Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1951

              - Jf?k»jn»i tmm riņo.
^^«««^t pie pdikaidfojttiiiiem par
^ ; * t l i icgHiamt ģimaoti Sj
Piipratiiiim n o v ē ^ ^ piikatv^^
Jam, to ģlmanai millņaa temimte-pa0Mlm^
ta^
t i k a ! Ziemeļmi.
.n«-Veitiaaē tovoJ<*e fineniniekl.
Sestdien. 1951. g. 3. fcbaUMl
aa.
mikta
tā btijBri ci-lietot
^mettt no i pem»»n. Ja
fiim maiik%^^ w^ apalrl»
Z k i i ^ . « a tM^^ « īrnieku, B^Jiņaa domātas tiem ār-ļau
la^d aUtL. Pašlaik i«I va_r npileetteeiikk - lēmuši nalttct vaMii
ua Bilefeldi, kur iekārto 300 dd-
^ . _ ,4leilbiii
JtŗedķN (itiMt 4i|ikiu Ml «fevļetfm;
mljjņu bttve vH na» lakta,
ka to «ivikl lafti
wl^bļM <xH itirldnielcu
d4«»)anK> Mok<t (Slenuag)
Iri, jļ» 10^9 dO^em
. . ^ ^ 4ivlem <fiSw)ltJli«i
vUmi lM«SJa lM)a. Ite dzivolcia. Ini
Mittv no divfim - 10 un M k^^; nt
«lllņt llMliin, aipAL » kv. m liela
"^m,,ļUaik»aAmp» pv dtviMB
m^kllMn vtaM vannai totalNk kaa
'mm, ir «f vi|M mugitavi. Ota»
kloMti latnm dtlvokUn^ m mm
WmimaM m ta«ma ipkuriai*
palikt
Zieme)ieinfi - VestniS dīIvoioSie
gui opmļiip» l i r pļmikmi i i ^
f ? ? ! * ^ ^ ' * ^ ^ irf I i i iixsi
labklājības nozares vadltāiam X
Niedram, (21a) Augustdorf b. Det»
vmkct4ud , kUumr vēBlals. Sdhzl-vlori dulz dloedģoatt . avdārers­i*
disku ģimmies sastāvu un nodarbo-ianoa.
le^rlekiiia iemaksa nav pa­radāma.
moizViKNi^^
IRO 1 ^ ka k(^i pa^ e* novem­bra
totķitUtt skaita pastāvīgi piaau-dtis.
NovenOMn pamatnomatnes at-stāluii
10379 DP. Visvairāk aI«alo-iuH
ua ASV un Austrāltju. 41 mSne-ia
laikā ar ISO paBdaAHt iz^etofu-lies
mm bāglt. bet repatriijttifei
7149i Mo imW7 pie IRO refcistrt-tatitm
b ^ em DP ncmietnēs vēl ua
ixce]oianu gaida sesm
iu»jumci|g
t S a l UK
Jams no'p&sC 14—10
fgņmofiit lestdlengs nn sfētdlanas.
Alal^aandta P1 aiika un EŠ^
dolfs Plauks — m) Neustadt/
HoUtein, B^(mal Seeoni^ School
AndrSjs Šfcujskurbe —
Stuttgart- Bad Cannstatt, bei Stutt-gar^
Punkkasema Bl 2, Zim. 33a.,
,.*Hie| w#li|r^:flr " ^'^^'^
lipi. ibeater i S d i s ^ ^
D l t r l c h s Loebēfs — iMM
Sātot rakstiskus Jautājumus, atbil­dei
pievienojamas pasbmarkas. tCK
Juridiskai noaaret domātie raksti
turīgāk adresējami: (na) Angītft-tof
bel Detmald* Lag«r» B l 9.
1 n nmUameillai pMiva dulm
v;g«R^^lMaam darbu l^iiļijmrl^^ ibsls^ms.
vtenuatkaiņrbl «IskfrlkttSa iSmSidittini Jlbat labai arods
prsIM utt veieUbst
emigrēdiss aasara Issludinilitsi Imlols-
OSI nofiikitmus sekojoUsm aromemt
ll^^iiaimniikifia, laukstrādaliridmn. nsnv»
dariem, mOiitiekitm, msOīaaikiim. ints*
niertem«ms«haiiiķleaL srchltektitm, ml|*
kalpoajtem»^^ Uiteni^tmHilektrtklem. ka­lējiem,
vifpotSliam, aaldaiaki^ tlakm»
kt*m* miisiiiikisiii, mlb<du gsldnitklem
ue. metālistiem, kas plo aoasola atzinu­ma
īsspiecicUmi Btatilijss ssimniceibai.
