Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1951

              Utvito Newspftper
f>ub}itber; JiniīNledra, Augftft-aori
b. Detmoia, Lagtr, B19^,
jPbont Attfottdorf OL Printer:
jMidnicIteral Slgg. Bfirtel & Co,
iSilbisdi OmOml, Parādies-itr.
IS. Pttblislied twlee weekly.
OretUitioņ ItOOO.
Spoiisor-»&iteraaUonaI Refugee
Orpnintiott. LATV!AN NEVSrSPAPER
Soildleii» 1951 g. S. Mr.
iMsmi CmMļA Ko-mltiji.
Oālveoi
iteksti CuUUt.
lOliīs, V.
U dvāies.
ctdākeljis v«<
BMlaktori: P«
s«U&aM(M
A. imits
par
m
i
-VI
Ainerikai latvieiu laikraksts Laiks
Hidš ar aic&ājumu latviešiem brf-ļvijl
pftsiMiIi rakstīt ASVpreziden'-
[tim/Miilenam VaSingtcmu vē-ifMles
UA Iflgt/lai teui ar sav^
[slHMt nbstfijas prtt j^ķestlbltn, kas
^ jauna v£rstas ) ^ icitišu ka
liedzot tiem ieceļoSanu
Afbdstot lo pasfikumu, lūdzam vi«
ļliti mOsu lasltālus, kas plfrvalda
[ņiļu valodu, ķ i ar! tos, kam sakari
ir anidiskl ruiifijošiem tdutteļiem*
iBflSii orgaiiizid]8m vai draudzēm^r
[tiftt talki ied pai^kumā. Vēstulēs ejsvff» ka l&tvieSu leģions, kā tas
llatets Ja^ jlirnbergas tribunālā,
vācu okupācijas varas Jtiobilizē^
(^'/Httifba, kādēļ tās ļocek)vis nevar
par tādiem, kas sadartkn
ar nacionālsociālistiem^ un
tiem ieceļoSanu ASV. Tāpat ja­ka
latvieiu leģiona viri ir cl-lBiW
» pret boļševikiem un
nslv pacēluši ieroCus pret ASV.
|»ŗa^riem im vīnu ģimenēm
V l c i j i nojdfmētii bojā^^^^^
mSnistei Invādjas gadījumā
baltieSu leģionāri būtu pirmie,
^emtu Jānorāda
»tamais apstāklis, ka ASV
Uit^^Su jaunēkļuģ c^ām
kalnljr iai pašā laikā vinutē-brāļiem
tin draugiem Vācijā
iļHoeļolanu ASļV, kaut ari tie cl-pķ
pn^ ,to pašu komunismu.
Jlkm |84va?|a|iam argumentiem
ārt ic^ kas parādītu lat-
" ^^iājiein ņ0darito netaisnību,
adresējamas uz Balto namu,
ntnii
^qi'i*'»««!5->>T,*gw>»^ »iif^i^*WĶ( i ^jMioal, kuru art plh
Lonuli (8). — Pag. sestdienā kādā
Lozanas slimnīcā Šveicē miris feld*
maršals barons Kārlis Gustavs Ma-nerheims,
izcilais somu karavadonis
un valstsvīrs. Viņš slimoja jafc ilgā­ku
laiku, labi pārcieta operāciju, bet
pag. sestdienas vakarā stāvoklis
strauji pasUktinājās. Sirmais * kara-virs
mira 83 g. vecumā. Ziņa par so­mu
nacionālā varoņa nāvi ātri izpla­tījās
Somijas galvaspilsētā. Helsin­kos
pie iestāžu ēkām un privātie
namiem karogus nolaida punnastā,
bet baznīcās sanēja sēru zvani So­mijas
valiMba nolēma mirušo feld-marlalu
pārvest nojveices uz Hel­sinkiem
un apl»Bdit svinīgā ceremo­niālā
uz valsts rSķina.
Maneriieima mirstīgās atliekas no­gādātas
Helsinkos lidmašīnā, un bē­res
paredzētas ņedēļaii beigās. Visus
savus īpašumus nelaiķis testamentā
novēlēji īpašam fondam jauno virs­nieku
izglītošanai. Savas Austrum-āzijā
savāktās mākslas vērtības viņš
novēlējis abām meitām.
