Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1946

              Jaunas zemes
aizgā-šu
ve-slinie-devis
viņS
Latvi-teātri
rķestrl
ita V.
rķestrifl
15 da-tviešu
iestāžu
3kola
u AI-nav.
i M
fiottea-autiHTo*
ajau*
vakars,
— GTO^
avā ap*
entlsies
ujas vai
ākt U2
-brodea
meklēja
oinitejas
ārstāvia
«migrā^
s ar no-
. V.)-
•otā lal-
1I3S Fē-tii^
i ja-d?.
11,
ris Tu-zes
pag.
kapoi
, io a»-
pagrūi
uzsUiSja
Rīgu, U8
"tā, kad
imrdBoSfi
b§ i«-
icl N©-
uzpeldSr
ens ne-gadi
ar
fdar!t5
pamit@
evos Srit
Mežuļu
apziņa:
ekad ne-
Sī saJOta
tik abso-
'vibas un
piemir*
en vēl
dĶ, daudt
: asi, kl
parādās
kā jau-
, balti
līmeņa.
a Ifflja ujs
pie šie«tt
tu ai^a*
uzpeldēju,
ra p r i^
bezdibeņa.
t*^ liekai
acisirei^r
B ir aprak­ās
ūdeņofl
tu.
dzivoft
lmi
kas
laiku ttti»-
e ir raW>
ta."
(Turpinājums no l . lappuses)
žu apgabali, kuru vidū atrodas lieli
l(^u ganību klajumi. Sie clivi reģio­ni
kopā aptvēŗ neizmantotais ganību
platības Teksasas/'stāta lielumā. Tur
varētu nometināt 500.000 lopkopju.
2. K o l u m b I j ā un V e n e c u ē ­lā
Orinokas baseina zālainos Ijanos
jau radušies mājvieta lieliem lopko­pības
uzņēmumieiin^ Šo zālainu rie­tumu
daļa, kas atrodas augstākā lī­menī,
joprojām ir neizmantota. Tur
viegli^ varētu pārtikt vēl 10.000 jaunu
iemītnieku.
3. Tālāk dienvidos A r g e n t ī ­nas
rietumu Patagonijas kalnu pie-kājē
varētu novietoties, varbūt, ap
50.000 lopkopju/ Ūdens no Andu kal­niem,
varētu nodrošināt apūdeņošanu
alfalfas ražai, kas noderētu liellopu
un aitu ziemas barībai. Nedaudzi
dzelzceļi varētu apmierināt šīs terri-torijas
prasības.
4. Z i e m e ļ auiS tr ā 1 i j a ir viens
no labākajiem liellopu ganību ap­gabaliem
pasaulē, bet to reizēm pie­meklē
ārkārtīgs sausums. Dziļu aku
sistēma, ūdens rezervuāri, dzelzceļa
līnija, pa kuru lopus pārvietotu īpa­šas
nepieciešamības gadījumos, un
konservu fabrika ziemeļu krastā va­rētu
dot dzīves iespējas varbūt 20.000.
5. Modernajos gaļas trūkuma lai­kos
viens no visizdevīgākajiem ga­nību
apgabaliem pasaulē atrodams
• Z l e m e ļ a 1 a s k ā un K a n ā d ā.
Sis reģions ir Ziemeļamerikas ark­tiskā
tundra. Tā dod iespējas vismaz
20.000 lopkopju audzēt Amerikas tir­gum.
Apmēram miljons ziemeļbriežu
jau ganās šajās 4emeļ'u ganībās, un
šo rindu autors pats ir ēdis Nomas
konservu fabrikas ziemeļbrieža cepeti
par 25 centiem mārciņā, kas prak­tiski
nav atšķirams no vērša gaļas.
Laukkopība un raktuves:
6. D i e n v i d b r a z i l i j a viegli
varētu uzņemt 700.000 ļaužu. Tālāk
dienvidos — U r u g v a j ā lielākā da­ļa
zemes izmantojama iaukkopībai,
bet pašlaik tur izmantots mazāk par
divdesmito daļu no vipas platības.
Urugvajai nekavējoties nepieciešams
vismaz miljons kolonistu.
