1949-07-02-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i>-.-. i. r-'^- :dve Beļģija atgriezties M e m Ir 104, t savienībā cilvēkinH. Jau aj fJa, ka sta Itoļstu organizētos Isa, kas bieā ""vito"'n^ if elsraa. V e l k IteS': •!}• fe^klem., kad K i i * ļ^ditos. streikus uk sabotL V Francijā, ItallS l e t w u vaistis^ueis 1 .GĢchosļovakijā va\Ž •konfļlkt? ar WS t^m rietmimieki ticēja p« aS^ propagandai par £1 (>-.traģiskie notikumi a . P|SMaviba. un visu 2 ,,,ideālu .midižana , «n nepārprotami, patig ,j?tos nodomus. KonfUktīT Vita, savukārt liecināja, h atiiu, bloku starpā p S t l k i l g i . kamēr burtiJJt lasķavas rīkojumus. lu fŗeziiltāfi Belžiji am Si-mazā rūpnlel its bija pirmā, kas pēc km ''?ki visātrāk atveseoH ^ļaudis varēja visu btlil lU tad, kad daudzās vaMi itāvgja ierobežojumi, tad-ja- vai preču trūkums. T|. •pretim Beļģija ir pinj kiir viškrasāk parSdiJuJIi 'iskas grūtības. Laiki&kitti priekš vēlēšanām bija» ziņas, ka mazajā rūpnieļit« ;tl aug ari bezdarbs. Jaai, ities ūz. visiem ilem tD-i,. koniūnistu partija icibu - un . daudzi strSdnleU il: savas balsis vai nu pit 1iem vai liberāļiem, tadtļi ,ka. noticis zināms liiāiii psiohē. Liekas, ka Pad.i(> |gffc|(^Brē» tik'lēU atiB ļmtikuifis velēšanas Miii ļ atrisinās arī kādu tirllel* prpķlēmu. Četri gadļ )«i kopš karalis veltīgi gaifr Sju atgriezties troni. Pret to 'kategoriski nostSjSs 'socU* ļrādot, ka Leopolds vairs nejautas uzticību. Pēc 1946. ,g|« Wām šijs apgalvojums likļi imŖiōts. Beļģijā, tāpat kS pl-etUni^ iropā^ politiskais no» ļiii3. un. politiskā dorafiSai^ [virzījusies diezgan krasi g ļSo apstākli izmantoja M i,-tā komunisti. Bet laika tf ļaudis sāka atkal pamaz§ļJi 5s pa labi. .Kristīgie tS* rākkart mēģināja ierosi* co tautas nobalsošanu, W idzētu izšķirties, ko parUO-EtegrrfieeSšaannooss ddoommāā vviieennkkāārrššaaii [Spška: koalīcijas valdība f cšUkumu noraidīja. Tā «s Jiem parlamentā nebija vai-r Leopolda problēma ]0W llika neatrisināta. Bbii «sakot, sociālisti n j ; jgoriski nostājušies p r e» U i J ā . W b i j a ^ J ^ t manto. Leopolda 18 Ķa|^ lēlš princis Boduens. Sa]W i i Viens nokristigoprogiŗ nktiem bija kara a Teabļ Tā ka viņiem ir abg is. deputātu kāmer^ŗļ J Leopolds jau Jjv^^^ tģriezīsies sava Bri fļ^^^^ Imsies vecos pienākumus. las savtt armiļu i j a s . so"dāīīrtu un f ļļļ ļndentam Vīnē. * lavu armiju, kas " ļ. follt pēc miera ie« bas' un okupācijas 3 ; »^ Uilkšanas. Abi^^^^^ Imisijā un 8tw* Inillciju parveM P|r j ļ,. I s i j a jau tuvāka nako ,Wn luiknu imesua uPkašaf nku.f sSaabioe'iiiri»j'", I pāmlde abu / » itnmu atbalsta, no'ļ ^a-ļūpēties par ^ ^ ^ ^ „o pŗ; |nas,.kad atvļSgs^a f u okupācijas Kar-"' / LATVI A Latrlan Neņrspaper PublUbed under EUCOM Clvli Uļļlii OlvtsUm Autborlsation Humber VtfD? m, PubllBber ļai Edltor: Valdosfin Lam- DP Camp Erlangen, ObentDrau'o''**^*'- L Prlnter: ļjimt * Ongebeuer. Ludnlgs-tmrg, K9mentr. U. PubUataed («leeweekly. Clreulatlon: 14.000 JŪLIJS FELDMANIS pie AS\ ārlietu ministra Ecesona Vailngt^uil (D). — Amerikas f^aāf imelfa^ievtt valodā dzirdama n^^KrtraolKlI' 24 stnndas, trešdien i|no^ ka Savienoto valstu Srlietn īSuitn Bīn% ESesons otrdien pie-fUMl Jaimo LatvUaļ diplomStiskās i^Ujas vadītāju JOliJu Feldmak Sarunas Ečesons pasvītrojis, ka ASV ļoti ieinteresētas par latviešu tautas likteni. Savienoto valstu ārlietu ministrs mūsu diplomātiskajam pSrstfivim atkārtoti apliecinājis, ka ASV nav atzinušas un joprojām vēl sevtzfit Latvijas, Lietuvas un Igau* nijas inkorporēšanu Padomju savienībām Pēc iis iaās .ziņas nolasīšanas Arnikas balss spīkers īsā kom-mentfirfi pastāstīja saviem klausī-tfijiemrka līdz 1940. gadam Baltijas vsJstis bija brīvas un neatkarīgas. Pēc draudzības un neuzbruk-lanas līguma parakstīšanas ar Hitlera Vāciju Maskava 1940. gadā l i ka ie8o]ot sarkanarmijai Lietuvā, tatvijā un Igaunijā. Pēc tam tā aaektēja SIs valstis un iekļāva P a domju savienībā. Kommentāra beigts spīkers /«piebilda, ka Feldmanis lūijies sūtņa. Alfrēda Bīlmaņa vie-tl, kas mira pag. gada jūlijā. Sajā postenī viņu iecēlis pēdējās iiku-n^ gSs Latvijas valdības pilnvar- Bieks Sūtnis Kārlis Zariņš. EIROPA PALIKS 172000 DP Ze&jBva (SS). — Ģenerāldirektors V, f W informē, ka AtO darbībai mi, l:jillij& iBbeidzoties, apnt inMO lirlrietotis personas pār-itattilļl # v ^ sātanu. Pa- M t | ^ no Sl ftiifal' tnīpmās dsdvot nometnēs. Ilfiti aprilirf ttirpretim uzticēšot Šo Vācijā palikušo bēgļu kodolu lastldīSbt tādi, kas fizisku, sociālu Vai saimtiiedsku apstākļu dēļ ne-vsrSSot emigrēt, jo neviena valsts tos neuzņemot. ,Viņu vidū būšot (ironiski slimie, vecāki ļaudis, atraitnes ar .maziem bērniem un se-viļķi lielas ģimenes. Eiropā būšot ISpaliek arī tādu profesiju piederi- Slem un, speciālistiem, kādus aiz-lOŗas zemes nepieprasa. Sevišķu kategoriju sarādot ļaudis, kurus «ml^ācijas iestādes noraida viņu iliktfi ārējā izskata vai sliktās sla- Vas-dSļ. ^ Amerikas balss ziņo, ka senāts Jau tuvākā nākotnē sāks apspriest likumprojektu, kas paredz ielaist ajvienotajās valstīs 18.000 bijušo teaerāļa Andersa armijas vīru. V i - V pašreiz atraduši pagaidu dzīves vietu Lielbritānijā. Sniedzot šo z l - % Amerikas balss spīkers paskaid- Wļa» ka amerikāņu tauta kaut da-m vēlas izlabot to kļūdu, kas nol ī t a Polijas cīnītājiem. Tad, kad JJjadzēja karot pret Hitlera armi- »m un itāļu fašistiem, poļi bija neieciešami, un tos slavēja gan bri- % gan amerikāņu virspavēlniecība. BJt kad kaŗS beidzās, lielie sa-wWrotle aizmirsa savus solījumus JJ5 atstāja Poliju Maskavas sarka- «88 tlrannijas varā. Jāpiezīmē, ka projekts ielaist ASV «^aersa armijas karavīrus ietilpst ^denta Trūmena iesniegtajā pa- £Wjumā pie DP immigrācijas l i - «"oa» kas paredz 200.000 vietā uz- ™ t 308.000 pārvietoto personu, ^«rikas balss informācija nozīmē 2^ ^, ka Savienoto valstu likum-iestādes jau vistuvākā nā- «>tn§ sāks apspriest prezld. Trū- «toa iesniegto papildinājumu. Pieteiktas ļaunas lirisanasSED Iļ^lkie (E) - Britu licencētais ^^^B laikraksts Sozialdemokrat SaS* vistuvākā laikā sāgai- «amas jaunas tīrīšanas SED parti- ^ Augstāko darbinieku sdnāksmē J^«ne SED politbiroja loceklis 5i?f3^ems, klātesot padomju mJu""^' paziņojis, ka partijā "««stīusies trockistu situācija". pienācis pēdējais laiks izdarīt mč^ «rīšanu. Runas turpinājumā norādīja, ka nav nozīmes J^i«m dot direktīvas, ja pašas rindās notiek klusa cīņa un lATVIAN MBWSPAPER Sestdien, 1949. g. 8. JflUML Nr. 70 (294) IznSk treldlenfiB un sesUUenU. Izdevējs: LfttvieSu Centrili Ko. mlteJa. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vletnMU: Bl CuUUs un A, KUVSODS, Re. dakteri: A. Bolitelns. It. Igali, J. JēkabsoK». P. Krusa. B. ĶlseUs, H. Mlndenbero, A. C^tola, S. Btalsten, L. āvarcs. Redakcijas adr^e: Bssllngaii/Ni* Uhlandstr. I. teL 17S». VAI STEFORDS KRIPSS pazeminās mārciņas kursu? Lielbritānija cīnās par savu eksportu Pēo daudzām padmēm sprieiot, pasaulē gatavojas Jann» starptanthh kā kriie. Tā «Oninieclbas speciālistiem nebOs nekāds lArstelgoiiiSi Ji Jan kopi vairāk kā gada starpība starp ang|a mārciņas nn tfeUit reālajām pirlitspējām neatlaidīgi kļuvusi arvien Uelika. Lai gan Ai^h lijas saimniecības atdi^voSanSs bija viens no lielākajiem Mariala pM» dzības plāna panākumiem» Llelbritānijaa flnances Jau nlkimialoi neSos var nonākt grfitas fa^irianās pHekSin par visām Uetimskiii Anglijas finanēu ministru sēra Stefordn KriiHiu. Salmnleolikie spool^ ālistt ASV un Eiropas lielajos banku centros paredi, ka Anglijai Ms Jl^ pazemina mārciņa. Protamus, ka tas skars visas tā saac sterliņa ķl&k zemes. BALTIJAS VALSTU PĀRSTĀVJI Pēc Baltijas tautu pārstāvja memoranda iesniegSanas UN ģ^ei^l-sekretāram Trlgvem LI Apvienoto nāciju mītni Ņojorkā .JLake Sue-cess** 12. maUā. No kreisās Latvijas lietvedis A. Dlnbirgs, IgannUas lietvedis J. Kaivs, Lietuvas sOtn. ati^ejs Sajaekos on Latvijas i^tnie-olbas ataSeJs R. Sillers. as sainanleciskā padonie 0 V 4 — lize spnez saimnieciskas Parīze (B). — 19 MaVšala plāna valstu saimnieciskie lietpratēji trešdien sapulcējās Parīzē, lai rastu izeju no saimnieciskajām grūtībām, kādās draud ieslīdēt sterlinga bloka valstis. Apspriedes turpinājās ceturtdien. Galvenās personības šajā konferencē ir Anglijas finanču ministrs sērs Stefords Kripss, Maršala plāna vēstnieks Eiropā Everels Herimens un Rietumeiropas saimnieciskās padomes priekšsēdis Pols ' Anri Spāks. Trešdienas apspriedes beidzās nesekmīgi, jo Herimens un Stefords Kripss savus uzskatus saskaņot nespēja. Spāks iesniedza kompromisa priekšlikumu, kura nolūks ir izkliedēt Ste-forda Krlpsa bažas par Lielbritānijas pēdējo dolāru un zelta rezervju izsīkšanu, ja neizdosies palielināt savstarpējo preču apmaiņu bez dolāru palīdzības. Francijas finanču ministrs Morlss Pečs UN pārstāvim apgalvoja, ka Parīzes saimnieciskā konference tomēr beigšoties ar panākumiem. Ste-fordam Kripsam bez viņa līdzšinējās radikālās nostājas esot izstrādāts ari kāds kompromisa priekšlikums, kas paredz atvieglinājumus preču satiksmē un maksājumos ar Lielbritāniju. : Nelabvēlīgu iespaidu Parizē atstāja Londonas biržas ziņa. ka sterliņa kursa krišanas dēļ pirmdien piecu stundu laikā Lielbritānijas