Bavarijas Latviesu vestnesis, November 3, 1951

              L A T V I JA Sestdien, l ^ ^ l . g, 3. novembri
A/'^^^ā^te; ko ļicb šim aizturēja tā-dēli/
Sa "^vļņš bijis "aizsargs, Uz ASV
dev!es arf Dr. raed. Pavasars. Tran^
siijiometnē, atrodas Dr. Pakalns. Ven-torfas
traiisitnometnē pašreiz sāk
lelaiikrarf' ts. tautvSci^šuš izcfeļo-šanaa
uz ĀSV.
Daudz nopelnu tautiešu apriipes
•V';
Wohnilager Fischbeck, Haihbutg-Neu-fraben,.
.ļl^oķņla^ļer Altersdorfi ,b©t
b i j ^ tWoiiii%6r pšk Zoo jBo|a^tn|
pārcelta, un tās . JaUiiā 8aresfeV|tV
HambuigfAU<ina 2,- I>aimlerMra^86,^44,
BL 18. Ņomiēt^ pārvai^Ā vāļcu jfi-n-
anzamt/ un tajā p^tSv tautībVp^
domBs, kas lemj pjar nometņu iekšējo
kārtību un, fiā<darbība ar vācu iestl-
^dem, izveidojušas labas attieksmes,
telpu īre un citi dzived nepiedešami^
'izdevumi ii'pus uztura un apģērba ir
samēra augsti,, un ' lie Ti$i toļi^ spēj,
segĶ tādēļ gajdas, ka vācu. iestādes
noslēdz g^zii vai strāvu^nesamaksatu
rēķinu dēl, u^ ģimenes Vakķros sēž
pie. mazas svecītes k l kara Iailko$.
Veiitorfis^ 'u5i Blankenzf , tŗansit-
!noinetnēs latyiešu skaits ievērojami
samazinājies^ Ja vēl pirms neilga
laika tui bija ap 800—tOOO tautiešu,
ta^ ta<gatl šis €(kai$ts svārstās,ap.ne?
pi-lniem 400., kas li^na par izce}Qša«;
nas saplēšanu* K-^ŗavIru ļzielošanā
U Ž : ASV neklSidu, sarežģijumuf vairs
navj invalidiem vienīgi jldabū ioOO
.(Jblait {)apitdu cpailvojumfi, u«i ^
kos ^ījumos to$ pat tfimsilDrtē m
liidmažinam,^ Art .ajzfarguļ'izceļoša­nas
, ^ jautājums^ atrisinājies, pozitīvi.
Tā jiule uz ASV devies, doc. Dt.jned.
itiiismniiuuitMiniHuriiHiHiiHiiriiHiiiiiiHiiitiu
draudzei ar māc. Edgaru Laņgi, kurš
iisl^ll Eiropu, kcejojot uz Kanaidu, un
^4:8tt&es Ipri&ķš'nieku Ercumu, Drau-iik
noor^ļlizējusi ziedojumu vākša­nu
^arp latviešu^ aizbraucējiem —
tie, nolod Midž neņemamās mantas,
pieiltt.,'%Aukus, drēbes utt. tiem'tau­tiešiem,
kas paliekļ Vācijā. Draudze
šīs. mantas savukār( savāc, nogādā
nometnēs: un sadala palicējiem.
Slēzvlgas-Holšteinas apgabalāisVā-cijā
patlaban vēl iar ap 2000 latvfešu,
neskaitot tr^nsitnometnes. Nometnes
atrodas Libekā (Mēzene^ un Artileri*
jas kaf?armas), Eittnā (Retberga ka­zarmas),
N^ištatē' (ZemMeŠti^^tM);
Rēnifeburga {Vrangeļa- kazamias), Pi-nebergā
(Egerštates ka?anna^)„ ^ui^,,
Hambuigā — Wohnlafer FimitutniC^r^S i r latviešu ev. lut.
minu
RiMKaiAI
VAI JAUl^A POS^A^ SitĶUMS
, jūs, lasītāji, zināt, ko noztņiē
burtt:^ļEK, LCPV, I^P, LCKV, l AK
iEG,:LPKDA, LAK, LNPL,. tSK^LCP,
ALA, JNFS,^ AIF, <Dy, Ļaļvlja* .CP?
