1946-01-26-01 |
Previous | 1 of 16 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
s
s
s
Editorial Office; Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich
Iznāk reizi nedēfā ~ IhibBsheJ ^ ^ I ^
1946. g. 26. janvārī MincheAē
•! Mušu attiecības
:;Ri.g|?^fi$a aitiecļhas a r lielajām r i e -
hft^^^ļ^okroHjām un viūu pārstāu- Siea Vācijā i k v i e n a m ir vairāk kā
hšijp tās n o mūsu p u s e s diktē
a p d v e s t a s , dziļas -pateicības
I
i
/ I ļ l pM un pilnīga uzticība; j a a t -
^ : J ^ ' ^ ^ ^ s - / a T - ' ' C i t u tautīķu, pārvietotām:
•'^^^tūm.] i z r i e t n e v i e n l i o sensenāiņ
ri^ļ^^^ja kaimiūu^ tradīcijām, b e t arī
'^MmMiiireizējā kopijā l i k t e A a , t a d p a ir
a r mūsu u n vāciešu
ciktāl tās nepieciešamas
š€} viūu vidū. u n s a s k a r o t i es
ļ^^^ ar vācu c i -
v M ^ M ^ V a l d e s iestādēm u n šo iestāžu
i;,. ^^ffļmtejot attiecības ar vāciešiem u n
^•'^ļ^^^cību - stabilizēšanu, jāiegaumē
Jfflll^^oiiiejifi. Pirmkņrt apstāklis, k a
'f rlftullu tauta n e k a d n a v j u t u s i \ sirsnī-
'{!!^l^užUcību^pret vācieUem un vā-
^ ^ M s t i . NeiztiMājot c i k tas^^kurā
. J^osjņā bijis dibināti, v a i nedibināti,
• i^S$lH^ vienīgi uz ļ t o , k a šādu mūsu
?:^m0mt-^
^\^i^ķs attieksmju pamatā ir pēstūres
m m . Tomēr mēs a r v i e n arī m vā-v^
ķm esam centušies uzturēt koreķ-
'^^Mtiecības, tāpat kā dr vistēm' s a -
• MiM kaimiņiem. Otrkārt — m u m s , v i -
^ m ^ i K u priekša v e l stāv, p o s t s , k o
valstij un t a u t a i uzvēla ndciondl-i
Vācija kā o t r a 'pasaules
I
' s^Jiup/īgiu Didi pa^ō uācu tautā, m a
vienā viņas daļā. — Treškārt —
^ ' ^ k i i t i n a m kā šobrīd vācu iestādēs
i^Mķifdriskās d o m a s paudējos iestā-
't^Mps mums darīšana n e v i s ar n a -
•^^^sociāliĶtiem v a i . v t n u līdzskrējē-
Iļļcin, bef ar t i e m vācu t a u t a s pārstāv-
J j f l i j'ķs n e k a d nacionālsociālisti n av
; W i «n kas t i c u n cenšas vācu 'tautas.
^MĶ Atjaunot uz t i e m pašiem p a m a -
ļm, kufiem nešaubīgi ir piederējusi
*^:i>reder arī mūsu ticība u n paļāvība
tautu brīvības u n demokrātijas
(utiem. ^ i
2 vietā jānorāda
vairāk jaužamo
i tieksmi pasvītrot, k a ārzemnieki
p r s a b i e d r i s k o m i e r u traucētāji e h ^
B5i !no ārzemnieku p u s e s vadļe-Ķ
jāpiedzīvo ' pārestības, k a ārzem-rlciba
dažkārt d r a u d ar d e z o r g a -
saimnieciskā dzīvē u n k a ār-ķki
vispār maitā vācu t a u t a s tijcu-f
Tādi un līdzīgi, g a n tieši, g o ^
7 •t ,
Pošaties as tautu kultūras dienai Minchene
Talkā aicināti visi tautieši un visu latviešu nometūu vadības.
Māksla vieno lautas. Mākslā spilgtāk
kā jebkur citur izpaužas katras
tautas garīgā seja, viņas īpatie sniegumi
garīgas kultūras paveidos, viņas
dvēsele un tās vienreizīgās vērtības,
kas, tautas kopības radītas, kļūst par
visas cilvēces mantojumu, ar ko katra
tauta apliecina un attaisno savas tieksmes
pēc brīvības un patstāvīgas dzīves.
