Bavarijas Latviesu vestnesis, March 18, 1950

              Man
Uekfts M
i l r o i lt
littki
tritttt
«•tin
«liftu
tidUui
to
& «aj
ii
Ja'iriļ
ntv al
i t li
isnSk
ņam
kuļu
t o i lc
aumS
«ngļu
tas
im
Inhf
plrmi nm
lOinkd
VkM
aam»
w a
ka t i
L A T V I J A Sestdien* 1950. g, 18. martS,
OAes zars neplaukst
Reiz zosis izglāba Romu. Tagad
Berlīni no komunistu jaunatnes olai-pācijas
gājiena Vasarsvētkos jāglābj
neģeŗu bokserim Džo Velkotam. Jau
kopi vairākiem mēnešiem boksa
menedžeri pūlas noorganizēt vācu
milža Ten Hofa un Velkota satikša­nos
ringā kādā no Rietumvācijas p i l ­sētām.
Pat mazā latviešu trimdas
Riga Nekāras ielejā — Eslingena
kāroja izrīkot abu boksa zvaigžņu
satikšanos dažu desmitu vai simtu
tūkstošu skatītāju priekšā.
Šonedēļ kāds atjautīgs Ņujorkas
boksa sacīkšu rīkotājs paziņoja, ka
\dņš noorganizēšot Velkota un Ten
Hofa cīņu Berlīnes olimpiskajā sta-
«onā Vasarsvētkos, taisni tad, kad
tur Austrumvācijas propagandas šefs
Georgs Eislers cer pulcināt savus
aktīvistus. Par naudu neesot ko
bēdāt. Katru Velkota prasību varē-
Sot izpildīt, jo kas gan esot boksera
honorārs, salīdzinot ar izdevumiem,
kādus prasītu, teiksim, Berlīnes gai­sa
tilta atjaunošana vai pat kāda vēl
sarežģītāka Berlīnes glābšanas ak­cijā.
Lai'gan paša Velkota vai Ten
Hofa viedoklis n^v zināms, var pie­ņemt,
ka patiešām šādu sarīkojumu
par katru cenu boksa entuziasti ar
sportiski sajiismināmu ASV u n a n -
^ u ierēdņu atbalstu mēģinās rea­lizēt.
, /
Si i r traģikomiska situācija. K a ­mēr
ASV ārlietu ministrs Dīns Eče-sonspedēļās.
dienas lido no vienas
lielās pilsētas Ziemeļamerikas kon­tinentā
uz otru, jauno pretpadomju
totālo diplomātiju sludinādams,
,^askavas mazie un vissīkākie ga­riņi
Eiropā un Āzijā strādā pēc plā­na
un grafikas. Venēcijā streiko pat
gondoljeri. Pakistānā moslēma f a ­nātiķi
slepkavo tukstoSus, Malakā
aukstasinīgie angļi pastiprma garni­zonus
un Atēnās grieķu izlūkošanas
virsnieki brīdina, ka dri? atkal var
, sākt kūpēt Balkānu pulvera mucas
deglis Jugoslavijā. ;
Nav nozīmes ar tukšu sarkasmu
vai kritiku noniecināt amerikāņu
valstsvīru pūles savaldīt komunisma
briesmas visā pasaulē. Aŗl mēs paši
sēžam uz ši cerību zara, ko tāpēc
nebūtu iemesla zāģēt. Tā ir patiesi
drosmīga un laba griba ko Ečesons
demonstrē pasaulei ar savām jaunā-kjajām
doktrīnām par ASV iin Pa-
<l6mju savienības attieksmēm. Bet
ti|cpat aplami ari būtu domāt, ka
ar dažām spožām frāzēm un teorē­tiskām
prasībām, kuru pildīšanai
nbtieiktl ne^ic arī A SV ārpolitikas
vadiīSjs, vai dažiem OK uz bruņo­šanā^
budžetu melnrakstiem jau bū­tu
garantēta Eiropas un pašu ameri­kāņu;
drošība.