Vfei &f burtu sakopojumi, atrodami
Latvijas 29. septembra numurā, .1.
; rešp; 2. un 3. lappusē iespiestos divos
rakstos, no kuiiem viens saucas Jau-
'.naiposma sākums. Sis posms laikam
, bfls tas,W latvieši jauiltāl |a-šķēlušieš
p t J i ^ i , ;ķomi^ejls,;icoia;
sijās,,apvienībās un savienībās, ka
pat vairf burtiski nebiis kopējas ya
\ lodās, jo jau tagad augšējos turtu sa
kopojumus bez vārdnīcas'nav iešpē
\ jams saprast / . '
Lai ttešām. iezīmētu jauna posma
sāķiļmu, es ieteiktu kungiem,' I^as
vada ļis 16 aiz^dažādi^m burtiem! pa-
Vleptis organizācijas 1) visas likvidēt
un uz kādu gadu' atvēsināt savstar­pējos
strīdos sakarsētos, prātus; 2) pēc
tam nodibināt tikai vienu jaņnu bied­rību,
jo iņērķis mums visiem ir viens
savstarpējā palīdzība un Latvijas
brīvība.
^ J. Pakūlis, Frimlejā, Anglijā
Redakdias pltzlm«.* Nepieskaroties jautfi-^
jumam par vēstules autora ieteikumu liet­derību,
vietā V liktos daži, paskaidrojumi. Vis­pirms
iiz uzskaitītajiem^ iniciāļiem, ^.slēpjas"
nevis i6, bet gan tikai kādas 10 organizācijas
, m pjisfikumli Visu to sapraSanaļ ari neiinfi-tājvm'
vārdnīca nebūtu vajadzīga, jo lielākā
d'a(a organizāciju pieminētajos Latvijas rak­stos
vispirms bija iapzīmēta ar pilnu nosaii-^
kumti ua tikai pēc tam atkārtojot lietoU Ini-
^ciāU, no^ kuriem avīžu rakstos gan bfls
grUU izvairīties, jau telpu ekonomijas' dēļ
vien. Organizāciju un pasākumu raums tie­šām
arī trimdā d^udz, bet vai tas agrāk bija
citādi? \ Nevarētu taču noliegt, ka blakus
[ latVieSu trimdinieku kopējiem uzdevumiem
pastāv dil organizācijas . un fondi dažldās
AalstīSr ar gluži sjļieciāliem uzdevumiem ,uU.
. Diezfn vai varēsim iedomāties tādu biedrību,
kaš spētu sevī apVienot visu pieminēto or­ganizāciju
un pasākumu mērķus un dallbnie-
. kus tm veikt visus uzdevumus. Beidzot
daži no uzskaitītiem saīsinājumiem ir Iden-
Uski. \. ,
V Skaidrības labad sniedzam Īsu „oīģanizā-ciju
iniciāļu vārdnīcu"; 1) LCPV (agrāk LCP)
v-r-. Latviešu centrālā padome Vācijā, ku^as
Izpildorgāns ir LCKV (agrāk LCKJ — Latviešu
centrālā komiteja Vācijai 2) LNPL - Lat­viešu
nacionālā padome Lielbritānijai S) ALA
•ŗ-Amerikas latvieSu.apvienība? 4) LNPS —
^ thlvleštt nacionālais fonds Skandināvijā; aiz
Šim latviešu centrālām organizācijām at­sevišķās
valstis minamas vispārīga rakstura:
5). LNP ^ Latviešu ^ nacionālā padome, kas
'^bija domāta pai vienotāju cenUālu* politisku
organizāciju;' 6) Latvijas CP — Latvija* cen-vtrālā
padome, jau pirms trimdas, vācu oku­pācijas
laikā radīts politisks orgāns uz par­tiju
bāzes j 7) LAK EC - LatVijas atbrlvoSa-drauc!|
9
\ 180 mare» Uriiis
infermaciias fondtim
LNP un'^LCK Arējās informācijas
fonds no j^usia saņēmos sekojošus zie^
dojiimus:
Austr^tlIS — no Sidnejas latv. ev. lut. drau­dzes
(draudzes pad. piiekšs. E. Liepiņa, māc.