valsts kase norakstīja zaudējumos apaļus 200 milj. mārciņu. To uzskata par drošu zīmi, ka Kripsam viņa līdzšinējie ieskati par mārciņas kursa uzturēšanu nedabīgi augstajā līmenī būs jāmaina. Parīzes laikraksts L'Aurore trešdien ziņoja, ka Herimens paredzējis bloķēt v i sus Maršala plāna kredītus Anglijai, ja Stefords Kripss nepazemmas mārciņas kursu. gai sakarībā interesantas ziņas nāk arī no Vašingtonas. Trešdien ārlietu ministra Ečesona kārtējā 2 nedēļu preses konferencē ASV ārlietu vadītājs izteica cerību, ka Stefords Kripss varbūt tomēr atradīšot iespēju panākt vienošanos ar ASV finanču ministru Snaide;ru. kas piektdien^ dosies uz Londonu. ^ Trešais priekšlikums, ko ?arize apspriedīs Eiropas saimnieciska padome, būs Franci jas finanču mmistra Peča projekts par daļēju brivas v a lūtas apmainies sistēmas ievešanu. Sis projekt paredz par 40o/o' Maršala valstu saimniecisko norēķinu maksājumu izdarīt pēc brivas valūtu apmaiņas. Ar to būtu lauzts līzdšinējais norēķināšanās princips uz dolāra bāzes un Rietumeiropas valstis, kam nav pietiekošas ddāra rezerves, varētu savstaiļ>ēJo preču apmaiņu ievērojami atdzīvināt. Reuters ziņo, ka Londonas labi inforniētās finanču aprindās gaidāmās saimnieciskās krīzes turpinājumā paredz politisku krizi. Londonā domā, ka sērs Stefords Kripss iesniegs apakšnamā jaunus priekšlikumus par tālejošiem ierobežojumiem dolāru un zelta fonda izlietošanā. Bez tam paredzēts drastiski samazināt valdības izdevumus. Ja Kripss šādas reformas ierosinās, tas nozīmēs strādnieku valdības polī-tiskā kiirsa maiņu un tālākas lielas grūtības. Exchange aģentūra ziņo, ka piektdien Londonā sagaida iero-aamies britu impērijas zemju finanču ministrus, kas vēl pirms ASV finanču rhinistra Snaidera ierašanās grib saskaņot viedoļus par angļu mārciņas nākamo , kursu. Dienvid-afrlkas finanču ministrs Havenga jau ieradies Londonā un tāpat sagaida finanču delegācijas no Ota-vas un Kanberas. Kad š. g. aprīU angļu eksporta kvota nokrita par 3a^/o, salīdzinot ar izvedumiem marta mēnesī, Londonā, Cirichē un Ņujorkā saimnieciskie korespondenti vienlaicīgi ziņoja, ka sākusies latenta krize Lielbritānijas financēs, kas draudēja izsaukt tālejošus sarežģījumus. Ja tomēr tie nesākās krasā veidā, tad par to Jāpateicas pašu angļu aukstasinībai \m finanču ministra sēra Stefords Kripsa ļoti noteiktajiem paskaidrojumiem, ka mārciņas kurss netiks pazemināts un lielbritānija turpinās uzturēt sterliņa bloka sistēmu līdzšinējā attiecībā pret dolāru. Kaut ar! ar to ļaužu prāti bija mazliet nomierināti, reālistiskie vērotāji norādīja uz dažām neapgāžamām patiesībām, ko sēra Kripsa dementi nespēja mainīt Visskaidrāk to parāda angļu mārciņas kursa starpība starp ofldālo liloni un to, kuru maksā brīvajā vai tā saucamajā pusbrivā tirgo. Oficiālais i ^ u mārciņas kurss attiecībā pi«t dolāru ir 4.03. Ņujorkā turpretim ur X angļu inārciņu pļo saimnleeis-dolārus, bet pēdējā melnā tirgus cena ParizS i r vairs tikai 2 dolāri 48 mti par 1 angļu mārciņu. Vēl krasāku starpību rāda preces, ko var pirkt par 4 dolāriem un tās, ko pircējs Anglijā spēj iegādāties par 1 mārciņu. Seit attiecība i r turpat 1:2. Par I mārciņu var iegādāties tikai pusi to pašu preču, ko spēj pirkt 4 dolāri ASV. Kamēr pasaulē pastāvēja akūts preču trūkums, šai starpībai bija maza praktiska nozīme. Pircēji ņēma visu, neraugoties uz cenām. Tagad, kā to var redzēt ari šeit pat Vācijā, katrs pircējs 3 reizes apska- Būves 810 000 dzīvokļu Vašingtona (F). — Tautas pārstāvju nams treSdien ar lielo balsu vairākuma pieņēmis pre-sidenta TrGmena iesniegto 11- kamprojekto, kas paredz novērst ddvokļa krtzi Savienotajās valstis. Sešos gados amerikāņi vēlas izbfivēt 810.000 Jauna dzīvokļa. Līdzīga likumprojekta Jau pieņēmis senāts, kas nedaudz atšķiras no nale pieņemtā. Tautas pārstāvja nama un senāta komisijas abas projektos saska-> ņos, un pēc apstiprināšanas kongresā amerik^ varēs sākt realizēt grandiozo dzIvok|a izbūves programmu. Viens no likuma pantiem paredz īpašas piemaksas ari lauksaimniekiem, kas iesaistīsies šajā celtniecības plānā. gatavs oz jaunie] kompromisiem Maskava (D). — Divi nedēļas pēc Parīzes konferences b e i i ^ Pad. savienības ārlietu ministrs ViSin-sķis ceturtdien pirmo reizi oflciāli izteicas par šis svarīgās apspriedes rezultātiem. Viņa interviju vienlaicīgi publicējusi Izvestija un Pravda un to nolasīja ari Maskavas raidītājā. Višinska paskaidrojamos nav nekā Jauna — tās ir vecu vecās Maskavas propagandas frāzes, ko mH atkārtot ikviens padomju valstsvīrs vai diplomāts. ,.Savienotās