;Vlristons Cerčils ceturtdien apakš­nama
kara ministrijas budžeta de­batēs
raksturoja stāvokli pasaules
pdlltikā labāk kā Ečesons trijās līdz-
Siriējāa runāSj brīdinādams: „Mēs
neesam spējīgi garantēt Vācijas dro­šību
un nevaram tai dot nekādas
garantijas pret Padomju savienības
vai.tās satelītu uzbrukumiem, jo
nedz mums, nedz vāciešiem pašlaik
nav reāla spēka ar ko šādu okupē-šanu
aizkavēt"
; Ečesons tagad prasa, lai šādu spē­ku
rada. Viņš runā pat par ASV rai-mitāro
i)alldzibu, pagaidām gan tikai
. Āzijas tautām. Atlantika ūnijas da­lībnieki
saņems ieročus vēl šai mē­nesī,
bet no Parīzes līdz" Oslo visiem
zināms, ka Padomju savienības uz­brukuma
gadījumā amerikāņu kara
mašīna ar pilnu Jaunu iedarbosies
tikai pēc 15—18 mēnešiem. Tas ir
par maz. Mēs nezinām, ko patiesībā
Ečesons domā> Ko viņš pašreiz no
Maskavas Visas pasaules priekšā
prasa,, i r taisni tas, ko nedz Staļins,
nedz viņa 99,96 procentigi launievē-lētie
politbiroja locekļi nekad nepil­dīs/
Brīvas vēlēšanas Austrumeiro­pa,
sarkanarmijas atvilkšana no sa-telltvalstim,
pretkapitālistiskās pro-
. pagandas apturēšana un cilvēka tiesī­bu
nodrošināšana nozīmē komunisma
galu visā pasaulē. Tāpēc arī Ečesona
aizrādījums, ka zināmos apstākļos
tomēr ASV un Padomju savienība
varetd draudzīgi sadzīvot mierā un
saticībā ja ai met kā tukša aplamība.
Arī.ģeomntr.la daudz:^^ grūtas teorē­mas
r - " ' H a ar tā spucamo novešanu
pie absurda.
Liekas, ka veUi gaidīt olīves zara
plaukšanu šai pr-. :;;^jļri. Amerikāņi
vēl ilgi netiks vaļā no savam pašreiz
līdz "masu histēriļai sakāpina'ām b a i ­lēm'
no sļv'^ciem un atombumbām.
Mēs šai aituaciiā pat ar zināmu gan­darī-
urna'prieku varam noraudzīties
ka.veras acis vaļā Teherānas, Jaltas
un Pot?:^nmss līgumu autoriem un
vi?.hr5. kas mi'^s vēl nesen uzskatīja
p! ^ r h : : ' " : ' r ^ i c n : tiklai tāpēc» ka mēs
ātrāk d-'.būjām iepazīties ar tautu
tēva šķelto raēli un indv 7.obiem.
Drosmīgākie žurnālisti arī Savieno-tarins
valstis jau pirms gada rakstīja,
ka Ŗuzvelts pārdevis Eiropu P a -
Rsvienibai. Sls bpi'^^'s tomēr
. p^ r ' " \ bez nfVoT*.^. Bet M^?kavr>^
polTīkn ar katru d^'emi niernda
nās.
Nēģeru karaļa
pavalstnielli
nodokļus
Seretse Khama
nemaksa vairs
Lielbritānijai
Londona (B). — Skandāls ap Ba-mangvato
nēģeru karali Seretse
Khamu, ko Lielbritānijas valdība
viņa laulību dēļ ar angļu stenoti-pisti
Rūtu Viljamsi atcēla no troņa
ASV kafakugi
apciemos Vietnai iU
Vašingtona (C). — ASV grib dar­biem
pierādīt to, kas tika solīts jau
pirms mēneša — amerikāņu tālejošu
palīdzību Vietnamai. 29. martā ASV
flotes vienības ieradīsies Saigonā un
amerikāņu lidmašīnu bāzu kuģu
eskadriļas pārlidos visas lielākās
Vietnamas pilsētas. Franču augstais
komisārs Pinjons un karalis Baodajs
flotes admirālim Berklejam par go­du
rīkos plašas pieņemšanas. Parīzē
šī ziņa uzņemta ar lielu gandarīju­mu
un to uzlūko par ievērojamu at­balstu
no ASV puses nodibināt kār­tību
Indoķīnā.
un piespiedu kārtā aizsauca uz Lon­donu,
iet plašumā. Trešdien Daily
Mail speciālkorespondents no Sero-vas
Āfrikā telegrafēja, ka 45.000 jū­džu
territorijā Seretse pavalstnieki
sacēlušies pasīvai pretestībai un at­sakās
maksāt angļu ierēdņiem no­dokļus,
kamēr padzītais karalis ne­būs
atpakaļ valdnieka godā. Tāpat
visas nēģeru ciltis paziņojušas, ka
nedos strādniekus Di«ividafrikas
zeltraktuvēm, jo nav apmierinātas
ar angļu iecelto komisāru valdīša­nu.