J: Krauklis) 180/7/10 mārc-, ziedotāju bijfs
269, un ziedpjuiņus savākuši V. Pūce 24/14/0,
A, Sfeļnmane 9/13/0, 0. Dombrovskis 6/7/0,
N,' OSiņg 25/4/0, R, Krima 8/tO/O, K. un V.
Zirnītis 9/!4/10, J. UepiņS 31/11/0, P. bzols
un E, Alre 33/0/0, K. Pijols 7/12/0, J.
Krauklis 14/2/0 un tautisko deju kopa Kamo­liņš
iO/b/O; Āfrikā - Helēna Lase un D,T.
Janovika ģimene,! Ruandā-Uriindī, pa DM 10?
Vācijā — kapt. O. Caunitis DM 2, l. Krei
liš: 1 un R. N|kurs lj20; Dānijā — jau agrāk
izsludināto Latviešu kluba Kopenhāgenā 100
kr., ziedotāji ir konsuls G. Grinvaldi — 50 kr.,
Ed^r AuniņS 4, "Bdm. Ozoliņš 4, LKpK H .
Lucs 5, Bdv. Āboliņš.lOi Cv. Crīnvalds 20, C.
Haiisens 5 p H{ N. 2.
Minētie ^^^edojumi saņemti gan ar
Artav-aš ;latvijai' ziedojumu listēm,
gan atsevišķi. So līdzekļu izlietošanā
ievēros ziedotāju Vēlējumus. AIF
valdes uzdevunļ»! valdes ^liekšsēdis
V. Jaiiuimi izsaka ziedotājl-eiir vissirs­nīgāko
paiteicību, sevišķi alzlmējot
Sidmejas latviešu draudzes ievērības
cienīgp atsaukšanos, saziedojot vient
no lielākajam summāin, kādu līdz šim
devusi viena atsevišķa latviešu or­ganizācija.
—
PJVILA GRUZNAS
LITBRASA MANTOJUMA LIET^
Sakarā ar Latvijas š. g. 7. pprlla nu­mura
ievietoto i:aķštiņu," pa'iziņoju, ka
P./Giuznasftoan |iar labu. taasitdis te­staments
stājie,s likumīgā spēkā un
Fareleš miertiesa i . g^- 22; augustā
manam pilnvarniekam izsniegusi man­tinieka
apliecību (ErBschein).
Oļģerta Liepiņā
Dļvljf Ivalod^^
I Sas pŗoc^^^^^
tisks un ņo tā īsā^^^
sprīdi — mēs nebOisim pasargāts ne­viens,
Atskaitot i vecSikos vai sīk^tā^
latvim ir dīvaina
Hktpība^ m briesmās
ilciēs jutan^
;tēvzeijai' m zināma dro­šībā
Mlabklājībl^^^^
inēr ~ savādd Ir^l^^
kas skumdinās pat daudzus viņā
krastā/ bet reizē^v arī ieteiks
daiii(^ apslēptās domas: g
i,MīļāI ---- Priecljos,^^ ari Tu reaz
e?s^ sākusi kustēties i^^ mūsu pusd.:
Nudien, nenožēlosdl Pirmais pufgads
vaVbūt būs pagrūtāks, kamēr pieradis
iedzīvosies, bet vēlāk redzēsi, ka
t^ var dzīvot ^ labi^ katra ziņā mēs
še esiain situējiišies nesalīdzināmi
labāk nekā Latvijā, lai gan tur vīrs
pelnīja- juriskonsi^^^ algu. Bija jau
sa^:^|biņiī|la^
doAlfiešr i a^
īrētā dizīvoklī bez elektriskās plīts
un iedus^apja, braukt tramvajā vai
autobusā un mēneša beigās tomēr
knapināties, lai varētu savilkt galusv
Kur tik ļ < ^ ^
nudien, negribas vairs pamest še nb
jauim iekārtoto^^^^ d^^
sāktu no gala, pie tam — ar visai ie­robežotām
izredzēm. Es to vairs ne­spētu
— neesmu vadrs jaunā... Vīrs
gan sākuma rūca pretī, kad viņam to
teicu, bet n u jau arī pats palicis do­mīgs.
