1946-03-30-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
\
Authorized by Military Goverament, DISCC QK. — 6870
Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznik reizi inedēli — Publlihed
/Nr. 13/32 1946. g. 30. martā
sļAv darbv. mi ticibu
Pasaules nolikumu plūsma patreiz
ir tik strauja, brīžam negaidīta un
mainīga, ka vajaga daudz aukstasinības
un miera, lai atrastu visu lietu
kopsakarību un cēlonību. Ikviens mēs
labprāt piedalāmies katras zinas analizē,
ja vairāk Vai mazāk tiek skartas
musu problēmas , — pārvietoto personu
sagaidāmā nākotne: iesaistīšana darbos
šeit pat Vācijā, izceļošanā už noteiktu
apgabalu Eiropā, došanās pāri
okeāniem uz svešam zemēm, atgriešanās
dzimtenē mums pieņemamā
valsts iekārtā, pat iespējamās Baltijas
savienotās valstis u. c. Ir katrai saņemtai
zinai lielāks vai mazāks pamatojums,
lielāka vai mazāka ticamība.
Vienreiz mēs savu nākotni iztēlojamies,
balstoties uz kāda ārzemju
valstsvīra vārdiem, kas atskanējusi
tālu no Eiropas, 'un izteikti pārrunu
kārtībā, citreiz mēs savu nākotni mēģinām
izzīlēt pēc laikrakstos redzamām
ģeogrāfiskām kartēm. Un beidzot
mēs kāri uztveram ikvienu teikumu,
ko izdodas dzirdēt no vietējo militāro
personu vai UNRRA's darbinieku
lūpām.
Šī interese, kādu veltam mūsu nā-kotnei,
dedzība aŗ kādu mēs cenšamies
cīnīties par ideālāko mūsu stāvokļa
izkārtojumu, ir 'gluži saprotama un
pamatota. Tā ir pazīme, ka neesam
savā nometņu dzīvē iesūnojuši. Mūsu
dabīgi pamatdtā interese un vēlēšanās
tomēr nereti pārsniedz savas attaisnojamās
robežasļ' un rezultātā vienā, otra
vietā sakarsēti prāli iztēlojuši un
radījuši tīri necerētas nākotnes ainas.
Ir izzudis pamats, zem kājārti, un ļaudis
iegrimuši vai pu pesimisma visdziļākā
purvā, vai pacēlušies visjaukāko
sapņu galotnes. ,
Palūkosimies, kāds tad nu īstenībā
ir mūsu pašreizējais stāvoklis, skatīsimies
tajā savaldot savas jūtas un
vēlējumus, vienīgi balstoties uz to,
kak pašlaik ir skaidrs un neapšaubāms.
No šī izejpunkta raugoties, arī
mūsu noskaņojums vairs neliekās kā
drudža slimnieka temperatūras līkne.
Vispirms — mēs dzīvojam svešā zeme
— Vācijā. Mūsu likteni ir triju
sabiedroto nāciju — Amerikas, Anglijas
un Francijas pakļautībā, jo atrodamies
tieši vinu okupācijas joslu teritorijās.
Šo valstu militārie spēki
sargā kā zemi, tā iedzīvotājus. Apgādi
mums sniedz pa lielākai daļai
UNRRA, vai arī armiju apgādes vienības.
Līdz ar to praktiskā dzīves izkārtošana
nostabilizēta nometnēs.
Tiem, kas ir vēlējušies, bijušas izdevības
izstāties no pārvietoto personu DP
\
Mincķenē
Zviedri prasa atlidzibu
Daily Mail kontinenta izdevums savā
15. febr. n-rā ievietojis sava līdzstrādnieka
Rall'a Hevvina rakstu ar
virsrakstu: „Zviedri prasa 'no Krievijas
5 milj. mērc.*' Tanī teikts: „Zvied-ru
valdība prasa kompensāciju par savu
īpašumu un citu vērtību zaudējumiem,
kas zviedriem cēlušies tanīs teritorijās,
ko Krievija uzsūkusi pēc kara
un pa kara laiku. Zviedru sūtniecība
Maskavā savas ārlietu ministrijas
uzdevumā pieprasījusi ap 5 milj. mērc.
lielu atlīdzību, i>ar īpašumiem, ko
krievi piesavinājušies Igaunijā, Latvijji
un Lietavā.
Bet galvenais ir tas, ka krievi ir piekrituši
maksāt 24 proc. no kopvērtības,
tādā veidā no savas puses atzīstot
zviedru prasību legalitāti un taisnīgo
pamatu. Šķiet, būtu maz iemesla krieviem
neatzīt Britu un cilās prasības,
kas sniedzās desmitos miljonu mērci-nu.