7. Milzīga, līdzenā un auglīgā A r ­g
e n t ī n a s pampa ir viena no pa­saules
izdevīgākajām lauksaimniecī­bas
zemēm. Tam par spīti lielas pla­tības
aizvien vēl pieder milzīgajām
feodālajām muižām. Dažas vienkār­šas,
demokrātiskas reformas zemes
īpašuma jautājumos ļ nekavējoties
dotu iespējas 2.500.000 kolonistu no­vietošanai.
8. Portugāļu A n g o 1 ā, Ailrikā, at -
rodas 130.000 kvadrātkilometru aug­stiene
1,6 km virs jūras [līmeņa. K l i ­mats
tāds pat kā Dienvidteksasā, un
dzelzceļš jau uzbūvēts. Te varētu
atrast mājas mazākais 500,000 eiro­piešu.
I
9. Uz dienvidaustrumiem kādi
100.000 kolonistu varētu atrast izti­ku
Āfrikas K a l a h a r i , j a s tuksne­ša
ziemeļos. Se — Becuanjis zemē,
uzceļot dambjus pāri Zambezijas
pietekām un izrokot novaidkanāli,
varētu izveidot apgabalu, kas būtu
līdzīgs Empairas ielejai Savienotās
Valstīs.
10. Vislabākais apgabals, kas Āf­rikā
vēl brīvs, ir K e n i j a s augstie­ne.
Tur eiropiešp mītnēm izlūkots
ap 520.000 kvadrātkilometru. Kli­mats
līdzīgs pienvidkalifomijai pa­vasarī
un vasarā, labi padodas kok­vilna,
kukurūza, kaučuks, prosa un
lopkopība. Te var nolietot jvismaz
6.000.000 eiropiešu. |
11. Tālāk dienvidos — T a n g a -
n a i k a s un Nj asas zemes aug­stienes
var uzņemt 1.000.000 kolo-
. nistu, •• - • • I •
12. Uz ziemeļiem, Abesinijas aug­s
t i e n ē — p a t i A b e s i n i j a un
E r i t re j a viegli var sagādāt māj­vietas
1.000.000 kolonistu, kamēr ta­gad
tur ir tikko 10.000 itāļu imig­rantu.
13. Frančiem piederošās M a d a -
g a s k a r a s salas dienvidos atrodas
20.800 kvadrātkilometi'u augstiene
2.000 m virs jūļ^as līmeņa. Teicamā
Kemē padosies kafija, tribaka, kuku­rūza
un zemesrieksti, liellopu un ait­kopība.
Te ievērojamas ūdensspēka,
grafīta un koku bagātības. Se iespē­jama
mājvieta ipO.OOO ļaudim.
14. Ziemeļafrika Maroka,
A l ž ī r a un T u n i s a senās Romas
laikos bija daudz produktīvākas kā
tagad. Ja franči izšķiestu, mazāk
enerģijas berberu iedzīvotāju pār­valdīšanai
un vairāk pievērsitos mežu,
ūdensapgādes un lauksaimniecības
zemes atjaunošanai, tad vismaz
1.000.000 eiropiešu te vaiēfu no­mesties
uz jaunu dzīvi.
(Turpmāk beigas)
Pirms 2 nedēļām atbraucām no
Francijas kopā Itādi 4(K) latidešu. Se
gaid§m tuvākf ^^^^
šanū. Ar apstākļiem Vistmtiā esam
apmierināti., trūkst tikai brīvības ūn
ir neziņa par piederīgiem. Varbūt
jūs varat mums šinī ziņā izpalīdzēt?
Francijā dSižādās vietās nodzīvojām
vairāk kā gadu, gandrīz nekā nezinā­dami
par latviešiem Vācijā. Tagad
ceram te satikt savus piederīgos.
Dzīvojam mierīgi un gaidām, kad
tiksim pie pārējiem tautiešiem. —
Arturs Grava, Kg 31 G 2623784, Boxe
4, Bar. 13, DEFC 22, Regensburg,
Bayem (13a).
„Cīņa" Rīgā raksta: „Fabrikā
,StarsV vēl joprojām trūkst stingras
un lietpratīgas konti'oles izgatavoto
detaļu ūn izremontēto traktoru pār­baudes
stendā. Bez tam tur, piem.,
lietuvē un kalēju nodaļā trūkst liet­pratīgas
vadības un darba pārbau­des.
Brāķi konstatē tikai tad, kad
detaļas jau saražotas lielākā skaitā.
