Bavarijas Latviesu vestnesis, November 1, 1950

              L A T V I J A
TreSdien, 1950. g. 1. novembri
Marta n apiiia liliis feriaifi ļ Igauņu centrālo komiteju Vācijā I ļ V 7
SLEPENĪBA PAsnPRiNAJtniBs - PROCESS Pkirmu
Ki ]au ziņots, angļu transtl^
nometne Ventorfa guvusi roelgalca.
Pailallc tur atv^ies to (aulu vilnU.
Arttu p i f b a u ^ i r laipna un hu- _ _ „
māna. Vlipfirigo Isneklēāanu vfrie- ļ centrālSs komitejas kārtējā sesija,
, . šiem veic IRO ārstt Mangulis, J^e-ļ^as īpašākais darba kārtības
kas dokumentējās ifi p d a martā m krasovg. Unge. bet gala vārdu teicļj^nji^ ^IJa kultūras pārvaldes nodt-aprllL
JoļHTOJām dlvSci, kas vēl, amerikāņu ārsti. Bez tam Ir ārsti — ļbināSana. Bez tam pārrunāja kara-trandtā
nav aicināti, top izsaukti uz speciālisti un laboratorijas. N<Hnet- ļ jautājumu, Vācijā paUcēju at-intervljām.
Ģimeņu galvas, kuru nel i r sava slimnīca, pie kuras strā-UaJstiSanu, izglītības un drošlb^^
- 'dā ārsti KlaviņS, Gulbe un Strauss.
VE51 ULU
aizstās l(ultiiras pārvalde ļ l ^ ^ ' . ^ ļ ^ ; ' " '
. Lasot utvteia laikraktu» daiļai |^
fit^t. 4i« f i i c intni ffiAtIkA ieaunu! ganlzācija tagadējos apstākļos vairs tora rakstus, rodu ļautljnms - n i nu Sinil OHmās Uima notu» igauņu Tmmas organizācijas Uam masu vaiodi tik laura, ka ae?m^
nav lietderīga, ^^""^ļ^^;^^"*^^ utmt bei svcSu valodu vlrdiem, iiUSJ
vēlēšanas patlaban saistītas ar loti gaŗskiem teikumiem?
{Nederīgie Anglijā, — var izturēt
medidniskii un poUtiskās pārbau­d
a VifitcMrfl art i^nna tuvinieku iz-rakfffltanai.
K i vērojama, DP komisijas darba
konfidenciālitite v « paiUprināju-sies.
Stingri noliegts griezties pēc i n -
fomiidja^ pie pazīstamiem darbi-nlikiem.
Ofidālaia celi i r Uds -
kam kaut kas ^ķeras'', - tam Jāiet
pie palfdUbaa baanicas organizācijā,
lielām arūtibām, un tomēr bēgļu i n - Latvijas skoiss mādja an svelvtioSL
tprpw orasa visciešākā kontakta bet iemākās un vtdējis iigUtlbas cUvSS
tereses prasa J ^ ^ ^ ^ J ^ * * ' " ' ; T ā d ē ļ nele«uva pUnlH, pie kam ar uuu
uzturēšanu ar Bonnas valdību. Taaej ^^^^^^^ ^ nepUnlf Is ilnJuSS
centrālā komiteia nolēma izrauazii Uļgs, vienkāršie mlrsUgle, jau u dlnSi
no Vācijā palicēju igauņu vidus pa- dabūjam «svīst** ap svešv&rdlem, btt j%
P i r ^ ' ^ ° rMuT ptediUās" M-1 plaiām debatēm san«l«me' galdu padomi, kurā piedalītos dažā- «J» Sl2.5wJ?uitairiiSu5TS
biedriskā dzīvē. IkHtus iet smagais vj^^^j^s pirmajos trimdas
auto uz Hamburgu, kas Izvadā tran- g^^^^ ieveidotā bēgļu pārstāvju or-sitā
esošos pa Ramburgas slimnīcām f ^
un mediclniski^n Institūtiem un pēc ļ
pusdienas atgādā atpakaļ. AusuJ
kakla, deguna s l l m n i ^ var aiziet
kājām uz netālo Reinbeku. Izce|otl*
jus bez maksas ārstē labākie speciā­listi,
ārstēšanās nolūkā var dabūt
aizbraukšanas atlikšanu, tā kā vese*|
das profesijas ar 21 pārstāvi. P&ūo- nmskt, u d bieti pautk oaiapmtt n i t i
me savukārt izveidos kultūras pār- Ulss raksts vai klda fal*. Var jau bōt,ln
Miu oavuft Y . locekli, «vērojamu viru litelclenl, kl ari daiiS