Seretse Khamas sieva katru
dienu pieņemot cilšu virsaišus un
ar tiem apspriežoties. No Johanes-burgas
angļu valdība saņēmusi .brī­dinājumu,
ka nemieri iet plašumā
un draud sagraut gadsimtos iegūto
Lielbritānijas prestižu.
Septiņi opozīcijas deputāti iesnie­guši
apakšnamā petīciju, kurā prasa
nākamajās debatēs atklāti pārrunāt,
kas darāms Seretse Khamas gadī­jumā.
Kā zināms, ari Vlnstons Cer-cils
iestājies par nēģeru karaļa at­griešanos.
Maskavas Jauvas tiesa"
Ņujorka (E), — Komentējot infor­māciju,
kā Padomju savienība kār-to
savas tirdznieciskās attieksmes
ar satelītvalstīm, Amerikas balss no­lasīja
šādu Kriloya fabulu: „Cetri
zvēri — suns, lapsa, vilks un lauva
vienojās visu laupījumu sadalīt lī­dzīgās
daļās. Lapsai laimējās no­medīt
briedi. Priecīga par šo pa­nākumu,
viņa sūtīja vēsti pārējiem
draugiem. Visi ieradās. Laiiva,
snaicidams nagus, sacīja — Draugi,
dalīsim laupījumu 4 līdzīgās daļās.
Vareniem zobu ķērieniem • viņš sa­plēsa
briedi 4 daļās. Pirmā daļa
pienākas man pēc līguma, sacīja
lauva. Otru daļu es ņemšu tāpēc,
ka esmu lauva. Trešā daļa i r mana,
jo esmu stiprākais. Arī ceturtā daļa
nolemta manai māgai. Lai Dievs
jums stāv klāt, ja kāds to iekāros."
Dibinos padomju riļblo bloks
Vašingtona ( A ) . P o l i j a paziņo­jusi
starptautiskajam monetārajam
fondam Vašingtonā, ka izstājas ho
šīs starptautiskās valūtas organizā­cijas.
Vašingtonas saimnieciskās
'aprindas to izskaidro par pirmo pa­zīmi,
ka visas satelītvalstis gatavo­jas
atstāt dolāra bloku un starptau­tiskos
darījumos pāriet uz zelta
rubļa bazi. Kā zināms, februāra
beigās Padomju savienība sagatavo­ja
un nesen izsludināja rublim zelta
paritāti. Sagaida, ka kuru katru
brīdi no starptautiskās zelta un de­vīžu
organizācijas izstādes arī Ce-choslovakija.
Padomju savienības
finanču speciālisti acīmredzot sa-miavo
jaunu Austrumeiropas k l l r i n -
""n ūniiu, kas būtu tiešs pretstats
i^tumeiropas līdzšinējai ūnijai.
nē6šf$ (7)
Himiero speciālā pavēle „Madlēnos
gadFjums jāatrisina nel(avējoties"
i ."
Grandioza zemes
reforma Itālija
Roma (By. — Itālijas ministru
prezidents Degasperi otrdien pazi­ņoja,
ka Itiilijas valdība nolēmusi
atsavināt 8000 lielo zemju īpašnie­kiem
neapstrādāto un atmatā p a ­mesto
zemi un šo platību sadalīt
2 miljoniem itāļu bezdarbniekiem.
Šo zemes reformu valdībai tuvu
stāvošie laikraksti apzīmē par l i e ­lāko
sociālo revolūciju, kāda jebkad
bez asins izliešanas notikusi Itālijā.
Plāns paredz, ka zeme atsavināma
un kultivējama nākamo 10 gadu
laikā. Lai f'nancētu 5o lielo pasā­kumu,
di'^inama speciāla banka un
izdodamcis valsts airnēmuma zī­mes.
Itāļu zemes reforma, cik pa­redzams,
sāksies jau 1. jūlijā.
Kremļa vareno rangu
tabula
Maskava (vdn). — 12. martā n o ­tikušās
Padomju savienības augstā­kās
padomes vēlēšanās ārpasaulei
ļauj ieskatīties Kremļa aizkuHsēs
un iegūt skaidrību par viena vai
otra varas pieaugumu vai krišanu
nežēlastībā. Tā tas i r arī šoreiz.