Tā tas notika kalēju nodaļā, kad pa­gatavotie
arklu lemeši bija jāpārkaļ
no jauna. IBet sevišķi tās attiecas ilz
lietuvi. No lietuves visi bēg kā no
nepžitīkama sloga, — saka par savu
nodjiiļu kāds strādnieks. Un tiešām,
galvenais metallurgs Simanovs, kā
uzdevums rūpēties par lējumu kva­litāti,
lietuvē tikpat kā nav redzams.
Lējumu ķīmiskās analizēs, kas no­saka
to sastāvu, lietuvē nav. Agrāk
lējumu paraugus nodeva pārbaudīt
universitātes laboratorijā. Tagad gan
runā, ka fabrikai nepieciešama sava
laboratorija, bet, kamēr tādas nav,
izlaiž sliktas kvalitātes virzuļus un
ned€irīgus virzuļu gredzenus." ^
Arodbiedrību centrālās padomes
priek šsēdi$ Putniņš Madonas raidī­tājā
ierosinājis, ka, lai novērstu ap­ģērbu
un apavu trūkumu., vaj agot
iekārtot darbnīcas, kur pasūtinājumu
paveic pasūtinātājam turpat uzgai­dot,
lai viņam nebūtu vajadzīgs otrs
apģērbs vai otrs pāris apavu. — Pa­domju
Latvijas ministru padomē
pieņēmusi dekrētu par zemkopības
ministrijas sadalīšanu žemkppības-grau
«ikopīb;iis un lopkopības minlstrl«»
jā. Par zemkopības ministru iecelts
agronoms J. Vanags, bet par lopko-pībaš
ministru E. Vācietis. Celtnie­cības
un būvniecības ministrija sa-dalīta
būvniecības-rūpniecibas un
dzīvokļu civilās celtniecības^^^^^i^^
strijā. Par būvniecibas-rupņiec
ministru iecelts J. Aufikāps, bet par
dzīvokļu civllfis celtniecības ministru
A. Treillbs. Par gaļas un piena rūp­niecības
ministru iecelts Smirnovs
no Maskavas, par vietējās rūpniecī­bas
ministru Aleksejs Petruševs, bet
par valsts drošības ministru A; No-viks.
Inž. J. Jagars par nespējību at­brīvots
no komunālās saimniecībai
ministra amata. — Augšpils (Višgo-rodas),
Kacēnu (Kačanovas) un Tol-kovas
pagasti, kuru iedzīvotāju vai­rākums
esot krievi, pēc iedzīvotāju
lūguma atdalīti no Padomju Latvijas
territorijas un pievienoti Krievijas
Padomju republikai. Rēzeknes ap­riņķa
zpmnieki, lai gan paši atrodo­ties
grūtā stāvoklī, palīdzot šāvieni
brāļiem — Baltkrievijas zemniekiem.
Tā, Bukmuižas pagastā zemnieki no­sūti
jiiši zirgus uz Baltkrievijas no­vadiem
palīgā lauku apstrādāšanā.
Zirgus, govis, teles, aitas, cūkas, put--
nus, kartupeļus un labību uz Balt­krieviju
nosūtījuši arī Andrupenes
pagasta. zemnieki. Līdzīga palīdzības
akcija notiekot par labu arī Gšvejas
rajonam., —- Latvijas konservatorijā
bez rektora Alfrēda Kalniņa tagad
ir arī otrs vadītājs ~- direktors rī­kotājs
P. Smilga. Emīls Melngailis
pievērsies lielkrievūnielpd
dāšanai, bet nopelniem bagātais pa­domju
mākslinieks E. Smiļģis pa­skaidrojis,
ka nākamā sezonā Rīgas
teātros vislielāko vērību veltīšot
krievu klasiķu un citu drāmatiķu
darbiem..
