Bavarijas Latviesu vestnesis, November 3, 1951

              Knilis 6 gadiem — 1945. g. novem­brī
— uaocekl-a cislu aizgāja Latvijā
pallfeusaiis lalcstnieks klrils Zariņš,
r dižais taļ$jnieks pacēlies pāri' sa*
"vam novadam un pieder visai latviešu
zemiei. K. Zariņš , aizgāja savā piln^
briedums, kad viņa spajva slīdēja
veikli, un'6tiis rādīja īsta prozas
meistara'jslipējumu.' Laikam gan k-atrs
latvietis būs lasījis viņa vēsturisko
romānu Kaugurie§i, kas savā laikā
arī filaiēts, un ITdži autoram iejuttes
pagātnes notikumos, kas veidojušr^lat-
, viešu tautas r likteņus. Līdzīga labas
vēstures pazīšana u i iejušanās tēlo­jamā
laikmeta aprakstīšanā jaušama
arī romānS Kāvu gadi un nepabeigta­jā
darbā, kas sāka parādīties 1.atvju
Mērieērak^ā.. Sī romāna darbiība no­rit
18..^; s., un\autors taijā liek dar­boties
pazfstailaāiir vēstures personām
(no Bīrona laika), rādot vēl lielāku
stila gatavību n^ā iepriekšējos dari*
'bosr \ \^ "' ',,
Atceroties to, kā autors ^trādāja
un^ pūlējās gar, saviem gara darbiem,
ilav arī jābrīnās ^.par'rezultātim. Sa­tiekoties
'redakcijas; darba ikdienā;
V ^^riņfl nemiaiz. nebija lepns vai ie-domīgsi
kā to varētu domāt par vec-
' mieistara attieksmēm pret jaunajito
skribentiesnt. T^isivi otrādi ---vK. Za­riņš
bija }oti kollēģiāls un labsirdīgs.
Ne reti viņš pēc redakcijas dairba
. steigas vaļīgfkS brīdī pastāstīja šo' to
par savam darba metodēm un labas
prbzas stila „ņoslēpuihiein".
Atceros, Zariņš stāstīja paŗ romānu
Kāvu g^di, ko toiatk ie&pieda laik­raksts
. Tēvija. Toreiz viņš strādāja
pa naktīm. Ap. pU9 vakarā, kad citi
.mājinieki taisījās'gulēt, Zariņš pie­cēlās
np. dažu stundu snaudas un ga.-?
tavojSs nakts dtarbam. Šī „s>agatavp-šanās**
viņam dažkārt prasīja 3-4
stundas, lai domu inechanismsf.Jesil-tiT*
tin.sSktu veidot dzīvus tēlus vāri
dos. un teikumos. Protams, autoram
ptk sevi bija visai augstas prasības,
un; kad viņa spalva sāka slīdēt, tad
o^auru naikti līdz rīta gaismai. Kad
dti ļaudis cēlās auļšā, rakstniecēm
li^ galda gulēja gatava nodaļa (daž*
reiz arī maizak), kas vēlāk ceļoja uz
redakciju. P|c šī skarbā nakts darba
Zariņš īsi nosnaudSs un steidzās mai-
^zeš darbā liz redaiķciju, kur: viņš va­dīja
mākslas. nod»a}u, strS'dādams ko­pi
ar savu palīgu r^. Andr.'Johšu-
S0nu.: ' ' " V " ' '' , '
; Protams, šāds darfca temps geirīgi^^^
piepūlē, uņ s^evis iztukšošana atsūtīja
Iespaidu^ uz rakstnieka veselībij: pec
dažam nedēļām i.viņš izskatījās novā­jējis,
un nervozs. Kad ieminējos,' ka
vajadzētu sevi vairāk taupīt, atpū­sties,
Zariņš to ^strikti noraidīja: ka-
Diēr romāns nebūšot galfgi pabeigts,
par to neesot ko domāt. Skaidrs,, tā
> strādājot, arī panākumi neizpalika.
•Zariņš pa-ts rakstnieka darbu uzska­tīja
paar ļoti atbildīgu un smagu. At­ceros,
kādā redakcijas apspriedē, ko
vadīja red. J . Druva, bija runa par
rakstnieku darbu un hionorāruv Zariņš,
ka# paarasti apspriedēs daudz nerunā-jay
pēkšņi ņēma vārdu. Viņš, 4as pa­zīstot
gan jerēdņa, gan' a r ī ' fizisko
darbu (Z. Jaunībā bijis arī jūrnieks),
uzskatot rakstniekai darbu par vienu
no visgrūtākiem.
