lat Itbetdi Utviti« Utttas tlepkav^
IAHO mi t«iBef Upottltoott^ Ui aiiltt
no masa temes iveiie i«bnic«|i ui
apfptediit. Ui LaiirMl (auj atfrie-stl4Ni
Padomitt tavlealkat virg»
*mttiilii ItftodiltleiB a» pMaKl* ttkil-dulitm
Utvidicm, ut Utvitlii uolal
laaj dilvot talsoltii un mitrā, laUtl-bi
ar ciOm tasUni: hū» mūm tdiiM»
Dievam un luuatilH Ukienu iM>t«(el>
liem mOkti v&iits vimiakajl dieni
— M. Bovfmbrf.
Latvt|a« viiiis sv#tktt difoat ivtiii-lana
nav taitdia» Miltaef apratidl*
lana, bet ii|ūfu bitvibat gribat, at-grieUnSi
ttelbai an Latvl^ vaUU
nemlffifbaf cUdeof ai^tlectiitlttmi.
LOfiiaaa dleviiamof« uuta« tapnicl*
taoāi lem taivijaf karoga un tavfe-ii9ia
»ftf ar Latvijaa paglioi no ai*
komi fvtraftti, darboa tta aņīttm b&t
U apllerlnliiima latitr».
Latvlettt nacionāli padome, latvle-la
centrālā komiteja un Arējai Infor-mlcljai
fonda aicina un ladi vitna
tanUelua, draodm tin ori^niBāelJiai
brīvajā pasanil It* novembra dienā:
l> palclUei tvlnffM dievkaipoje*
mofl nn 1.atvijaa karoga «vuafā pa-cetianaf
aktāt
II fikot Utvlikaa liatādea nn «kateti
I) palcftlet tvintgoi Utrijai valita gtfittdinālaoat aktoi, notlldiot tot ar
tvieia patriotitkat mOiikat koncer<
tu vai teātra lirā^il;
II tegt attasM, ttvttfcl ASV. Augu*
Jat, lURadaa, AtniNUaai, rnuacllaa
Uelāt ban^cn. aroda, «abIodrtiUi,
poiltiikāa, kititaraa, liglltf bta
ganltāciļat, l•ilidiN^ fntA^ radto mm
iicUat aniorttātM teirtittet pat UtvI*
Jii tmp. MUJai vatiOi ttktasi aa
tiesībām, ledaai taniklrt tonMtgunoi
Apvienotām «ādllm an lUrtama
tti valdiklm fllbt Utvt^ rtap. Bal*
lijai vatitls M galīgas Isnlciaiaaaa
an iSgt vaitis tavtftiiliiloa ii|aan#*
tann.
Artam Utvfjal otri pie dvlbn
Cmindes ftometata latvielu komitolai
lemaktājatl BUUiigtm latvtita no*
metnet komlieja BM IM, bet taik*
rakiti Utvtia ilfdoiit II. novMnbra
bHvfbai aktliai «a Aruva Uivtlal
tecknifkal noortanitilanai na r t ā l^
lanai DM IM.
Vairāki Vāellaa ral<0ti|l iaa alMI*
dllnli, ka II. novembri noSui nUdt-
Jiami Utvtiaa vaitia •oatimrikta at­cerei.
Artjāi |ator«M|a« fuMbi ni
plepraUJamn liaata Informāi^ bro-idrai
« « dti» maiortālna. tavma
dlenla vtoām komlltUBĻ drandiim nn
organiiicijiai I»a0s II. aovoaibra
īledojnmi Uttet - Artava Utvilat
Ziedojttmn llitoa var irttprasit telm
Arfjāt Informlcllaa fondam. Artam
II liedot nn vākt — A r t a v o L a t *
vIJaI māta ciņai par briviba. Ui*
vietti ikolal on knitorai nn trdclgo
aprOpel, kaa tika lemaktāta ArCJāt
Informācijai fondam. Latvtetn kniid-raa
fondam nn Latvlein paipalldilb4u
fondam;
I) taltnlbai on cttvMbat vārdā I8gt
Apvienotāa nācijai an rietamo vaitto
valdības ar konkrēta rīcība glābt
la^Jaa uata no iinfclaātanat an de-portāelJIm,
ko Itdara Padomta «avie*
afbai okopācljae vara, an Idgt Ap*
vienotai nācIJaa atjaunot Utvljaf, kā
art pSrCJo Baltljaa vatitn «averīnllāti,
«atkani ar AtlanlIJat eharts, Apvie*
noto aāclla latvenml, Cllvika tlionia
deklarācijā an ttarptantltkoi llfamot
ar tatvifa retn. mullas vaiftim evt-nttl
deklarftām tletlbām an taitU-bāmi
UtvijaI var aotātlt ari pa aatia pir«
vedamiem val ttarptaitliklem
kapMiom AHJāa taf«i»āei|aa
pņtta
fon*
<Umj atsImIļoL kida oammn itedo
cfnai par UtvUa. kida tegtlUbal «n
kaltarai aa kida trddia aprtpol, no*
mlnHanat gadllami iMtolaM aada*
Uf Udsigāt datāa vtelem tiUa mif
kteta.