Manerheims dziiņis 1867. g. 4.
jūnijā un 22 g. vecumā kļuva leit­nants
cara armijā. Krievu-japāņū
karā viņš jau nesa pulkveža zlmot-nes
» bet pasaules karā bija ģenerālis
un armijas komandieris. Zinātnē
plaši pazīstami viņa pētījumi» ktiŗvL
materiālus vib;iS savāca divi gadus
ilgstošā ekspedīcijā zirgos no Samar-kandas
līdz Peķingai. Par šiem no­pelniem
Helsinku universitāte piešķī­ra
viņam filozofijas doktora grādu.
Blakus Pērām Bivindam Svlnhuf^
vudam Manerheims bija viens no
patstāvīgās Somijas dibinātājiem.
1917. g., sabrflkbt cariskajai. Krievi-jai^
viņS stājffii somu atbrivošanas ar-milas
priekšgalā^ 1918, g. atbrivoja
Somiju un pārņēma valsts vadību,
kļūdams par tās galvu. Taisni viņa
diplomātiskajām spējām un slavena­jam
vārdam Somija vair pateikties
par savas neatkarības atzīšanu.
Politiskajiem notikumiem pasaulē
ieejot kritiskā stadijā, feldmaršals
9en. Svedlunds >-
Zviedrijas bruijoto spcku
^ lieks
flildai par Hrit ffloiol
Manerheims 199. g. atinl |Arnima||||JM jOkOķm mltm%
savas asemes imdibu. Sd Somllai Mk- ļ ^ VMiJim^ īid
tenigajā gadāf IKfaiamt arNjiui tlrs*^] teori^ hsšnmikmint .
pavēlnieks, viņš vadQa iHņt ār» | ins^ naifjttiiiig^^ ^^t^^
kārtējo Pad. savienības pārspfltu va-1 i^Oaim ail^<Mi jaipļpl
ronlflos somu vtriis tai visā pasauli ļļi^f. f|| j|f|^ ļUtnrtit^l"^
izpekiljās ^ tmkm^ .
slavu. Sal |aikļ2*«g5^
lielā popularitāte pirvirtāi v i s u i ] ^^
tautas tikumirijilāldettt^*^ •
gusi šo kaļti, SĀBiiJa titni i e r s^
jaunā l ^ i ^ i l ^ t ^ ^ teiuddfiiefat
Ja iq^riekšēiil 1 ^ SoinUal
Stokholma (mis). - Kā AP ziņo,
Zviedrijas karalis Gustavs VI paaug­stinājis
līdzšinējo ģenerālmajoru Nil-su
Svedlundu par ģen^Ueitnantu,
ieceļot viņu par Zviedrijas bruņoto
spēku komandieri. 53 g. v. ģen. Sved-lunds
līdz šim vadīja Zviedrijas aiz­sardzības
štābu, pārņemot šo posteni
1947. gadā no ģen. H. Junga 1944. g.
ģen. Svedlunds noorganizēja 18i000
viru stipras norvēģu un dāņu jpolici-jas
vienības, kas i ^ Vācijas kapitu­lācijas
1945. g. maijā tika izvietotas
no Zviedrijas uz Norvēģiju un Dā«-
niju. Viņš vadīja ari Zviedrijas mili­tāro
delegāciju, kad pirms divi ga­diem
notika sarunas par Skandinātd-jas
militāro apvienību. 1949. gada
martā ģen. Svedlunds lielu satrau­kumu
Zviedrijā sacēla ar savu mudi­nājumu
pēc militāras sadarbības ar
Norvēģiju un Dāniju pēc tam, kad
pēdējās bija kļuvušas Atlantijas pak­ta
loceklei*
bija ^ d n a ^liftt^ v ^ ^
tās Udā karaimoņi cm 1 .