Šo patiesību jau esam pārbaudījuši
tajās skatēs, kas pag. rudenī rīkotas
daudzās latviešu nometnēs un kas
lieliski palīdzējušas mūsu draugiem un
aprūpētājiem gūt pareizu ieskatu par
mūsu tautas kultūras līmeni un sasniegumiem.
No Militārās valdības pārvietoto
personu nodaļas vadītāja pulkv. Nel-sona,
Minchenes latviešu aprūpētājas
UNRRA's 124, komandas direktrīses
Kērtas un vicedirektrīses Filipovičas
tagad izteiktas ^omas organizēt Minchene
plašāku šāda veida sarīkojumu,
kās lai dotu ieskatu par visu triju Baltijas
tautu garīgo kultūru. Uztverot šo
ierosinājumu, šejienes latviešu, igauņu
un lietuviešu pārstāvji ir vienoju-
..Mraišītāja, tās ciešanas, k o šī
.^y:^s^ādāja mums kā'cilvēkiem, tā''
ja, kurā viltīgi, nelietīgi u n n e -
(•tika i e r a u t a mūsu zeme.. Mēs
%^$pJ^]m, k a t a s . bļja nacionālsoci-ļfi^
s un ^nacionālsociālistiskā Vācija,
arī domājam, Uh dažu fana^ ^
''^'•^i^f^^ājprātīgās: i d e j a s nespētu šo k a - '
u izraisīt, j a īās nebūtu a t r a d u -
Anulētas priekšrocības
Šveice anulējusi Baltijas valstu
Lit^tuvas, Igaunijas un Latvijas
lomatiskiem pārstāvjiem, kas
senākiem laikiem akreditēti, visas diplomātiskās
priekšrocības.
dip-tur
no
sies 10. februārī Minchene rikot Baltijas
tautu kultūras dienu ar mākslas,
daiļamatniecības un etnogrāfijas ' iz-stādi
Pāsingā un skaAu mākslas
priekšnesumiem, kufiem radiofonā atvēlēta
1,5 stunda (katrai tautibj&i 30
min.) un kurus no Minchenes pārraidīs
visai pasaulei., Pasākuma realizēšanai
jau izraudzīta organizācijas komisija,
kurā no latviešu puses darbosies
- par latviešu grupas pārstāvi
inž. £. Palde, tēlotājas mākslas jautājumos
māksi. H. Mercs, ska6u mākslas
jautājumos, komp. V, Bērzkalns un
techniskās izkārtošanas jautājumos
agr. A. Steinhardis. Mākslas skatē paredzētas
gleznas, grafikas, tēlniecības
darbi, mākslas amatniecibas izstrādā-jumi
un etnogrāfija, bet muzikālajā
daļā instrumentāla mūzika un kofa un
solistu priekšnesumi.
Lai skate godam atspoguļotu mūsu
gara kultūras līmeni, kas trimdas
apstālUos ir grūts; uzdevums, talkā a i cināti
visi tautieši un visu latviešu nometņu
vadītāji. Nometnēs būtu ieteicams
izveidot Minchenes organizācijas
komisijfti līdzīgas pārstāvības, kas uzņemtos
apzināt, savākt un nogādāt uz
skati Minchene tautiešu no dzimtenes
līdzpaņemtos un mūsu mākslinieku še
trimdā radītos augstvērtīgākos un latviski
īpsrtnākos mākslas un daiļamatniecības
darbus. Ārpus ' tiem krājumiem,
ko būs iespējams savākt no
netitši aizrādījumi šejienes vācu presē
sāk parādīties a r v i e n biežāk. — Paliek
o t pilnīgas objektivitātes robežās, jāatzīst,
ka zināms pamats šiem norādīj
u m i e m arī ir, iikai vajadzētu negatīvas
parādības n e v i e n konstatēt, b e t ats
e g t arī v i m cēloņus. Un tie nu ir tād
i k a p a r t i e m atbildība krīt uz vāciešiem
pašiem. Ne j a u aiz^ savas g r i b as
ārzemnieki a t r o d a s Vācijā un ne, j a u
vifd ir vainīgi, k a savā laikā p i e d z i v o -
juU t i k daudz cietsirdības, ciešanu un
necilvēcības, k a viss tas viņos n o g u l i es
kā smaga rūsa. Ne jau ārzemnieki p a - .