„Oiņa" Rīgā, „Latvian Infor­mation
Bulletin" Vašingtonā,
„Latviešu Balss Austrijā" uh
«Nākotnei" Augsburgā ^
Amerikāņu armijas vāciešiem iz-jā
laikrakstā „Die Neue Žei-tung",
kS metiens ir 1,2 nailj. eksem­plāru,
2(0. maija numurā ievietots
raksts ,;laima8briesinas pasaule
sportam". Tajā teikts, ka politiskai
propagandai liela loma daudzu Eiro­pas
valiitu sporta Jaunuzbūvē un tā
stiprā mērā iespaido sporta organi­zācijas
viņu darbā. „Tāpēc nav iz­slēgta
varbūtība, ka Eiropas sporta
dzīvē atkal iestāsies tāds posms,
kāds bija Hitlera un Musolīnl valdī­šanas
laikā, kad sporta sacensības
un futbola pasaules meistarsacīkstēs
izlietoja, lai cildihfitu toreizējo režī­mu
uti slavinātu diktatūru." Sports
bija padarīts V pilnīgi par „val8ts īpa­šumu"
— nacionalizēts. Sāda dikta­toriska
iejaukšanās galu galā bija
inde sporta garam un izpratnei.
,JPa^reiz stipri spēki atkal cenšas in-ternacionālizēt
un politizēt sporta
dzīvi. Angļu populārais sporta žur­nālists
Tvans Sarps, kas pirms neilga
Wka pieskār^^
rakstā „Sunday Cronicle", nemaz
neizvairās no atklātības, visu vainu
un atbildību par šīm jaimām drau­došām
briesmām uzveļot komuni­stiskiem
elemtaitiem. Maskavas Di­namo
futbolisti, viesojoties Londonā,
«aizvien sīki vm akli sekoja no Mas­kavas
saņemtiftn pavēlēm, kas daž­reiz
kļuva gandi-Iz smieklīgi. Na­cionalizēts
sports ir slikts sports."
Dinamo futbolistiem atgriežoties mā­jās,
„viņus pārvērta par padomju
varoņiem. Sporta zvaigznēm jābūt
tautas mīluļiem, bet nē valsts varo­ņiem".
Pēdējā, laikā žuri franču fut­bola
veicinātāji lūguši Anglijas pa­līdzību
: „Komūnistu ^jrupas Franci­jā
un citās Valstīs mūsu sportā mē­ģina
ienest politiku. Atsevišķām fut­bola
savienībām vajadzētu apvieno­ties
un sākt cīņu pret šo tendenci".
Nav šaubu: „Valsts un partijas poli­tiķi
ar sporta palīdzību netieši grib
piekļūt jaunattiei, lai viņu politizētu
un pēc tam izlietotu saviem nolū­kiem.
Pasaule to visu reiz jau pie­redzējusi
un pie U m drausmīgā pie­mērā."
Nekas tamlīd^ngs nav vēro­jams
sporta lielvalstī Amerikā, kā­pēc
eiropiešiem jāseico amerikāņu
piemēram, jo «sportam jākļūst par
pasaules miera vuncihātāju, bet tas
nedrīkst vairs būt vienīgi līdzeklis,
lai pēckara paaudzē no Jauna ienestu
cīņas kāri un tīri dzīvniecisku sa­censības
nopieitnibu. Pasaulei beidzot
vajadzētu no visa tā atbrīvoties!" —
Lietuvas sporta darbinieks K.
ļūns, kas tikko atgriezies no
ces, mūs informē j;)ar Eiropai
bola meistarsaiciiksiēm Zenevā: „Pie-dalījās
10 valstu vienības. Tās bija
sadalītas 3 grupās. Finālā iekļuva
Cechoslovaķijas, Ungārijas, Franci­jas
un Itālijas; reprezentanti. Cechi
uzveica ungārus 42:28 un itāļi uz­varēja
frančus 37:25, bet izšķīrējā
spēlē Cechoslovakija pārspēja Itāliju
34:32 (18:21), izcīnot Eiropas meistar-nosaukumu.