Kritiķi, kas pa laikam mēdz rakst­niekiem
piedēvēt kādu ,4smu". Kādi
Zariņu'nosauc par reālisma pārstāvi.
Sī jēdziena ^^plitūda ir diezgan plaša
un dažreiz prasa tuvāka apzīmējuma,
jo, piēm,, arī J. Poruku, vērtējot pēc
daiiiaziem viņa stāstiem un īpaši pēc
tēlošanas paņēnden^emv varam no*
saukt par reālistu, kaut gan citādi,
sevišķi spriežot pēc viņa dzejoļiemv
. Poruks ir. tipisks roanantiķis. Tā ar!
vaitākt Zariņa etāsti un noveles (Mā­te,
Laba cilvēlkai piezīmes, Melnsilņ
Pēteris uc.) apliecina viņu \l ētiskā
reālisma pārstāvi.' Pārējois viņa dar­bos
atradīsim vēl arī kada cita „isma"
pazīmes.
Kārļa Zariņa stils ir stipri noslīpēts,
koncentrēts uri, atmetot jebkādu va­lodas,
izskaistinājumu, reizēm kļūst pat
;,sauss". s Savā darbībā Zariņš bijis
daudzpusīgs: nemtaz nerunājot tuvāk
par viņai. psīcholoģiskajiem romāniem
mA4
: \ G R A M A T N I E C Ī BA
Šsaakdjat piesutftl šādi lidevnral:
laikmeta domas un dokumenU Nr. 19, raksti
Idejvl (oStlial sabiedriskai kalthrai A.
Kroders, ^dļbS.. Satiiifi; Olvl vēstules; Ko­munisma'socioloģija;
KarS ar Krieviju ir
vāstUftskģ n^pleei@9amtba; No. kāda vie­dokļa^
mēs ī^tt skatāmlestŗ ^Ātpomisks ap-okats;
Jakobīnisms) (nodaļa no grāmatas par
franku revolūciju).
Daugavas Vanagu biļetens Nf. fi, l>V ftie-fUmVāciJas
centrālas valdes iedevums.
% ialv|u Zelļtene Nr. 3, rokdafbu mēneSraksts
latviešu ^ie:HWei, SUauttņa^uB l Daņ^ēna
itdevuiua, AustrfiUJā.
fDāna m§ja,^Pelnu viesulis, Spīganu
purvā vai 19G5. g. notikumu attēlotāju
romānu Dzīvība un trīs nāves uc),
t^patr neapstājoties pie viņa,drāmām
(Zemes spēkSi Ri^ndenes Barbara, luga
lielās sirdij), kas ar labām sekmēm
pārstaigāja Rīgas uc. Latvijas^ ska^-
ves, jāuzsver, ka Zariņš bija tapis .par ļ
krietnu noveļu meistaru. Blakus
R. BlaumJaņim un J. Ezeriņam viņš
sev npdrošiņājis paliekamu: vietu lat-^
viešu literatūra. , . '
Tāpēc jo patīkami atzīmēt, ka Kārļa
Zariņa vārds nav aizmirsts arī trimdā,
un nupat klajā nākusi viņā noveļu
iin stāstu izlase Drāmas ikdienā. Tā ^
lai būtu m tikai m!aza atceres zīme
ņiļWļS 6; ļgadiem mocekļu ceļus aiz­gājušajam
rakstniekab, be;t reizē arī
atgādinājums trimdas latviešu saimei,
īpaši jaunatnei, neļaut aizaugt gara
takai uz latviešu literatūras apcirk­ņiem.
Tajos guļ vienreizējās latviska
gara vērtības, ko ne$ņiegs nekādi
tulkojumi. A. Rasa
MIRDZA TIMMA PALIEK PIE RAKSTNIECtSAS
V ē s t u l e i a t v i j a i no ASV
MirdBas'ilmmas sporta talants
spilgtāk parādījās trimdā. Gan arī
latvlļas rekordiste Mirdza. Timmā
lasa savu Jaunāko darbu kādā rakstnieku
/ pēcpusdienā ASV rietumu* piekrastē
Zirņa uzņēmums
Lejā, pie t^šas strauta ietekas Pēr-
6ē, bijā Vadžu māju kāpostu lauks.
