Bavarijas Latviesu vestnesis, August 26, 1950

              i . Ar
ibijade*
un Uetu^
•tturt
kabineta
tdft rutiā
^venfis
notiks
Jo
iea­un
kt-l^
atbifvd»
aii-Ī4-
fteveianft
kria-
Ja pēd9«
virspavēl-np
čt0ttii-i
;g8 neno-
-ainjeri*
pro^
ligika
ziņo AP.
ļtm v«l-
[turieņu
tm ne­i
e t u uz
7 reizes
iuma vietā
)bu80B un
ICtoiOOO
Vto vi4Q
)aznlcā ie-istaga-reilM
stcļdžnieļcu
ianai (ira-iiterptau-
\m krittil-.
IV Konfc-iebgfitu
ī^o
m Jo-paziņoJis
LATVIJA
Latvian New8paper
publlshed under EUCOM CivU
Affairs Divislon Authorlsatton
NumbĢr UNDP 196. Publisher
and Editor: Valdemārs Uun-bergs,
Schwābisch Gmttnd, DP
Camp ArttUerie-Kaseme, Phone
Sdiw. GmUnd 2159. Prlnter:
Remsdruckerei Slgg, HSrtel SĻ
Co, Sdiwābisdi Gmttnd, pa-radiesstr.
12. Publi^ed twice
weekly. Circulatton U.000.
LATVIAN NEVVSPAPER
n ! ^ ^ MEMORANDS AUGSTAJffiM »)MISA.
RIEIVL ~ PLĀNOŠANAI UN IMPROVIZĀCIJĀM NAV VAiRS ī Si
SAKA MILITĀRIE LIETPRATĒJI
iBon^ RietumvāclJas lede-riSfvās
republikas kanclera Dr.
iPnauera šajās dienās izteiktā pra
iriH pēc amerikāņu okupācijas spē­ku
pastiprināšanas un pašas Rletum-vičljas
aizsardzības spēku izveido-šģa^
vēl arvien atrodas Rietum­eiropas
un ASV diplomātisko aprin-*
d^ un preses uzmanības centrā. Ta-g#
kļuvis zināms, ka Adenauers jau
pagājušajā nedēļā iesniedzis sabie-dftrtb
augstajiem komisāriem plaši
motivētu memorandu, kurā sīki' ap-,
rādīts organizējamo vācu aizsardzī­bas'spēku
vēlamais skaitliskais stip­rums
un apbruņojums. Sevišķu vē­rību
šim vācu kanclera plānam
veĶIJuši angļi, kuru augstais komi-sars
sērs Kirkpatriks nekavējoties
devās uz Londonu, lai tur vairākās
apspriedēs ar britu ārlietu ministru
Bevinu tuvāk pārrunātu šī plāna
realizēšanas iespējas.
Lielbritānijas oficiālais viedoklis
attiecībā uz Vācijas apbruņošanu vēl
arvien nav. grozījies, — Sajās dienās
na jauna uzsvēra britu ārlietu mi­nistrijas
pārstāvis. Neoficiāli to­mēr
Londonā neviens nešaubās, ka
Spānija sūta
Pad. savienībai
• 4f> *
š a u ^ vai plašāki apmērā angļu
valdība Adenauca:* Ierosina Jumam
pievienosies. AP k6n:«ņ)bndents
2iņo, ka plāna det^s pfiedzēts or­ganizēt
Rletumvādjā ļoti labi apbru­ņotu
aizsardzībai vienību, kar sa­stādītos
no brīvprātīgajiem un bū­tu
padota tieši Boimas \i%ldībal Sls
vienībaa operāttvo darbību tomēr
PrasSs paalrināt DP izceļošanu
uz Savienotajām valsfim
MlMliiMĀiii
AMraUKAŅV STUDUU GRŪTAS A ^
AFMEKLBJUBIA
ne >PA8
« IRO aicināti, Eiropas DP nometnes
apmeklēja grupa ASV baznīcas or­ganizāciju
vadītāju un 5 Statu oficiā­lo
DP komisiju pārstāvju, lai pār^
baudītu iespējas pafitrināt iestrēgušo
DP izceļošanas procesu. Komisija
uzturējās Eiropā 19 dienu un ap­meklēja
DP izceļotāju nometnes,
rāld Tribuiie i
ņu no amerikāņu inilitārajāin, āpt*
..rindām, ka SpāftiJa Jau kc^S ilgāka
lāiicar He}o?f daudzumos'sūte uz Pa­domju
savlehību davsūdrabu.; Sū-tījunU
iet uz Somiju, no kurienes
tos tālāk uz Padomju savienību no-
, gādā speciāli krievu aģenti^ No­skaidrojies,
ka lielākā daļa līdzšinē­jo
dzīvsudraba kravu no Spānijas
Somijā aizvestas ar amerikāņu ku­ģiem.