valdi, kurai paredzēti .{^^•fl uetu vārdi Ir dalUkaaltikl viņa r O uk
Padom* ievēla ari tns revīzijas Ro- ^^^^^ ^ ^ ^^B^ amiiS
mliiias loeeUua. ari latvisku tulkojumu? t t tSam
Kultūras pārvalde un padome s ā ķ s h ; i « ^ r S u ^ vM
darboties divi nedēļas pēc tās sastā- varbūt, ka tāda valoda» ļauk^w^^34!:
ira niihUf^ianas Centrālā komiteja ddga un piederas smalkajam toaim nt
. ya ,r^^^^ kamēr aslmUācgas briesmu atvaS
. - , M ^ turpinās savu darbību tiK ilgi, Kamēr j ^ . . ^ ^ļ^^ ^^ļ^i^ ^
Papildinot bij. L C P priekšsēža Dr. ^^^^^ ^gi^jba būs akceptējusi k u l - S k ^ u i i ^™*iiieSe. vJļSTir^
Kanado un bij.
latviešu karavīri
!?• ^ ••^'^V "^^^^^ <^ēl nav ieteicams atliktļA.vaWmaņa paskaidrojumus Pa^^. tū^rpā^^^^^ Centrālai konUtejal ļ ļu, bet >rtaa vēstures ga^^
u uz Vehtorfu. I latviešu karavīru Izc^ošanaajespē. u^vidējotles. ieceltās pagaidu P^^^ ?5ti!Xribrn^u^^
mes vietā Ievēlēs kultūras Pfrvaldlļ ^, ^^^^ mums ļr mācīti virt, kai pm
šf l«adt i r kompUcētika, un tur {^^3^1^^,^^
parasti art konstatē sarežļSJumua. Karaviru jautājums Joprojām ir Ijām uz Kanādu (sk. Utvijas 79. nu-lādomā,
ka uz Ameriku varēs vissāpīgākais daudziem latviešiem - mūru), mūsu laikraksta lldzstrād-tUtt
visi, kas to nodomājuši, un ko IzcelotāJienL Sinis dienās man bija nieks ziņo;
DP komisija atzīst par uzticamiem, saruna ar Ventorlas DP komisijas I r^nadas konsuli, kas darbojas
BŪiilo DP izceļošana no ang}u joslas pārstāvi, kas teica, ka komisija ka-| Ludvigsburgas emigrācijas centrā,
^trplnāsiea līdzšinējā spraigumā ravlru lietas apskatīs individuāli alla2 bijuši labi noskaņoti latviešu
(paireii 1500 cilvēku caurlaidē) līdz AT naudu Ventorlas ledilvotājl leģionāriem iKeļošanas jautājumā,
nākami gada Jūnijam, pēc kam t>agāU: tā iziet kā sīkām vaja» neradot tiem nekādus sari^Uumus.
P ^ « « .P^«Wedrosiej ari L i i i b i ^ ^ lg jo ^^^^^^ transit- Tādi gan bijuši. Ja izceļošanas kan-vācu
bēg}i Imigrācijas process Ven- nometnē, īpaši ilgāku laiku te uztu- didāts noliedzis savas karavīra gai-toftt
Ievērojami P«ētrinfi|ie^ Tagad roties, atzīstams par nepietiekamu, tas, kas modinājis neuztiecibu un
cauri transitnometnei normāli ti«k p^ŗi^a Iespēju še nav, Upat neiz- bijis par iemeslu izceļošanas atlikša-
Jau 2—3 nedēļās, kamēr agrāk labai maksā bezdarba vai sociālos pabāl- nai vai pat noraidīšanai. Bez tam
daļai pagāja tikpat daudz mēneši. ,tus. Ļoti labi gādāts par bērniem, sarettljumi var rasties tālākajā U -
iMŠi ātri^ aizbrauc ar l^Mm ve- «aina atsavini 4 reizes dienā, ceļošanas proceA kā tas noticis
sell, v i « * ā r i i cilvēki,^ v^abāk vle- viņiem tr rotallaukums ar šūpolēm septembra beigās, kad no Bremenes
ninieki lauku darbos, Ja tiem pagat- pastāvīga veselības kontrole TI- transitnometnes atpakaļ uz Ludvigs-nē
nekas nav skaidrojams. Agrāk ŗii^g ventorfā priekšzīmīga, kaut ari burgu pārsūtīti 28 DP, to vidū ari
pēc medicīniskās izmeklēšanas pagā- U^pg ^zivo daudz ļaužu. Karantīnas daži igauņu un latviešu leģionāri.