Galvenā starpība starp Zviedru un
angļu vai amerikāņu prasībām ir tā,
ka Zviedrija ir atzinusi Baltijas valstu
uzsākšanu, kurpretim ne Amerika
nedz Britānija to nav darījusi.
SEiīvaino cīparu — 24 proc. esot l i kusi
priekšā Krievija, to neviens nenoliedz.
Pirmo maksājumu krievi izdarīja
starplaikā starp Baltijas valstu uzsākšanu
1940, g. un krievu vācu kafa izcelšanos
1941. g. Kopš tā laika, nekādi
maksājumi nav nolikuši un
Zviedrija nu ir nostādīta tādā stāvoklī,
ka tai jāuzstājas par savām tiesībām.
Dūšu ta uzstāties, zviedri dabūja
pēc stāvokļa, kādu pret krieviem
ieņēma UNO Persijas, Grieķijas un Indonēzijas
jautājumos.
Divas trešdaļas no zviedru manli-bām
atrodas Latvijā, visnotaļ sērkociņu
fabrikas un Ķeguma spēkstacijā.
Atlikušo trešdaļu iztaisa Tyrsaniaa
degakmena ellas rafinērija netālu no
Tallinas, un dažas vērtības Lietavā.
Attiecīgām prasības, ko Britānija varētu
uzstādīt, sniedzas astoņu ciparu
skaitļos. Tanīs ietilpst Kreenholmas
tekstilfabrikas Narvā, Le Cock brūži
Tērbatā, degakmena ellas fabrikas,
Lutiera finiera fabrika Tallinā. * Visas
šīs vērtības ir Igaunijā. Bez tam vēl
viena privātā banka Latvijas galvas
pilsētā Rīgā un vairāki mazi uzfiēnui-mr
Lietavā. (^Londonas Avīze'*)
V Emigrācija uz A m e r i ku
Ar Amerilcas Iconsulāla atvēršanu
Minchemē, nokārtojumu guvis daudz
pārrunātais emigrācijas jautājums. Pašreiz
noteiictais ieceļotāju skaits mēnesī
ASV ir šāds: Vācija un Austrijai —
2737 pērs., Ceiioslovākijai — 287, Polija
ji 652, Ungārijai — 86, Bulgārijai
— 10, Dienvidslāvijai — 84, Rumānijai
— 31, L a t v i j a i — 23, Lietuvai —
38, Igaunijai — 11.
Tuvākas norādījumus sniegs attiecīgā
UNRRA, Tautieši brīdināti kārtot izceļošana
personīgi un braukt uz Min-cheni,
jo konsulāts ievēros tikai ,UNR-RA's
iesniegtās lietas, ^j). p. Expres9"
saimes, nododot sevi austrumu sabiedrotā
— Padomju Savienības rīcībā.
Mēs to neesam vēlējušies, un to mums
arī nepiespiež darīt — daudzie un autoritatīvie
militāro personu norādījumi
ir pietiekami saprotami — ar varu
mūs neizdos piespiedu repatriācijai.
Tāda ir mūsu tagadne. Cilvēks tomēr
nedzīvo no tagadnes vien. Un
īpaši mēs — pārvietotās personas —
visvairāk gribam ieskatīties nākotnē,
lai ātrāki sagaidītu patīkamus notikumus.
Visjaukāki būtu, ja kādā dienā
ziņotu: jūs varat sakravāties un
ties mājās, Latvija ir lāda, kādu
vēlaties — brīva, demokrātiska,
okupācijas karaspēka. Lai tā noliktu
jāpārvar zināmi priekšnoteikumi. Bet
to pārvarēšana šobrīd nestāv mūsu
varā.
Mūsu uzdevums ir veidot savu garīgo
stāju, vairot savas zināšanas Ja
padoto
bez
sūtnis K. Zariņš atkārtoti izsaka domas,
ka latviešiem ir jāa|)brunojas ar
mieru un ticību, tad varam būt pārliecināti,
ka šie vārdi nav teikti tukšai
telpai, bet gan dzirdīgām ausīm, ļ Ja
mūsu pašu pārstāvji emigrācijā nemitīgi
aicina mūs pievērsties darbam, tad
tas tā^al nav jāuzņem kā vārdu .savirknē
jums, bet gan dzihi patiesība.
Mums patlaban ir visi priekšnoteikumi,
lai sakopotu savus garīgos un fiziskos
spēkus, to darot stiprā apņēmībā
par mūsu nākotnes labvēlīgu atrisinājumu,
lielo un patieso demoliratiju
spāku un ticību. Ne acumirkhi sajūtai
», ne jūsmīgos iztēlojumos skatīsim
nākotni, bet nopietnā mierā un paļāvībā,
ka tie spēki, kufiem esam nodevuši
sevi un sava likteņa izlemšanu
neļaus iet bojā ne latviešiem ne igauņiem
un lietuviešiem, ne pārējiem, kas
atrauti dzimtenei, ne uz mūžu, bet līdz
atgriešanās brīdim T. B .
