Bavarijas Latviesu vestnesis, September 1, 1951

              ,1951 g. 25.
I y»l>t» kanclers
imbām. " f^uSia,
U T V U
latvtaii Newspaper
fir. e2 (506)» Sept. U 1951
jitiMiiher; Vilis JanoiM, (21a) Au-mti
»^ ^' Ddtoold, Lft^er, Germa»
gditoiial i^a Business Offiee:
Gt«feBaseh&u, Obb., ft^iē-itmgsUfifert
GermemT.
Piiot^r: Wei))ieimer Dnīckeftl
atnib-H.. U3b) Weilbei». Obb.,
pZbed oiice weeiLly* Ctroile*
jioii.7500 Sponsor IntematioBal
8efQ0ee Organtzatioa. ^ Mem*
tt^slup; AssodatioA of ths Fres
freis. ,
-8t no kiievu g(ui,. ^ ' " . «»
ziņojumu pu IcoBlrilM?^
ttļiiiidiln ,^,u^i.
Nr. 112 (^)
S@ilSi@at mu i * U s@pi
ttsSli Y«l8i nedēļā š^taiesis
Udaviiit UtvifSti C^trSlS Ko*
Gi!v. ledaktors: MtUit eiilUi».
^ AngSda on redalicijM e d i ^ ;
Hm Grafentstbau« Obb^ a^e*
nmgsUgor, Gtmft&y.
AostiiUIas f^akcMad i ^ t i t s i*
A. SsUts* tS. Unden Amisa. Wfia*
d o o i ^ fmmt, V l c , AostralU:
| W j ' U lo tagad paikildioļT
^^saiuetfLTB Rehaki^PartiTl
^ d l e n a (22. j,(nv8ri). ko
te^fai «vinigl atdinSja, t m ^
\«a«b« dienu nol§mls W«8^
^ | p d p ; i . : - | f : ; ; p . ^ ^^
^gir^s Iesniedzis anag^am^^
jMeitbu. komunistu pattiļd f
'^^:fatd8li<!lja BerDal ^
« garumu,: M 20 kW
tiniedzas ,»ds 20(iQ k».
t^^jStienbausitt".. ints|p
»^,lMS:nopl|tttl bildi (8tipi
•ļ^iļi|n:bnmoto spSku « I p
,J^ļiitokhilte«Bŗ::>;!^^^
Iļļhl «issBīdsIbas pakta im
Sk% vailstu DP brnsiaijaa priekš,
pioms, Vniinsftonā tzteicl^,
^ BdEdtļu trūktniia dēļ (Irafudot tūliņ
^{^tlii^ prograsana Eiropai bēgļu
ids^an^ASV. Valba tā, ka tautas
^\ķ7]nnmm attdcies atvēlēt DP
l;^lsijd9 pifpmsitas 1^411.000 dolāru.
/'Arlo lēsmmu prak^kl esot padarīti
^ŖģiSp pimk d i v l ^ iooiSnc^leiir pi^*
^ tmtaif likuma grozījušos, kas paga-
;li{ki}a tenmņu DP ielailainai. Bēgļu
l^atoiaiiai programmai priekilaici-
IIJ9b$iģlaftar ieteicās D ž i t ^ , iz*
ļpļlii^ «p 80.000 tādu pP cerības un
p E i r ^ i k ^ iespējams
0
EPIZODI fļo DZĪVES ,^TAUTAS DEMOKRATUĀ"
Visiem bēmim līdz
15 v«i 16 gadim ir ti-kal
vim% skolas tips
visā valetl. Valsts ari
n^A?ka^valJau|aeSiem
1"
^ dzcjlcspiieUkiia^i
.A';w%rastu pag. nedēļas tīd^
' "^'^.ttivMiļiil biilt Mali dli.,^
kanSļa pSilpeMBSanas
lir pieņemt 1500 oftic.