Aiz paša Staļina, kas uzstādīts par
kandidātu katrā republikā un lie­lākā
pilsētā, seko Molotovs un M a -
ļenkovs ar Beriju. Mazliet tālāk
nāk vecais Kļlms VoroSilovs, Kaga-novičs,
Mlkojans un daudz apkaro­tais
kolhozu vadītājs Andrejevs. kas
palicis amatā, neraugoties uz dau­dzajiem
pašas Pravdas uzbruku­miem.
Nākošie kandidāti i r ChruS-čevs,
maršals Bulgaņins, Kaļiņina
pēctecis Sverņiks un Kosigins ar
Suslovu. Seit beidzas politbiroja
locekļu rinda un tālāk seko jau vīri
ar mazāku ietekmi.
Tie ir — partijas piektais sekre­tārs
Ponomarenko, komjaunatnes
vadītājs Michailovs un vecais mar­šals
Budjonijs. Negaidīti augsta
vieta paredzēta arī partijas tīrīša­nas
kadru priekšniekam Sķirjato-vam.
Ārpolitikas vadītāja UŠinska,
tāpat viņa cītīgo palīgu Gromiko
un Maļika vārds šai ranga tabulā
nemaz neparādās. Pazudis Vozņe-senskis,
nesen atceltais valsts plā­nošanas
vadītājs,
Ķinā arī cuku sari
, kļuvusi sarkani
Ņujor&a (D). — Šinīs dienās A SV
ārējās tird2tnieclbas ministrija pub­licēja
paskaidrojumu, kā Padomju
savienība pavairo savus dolāru fon­dus.
Līdz 1950. gadam Ķīna skai­tījās
lielākā cūku saru eksportētāja.
Šķībacainie Āzijas dēli apmierināja
75 proc. no visas pasaules cūku sa­ru
pieprasījumiem. Šogad stāvoklis
krasi mainījies. Pēc tam, kad Mao-tsetungs
parakstīja līgumu ar Sta­ļinu,
cūku sari uz Savienotai ām
valstīm tiek eksportēti caur P a ­domju
savienību. Pirmajās sešās
nedēļās vien amerikāņi saņēma šo
eksportpreci par vairāk nekā 900.000
dolāriem. Sniedzot šo informāciju,
Amerikas balss piebilda: „Liekas,
ka Ķīnā pat cūku sari kļuvuši sar­kani."
Starp varonēm, kas iepelnījās
augstāko Lielbritānijas atzinības
balvu — Georga krmtu, bija ari In­diete
Nora Inanite-Ghana.
1942. gada rudeni viņa parādijSs
Bekerstritā pirmo reizi. Būdama
kāda indiešu filozofa meita. Nora
bija ieguvusi augstu izglītību. Viņa
bija dzīva, izveicīgie un ^erģiska.
Noras sevišķā vājība bija radio-technika.
Tas pamudināja SOE
vadītājus iesaistīt ari sievietes te-legrafistes
dienestā.
Ar pavārdu Madlēna Nora Ina-nlte
devās uz Franciju kā i^rmā
sieviete telegrafiste Dcrfnimentos
viņas vārds bija Zanna Marija Re-nēra
un nodarbošanās ~ bērnu
dārzniece. Bet viņas darbs totiesu
nebija bērnu spēlīte — Madlēnu
iedalīja Parīzes sektorā, kur nori­sinājās
visnopietnākā ciņa starp
Gestapo un SOE. Vienu pēc otra
atklāja angļu slepenos raidītājus,
ari Madlēnai bija jābēg, bet viņa
tomēr turpināja slepeni darboties,
Bekerstrits ziņoja, ka Madlēnas dzī­vība
karājas mata galā. Viņai pie­dāvāja
iespēju nokļūt drošībā. Kat­rā
laikā to bija gatavs^ uzņemt an­gļu
lidmašīna. Bet Madlēna no­raidīja
visus piedāvājumus: „Man
jāuztur sakari ar Londonu," viņa
aukstasinīgi paskaidroja, „bez manis
šeit nav vairs neviena telegrāfista.**
„Madlēna$ gadījums jāatrisina
nekavējoties!** Sāds kategoriska
norādījums pienāca Parīzē septem­bra
sākumā no Himlera galvenās
mītnes." Ari tur jau zināja, ka pē­dējais
SOE raidītājs Parīzē slēpjas
pie kādas personas» kas saucas Mad­lēna.