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 30, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-03-30 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460330 |
Description
| Title | 1946-03-30-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | \ Authorized by Military Goverament, DISCC QK. — 6870 Redakcija — Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49, Munich Iznik reizi inedēli — Publlihed /Nr. 13/32 1946. g. 30. martā sļAv darbv. mi ticibu Pasaules nolikumu plūsma patreiz ir tik strauja, brīžam negaidīta un mainīga, ka vajaga daudz aukstasinības un miera, lai atrastu visu lietu kopsakarību un cēlonību. Ikviens mēs labprāt piedalāmies katras zinas analizē, ja vairāk Vai mazāk tiek skartas musu problēmas , — pārvietoto personu sagaidāmā nākotne: iesaistīšana darbos šeit pat Vācijā, izceļošanā už noteiktu apgabalu Eiropā, došanās pāri okeāniem uz svešam zemēm, atgriešanās dzimtenē mums pieņemamā valsts iekārtā, pat iespējamās Baltijas savienotās valstis u. c. Ir katrai saņemtai zinai lielāks vai mazāks pamatojums, lielāka vai mazāka ticamība. Vienreiz mēs savu nākotni iztēlojamies, balstoties uz kāda ārzemju valstsvīra vārdiem, kas atskanējusi tālu no Eiropas, 'un izteikti pārrunu kārtībā, citreiz mēs savu nākotni mēģinām izzīlēt pēc laikrakstos redzamām ģeogrāfiskām kartēm. Un beidzot mēs kāri uztveram ikvienu teikumu, ko izdodas dzirdēt no vietējo militāro personu vai UNRRA's darbinieku lūpām. Šī interese, kādu veltam mūsu nā-kotnei, dedzība aŗ kādu mēs cenšamies cīnīties par ideālāko mūsu stāvokļa izkārtojumu, ir 'gluži saprotama un pamatota. Tā ir pazīme, ka neesam savā nometņu dzīvē iesūnojuši. Mūsu dabīgi pamatdtā interese un vēlēšanās tomēr nereti pārsniedz savas attaisnojamās robežasļ' un rezultātā vienā, otra vietā sakarsēti prāli iztēlojuši un radījuši tīri necerētas nākotnes ainas. Ir izzudis pamats, zem kājārti, un ļaudis iegrimuši vai pu pesimisma visdziļākā purvā, vai pacēlušies visjaukāko sapņu galotnes. , Palūkosimies, kāds tad nu īstenībā ir mūsu pašreizējais stāvoklis, skatīsimies tajā savaldot savas jūtas un vēlējumus, vienīgi balstoties uz to, kak pašlaik ir skaidrs un neapšaubāms. No šī izejpunkta raugoties, arī mūsu noskaņojums vairs neliekās kā drudža slimnieka temperatūras līkne. Vispirms — mēs dzīvojam svešā zeme — Vācijā. Mūsu likteni ir triju sabiedroto nāciju — Amerikas, Anglijas un Francijas pakļautībā, jo atrodamies tieši vinu okupācijas joslu teritorijās. Šo valstu militārie spēki sargā kā zemi, tā iedzīvotājus. Apgādi mums sniedz pa lielākai daļai UNRRA, vai arī armiju apgādes vienības. Līdz ar to praktiskā dzīves izkārtošana nostabilizēta nometnēs. Tiem, kas ir vēlējušies, bijušas izdevības izstāties no pārvietoto personu DP \ Mincķenē Zviedri prasa atlidzibu Daily Mail kontinenta izdevums savā 15. febr. n-rā ievietojis sava līdzstrādnieka Rall'a Hevvina rakstu ar virsrakstu: „Zviedri prasa 'no Krievijas 5 milj. mērc.*' Tanī teikts: „Zvied-ru valdība prasa kompensāciju par savu īpašumu un citu vērtību zaudējumiem, kas zviedriem cēlušies tanīs teritorijās, ko Krievija uzsūkusi pēc kara un pa kara laiku. Zviedru sūtniecība Maskavā savas ārlietu ministrijas uzdevumā pieprasījusi ap 5 milj. mērc. lielu atlīdzību, i>ar īpašumiem, ko krievi piesavinājušies Igaunijā, Latvijji un Lietavā. Bet galvenais ir tas, ka krievi ir piekrituši maksāt 24 proc. no kopvērtības, tādā veidā no savas puses atzīstot zviedru prasību legalitāti un taisnīgo pamatu. Šķiet, būtu maz iemesla krieviem neatzīt Britu