Arpat VāeUaa īledolami — Artam
UtvijaI leaiaktālaMl draaMm. eon«
trālām aa vtetijta OfganliiflIiBi an
latkrakibi Utvtja pStiUv^. Ari*
JSi Infonaifllas foada adiasot (i«a>
āfhirkbiteb Omkad. Airtlti<»<t«IUitr*
ne. Oermanr, ira Bono, tllmnls tili.
Kaat nm labi Itdotoa an - vtsl
ateaaktoiS
l.amborgt«
hsv aa t€K InfomMkUai nonreo «i
ArfJāt Informldlaa foada vadlti|a.
Baltijas valstu liktenis pierada, kada ver^
tlba ir Maskavas parakstītiem līgumiem
1858. g. 16. jūnijā. Valdības ofld-
Tni4lin n n v o l o i r i v S . Ifiloi» komunikē vēsti, ka GusUva V AAlUiJCl llKJZmsj l a v a - k^^gg ^^^^1 viņa Istabā atradās tikai
mlim4 T « U ^ 4 7 ! VT«%»I P'f'i'^ces® Sibilla. Kopš svētdienas ri- ZijU llDera, Dei JNina|ta visā Zviedrijā karogi plīvo pus-mastos,
dievnamos skan zvani un no­tiek
alzlOgumi. Gustavs V bija ve­cākais
Eiropas monarchs. Viņa val­dīšanas
laikā Zviedrija piedzīvoja
lielu saimniecisku uzplaukumu. Gu-
Jfaondēllja (md). — Iepriekšējās ļ stāvs V bija ari tas karalis, kas no-glnag
par Pekinas valdības pavēli dibināja savā zemē demokraUJu un
KInag komunistu karaspēkam doties«piešķīra sievietēm vēlēšanu tiesības
Ija nožēlo inva-ju
Tibeti, bet KIna
uzmudina
>,atbnvotājus"
Lēksaksesa (rm). — I^batēs par
padomju bloka tā sauktajiem miera
prlckšUkumicm britu delegāts Jan-gers
UN politiskajā komisijā» punk­tu
pa punktam pierādot Maskavas
,,mlcra plānu" liekulību, starp citu
t ^ ' u k t f 43 ģadus7 Karalis" dimls I «^saucās ari uz Baltijas valstu likte­n
i „Molotovs ierosinājis lielvalstu
miera paktu,** norādīja Jangers. «bet
mēs esam piedzīvojuši, cik gauil maz
līdzējuši Latvijai, Lietuvai, Igaunijai,
Somijai i m T o l l j ^ savā laikā ar Pad.
savienību parakstītie neuzbrukšanas
pakti, tikko Maskava atzina par iz­devīgu
šos Ilgumus vairs nepildīt"
Tāpat Pad. sdvlenlt>a, kas tagad r u ­nā
par sadarbību, visos pēckara ^a-ām
nav devusi starptautiskajām
bēg|u palīdzības, izglītības un citām
svarīgām organiiAdjftn nevienu do­mu,
nevienu cilvēku un neviaiu rub­li.
Šādus un līdzīgus krievu i ^ e ki
likumus jau noraidījušai ieprlekil-jās
UN kopsapulces, tm tkbatea par
tiem. kā Izteicās Jangert, regulāri a l -
kāriojotlei katru gadu,gltidU k i fut­bola
sezona. Ir smieklīgi, Ja Pad.
savienība, kurai 25.000 t»iku un 4
miljonu armija, pārmet rietttnUem
uzkunfdzēšanās tieksmes visai pasau­lei.
Padomju delegāti Vlšlnskis sett-dlen
deklarēja, ka Pad. savienība ne­var
pieļaut nekādus aton^nertijas
kontroles orgānus M v i territoriJI, Jo
tas lerobel«lot tās suverēnitstl un
kavēšot ,4ktoroenerilJas izmantošanu
miermīlīgiem mērķiem".
Karalis nydlēja vienkāršību un atsa­cījās
no Jebkādas greznības. Kad
Gustavs V kāpa troni, viņš atteicās
nb kronēšanas svinībām un apmieri­nājās
ar vienkāršu zvērestu.