ši b e t savā laikā n a c i vācieši u n - v i nu
rīcības s e k a s bija tās,'kas cītfāvam
viūu z e m e i , k a s sagandēja vīnu t i k u m
u s un aptumšoja vinu cūvēcigo s e j u.
L i e k a s , šajā gadījumā attiecība uz a -
z e m n i e k i e m vietā butu žēlošana, n e v is
m)sodīšana. _ npHfiUe
Ar aandarījunm j a m i n , ka p e d e j ie
.ai p T m e t u m i n z mūsu tautas piede-
- • „nn attiecināmi. B e t tas nenozīme,
ZZrpmfZTbūtu jābūt mazāk
T a v S T m un k o r e k t i e m s a t i k s m e ar
vāciešiem. Priekšzīmīga, savaldīga
stāja, k o r e k t a s .attiecības, kārtīga i z t u rēšanās
lai arī turpmāk p a l i e k mūsu
dala. Tāpat, kā m u m s n a v aiz i z p a t i k šanas
vai pieglaimošanās līdz ar vāciešiem
jātūtl) p a r vifiu tagadējām pēckara
grūtībām, tāpat m u m s n a v ari jābūt
t i e m , k a s ar savu rīcību d o d i e m e slu
norādījumiem, k a ārzemnieki še
traucē likumību, kārtību u n sadzīves
t i k u m u s .
No šiem' apsvērumiem i z r i e t mūsu
attiecības ar vāciešiem. B e z histērij
a s , b e t n o t e i k t i , k u r vajadzīgs, m u ms
jānoskaidro vācu iestādēs un vācu
iestāžu pārstāvjiem mūsu nostāja, k o r
e k t i un godīgi jāpilda šejienes sadzīv
e s un kārtības n o t e i k u n i i , b e t tikpat
n o t e i k t i un lietišķi jāprasa arī tas, k a s
m u m s mūsu pārvietoto p e r s o n u tiesībās
pienākas. Sāda izturēšanās r e z u l tātā
arī d o s t o , k a s nepieciešams abām
pusēm: n e v i s uz jūtām, b e t uz sadzīves
nepieciešamības un saprašanu fundē-tas
s k a i d r a s , lietišķas un k o r e k t a s a t tiecības.
—aba—
7 *. ' - i V i -^
f •ii-
I
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 26, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-01-26 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460126 |
Description
| Title | 1946-01-26-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | s s s Editorial Office; Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznāk reizi nedēfā ~ IhibBsheJ ^ ^ I ^ 1946. g. 26. janvārī MincheAē •! Mušu attiecības :;Ri.g|?^fi$a aitiecļhas a r lielajām r i e - hft^^^ļ^okroHjām un viūu pārstāu- Siea Vācijā i k v i e n a m ir vairāk kā hšijp tās n o mūsu p u s e s diktē a p d v e s t a s , dziļas -pateicības I i / I ļ l pM un pilnīga uzticība; j a a t - ^ : J ^ ' ^ ^ ^ s - / a T - ' ' C i t u tautīķu, pārvietotām: •'^^^tūm.] i z r i e t n e v i e n l i o sensenāiņ ri^ļ^^^ja kaimiūu^ tradīcijām, b e t arī '^MmMiiireizējā kopijā l i k t e A a , t a d p a ir a r mūsu u n vāciešu ciktāl tās nepieciešamas š€} viūu vidū. u n s a s k a r o t i es ļ^^^ ar vācu c i - v M ^ M ^ V a l d e s iestādēm u n šo iestāžu i;,. ^^ffļmtejot attiecības ar vāciešiem u n ^•'^ļ^^^cību - stabilizēšanu, jāiegaumē Jfflll^^oiiiejifi. Pirmkņrt apstāklis, k a 'f rlftullu tauta n e k a d n a v j u t u s i \ sirsnī- '{!!