Simtiem Gestapo viru nedē­ļām
ilgi pārmeklēja Parīzi, speciālie
peilēšanas aparāti darbojās nepār­traukti,
kamēr beidzot 1943. g. ok­tobri
aizkrita slazdi, ko ar lielu v i l ­tību
bija izlikuši Himlera rokas
puiši — Madlēnu apcietināja. Viņu
nogādāja uz FoSa avēniju 84, kut
atradās bēdīgi slavenā Parīzes Ges­tapo
galvenā mītnei
Vairākas stundas viņa pavadīja
īpašā kamerā nama piektajā stāvā.
DAŽOS VAKDOS
3500 nogalināto
Pakistānā
Delhi (C). — Indijas valdība pub­licējusi
skaitļus par upuriem, ko
prasījušas šīs nedēļas sakuma sma­gās
sadursmes starp indiešiem un
moslemiešiem Austrumbengālē P a ­kistānā.
Nogalināto skaits pēc D e l ­hi
raidītāja ziņām i r 3500, bet i e v a i ­noto
ap 11.000. Nemieros izdemo­lētas
un nodedzinātas vērtības par
4.5 milj. mārciņu. No Austrumben-gāles,
kur nemieri mazākos apmēros
vēl turpinās, uz Rietumpakislānu
' eļā i r ap 130.000 bēg}u. Mo?lema
'i^ickritēji esot ar varu ai2;ve<īuši ari
rākiis simtus indiešu» Valdība
ieroču nēsāšanu un izslu-
Pasažieri vainīgi lieiokojo
lidmasfnas Icatastrofd pasaule
Londona (C). — Līdzšinējā izmek­lēšana
lielajā Tjudor pasažieru l i d ­mašīnas
katastrofā pierāda, ka sa­tiksmes
nelaimē vainojami lidmašī­nas
pasažieri, kas, tai nolaižoties,
priekšlaicīgi steigušies uz izeju. N e ­laimīgas
sagadīšanās dēl tieši šai
brīdī, kad pilots cēlis mašīnu vēlreiz
gaisā, lai atkārtotu nolaišanos, jo
skrejceļš bijis par īsu pārlādētai
ļ mašīnai, vismaz astoņi pasažieri
piecēlušies no saviem sēdekļiem un
devušies uz lidmašīnas astes galu.
Tas izjaucis līdzsvaru, milzīgā sa­tiksmes
mašīna sagāzusies uz vie­niem
sāniem un ar asti pa priekšu
ietriekusies zemē. No trim pasažie­riem,
kas pārdzīvoja katastrofu, divi
atspirguši, bet trešais joprojām at­rodas
kritiskā stāvoklī.
STREIKO ARI VENĒCIJAS
GCNDOUĒRI
Venēcija (C). — Pēc smagām un
asiņainām sadursmēm starp roliciju
un lielo Brēdas tērauda rūpniecību
strādniekiem visā Venēcijā un de­viņās
apkārtējās provincēs sācies
ģenerālstreiks. Trešdien Venēciia
izskatījās pēc pamestas pilsētas. S a ­tiksme
bija pilnīgi pārtraukta, jo
streikoja arī kanālu laivinieki —
gondoljērL
Tikai kiMrS pret Padomju savie­nību
v^r glābt Balkānus un Eiropu,
paziņojuši bulgāru politiskie bēgļi
Itālijā, Jesi DP nometnē, ko netālu
no Ankonas ostas pie Adrljas jūras
uztur IRO.
Dzelzs iMTlekškara bēgļu komiteja
nodibināta ASV. Tās pri^pēdis ir
admirālis Ričards E. Bērds (Byrd).
Viņš sācis līdzekļu vākšanas kam­paņu.
Tūlīt esot vajadzīgs 1 m i l ­jons
dolāru, lai palīdzētu antikomū-nistiskajiem
bēgļiem.
Bulgāru koministu partija sa­bruks,
ja drīzumā nenāks palīdzība
no Maskavas, ziņots kādā vietējā
Sofijas raidījumā. Komunistu v a ­doņi
neatrodot vajadzīgo atbalstu
ne pie zemniekiem, ne pašvaldībām.