Kādā sestdienas rītā saimnieks Va­dzis,
pīpi kūpinādams; lēni kāpa lejā
pa nogāzi aplūkot kāpostus. Vice-gairs
Kār'avs, asti sagŗiezis^ ripā, te­kāja
reizēm pa priekšu, reizēm iepa­kaļ
un reizēm šur tur. pakavējās uz
trini kājām. Pēkšņi "^tas ierūcās un
riedams nletās uz atrauta pusi. Tur
sainmieks Vadzis^ ieraudzīja līkājo­ties
kādu briļļainu vīru ar makšķeres
kāt^ rokā. Lai gan svešais atradās
Vadža daļā, viņš tomēr apsauca Kā­ravu
un ieinteresēts tuvojās makšķer;-
niekam.
„ļCo tad Jūs te ērmojaties ar., to
bada pātagu gar š**-^ urgu? "^Vardes*
makšķerējat^ vai?"
„Jālūkā, vai nedabū arī kādu zivi,
Nemaz nezināju, ka te tāds varens
strauts!" uzrunātais atbildēja.
,,Ha-ha-ba, zivi? Nu, tad cērtiet arī
krastā tās valzivis! Ha-ha, tas tik
būtu joks, ja šinī čuriņā jūs dabūtu
kādu vardif Khm! Sakiet, vai jums
bieži tas uznāk? Nu, tas.. viņš
ar rādāmo pirkstu grieza sev pie āe-niņiem.
,^Ktišj Kārav^ neāizbiedē hai­zivis!
Nu, kas ir, pleicējiet drošļ
vaļā!"
Svešinieks kautrīgi ielaida makšķe­res
āķi pastraumē, un tūliņ pat aukla
uzstiepās ka vijoles stīga, bet kāts
saliecās lokā. Tur, seklajā ūdenī
kaut kas neganti spārdījās. Kāpda­mies
atpakaļ, makšķernieks šļūļe-niski
izvilka krastā prāvu foreli. Va­dzis
metās tai ar visām četrām vir­sū,
baiļodamies, ia tā varētu aizdan-
CQt atpakaļ ūdenī..
„Velilu, kas lā par zivi? Te tak tā­das
nekad nav redzētas. Kuš, Kārav,
— vai turēsi muti, dullais!" Vadzis
izbtfuā lūkojās svešiniekā, kas, ie­metis
zivi tarbā, mauca āķim jau­nu
tārpu virsū un atkal ielaida mak­šķeri
Mrautā. Atkārtojās tas pats:
krastmalS tūliņ spārdījās otra, vēl
liel^a forele.
Vadzis vairs uemetās tai virsū
Viņš arī neteica nekā, bet drusku
piesarka, un, ^^rojot makšķernieku,
tam pierē ievilkās , divas krumpas.
Un' kad viss tas atkārtojās vēl trešo
reizi, viņu pārņēma taisnīgas dusmas:
„Nu, pieliks, pietiks — izmakšķe-rējāties
svešā gruntē gana. Ejiet vien
«tālāk — te vairs nav ko darīt. Ko
domā—- kundziņš, nez' no kurienes
atnācis, . nu tik vilks vienā vilcienā
upi tukšu kā savās mājās* Nu, tai­sās,
taisās proml Vazājas visādi ap­kārt!
Cui, Kārav, cui!"
Netālu no Persijas līča, lejā strauta
malā, kur auga daži kušķīši zāles,
Salemaleikam ganījās viņa trīs kazas.
Kādā svētdienas rītā, viņš uz ēzeļa
lēni jāja lejā, turēdams vienā rokā
māla krūzi, otrā palmu lapu grozu
Viņš devās lejā izslaukt kazas un
>avākl izkaltušās spiras iekuram.
E. R I R D Ā N A raĻETONS
A R P A S A BILDĒM
Pēkšņi Szeļa ausis saslējās un ai klau­sāmām
puisēm pagriezās uz priekluv
Saiemaleiks pacēla plaukstu virs
^cīm un ieraudzīja turpat blakus viņa
ganībām kādu svešinieku līkājamies
ap tādu kā zemē iesiltu mietu. Pie­jājis
klāt, viņš uzsauca svešiniekam:
„Lai slavēts Allahl Ko tu te mā­žojies
manās smiltīs, vai esi domājis
to dzelzs mietu manām kai5ām, ko pa
berzt 8ānus?-7 4.