valstis un Lielbritānija jau 1946. gadā vēlējās sev pakļaut visu Vāciju," apgalvo padomju ārlietu ministrs. Tikai šī iemesla dēļ sasaukta Parīzes konference. Ečesons ar Bēvinu atkārtoti izmēģinājās Bonnas satversmē l^|aut ari Austrumvāciju. Rietumu kapitālistiem, pēc Višinska apgalvojuma, ,3is manevrs neizdevās vienīgi padomju delegācijas enerģiskās rīcības dēļ". Tad Pad. savienība esot iesniegusi savus priekšlikumus, un rietumnieki bijuši spiesti „ieiet uz kompromisiem". Kompromisi būšot vajadzīgi arī nākotnē. Uz tiem esot sagatavojusies Pad. savienība, ja piekāpību izrādīs ari Sav. valstis un Lielbritānija. ^ Intervijas turpinājumā ViSinskis apgalvo, ka Parīzes konference nozīmē padomju ārpolitikas uzvaru. „Vajag tikai uzmanīgāk izlasīt konferences komunikē, lai redzētu, ka tas ir pilns padomju gara," domā Pad. savienības ārpolitikas vadītājs. (Tuiidnfijums 8. Iro.) tās, cik prece maksā, iekams viņā to pērk. Bet ASV kopS pag. gado sop» tembra preču cenas slīdējušas gan* drīz tikpat strauji kā Vācijā kopi šī gada sākuma. Anglijas ražojumu cenas, turpretim palikušu ie|»riek« Sējās. Tādēļ Lielbritānijai mim, grūtāk un grūtāk uzturēt savu oks« portu līdzšin^ā līmeni, bet Liol* britānlja bez eksporta nav spējli^ dzīvot, «eksportēt vai mirt" ^ iu bija sauklis, ar ko angU uzsākt Si« vas rūpniecības atjaunošanu ļpici otrā pasaules kara. Sl kailā pati^ sībai nav mainījusies ari šodien» Britu eksports nedrīkst samaziali» ties, bet tas neglābjami sabruks. Ja nepazeminās ražojumu cenu. Neue ZUrcher Zeitung Lcmdonif saimnieciskais korespondents Jau kopš dažiem mēnešiem pax«dsiji| ka angļu mārciņas kurss būs JipiM zemina uz 3,5 dolāriem. Sim vlrti^ Jumam pievienojas ari Time saim^ nieciskais redaktors, Jautājot, lud i l pazemināšanās varētu notikt m to ka tai Jānāk nešaubās nevlamĻ Kāda Galupa aptauJi ASV ciskās aprindās paroo^ „ devalvāciju šl gada rudenf. galvenokārt par ienmlu ASV ču ministra Snaidera .|)ii»dzljb«ti brauciens uz Eiropu, Sntldini' tUPt. ierasties Londonā Jau augusta mi« nesi un viņš paskaidrojis prml, k i viņš Stefordām Kripsam par vienu no pamatnoteikumiem turpmākU Maršala plāna palīdzības saņemša^ mai uzstādīs mārciņas kursa pa8ft« mināšanu. Ķo par to domā pats Stetordi Kripss? Anglijas finanču ministrs saka vienkārši nē, pat nepaskai<ta>» jot, kādēļ viņš nevēlas pazeihinlt mārciņas kursu. Kāds viņa tuvi līdzstrādnieks pēc Daily Mali ziņām šo liegšanos izskaidroja šādi: \J&tā^ fords Kripss nevar runāt par mlr« ciņas kursa pazemināšanu, Jo tt būtu pēc viņa uztveres tāda pat pie« dauzība, kā apšaubīt kādas lēdiju reputāciju." Londonā noteikti sagaida, ka Ste« fords Kripss drīzāk atkāpsies nekt pazeminās mārciņas kursu. KfipāoT Tāpēc, ka Stefords Kripss cieši pfir-i liecināts par šādas devalvāciju biz« jēdzību. ASV preču cenu neplr<^ traukti turpina slīdēt. Tās slUēl vēl vairāk. Ja tagad uz bridi pielaikos mārciņas pirktspējas dolāra pirktspējām, tad angļu valūtu devalvācija būs jāatkārto nākamo gfr» du laikā vēl dažas reizes. Ja to da^* rīs, var sabrukt visi saimnieciskie plāni un rasties smagas krizes visās sterlinga bloka zemēs. Tādas, kā zl« nams, ir nevien Eiropā, bet vēl trl*« jos citos kontinentos — Āzijā, Austrālijā un Āfrikā. Bez tam ang}u mārciņas tirgi atrodas ari Kanādā, Argentīnā, Brazīlijā uc. Tāpēc a n ^ paši mārciņas kursu pazemināt nevēlas, vismaz ne tik ilgi, kamir nostabilizējušās cenas ASV \ un Eiropā. * Newsweek saimnieciskais / korespondents pēc lielajām rūpniecību izstādēm Londonā un Glazgovā pag» mēnesī norādīja vēl uz kādu svarīgu apstākli, kas kavē angļu eksportu. Viņš galveno iemeslu saskatīja pārāk augstajos angļu rūpniecību ražošanas izdevumos. Kamēr Lielbritānija ar racionālākām darba metodēm, modernākām mašīnām, masu produkciju un arodbiedrību tiesību ierobežošanu nebūs pacēlusi ražošanas produktivitāti, tā cenu pazemināt nevarēs, vienalga kāda būs dolāra un mārciņas attiecība. Gaidāmā mārciņas krize jau tagad met savu ēnu. No Londonas nāk z i ņas, ka ārzemju pircēji ļoti atturīgi un pasūtinājumus britu rūpniecībai kavējas nodot. Tam iemesls gluži dabīgs T - visi gaida, ka mārciņu kurss slīdēs un tad par to pašu naudu varēs iepirkt vairāk preēu. B| •tiļ vii .1 : Ip •li
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 2, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-07-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490702 |
Description
Title | 1949-07-02-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
i>-.-. i. r-'^-
:dve Beļģija
atgriezties
M e m Ir 104,
t savienībā cilvēkinH.