Ja pāris nedēļas, li<ite tika pieikrinē- Upigo gUn^ibu dēļ līdz šim bijušas, Sai gadījumā vainojama t s. Combi-tāja
vai DP komijā. Tagad komi- Uiļ^ai ,Jirievu Joslās kur vairāk ned Travel Board, kurai piekrīt gala
sija sauc Jau tūlīt un liek nozvērēt gļgv^ | vārda. I. Z.
«.li^J'^itlTii.!^^^^ AP 800 cUvēku skaitās „pustran.
SS!JS.*SS^irM«i?^^^^ « «^P». ieradusies no
nSS^^^ti^^'m ^ Wa labi sadzīvo
dtUlM «^Amerikas, ari konsuli w - hegiodzlti Belzenē. Strādfittiu i r ap
Sri SaSkS'a k?až^ ^P^l200.Tdzamrvte^^^^
un Mdoml tie Vāciias igauņi, kas ivešvaiodat. Istenn>ā vaiaa ir mOsa
būs '"uteikuM vaitenos ^sad^^^^^^ g ^ ^ g S * ; . X - ' .S?*Jffi
ar jauno centru un kas atzīs sevi par p^,„| „ ^^^^ ^j^^ ^g-
Igauņiem. Pagaidu pārvaldes un pa- jumiem. o. Purti^š, BvttMJlt
domes vārdisko sastāvu lidz ar k u l ­tūras
pārvaldes projektu šinīs die­nās
Rietumvācijas valdībai Bonnā
Iesniegs bij. ārlietu ministrs Selters,
kas šim nolūkam īpaši Ieradies no 1 E V E R S B U R O A S Utvlešu invaUdui M ,
Zenēvas. kopā ar centrālās komlte- ten apciemoja oidenburgts YMCAI līt.
as priekšsēdi H. Tretalu. | yi«š»*.,!^??? * ^ 1 P ? L . ^ 5 ! . av«ti
Nometņu diive
nlstrs Selters izteica domu, ka viena
no konkt|tākām Ms^Tt&ka^
kļūšana Šveicē. No turienes bēgļus jļļļg^ sagatavott un InvaMdu MSSS
AUGSTA ATZINĪBA DP
ATBALSTĪTAJAM
Pāvests piešķīris Sv. Silvestora
, . . .bruņinieka ordeni bij. IRO izvieto-mlnistrtcijā
ieņem latvieši. Bez Jau hanas centra Minchenē direktoram
pieminētajiem ārstiem, nometnes d i - j . E. Kirchneram. Sis 83 g. v. ameri-rektora
ir J . Lapkašs. ,.COntact Of- kānU apbalvots par nopelniem Uutu
jlluIfatšfhUršTšvvftu Vvfalrinlpi arna alzbraukianas pilda m^ū su piOrmrlān uāpra-h baablksltāīšjalbnaās. 1la9u8k8ā. gu nv isņešv ibšķijia DsPU arpt--
1K/a#Zi7aJrinrmiaAS^ IMVīlinnrUhie^nnCll^U tvieSxl faHr'^i v^a1ireā?kfi bloku vadītāji, Pax Romā^n«a^ lp^re szitduednetnst. u Aappvvieiennīībbaass
! kamēr kulinārā puse un pasts vai- u^^ievumā apceļojot Austrumeiropas
Tuvāki l a i k i IRO iestādēm Ja- rdk poļu rokās. valstis, viņš nāca kontaktā ar turie-atbrivo
un Jānodod amerikāņu ar- Pagājušā vasarā rakstnieku vaka-ļnes profesoriem un studentiem, k u -
mljasridbilālielākaskazarmas vai ļrus palīdzēja organizēt draudzes pa-ļrus pēc kara še siastapa kā bēgļus,
ēku komi^ekti. To vidū ari Vamera Uom^ kasieris Pēteraons, kura titu-1 Pēckara laikā J . £, Kirchners vadīja
katarmaa Minchniē. Tajis ^ I v o jh^ skan Pax Romāna labklājības nodaļu
8800 DP. kas tagad Jāfemet^ cHās RAP (saīsināts: rakstnieku atvadva- Šveicē, bet 1047. « . pārcēlās uz Vā