„Redzi, esmu pētnieks, uu man lie­kas,
ka te jābūt naftail" .
„Ha-ha-hal Nafta — te, kur'4aeaug
ne lāga grīslis!?"
. „Ja atļausi man, te rīkoties, došu
tev desmit zelta gabalu!" svešinieks
izvilka no azotes maisiņu un pažva-dzināja
tā saturu. Šālemaleiks neuz*
ticīgi paņēma maisiņu, '
„Nu, manis pēc, āksties arī, k l pa­tīk,
tikai pielūko --^ neaiztiec, manas
kazas un liec mierā spiras. Zvāru pie
pravieša bārdas, ka kādreiz, krizdams
no ēzeļa, esi sasitis galvu pret ak­meni!"
Kādu rītu atkal nojājis lejā pie. ka-zāffi,
viņš ieraudzīja, ka no švešiui^ķa
iesistā mieta šāvās ārā spēcīga brūns
Sftrūkla. Nokāpis no ēzeļa, viņš ie-mērjca
piiļkstu Šķklrumā un paostīja*
„ N a f t a ! " svešinieks paskaidroja.
„Bet vai tā deg arī?" Salemaleiks
interesējās.
„Un kā vēl, tā ir pirmklasīga nafta
un daudz!"
Salemaleiks acumirklī iekaisa:
„Paklau', tu neticīgais, vaijev ne­liekas,
ka tā ir mana nafta? Esi diez­gan
Izmāžojies pa snanu lauku. Tagad
vari taisīties prom, no kurienes esi
nācis. Neesmu slikts cilvēks, to zina
pats MuhamedsI ja tev va}aga, ko uz
vārīt tējas ūdeni, vairi pielasīt kādu
grozu ar sausām spirām^ bet manu
naiftu liec mierā. Un ja negribi, lai
tevi ķeŗ manas svētās dusmas,
tad!..." viņš paķēra no zemes pa­prāvu
akmeni.
jau dzimtenē, 1943. g. viņa kļuva
Latvijas rekordiste augstlēkšanā,
pārvarot 1,515 m augstumiu, bet pa­šus
labākos sa^sniegumus Mirdza Te-
I ālizēja Vādjas sporta laukumos. Ba­vārijas
meistarsacīkstēs Nirnbergā vi-iņiai
vispirms izdevāi^ labot savu re­kordu
augstlēkšanā uz 1,52 m, bet tai-lēkšanā
Timma kļuva pat Bavārijas
meistare. Vēl šodien trimdas labāko
sasniegumu sarakstā varam atrast
apdāvinātās sportisles vārdu, kas lie-pū^
i ka tai pašā gadā viņa spējusi
•veikt 100 m 12,9 sek. un lēkusi tālu­mā
5,54 m. ~
Tomēr šīš vitālās meitenes dotības
neaprobežojās vienīgi ar fizisko kul­tūru.
Jau Latvijā viņa studēja medi­cīnu,
bet Vācijā pabeito*māsu skolu.
Nokļuvusi \Sav. valstīs, Oregonas
štata galvaspilsētā Porļiendā, viņa
nekavējoties, ateāķa dzimtenē. pār­trauktās
studijas Rīdais koUedža, kur
savas visai neparastās vispusības dēļ
izpelnījās arī neparastu popularitāti.
Varbūt mazliet savādi, ka amerikā-ņus^
mazāk ietekmēja viņas pamakumi
sportā, bet visvairāk zināšanas lat­viešu
tautas dejUs un krāšņais.Bārtas
tautas tērps, T«^s nepa mepama-nīts
,arl, plašakaji. Oregonas sabied­rībā,
jo lielākais turienes laikraksts
Oregonian kādā svētdienas pieliku-m)?'
latviešu studentei veltīja pat pil-'
nas 2' lappuses.
: Bat sevišķi; ves^^ā miiesā taikam
tomfi var ie6iājot:;,^arī ctpaši irasels
ga^ jo citādi, nav: feskaidrojams ap-iiiiiiiil^
piiiiUļiiiiļiiiiinniHiiHiiiuiiiiiliHii^^^^
V: SKAISTLAUKS
Cik airi aizmirst...