Vēl Sajās dienās Spānija eks­portējusi
10(K) t dzīvsudrabu apm. 1
milj. dolāru vērtībā.
New Yoik Herald Tribune korres-pond^
nts norāda, ka fipāņu dzīvsud­raba
eksporta amerikāņu iestādēm
bijis zināms jau kopS ilgāka laika,
bet dīvainā kārtā līdz šim tās vilci­nājušās
kaut ko darīt. Ti^Sa tiroz-nlcicības
nolīguma starp Spāniju un
PSRS pagaidām nav. V$l nesen zl-ņojfi^
m, ka Padomju savienība tādu
veltīgi pūlas panākt. Acīm redzot,
krieviem tomēr izdevies iegūt no
Spānijas militāri svarīgo dzivsudrar
bU aplinkus ceļā. New York Herald
Tribune piebilst, ka dzīvsudrabs ne­atrodas
to stratēģiski svarīgo mate­riālu
sarakstā, kurus nedrīkst iz­vest
no ASV eventuālām ienaidnie­ka
zemēm.
kontrolētu art rietoavalstu miUtā-1 pārskoloSanas centrus, bērnu nomet-
^5^.^I1P^*^ iS?^^- P«» wn tā saucamās ,.paMcēJu no-
. Trešdienas rītā kanclers Dr. metnes" Vācijā un Austrijā, kā ari
Adenaufjrs Bonnā sasauktā vācu un sarunājās ar IRO, ASV konsulārā
taenjju žurnālistu konferencē at- dienesta, DP komisijas, imigrācijas
Mrtoti uzsvēra nepiedešamlbug^^^^^ CIC un
?T} ?H ?»^iļ«nvācijas apbruņošanu ASV augstā komisāra Vācijā Meklo-lldzjādal
pakāpti, lai tā kopā'ār Ja atbUdlgiem darbiniekiem.
fas « f f i m ^ o S ^ Pēc atgriešanās Ņujorkā komisija
£vfi7H« m J ^ l J:*»"» apUeciņāJa, ka Eiropas DP nonākiil
nu«!f Lizmisuma priekšvakarā" pārāk lē-puses.
,Wenauersm8vēri.:kaBQn.^« gaitas dēļ. National
nas vaMītms aprindās.nekad tomērLutber^icS^
nav pat apsvērts Ierosinājums aibi- LadīW™Dr C ^k^'nTI^^nJ^^^^ iSS H dtiem JautijimZiTpiSlcS
tiiLkani ^paār ^pa stCjjrai^navtl^m ,»^ vlenīM noskaidrot ari iemeslusT kādēļ
x1fa«ol;?^^iI?1f^ to Lavlni tiesības ieceļot ASV. sarunā
Adenauers neizt^cfis, bet vācu pre- Ur mūsu līdzstrādnieku izteicās, ka
se TOin% ka tās i v e n t u ^ «tip-1,ieceļošanas gaita kļuvusi traģiski
SftTu.^" ^1^^^ P^^Wlda. ka nepledS
S& J S J ! ' ««>^Jumi pašreiz^ā proce
Dr. Krumbholci bagaldlm nevēlas
publisld minlt tos, kas šais apstākļos
vainojami, bet pāAaidroJa, ka k(»ni-sijajau
izstīAdIJusI* <M noteikto
priekilikumuf sttvoidai grotlianfi
un ari cer, ka v;£Uisikā laikā
šķēršļus izdosies nov^;.