lUn.mēs jau nebūsim vienīgie —
zinu vairākus, kas še rīkojas uz pa­liekošu
tfeīvi. Domāju, ka arī Tev
. nas l^omiteiaš Eiropas centrs, 'radīts nesen ^^^l ^'^^^'^^ atrisinājums. Starp
' Londonā un domāts kā Eiropas valstu lat- — ^^vs sponsors iemīlējies Tavā
/'Blank^nzē tr«^sitte^tn|iašreiz!!r
apN200 latviešu: ttfe šrni ^karavīrus
šeit noraidīja, par splti^ ierobežojumu
atcelšanai, un tikai pēdējā laikā sā­kusies
arī viņu pielaišana emigrāci­jai.
'Raksturtģi/ka šajā nometne reti
kāds aizbraucējs ir pirmo reizi —
viņu vidū pa lielākai da]ai ir tādi,
kas agrāk noraidīli. atUkti, vd^a^ad
atjaunojuši*^; tosgrScijajS procesu; 4ie
vairs ar ASV, bet citu zemi. Nomet­nes
vadītājs ir latvietis K. Spioģis,
un arī bloku vad|ts]ļi pa lielākai df lai
irJatvieši. JBlailkenzē tuvumā afrodas
arī bērnu nams/ kurā pašreiz vēl at­rodas
IJ;latviešu .bāreņu.. . \'
^ tuvojas laika slieksnis, kas galīgi
nošķirs aizbraucēji^s. no; Vādja pa­licējiem.
Pēdējo skaitu uz gada bei­gām
var rēķināt ap 1600, un lielais
vairums viņu vidū būs veci ļaudis,
invalidi, tbc silimnieki, izskrinētie un
ģimenes, kuļru sastāvs neatbilst izceļo­šanas
noteikumiem. Tiem būs vaja­dzīga
visāda veiļa palīdzība, pirmā
kārtā materiāla. Tādēļ svarīgi pie­zīmēt
dažas adreses, gan Xim, kas
aizbrauc; gan tiem, kas jau. viņā
krastā, lai sniegtu iespējamo atl^alstu
tiem, kas p4ši sev nespēj .palīdzēt:
(24b) Landeskrankenhaus lieiligen-hafen,
TBC-Abt., 20 latviešu slimnie­ku
pārstāvis K. Vimba? LVA-Kran-kenhaus,
Molln, Lbg., 6 latviešu slim­nieku
pārstāvis H. Pavasarsi (24b)
TBC-Krankenbaus Edmiundstal, Hans-
Haus, 8 latviešu slimnieku ^pārstāvis
R. Ābele; (24a) Lūbeck, Kriinkenhaus
„Ost", TBC-Abt,' Bl, 21, 12 latviešu
slimnieku pārstāvis R. Gusais. Lan
deskrankenhaus Neustadt, TBC-Abt.,
Bl. 5, / 7 latviešu pārstāvis L. Jēkab-sons;
Kreis-Heilstātte Schāferkate,
Osterroņfeld b/ Rendsburg, 3 latviešu
pātstāvis V, IĻeščinskis, ^
Nedauds: latviešu slimiiieku atrodas
arī Hamburgas, Maļentes uc* slimnī­cās,
kur tļe pakļauti' vācu ārstēšanas
noteikuma. ; Nopietna un regulāra
palīdzība, vajadzīg:^ arī nometnēs
dzīvojošiem),'' veciem, slimiem un ģi­menēm
ar izceļošanai nepiemērotu sa-stāvu,'
kas pārtiek ^no mazajiem vācu
iestāžu pabalstiem. Varētu vēlēties,
Ui aizbraucēji atcerētos savus biju­šās'
nometnes; iedzīvotājus, ^dabūtii
adreses no LCK pārstāvjiem apga­balos
vai nometņu komitejām un
sūtītu palīdzību naudas vai cifu velšu
veidā. ^
Visumā stāvoklis ir tāds, ka tau­tiešiem
ne transdtnometi^ēs, ne pa*
liļcēju' liomfetnēs, par slimnīcām un
sanatorijām nerunājot, ^ nepietiek
līdzekļu, lai varētu atļauties grāmatu
lasīšanu un laikrakstii abonēšanu.