nometnēs. Visi amerikāņu Joslā karu prezidents). ^ dju, lai iekārtotu centrus bēgļu stu
IRO rtdbā patlaban i r 88 « tu kom- Nometnē Ir vācu polidjas nodaļa, p*«»^tu un profesoru apriipel. Aimiē-
P l « l L jjam gan šeit maz darba, un - vācu Kanj HOO DP studentiem viņš sagā-
J i , drtobriRegensburgā notika ofi- muita. A r i tā i r korrekta un laipna, « « ^ ^ ^ " « « « a stipendijas un Udt ar
dUa turienes DP slimnīcas nodoša- Muitnieki parasti ņem nost tikai | to ari izceļošanas Iespējas. Tāpat v l -
nt Bavārijas valdības un Caritaspedlkamentus, kastes paskatās no
organizādjas aprilpē. Pēc IRO un virsas. Ir gan bijuši atsevišķi gadl-
Bnvirijas valdības savstarpējas vle* Jumi, kad sīki izkratīti tirgotāji, ari
noianās ŠI slimnīca iznomāta uz 50 latvieši. Nometnes policija lasUv no
gadiem Caritas organizfldjai. A r i Ba- vīriem un sievām propordonill U u -
virijas valdība no savas puses dos tlbām. Kārtiba priekšzīmīga; kad iet
zināmu daļu līdzekļu slimnīcas ap- transports uz Oronu (palignometne
gftdei. Tāpat katoļu pasaules orgāni-p^irplca vairs netiek apgrūtināta)
zādja NCWC apņēmusies «tbalstit ^18 aizbrauc 15 minūtēs.
•Umnlcu. 1 Oļģerta Liepiņā
ņam Jāpateicas par to, ka 100 DP
profesoru saistiti par mācības spē
kiem amerikāņu universitātēs.
LPKDA VADĪBA
Iddz apvienības dalībniekus, kas maini
Jull'dstves vietu vai iscelojull, paziņo
jaunās adreses A. Blāķim (1680 L 8 C 0 , (le
Orotsauheim t>. Hanau, Oermany), lai
savlaicīgi varētu plesatU Informācijas bl
Ietinu.
- M Amt ^ 1 I viencēUenua — Riebeklis, Talants un Sia»
Pārrunājot drošības Jautājumu ml- vas māte. Tāpat še vlesojU Hanonm
a D V nodaļas dubultkvartets II. ilofuS
latvlrtlu (
M. Bisk
. , . _ sagatavoti
varētu vieglāk pārsūtīt tālāk uz sagādāja prieku. - l^pat aotikulijii
Prandiu. Pie Šo abu zemju valdībām vēiēianfe ^ļj^Jļļ^^^^^m i t ^ t ti
griezīsies ministri K. R. Pūsta un L'iSIV'siif^^^^^^^
Selters. Iesniegs memorandus an tab. noz. vad. B . sgio; revisijas komiiHi
augstajiem komisāriem. | r P^.4^„**- »»^^^» ^ W t « un
Karavīru eml^ācljas lietā no­skaidrojās,
ka DP komisijas uz vle-l AIJGUBTDORFAS nometne šinīs disaii
tilm un IRO iestādes sākušas skald- ^^^^^^^ ļ^m
ot atseviiķu karavīru moMlizidlas gS5«?vfkt^^^^ 1^a?S?^lSiiuSa"1;
laiku, brlvpritlbas momentu un IRO Huncis. Nodaia jau uzņēmusi Mkān» sr
piemērotību vispir. Ministra M t e r s Petmoij^^^^^ l2l!S«l^^
a p o ^ J i a IRO ga^^^^^ Žani- S^U" v t t f rtrS^^ee^SS:
v i , lai paniktu IRO statiltu 2. para- VMCAS starptautiskajā komitejā kā
grafā groalianu un saskaņotu to ar viešu pārstāvji darbojai pikv. K anodis
DP likumu. Noskaidrojies, ka groil- ^ «vejnieks.