āriObrtlgulteiAU^ ta^ iii L
uzlika gandru iiiiļpildān^
mu: saglabāt ipmu ieh)ēu godu; Ta­ču
itrms^tm k i ^ ^ i r t ^ ar ^
!t941 g.
mm
va mmm^iB^:
heimu letāla ppr Sc«ia^ wiarWu,ļJ*g^
un 194i g^ paklaiiuĶīt ^s'sLiSf^^
menta ierosinājumant vhļ4 v i t a ^ ļ « w lavi a t i y ^SSSL.
uzņēmās valstel»^^ M ptaaa "^^jļjj^f
mus, veiksmīgi i K V v ^ ""•^'^ S f t
visai atbildes mlei!f sarunai ar M»* JXk «mra^ ym>
pad, savienību, ļte^^l^^ kā 1918. ļ W $ ē \
savu pienālnimU veidi» viņi 1946.^ ^MV^J'^Jļ:
atvilkās privāti ^bivi. tt laika '^J!^^
toldm^rib^dri^^
dus uz pāris nedēļām atgrtarihi 8o-1 Ar Mgia ii
mijā.
S<»nijazauļ^uilMelāķonomv^m\"i WHtt ^ _ ^ ^^^.^.
dēliem. Bet tur, ^iomu^^U^ iiā-ļfciirtTOi nmUmm»%:^_m^
kotnē īstenos savtoiifiik^
pfirVērSdt tos lieļlci d a r i ^ ^^''SP
I maŗSala Manerheima tm turpinās Jatii itam mmm, M flU i
Idsivot
un Trūmens
•im
™ J i a ^ ^
'ŅOmķtmk (S).-^ Sabiedroto kaŗa-k
priekšējās vienības Bietumk^-
'"l^flfm^virtās^^^i^^
is ar vienmēr vairāk pieati-pretestibu:
ūh ziemeļu iedrknt
vairs tikai 10 km no ienaid-cdmpētās
Se^ Ari vidējā
amerikāņu 10. armijas kor-ai^
ānv turpina virzīties uz
Ziemeļkorejiešu 2. korpuss,
bija iesaistīts dņās telpā ap
sakauts un pitelgi iznicināts,
ļrfe Tanjangfts Ieslēgtais ienaid-
I karalq^ka; kura atsevišķas s l -
vleidbas mēģinājušas izlauzties
dienvidiem, atrodas bezizejas stā-un
paredzama tā drīza iznld-ģirņii^*^
- I
jlli^iwtipriiiitu
_;jMiiē k d r a ^
'"'^ cettira; nosispuroi^»..^
P lēsp^
^ tād|;j^^^^^
laaoailn «ivfaUjļj ^
s panākumus šais cīņās gu-turku
.vienības, kuru pelēkie
mēteli jau no iztālēm iedveš
^ em bailes. Savā iecirkni pēc
sīvām fuvdņām ar bajone-ieguvuši
H km territorijas.
ķļnieSu vajāšanā piedalījušies
I turku Štāba virsnieki. Cīņās Ko-i^^
saisttjusies ari pirmā sieviete
viņi
|-S %aBb«pw eib»ti*ieusn wT^» in«^
^•ies kongren
SuT valsts w k r e ^
^ ^ ^ ^ j i i i M ^ ^
ļvjutilttem uc.r
alMe#3u^.^Pēdēja
liet mājas un atomu t>um»» -
MvaUtiti Ienaidniekiem!
tripJāiiļ, metēju! MIIAI
aiSaJias tvvumS ^^^nm
ļi^n. ģfmene— tēvs, « i ^ :
.*dēU.TTie ir gauži klU«i^Srt0iJ
d i l i viņi apēd f6 klaipus w ^
^Jo pie galda vietas tlkri^» i..
Illkotēni, no kuriem aa«*
4J miljardi bruņošanas
vajadzībām
bnidona (U). Anglijas ministru
lents Etiijs pirmdien apakSna-w
jauno Lielbritānijas
~' ļiofenfis plānu 3 gadiem. Etiijs
ka izdevumi aizsardzības
ļadsdbām šai periodā sasniegs 4,7
Jardi mārciņu (apm. 55 milj. DM).