Cechu saprātīgākā tak­tika
šoreiz guva virsroku par itāļu
virtuozo techniku. Francijas vienībā
bija arī Baltijā pazīstamie spēlētāji
Frezo, Lesmažū un Rolands. Galīgfi
vietu kārtība izveidojās Sāda: 1, Ce-choslovaklja,
2, Itallļa, 3. Ungārija,
4. Francija, 5. Šveice, 6. Holande, 7.
Beļģija, 8. Luķsemburia, 9. Polija un
10. Angljja. Sacīkstēs noraudzījās
ari Lietuvas valsts vienības spēlētāji
Puzinausķs un Ruzģis. Pēdējais Ze­nevā
bija ieradies no Parīzes." —
32 g. V. igauņu maiznieks Augusts
Mālšteins, kas dzīvo Augsburgā, DP
sacīkstēs Alt4mštatē pie Songavas
grūda lodi 15,02 m. Sājā disciplīnā
tas ir 1946. g. labākais sasniegums
Eiropā (Am. Smits). — Mūsu Izlases
basketbolists T. Grlnbergs raksta no
Z V i e d r i j a s, ka daudzi tur dzī­vojošie
latviešu sportisti pag. ziemfi
piedalījušies mežu dairbos. Peļņa bi-
StudeBim pārst
sanāksme^
Minchenes latviešu studentu apvie^
nība, kas apvieno trijās Rlinčhenei
augstskolās vācu)
studējošos latviešus, noorganizējusi
amerikāņu okupācijas joslas latviešu
studentu pārstāvju sanāksnii M i^
chenē — Freimanē 5. jūnijā pL 14,
Līdzdalību jau pieteikuši Minchenes,
Heidelbergas, Stutģartas, Eriangenas,
Vīrcburgas un Mārburgas augstsko­lā
studējošie tautieši. Ja arī vēl ci­tās
amerikāņu okupācijas joslas
augstskolās būtu organizētas latviešu
studentu kopas, tad arī tās lūgtas
sūtīt savus pārstāvjus. Katras augst­skolas
studentus sanāksmē pārstāvēs
2 delegāti. Sanāksmes laikā Minche-ne
— Freimamē, ,,SS" kazarmās (no
pilsētas jābrauc ar 8. tramvaju līdz
Parsifalā laukumam uri no turie­nes
ar autobu.su) delegātiem nodro­šinātas
naktsmītnei. V. Tomass^
Minchenes lat'dešū studentu apvie­nības
priekšsēdis, Herzog-Rudolf-Str,
49, Mūnchen 22, Bayern (13b).
Maskavas pārstāvis lija Ejrenburgs,
viesodamies Vašingtonā, atklāja divi
svarīgus zinātniskus> jaunumus•,—
vlenii leksikogrāfijā, otru īDolItiskās
ģeogrāfijas nozarē. Grūto jautājumu,
kā definēt fašismu, viņš atrisināja
tādā veidā: par fašistu u-sskatfims
katrs, «kas ienīst Padomju Savienī­bu".
Ne tik vienkā^^šs, bet tikpat in­teresants
bija viņa' viedoklis jautā­jumā
par komunistu partijas darbību
citas zemēs: adomju Savienībai
bieži pārmet, Ica tfi iejaucoties citu
tautu darīšanās. Norvēģijā ies redzē­ju,
kā rozes un tomāti aug vienā
vietā. Man stāstīja, ka tas izskaid­rojams
ar Golfa straumes iespaidu.
Padomju Savienība Ir kā Golfa
straume. Tā jmstāv. Un mēs nedo­mājam
izdarīt pašnāvību, lai izpa­tiktu
citām tautām."
«Time", New York, N.V., USA.,
jusl tik laba, ka tagad, vasarā, varot
atpūsties (Vlktrv^
blj. futbolists arch. P. Atrens, ka«
pašreiz dzīvo Vinē, ļnform 5, ka tur
vēl mīt tennisiste L. Treibere un
motorsporta darbinieks A. Zeibots.
— Mūsu blj. meistars pauiiošanfi ar
zobenu Zigurds Kaktiņš USFA ame­rikāņu
kaŗavīni un Amerikas Sar­kanā
krusta kluķosZsIcbuirgā noor­ganizējis
vairākus paukošanas sarī­kojumus,
par ko no amerikāņiem sa^
ņēmis īpašu pateicības rakstu (ntat-vleS^
Balss Atisiŗija", Glāzenbachā).
(Turpinājums no 1. lappuses)
dījumus pret tūkstošiem, kM^^ i
par gadu pēc kara beigām jutušies
droši. Ziņas par kolla1>oranttem
aptver 12 Sabieckotovaistu,^^^^^^^
liju, Franciju uh Krieviju
po" spiegu uri nacistu p a l l^
minēti no visām sabiedrības kār­tām.