KULTŪRAS
CHRONIKA
Vijolnieks Jānu Kalējs i Kanādā, A^^ļ^
universitātē vada viJo|a Uasl, bet viņa
dze pianista Felicita Kalēja ir klavieŗii
8es instruktore turpat. * i (ļ^
Mākslinieks Ed. Dzenis ar' j ģiiaeiil
Zvi^drijte izbraucis nx Kaiļedu. jr
Melburnas mākslinieku kopali n l k i ^ ^ '
darba gadam valdē ievēlēja paūf p r i ' " ~
Jm. Ma^avtt, vietn. A. Hamment ua ļi^
Bisenieku, A. Stendzi, Ev. Mar^vu ļon^
Veinbergu; Kbpa nolēma Btb^ i H Jl
ras dienu sarīkošanu mti g. M^bmal^
Balaratas sporUstu kopki Ventai ^odiu
Jauktu kori un viru dubulUivartetu^ ^.
:vadIbS, •'•-y^^''•'-yi^-••:•
Kalamasfl, ASV, noUka dziedone Aļ
ņaS"Karpas, pianista prol^ļ A, A l ^
Jolnieka prot. V. RuSēvica koncerti, kks'
veiats ari jrof. V. Rul^vica 9. ķt
gaitu atcerei. Kupli auditorija jnbUbl
sveica ziediem uņ Veltēm! f ,
Amerikāņu nedlļas \ iumfib ^ lutkei^
rald 18. sept. n-rā sācis ' ievietot «Iļ^
Valtera Jun. rakstu virlqii. Fiiļiļiait
Jums Sirds pelni veltitsļ moderkajil
jaunatnei. K. Valters, kļl iinānļi^ st
loģiju Sv. Olafa koUedi^ Minesotft.
Vācu^ rakstnieks Bemliards Keliermani-if
vecumā miris ar sirdstriekļa savfiilmSJIt
glinikē, pie Potsdamas. AļairSki Viņa iiH^
Iņgeborga, Idiots, TuneU^ļ uc. tulkouļ^ļ
viešu valodā. Pēc otri pasaules kķŗa/I
bija pieslējies SED un kļuvis par ti!^;
Uskās atjaunoSanaa kultōr^ ! apviļ
viceprezidentu. ViņS bijis art lAusI
jas mākslas akadēmijas! proles^rs
Maskavas ceļojuma apbalvots] i ar
:;balvu'^.:-:-v,:-.^:::;;- ^
Jaunā dzejniece Ilze iSķlpsn^ ari-fe
sekntām pabelgtisi Ziemelteksazju lU^
Dentbnā, ibgflstot mfiksļii baķiflam ^
Maģistres, grāda iegOSanaI jaunā! mm» tai
pina studijas Ostina nniversļU^ē, jļtifi
strādājot tur par bibUotēkārt. \
O. Iemaņa, M. TlUalfaS un V/ļļta
balettrupas vlesoSanos ^Bltt^aslļi attialgt
zīmējuSi Miēiganas laikraksti Press m
sette, ievietojot ari attēlus.
Dr. med. K. Vitrung^ arV^ģlaiMa
CikagSi kur apmeties uz dsiviijļ s
CiBllista I. Nāruna konļcerts Ķņjorkas
holā bija pulcināju ap ,m;,^liuA|ijQ,
certs, ko uz klavier^ fa^^^Ija ļdec'
^ Uz Nekarlilta rudens vējos,
kas liārg&jlfus viegli skar,
nu draugus, draugus kfidreizSJos,
tik itmlņVī.Vaiil iiastapt var.
Tie gandrīz visi dtis, malls
ipilr c i t i i^ tiltiem tagad iet,
ar Jauniem draugiem priekos dalM,
un vecos aizmirsuāi jķiet
Uz Nekartilta ŗud^s vijos,
, kas manu pli^'lod^^^ škiar,
es, skumjas atvairīdams, smējos —*
cik atri visu aizmirst var!
