Bavarijas Latviesu vestnesis, November 3, 1951

              irt"
i i
lATVIA
tstvlan NeW8pa(ier
N^. W (5*5), Nov. 3, 1951
/fntilisbei*' VtUs JanusM, (21a) Au-
( ^ o ŗ f b, Detmold, Lager, Germu-
L. piīooe Augustdorf 02.
Jditorial «nd Business Office:
(t3b) Giafenaschau. Obb,, Regie-
^gslagar. Gerinany.
Priftte^' We{lheimer Druckerei
o. b H.. (t3b) Weilhcim, Obb..
PabliBhed once weekly. Clrcula-
(ios 75i0 Sponsor — International
Mttsee Organiiation* — Mem-
(ersbip: Association of |be Fre6
tcenijg.
^vienbŗitl^T?
mm
I «4* 3250 m E ® ^ .
Imll t«isi ft«d#)S e«»tm^a
t^«vliat UtVltlo CentiltS So-
<Ulir. t^ddktoiftt Maki» Codtis.
Apsia« oa f^akci^a» adi«i9t
tISbl Giaf^aacbaa, Obb. a«<rlt*
nu^atstf, Garsanr
Aoflliļftt redakfijaa TaaitSif:
V. skuitiB». 3, P 7 o i ^ nm.
oma a Hui. usadft N. W, 3,
Attttf|lt}i« f^lakdiat ^m\%\%x
A. Salts, I t Undea Aveatkd, Wed'
doutea. Battam vir Aimt^na
Konservalivie jaunajā apakšnama iegūst nelielu
absolūto vairākumu - Liberāļi noraida koalīciju
- Idens ^ jaunais aŗļietu ministrs JAUNĀS LCKV PIRMĀ SEDl IUDVIGS8URGA
mmp\rAit mmm
Vlaitofis Spantars CarčUs, kas 30. novanbrl
Iļtff " 0* vecs, premlēfmlBlstra amatu at-flsSs
kS 0I18 vecākais politiķis brito vS-pSe
GledstOBB uzvaras 1893. gadā.
.; AtgilalaaSs Dauniogstiftā Ir liels CerSIla
/ lairgaBlseia triumfs, bet viņS cer to nākotuē
^ Mrit oe tikai par sav^s nācijas, l)et ari
^vHaolas'Eiropas* ua visas brivāal pasaules
triumfu. ' I '
Apakšnama vēlēšanās Lielbritānijā.
ķuiļSft. piēdajijjs p(āri:..^pai:w fiļS^proc.
balstiesigo, uzvarēja konservatīvo
partija. Tai jaunajā apakšnamā no
625 vietām ir 321, kamēr strādnieku
partijai 295, liberāliem ^ 6 un
neatkarīgajiem — 1> 25, oktobra pēc.
pusdienā, kad konservatīvie jau bija
ieguvuši absolūto vairākumu — 313
vietu, EtMja devās audiencē pie kara-
'|la D?ordža VI iesniegt demisiju.
Karalis pēc tam pieņēma audiencē
līdzšinējo opozicijas vadoni Vinstonu
Cerčilu, uzdodot viņam sastādīt jauno
valdību.
Pēc apspriedēm ar kroņa padomi
un tuvākajiem līdzstrādniekiem, Cer-čilfi
jau sestdien paziņoja tās sastāvu;
Vinstons Cerčils — ministru prezi­dents
un aizsardzības ministrs, An­tonijs
Idens — ārlietu ministrs, mini-stiru
prezidenta vietn^ks un konser-
'kailtiņa ar e,
virsnieku kluba p iM j |
fcu:>inēģināja nolaup».' '
»iifllģtoāJoaav4*tel
p;vbetV|BValnbja, 3» ^«al
litā galvaspihBlff-KMftkt^
Jas laivas, kas , „ „,
Mažlm8d*a'para(IItIfiii-.«„,^.