- A ng ļu apakšnamā premjers
Etlijs Izteicās, ka Anglijai jārikojas
uzmanīgāk, dodot atļaujas uzturēties
Anglijā visiem poļu un citu ārvalstu
armiju karavīriem, kas nevēlas at­griezties
savās zemēs. — Vašingtonā
21. maijā sākās starptautiskās pārti­kas
konferences 2. sesija. Konferen­ces
vadītājs izteicās, ka grūtības vie­noties
par efektīvu palīdzības pro­grammu
pavairo Krievijas un A i -
ģentīnas pārstāvju neierašanās. —
A n g l i j a s ārlietu ministirs Bevins,
uzrunājot 31 valsts pārstāvjus starp­tautiskā
lauksaimnieku konferencē,
pateicis, ka komunisms tāpat kā fa­šisms
izzustu, ja pietiekami daudz
ļaudīm būtu pietiekami daudz dzīvei
nepieciešamā. „Nacisms nevar ek­sistēt
un arī komunisms nevar ek­sistēt,
ja novērsīsim pasaules postu
un badu", teica Bevins. Tālāk viņš
norāda: „Mēs nevēlamies vairs na­cismu,
mēs nevēlamies vairs dikta­tūru."
— «DANA" ziņo, ka Padomju
Savienība rudenī atcels ieroliežoju-mus
maizes, miltu un makaronu
tirdzniecībā, — A S V prezidenta
Tnmiena pilnvarotais pasaules pār­tikas
problēmu atrisināšanai —• Her­berts
Huvers pieprasījis līdz 1. sep­tembrim
radīt starptautisku padomi,
lai pārvaldītu pārtikas krājumus un
to sadali. — «AP** ziņo, ka vienā
Uk r a i n a s daļā, kur sausimis ap­draudēja
ražu, beicteot uzlijis lietus.
Smagālde amerikāņu un angļu
bumbveži piedalās lielākā militārā
eksperimentā pē^^ beigām,me­tot
tmnrt?aš uz vācu zemūdeņu bun­kuriem
pie Bi^mitties. Eksperim^ta
nolūks - - r ķ
nicināt smagos bunkurus ar bumbu
radīto zemes satridnfijumu. Ekspe­rimentā
pielieto angļu bumbas, kas
sver līdz 10 to katra, un amerikāņu
2 to bruņusitēju bumbas, kas pa­pildinātas
ar raķešu Ierīcēm. — S a -
Vien 010 Valstu kara ministrija
izdos 1.000.000 doLVaitsendas Izmē­ģinājumu
lauku tālākai izbūvei
eksperimentiem ar vācu «V-2" bum­bām.
—- Maskavas radiofons 15.
maijā ziņoja, ka islandiefil uzska­tot
«amerikāņu prasības" pēc militā­rām
bazēni I s 1 an d ē par «viņu
neatkarības apdraudējumu." Raidī­juma
piemetināts, ka «amerikāņu
kavēšanās atstāt Islandi visās zie­meļu
valstīs radot pārsteigumu un
neapmierinātību." Varšavas dru­pās
mīt pāri par 2 milj. žurku, kas
ir „trušu lielumā" un pārtiek no pā­ri
par 100,000 cilvēku līķiem, kas vēl
aizvien atrodas zem drupām. —
Maršala Cangkaišeka spēki atkaro­juši
M a nd ž ū r i j a s galvaspilsētu
Cangčunu. Komunisti atkāpušies uz
ziemeļiem. Pats CangkaiSeks Muk-denā
ieradies prezidenta Trumena
vēstnieka ģen. Maršala lidmašīnā.
Viņš cer, ka pēc jaunajiem panāku­miem
Mandžurijā būs iespējams āt­rāk
atjaunot mieru. „AP** korespon­dents
Roderiks, kas 4 mēn. pavadījis
Ķīnas komunistu vidū, raksta, ka ķi­niešu
saprašanos lielā mērā kavē pār­pratumi.
Par komunistiem daudzi tik­pat
kā nekā nezinot. Valdības prese
nekad neiespiežot rakstus, kas kriti­zētu
valdību vai cildinātu komuni­stus,
bet komunistu prese saucot vi­sus
pretiniekus par „reakci6nāriem
azartistiem." ~ A l b ā n i j ā s valdī­ba
apstiprinājusi, ka albāņu krasta
baterijas atklājušas uguni pret divi
angļu krdseŗieniĶp^ salas tuvu­mā.
- Uz nāvi notiesātā Bohemijasun
Moravijas bij. .«protektora" Franka lī­ķis
nodots pētijumiem Kārļa univer­sitātei
Prāgā. Bulgfiri j ā atklāta
slepena fašistu organizācija tēvzemes
frontes un kiievu armijas apkaro­šanai.