Runājot paiŗ vispārdJlem vēroju­miem
VādJā^Dsr. l6:umbholcs>uzsvē-ra.
ka ļoU daudz DP labturfil vHētos
pievienoties UN ciņBi pļfii komunis­mu
Korejā un pārējā piisauli un iz­teikuši
izbrīnu par to. ka ASV neie­rīko
Vfidjfi brivprātigo vervēšana
punktus. Sevišķi atzlnlgli Dr.Krumb-holcs
izteicās pKt Rīgas FOmas dar­bu,
ar ko viņam bijusi hedevlba ie­pazīties,
kamēr konuslja uzturējās
Hamburgā. A. Lp.
tnis iiiri
n e b ū t u r e ā l a ^
'^^l'i*'J*"^^??"$'^5f hoSimas programmas roālizēšanos.
mu, kā ari ^ļm^ l^o- salīdzinot ar straujo izceļošanas
^S1fi*^t»i^?^^fl^'^^^^ gaitu pagājušā rudenī. DP izvietoša-
.^^^'^^'^H^^PS?^ tagad notiek ,.tikal pilienveidīgi".
Jwmā par «avas territorijaa atem- ^n^^ vīzu skaits kļuvis ārkārUgi
if?i.^*\^^.i^^J^L Kamēr ASV konsulāti Vācijā
rf^P?[«^%. izsniegt ap 2800 līdz 8000
, W ^ v a i ^ ^ [ « i ^^
1^?.J!*2Ž**^2!^*^^ <J9law par salīgtiem taiģiem, ^ā^Ml^Jl&J^ iS' ^» WJa Jāatstāj dīkā tikai tāpē(j. kk
w tiekami daudz izceļotāji,
kais •ģwkerfilštābķ virt»ileli8 Beks-*
Brolehslt«ir8 laikraksti Firihkfurter
Allgemelne norāda» ka RiētuAnvād-
Jaa spēku r gaiilzēlani^ taliad īste­nībā
neesot vairs nozlhiesi. lekām
Adenauera plāns varēta sikt roSli-zēties,
komunisti Jau nedaudz dienu
.laikā būtu iesoļdjuši Rietumvācijā.
Dr. Adenauerapa.dcfmdevf Ji esot
..militāri āksti<*, kas dzīvojot illūzi-
Bnkridte (U). — UF komspon-dbn^
riņo no Aļaskas, ka amerikā
ņu aviācijas vadība tiur Jau noorga
nizējusl gaisa Wtu ieMāem, muni
cijal un kaļfaviru papildinājumiem,
kas dodas no ASV uz Rorejur Die­nu
un nakti Klroeui^kMrfis lidlaukā no­laižas
milzOEii 4-molorigāi trans-
UdmaUnas, 1
maršruts iet pāri Aleuto pēlām. Pē­dējā
laikā priekšroka Udmašinu
transportos dota galvenokārt kaŗt
materiāliem, Jo ki^vlrusuz
'vaf'''^''']iiKrvt^^ ' iiMļ4srtJIIU
daudzumu^ bet: ue .kcvre^ļkttdents
piebilst, k l UdnidUltt rilkoņa El-mendorfi
UeapklCM nie dtaiu,
nakti; 'i
Sešas komunisti!
gatavo jaunu uzbrukumu
JAUNĀKAS KRIEVU BAUnNBS ZOENEĻKORBlIBlU KARA-TISIBM
, Tokio (ej). — Pēdējās Ziņas no Ko­jās,
it kā Rletumvādjas (policiju va- rejas kara lauka vēstī, ka komūnls-rētu
noorganizēt, apķruņc^t. un ap- tu spēki sešu divīziju stiprumā kon-māclt
Zļ stundfiSri^e tam aiz- centif U Jaunam smagam uzbruku-minstot,
ka . padomju. kQntŖ>lļ5taJā noam Taigu rajonā. Amerikāņu iz-
Austnuneirc^^ pašlaik jau supulci- loklidmašlnas ziņo par augošu aktl-nļtas
apmēram lOd kājnieku divi- vitāti ziemeļnieku frontes aizmugu-ziJes,
20.000 tanku un apm. 80 gaisa rē. 20 ķm di^vldos no Talgū Apvie-desanta
divīzijas. Vlpu šo milzīgo Uoto nāciju vienībām bijusi Jau plr-u?!
brucēju masu Jebkuri dienā le- mā kaujas saskare ar'jaunplenāku-spējams
iekustlnāi vtŗzleni uz rie- gajiem komunistu sp^iem. Svarigā-tumiem.