STI i)e(lSjo anglis fl^ei
ējfis Setlandlv laln M t '
ļķiiatSlmii aņtdeb^tijl!
laterifiļtts UB fS)^
tblanuIielpilsStfisI
|i;s^n^ior9falMi.\ . . WtraWd88' orsasSIdtul
Itķlāju9i amerikl9«ļ M
Inti ./Brazīlija it^mm
ļtua, kas ar 2echQ
l^^'^ŗfigu ua,w-iiiil««;
ļtienlbu, kur izmaitotl^
^1 < bruņoSanSs rOpoltdbt ii
laaug W aiBlJM [««^ļl
SI, priekSUķuma M
Jlj, cļoi Jaiinu \ii%m%
lu armijas prakUiU
ķ''gtl8,tft .ktituSla ļkor
lu vltsBiekl.^ PretiUĶi
hkal ,ķlnle8u v l^M. , ^
m ^apabllkn IrUeļ?
ftuM.uz'kuņs pamata»
sistu savienība.
mm dolanii kai
lizsardzibas budžeti
feredzāU 19.8., m ^
^ellnaSanai 20,6 mllrt
Utu rOpnlecltiai ļW
a im ' un tiu^
ta^ apgalvo bij. m
M,ka8 atradis w<ķ
UB apmācītas f « |
u trieciena bŗi^adef^
11952. g». vidum, pa<i9<^
ļiiPakardi.; ^
piepBfeā/lS^ļ
bar
P
1
m
Mi'
m
i l
1
lUj sa
iei
rstāvjunaa'^ļ
m
i i
M i i
.liktenis izkaisījis latviešus visu gādinās šis svētais standartiņl.
kontinentu plašumos. Ne tikai Tas pušķo umpušķbs manu gal^,
draugieto un paziiņām, bet daudzos kur vien es kMšu pasaulē. Certi
gadījumos pat vienas ģimeiies lo- pārvest to dzimitenē, bet Ja man
cek)iem iespē^ms sastapties vie- vaj^^ēs lapg^dties i ^ v ^ ^ t ā j i
klķ vēstulēs, kur nereti izpaužas ta^ lOgļu, lai nmi f^pbedltlji liek
sdrsnlba un vaļsirdība, nekā to tnan zem Skaidu si^^vena. Vēl**
HŖ bijuši, ^ vēstfulii rakstītājiem reiz vissirsnlgikaiid pskli^, ka if*
kops esot. Tuva, vienojoša eirs- pildījāt mm lūgumu. U tas Jtnfts
alba bieži lasāma »af IdSjis liekas pa*
art vēstulēs, ko ŗ niimiMc 1 ^
rakstlji^i personīgi V RiBTUMb j ^^t l^ikirljuši labu
sveši cilvēki, gan ^• ' darrbu,, —- loti ie-kādu
vajadzību kārtojot,' gan ari priecinājuši vientuļu tautieti sve-nokratot
sirdij svešuma uzkrauto šumā."
,smtgumuw Lūk, dažu vēstujai iz- Slimas latvietes vēstule no kā-raksti.
<*a© Maskavas satelltvalsts: „Tā
' Bijušais leģionārs, tagad ktvie- mēs te dzivoļam garīgi un fiziski
lxt sardžu virs Reinzemē, raksta; smagu dzīvi. Saule liekas ne-
„Izbrldu Krievijas um Vidzemes spodra, im naktis šķiet tumšākas,
kauju laukus, ierāpos Kurzemes nekā patiesībā Ir. Mēs esam ēnae
grāvjos, izturēju Ziemsvētku kau- bērni, kas gaida glābiņu. Jau il-jas
un tad uzskrēju virsū Ivana gāku laiku esmu slima, un mans
lodei. ' Garmišas elimnicā kritu vienīgais darbs ir sapņošana. Va-amenikāņu
gūsta. Tagad jau tre- lejām acīm sapņodfama, tā aizmir-šo
gadiu esmu sardžu vienībā. Iz- sios, ka nejūtu vairs ne mūsu ne­tikt
var, kaut gan jāteic, ka sar- badzibas, ne pazemojumu. Kaut
<Ku vīru dzīve līdzinās novazātam tikai kļūtu vesela. Negribas, mirt
karavīra mētelim; lai nekristu svešumā, bet atgriezties dzimtenē,
grūtsirdībā, diezgan bieži nākas to Ne jau nu tagad, kad posts un na-izpurināt,
kā nu kuro reizi tas le- badzība staigā pa mūsu bērnības