E s l i n g e n a , 195L g. oktobrī
iniiiiiliiiiiiiiiiiiiiiiiiililiiiiiiiiililiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
stāklis, ka, sākot studēt un sportot,
Mirdza ttīllt. pievērsās arī rakstnie-cībad,
sevišķu., uzmanību veltījot
bērnu literatūrai. Jau Latvijā A.Ddŗa
ap^gādā izdotās Mirdzas pasakas giiVa
ievērību, bet*Šķiet, ka vislielāko at­zinību
mazo lasītāju vidū izpelnījās
o^ģisnā'lais paaaku virknējums Piene*
nīte» divās grāmatās, kam tagad |au
sekojuši daudz citu darķu. ^,'
Varēja domāt, ka, nonākot izsla*
vētaj'ā sporta zemē Amerikā, dzirdē­sim
atkal par Timmas jauniem/ panā­kumiem
fiziskās kultūras laukā,"'To­mēr
piedzīvojāin pārsteigumu. Izrā­dās,
ka sieviešu sports šeit pavisam
nenozīmīgs, jo īpaši kolledžāS|^:-,pat
vingrošana atstāta pabērna lomSVio-ties
arvien biezāk tagad Mirdzu re­dzam
citā fon|mā — ASV rietumu
piekrastes rakstnieku s^toojumos,
„Sķi€^, ka sporta laukumā vairs ne-atgriezīšos,*'
saka Mirdza Timma,! vai­cāta
par nākotnes nodomiem. „Esm<u
nolēmusi katru brīvu brīdi veltīt
vienīgi rakstniecībai, jo domāju, ka
latviska lasāmviela mūsu^mazajiem
pašreiz ir viena ,110 svarīgākajām
trimdias problēmām. Mēģināšu veikt
arī savu daļu un tādēļ saku arddevas
grīsli, kas pie sevis nosmējās: „Jā,
Nedomāju, ka ēzelim šī lieta se-^'f^^^^J^ ^^'^^^ ^^^^^^^
Višķi interesētu, bet, grauzdams sauso ^^"^'f^ "f^.^.^J^ kā ves^Kbas ķopša-nas
lidzeklv bet arī M u palīga^ g^^^^
bas spēka un. dzīves prieka stiprinā­šanā."
Un tas nav solījums vienīgi
nākamībai. Jau tagad; lasām^ūsu
laikrakstos ..krustmātes/ Mirdzas"
darbus, bet apgāda Rīga izdevumā
iecerēta arī jauna grāmata, kas pa­šai
autprei būs ir jāsaliek, ir jāiž-korriģē.
Ja no vienas puses kļūst mazliet
skumji, ka apdāvinātā sportiste Mir­dza
Tinuma pārtrauc savas sporta
gaitas tieši tagad, kad varējām gai­dīt
jaunus un vēl labākus pajīāku-mus,
tad, no otras piļses, no sir<k jā­priecājas,
ka rakstniece Mirdza Tim­ma
nodomāļjusi veltīt savu talantu
ti^ši bērnu literāitūras nozarei, kas
neapšaubāmi nāks par svētību mūsu
jaunajai audzei — kā nākamajiem
cilvēki paliek cilvēki, kā pie Pērses sportistiem, tā nesporti^liem.
upes, tā pie Persijas Iiča!"^
Birdāns Pa j a lu pā,'novembrī
VUls Cika
Strauss, guva Uelu atšuicibnV ^
ari Ņujorkas, presē, ufi Niw
starp citu rakstīja: „Vi«a ^ spēja fiJuĶ
plūstoša, kompakta iont rak \tikUkiļļ^^
apliecina mūsiķa dzirksti un tiiluitu«i' c
Prof, Dr. med. Jānis vl^Utls im kdidsa
med. Irma Eglīte strfidļi^ iav&' ipiē^U
Ohaijo galvaspilsātas KMumbasi imSv^N?!
>apgļidS''Graii^
pa^^ mēnesi atskatījās v\i 39 dMblbsJijli
1926. g. oktobri sākot' lata grāmatu i
izdoSanu, apgāds Udz 5im lalļdls ķUi\i
1500 izdevumu —> gan tulkojumu, gas
nfilu, gan ari Uidu kapļiāldubjukā^^ļ?
vēsture, Zeme un tautM, Brēma
valsts uc. Rosīgais apgāds turpini]
art trimdā,' kur Vācijfi \' Makus, gtflmtlSiBii
nāca arf mēnešraksts Laiks, betiko^ tltt^
darbojās ASV, izdodot Idkrakjīta'ullks.
' ^ Ņujorkas latvleSu ^ktieŗi apyļenoidle8
pigā ansambli. Tajā prolešltoaiol ak
M..' Damroie^ H;tGobsine, T^'Kaļvs, Ņ . ^
bātde, S, Pesed, H. ifŗifice, jA* SielB
M. znava, P. Dumpis, S. Ģērķeals, A.
rēvics, fi. Mucenleks, f. Nelmaals, Vi»
ņt(ikls, Sfiberts, O. UiSteins oi ļl,
Pai tealŗa vadītāja levļSlēts 0. Urltilsi;
darbosies ail par režisora,) j tāpst II
Melnbārde. Galvenais IdekorlIors'EiD<
skis, administrators J. Zaķis, ItiNsteiskaUi
dltāji Ģermānis, kaliieris Pi Di^pis,
par apgaismotāju aicināts T« Krilinl»
tuani israudzls IpaSa komisija I, Z^a on.