^l^užUcību^pret vācieUem un vā- ^ ^ M s t i . NeiztiMājot c i k tas^^kurā . J^osjņā bijis dibināti, v a i nedibināti, • i^S$lH^ vienīgi uz ļ t o , k a šādu mūsu ?:^m0mt-^ ^\^i^ķs attieksmju pamatā ir pēstūres m m . Tomēr mēs a r v i e n arī m vā-v^ ķm esam centušies uzturēt koreķ- '^^Mtiecības, tāpat kā dr vistēm' s a - • MiM kaimiņiem. Otrkārt — m u m s , v i - ^ m ^ i K u priekša v e l stāv, p o s t s , k o valstij un t a u t a i uzvēla ndciondl-i Vācija kā o t r a 'pasaules I ' s^Jiup/īgiu Didi pa^ō uācu tautā, m a vienā viņas daļā. — Treškārt — ^ ' ^ k i i t i n a m kā šobrīd vācu iestādēs i^Mķifdriskās d o m a s paudējos iestā- 't^Mps mums darīšana n e v i s ar n a - •^^^sociāliĶtiem v a i . v t n u līdzskrējē- Iļļcin, bef ar t i e m vācu t a u t a s pārstāv- J j f l i j'ķs n e k a d nacionālsociālisti n av ; W i «n kas t i c u n cenšas vācu 'tautas. ^MĶ Atjaunot uz t i e m pašiem p a m a - ļm, kufiem nešaubīgi ir piederējusi *^:i>reder arī mūsu ticība u n paļāvība tautu brīvības u n demokrātijas (utiem. ^ i 2 vietā jānorāda vairāk jaužamo i tieksmi pasvītrot, k a ārzemnieki p r s a b i e d r i s k o m i e r u traucētāji e h ^ B5i !no ārzemnieku p u s e s vadļe-Ķ jāpiedzīvo ' pārestības, k a ārzem-rlciba dažkārt d r a u d ar d e z o r g a - saimnieciskā dzīvē u n k a ār-ķki vispār maitā vācu t a u t a s tijcu-f Tādi un līdzīgi, g a n tieši, g o ^ 7 •t , Pošaties as tautu kultūras dienai Minchene Talkā aicināti visi tautieši un visu latviešu nometūu vadības. Māksla vieno lautas. Mākslā spilgtāk kā jebkur citur izpaužas katras tautas garīgā seja, viņas īpatie sniegumi garīgas kultūras paveidos, viņas dvēsele un tās vienreizīgās vērtības, kas, tautas kopības radītas, kļūst par visas cilvēces mantojumu, ar ko katra tauta apliecina un attaisno savas tieksmes pēc brīvības un patstāvīgas dzīves. Šo patiesību jau esam pārbaudījuši tajās skatēs, kas pag. rudenī rīkotas daudzās latviešu nometnēs un kas lieliski palīdzējušas mūsu draugiem un aprūpētājiem gūt pareizu ieskatu par mūsu tautas kultūras līmeni un sasniegumiem. No Militārās valdības pārvietoto personu nodaļas vadītāja pulkv. Nel-sona, Minchenes latviešu aprūpētājas UNRRA's 124, komandas direktrīses Kērtas un vicedirektrīses Filipovičas tagad izteiktas ^omas organizēt Minchene plašāku šāda veida sarīkojumu, kās lai dotu ieskatu par visu triju Baltijas tautu garīgo kultūru. Uztverot šo ierosinājumu, šejienes latviešu, igauņu un lietuviešu pārstāvji ir vienoju- ..Mraišītāja, tās ciešanas, k o šī .^y:^s^ādāja mums kā'cilvēkiem, tā'' ja, kurā viltīgi, nelietīgi u n n e - (•tika i e r a u t a mūsu zeme.. Mēs %^$pJ^]m, k a t a s . bļja nacionālsoci-ļfi^ s un ^nacionālsociālistiskā Vācija, arī domājam, Uh dažu fana^ ^ ''^'•^i^f^^ājprātīgās: i d e j a s nespētu šo k a - ' u izraisīt, j a īās nebūtu a t r a d u - Anulētas priekšrocības Šveice anulējusi Baltijas valstu Lit^tuvas, Igaunijas un Latvijas lomatiskiem pārstāvjiem, kas senākiem laikiem akreditēti, visas diplomātiskās priekšrocības. dip-tur no sies 10. februārī Minchene rikot Baltijas tautu kultūras dienu ar mākslas, daiļamatniecības un etnogrāfijas ' iz-stādi Pāsingā un skaAu mākslas priekšnesumiem, kufiem radiofonā atvēlēta 1,5 stunda (katrai tautibj&i 30 min.) un kurus no Minchenes pārraidīs visai pasaulei., Pasākuma realizēšanai jau izraudzīta organizācijas komisija, kurā no latviešu puses darbosies - par latviešu grupas pārstāvi