spējams. Izceļot nemēģinu.. Esmai takām. Paši mēs nevaram ne mazo
zvērināts Vācijā palicējs Hdz la- pirkstiņu pacelt, lai kaut ko darītu
bāku dienu sākumam vai arī mūža dzimtenes atbrīvošanai. Uz jums
galam. Palikšu . Latvijas nivumā, brīvajā pasaulē liekam cerības,
kaut arī tas, varbūt, nozīmētu bei- ka palīdzēsit mūs atpestīt/'
ģas. Mantu nekrāju. Netīkas to Sals četri vēstulēs mēs dzirdam
'darīt/ja simtiem tiikstoMemlaužu,^^^v^^^ kas raksturīgs
kuriem lādas pat asinis kā Tev u^
manr jādreb šajā laikā p^^^^^^^^^ brīvajā Eiro-dzīvību
un viņu maizes riecienam pā rakstīto. Tā runā smagas re-ir
asaru sāļums," . ziģnācijas sJodzētas dvēseles, kas
Latviete no' Berlīnes savā vē- zem skarbu pārdzīvojumu uņ
stulē-sidca; „ J ū s taisāties atstāt rūgtas vilšanās pelniem saglaba-
Blropu. Kad nokļūsit otrā kwstā,iušas dažas kvēlas (kirkslis. Un
tūliņ sāciet krāt naudu atceļam; tās silda ne vien rakstītājus, bet
tur Jūs nedrīkstat palikt, JO esat arī lasītājus silda vairāk nekā
taču latvietis. Mēs pa!^^ \ . ,
kā būs, - būs. tikai ta^i, kad Lat- Būtu^^^^^^
vija būs atkal brīva, nekavēsimies gas vēstules nenāk ar^not§la^^^^^^
ne mirkli atstāt šo zemi. No pr^k- aizjūras zemēm, tādas mksta
tiska viedokļa 1^^^^^^^
nav jau l a £ ka dlvēks^^^t^^^
p i 4 £ ^ d^^^^ bet tāda nu Tikai^diezgan^ ^^Sn ^^^^^^^
g5^y.. vēstdē^^ smelta par
Kāda Francijā dzīvoja ciešanām, ilgas pēc
ša, iiet. jau vecāka vira V6stule tēvzemes vsrticību Latv,,as_aug.
Ievijas aigādam: i.Esmu no sirds šāmcelsanāsbrmumam^
Jums^teSgs par skaisto U ^ ^ ir io vēstuļu datums, jo
ko. IZ- vairāk >^i« • ^ • j ^ ^ - ; ' ' ^ 'ļ^
pildot manu lūgumu, sagādājāt, šus topus, kur apslēpta
Sanēnm to pirfes divi dienām, jāk skan gandanjums uņ prieks
S ^ a r ^ & m ā t i e s to prieku, par gluii^^^^^^^
k^Nutu. fcad, atvēris saitīti, i e - m im un i e g ^ ^
raudziū dārgo sūtījumu. Man tās m«
ia asaras acis. Sāp sirds par Sm ..jaunamenfcāņu , ..jaunaustrā.
vibu tagad n»an katru dienu at- » •
li
m
vātivo frakcijas vadītājs apakšnamā;
Ričards Batlers — finanču ministrs:
Lords Vultons — kroņa padomes pre-zidējosais
lords, apgādes un zemko­pības
ministrs» Sēlsberijas marķīzs
— lords-zlmoggl^ātājs un konserva­tīvo
frakcijas vadītājs augšnamā?
ģenerālis lords limejs — ministrs
britu tautu saimes jautājumiem» 01i-vers
Utltons — koloniju ministrs;
sērs Dēvids Meksvels Fails — iekš­lietu
ministrs» sērs Volters Monk-tons
— tlarba ministrs, Herolds Mek-millens
— dzīvokļu būves ministrs.
Visi jaunie n^nistri izraudzīti no
Cerčila tuvāko līdzstrādnieku vidus
6 gadi] ilgajā opozidjas periodā. Sa­dalījums
rāda, ka visatbildīgākā loma
pēc paša Cerčila jaunajā kabinetā
uzticēta tagad 54 g. v. Antonijam Ide-nam,
kas visai sekmīgi veica ārlietu
mini^ra pienākumus kara laikā un
tautā iemīļots pat vairāk par Corčilu.