BraziUla iiapieprasa Ieriķus. tirgatSlus,
dribniekut, viesmīļus un Irisltrus*
vidftājs, ar
ksaītfiuk īsfafiai^ un
aiāie^iMIf ar labām
Jlnlxvaida val^^^
. ^ I Ļ sp^istaelk iHiana*
' w 'tmvailiisnsi plinofcini ua
JU^ Sll m ^ isdā. Pleaem
^ d s m\ vieus, prlek^oka
ļur j^iiakaaiām siniisnām
Vi m r^dio ptederumu amrē ar
, ļhltSSm^
^KāiManss n^uErtiunr lā als^
>flssli|r|fa» nda 4S i . V r an aisl*
^iObārfsidi aatftt vskK
viaainiakiam; Jealmra vi»
11 BfWM.|dii sviesti ksrim^n aa^
ifiSbs vieta Dime<ļln«l vMk
aaim* "veeuiiis ads si m
masiiel aafitskt* Plsteiklsnfi
;tlemsnt7iscement birojos.
IjS k M bssātnieks »S|k«laa^
isiassi mekia prĪN^^ bczMrau
pSrir JSilldz tlftums nt t gadiem. Saim*
nieks nmā frsnču. spāņu, sngiu un vicu
^k^u^sjss ntdon. botsninksit Imti-rent^
^
latviešu
transflcentrus Ven-torfu,
OlikāMi un mankanaā pie U<i
bduuĻ aarucis m 3S00.
««Aizgādības darbā sevišķu rosību
parāda DV organizācija,*' teica pār-stiivts.
«Ileiāko artavti Mz ttjn de-
*vu£l Anglijas un Kanādas DV. Ka
vācieši un viņu sociālās iestādes pa-lMm|||
f||iŗafip^m ippelBi'iron*
^ lil<^tādi vāculltādes ir lojālas
sadarbībā ar latviešiem.
No tiem, kas jau atraduši sev dtc-
Su eksistences fmiatu zem kājām
kādā no at^flras z^nēm, gribētos vē­lēties
lielāku atsaudbu Akcijā pali­cēju
aiķaistišanā, jo no pabalsta, ko
gangi un nacionāli
mfesā vāi» darba pārvalda, bmāk
Pļl ja loturam. kamēr drānu
lliivu ief^iM pietrūkst Slimiem t
Mdzbēmu ibnenimlitāvoldiair aC
Pilnāka. v
ilbmetņu skdās parallēli vāeil'
itundto māca arī mālēa valodsi
Latviešu skolotāji savu darbu vflģ
bez atKdiilbas, ko kidreia ^<mibaii|tt
dziļā pateidbā. Pašaizlle^ stiMi
art apgabalā pt£m^
turas darbinieki, būdami paBdUgi
piemiņu un uc aktu sarīkolan(, Va*
ču fodta vi8iwttitoia tr laMil m
viskās sejas im sujas sagl^bOanai
ko daiMbrt Ari«ia i z n k^
^Tide un materittisms. tād^ bniņisi
kas sargā mūsu garigo un ni^deiaiia^
kultūru, k d d ^ im jo e ^ m
kaunēsiRM vārda - l a t ^ ! * *'
Kurp v8as izceļot vācieti
Vācu prese pēdējā laikā daudz dis­kutē
problēmu par vācu bēgļu orga­nizētu
izeeļolmi. Pagaidām, fi^i ka
vācieši tālāk par diskusijām šinf
jautāiumā nav tikuši. Bundcstags
Minētajā sanāksmē ParliOI» kā at!
sekojcM Mariala pUna organiii^llas
darba k<»nisijas kmitetencē Vādja
bija piln^estgt pārstāvim Rtetum-vādjas
suverenitātes pakāpeniska
gan nesen nolēma uzaicināt vald9>u atjaunošana valdībai beidzot deva
izmaksāt tādimn izceļotājiem, kam
Jau visi dokumenti kārtībā, no nastu
izlīdzināšanas fcmda pabalstu cela un
bagāāas transporta izdevumu legša-nai.