Jau aj
fJa, ka sta
Itoļstu organizētos
Isa, kas bieā ""vito"'n^
if elsraa. V e l k IteS': •!}•
fe^klem., kad K i i *
ļ^ditos. streikus uk sabotL
V Francijā, ItallS
l e t w u vaistis^ueis
1 .GĢchosļovakijā va\Ž
•konfļlkt? ar WS
t^m rietmimieki ticēja p«
aS^ propagandai par £1
(>-.traģiskie notikumi a
. P|SMaviba. un visu 2
,,,ideālu .midižana
, «n nepārprotami, patig
,j?tos nodomus. KonfUktīT
Vita, savukārt liecināja, h
atiiu, bloku starpā p S
t l k i l g i . kamēr burtiJJt
lasķavas rīkojumus.
lu fŗeziiltāfi Belžiji am
Si-mazā rūpnlel
its bija pirmā, kas pēc km
''?ki visātrāk atveseoH
^ļaudis varēja visu btlil
lU tad, kad daudzās vaMi
itāvgja ierobežojumi, tad-ja-
vai preču trūkums. T|.
•pretim Beļģija ir pinj
kiir viškrasāk parSdiJuJIi
'iskas grūtības. Laiki&kitti
priekš vēlēšanām bija»
ziņas, ka mazajā rūpnieļit«
;tl aug ari bezdarbs. Jaai,
ities ūz. visiem ilem tD-i,.
koniūnistu partija
icibu - un . daudzi strSdnleU
il: savas balsis vai nu pit
1iem vai liberāļiem, tadtļi
,ka. noticis zināms liiāiii
psiohē. Liekas, ka Pad.i(>
|gffc|(^Brē» tik'lēU atiB
ļmtikuifis velēšanas Miii ļ atrisinās arī kādu tirllel*
prpķlēmu. Četri gadļ )«i
kopš karalis veltīgi gaifr
Sju atgriezties troni. Pret to
'kategoriski nostSjSs 'socU*
ļrādot, ka Leopolds vairs nejautas
uzticību. Pēc 1946. ,g|«
Wām šijs apgalvojums likļi
imŖiōts. Beļģijā, tāpat kS pl-etUni^
iropā^ politiskais no»
ļiii3. un. politiskā dorafiSai^
[virzījusies diezgan krasi g
ļSo apstākli izmantoja M
i,-tā komunisti. Bet laika tf
ļaudis sāka atkal pamaz§ļJi
5s pa labi. .Kristīgie tS*
rākkart mēģināja ierosi*
co tautas nobalsošanu, W
idzētu izšķirties, ko parUO-EtegrrfieeSšaannooss
ddoommāā vviieennkkāārrššaaii
[Spška: koalīcijas valdība f
cšUkumu noraidīja. Tā «s
Jiem parlamentā nebija vai-r
Leopolda problēma ]0W
llika neatrisināta.
Bbii «sakot, sociālisti n j ;
jgoriski nostājušies p r e»
U i J ā . W b i j a ^ J ^
t manto. Leopolda 18 Ķa|^
lēlš princis Boduens. Sa]W
i i Viens nokristigoprogiŗ
nktiem bija kara a Teabļ
Tā ka viņiem ir abg
is. deputātu kāmer^ŗļ
J Leopolds jau Jjv^^^
tģriezīsies sava Bri fļ^^^^
Imsies vecos pienākumus.
las savtt
armiļu
i j a s . so"dāīīrtu un f ļļļ
ļndentam Vīnē. *
lavu armiju, kas " ļ.
follt pēc miera ie«
bas' un okupācijas 3 ; »^
Uilkšanas. Abi^^^^^
Imisijā un 8tw*
Inillciju parveM P|r j ļ,.
I s i j a jau tuvāka nako
,Wn luiknu imesua uPkašaf nku.f sSaabioe'iiiri»j'",
I pāmlde abu / »
itnmu atbalsta, no'ļ ^a-ļūpēties
par ^ ^ ^ ^ „o pŗ;
|nas,.kad atvļSgs^a
f u okupācijas Kar-"'
/
LATVI A
Latrlan Neņrspaper
PublUbed under EUCOM Clvli
Uļļlii OlvtsUm Autborlsation
Humber VtfD? m, PubllBber
ļai Edltor: Valdosfin Lam-
DP Camp Erlangen,
ObentDrau'o''**^*'- L Prlnter:
ļjimt * Ongebeuer. Ludnlgs-tmrg,
K9mentr. U. PubUataed
(«leeweekly. Clreulatlon: 14.000
JŪLIJS FELDMANIS
pie AS\ ārlietu
ministra Ecesona
Vailngt^uil (D). — Amerikas
f^aāf imelfa^ievtt valodā dzirdama
n^^KrtraolKlI' 24 stnndas, trešdien
i|no^ ka Savienoto valstu Srlietn
īSuitn Bīn% ESesons otrdien pie-fUMl
Jaimo LatvUaļ diplomStiskās
i^Ujas vadītāju JOliJu Feldmak
Sarunas Ečesons pasvītrojis, ka
ASV ļoti ieinteresētas par latviešu
tautas likteni. Savienoto valstu ārlietu
ministrs mūsu diplomātiskajam
pSrstfivim atkārtoti apliecinājis, ka
ASV nav atzinušas un joprojām vēl
sevtzfit Latvijas, Lietuvas un Igau*
nijas inkorporēšanu Padomju savienībām
Pēc iis iaās .ziņas nolasīšanas
Arnikas balss spīkers īsā kom-mentfirfi
pastāstīja saviem klausī-tfijiemrka
līdz 1940. gadam Baltijas
vsJstis bija brīvas un neatkarīgas.