Kompetentās aprindās uzskata, ka
Cerčils pata pārāk ilgi ministru pre­z
i d ē s nepaliks, bet, guvis ar uzvaru
sev persona gandarījumu, mēģinās
vēl panākt vispārēju atslābumu starp­tautiskajā
saspīlējumā, laf pic tam
nodotu amiitu kādam ļaunākam^ do»
mā>sms Id^nam.
Jaii sestdien Cerčils ki Jauneis mi­nistru
preridents un aizsaf<taElbas mi­nistrs
nodeva pirmos rīkojumus tm-f>^
r(jas ģenerālštāba p r ^ k M ^ r a sē*
r ^ Vil)emam SUmani Ptrsbajla «ē-nis
prmjērs visus Jautējimnis vē!
kārtoja no^ šāva privātdzīvokļa Ken-singtonā,
bet šīs nedēļas vidū oficiāli
atgriezis Dsunins^trltā 10, ko biju­šais
ministru prezidents Htlijs starp-ladkā
bija mstljl^
Strādnieku jļ^artlja ar! nākotnē pa?
liks spēcīgāks opozīcijas faktors nekā
to cerēja pat daudzi tās valdības lo­cekļi.
Atguvusies no pirraJ trieciena,
tā lepo}as, ka' joprojām bauda lie­lāko
uzticību tautas masās — par
strādnieku partiju bija nodoti ap 13,9,
bet par konservatīvajiem tikai 13.6
milj. balsu. Toties liberāli savu lomu
Anglijas politiskajā (telvē šķiet pa­gaidām
gall^ izspēlējuši» viņu vado­nis
Dēviss noraidīja Cerčila piedāvā­jumu
ieņemt jaunajā valdībā kādu
ministra posteni un piedaltties koalī­cijā
ar konservātivajittn. Vēl iznlci-nosaku
sitienu tomēr saņēmuši komu­nisti,
kas visā Lielbritānijā spēja ie*
gūt tikai nedaudz pāri par 21.000 vai
0,03 proc. balsu. Strādnieku partijas
kreisais spārns ar bijušajiem mim-striem
Bevanu, Vilsonu ūn Frimenu
priekšgalā toties guva labus panāku­mus
un deklarējis, ka nākemajš gadā
spēs pārņemt partijas vadību savīs
rokās, G.
Nesen ievēlētās Latviešu ^ntrllās ktoitejas, Vācijā pirmajā sēdē
Ludvigsburgē. piedaloties komitejas pi^^sēdiiiy.Janymam,LCPV
priekšsēdim A. Sildem, komitejas locekļiem V. Zdanovsklm, K, Ozo­liņam,
V. Skaistlaukam un prof. H, Lācim, k l arj LCKV ai^glda saim*
niecības vadītājam a Zāgar^m. bez dUem kārtējā darba Jautāju,
miem pārrunāja skolu un izglītības jautājumu, baU:^, kā ari pl*
rējo tautību bēgļu sadarbības problēmas un Latvijas valsts svētku
atzīmēšanu Vācijā U. novembri.
CenUālās komitejas priekšsēdis V.
Janums ziņoja par starplaikā notiku-sajāto
apspriedēm yn apmeklējumiem
dažādās iestādēs.* Kopā ar juridiskās
nozares vadītāju K. Ozoliņu vii^ ap*
meklējuši UN bēgļu ^gstl komisāra
pārstāvi (skat rakstu Latvijas Ie­priekšējā
n-rā) un bēgļu banku
Bonnā, piedalījušies bēg)u nacionā­lo
komiteju pārstāvju aanlkimē Hek»
sterē, tautību sanāksmē IRO britu
joslas galvenajā mītnē Hamburfā,
baltiešu centrālo ķbmitisju pridcl-sēžu
sanāksmē Augustdorlā,' kā ari
apmeklējis! latviešu darba rotas vīrus
Kaizerslautemfi. Britu joslā Itdz
gada b§iglm sašaurinātā veidā IRO
izvietošanas biroji darbc^iies vienīgi
Oldenburgā, HanoverS un DIseldorfI.