Ari Maršala plāna valstu stmā
notikušas apspriedes par darba spē­ka
izlīdzinājumu saimniecības inten-sivizēianai
atsevišķās vals^. Šā­dam
nolūkam Jau 1948. g. aprIU Pa*
rlzē pieņemta sevišķa konvencija.
Galvenās darba spēka pārpalikuma
zemes ir Vācija, Itkuja un Bolan^.
jSprot angļu vai vScu valoda. Prlekftroka
vtenlnitkiem vsl rosui ģimenei, — Kādi
elts grimatrOpnieelbst usaimums
dāvā darbu fotogravSUJam. retuHuusm
us sUkUi un fUmas, msllnburUleim*itno*
tipistam, msllnburniotm • menottpistam,
rokas burtticU», ofstitesi^edSism un Uto*
granks simitijsm, Jāprot anttu vai vācu
i VSUK»*, vecuma robela apm. N gadi
Ai^AH, Irtia. Narvēģila m Kanāda
oieiM DP amaMekoa
Aiuiija piedivā darbu suku un slotu Jļ^t^Sfiuft}^*i!SSn^M^^
p&f$m sr.S māre. atslgojumu nedili. MiS?.J^^
uoe^ īsiK^ipil^^n DoraKHDu mei»wr«m ^ m ii^ogranjaa HH
ir prskid metini* toigramm* Vecuma tobela apm. 80 gadi,
me
lOiiUet jijpfot angļu valoda.
IrIJa mektt iekoļ<^us smatniekus; nsm»
dari-gsldnieku kuģu bOvētavsi un remont-dsrbmcai,
ķieģeļu meistaru pie automi*
tlskis tvaika spiedes un ķieģeļu glasila- almājis ar priMdi pil Ķiddier un
Ufk msilnSn -~ atalgojums i-7 diirc.
nedfJS; dirjba vieta nubllni, priekiroics
KKSS g. vecim sievietēm ar nedaudz
angļu vai vicu vsledis sinSlaaām; tek*
itnmallnu mechaniķl un adSmō maUnu
monUert>msiSnu uzsUdlianai un remon-teisnsi,
atalgojums S mire. nedSļi, pie*
t^tim ITds SS g. vecu.
Korvlģlja pledivi Oslo darbu diviem
bufiliftiemr diviam kiileju metitārlem, dl4
viem/ofaetteapiedSjlem, Ittografijas
boratbriju m«iUimiii t^ litoi^sffjas f64
titri un Iniealert-koastrakiara dselss
augit1|>0vju projektēšanai. Ugums ji*
slids 1 gadam, prtekiroka vlaalnlMem
vai prselUem bezbērnu piriem, ne veci«
klem par 15 g. — Kalgārljas, Albertas
prov., optisko instrumentu firma niedivi
darbu fe'eapatittti epUskOk etsktrilio ba
mlraietitbsi InsMmentu labetilm ar
150 dol. akuma algu mSnesI, vēlamas
anjiu valodas idniianas.
Kersmiķim*t!miajsm darbs porcelāna
un mālu trauku fabrikā, prlekSroka vie­niniekiem
vai i>ezbēmu pSHem. «- Ma*
ningā, Albfirtas prov,, meklē »-S0 g.v.
•l«Ht!a*Jil «etttw.^tiai.ti^ 3
ki^m.
ieteikšanās
ment birojos.
RssetUement Flsoe»
iespēju Izceļošanu r ^ ē t ar divpu­sīgiem
Ukundenu Vācu stridniektii
interešu aizstāvība āraem^ tatpīd
atkal piekrtt atjaun<^ām kohmilā-rām
i^rstāvlbātiri. Pifn^ Itgunni par
strikinieku ekfeporbi Vācija jp^kstl-
Ja pag. gada li jūlijā ar Praūdju.
Trūkst pilnfp p ā r d ^ par Ifdž
šim hct^cdMo irtcu strādnieku skai­tu.
No militāro vUAbu nrganlzlta-jām
akcijām kaut dk steltliski no­zīmīga
bija tflcal „ i ^ o n Nordsee'\
kas vervēta sieviešu dartrn spēku uz
Angliju. Rakitutfga toties Ir Izceļot
gribētāju statistUai to^ sakopojis Le-jassaksijas
laoeļ^tenaa l^trojs Htoo-verā.