inž. £. Palde, tēlotājas mākslas jautājumos māksi. H. Mercs, ska6u mākslas jautājumos, komp. V, Bērzkalns un techniskās izkārtošanas jautājumos agr. A. Steinhardis. Mākslas skatē paredzētas gleznas, grafikas, tēlniecības darbi, mākslas amatniecibas izstrādā-jumi un etnogrāfija, bet muzikālajā daļā instrumentāla mūzika un kofa un solistu priekšnesumi. Lai skate godam atspoguļotu mūsu gara kultūras līmeni, kas trimdas apstālUos ir grūts; uzdevums, talkā a i cināti visi tautieši un visu latviešu nometņu vadītāji. Nometnēs būtu ieteicams izveidot Minchenes organizācijas komisijfti līdzīgas pārstāvības, kas uzņemtos apzināt, savākt un nogādāt uz skati Minchene tautiešu no dzimtenes līdzpaņemtos un mūsu mākslinieku še trimdā radītos augstvērtīgākos un latviski īpsrtnākos mākslas un daiļamatniecības darbus. Ārpus ' tiem krājumiem, ko būs iespējams savākt no netitši aizrādījumi šejienes vācu presē sāk parādīties a r v i e n biežāk. — Paliek o t pilnīgas objektivitātes robežās, jāatzīst, ka zināms pamats šiem norādīj u m i e m arī ir, iikai vajadzētu negatīvas parādības n e v i e n konstatēt, b e t ats e g t arī v i m cēloņus. Un tie nu ir tād i k a p a r t i e m atbildība krīt uz vāciešiem pašiem. Ne j a u aiz^ savas g r i b as ārzemnieki a t r o d a s Vācijā un ne, j a u vifd ir vainīgi, k a savā laikā p i e d z i v o - juU t i k daudz cietsirdības, ciešanu un necilvēcības, k a viss tas viņos n o g u l i es kā smaga rūsa. Ne jau ārzemnieki p a - . ši b e t savā laikā n a c i vācieši u n - v i nu rīcības s e k a s bija tās,'kas cītfāvam viūu z e m e i , k a s sagandēja vīnu t i k u m u s un aptumšoja vinu cūvēcigo s e j u. L i e k a s , šajā gadījumā attiecība uz a - z e m n i e k i e m vietā butu žēlošana, n e v is m)sodīšana. _ npHfiUe Ar aandarījunm j a m i n , ka p e d e j ie .ai p T m e t u m i n z mūsu tautas piede- - • „nn attiecināmi. B e t tas nenozīme, ZZrpmfZTbūtu jābūt mazāk T a v S T m un k o r e k t i e m s a t i k s m e ar vāciešiem. Priekšzīmīga, savaldīga stāja, k o r e k t a s .attiecības, kārtīga i z t u rēšanās lai arī turpmāk p a l i e k mūsu dala. Tāpat, kā m u m s n a v aiz i z p a t i k šanas vai pieglaimošanās līdz ar vāciešiem jātūtl) p a r vifiu tagadējām pēckara grūtībām, tāpat m u m s n a v ari jābūt t i e m , k a s ar savu rīcību d o d i e m e slu norādījumiem, k a ārzemnieki še traucē likumību, kārtību u n sadzīves t i k u m u s . No šiem' apsvērumiem i z r i e t mūsu attiecības ar vāciešiem. B e z histērij a s , b e t n o t e i k t i , k u r vajadzīgs, m u ms jānoskaidro vācu iestādēs un vācu iestāžu pārstāvjiem mūsu nostāja, k o r e k t i un godīgi jāpilda šejienes sadzīv e s un kārtības n o t e i k u n i i , b e t tikpat n o t e i k t i un lietišķi jāprasa arī tas, k a s m u m s mūsu pārvietoto p e r s o n u tiesībās pienākas. Sāda izturēšanās r e z u l tātā arī d o s t o , k a s nepieciešams abām pusēm: n e v i s uz jūtām, b e t uz sadzīves nepieciešamības un saprašanu fundē-tas s k a i d r a s , lietišķas un k o r e k t a s a t tiecības. —aba— 7 *. ' - i V i -^ f •ii- I |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-01-26-01