,.jrnelegSU>pfttgllttilli«ll|
iikfiņu . giupa.^ Spfiņu>lWia
[^3 irupas pitiMlgos j «pcUlla&r
^leilivSIums, Mno tvaigtt^r
liļaļs ienākumiem wot 8000 ^
īi,lļ[elvorsw meitas JanaSatt^J
ritaidtoja RUas advokltt p p ļ
SeTtakarā IRO ļpubHs&ls infonni-iSaļas
vadītājs šmerliņu josll
miiims: paškaidK): ^Patlaban
put^ikt, vai ASV konigress šo
komisijas programmas reālizēša*
asi tiapidciešamo suoAmu t&tvēlēs vai
Tai vismaz Jācen Bet Ja ari tag
l^dotoi^ tas nenozīmēt ka tūlīt tiks
«ttjikta visa izceļolana m ASV.
gulums gan rakisturlgi rāda, ar
kādiem apstākļiem Jārēķinās emigrā*
(^Jfi. ^programmas reālizļeijā. Sai
ari Jānoder par «ttgādināiumu
V ^ ^ P P nekavēties ne dienu ar ea<*
'p^Vliiiios izpeļol^al uz ASV.
Ķ#/jrI.DP komisija piepiaisitos 11*
i^ģ^ nedabūtu, pēc 31, decembra
tikpat nsvl«i ASV. v i z i vairs ne^
T f i ^ l ; nedrīkst vairs zaudēt
Katim Jāpārbauda, s«vs emi-
^ii^idletiBitusSrrūpIgi Jāiļevēro norā*
dotarnitēlanļi
pēc iiiW4^. h^U'
nas Jāpāriet d$fbl,,
vai tie var tun^ināt te-giitfl^
migstākfis sko­lās.
VecākiTO šais lie­tās,
n^v nekādas t i k ­šanas.
Pazīstu kādu Prāgas veikalnieka
meitu, k'as b«ja sirsnīgi idierējusi kļūt
par skolotāju, Viņaslūgpiu norai-dlja,
jo viņas tēvs bijis ^kapitālists
un neuzticanis elemehts". Kādā man
pazīstamā Prāgas {fimenē dēls jau 3
gadt» atudē^ medicīnu UelbHtfinijā.
Par šādu dēh nelojSlitāti pret „tau-
Us demokrātiju", palidot stiudēt ka­pitālistiskā
imĶ vecākus spieda ēiU
teikties no dēla. Viņi ari nav tam
rakstījuši pusotra gada, baidoties no
reprē^jām. Kādu bērnu, kas savā ne­vainībā
bija lzpau<Me svešiem, ka tēvs
ar māU mājās, klatisļs BBC raidīju-mius,
atņ^a „nod3VIgajl^ vecā­kiem';,.
un nodevu ra^sdzinlšanā jeitur»
bet ni»laimIgos vecākm aizsūtīja uz
SneUe, Kas UfSke U l ^ d a i ^
loides par akotelSla M g a ns
pleieatSl^ komSnlsti l e ^ s
60 tsis. epvf rsoaa |fds pS*
dlķsiMll^©, ksd vl98 n
>t9lstas« Simnlfcl'* itralinia,
tiifctnisis Sasdar Iipresa pla*
šikā /aksil pastāsta «pUodtit
Bo ikdl^as dilves kosūni-
6tlsk«|ā (^achoslovSkill. bvU-kūma
veidi satedsam daSus so
denuadācļj^ isi at-n^
tpostjC $idr^^^
dē^etumos, J a c | ^
m uŗant rikkvēs
irai spmdti^ dartiiiī^
metnēs nciin^u$i^^
dzi nev^hlgi cayW^^
kurus d e m ^ j u l ^ nai­dīgi
kalndņi^ ^Pazīstu
kādu al#yieti;ķa8 no­kļuvāt
t^tt^jā; tādēļ/
ka viņu nepatiesi ^p-
- sūdzēja ! , l c a l a ^ —
kompartijas biedre; kas gribēja iegūt
SIs sievietes dzīvokli. .
Nebeidzamā, ankešu sistinia iespie­žas
cilvēka privāUjā dzīvē līdz pēdē­jam
elktmĢiam. Aptaujas lapu jautā­jumi
intei^ējas par visu cilvēka .in­tīmo
ēcivi, senčiem, radiem, draugiem
— īpaši ārzemēs, īpašumiem, nodarbī­ba,
prasme, uz^ati@D utt. Tādā
ceļā plakts, ka vienis droši komu­nisti
vari dabūt darbu, bet par ,»nei]»-
Ucamiem" pUsbņim vienmēr ir rī­cībā
ziņas., . .