Arī šajā virzienā nepieciešams to
tautiešu atbalsts, kas dzīvo labākos
apstākļos. Par to ir jāpadomā ik­vienam
latvietim, kamēr nav par vē­lu,
kamēr latviešu trimdinieks var
pieņemt šo palīdzību ka> materiālu
un n^orālu atbalstu; Arī par kapu
kopšanu kristīgam latvietim ir jā­padomā,
jo Libekā vien ir pāri par
300 litviešu kapu kopiņu. Piedetī^e,
draugi un paziņas, bijušie nometņu
iedzīiļotājiuc, atcerieties arī tos, kas
nav \[airs dzīvajo vidū. K.
ATiOATA Vešlbi»^ H OF LATVIA AUTORAM
V . .|>ROF. A. SPEKKEM
1 - i . Grupa bij. latviešu leģiona 15.^ divl-zļjas
virsnieku — dalu komandieru
rēdalccijai piesūpjusi un "lūgusi pub­licēt
sekojošo atklāto vēstuli prof. A.
Spekkēm.'""-'-•••'-•r-^-^- ^ • - -
„Nesen Zviedrijā M. Goppera iz­devumā-
ienākusi prof* A. Spekkes
Latvijas ;v^st^e angļu tulfcojumā. At­šķirībā
Mš|^-vistumj2x!evuima lat­viešu
valodā; autors tulkojuma no-beig)
uņā. apskata ari^Mviešu leģiona
lojmiliii^ fi^tu otrā pas^u-;
ies kaŗai Sis' nobeigums autoram iz­nācis
tik nepareizs, ka tiešām jābrī­nās
pat autora drpsmtt šādus īnepar-
>aūdītus taktus^ publicēt liopifetna
grāmatS^'l^i "/r^}^: y;;^^^l ? r " ^
Mēs neņemamies spriest, ciļa pie­tiekami
pilntgi aUtirs aprakstījis 19.
(2. latv.) divīzijas kaujas gaitas, bet,
rakstot par 15. latv.) .divīziju,
autors šīs divīzijas cīņas apzināti no­klusē
un tām savā vēsturē nepieska-^
^as. Mums,' 15. divīzijas l^^ŗavīriem,
kas cīnījāmies tāpat ka p^ējie.laV
viešu karavīri, gribētos zināt iemes­lus,
kāpēc mūsu kaujas darbība Lat­vija^
, vēsturē 1 jānoklusēv Mēs tāpēc
atlaiujaiņi'es izteikt dažus jautājumus
tieši grāmiatas autoram:
1) Vai Jūs, godājajņaiš profesora
kungs, rakstot šo vēsturi,^ arī iepazi
nāties ar latviešu leģiona archīva do
kumentiem?
2) Grāmeļbas ievada noridlti,.;
ziņas par latviešu leģiona kaija$
bību iegūtai no iplkv, Sdlgajla,
tiešām šldu leģiona kauju ipr
Jums iesniedza pļkv. Sil^l£)
3) Vai taļs ir tikai' gadījums, /
m
zināmu no
kaujas gnite
eju W
arī tas darīts ar
15. divīzijas kauj^ darbībasļ r
rošanai par ļpiemēŗMiDĶo Jūr
tie^ plkv, 'Aparāta
^ ķ q gajiesiļu un
zulu ciema? .
4) Varbūt JūrtoiņSrl^tlslt.