* bruņoto spēku skaitliskais sa-ļvs
jau š. g. 1. aprili sasniegs
KtKJO viru. Tanku un lidmaSInu
ļukdja līdz 1953./54. g. kāpinās
Ministru prezidents pa­ka
mUzIgie aizsardzības iz-nevar
neietekmēt ari vispā-ang{
u tautas dzīves standartu,
. fomēr jādara vi^, kas vien ie-
SJaros miera stiprināšanai, jo kaŗS
JUt neesot nenovēršams.
lidotāja —I bij. Turdjas galvas Ke-mala
Ataturka adoptētā meita. Lī­dzīgus
paņlkūniiis guvušas arf' grie<^
ķu karaspēka ivieņlbas^ kas šajās d -
ņās piedalās pirmo reiz. Ari tās ap­liecinājušas
izdlas spējas īpaši tuv-dņās.
^ .
Tajā pašā laikā visas pēdējās die­nas
turpinājās debates Lēkistaksesā
UN politiskajā komisijā. )^o 60 UN
valstīm šais debatēs 34 jau izteikušās
par piesliešanos amerikāņu ierosinā­jumam
izsludināt sarkano Ķīnu par
agresoru. So valstu pārstāvju vidO ir
Frandjas, Dānijas, Holandes. Beļģi^
jas, Nac. Ķīnas, Ubērijas, Islandes
un Dominikāņu delegāti. Libanonas
pārstāvis Dr. Maliks ierosinājis mīk­stināt
amerikāņu plānu.
Indijas delegādjas vadītājs sērs Be-negals
Raus ziņoja par Fekingas val­dības
mājienu, ka ga^jumā^ ka Ķīnu
atzītu par agresonŗ, tiktu pilnīgi iz-nldnātas
jebkādas izredzes uz Kore^
jas konflikta nokārtošanu miera ceļā.
Indijas delegācijas loceMi preses
pārstāvjiem paskaidrojuši, ka minētā
Rauša informādja savukārt balstās
uz Maotsetunga norādījumiem.
Sai sakarā jāatzīmē, ka amerikāņu
radiofona komentātors D. PIrsons in^*
formē par Indijas vēstnieka P^kingā
ziņojumu savai valdībai, ka komu­nistiskās
Ķīnas valdība devusrl rīko­jumu
saviem bruņotiem spēkiem
pārtraukt cīņas dienvidos no 38. pla­tuma
grāda. PIrsons sacījās zinām,
ka ari Zviedrijas valdība saņēmusi
līdzīgu informādju savukārt no sa­va
vēstnieka Pekingā.
FiUNCUAI 8NIi!»8 PALlpZlftU INDfHp^
VaUngtnn (U).-« Prezidente Trfl-ļ nepledeiantt irtMi jbilvb pMR^
hiens īin ,Frand]a8 ninistou loezl- pallddba. npit Biņ^^
dja savu viedokli padariļoMi
gu no 4^valsti4 ķon^ip:^
tiem^n jaf Ift ned^ imM%
atrisinājumu VfiSias M It
kal tad Iranči p i i v i ^ ^ n ^ a ^ ' i ^^
iespējid miera saglabāšanā ;^n|d-jas
apbruņoSanai. Trešā svarīgi, var-bOt,
Frandjai sāpīgākā vienošanās
panākta jēlvielu Kontroles jautāju*?
mā. Tieši še fihanēu ministrs Peis
līdz šim piedzīvojis visstingrāko
opozidju un ni^pmlerinltlbu.
'dirasd atonls eliaaii^ Tlii iiiiļJBIt
vttliiiiikb ^
viiiiigla mfm
kibMNuiv» UUb
k- w^^^^ft^9^^^^^^^^ _ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
abi valstsvīri bija vienojušies pirm­dienas
apspriedēs. NOinistni prezi­dents
Plevēns amerikāņu preses klu­ba
rikotajf preses konferencē otr­dien
paskiiidi'oja; „Frandja ir Amef^
rikas sabiedrotā uņ ne tikai draugs
vien labajos laikos." Viņš uzsvēra, ka
līdz 1953. g. bdigām Frandjas bruņo­tie
spēki Eiropas aizsardzības armijā
bfts pieauguši līdz 20 kaujas divIĀ-jām.