Pēc draudzības un neuzbruk-lanas
līguma parakstīšanas ar Hitlera
Vāciju Maskava 1940. gadā l i ka
ie8o]ot sarkanarmijai Lietuvā,
tatvijā un Igaunijā. Pēc tam tā
aaektēja SIs valstis un iekļāva P a domju
savienībā. Kommentāra beigts
spīkers /«piebilda, ka Feldmanis
lūijies sūtņa. Alfrēda Bīlmaņa vie-tl,
kas mira pag. gada jūlijā. Sajā
postenī viņu iecēlis pēdējās iiku-n^
gSs Latvijas valdības pilnvar-
Bieks Sūtnis Kārlis Zariņš.
EIROPA PALIKS
172000 DP
Ze&jBva (SS). — Ģenerāldirektors
V, f W informē, ka AtO darbībai
mi, l:jillij& iBbeidzoties, apnt
inMO lirlrietotis personas pār-itattilļl
# v ^ sātanu. Pa-
M t | ^ no Sl
ftiifal' tnīpmās dsdvot nometnēs.
Ilfiti aprilirf ttirpretim uzticēšot
Šo Vācijā palikušo bēgļu kodolu
lastldīSbt tādi, kas fizisku, sociālu
Vai saimtiiedsku apstākļu dēļ ne-vsrSSot
emigrēt, jo neviena valsts
tos neuzņemot. ,Viņu vidū būšot
(ironiski slimie, vecāki ļaudis, atraitnes
ar .maziem bērniem un se-viļķi
lielas ģimenes. Eiropā būšot
ISpaliek arī tādu profesiju piederi-
Slem un, speciālistiem, kādus aiz-lOŗas
zemes nepieprasa. Sevišķu
kategoriju sarādot ļaudis, kurus
«ml^ācijas iestādes noraida viņu
iliktfi ārējā izskata vai sliktās sla-
Vas-dSļ.
^ Amerikas balss ziņo, ka senāts
Jau tuvākā nākotnē sāks apspriest
likumprojektu, kas paredz ielaist
ajvienotajās valstīs 18.000 bijušo
teaerāļa Andersa armijas vīru. V i -
V pašreiz atraduši pagaidu dzīves
vietu Lielbritānijā. Sniedzot šo z l -
% Amerikas balss spīkers paskaid-
Wļa» ka amerikāņu tauta kaut da-m
vēlas izlabot to kļūdu, kas nol
ī t a Polijas cīnītājiem. Tad, kad
JJjadzēja karot pret Hitlera armi-
»m un itāļu fašistiem, poļi bija neieciešami,
un tos slavēja gan bri-
% gan amerikāņu virspavēlniecība.
BJt kad kaŗS beidzās, lielie sa-wWrotle
aizmirsa savus solījumus
JJ5 atstāja Poliju Maskavas sarka-
«88 tlrannijas varā.
Jāpiezīmē, ka projekts ielaist ASV
«^aersa armijas karavīrus ietilpst
^denta Trūmena iesniegtajā pa-
£Wjumā pie DP immigrācijas l i -
«"oa» kas paredz 200.000 vietā uz-
™ t 308.000 pārvietoto personu,
^«rikas balss informācija nozīmē
2^ ^, ka Savienoto valstu likum-iestādes
jau vistuvākā nā-
«>tn§ sāks apspriest prezld. Trū-
«toa iesniegto papildinājumu.
Pieteiktas ļaunas
lirisanasSED
Iļ^lkie (E) - Britu licencētais
^^^B laikraksts Sozialdemokrat
SaS* vistuvākā laikā sāgai-
«amas jaunas tīrīšanas SED parti-
^ Augstāko darbinieku sdnāksmē
J^«ne SED politbiroja loceklis
5i?f3^ems, klātesot padomju
mJu""^' paziņojis, ka partijā
"««stīusies trockistu situācija".
pienācis pēdējais laiks izdarīt
mč^ «rīšanu. Runas turpinājumā
norādīja, ka nav nozīmes
J^i«m dot direktīvas, ja pašas
rindās notiek klusa cīņa un
lATVIAN MBWSPAPER
Sestdien, 1949. g. 8. JflUML
Nr. 70 (294)
IznSk treldlenfiB un sesUUenU.
Izdevējs: LfttvieSu Centrili Ko.
mlteJa. Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vletnMU:
Bl CuUUs un A, KUVSODS, Re.
dakteri: A. Bolitelns. It. Igali,
J. JēkabsoK». P. Krusa. B.
ĶlseUs, H. Mlndenbero, A.
C^tola, S. Btalsten, L. āvarcs.
Redakcijas adr^e: Bssllngaii/Ni*
Uhlandstr. I. teL 17S».
VAI STEFORDS KRIPSS
pazeminās mārciņas kursu?
Lielbritānija cīnās par savu eksportu
Pēo daudzām padmēm sprieiot, pasaulē gatavojas Jann» starptanthh
kā kriie. Tā «Oninieclbas speciālistiem nebOs nekāds lArstelgoiiiSi Ji
Jan kopi vairāk kā gada starpība starp ang|a mārciņas nn tfeUit
reālajām pirlitspējām neatlaidīgi kļuvusi arvien Uelika. Lai gan Ai^h
lijas saimniecības atdi^voSanSs bija viens no lielākajiem Mariala pM»
dzības plāna panākumiem» Llelbritānijaa flnances Jau nlkimialoi
neSos var nonākt grfitas fa^irianās pHekSin par visām Uetimskiii
Anglijas finanēu ministru sēra Stefordn KriiHiu. Salmnleolikie spool^
ālistt ASV un Eiropas lielajos banku centros paredi, ka Anglijai Ms Jl^
pazemina mārciņa. Protamus, ka tas skars visas tā saac sterliņa ķl&k
zemes.