laelfi modē ir ..brigāžu".darbs, Pie-tiek
vietējās partijas, organizācijas
biedram ierasties kādā namāi dzī­vokli,
fabrikā, skolā vai birojā tm pa­ziņot,
ka svētdien visiem jāiet darba
brigādē — vai nu dh^u novākšanā,
ce]u labošanā, cukurbiešu ravēšanā
Dokumenti, km mākslā djMbm
Valsis neāffmri^
W^ ISTO PAbATiNrt
M i i 4
Vjdļn vBlM biMili*»
•inii;M<v«WIb«»,vlMl». ' -
| j&vļe«ulv«tt». tMHto Wj
l & M ' M«ksik«i vlBi«l, Pt
ļļļi'Stnimu ilMiM.
.Shiunliu ASV atbalili pa»
Cm». apeciJto
E Balu cttķutaalwrf«l
k o p«''J»VXa. *
ail tui pt*»»"'""
iajuSi Oatblbu. _
atiska mis»i*' ^ n
herlmenam varou ,
u Pakistānas ^
„ neto»»»*""'
Lienu no - i
i"
Jļ^tā Kopīgas cl^as panākiitKis un ^^ināšanām nodibidlt* kārtību
ĻaMJss 4. «ugUsta nmnuirā aiitors savās patdesajās robežām. Ja šo^
4 Krodeis pastāsta/par Jatv^eļiu d i ^ ieifkAnas ir kā izlldeinoši
pSištāvJimn pieejamo pretUelitlie^ toņi, mums nav pmata pārsteig* •
dsko bloku ABN un saka, ka ties, ar pilnu sirdi ticēt. Ilggadl-
Ibfievu emigranti, kaš līdz šim pil- gajā emigrācijā seyi saglabāju-algi
atteikušies.nmāt par atseviš- šais krieviskais elements salīdzi-
Krievijā dzīvo- ^ ®' slimnie-joSo
f liēciju pat- f „ ^A. r . i ^ * 4 i . t i eA ^P®*^^
«tāvijbu pēc lieli- \^JĀNIS V> ZAICMANISJ ^^^^ ^gj^
aiscisma sabruku- ve pagātne, diem-ma,
nu oficiālā balsi solot ievērot žēl, ir pierādījusi, ka apetlU no
šo nāciju tiesību atdalīties no jauna rodas tūliņ pēc fiziskās at-
Krievljas. Krievu maizinieku cen^ veseļošanās — par spīti svinīgām
trālorganā Soc. V^tņik esot pub- d^larācijām. Tādēļ redaktora
HcSta redaktora S. Svaroa apcerē- Svarca pieminētais jautājums par
Jums, kurā teikts, ka trīs Baltijas varbūtēju brīvprātīgu, iekļaušanos
republikas atgriezīšoties valstiskā pēclieliniecisma Krievijas repub-eksislencē
pēfc U«liniccisma gala, liku federāc^ā, vienalga, vai runa
bet varbūt vēlāk radīšoties Jautā- par mūsu laiku, vai nedzimušo pa-
Jtfms par So republiku brīvprātīgu audžu ziņā esošo, nav d i s k u -
ieslēgšanos Krievijas federatīvā tēšams,
republikā. Problēmu gan varēšot je sacītā nolūks nav ierosināt
izšķirt pašias šīs tautlb^asi šovinistiskas fantāzijas — rūgtie
Raksta nobeigumā autom saka. ka pārdzīvojumi mūs mācījuši reālis-
Svarca deklarācija esot sasnie- tiaki skatīties. starptautiskajā sa-gurns,
ka^ atvieglošot baltiešu cīņu d^ivē, vad ierosināt nicināt tautu
starptautiskajā plāksnē, un ka j ^ k i i par „n«dalāmo Krieviju" ap-tagad
nepieciešama mūsu nacionā- zīmētajā mozaīkā. Nolūks ir mū­lis
nostājas skaidra formulēšana. ^liDgt apalvas un balsis pacelt at-
Vispirms mums noteikti jāvēršas klātibā Baltijas nākotnei vissvarl-pret
apzīmējumu tautībai Krievu gus jautājumus,
emigrantu politiķiem ir jāzina, ka ^.^^^^^ ^^^.^^
kuma neiecietība pret visu vācis-
Rietumu pasaules garam, visos sa- ^^^^^^ Norvēģijā un citur, arī
dzīves novados piederošiem, ar neimiecisma sabrukuma kā
Krieviju mums tik vien saistību ^ g ^ ^ j i ^ ^ ^ ^ j^ālitāte BalUJā pa­bijis,
cik šīs saistības mums pret ^^^^^^ noskaņojums pret visu krie-mūsu
gribu uzspiedušas d^das ^.^^^^ Ne mēs, bet Krievijā vai-
Krievijā valdošās iekārtas. Mums jj^gg^^^^^^^ j^^matā tādai un ne
ir un būs Ūkai viena, īsi un kon- ^.^-^^ p.^^.^. ^^^^^^ j^^.