Oktobri likvidēts Auricbas Izceļoša­nas
centrs, ' bet turpinās darboties
Ventortā un Blanķenzi. Izbēidzifi
arī termiņš IRO statusa pieprjBsfianal.
Juridiskās nozares vadltljs K. Oso-liņš
informēja, ka no amer^^m ^^i*
sti komisāra pārstāvja savemta at­bilde
ui LCKV iesni^nimu repatriēci*
jas instrii^ciju liatl. Atbildē paskaid*
rots, ka agrāko kārtību paredsits gro*
iltf kad ar! varēs ievērot iesniegumi
izteiktās praslbmi. Sis prasības bija w
nepielīdzināt baltiešu bēgļus Pad. sa*
vienības pilsoņiem un neieķist bat*
tieitt: apmetnb padoniju r^atrilcijas
virsnitkus* .Ievērojot bēgļu pāriešanu
uz izklaidu ^Ivl, jauniem apstākļiem
būs Jāpieskaņo, lldsitnijās instrukci­jas*
nmetņu komiteiu darblbali Vācu
„DP liki^nk" tulk^š^ā; vācu Ielādēs
Joprojim^ bieži konsjtatfjam llfcm«|im
neaitblkitola nostāja PJemliam, Rrin-zemi^
V^lē XUal Iļjlglai nor^Ats
JūģiRni pie s6ci8il8 palīdzības tidil,
ke viņa Ir irzeimiiece laivIMe*
Amatpersomis (bildēs vicu testld^
parasti ^an^ |r }otl' lalpjuas, M b^lu
l>listivjiiš Jab|ftlt Uovfi^d'* no vi^«
nes lestSdi^ un aa&atperionas pte
* (Tiiifpliiilttsa I; 1^.1
1918. g. IB. novembri pasludināta
Latvijas neatkfl[rlba bija kl dadzis
ads Līvijas ienaidnieki^, tikko
dzimušai republikai sava brīvība un
neatkarība jau ho jsašām pirmajim
dienām bija jāaizstāv ar ieročiem
rokā. Latvijas dē*.i vienojās ciešās
rindās, lai Ventas, Melnupes un mā­muļas
Daugavas krastos, pie sirmās
Rīgas/ Cēsīm un Latgales ārēs smagās
cīņās nodrošinātu dārgās dzimtenes
patstāvību. Ja nebūtu šo brīvības
cīnītāju izšķirīgo uzvaru/ ja nebūtu
11. novembra; tad 18. novembra dekla­rācija
būtu palikusi uz papīra, tin
mūsu likteņu lēmēji joprojām būtu
mums naidīgi svešinieki.
Tā abas vēsturiskās dienas — 11.
novembris, Armijas diena, kurā mēs
godinām ne tikai mūsu brīvības cīnī­tāju
varonības simbola nesējus Lāč­plēša
kara ordeņa kavaliem, bet pie­minām
arī visus pārējos cīņu dalīb­niekus
— karavīrus un sevišķi invali­dus,
— un 18. novembris, valsts pro­klamēšanas
atceres diena, ir4 cieši
saistītas viena ar otru. Ari
2ENEvi SĀKUSIES IRO ĢENHRALPADOMES 8, SESIJA
Svinīgā ceremonijā IRO ģenerāū
padomes 8. sesijas atklāšanas sēdē
Nāciju pilī Zenēvā sanāksmes dalīb­nieku
priekšā stājas 47 g. v. čechu
bēglis Aleksandrs Ranecajs —
1 (KK).000. DP, ko izvieto IRO. .Jubi­lārs-
ar sievu un div^m 21 un 10 g. v.
ineitām ur vienu nedēlu bija Šveices
valdības viesi, pēc kam devās uz
Bremerhafenu, lai 2, novembrī sāktu
braucienu ut savu jauno dzīves
vietu Midlerida, teksasā, kur Rane^
cajs ar NCWC gādību dabūjis dārz­nieka
un mājķaipotāja vietu kāda
naftas inženiera mājās,
Ceremonijā, ko lenca preses foto
tisko aizsardzību bauda vēl 333.000
DP. Kopš organizācijas darbības sā­kuma
1947, g. 1. jūlija tās kuģi vei­kuši
518 pārbraucienu r^p; 7^ milj.