Visā pasaulē Gustavs V bija pazī­stams
kā teicams sportists, peldētājs
un mednieks. Sevišķi viņš bija iemī­ļojis
tenisu m ar mistera G. vārdu
vēl lidz i)agājuSam gadam piedalījās
starptautiskajos turnīros RivJerā.
Gustava V A^eseliba sevišķi paslikti­nājās
pag. piektdien, kad karalis mi­nistru
kabineta sēdes laikā, kufas
viņš vadīja Ifdz peldējām bridlm, pie­dzīvoja
divas smagas sirds lēkmes.
Stumjamā krēslā karali nogādāja uz
viņa privātajām telpām.
Gustavs V savā laikā viesojās ari
Latvijā un pēc tam pretvizītē pieņē­ma
mQsu nelaiķa valsts prezidentu
Gustavu Zemgaļu. Zviedrijas troni
tagad kāps kroņprincis Gustavs
Ādolfs, kas bOs sestais Bemadotes
dzimtais karalis. Ari viņš Jau Ir 88
gadus vecs un zinātnieku aprindās
pazīstams kS senatnes pētnieks. Jau­nais
karalis Ir divreiz precējies. Viņa
pirmā laulātā draudzene bija Angli­jas
princese Elizabete. Pēc viņas
nāves Gustavs Ādolfs apprecēja
princesi no lorda Mauntbetona dzim-tas
Zviedrijas karaliskā ģimene un
valdība saņem daudz UdzJiHIbas te­legrammu
no visas pasaules. Angli­jas
karalis Džordis noteicis 2 nedēļu
„atbrivot" Tlbetu izrādījušās parei-lai.
Tās apstiprināja ari Indijas
Viltnieks Pekinā. Pēc dažu indiešu
laikrakstu informācijas, ķiniešu ar­mijas
Jau salauzušas Ubetiešu pre-tM^
bu pierobežas apgabalā un pāri
1000 metru augstajai Dongmas kalnu
pārejai virzās tālāk Tlbetas terrlto-rijā.
virzienā uz Rivučl plhiētu.
Jaundēlijā oficiāli atsauca iepriekš
izplatīto ziņu, it kā Tlbeta būtu lOgu-
H Iiidijas palīdzību un mudinājusi to
ŪnieSu agresijas jautājumu nodot
UN drošības padomei.
Indijas ārlietu ministrija Ķinas
Vēstniekam Jaundēlljā pag. nedēļas
bdgās iesniedza notu, kurā protestē
piet notikušo invāziju un atzīst stā­vokli
par nopietnu. Indijas vēstnie­kam
Pekinā savukārt uzdots izteikt
Indijas valdības pārsteigumu un no-
IBu par Ķīnas ricibu, kas varētu no­pietni
apdraudēt Indijas centienus
nodrošināt komunistiskajai Ķīnai uz­ņemšanu
Apvienotajās nācijās, kā ari
•bu tautu pieaugušo drauddbu, In­dijai
tagad Jājūtoties pievilta drauga
kmā.
Indijas mazais ministru kabinets
ipipriedies par eventuāliem tālākiem
•oļi^n, iepriekš nogaidot oficiālu un
Wnlgāku informāciju no Tlbetas
^vaspilsētas Lhasas un Pekinas.
, P^toias raidītājs, apsveicot uzbrū-
«<*ās Ķīnas komunistu armijas, de-
^ plašākus norādījumus par ķiniešu
^devumiem „otbnvotās" Tibetas .—
l^unuzbūvē pēc kara darbības iz-lbas rikojuma uz 3 dienām nolaida ffjis
bti^anās, I irarncmfi Dusmastfi. tpaalam pfot i » i « ā i i i « . s
77a000 vTru papIMIniluml
UN spSkiem Koreļi
A T J A U N O T A SĪVA K O M Ū N I O T U P R E T E S T Ī B A UN PARTIZĀNU
D A R B Ī B A A I Z M U G U R E - Ģ E N E R Ā Ļ A ^ffiKARTURA GALVENAIS
S T A B S N E A P S T I P R I N A Ķ T N I E S U I E S O Ļ O Š A NU
T o k i o — Pēc nelīda atilāliaiBa ptrle^ Ing Kerejaa kifi bUa
iestājiet pag. nedcļaa bfigis, Apviimlo aidln kaftapēka epcridjaa ta­gad
atkal sekmīgi turpinijai. Ģeoefila Mduurtaf» giIvcBi aUtBe itņn,
ka icstdienag riU ndielaji Zlf^e|kor«jai M H IVOBI oiali IgkipiA HJeo
amerikāņu. Kopi ar amfībiju opertdjin Vnogairil UN f l c i ^ Bd^lBM
nedēļai laikā saņimulaa Tt.m vlrn Iketa pagl^rlidUttBitt. Ivosaa «peri-clju
vadīti^ kādi amerikiņu dlvfdjaa komuidkrli, i«rBitlitlcai pa­skaidroja,
ka viņa vienībai soļot lids Ķlnaa robciiBi« tai gaa pretIdeBki
TrOmeng pag. nedlļag preacn kenfereoeē deklarēja» ka MM MmMēīiim
robežām doain Okai dienvidkorejleiv viestfbaa. A^TlcBe4B lAeljB kaft*
ipēki jau iainiedzis Zoncklnu, kaa atrodat ap UI kBi BO PaaanjB aa»
vienības robežām. V M v i k o pretcitRRi knattateti paireii tgritfa rieiMBB
piekrastē kādam britu korpusam.