ķrdaži 1$. dpvīzij^ p^Iki no
;pi^iia^zi^ WĶ -MS
.;;^'sJai|li p|of||^^
par,|eq>ējan^U api&stli/ 'a^ļi
vežt runas, vaj ^ ^ i ņ vbijiž "
,ķa^ļ^ļ|wa^
A&istp vistu»
jošie Wflz
kckatK^eŗi: bij; li
mandieils atv.pIkvi'ļV*
32, grenadieru p u M , |
atv, plkv. K,: Dze^if-Z^ņf
pltn, A. Vīksna, «vJ
batalj. komf, atv.^oaj; V./HI
jun ^iv. kājn. priekiļ:iieļiia paļlrai
tikās Jautā juuņos atv. ļs^aj.lĶ '
•kalns.;' ^ ' •"--•^
darās divi
A^iinieku ziedojums
latviešu aprūpei Vācija
Latviešu preses darbinieku sadar­bības
kopa, kas 1946. g. noorganizēja
apgāda un laikrakstu Latvija, ko, ko­pas
dalībnieku vairumam izceļojot no
Vācijas, 1949. g. nodeva Latviešu
centrālai komitejai, .ziedojusi ņo sa­viem
īdzekliem DM 1633 atbalstāmo
tautiešu aprūpei Vācijā. Daugavas
Vanagu Rifetumvācijas valdei nodotas
DM 2^3 izlietošanai invalidu aprūpei,
bet arbhibīskapam prof. Dr. YT. Grīn-bergani
DM 1380 slimo un veco laužu
aprūpei Vācijā.
,viešu bēgļu ceutiilo pārstāvību „jumta .orga-iiizācya\}
tālāk^ minamas speciālas otgani-
, zācijas: 8) DV un DVF — DaugAvas Vanagi
resp.i Daugavai Vanagu Fonds (kā št orgāni»
fācija saucas Anglijiih 9) LSK — Utvijas
7:^arkaiiais krUstš;. 10) LPKDA^ Latviešu
. pretestības kustības darbinieku apvienība;
^>beidzot Vācijā nodibināUe speciālie līdzekļu
::,fpttai 4i);AlF. LPF un LKF - Arējās in-
J(OT^a(;ļjas,' Latviešu pašpalīdzības un Lat-
, ^eSu.kultūrai louds, /
bildē un nesen pateica, ka bildināšot
Tevi tūliņ pēc atbraukšanas. Ameri­kāņi
jau tādi strauji... Redzēsim, kā
viņš Tev patiks! Varbūt Tu celsies
vēl straujāk un augstāk par mums..."
Jā, — arī ļlas ir dabiski un sapro­tami,
jo cilvēki ir dažādi, un dažādas
arī viņu vēstules. Un tomēr — vēi
gribas cerēt un ticēt brīnumaml
m$\3 lASlīAJU
fEVlftfS4i;
jršam mūsu lasītāju un
līdzstrādnieku uzmanību uz to,
ka mūsu- laikraksta Anglijas
redakciju Londonā vada redak­tors
Vilis Skultāns. Anglijas
redajccijas adrese: 3, Prospect
Plac^, Child's HUl, London
N.W. 2. Mūsu redakcijas nodaļa
Londonā pastāv tieši jūsu ērtī­bai
un turp varat virzīt savu
informāciju, ierosinājumus, jau­tājumus
un vēlējiHmis.
Latvijas redakcija
KA LIDLAUKA HALLES GRAUSTS KĻUVA PAR
GARA DZĪVES CENTRU
gas attadiiši
BALTIEŠU, STUB
Bjaltiešu kristīgo studentu mītne
Hangelārā oktobra beigās • atzīmēja
divu gadu pas^tāvēšanu. So laika ziņā
mazo jjībileju varētu ari :ne|)ieininēt,
un daudziem tā arī aizgāja neatmi­nēta,
taču laikā, kad mūsu.bēgļu, gai*
tās notikušas tik milzīgas pārmaiņas,
kad no aizbraukušajieiņ t^ bieži jā­dzird/
ka Vācijā vairs ir tikai slimie
un nespēdrgie, tad jāsaka, ka HaAge-lāra
pierāda pretējo, un tSdēj ta pel­nījusi
lielāku ievērību.