Birojs pag. pdā r e j ^ J I s pa­visam
9100 Intermntu padmna
meklētāju tzceļošanaa lietās. Ko tiem
2500 i^Ua notdkta mērķa; ITM gri
bēja Izceļot „uz al^JūIU^ bet 7Mū
vt^ārši «Izceļot no Vāct]as^ Ua
reflektanti, kam acu prtekšā kaut
dk noleflctāki mbķi. minējuši via^
pirmā kārtā Austrāliju, ASV un Ka­nādu,
bet sarakstā netrūkst gandrīz
nevienas pasaules zemes.
Pieaugtāals bezdarbs vādešu Izce-ļošanas
prt^lēmas tlloil vēl paasinās
Saimniecības speciālisti tomēr brfdi
na iestādes neveicināt arodniedski
izglītotu un spējīgu darbinieku Izoe-i^
nSUSi^
un nekaitēbi pašu vabts Interesēm
. . .... '^mn.
latvifitt i i vini Uem
oriaiOs^v^
II kenkuiia un fmvls p i ^
algu. tfs angļu prlekinlectbas
Jumu koris valrikas dsissmai
skiou platli.
dHNmts anraa un lOpim*
HKiāTAvga iMmMHMi, ateiilalnā, ^liiiiii
lis vieu sarkanā Imagia nedsiea
^Emaif^ifSb^ bQaJtuSSm^
vtaitt sarkanā kntfOa dsibUMm m
m^oas kamitaju. Abu tautu
i z u ^ ^dtmym nākobsia '
NEīSITIll^ neniez
Unde^ A» oSiift un A m
ItveliliSM
VAi^ififAi uni-:.. -
ims 1* IMMS avii
v $ smcsi savas vai dta
M stetasaaiiis la allbt- ^
aa la skabiaa, |a ailmis \
varam atrssttas besitslis
taatle^, ao kariem divi trailsldi w
aadai» kitvitla tautai. Ir ki rilellt
silvaklti patreis iMsaaiks mU
aiŗataa mavm ataaa - asas.
saail aslva^ taatliia fli
aiīnMtttt ias^»iatwiaaam?teim.a« Jgb
M glābt a«^rast|ņi».iilģW^
a
i *
AGATES KUSTI BOM^S
(43. turpinājums)
1^ Slilpkava tātad tuvojii sava upura gsildam, Iedūra dzelksni
tfdaot uz vietas izsauea nāvi. Ja ari Zizele būtu iekliegušies,
^motora rūkoņas &^ neviens neko nebūtu dzirdējis. Bet Ja nu
;jtamir kāds būtu dzirdējis — nu, tad viņas kliedzienu iz-iskaldroja
šf lapsene, kās, lūk, sadzUa naliūķi.
^ X i Jau teicu, tas biji piiniHr. t Piet^moi - - k ā tas
fbatiesi aif notikit ka saindētais dzelksnis tiek atrasts,
liekami slepkava to ktksl ptavāe, noziedzniekam tomēr ir Jau
•isbdroKnāta irtMpšanās, lībiskās nāves Iespēja tātad
aiRN^. Noziedznieks nevis izmit pūšamo stobriņu pa logu,
"bet āiibāi to aii kāda sēde^n^ kur policijai, Izdarot Udmašl-
^nas pārmeklēšanu, tas ar! Jāabrod. Protams, policija tūliņ
> nolemj, ka šis pOAamais stobriņš Ir slepkavības ierods. Udz
' ar to paceļas Jauttjums par attāluma lomu nozieguma gaitā,
un, atrodot pūšamo stobriņu, aizdomas tiek novir^tas dtā,
Japridiā lūplgl bdcalkulētā virzienā.
Tliēu es nevarēju atķiivoties no domām par lapseni. Ja
dairiņva to bija paņ^nlļ Uda lidmašīnā un palaidis vaļā zi-ntai^
i»slcholo0dcajā i^osnentā, tad viņam šai vajadzībai
bija ari kāda maza kārbiņa. Ar to ari izskaidrojama mana
aiņkāra par pasaā^ somu un rokas bagāžas saturu.
; Un šeit rikās pikilgi negalata attīstība. £s gan atradu to,
ko meklēju — bet, kā man JOfilta ne pie īstās personas.
Gēla kunga kabatā atradās gluāi tukša, parasta sērkociņu
kārbiņa. TaCu Normana Gāls, saskaņā ar liecinieku vienprā*
tlglem izteidenlem, na rdks nebija devies lidmašīnas starp-
^ā, bet tikai piecēlies, tai dotoa ua tualeti, un pēc tam at­griezies
savā vietā.