MĒĢINA NOKLAUSĪTIES ANGĻU
IESTA2U TFXEFONA SARrNAS
BERLĪNE
Berlīne {tm). - BrUn droilba» Ie­rēdni
Berllnft mekll kādu nauepomaintt
«telefona tecUnikt", ka» P*<I^J* I»*»**
radies diindtās brita tettldls on apmal*
nlJU Ifdiiinējoi telefona afarltits pret
^iaanāko modeli". Notkaidrojie*, ka
iaanajot aparStot iebdvffa fpala ierfce:
tās atlaoj attiecīgā centrāli noklaetiUef
visai tanina*. kas noUek telpās, kar tie
aparlU a»t4dl«. Sldas nokUmslUoās
metodes savi laikā iletoja Retiapo, on
Cidas pa£as prmktliē arf ātVD. Kā norā­da
0aUy Man korespondents, nav Itde*
atklāt noklaasllanls centrāli, bet tai
jāatrodas kaot kar BerUnes pademjo sek
Pagājulās nedēļas beigās vācu
laikraksti un raidītāji imbllcēja i n -
formāciju, ka Zlemeļkorejag robežai
pārgājis apmēram 40.000 viru stiprs
ķlnlelu k a r a t p ^ Tas uzbnkli
dienvidkorejieilem TO km dlenvklau-sirumos
no r(^)ežām pie Unzonai tm
lelc^ds kādu d l e n v i d f i i ^ pulku,
Uelāi ziņu aģentOras lo infdrmādju
vispirms sadjās esam ieguvušas no
1 dienvidkorejlelu armijas korpusa
kmnindlera ģamtimajora Heinga.
Pēc viņa paakaldrojtmilem Ķīnas ko­munisti
robežu pāiiājuši Jau 18. ok­tobri.
Dienvidkorejieli sai^^uft vai­rākus
gūstekņus, kas izrādījušie par
Befenacļas
stettos
fcBlaiki9l|BBMUlilB. VM.i»
MkB Mma VIM evaaģtttM pa-aank,
ki^m viriB plemte BB a l i ^
(tediBa viMi evBBJiilMii bagBleaa,
MJa M i B M k H ^ MIrUņI Uletf
RiiklēJa aMMI Ba JitBlilBBMi: ki
BttB Jā^e« lai kmaBlalii dvMea
BUtru BB peattiaBBt Va IB laBOi^-
m v t ^ Bevarēla aUMI dal lBftl«
i l l l b a i B t o .
nē mm plhtaiim BB d v ē i^
flpiBi Uteta MteI atriAi aiblldl
apBitB^ Pivlla vārta: tilmki W-vtetrmikt
kalla plURimĻ libikle
darM BB diviBiteBil BeiBle^ dviie*
Iee pei^kBB* bet āal tiņi IriķlrlgB
1 ^ e i l v l ^ tkiba.
Na laBBB laBlI MārtM br
atklāj bet gaB le pate veee atbrf •
vojii BB BOkaņieBi, ar kB^em li
gada dastt^B Iccējanai bija aiiM«ia«
lai gaMtt atkal varite api^terol iBm*
gaa pMljBiāi aMIi. Ne JauBB evBB-ItUtB
LBlem Ir devte, bel MM»$
IB paiBlal fati^aai^ tolkel BB riBdlnit,
Vt^ BfatbaMUa tareliijli vaisla
varai BB baiBlcag prelegtfba BB d-
Baa aaBOM. Vtaā MII draāl mttltlig
prMU BB UedBija: Je ea aliVB*
eltidi aa aevarB. Dievs UA BUUI pa-nda.**
Ilini9i Uters B i ^ j a BB ai­tāda,
Ueēja BB Bavārija.