un cilās prasības, kas sniedzās desmitos miljonu mērci-nu. Galvenā starpība starp Zviedru un angļu vai amerikāņu prasībām ir tā, ka Zviedrija ir atzinusi Baltijas valstu uzsākšanu, kurpretim ne Amerika nedz Britānija to nav darījusi. SEiīvaino cīparu — 24 proc. esot l i kusi priekšā Krievija, to neviens nenoliedz. Pirmo maksājumu krievi izdarīja starplaikā starp Baltijas valstu uzsākšanu 1940, g. un krievu vācu kafa izcelšanos 1941. g. Kopš tā laika, nekādi maksājumi nav nolikuši un Zviedrija nu ir nostādīta tādā stāvoklī, ka tai jāuzstājas par savām tiesībām. Dūšu ta uzstāties, zviedri dabūja pēc stāvokļa, kādu pret krieviem ieņēma UNO Persijas, Grieķijas un Indonēzijas jautājumos. Divas trešdaļas no zviedru manli-bām atrodas Latvijā, visnotaļ sērkociņu fabrikas un Ķeguma spēkstacijā. Atlikušo trešdaļu iztaisa Tyrsaniaa degakmena ellas rafinērija netālu no Tallinas, un dažas vērtības Lietavā. Attiecīgām prasības, ko Britānija varētu uzstādīt, sniedzas astoņu ciparu skaitļos. Tanīs ietilpst Kreenholmas tekstilfabrikas Narvā, Le Cock brūži Tērbatā, degakmena ellas fabrikas, Lutiera finiera fabrika Tallinā. * Visas šīs vērtības ir Igaunijā. Bez tam vēl viena privātā banka Latvijas galvas pilsētā Rīgā un vairāki mazi uzfiēnui-mr Lietavā. (^Londonas Avīze'*) V Emigrācija uz A m e r i ku Ar Amerilcas Iconsulāla atvēršanu Minchemē, nokārtojumu guvis daudz pārrunātais emigrācijas jautājums. Pašreiz noteiictais ieceļotāju skaits mēnesī ASV ir šāds: Vācija un Austrijai — 2737 pērs., Ceiioslovākijai — 287, Polija ji 652, Ungārijai — 86, Bulgārijai — 10, Dienvidslāvijai — 84, Rumānijai — 31, L a t v i j a i — 23, Lietuvai — 38, Igaunijai — 11. Tuvākas norādījumus sniegs attiecīgā UNRRA, Tautieši brīdināti kārtot izceļošana personīgi un braukt uz Min-cheni, jo konsulāts ievēros tikai ,UNR-RA's iesniegtās lietas, ^j). p. Expres9" saimes, nododot sevi austrumu sabiedrotā — Padomju Savienības rīcībā. Mēs to neesam vēlējušies, un to mums arī nepiespiež darīt — daudzie un autoritatīvie militāro personu norādījumi ir pietiekami saprotami — ar varu mūs neizdos piespiedu repatriācijai. Tāda ir mūsu tagadne. Cilvēks tomēr nedzīvo no tagadnes vien. Un īpaši mēs — pārvietotās personas — visvairāk gribam ieskatīties nākotnē, lai ātrāki sagaidītu patīkamus notikumus. Visjaukāki būtu, ja kādā dienā ziņotu: jūs varat sakravāties un ties mājās, Latvija ir lāda, kādu vēlaties — brīva, demokrātiska, okupācijas karaspēka. Lai tā noliktu jāpārvar zināmi priekšnoteikumi. Bet to pārvarēšana šobrīd nestāv mūsu varā. Mūsu uzdevums ir veidot savu garīgo stāju, vairot savas zināšanas Ja padoto bez sūtnis K. Zariņš atkārtoti izsaka domas, ka latviešiem ir jāa|)brunojas ar mieru un ticību, tad varam būt pārliecināti, ka šie vārdi nav teikti tukšai telpai, bet gan dzirdīgām ausīm, ļ Ja mūsu pašu pārstāvji emigrācijā nemitīgi aicina mūs pievērsties darbam, tad tas tā^al nav jāuzņem kā vārdu .savirknē jums, bet gan dzihi patiesība. Mums patlaban ir visi priekšnoteikumi, lai sakopotu savus garīgos un fiziskos spēkus, to darot stiprā apņēmībā par mūsu nākotnes labvēlīgu atrisinājumu, lielo un patieso demoliratiju spāku un ticību. Ne acumirkhi sajūtai », ne jūsmīgos iztēlojumos skatīsim nākotni, bet nopietnā mierā un paļāvībā, ka tie spēki, kufiem esam nodevuši sevi un sava likteņa izlemšanu neļaus iet bojā ne latviešiem ne igauņiem un lietuviešiem, ne pārējiem, kas atrauti dzimtenei, ne uz mūžu, bet līdz atgriešanās brīdim T. B . |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-03-30-01