krēU formulējama vēlēšanas: no- ^^^^^ ^^^^.^^ ^j^^^^j^ ^j^^j^
kratīt Krievijas uzliktās vazās, un ^^^^ ^^^^^ gaidīdami, izvaroja \
kā politiski, tā militāri darīt visu. ^^^^gadīgas 'meitenes un sirmas 1
lai šīs važas nekad mums vairs ^ ^ ^ . ^ ^ ^ ^ ^ ^^^^ ^ ^gp-^ ;
neuzliktu. Maims jāteic visas ^.^^^^ ^«nniektēvs Kurzemē 1945. i
svešvalodās, ka Krievijas tiesība . ^^^^^^^ j^^^ negribam naidu \
BalUjā valdīt ir Ukpat pamatota, ^^^^^^ ^^^-^^ ^^^j^^^ ļ
cik pamatota bija tā saucamās ^^^^ pārdzīvotā dēļ latviešiem
Trešās valsts tiesība iekļaut, savas . neidentificēt lieli- \
robežās Beļģiju, Holandi un Da- ^.^^.^^ krievisko. Dzimtenē ļ
ttiju. Arī tur bija ostu problēma, j^^^^^jj ^^^te nekad mums ne- \
ko Baltijas sakarībā Krievijas im- ^^^^^ politiskas kalkulācijas i
periāllsms pacēla un paceļ vien- ^^^^^^ l&ievijas" virzienā! i
mēr, kad runa par „nedaiāmo Krie-viju"
valsts milzi bez spēka «««^s^» ^P^^
pi^ledta darbu ņ < ^ ^
Sobnd Cech<^Iovakijl ir - riskanti ļ vai tamlii^i^
. , . - sarunāties p^.ar ēPafu^^, jo katrs drīkst. Nav iedējama kādm atrast
^i:Mteai>dr4iM»tui.S(lv^^ ja nespēj laridlt afelml par
i^t^iķtu f^fb# brigidl^ m i u ^^
:stiiij^:,e|^
iļpail • iaird^Igs itā^ārtojiani ir
pliē^s^l^t^ipUsli M
īi0ijsk laiki visi pM|<^ —
protaoia , , b ŗ ^ r i i ^ inrēt sa^ai
mājas atvirtk^v^^
tēju pēteņi^ apdite^ V^ā
jāatstāj a^^^ irtšu if^abu,' ^kiļ^ u^
piejiēķani^ ^ ^ r i ^
Itļi kādam ^t^u^^^
soiKim piellekiu^
ir vaiŗālt mantas n ^ | viņam būtu
nepieci^amsv alHkittn
,,yelti trūcīgiem
^InpUes pret ļ^re^ \m
buržujirii'Vkomūiii^tl pārpilda un^^
versitāteš ar politiski uzticamu parti­jas
biedru bērniem, i ^ k a t t g i no viņu
s p ē j ^ Tādēļ ari visinteliģentāka­jam
firsta, architekta Vai profesora
dēlam praktiski nav nekādu izredžu
staigāt tēvs Pēdās.
Lielākais grēks - tagadējā Cecho-
^vakijā/ ir k<witakt$ ar riettmiem.
Kādu Priglis tirgotāju, kura t^dinie-ķim
bija izdevies aizbēgt us Beļģiju,
aizsūllja uz ur«»a raktuvēm, iepriekš
atņeoiot viņam pēdējo ^m
IMve Čechoslovakijas,.tautas de-m<
AraUjā" norit pilnīgi pēc Maska­vas
diktētā plāna, kā uzdevums ne
vien terrorizit iedzīvotājus^ bet rast
art lētu darba spēku,
tesf. S t s ^ t t a » kādas ®a-tas
valsts eateiavlka. mUm
, omtlaa tasaļoja Aestrtļā. ae-slaukot
to ^to lifopas kārtos.