šana prasa viimai vienu gadu laika AVOsBtmoAa-ROCRrBLnAs aomtii
un gradjumu projekts i^a tam būtu nes uggsdisais latviešu komittjāi pn%w
ģenerilpadomi lileroilna A S V dēle- JJ^J,JļJ
«!!JI?7^* tuvttia k i r t o f aM
nodota Igaunijas un L a t v i j u sūt*
ņiem ASV. C e n t r i l i komiteja atzina,,
ka i i d i naskaidrā s i t u i d j i kārava JĀATJAUNO ViZAf
l^ot visas
tās vīzas, sakarā ar jaiUil A ^ d r o*
tļMjtanihrf hnAtalsBAl CMC Att I ^^^^s likuma noteikumiem. Perso- SHIRIlDn ItCBIBlUSI lililiUrpSm, kas atstājušas v i z f izsaleUi.
^ . ^ ^ • . has vietu, jāgrieJlas pie tuvikl anuh
«•Ptfabŗa mlņe^^^^ konsula, kas nokārtos nepla-tt.
^^^"^ "S;, • No tiem' ciešamās formalitātes.
8818 devufies uz ASV, 1148 ua Aust-tālijtt
un 480 u i braēlu. Bez tam
maiiku Ataitu D P uzņēmušas Kanā­da.
Bradlija un c i t u valstis.
IRO aprūpējamo DP kopskaits
amerikāņu Joslas nometnēs patiaban
Ir 58.212, bet vācu saimniecībā pri­vāti
dzīvo 80.168 bēgļi un vācu val­dības
bēgļu nometnēs 20.488 ār­zemnieki
IRO ATMAKSA DIB^STA
BRAUCIENA IZDEVUMUS
VlrtembergaS'Bfidenes tBO apiibsU
galvenā mītne ar 11 sept. sunalSI dle*
nesta braucienu (ceļa, uztura un pšN
nakSijoSanas) Izdevumus pāc vācu pā^
valžu darbinieku likmēm. Tāpat p8di)ā
lālkfi samaksā art Virsstundu darbu, ttl
Ko viršam mūsu tauUešu - IRO dirbt»
nieku, uzmanību.
KURŠ VAINĪGS?
A0ATE8 KMSm ROMĀNS
(19. turpinājums)
JUR 24. VUtoJis antikvitātes. Protams, tas i r ļoti plaši
tverts, bet pa daļai attiecu uz abiem Dlponlem. Ea perso-nlgi
tam neticu. Dipona kungs i r archailogs ar pasaules
slavu."
ļoti atdogo viņu. Apdomājiet, mīļais Fumjē, cik krt-stUdaidrs.
d k dld«is un apbrinošanas cienīgs ir visu lielā
formāta blētu dzīves gājums — kamēr viņus notver!"
JPatied vārdi,** apliecināja trands ar dziļu nopūtu. Tad
viņi lasīja tālāk: «KVB 724 anglis. Blēdis."
^Tu ndco daudz nepalīdz." sprieda Pu^o kungs. «Kāds
dlvēks izdara blēdību? Kāds advokāts!^ Bankas Ierēdnis?
- T ā d s . kas i r atbildīgā amatā. īpaši saimnieciskā dzīvē.
Taeu ne kāds autors, kāds zobārsts vai doktors. Mr. Džēmss
Ralders i r vienīgais tirdzniecības un rūpniecības pārstāvis.
Viņi būtu varējis piesavināties naudu un pēc tam dzņemties
to no Zizdes, lai slēptu zādzību. Pēdējā atzīme - GF 45,
slepkavību mēģinājums, anglia. Tā mums aticlāj ļoti pla-i
u iespējas. Autors, zobārsts, fridere. doktors, stjuarts,
aristokrāte ar zilām adnim — ik viens no tiem varētu būt
OP 4[k Patiesi, ievērojot viņu nadonftlltāti. vienīgais izņē­mums
i r DipcmL"
Puaro pasauca sulaini un plepradja rēķinu.
fUn ko nu?" viņš Jautāja, kad tas bija samaksāu.