Garu parādīšanos devīto reizi
velti izgaidījies Detroitas veikal­nieks
Nobls, kas ar kādu draugu no­runājis,
ka tas viņam dos pierādī­jumu
no viņpasaules par garu esa­mību.
Katru gadu drauga nāves
dienā Nobls uz Detroitas tilta gaida
zīmes, bet pēc deviņām neveiksmēm
no tālākiem mēģinājumiem atteik­šoties.
Vietnamas radio uzbrūk Tito, ka
viņš negribot atbalstīt Indoķīnas ko­munistu
valdību. Izrādās, ka Tito
telegrammas teksts Hočiminam bijis
ļoti vēss un tukšs.
Padomju spiegs Gubičevs tomēr
neatstāšot ASV, iekams vipa pārsū­dzība
nebūšot ievērota, ziņo viņa
advokāts Pomerancs no Ņujorkas. ^
Holandes princis Bemliards savā
privātlidmašīnā lido ap pasauli, vie­sodamies
visās Holandes bijušajās
kolonijās. Lielo dalu ceļa princis
pats pavada pie lidmašīnas stūres.
Minclienes bij. pilsētas galva Sar-nāgels
attaisnots par peldēšanos bez
kostīma. Tiesā viņš pierādījis, ka
staigāt kailam kļuvis par viņa para­dumu
jau kopš 45 gadiem.
Vēlēšanas Albānijā notiks 28. mai­jā.
Pēdējās vēlēšanas notika 1945.
gada decembrī.
Zelta cena Parīzes biržā krīt un
sasniegusi zemāko līmeni kopš ka^a
— 499 frankus par gramu. Pirms
viena gada zelta cena bija 900 fran­ku
gramā.
Austrijas ministru prezidents Figls
ielūdzis ,.čctrus Lielos" — Trume-nu,
Staļinu, Etliiu un Bido — satik­ties
kopīgā konferencē Vīnē, lai no­skaidrotu
pastāvošās rietumu un
austrumu vahtu domstarpības —
Z'*^o P cv noīd News.
Izraēlas Iedzīvotāju skaits šī gada
b'^^f^īs <:a?n!cgs 1.5 milionus, vērtē
AP TcInvTv^g koresnoTT^ents. Kopš
r-i^cti; nn'*'binā^ana<: 1943 g. līdz
<\m Izraēlā ieceļojuši apm. 360.000
i žīdu.
Madlēna dzirdēja, kā stāvā z m v i ­ņas
„kungi*' savus panākumus atzī*
mēja ar šampanieti. Kad Madlēnu
vēl tai pašā vakarā noveda lejā
pratināt, viņai izdevās izrauties un
bēgt Viņa izkļuva no nama, sa­sniedza
ielu un jutās jau gandrii
drošībā, kad pēkšņi paklupa, nokri­ta
» un vajātāji to satvēra no jauna.
Pēc 3 nedēļām Madlēnai laimējās
otrreiz id)ēgt Viņa bija pārvīlējusi
r e ī ^ , kas aiz^rostoja mazo ka­meras
lodziņu, izspraukusies pa tp
uz nama jumta un, riskēdama ar
dzīvību, sasniedza nākamo namu.
Tieši tajā bridi izziņoja gaisa uz*
brukūma trauksmi, un viņa kriti
kāda pretgaisa aizsardzības Htk
nagos, kas to nodeva sardzei Ge­stapo
trīcēja dusmās un piepratiji
no Madlēnas rakstveida solījumu
vairs nemē^māt bēgt Madlēna t^
protams, nedeva, un Parīzes Geita-po
vadītājs plkv. KIfers bija spiests
Himleram telegrāfiski pa^dņot, kā
viņš atsakās no jebkādas turpmā­kas
atbildības par šo „nevaldāmo
personu".
1943. g. novembri Madlēnu kā pir­mo
aģenti pārveda uz Vāciju. Visas
citas aģentes līdz tam bija novieto­tas
turpat Freznesas cietumā pie
Parīzes. Madlēnu atzina par „se-višķu
gadījumu", viņu dzelžos sa­slēgtām
rokām nogādāja Pforchei-mas
cietumā. Pēc liecinieku nos­tāstiem
viņa tur pārdzīvojusi Saus-mlgasv
mocības un tomēr palikusi
nelokāma visās pratināšanās. Pēc
nepihia gada, 1944. g. septembri
Madlēnu pārveda uz „slavenoi^
Dachavas nometni Bavārijā un tur
pēc dažam dienām nošāva.