Teeo pteSIkal mm^ v il
lav pilofka stnāiui t l Ukto-algā
epSla. kas ļ^ma %m ao*
risiaSlIs ponitskaļSs aiskotlsis.
Austrijas neatkarības zaudēšanu Iz­šķīra
kāda zila (tokumentu mape. ku­rā
bija dati p^r Hitler^ pagātni un
viņa priekštečiem. Jau pira^ 1934. g.
toreizējais VācUas kanclers ģen. Slei-chers
bija savācis ziņas par Hitlera
gaitām armijā pirmā .pi^Ules kara
laikā. Pēc Sl^cbera nāvi^s Gestapo
šos materiālus, v^irs neatraida ^ tie
bija jau nonēkiuši torelzijl Au^ritas
kanclera Dolfusa rokās. .Pēdējais lai
n^pei vēl pievienoja citiis,iinter^8n-tākus
imeklēšanas fakttm. Pēc Dol-fusa
nogallnāiflfhas likttnigā mape
pārgāja DoHusa pēcteča Sušidga i rī­cībā.
Viņš cerēja ar savākto doku-meMu
palīdzību, nosarglt Austrija
neatkarību. Pi^audēdanS šos ^toku.
mmitus.publicēt.Bellā grāmatā. S\^-
^oflgs varbūt tieš^ zināmu l ^ u aiz­kavēja
nacionālsociālisma uzvaras
gājienu Eiropā. —
2^lās mapes el^loace bija zināma
tJķai ^žām ptrm\lm Eiropā, un Ge­stapo
nežēloja līdzeklim tēs iegūšanai.
Mapes glabāto dokunmtu Sleichera
eāvākUjā daļā bija reģistiitia Ādolfa
Hitlera gaidas pirmajā pasaules karā.
Tur bija Listera pulka oficiālie ziņo
jumi, kas ktasi atšķīrās nadonāl
sociālistu l^atltās infonnātijas un
brošūrām par H i t lm di^e$W gaitu
Jai'^onIb|:^&:^'':v
}l aij^ialvoiinl Ir feldnariiaiam Lu-taidorfm,
k^ dmpatizija nacfonD*
s o c i ā l i e kijstibai. T l ^ t nadonll*
sodllisma pr^mganda bija palaMt^
izdmsitu vai<^darbu, 'H kā HHIere
viens pels gū^ā 12 tranCu
karavīru. Patiesībā HHIm lieltto tie­su
pavadījis nevis frontē, bet ^is«
mugurē un slimnīcās, toir dsiedinljls
epilepsiju. Tāpat i^^ā mqil UJa re*
ģiibrēti vēl dali dti, wmšk Mmsan-ti
fakti, kas sfl netaskanēja h na*
donālsociālis^u propaganda izplati-taji(
PATIESĪBA PAR ĀDOIf A KARA-Tā
nekur nebija na maz&i nņrā^
jtmia, ka Hitlers kara k l k l būtu ap­balvots
ar liķiras dzekes krustu. No<
pratinot viņa kara biedrus, bija iegū
tas liecības, ka Hitlers apbalvots i !
kai pēc kara, un galvenie nopelni ša
VAI HITLERA VECTĒVS BIJA ZlDS
Se^donlUkis U^cfbis tH^ mvh
DoHuis, nodsiddrotkm Hitlera ts-cdšanos,
Rūpīgā oiiģ^āldokumtsila
pārbaudē a^lijēs sdDojošals. Kāda
jaunm meit^e — Matim Si&algrubo*
re m Augšaustrljiļs bija ncmBroii
Vīnē, kur ttrādāja par kalpoīd bagiti
(Turpisajuss s; tpp.)