' Han^el'^ra ir kāra nopostīts lidlauks
Bonnas tuvuma, 7- un Bomiā ir, uni­versitāte;
fcujrā gribēja studēt daudzi
latvieši un arī mūsu kaimiņtautu
jaunieši, bet nebija kur dzīvot, jo
tuvumā neatradās airī neyiena DP no­metne.
Tad mūsu tautietis mācītājs
Jāzeps Urdze nolēma palīdzēt mūsu
censoņiem un skka kādas bijušās lid-laukft
halles grausti izbūvēt cilvēku
mītni. Viņam radās atsaucīgi pa­līgi
— paši studenti un vēlāk arī
daudKl brīvprātīgi talci-ņieķi^no tālām
pasaules malām. ^
Tā šajās drupās radās pieticīgi^ pa­jumte
pāds desmit studentiem. Bet
to skaits vēl turpina augt Ar rudens
semestra sākšanos novembrī sabrauk­šot
ap* 50, un tādēļ HangelāTā vēl
vienmēr būvē. Bez daudzajāin dzī­vojamām
istabām pasākts Izbūvēt lie­lāku
virtuvi, mazgātuves * un veļas
miazgājamo iekārtni, centrālo apkuri
un darbnīcu telpas. Lielākais no­doms
ir savas dārzsaimniecības , un
galdnieku darbnīcas i iekārtošana.
Šiem pasākpmiem jau viss vajadzī­gais
apgādāts (piem., 3 ha zemes), ttr
kai vajadzīgi lietpratēji vadītāji. Tā­dēļ
māc. Urdzēm Ir lūgums pie tau*
tiešiem, kas ir speciālisti šajās noza­rēs
ūn nedomā izceļot, var būt ari in­validi
vai no veoo laužu mītnes —
nākt strādāit savā arodā Hangelārāl
Ar atzinību mācītājs piemin vācu
iestāžu atsaucību šim pasākumam,
pāris gadījumos piešķirot arī prāvu
naudas atbalstu. Turpretim np to
organizāciju puses, kuru uizdevums
ir palīdzēt bēgļiem, nav saņemts ne^
kāds atbalsts un sākumā pat ap-zināU
likti šķēršļi. Bet māc. Ui^dze
iir nenogurstošs cīnītājs latvieSu cen­soņu
labā, un, vērojot divos gados
sasniegto, viņš tiešām var ar paļāvī­bu
raudzīties tuvākā nākotnē.
Uz Hangelāru no franču joslas pār­cēlies
grafiķis Mauriņš. Viņš saka,
ka no mākslas dzīvot tagad esot vis­lielākā
māksla un tādēļ nodddas „re-ālākam"
lietām — gatavo logu un
durvju rāmjus. Taču arī mūzai kalpot
viņš nav aisamirsis un varēja parādīt
krietnu klāstu akvareļu, gan no dzim­tenes
atmiņām, gan Reinas krastos
gleznotus. Ari agroiiome Rudajīte te
Ieradusies no franču joslas un nodo­mājusi
Bonnā sasniegt doktores grādu.
Hangelāru tās atceres dienā apcie­moja
arī mūsu zinātnieki prof. Stnrms
ar kundzi prof. Hauzenbergu-Šturmu
un prot Kampe. Viņi pēc Pineber-
• 1 :
paliekamu m ij
Bonnā, kur Ivar noddtieš .zini
d a r b t o . * : : : : ' ' :;; ;ļ r ^•:;,);
Fiangelārā iz laiku pajumti
arī latviešu studep'ti ņo Zyic
Fran^ij^ un Anglijas. lArl'tii"
tā būs mūsu zļinātn^s un gara
zentantu un censpņu I pilīcēSan
ta. Kā latviešu darbaļ prpmes
ra rosmes spil(
tagad guvusi pļaiiekaniiu nozīmi.