Tālāk Plevēns izteicās, ka Fran­cijas
nasta Indoķīnas kara laukā
turpmāk kļOšot vieglāka*
Abu valstsvīru saprašanos Tālo
austrumu jautājumā labi informētas
aprindas saprot tt, ka Plevēns panfi-ds
Indo^nas konflikta atzīšanu ne­vis
par franču iehiēju koloniālu ka­ru,
bet par starptautisku komunisma
izraisītu nemieru, kura apspiešanai
[U prese ar nedaudz izņēmu-atrist
valdības ricibu par pa-nepiedeSamu.
Times norā-ka
jaunais apbruņošanās plāns
reālus pamatus Lielbritānijas
J l a papildināšanai, kā ari jau-vienlbu
iesaukšanai un apmād-
•j-_Ari News Chronide atzīst lie-
Mevumus par pamatotiem un
• — f,Mēs varētu darit vēl
vairāk un pāriet uz pilnīgu
«ainmiedbu, bet tas radītu pā-ii^^
fts neērtības un neapmierina-
Vtes savukārt vairotu labu augs-
"'^'«isma ideolog
Japānas armija bus
1 milj. vTru?
Maskava (11). ^ Padomju aģentū­ra
TASS publicējusi ziņu, ka ģen.
Mekarturs pavēlējis japāņu valdībai
jau pag. g. decembri sākt 1 milj. viru
stipras armijas izveidošanu. Ari Ja­pānas
kara flote aptveršot 500.000
tonnas, bet gaisa spēku ricibā nodo­šot
1000 lidmašīnas. TASS piezīmē,
ka ziņa nākusi no labi informētām
diplomātiskām aprindām Tokio.
Pravda pirmdienas izdevumā šo ziņu
publicējusi redzamā vietā un piezī­mē,
ka visos svarigākos vadītājos po­steņos
paredzēti amerikāņu virsnieki.
Atombumbas kalpo ari kaja novēršanai
Vašingtona (11). — Amerikāņu gai­sa
flotes izmēģinājuma laukumos
Nevadā kopš 10 dienām notikušas
3 smagas atombumbu eksplozijas.
Smagākā eksplozija notiJca svētdien,
kad zibenim līdzīgu gaismas strOklu
pavadīja zemes trid atgādinoši grā­vieni.
Ari sestdien 80 km rādijā no
notikuma vietas iedrebējās namu sie­nas
un šķindēja logu rūtis. Amerikā­ņu
atomenerģijas pētniecības komi­sija
Vašingtonā paskaidroja, ka šeit
dariSana ar parastiem „kārtējiem"
atombumbu izmēģinājumiem. Poli­tiskie
novērotāji ASV galvaspilsētā
turpretim apgalvo, ka šīm eksplozi-jām
varot būt ari vēl dts pamats.
Ne jau bez nolūka atombumbu eks-plozijām
šoreiz izraudāta tāda vieta,
kur tās ietekme ļoti labi novērojama
tālā apkārtne Spiegiem šoreiz ne­maz
neesot ^ adzējis lietot Ģeigera
aparātus» lai konstatētu ap&lfainošās
eksplozijas liesmas, kā ari milzīgos
grāvienus, kas bijuši dzirdami loti
lielā attālumā. ASV aviācijas mi­nistrs
Fainleters pirmdien apstipri­nāja
šo domu, pasvītrojot, ka atom­bumbas
tikpat labi kalpojot kara at
baidīšanai, kā tā uzvarēšanai
Sevišķi to var teHrt, ievērojot ap-s
t ^ , ka amerikāņu konstruktoriem
izdevies visos sīkumos izstrādāt plā
nus smago bumbvedēju būvei, kur
kā dzinējspēks projektēts atomu mo­tors.
Šādas lidmašīnas var sasniegt
1290 km stundas ātrumu un bez deg
vielu papildinājuma nolidot 03.001
km. Triš atombumbas, kas sver 450
kg, šie jaunie bumbvedēji var nogā
dāt jebkurā zemes lodes vietā un paM
atspiesties Sav. valstis. Apkalpes lo­cekļu
pasargāšanai no radioal^tivās
iedarbes, lidmaMnai iebūvte pieckār
t l ^ bruņu platea.