Parņicka personās, galveno vērlbi|fvfltll
latvieSu Jaundarbiem ua oriģi^ļāUnģSsa.
Borisa PiekalnIKa un planlsteļi filtss
koncerts ar latvieSu un clttauio kj
darbiem notika Ņujorkā. Koncerta tlH
likums bija vel^U Vācijā palitaialtea'
tiešiem.
linkolnā (Nebraskā; saUeiirii^ko i. _
apspriedē nolemta radliļ pastfivf^ lel^tfi*
žtsora pienākumus uzņēmies ajttieri^ Oi
doļiis V. Krūmiņš, ;^ka8 !kop8 ar dsives bl
aktrisi AUsl Krūmiņu Jau uisitcis darbs,
daloties art rakstniekam V. Il!lcbt^raB.^
mals iestudējums būs Trines giēki, ļiiift^
redzot ap Zl^msvllltklem. i Dekorators bfli
Cepure, bet administratora pleaikoat»^
ņēmies J. Brempelis. \^ j
, Šogad paiet 50 .gadii, kopS^perii festi
Minchenē kjuvis par isclIākJo kultūras'
tiktunu Bavārijas metropolē. Airazdamās s
Balreittt un Zalcburgu, Minchenē pratusi af
viem Vāgnera un Mocarta opeņt ttzvedr
iegūt tādu pašu slavu kā pieminētās pOf
SI gada mūzikas svētku programmā tet
aera un Mocaiia darbiem bija vēl «19
R. Strausa, Ficnera un Oria ^ operas. Ja
operu uzvedumi izvērtās par ^p(^iem
niecisktem sniegumiemļ tad tas ir gali
Jaunā, loti apdāvinātā diriģētai tii
;;iiopelns.; • ::.v. -
Koktēlniekam H. Melcam Kmiad^ ĪL^
lajā izstādē Toronto Vl«8ķlr^«ttg*t|k^^
siniba un balva par JSķlvJoiikokjre^
Dziedātāja Ksenija Brante |M Kd,lorad9
radusies koncertturnejā Kanadit
kopā ar baritonu P.G^^istautvtj un pianisti
TOteri. Pirmais koncerts notika HOBll
kam sekoja koncerti 20. okt. iļ^ndonā, 25,
Torpato un 27. okt. Montreal^v Tttmsjo
organizējuši Daugavas >Vanagi]; ;
H. Lūses un pianista H. Strausa
nottka Jaunanglijas konservatorijā ^1
Programmā bija Bēthovena, Fr. Sūberta,
Kalniņa, P. Barisona, H. Birino un
Medlņa dziesmas, kā i ari Bēthovsna 1
nicas sonāia un Sopēnļa H-m^la Skerco,
cetrs guva lielus panākumus; y
Cikagā beigusies latvieSu kultūras ned
ar daiļamatniecības tn iatvleSn grāmatu sl
Notika ari baleta vakars ar 0. Iemaņa,
Tillakas un T. Vestenas piedalīšanos, vai
koncerti un referāti. Pēdējā dienā bija r
nieku pēcpusdiena, kur referātus vai s
darbus lasīja A. Ozoliņa, H. Krelcers, 1.
manis, E, Aistars, A. JKangars; J. Vesells
J. Klldzējs. Kultūrai uedēla bija ps!::
Josl pāri par 2000 apmeklētāju, to vt^ifi
400 amerikāņu. l M i
Nebraskas štata gadskārtējā gleznu jzstl
Unkoinā, 62 māklinieku vidū ievērību /
pelnījušies ari latviešu giežhotāji J.
manis un A. Cepure, par kuru ,daŗbiem
tējā prese publicējusi atzinīgai atsau
ievietojot ari labāko gleznu attēlus.
Kritiķis Jānis Rudzitis mūs informē,
Latvijas 20. okt. numurā sniegtā ziņa, it
.Viņš rakstot Kurzemes atmiņai, i
pratums. 1 i i