Jinis LIe
Lielbņf^nif^s
mt
LatvieSu B^iera araudze toBOOBfi,
Ber^s, 10; Falrfaz Rd,, noy. pl. \
dzes vakars tiir R. ^P<iva8aŗa iŗeferātu
cigais laikmetīgajā
Gulldfordā, prāv
John's ba?:nfcā, 11
drāmfijļ tējas galdf,
B. Fedderi,- MfTf
nov.pl. 16,15.*
Zieraeļanglijas-Bri idfordas ļ draļadze, ^
āboliņš, Hulia, Mathevfs paz^t vals
ku dievkalp. ax dievgaldu, lU. pov. ņ
Laulāti: Boriss Kappa ar !(tasniU Brl
Austrumanglljas draudte,
Papvrorth, Welfare Hut, 3.
māiļ. A;
nov. pl. 1
galds; ^ Peterborougb, 34, Pfiestga
plēSa svētku dicvk ilp., 11. j nov. pl.
^ļlančesteras' drairaze, m^c F. N
Prestonā, Kristus lazn., 4.| nov. pl.,
BoUonā, St. Georges baztt^ļlO. nov. p
valsts svētku^diBe\ ]
rogā, piedalās archibfskapft
kalp. vļsas draud
vletn,
E. Bergs, dziesmu l^apiņas.' l toke-b
Hartshill Parish. Ch iich, valsts sv. di
i i .-''nov.'' pl.;/l5,15. v.'^^-; '^'f-'J:
Vldusangliļas dr« udter māc
bfirdis, Cesterflldfi Holy-' Tr nity
(Newbold Rd.), valsU svētku di
40.^nov.^:^.,';-^\
SkoUJa^ draudze, nāc. Ji Sapiets,
Dāņu misijas bazn., 10. nov. pl, 17.—•
rfi, 11. nov. pl. 15,3i.
; Katoļu dievkalp^Jumt, Boltoni Str
R. kat. baznīcā, ioi nov. pl. 1?,.
Vissv. sakramentu, ļ— ManCes^rā, »
St. Maŗy bazn., Mulberry Str.ļ 11^ '
12; baznīca atrodas pretī '• Tovb
sētas centrā. '
• • "•• • • • , • 'i ••• •
C i t i sarikojutai
Valsts svētko atceres koncerts,
Cooperative/Hall, Bŗidge Sti., Ip.
16,30} programmā ptJU)a K, Zariņa
solistu un (4^ apvienoto koru konce
diriģ. D, Vītola un A. Pom^era
pl. 19,30 saviesīgs vakars, spajēs
orķestris; ieejas maksa koncertlļ iii
4/—, saviesīgā vakarā 3/-ii «ļokl^
autobusu 24, 25, t8, 29 un 30 lltdz M :
t B l Derby nod7, ilāčplēSu svitki,
tum Hotel teipās (0$ma8t(in^W trp*
86 un 88 līdz Regen'tStr.),iT3. nov.
plkv. R. Oša referāts un DVF Noti
nOd. jauktā kora koncerts diriģ. K.
vadībā; pēc tam saviesīgs vakari
Jeeja^3/--.-V::v. //'V^^
DVF VansfordasanPIterborovfiflļBO
svētku svinīgais akts! un M. Zlve
Tīreļpurvs izrāde, St. John's H 4 I !,
Walk Peterborough, 17. nov. pl. 19.
DVF Berlejas sod. biedru 1 pilnsapul
lejasi nometnē, 6. nov. pl. 20. i
fioCdales latvieSo organizlc^o vals
ku atcere ar garīgo aktu, referātu ļ un
nesumiem, Sv. Lūkasa bazn; zālS, -1
pl. 17. — 1 I
DVF Oksfordas Uod. valsts! svētku
New Road baptisti basfnicā, 18. ttoV.:
dievkalpojums {m^c. R. Slokenbergs);
referāts • u n muzikāli -priekšnesumi
beigumā groziņu vakars ai* dzies!
pārrunām.