Par spīti visam tomēr bija kāda Iespēja, pateicoties kurai
Gāli varēja veikt neiespējamo un izdarit slepkavību kā
to liednāja viņa kofq« saturs.**
Jiana koferis?'* vaicāja Jaunais zobārsts, un viņa vaibstos
Eavidēja zbfiāma jautrība un reteē mulsums. ^Vaļsirdīgi sa-ot,
ea pat nemaz vairs neatceroa, kas tur Isti bija Iekšā.**
Puaro viņam laipni uzsmaidīja.
/ ,iTlkiii vienu minūti imdetlbasi Es pie tā vēl atgriezīšos.
Bet vispirms atstāstīšu tlk^ savas pirmās idejas.
No ie^jsmlbas viedokļa man tātad bija ^tras personas,
kas būtu varēiuSas nogalināt Ziseles kund?.i: abi stjuarii,
Klensijs.im Gils. Taču tagad es šo gadījumu aplūkoju no
dta redzes viedokļa, un proti — no iemeslu viedokļa. Ja
iemesls saskan ar iespējbn tad slepkava man Ir rokā!
Taču es nevarēju i^ko līdzīgu sameklēt Mans draugs Diapss
ne vienu vien reid pārmeta man, ka es mēdzot lietas tfšu
prātu sarežģīt. Taēu gluti otrādi — šai iemeslu problēmai
U devu visvienkāršāko ietērpu. Kam gan tas n.^ktu par labu.
Ja 2i2eles kundze vairs nedzīvotu? Katrā jOņā viņas iminā-mājai
meitai, jo t§ mantoja tnaSumu. Tad es uzdūros uz
dažām personām, kas atradās Zizeles varā, — Jeb, teiksim
tespējams, ka tās atradās viņas varā. Es stāvēju izvēles
priekšā.
^ Tikai vienā gadījumā pārllednoši un nemaldīgi bija kon­statējams,
ka kādam pasažierim bijušas attieksmes ar na«^lep*
tevoto «rtmcūzieti — tā bija lēdija Horberija.
Lēdijas Horberijas gadījumā <emeidi IHja skaidri. Dienu
^rms notikuma viņa bija apmeklējusi Zizell, būdama pilnīgi
, {Risusi. Viņai bija draugs, kāds jauns aktieris, kas ļoU labi
būtu varējis notēlot to amerikāņu pircēju, kas Iegādātās pū­šamo
stobriņu, kā ori piekukuļot Unlvcrsal Airlines ierēdni,
lai tas atļautu 2izelei lidot ar pusdienas lidmašīnu.
Stāvoklis bija tāds. ka man bija Jāatrisina tā sākot, dlv-daļlf^
problēma. Es nekā nespētu iedomāties, kādā vefcāā
lēdijai Horberljal būtu bijis iespējams izdarit noziegumu; un
no otras imses — es nespēju Iedomāties, kādu Iemeslu dēļ āo
nodegumu būtu pastrādājuši stjuarti, misters Rtensijs val
Normans Gāls.
Taču manās smadzenēs neatlaidīgi urbās doma par 2lzdēs
nepazīstamo meitu — mantinfed. Cik fsti no aizdomās tura­mām
personām bija precējušās? Vn ja bija preeēJtiAās —
val Mda no tām varēta būt Anna Moriso? MRMa g ^ «a
nosvītroju diezgan drizl; viņa IT cēlusies no vecas, krMnaa
Dbrsetas dzimts. Alberts Dēviss tīkoja pēc kādas mdtenes,
kuras tēvs un māte vēl dzfvl. Misters Klensijs dzIvoJa vee»
puiša dzfvl, un misters Gāls, adm retkot, bija līdz ausim
Iemīlējies Džēnā Grelā.
Es negribu noklusēt, ka slepeni visai pamatīgi pārbaudīju
Greja jaunkundzes iepriekšējo dzīvi, nejauši no viņgs uz-ilnālls,
ka viņa uzaugusi kādā Dublinas bār^u namā. t^ēu
es driz pārUecinfijos, ka viņas un žizel^ starpā mv nekādas
radniecības.