jūras jūdžu, bet speciālie IRO vildenl
nobraukuši 1,35 milJ. jūdžu. Sai laiki
IRO nometņu un citu insUtūciju^aits
samazinājies no 700 līdz 18^ bet starp­tautisko
darbinieki^ sķaiis no 2600 lldz
780. Miljons bēgļu izvieloU> pāri p^
71000 lepatriēti. bet pavisam IRO pa­līdzību
i ai laikā saņēmušas 1,8 milj.
personu,
Aleksandrs Ranecajs ar ģimeni iz­bēga
no Cechoslo vaki jas 1945, g; Jan­vāri,
tikai 3 dienas pirms saŗkan-armiļas
ienākšanas, un savā bēgļa
latviela trbtodas s^kne satiSks kopS»
lai svinl908 iarf^ojņmos atzīmētu
ils abas visturīsfcis' dienas.
LāčpIMa ķ^ra^ ordera kavalieru
biedrība» kas a t f tidmdā' turpina ^t*
btbu uh pulcini .ap. sevi .visus L.k.o.
kavalierus, tOdz trindas tautiešus
dalu šo svētku sarlkdjun^u tīra at*
likuma vai citida veida Irlavas sledot
darba nespējīgiem trūcīgiem ličplē-šiem,
sevišķi tiem. kas spiesti palikt
Vācijā. Ziedojumi sOtāmi: ASV A.
Laurim, 539, N. Pine St., La^eastet,
Penna» Vācijā V. Skaistlaukanu
(14a) Esslingen / Ņ;, Martinatr. 24»
Zvtedrijā — £d. Kalniņam, Uppsala,
Gey«r89at8n 46 A, III» Anglijā
0. Meijām, c/o Corwwai Houae,
Chutchpatb Road, Ptll, nr. Bristoļi
Austrālijiļ — J. Dzenim, 70, Nortbcote
Road, Armadale, Melboume, Vic
Sav. valstu un citu brīvo demokrā­tisko
va*,stu ciņu karogi arvien sug-stāk
paceļas cīņai pret komunismu.
Saiēlņal pievienosim arī mūsu ^rdis
un rokas. Vecie kauju ērgli, easauk-s^
esIGIņa par Utviju beigsies t^^
kal tad. kad atkal to redzēsim bflvul
Abos lielajos novemibra svēros pu^
cēsio^es zem sarkanbaltsarkaniein
karogiem!
Visiem 11,: novembra svētku rtko-iijiem
uņ dailbniekimn
rības valde novēl dievpaligu un par
atsaucību im pūlēm Izstdcai Jau Ie­priekš
sirsnību paldies.
Ltēpl^ kara 9s^ņi^^^l^
biedrības vMe
grafu un kino operatoru kameras. IRO ļ l«ikā Zalcburgā, Austrijā, strādāja
ģenerāldirektoi^ Kingslejs sniedza ļ p
pārskatu par IRO darbību 52 mēne-1 Kokakolassabiedribž* aģentu. Cecbo-sos,
atzīmējot, ka IRO kārtošanā vel Slovākijā viņ bija viesnīcas pārvald-
; atiikušas 97.(K)0 ,.aktlvo' iicelote'u n^eks. kā ari vadīja mantotu lauku
lietas, bez tam tās tiesisko un poli- i sa;mn:ccibu.
lifi!
uTvuAs vtsTtmc m UT-SpekM
» V . , . . . . . I. W
B K i l ^ A lAŖS PAt MIEltU -
St4iM .,tl4tlaitk*" \ftvAķ p% UH-B
MsotAs VtSU MŪ^ snAOAT
SnmiUI w VSdck «tltU p«r ik-iUm
okepē!«)ā Utio»S . • I IPF-B
PtOlAS MESTAiA It.
ZAfini^A pttMn?Ai - ArRftia* %*m
«tc«res r«i»li / . • • 4.
B NO VIINA STlVFCftA OT«AI
ruft»» «r btita vaiatjjītsi . S, tff-
\
'mi
m
mm
•'•mm
••mm
Iii-' -M
mm
• j : mm
! "mm
\ 0 1 »
.1. liii-
. t ^ ?>