BALTIJAS VALSTU PĀRSTĀVJI
Pēc Baltijas tautu pārstāvja memoranda iesniegSanas UN ģ^ei^l-sekretāram
Trlgvem LI Apvienoto nāciju mītni Ņojorkā .JLake Sue-cess**
12. maUā. No kreisās Latvijas lietvedis A. Dlnbirgs, IgannUas
lietvedis J. Kaivs, Lietuvas sOtn. ati^ejs Sajaekos on Latvijas i^tnie-olbas
ataSeJs R. Sillers.
as sainanleciskā padonie
0 V 4 — lize spnez
saimnieciskas
Parīze (B). — 19 MaVšala plāna
valstu saimnieciskie lietpratēji trešdien
sapulcējās Parīzē, lai rastu
izeju no saimnieciskajām grūtībām,
kādās draud ieslīdēt sterlinga bloka
valstis. Apspriedes turpinājās
ceturtdien. Galvenās personības šajā
konferencē ir Anglijas finanču
ministrs sērs Stefords Kripss, Maršala
plāna vēstnieks Eiropā Everels
Herimens un Rietumeiropas saimnieciskās
padomes priekšsēdis
Pols ' Anri Spāks. Trešdienas apspriedes
beidzās nesekmīgi, jo Herimens
un Stefords Kripss savus
uzskatus saskaņot nespēja. Spāks
iesniedza kompromisa priekšlikumu,
kura nolūks ir izkliedēt Ste-forda
Krlpsa bažas par Lielbritānijas
pēdējo dolāru un zelta rezervju
izsīkšanu, ja neizdosies palielināt
savstarpējo preču apmaiņu bez dolāru
palīdzības.
Francijas finanču ministrs Morlss
Pečs UN pārstāvim apgalvoja, ka
Parīzes saimnieciskā konference tomēr
beigšoties ar panākumiem. Ste-fordam
Kripsam bez viņa līdzšinējās
radikālās nostājas esot izstrādāts
ari kāds kompromisa priekšlikums,
kas paredz atvieglinājumus
preču satiksmē un maksājumos ar
Lielbritāniju.
: Nelabvēlīgu iespaidu Parizē atstāja
Londonas biržas ziņa. ka sterliņa
kursa krišanas dēļ pirmdien
piecu stundu laikā Lielbritānijas
valsts kase norakstīja zaudējumos
apaļus 200 milj. mārciņu. To uzskata
par drošu zīmi, ka Kripsam
viņa līdzšinējie ieskati par mārciņas
kursa uzturēšanu nedabīgi augstajā
līmenī būs jāmaina. Parīzes
laikraksts L'Aurore trešdien ziņoja,
ka Herimens paredzējis bloķēt v i sus
Maršala plāna kredītus Anglijai,
ja Stefords Kripss nepazemmas
mārciņas kursu.
gai sakarībā interesantas ziņas
nāk arī no Vašingtonas. Trešdien
ārlietu ministra Ečesona kārtējā 2
nedēļu preses konferencē ASV ārlietu
vadītājs izteica cerību, ka
Stefords Kripss varbūt tomēr atradīšot
iespēju panākt vienošanos
ar ASV finanču ministru Snaide;ru.
kas piektdien^ dosies uz Londonu. ^
Trešais priekšlikums, ko ?arize
apspriedīs Eiropas saimnieciska padome,
būs Franci jas finanču mmistra
Peča projekts par daļēju brivas v a lūtas
apmainies sistēmas ievešanu.
Sis projekt paredz par 40o/o' Maršala
valstu saimniecisko norēķinu
maksājumu izdarīt pēc brivas valūtu
apmaiņas. Ar to būtu lauzts
līzdšinējais norēķināšanās princips
uz dolāra bāzes un Rietumeiropas
valstis, kam nav pietiekošas ddāra
rezerves, varētu savstaiļ>ēJo preču
apmaiņu ievērojami atdzīvināt.
Reuters ziņo, ka Londonas labi
inforniētās finanču aprindās gaidāmās
saimnieciskās krīzes turpinājumā
paredz politisku krizi. Londonā
domā, ka sērs Stefords Kripss iesniegs
apakšnamā jaunus priekšlikumus
par tālejošiem ierobežojumiem
dolāru un zelta fonda izlietošanā.
Bez tam paredzēts drastiski
samazināt valdības izdevumus. Ja
Kripss šādas reformas ierosinās, tas
nozīmēs strādnieku valdības polī-tiskā
kiirsa maiņu un tālākas lielas
grūtības. Exchange aģentūra ziņo,
ka piektdien Londonā sagaida iero-aamies
britu impērijas zemju finanču
ministrus, kas vēl pirms ASV
finanču rhinistra Snaidera ierašanās
grib saskaņot viedoļus par angļu
mārciņas nākamo , kursu. Dienvid-afrlkas
finanču ministrs Havenga
jau ieradies Londonā un tāpat sagaida
finanču delegācijas no Ota-vas
un Kanberas.
Kad š. g. aprīU angļu eksporta
kvota nokrita par 3a^/o, salīdzinot ar
izvedumiem marta mēnesī, Londonā,
Cirichē un Ņujorkā saimnieciskie
korespondenti vienlaicīgi ziņoja,
ka sākusies latenta krize Lielbritānijas
financēs, kas draudēja izsaukt
tālejošus sarežģījumus. Ja tomēr tie
nesākās krasā veidā, tad par to Jāpateicas
pašu angļu aukstasinībai \m
finanču ministra sēra Stefords
Kripsa ļoti noteiktajiem paskaidrojumiem,
ka mārciņas kurss netiks
pazemināts un lielbritānija turpinās
uzturēt sterliņa bloka sistēmu
līdzšinējā attiecībā pret dolāru.