AVSTE17BfVXCIlX TEBBOUZE
JAUNOSI»
Drezdene (s). Vācu bkdnlikam
18 g. V. Jozefam Flādem, ko» kā z i ­nāms,
noti^ja uz nāvi par pretval-stisku
darbību Vādjas austrumu jos*
lā un par slepkavības mēģinajunm
ar iepriekšēju nodomu, sods tiģad
pārvērsts 15 gadu pārmācības namā,
SI austrumjoslas ftesu iestāžu pOdbā
piekāpšanās izskaidrojmna ar plašo
protesta akdju, ko izveda Brivo ju*'
ristu organizācija un Cīņas grupa
pret nedlvēclbu. Tafiu ari io soda
mēru rietumos uzskata par terrora
soli, un nevienam ari nav noslēfmms,
ka 15 gadu pārmādbas namā austru­mos
praktiski nozīmē to pašu, ko nā­ves
sods. Flādem pieder tapd vācu
nadonālajā jaunatnē plaši pazīsta­mais
teidens: , 3 r i ^ a man rnlUĀca
nekā dzīvība", ^ u apdetināja par
pretkomūnistisku plakātu izllmēša-nu
un par aizstāvēšanos pret tautas
polidju ar kabatas nazi.
Tajā pašā laikā nāves sods pie­spriests
kādam dtam vācu jaunie­tim
— 22 g. V. Arno Esem. SfKrie-dvms
balstās uz tikko pio^mtā BUe-ra
aizsardzības likuma pamata, līdz
kura publicēšanai jauneklim detumā
jāgaida vairāki mēneši, jo nebija ne­kāda
likumīga iemesla viņa notie­sāšanai
tetka^ lnf«a 1^ eOvilniĻ
mtnAi l i b l a i ^ ^ pMla i UM
paiBi krisiiMi ttaŖNtf M (IR
kal apmlMfiiAftt l a M l ^ i m «th
tofOtta IttaMet m mm nāwķn ftn
raa kIrL Un art Mwid ralniii, U
lepriekiēiia «rt paiariei ioirt II-Jnil
tikai g ^ M t a , llakaf/ima^
vMaiiA M l painilas k|ira aagili-volillt
kaa «ad i i | aok n u i Nliaa
pareģata al«m d ^ M L Mto ifAMS
Oli lUtai, ki avfimm barbaillIlBa
pie ttpspaa m JhUaa attMOhiiii jal
pie taas sagrilUai viŗtt pir vlila i»<*
mi favratvrt Krenļa fitoi iiaittili
tver laroēns, lai iibtii sevi aa if»
drandētUa.
Bet naiaii l i t e a , ka drfnlp tttt
slikti lalkiiiett vm prasa īio aavlMis
valdnlekie&i gtsdra pritr pm tOft^
daiH «ftiat lai Jfl rdi iewea vMl
Min patiesi miers, droRba v i Mv!-
iNi. Bel Ja im Hda gudra piila tsi
lUreMbai nav Mib «n Ir pieiaMai
daiites, f t t p ^ k)«dai, tad klai gia
par lo JlatbOd? JlatbUd vMe» «
pie tam aolMirt; JialblM aif tatt
t i M ^ m eDvikanķ kal ti giiidhM pie
« v a i nuuii kurnēs» Ja arf vfej^ Ir
DdiatbUdln par savas valsti MdM*
im par savien valdnlekieni. Ja m
ioMd m i i stivan beidftaiia OMOI.
varMI pat pIrlMmilie pāri i l mā^
Ud. lad U BeviflBi i^tanl airaatiM
no ttem jiiiiiiknleflīt Udm^tei^
nmm milek mām pafa kftdas» pat?
rebifli fcanJiBktlra ua eOvēka veaa*
lab prili* Mb sevibuiiiei kafu kara
^ » bel n i B i i bilvnm bet dņai inii
BepMoitai un, mdiluil l0i ar dm
atgbbB. T;P.
lalknkita lAĪVIJA
apgādi un rēdakciļa
ar I. g. Ifebrairl p i r v l e l o j u i l e i m misu Jauni
adrese Ir:
(13b) Orafeiiaschav/Obb., DP Camp,
Lettisdie Zeitung Latvija
Lfldtam nllia iitalridtaMw^ abanaiilas, pirativjus «i
apgida klhmtai vls« kanāfitmāimĻ naudas pirvedumui ne.
iittjiimui torpnik adiMlI iB augtetn^