1942. g. gada pavasari angļu jūras
spēku izlūkošanas dienests kādā
BBC raidījumā aicināja „pieteikties
visus tos, kuru rīcībā būtu kādi
ropas piekrastes attēli vai uzņēmu­mi".
Starp tūkstošiem kas pietei­cās,
bija ari kāda jauna francūziete,
kas dzīvoja Anglijā. Viņa paziņoja»
ka tās rīcībā esot daži labi uzņēmu­mi
no Francijas piekrastes un ka
viņa vispār labi pazīstot Franciju.
Vēstules Īsais saturs un atturīgais
tonis iBiistIja SOE ļaužu uzmanību
un pēc pamatīgas pārbaudes viņu
aicināja iestāties Bekerstrita die­nestā.
Neraugoties uz savu jaunību Odete
Samsone bija atraitne un trīs meitu
māte. Pēc ilgākas apdomāšanās viņa
pieņēma SOE uzaicinājumu un tās
turpmākais ceļš veda uz Ņuforestu,
t. s. briesmu skolu.
Liktenim labpatikās pārbaudīt v i ­ņas
drosmi un pašaizliedzību jau
pirms stāšanās bīstamajā darbā. Kad
Odete ieradās kādā Rietumanglijaa
lidlaukā, kur to gaidīja startam sa- .
gatavotā Vaitlija lidmašīna, sākās:
Odetes pārbaužu sērija. Kāda smagā
transportlidmašīna nolaižoties aiz­skāra
un sadragāja mazo Vaitlija
lidmašīnu, ar kuru Odetei vajadzēja
doties uz Franciju.
Pēc dažām dienām tai pašā lidlau­kā
Odete gaidīja izbraukšanas brīdi,
bet Bekerstrīts atsauca " lidojumu.
Pēdējā brīdī bija saņemts ziņojums,
ka „sagaidītājus" Francijā pārstei­gusi
Gestapo. Viņu gribēja atrunāt
no turpmākiem lidojumiem, bet vel­tīgi.
Trešais brauciens gandrīz i z ­devās.
Lidmašīna jau nacčlfis gaisā, '
bet laika apstākļi pasliktinājās tādā
mērā, ka tai bija jāatgriežas. ,.Stā-voklis
bez cerībām", paskaidroja
Odetei. Bekerstrīts nebūt nebija
māņticīgs un tomēr Odetei tur deva
labu padomu: „Atsakieties no turp­mākiem
mēģinājumiem doties uz
Franciju!"
Bekerstrīts bija pārliecināts, ka
šāda negadiiumu virkne var atstāt
psīcholoģisku ietekmi un nopietni
brīdināja Odeti atteikties no aģen­tes
dienesta. Odete tikai smēlās un
bi:a pārliecināta, ka visiem negadī­jumiem
reiz būs gals.
Ceturto reizi starts izdevās labi.
Lidmašīna pncēlās, ieguva valadzigo
augstumu. Bet tad pēkšņi tā no­kļuva
tādā gaisa ..bedrē", ka krita
lejup. Odete iekrita no lidm-^^jpas,
bet lalmī<»ā knrt''^ i-^'k^ atvērās i z ­pletnis.
Tikai trīs metru no viņas
nokrišana*; vietas atraH-'s bf»7d|he-nis.
kur biia ie^'^-^icļf^s degošā lid­mašīna,
Nākamajā ni<murā lasiet:
ITTTmFJA.
ŠEFS R0BF1»'^^<>vs DOSIES UZ
TUVAJIEM AT S'^.UMIEM
Londona (F). — BBC 7!nn. ka līdz­šinējais
britu augstais komisārs sērs
Brains Robert^ons iecelts par angļu
Tuvo austrumu armHas komandieri
Viņa vietā uz Vriciju do<?io!? sērs
Aivons Kerkpetriks. Šī informācija
lielu pārsteigumu radīja pat Bonnas
aprindās.
kM
liiŗli piedauzi;
vidcretbni A .
tītiņu bazDl«al|
atl vaiiik '
lu. Kopeio n
noAja par
mm
. . ^ roku un ēdt'
^ K ^ t Šorīt tik
un zinot, [
**«taiia (13.
it!.
DP
martu, bet
griezies
martā no
JJ^hi 0.
te
un