Kaut ar! ar to ļaužu prāti bija
mazliet nomierināti, reālistiskie vērotāji
norādīja uz dažām neapgāžamām
patiesībām, ko sēra Kripsa
dementi nespēja mainīt Visskaidrāk
to parāda angļu mārciņas kursa
starpība starp ofldālo liloni un to,
kuru maksā brīvajā vai tā saucamajā
pusbrivā tirgo. Oficiālais
i ^ u mārciņas kurss attiecībā pi«t
dolāru ir 4.03. Ņujorkā turpretim
ur X angļu inārciņu pļo saimnleeis-dolārus,
bet pēdējā melnā tirgus cena
ParizS i r vairs tikai 2 dolāri 48
mti par 1 angļu mārciņu. Vēl krasāku
starpību rāda preces, ko var
pirkt par 4 dolāriem un tās, ko
pircējs Anglijā spēj iegādāties par
1 mārciņu. Seit attiecība i r turpat
1:2. Par I mārciņu var iegādāties
tikai pusi to pašu preču, ko spēj
pirkt 4 dolāri ASV.
Kamēr pasaulē pastāvēja akūts
preču trūkums, šai starpībai bija
maza praktiska nozīme. Pircēji ņēma
visu, neraugoties uz cenām. Tagad,
kā to var redzēt ari šeit pat
Vācijā, katrs pircējs 3 reizes apska-
Būves 810 000 dzīvokļu
Vašingtona (F). — Tautas pārstāvju
nams treSdien ar lielo
balsu vairākuma pieņēmis pre-sidenta
TrGmena iesniegto 11-
kamprojekto, kas paredz novērst
ddvokļa krtzi Savienotajās valstis.
Sešos gados amerikāņi vēlas
izbfivēt 810.000 Jauna dzīvokļa.
Līdzīga likumprojekta Jau
pieņēmis senāts, kas nedaudz atšķiras
no nale pieņemtā. Tautas
pārstāvja nama un senāta
komisijas abas projektos saska->
ņos, un pēc apstiprināšanas kongresā
amerik^ varēs sākt realizēt
grandiozo dzIvok|a izbūves
programmu. Viens no likuma
pantiem paredz īpašas piemaksas
ari lauksaimniekiem, kas iesaistīsies
šajā celtniecības plānā.
gatavs oz jaunie]
kompromisiem
Maskava (D). — Divi nedēļas pēc
Parīzes konferences b e i i ^ Pad.
savienības ārlietu ministrs ViSin-sķis
ceturtdien pirmo reizi oflciāli
izteicas par šis svarīgās apspriedes
rezultātiem. Viņa interviju vienlaicīgi
publicējusi Izvestija un Pravda
un to nolasīja ari Maskavas raidītājā.
Višinska paskaidrojamos nav
nekā Jauna — tās ir vecu vecās
Maskavas propagandas frāzes, ko
mH atkārtot ikviens padomju valstsvīrs
vai diplomāts.
,.Savienotās valstis un Lielbritānija
jau 1946. gadā vēlējās sev pakļaut
visu Vāciju," apgalvo padomju
ārlietu ministrs. Tikai šī iemesla
dēļ sasaukta Parīzes konference.
Ečesons ar Bēvinu atkārtoti izmēģinājās
Bonnas satversmē l^|aut
ari Austrumvāciju. Rietumu kapitālistiem,
pēc Višinska apgalvojuma,
,3is manevrs neizdevās vienīgi
padomju delegācijas enerģiskās rīcības
dēļ". Tad Pad. savienība esot
iesniegusi savus priekšlikumus, un
rietumnieki bijuši spiesti „ieiet uz
kompromisiem". Kompromisi būšot
vajadzīgi arī nākotnē. Uz tiem esot
sagatavojusies Pad. savienība, ja
piekāpību izrādīs ari Sav. valstis
un Lielbritānija. ^
Intervijas turpinājumā ViSinskis
apgalvo, ka Parīzes konference nozīmē
padomju ārpolitikas uzvaru.
„Vajag tikai uzmanīgāk izlasīt konferences
komunikē, lai redzētu, ka
tas ir pilns padomju gara," domā
Pad. savienības ārpolitikas vadītājs.
(Tuiidnfijums 8. Iro.)
tās, cik prece maksā, iekams viņā to
pērk. Bet ASV kopS pag. gado sop»
tembra preču cenas slīdējušas gan*
drīz tikpat strauji kā Vācijā kopi
šī gada sākuma. Anglijas ražojumu
cenas, turpretim palikušu ie|»riek«
Sējās. Tādēļ Lielbritānijai mim,
grūtāk un grūtāk uzturēt savu oks«
portu līdzšin^ā līmeni, bet Liol*
britānlja bez eksporta nav spējli^
dzīvot, «eksportēt vai mirt" ^ iu
bija sauklis, ar ko angU uzsākt Si«
vas rūpniecības atjaunošanu ļpici
otrā pasaules kara. Sl kailā pati^
sībai nav mainījusies ari šodien»
Britu eksports nedrīkst samaziali»
ties, bet tas neglābjami sabruks. Ja
nepazeminās ražojumu cenu.
Neue ZUrcher Zeitung Lcmdonif
saimnieciskais korespondents Jau
kopš dažiem mēnešiem pax«dsiji|
ka angļu mārciņas kurss būs JipiM
zemina uz 3,5 dolāriem. Sim vlrti^
Jumam pievienojas ari Time saim^
nieciskais redaktors, Jautājot, lud i l
pazemināšanās varētu notikt m to
ka tai Jānāk nešaubās nevlamĻ
Kāda Galupa aptauJi ASV
ciskās aprindās paroo^ „
devalvāciju šl gada rudenf.
galvenokārt par ienmlu ASV
ču ministra Snaidera .|)ii»dzljb«ti
brauciens uz Eiropu, Sntldini' tUPt.
ierasties Londonā Jau augusta mi«
nesi un viņš paskaidrojis prml, k i
viņš Stefordām Kripsam par vienu
no pamatnoteikumiem turpmākU
Maršala plāna palīdzības saņemša^
mai uzstādīs mārciņas kursa pa8ft«
mināšanu.
Ķo par to domā pats Stetordi
Kripss? Anglijas finanču ministrs
saka vienkārši nē, pat nepaskai |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-02-01