Pēc tam, kā jau manam draugam DŽanam zināma, izga<^
tavoju sarakstu par rezultātiem. Stjuartiem no 2iaelas kun*
dzes nāves necēlās ne «ludējumi, ņe radās kādi l^vumi
Misters Klensijs plānoja sarakstīt grāmatu |^r tēmu, ar ki^rtt
viņš cerējla iegūt slavu un skanošas monētas. Misters Gāla no­skatījās,
kā mazinājās viņa padentu skaits tātad šai vir­zienā
apstākļi neblia no veidnātāilcm!
Un tomēr man taiā laikā bija s t i n ^ pārliecība, ka mis*
tcrs Gāls ir slepkava. Tukšā sērkodi;«i kārbiņa un viņa
kofera sft^urs — tās bija lietas, kuras nedrīkstēja Izlaist no
acīm. Šķita, ka Zizelrs nāve ieguvuma vietā sagādājusi viņam
zaudēiumus. Taēu kādēļ gan šis efekts nebūtu vārtīs ar!
maldināt?
. Tādēļ es nolēmu Izveidot pazīšanos ar misteru Gāļu. Jo
mana p'eredze l^ecinfiia, ka sarunu laikā ikviens agrāk vai
vēlāk sevi nodod. Ikvienam ir nepārvarama tieksme runāt
pairam par sevi.
Es pūlējos iegūt mistera Gāla uzticību un pierunāju viņu
pat palīdzēt mnn. d'^oties pie lēdijas Horberijas par viltus
Izspiedēju. Un tur viņš pielaida pirmo kļūdu.
Es biju ierosināifs viņam nedaudz pāinļērbties. Bet viņš
ieradās pie manis gluži neiespējamā, smieklīgā Izskatā. Viņš
itAkatfIās pilnīgi pēc ērma! Neviens, pat visneapdāvinātākais
stulbenis, nebūtu varējis savu lomu tik slikti notēlot, kā viņš
man to no^loja. Kāda iemesla dēļ viņi Izlikās par tik ne­apdāvinātu?
Apzinādamies savu vainu, viņš baidījās a^lfit
savu akt'efa talantu. Pēc tam. kad es vina smieklīgo masku
bilu izlabojis, atklājās viņa mākslinieciskā veiklība. VIņS
tēloia savu lomu tik lielisici, ka lēdija Horberija viņu vairs
nepazina. Un tas pfirliednāja mani, ka vIņŠ spēja notēlot
savu lomu gan Parisē kā amerikānis, gan ari lldmaiīnā.
Starplaikā mani nomāca rūpes par I^lēnas iaunkundd. Val
nu viņa bija aila līdzgaitniece, val ari pilnīgi nevalnīp;
pēdēiā ga^jRjuml viņa biia pakļauta briesmām kļūt par upuri.
Varēja penākt diena, kad viņa kļūtu par slepkavas sievu.
Lai aizkavētu pārsteidzīgas laulības, es vinu kā savu sekre­tāri
paņēmu līdzi uz Pariti, un, kan^r mēs tur uzkavēiā-m
»es, pieteicās ari mantiniece, kuras līdz šim trūka. Mani
tūliņ pārsteidza līdtiba. par kuru taiā laikā es netiku nekādā
skaidrībā. Kad man beidzot atvērās ads. bija jau par vēlu.
Sākumā ^ t a , ka^aiklājums, it kā viņa būtu atradusies lid­mašīnā
tm šai ziņā melo^iii — ka tos saj^ visas manas teo­rijas.
S^tM, ka Šī, lūk. Ir persona, kuras vatnd ir magi oMk
rādījumi!
Taču, Ja ari viņa bita vainīga, tad viņai bija aif MMI f i»
līgs ^ kāds vīrietis, kas nopirka pūšamo std)riņu tin i ^
kukuļoja gaisa sabiedrības aģsntu. Kas bija šis virtetis? 1 ^
būt viņas vbrs?
Un tad es pttcšņi atskārtu īsto atrisinājumu. Protams,'atrk
slnājuiņs bija bts par tik, par dk varēja ļ^Hridlt kādu MJti
punktu. Jo šim manam atrisinājumam Mja nt^adešm, W
Amui Mdriso nebūbi atraduidas lidnttāini. la triefanljft
lidijai HOcberiJaI un saņēRRi allHldi, kas sakrita ar n M K
l^ām: aptaksna Madlēne litMa UdmaHni patalobtto ^ ļ i t
kundaaa pHeSņm lēmunmm p i ^
Puaro pirtraut» stistu, un misteri lOensijs drudeu nadioK
lemMSfti: «FiedotMet, bet man tur iHss nav tfuii jkaUhra«^«'*
)Qa ftbi belgalat u ^ t l t mani par slepkavu?** plitja
NmnanaOāla.