T M BBf lOni pagilBii aliita bet
did|ikaa BOtlatlbai mlaB dliBii. Ari
modamali allviki Ir aiekliliji, AH
viņi mekU pēe jaBBim algipāai, vēr­tībām
«B Ir daBdi Jau miaMik Bet
vkmB IkrtB tai Be^iēj - dal alblldl
Bi jBBtilBflmt ki lai ea legiatB dvi*
atlea nnletB BB peatOaBBt
Tldba to* balva* kaa ^nMiB» e^ BB
•vftt paiB ttoMlB. fleibB epil kal-mm
plrnetl m datil NtoBip^
ikiMtlbt i l l IMlBa aea t l e ^
iiiiaB BB itelttm UaH aikaa l«r,
kar eUtNMiia aapraiaBaa labeiii
bcklaaa. tleOM iara māā b i g i t a BB
attim. OB klpēe lai aHa Mtajan
iBMii BB a e i ^ Ja tkm mU pa*
ee| taa pirit tMbaa balvB tagad Ja
BBMUka BB vērtifika Ir takml
pafaralal trimdai draadtel BB vkal
pimeklitai latvja Uatal la tkIba
Ikk tai pactlUai vW Mn§ btesl-bal
BB rBdtit to, kam jlBik.
Kaa gaa var eerH Bi gaiUkB Bi-kBtBl,
Ja (an BBv tSetbia. Im IHeva
far viņa irtipri ^ Kaa iW var ee#
rfl Bi iataibaa BavarB BB gaBdarf-
^ani par pāreltitim aipta, piraa-mUB
BB paatmaHnBltflEi. Ja tam Bav
ttelbai, ka Dtava Ir viņa Tiva» BB ka
,.llfi Bt BiilaBi MrBBa sepievllin
Tldta ttia ikBldiB. alt^lBa BB vie-
BB. Tipēe IB BBIMI BB aevi BelB BB-diēl
aklaa nia Ttabaa aIJaBBoiaBaa
dlesa.
Bal dIeBi lalvjB laBlal Ir «Uttetraa
art tia mieBali Ma, teģ^dārali
veea itrllBlekB vadonlt varBņpalk-vedk
PHdi BrMkL AMivēdaBia
aavB taBlB BB tēvmai, viņl, |a«BB
eilvikB BooMdta, alsgija mi«bl M
l « ivItftB MiHgoi ttelbaa atJaBBB-ianui
ivittnu. Viņi tevi Ben Beaa-kMdfauBB
tidbB eavBl taatai BB DIB-VBiB.
b l pbmi aivea pBikvedla l ^ t
•JSi etara rtliģlosa eOvēka BB niveg
Bebaldaa, Jo tlBa. ka ea nfifigl d i l -
volB. Z« ttkal, ka pa« lalvlett «aal
BOBivfi." Kaat taa art l i aalika,
viņa Biva ima» bija tikla dau^bkai
Jaaakai tteēlimBi aa e f a f t i^
Kādi nika»BHki rt l i glem^
Uta tkfba. Viņi at audekla ntglei.
aani mMtBia ivaigial ar airakita!
ļiš debedai mMā aa kalpa gmeL
Sķiet, M gtemi faMkla tkfbaa dd-liki
bitlba. T l Ir krlttfgii bagateat
vadllAJa ivmlgiae. T i mirds tāla pte
debettm, pāri drtvea Utealbal aa te-
BMNi aakrtibiBi. bel i t b l tf k tava,
kiOpa IkiliBal aa gmci Uetiai.
mlgiae kdtdtlBa divika kril^ II-gaa
tkktift ai aagia
ikbeili, kar mMs H tvakme,
pMer vMeai, kaa var Iii Mualegi
Dmlite, fklii» aa dtf vattai «i, lai
M av^gme piederēta art mama.
Mic A.LIeplņi
jas Karaiis * "^^A kar vfi darba kārtībā esot agrākā rāKus gUfiekņus, kas Ucrfoijusi» par
salma sēras. Ari Bonnfi pēc vaim- ^ ^ ^ ^ centrāle. Brtio armijas nn pā- ^ ķiali^iem. Ofldālās amerikāņu le-karogus
pusmastā.
(TUrpmUusii i . Ipp^)}
S8B
iriiili MUill irkiii
pvBvaiiVf
PIEDALIES CIŅA PAR TĒVZEMES
UN VERDZĪBA AIZDZĪTO ATBRl-
VOSAKUl
- m m Lititiiii