.•Ua drošibaa polldju," atbildēja Pumjē, „varbūt tur mani
gdda kādas ziņas.**
JUdiski. Es Jūs pavadīšu. Pēc tam man vēl nokārto­jama
kāda lieta, ku^i Jūs. drdil vien. būdt man palīdzīgi.**
Drošību polidjā Puaro atjaunoja savu pulšanos ar Pum­jē
šefu.^ ar ko viņš priekš daiiem gadiem bija sastapies, Iz­meklējot
kādu zināmu gadījumu. Mesjē Oills izstiepa v i ­ņam
pretim abas r d t u : JBsmu priecīgs, ka Jūs šim gadī­jumam
veltāt savu interesi,** viņš apliednāja.
„Vai tas Jūs pārsteidz? Tas taču notika manu acu priek-
Sā« un tādēļ tik ļoti graul Herkuls Puaro gulēja tajā laikā,
kad tika izdarita depkaviba!**
Gilla kungs smalkjūtigi šūpoja galvu: Jik, šis nepilni-gās
lidmašīnas. Man pašam bijis iespējams pāris reižu pār-liednitiea,
d k slikti tts panes vēju un negaisu.**
„Wdā rdzē šķiet, it kā vesela armija bradātu pa kuņģi,**
sūdaijia bdģiS. „Un d k āritārttrt dc§ smadzeņu smalkās
iūnu no gremošanu aparāta niķienil Ja mani sagrābj jū­ras
slimība, tad es, Herkuls Puaro, esmu radījums bez Jeb-kādām
smadzeņu šūniņām, bez kārtības, b ^ metodes, es
neesmu neku cits kā cilvēku rases loceklis ar tādu inteli­ģences
pakāpi, kas nesasniedz pat vidusmēru. Tas Ir no­žēlojami,
taēu patied. Bet tā kā mēs taisni par š!m Uetām
runājam, sakiet — kā klāju manam krietnajam draugam
Ziro?**
GiUs, tīšu nrātu nesaklausījis vārdus „par šim lietām." at-bUdēJa.
ka Žiro tids paaugstināts nākošā dienesta pakāpē.
«Viņi i r ļoti (akls un viņa enerģija nav izsmeļama."
«Tāds viņš vienmēr bijis,** sadja Herkuls Puaro. «Viņš
skrēja, drāzās un bizoja šurp un turp. viņš rāpoja uz visām
ēetram. Dria viņš bija šeit, driz tur, un tajā pašā laikā kaut
kur citur. Nevienu pašu sekundi viņš nmovēlēja sev at-pūUi,
lai pārdomātu."
JUt, Puaro kungs, tā nu roiz i r jūsu vāji puse! Tāds virs
kā Pumjē jums patfk labāk. Viņš nāk no jaunās skolas —
visu pdcboloģijail Tā taču Jums patīk."
nProtams, protams.**
„Un tā kā viņš bez tam labi pārvalda angļu valodu, viņu
nosūtīja uz Kroldonu. Starp dtu — ļoti interesants gadī­jums,
Puaro kungs. Saindēts dzelksnis un pūšamais stob­riņš!
Un viss t u notiek augstu mākoņos... Sakiet vai
k u līdzīgs J d kad noticis?" ^
.,Nē, nēl'* iesaucās apmeklētājs. .,Bet — tur Jau nāk mūsu
Pumjē, V d Jums ir kādi Jaunumi?**
Furņjē melanchollskā seja gandrīz v d staroja: „Jfi, pat
ļoti svarīgi Jaunumi. Kāds grieķu intikvitāšu tirgoUjs 2e-ropouloss
ziņo, ka trīs dienu pirms depkavibu pārdevis vie­nu
pūšamo stobriņu un vairākus dzelkšņus. Es Ierosinu,
mesjē,** viņš godbijīgi pdodjās savam priekšniekam —
nnopratināt Šo grieķi**
.JCatrā ziņā. Vai Puaro kungs vēlu jūs pavadīt?"
,*Ja jūs atļaujiet, tad jā. Tas i r ļoti interesants pagrie-siens.
Zero|K)ulosa veikals, kas nekādā gadījumā nebija pieskai-tāms
pirmklasīgajiem, atradās S t Honorē ielā. Pircējiem
Viņš varēja piedāvāt Udus daudzumus persidhi keramikas,
datus Luristanas bronzas lējumus, mazvērtīgu indiešu ro-tas^
adljumus un zīda audumus no dažādām zemēm, un bei-
^ ^ ēģiptiešu mākdas rdtejumus vai-īss?'