Organizāciju, kas saucās ,JKa-ralls
KhinM**, vadījuši pulkveži,^
vežleltnanti un majori. — Amerikāņu
slepenā dienesta vadītājs Frank-f
u r t ā paskaidrojis, ka netic atkār­totajām
baumām par lielu «ŠS" gru­pu
slapstišanc© Bavārijas kalnos^ —
U ng ā r i j a svaildiba cīņā pret In­flāciju
nolēmusi atvietot pengo ar
jaunu naudas vienību, kas sauksies
fl6ņns.--^NIrabergā negadījumā ar
ieroci nogaliniyiēsl^
rora Rudenko pēdīgs ģen. Zorja. —
V atik ā n ā aprindās oficiāli paskai­drots,
ka katoļiem, kās nākamajās
itāļu vēlēšanās balsos par kreisajām
partijām, jārēipniLs ar baznīcas sank­cijām.
Tiem noliegs
nicfi, neapbedis Jivētitā zemē un taml.
Kalabrijas bīskapi paziņojuši savām
draudzēm^ ka «Inristi^tiba iin mark­sisms
ir nesavienojami pretstati**. —'
Beiļihes melnā tirgū p^^
Jatiha pr:ece
vuml vācu valodā. Grāmatas cena
sakāpusi līdz 75 markām, bet atse­višķos
g*adijumos pār to maksātas
fantastiskas c^nas. ^ Kāds berllnietis
apgādājis ar to 5 amerikS^u kara­vīrus,
saņemot 2000 marku par katru
eksemplāru. Padomju militārā
valdība V acij 11 publicējbi
to riacis:tu Izdevumu sarakstu, kas
aptver 13.000 grāmatu un 1.500 pe­riodisku
izdevumu.
TheStarsani Siripes /
V B l ē r i i u Pīpiknli,^
nd S!f as, i ^ l i. no Ģramelovaa
45. meķiē sfieva Z in a P r i -
kale: Bodmiaiuiitr. 2, Kempien,
Allfi^u, Baseini ^13b). 2190
Vairāku piederīgo meklētāju kopējus
sludinājiuniis ar vieno adresi ievieto
.arpiis::kartMr;--:A^
Skiatn pāstkitft«s^^^i^^
ugunsloīrā... 2. Skautu lHija, 8.
Ugunskurs, 4, Signalizācija karodzi^
ņlem. Katra maksā 10 fen. Nomet­nēm
un jBkautu vienībām atlaide.
Oto Kit>Ufl, Bkuernfeiņdstr.^ BĻ 20,
Tr. 7, W. 8; Āugsburg, Bayem (18b).
2017
Kapr. J i n j i r Eduardu V ā v e r i,
dz. 08. 9. 2. Sinoles pag^ FP 24300 c,
bija Liepājai LttftBcliutzpoL, mekli
sieva L i l i ja
dzinu Briedē; no R^as, Rumpnuiiia
ielas: Kapazinersltr. 23, Bamber^
0%^ .:v;-;;:;:v::::;^^^^
Raduis meklē Valdis Alers, dz. 24. 6.
8., no Duntes pag.: Latvian Camp,
Halle i . Westf. (21). ' 1984
Antonu Bričcnoķu, dz. 13, 11. 3. Asū­nes
pag., 15. div. smag.^art. p: kapr.,
meklē sieva Atma Bričenoka; Gun­taru
Zemitānu; dz. 27 g. Vidsmuižā,
un Antona Patmalnieku, dz. 22;^
Asūnes pag./ meklē Alfrēds Stiķu te.
Rakstiet Annai Btiženokai: Neutor-str.
114-5, Blomb6rg,Lippe(21).^^^U^
I^u Gunāru Rozentāļo, dz. 25. 21. %
Rīgā meklē vecāki: Alise Rozcntāle.
Latvian DP Gamp, ļ H ^
Ansbach, Bayi (13a). lftW
Par kafav. A l f r ē d u to
Rl^a; dien. Konicā, lūdz z. māte E r ^
nes t ī n e Gulbe no Rīgas, Ai»-
sargu ielas: Latvian Camp, 1203/E DP
A. C Flen8burg-Murwik (24). 161^