LCPV jau
Litvielu centrāli padMē VēciJI no
Bavl^Jea ap^ba^ levlllti AUoAss
Avotiņš, R6b€rti Ancftto, VIKietm
Lesiņš, Aiiūi^Voi&uss, KlrUsIhenlt*
Zeņlņš, HMeits Tillers, A n i m Zvie-dris
un Rml)erte Zlgarsi no VU^tem»
b f ^ - B U t e ^ ; VdldmUs Sļtilsi-
$»de un Robitlii fm
ni> Zimeļnfiii^V^tfiiest Artffrs Sil-ģ^
tis, AlfrilUļ M ^ e m ^ ' i ^ K^tll
Atipikalnii m LēJ^tisMjat: Adtoi^
Abākuks, Rūdolfs Baņgerskis, JŪHJs
Būm^s un Vilis Hāzaerst no fran­ču
josh^: Vilis J a t ^ tm K l i lk
SāiakoVs.' No S l ē s v ^ • H<^Uteid^
apģ«^ala redakcijai ziņu nav.
TmSANĀS A I JAEOBU KAIZBIU, KURTU SUIļlACHSRU UH
LUtZI
i,. i
,.Kaiit pasaule Dieva vārdi piedbti*
votu brīvības atdzžmšenurlieliem
zelta burtiem rakstīts uz mkanā sam­ta
priekškara Berlīnes techntskās ui^-
versilāt^ Mājā aulā. Si vēlēšanās
vieno klātesošos goda viesus un vicu
studējošo jaunatni, kas, par spīti tte«
lini numuri
lesi®!:
a IISTZNIGĀ Z I U MA?S H Doku­menti,
kas naksSja dtSvIbas un kSdas
valats saetkarTbu . . . . . 1* tpf.
B SAGlABlsn^ SAVUS BiBNUS
LATVIlAt Reportlla par latvieSo
bSrno vasaras nomtt&i Anglija S tpp.
S VIENS NO MlUONieil KopS
ar deportSt, baltii^itm SiblrijS 1 Ipp.
1 MOSU TAUTAS lASSTUBS -
Prot E. Blatos apcarl|aau pirmais
raksts , , ; . » . . . , I.
m m tAlMIGie -* JSņo Vian.
tieSa (olotons . S.
..NatraucS viņu. — tS Tinam vuriegllk (edoiaSttas. It kā riņi pasauli bStu ap-griezis
otrfidi."
l a jm riskam, plašā akaitā sapludini
ari no ..klusēšanas joslas". Sottik uz
viņiem rmiā Jak(H>8 Kdzers, Bonņas,
valdlbfl^ min^trs Vlsvācijas jautāju-'
miem. Ilgi aplausi pfiri»lc aulu, kad,
ministrs aicina nezaudēt ticību vieno­tai
un brlv^ Vācijai, pašiem šl mērķa
labā aizB^rstot partiju un pretišķības
un visu pārējo: „Pie veba ar mazliet
vairāk vai mazāk soclāli^a, komer-vātivisma
vai liberālisma. Rietum-vācijas
federatīvā republika ir tikai
pagaidu nokārtojums. Mūsu gala mifr-ķis
ir - Vācija ar Berlīni kā galvas-pUsēlul"
Tūkstoši» klātmšo v i l eauc Kai»
zera vārdu, kad sarīkojuma vadīti^
stāda mani priekšā bundmsinlstraa
kā latviešu brīvās pres^ pārstāvi.
Palūdzis aavu Bonnas ke^lēgu likt
pusdienām mazliet pagaidīt, ministrs
ir ar mieru veltīt mazu bridi intervi­jai.
Ka^enais ^dēja auguma va^U-virs,
kura īpašā ziņi šodien ir rūpes
par vienota Vādjas i^Oanu, savi
derba pārpilnībā tomēr atradia laiku
painfoimēties arrpar boļševika oku­pēto
kaimiņtautu likteņi^ im to pie­derīgo
dzīvi un (krbu brīvajā pasauli.
Siltiem virdleņi Jakobs Kaizera ap«
liecina savas neMeku)otās simpātijas
latviešu kutos dņai par brīvības at-gūš^
u« „Ko Jūs, mMtra kusg^.
domājat par mūsu nākotnes izredzēm?"
skan ēvlžnidca Jautājums, — ,.Keut
ko konkrētu šodien s^It, bM
jūsu ticība noteikti vainagoties pa-niktmiim.
Pirms sēkt kopiju dlna-misk^
u politiku, mums jās^atsvo-jas,
Jikonsolidē spēkL" Ar palivfgņ
smaidu ministrs piebilst: .^Šodien, pai-dšea
Dievam, jau tomēr atkal esam
Ukuši soh tālāk." (turp. 8. ipp)
11^^^
m m