2u ^^^U^t^s veikaliem, kuros viegli var izdot
u ^ u mUjonu franku par priekšmetu, kam i r tikd puse
^ī^^^ «fšmlt franku par pred, kuras vērtība nepār-rikfiņu
tūrtdu atzinību un gudru mākslu mīļotāju apme-klājumiem.
Pats Zeropouloss bija mazs. kustīgs vīrs ar
ogļu melnam acim un žiglu mēli.
. Vai kungi no |K)Udlu?,, Visu deņu, visu deņu! Var-būt
vēlamo lietu varētu pārrunāt viņa privāttjirojā? Jā, Jš,
viņš esot pārdevis pūšamo stobriņu un dzelkšņus. „T§ Ir
dlenvldamerikāņu kurlozitāte. mani kungi. Jūs saprotiet,
es pa druskai tirgojos ar visu! Katrā ziņā man i r sava spe­cialitāte.
Persija pie manis i r pirmā vietā. Ļoti denija*
mals Dipona kungs pazīst mani visai labi. Viņš mēdz bleB
i d t iegriezties, lai apskatītu manus krājumus, lai uzdnfitu,
kādi man jaunieguvumi, lai nodotu savu spriedumu pzr
dažu apšaubāmu priekšmetu īstumu. K u tas par cUvētai!
Cik neizsmeļamas zinSSanasI Cik nemaldīga acs! Cik ne»
maldīga nojauta par 40, kas īsts un kas nelstsl... Bet «š
novēršos no īstā iemesla, kura dēļ esat nākuši. Man Ir klds
krājums - vērtīgs krājums, ko pazīst visi mākslas sped»
allsti, — un bez tam man i r . . . Bet, mani kungi, es no­saukšu
visu bez kādiem izskaistinājumiem: pīpju sērijai!
ārzemju un aizjūras nieki, pa daļd no dienvidjūras, pa d l -
ļd no Indijas, Japānas no Bomeo. 8lm lietām man pataitl
nav dēšu cenu. Ja kāds parāda interesi, es ātri novērtēju
lietiņu un prasu ari attiecīgu cenu. Protams, pircējs i lk
kaulēties, un pēc garas IzrunfiSunās es beidzot apmierinos
ar puscenu. TaCu ari tādā gadījumā peļņa i r laba. Jo pa­rasti
es šis lietas iegūstu no jūrniekiem, kam maksāju ļoti
maz.**
Grieķis Ievilka elpu un, sajūsmināts pats par sevi, par ši-vu
svarigumu un runas lielisko plūdumu, turpināja: M
pūšamais ^briņš un dzelkšņi gulēja pie manis jau Ilgi, vd>
būt pat vairākus gadus, tur tajā neīstajā vāzē, kopā ar kauni
kakla rotu, sarkanu indiāņu galvas tērpu, diviem rupji te­stiem
elku dieviņiem un dažām nevisai skaistām mlnerU-olām.
Neviens tās nepieprasīja, kamēr Ieradās šis amiri-kānis
un jautāja, kas gan tās esot par lietām.**
«Kāds amerikānis," runas plūdus pārtrauca Fumjē.
,4ā, jā, amerikānis — bez šaubām amerikānis. Ne Jau nu
gluži labākais jenkija tips. Viens no tās šķiras, kam pšf
šim lietam nav Jēgas, bet k^s grib pārvest mājfis kādu in­teresantu
sīkumu; viens no tiem. kas Ēģiptē padara bagft-tus
pērļu tirgotājus. Es loti labprāt lelaldos sarunā, pastl*
stiju viņam par dažādu cilšu parašām un viņu nāvlgajla
indēm. Es paskaidroju, cik reti šādi priekšmeti nonāk t i ^
gū, un tas sakāpina 1a viņa pirkšanas kāri. Viņš Jautāja ce­nu,
es nosaucu to. Tā bija mana amerikāņu cena, kurā i « ^
rotas ari tās saimnieciskās grūtības, no kurām ari Am^rik*
nav pasargāto. Es sagaidīju, ka viņš vēl uzkavēsies, taftl
viņš bez Jertŗām samaksāja plepradto. Es biju kā apdul-.