Mttaii b ^ s spēji pagrtiafii pret
tJ^akadl Jūa esat sleidcava!... Pagaidiet, ^ Jums visu pi»
skaidrošu* PēcRJo n e ^ laikā nōb ar l n q p i i ^ tmm
paveicām dažādus darbus, tr Uesa, ka Jūs, 8d(0^ Jūsu tēvotef
Džona Gāla gribai, kļuvāt par zd)flrstu. Kad Jūs pkņlmtt;
in?iUcsi, Jūs pārņēmāt ari viņa vārdu; ti&t Jūs bijāt vtat
māsas, nevis brāļa dias. Jūsu īstais vārds tr BlCards, un tel
Rieards Jūs pagājušā ziemfl Nidl lepadnfitla ar Annu VMm
kad viņa tur uzturējās ar savu kundd. Stāsti, ko Vb)a nnmii
uitloēja Tibo kunga kabinetā. Ir patiess, dk tāhi tas attieeaa
uz viņas bērnības datiem; taēu pēdējo daļu viņas stistā *ūs
bijāt rūpīgi sagrozījuši. Anna Moriso dnā,
mdtos vārdu. Uzturoties Montekarlo, 2izate tika parādīta vat
nu viņai v|i jums, tm tika pieminēti ari vb^s vārds. Jūa
pēk^ apdnājātles, ka šeit darīšana ar milzīgu īpalumu. TIS
kairināja Jūsu spēlnuu^a dabu. Tad Jūs lEzzināJāt no Annas
Moriso par lēdijas Horberijas attieksmēm ar 2lzehi, pēc taflā^
Jūsu galvā pamazām atausa nozieguma plāns. 2li»la bija Ji»^
nezina iĶ lai aizdomas kristu uz lēdiju Horbarlju, Jflsn^
plāna nobrieda im bddzot nesa ari augļus. Jūs i^ekukuļo^
gaisa sabledri^ Ierēdni M ^ ti kā 2isela varēja \m
pašā Udmašinā, kurā bija ari Udija Horbd^Ja. Asm Moriso
jums nejauši pieminēja, ka i viņa pati dosies pār kanālu kulL
Tādēļ Jūs ari n ^ n ā j ā ^ s ar Annas Moriso klātlani Ul^
mašīnā, tas jūsu plānus būtu nopietni apdraudējis. Ja Mm
kļuvis zināms, ka 2izel^ meita un relaē numtinieoa ceļo VA^
mašīnā, dabiski, ka aizdomas būtu vfersušās pret idņit H$
Jūsu sākotnējā plāna viņai savas prasības uz mantojunm bttl
jāuztur ar nevainojama alibi palīdadbu, un incotl^ VŪI
nozieguma laikā atradusies vild^iā val uz kuģa* Ua tad Jflg
būtu apprecējuši Annu Moriso, kas tajā laikā bija JOiOi
Ieskatījusies. Bet jums interesēja tikai nauda, nevis pali
meitene.
Tam pievienojās kāds jauns sarežģījums. Le Pinē Jūs Ieran»
dzijāt Džēnu Greju un pazaudējāt savu sirdi. Un JŪAt ksdi»
llba pamudināja jūs riskēt vēl bīstamāku spēli
Jūs nolēmāt iegūt ne tikai naudu, bet ari meiteni, ko «f*^
lējāt Jā, Norman Gāl jūs izdarijāt slepkavību naudai di|r
un nemaz nebijāt noskaņoti par atteikšanos no nodeguma^
augļiem. Tādēļ jūs iebiedējāt Annu Moriso, ka viņa tJI*
apvainota slepkav^ā, ja tūliņ pieteiks savas mantojuma tli»
sibas, un pierunājāt viņu paņemt dažas dienas atvaļtnā^MI
un Ŗoterdamā salaulāties. Sājā laikā jūs viņai lefOstlJit, k i
lai viņa tiek pie savas naudas. Viņai nekas nav jāsaka ptatM
ka viņa nodarbināta par aptekmi. un visa lieta jānostāda p l |
iespējas tā, it kā viņa un viņas virs būtu bijuši viņā pttil
okeānam, kad slepkavība notma.
(I^irpmāk bd^)
.-it