ll ^^..^^ ^ nepruiju vairāk? Taču tagad Ir
vēlu. 'Mtad es viņam Iedevu pūšamo stobriņu ar dzelkš­ņiem
glīti levlkstitus, un viņš aizgāja. Bet pšc tam, kad
es izlasīju par lo uztraucošo slepkavību gaisā, es Iduvu *>•
migs un stājos sakaros ar policiju,**
(Turpinājums sekos)
CIEMS U
Y I I IA «a 1I ee L« a• t V i J
S?« dali
n«v un nav ari tiem, Kuru f»™"K
gJJ WuWo daia, gļ«i«8 a h » ^
rort akniņu un nokaltušu e f t r i j^
t t t ^ b r u nokaisītiem
SdTdTvl melnus tebrika, dtoeņus.
h« nebeidz kūpSt pat ^««l'mSi.
He fabrikas lleiasķdttd^dlap^
loki. kuros mauro vfeSl, gaidot saru
S S a S u . Mums jau p « d ^
kovboji uz zirgiem tos dzenā pēc W-dlvBcu
valodu un zinātu, kas tos
niaida, tod neticu, vai viens vin
«pātagu varētu valdīt par simti
vērilem. Tomēr notikumi iet paŗa-rto
gaitu, un nabaga lopiņiem JHlm
ipoifis skārda bundžās, lai p6c tam,
varbūt, ceļotu pāri okeānam. _
Svarigākai* ddvibas paudējs i a l
vidē Ir dzelzceļi Kā zināms, ķaW
Austrālijas apgabalā ir savs sUrfu
platums un Vela&gcrfi pat satek ko­pā
divi ifidl platumi Varbūt laslr
tājs teiks: Kas tur Uels - lai satek
kopā kaut pledi Bet tam, kas ikju-tis
uz pleciem Kvinslendas kvlelu un
kukurūzas labo kvalitāti, i l Ueta ir
daudz nopietnāka. Sal stacijā Ir tris
firmas, kas no Kvinslendas lauk­saimniekiem
uzpēric kvleSus, kuku­rūzu,
kanarlju sSdas un iecienītos
ķirbjoii M t ^ o t i i Dienvldv«lsai
noņSmlHem, tio kuriem «avukSrt uz­pērk
V ^ ^ \ i U un'{abas. ,
LatvlJS pu (abām sauca vienkār-'
ias rita kurpes, bet te Slm vārdam
cita nozīme. T& Ir BBsmalcin&ta lap-bariba
— smalki sagriezti salmi kopā
ar auzām, pildīti Ueloi maisos. Tā
kā flmui ils Čabas uzpērk vasarā,
pilda Šķūņos un pārdod tikai nāko­šajā
ziemā, tad nenovēriamas i r žur­ku
briesmu. Nereti firmu IpaSnleU
turpat vai sanaidojas. Viens apgal­vo:
Tis žurtcas bāk no tava £ūņa
manā, kamēr otrs ir gluži pretējās
domās. Nav jābrtofis, ka kustinot
eabas, itundas laikā nosit piecdesmit
un TOirāk žurku, bet trisielz tikdaudz
aizi)ēg.
Tās firmas īpašnieks, kur-«trtdaju
! ! : « . ! ! ? ^ . padrukns vlr»,
m nespēlē kungu, kādēļ strādnieki
vlenkārfl p«r Wka V *
iŗ nevien labs veUcalnleks. bet ari
dŗgu audzētājs un,'Ueka>'mn S M
dzīvniekus vairiUc nekā Zēlmf
5 ^ «8^ uh pirms nākSaZ
Ki^r ^ P** " ^ « n rirgfem.
SKā,!žSk"Sk?ai^igi
•ttlSnSon^e P^rfo dienu
Prteks"trādnlttf T'*'*'
I •entiņd.^mltem vZ Z"^"
"n^s bailes- vlr. » 1 «a-lO"
kg svarā' ^ ^ " '^"8^5 un
«Irtus kflf. mi- P.!*^ bar ērai poU-
«It komisks, ka to. „ J . ' ^ ' ' - '«spaids
varietē mtkSnul'^^"'^ labā-
^^'«l" zem divroto Jt™'
«™;a; otrs mazs imo, de-kSdēl
vlgiSk?», 25 ^ -