JPlānoļļanal Un Improvi- kle piegādes ceļi uz Pūšanas ostu
zācijfim mums vairs nav: laika,'' rak- vēl arvien atrodas stingri amerikā-sta
Beks-Broichslters. .JBletņmelropu ņu rokās. Dievldkorejlešu vidēji
sekmīgi aizstāvei varētu tlkU apmē- stipras desanta vienības sekmīgi Iz-rwn
80 divīziju ItlJMri furiņlja. kurā Leltas pretinieka aizmugurē Korejas
attiecīga Hdzdalība būtu ful vācle-, rietumu piekrastē.
šie«L" l Sajās dienās amerikāņiem briv-prātīgi
gūstā padevies kāds zlemeļ-
I korejiešu pidkvežleitnants — līdi
Turcija sola divi miljoni viTu |Serpl?p^SS^
Ņujorka P). — Turcijas delegāts
pie Apvienotajām nācijām Selims
Karpers preses pārstāvjiem paskaid­roja,
ka tai gadījumā, ja viņa valsti
lUjņemtu Atlantika paktā, tā varētu
dot 2 miljoni viru lielu karaspēku.
..Turcijai pašreiz ir lielākā armija
Karalis Faniks
laimējis 15 miljonu
franku
Doviļa (ej). - Ēģiptes karaļa Pa­rūka
augstākie galma ierēdņi iztei­kušies
franču un amerikāņu žurnā­listiem,
ka karaļa kāzas .ar 16 g.
Ņarimanu Sadeku hoteifetl notikšot
nākošā gada pavasarī Ēģj|)tē. Ierēdr
ņi atsaukusi visas izplatītās baumas,
it kā Faruks precēšoties jau savā
Francijas apmeklējuma laikā. Pa­gaidām
Ēģiptes valdnieks vēl at-vien
turpina uzturēties Doviļas peld­vietā.
Šonedēļ viņš kādā naktī tu­rienes
kazino laimējis 15 milj. fran­ku
no 4 amerikāņiem, kurus pēc
tam ielūdzis pie sevis pus^t^āa.
mens r ^ ' - ^ f r ; ; i : ; , i i ^ ^ šautem paredzēts nogaaai uri
ņemt to^AtlaiUJļM^^^ teikrakrtu korrespondenU tu rasties f ^JfufviiJoSs ^UB vvw«£jos Tfilajos austrumos z^iņ^o^ ^p^agr^ kj atartro-austnmw
«, 2 ^ J « r i to dlenvldkorejlešu bēgli, kas
'?J'°*"^f^in«m'^vSŽS^8S sapūduSi Pūšanas ostS. Lielā Mg-stātos
prrtļ J tt lu masa dzīvojot pusbadā, un tiem
strumcM kā « « « ^ l ^ ^ to- tn»stot ari visnepieciešamāko dreb-gļieiņ
ir V ^ « ^ ' 2 S f S ^ ' £ J ^ ju. segu un medikamentu. Ncskal-u*°
«Kf1S^tertC^ «mus Wmus vecāka bēgot pametu-
Padomļu savleri^ t« ji ceļmalas, bleii vien piespraužot
ridlzl») naftas *«mu^^^ ,.atradējs" lūgts
tukņeia, smll%^'<S*'^JS^ gādāt par šo bēniu tālāko liktenL
iutbmobiUS, n«vM«H. paceltie» ^ BALTSS UN SARKANĀS ZVAIGZ-sā
rievi«na l i d n ^ a J»J" NES VOS KOREIAS
V a r a kufti Jo bHtu naftas apgfioe ^ _
galveJn^oSk:ā*rt IWLM*MJ M ŪUKk»a_i ^UU»X^ T ' ^ L ^K^* 0 udlaukMu ebluormtūbrair dpēajuišiņa.o Uj..d mkaa USnatts-
1iem aU8trumi«n. Sls- "Wf.. andmCtai ar padomju aavlealbaa avUd- ^/v«» Ira t u ^ valdību iriws>I>0l h , , ofietne pattiaguu dmi - urkuu
sacels ntganta protista vltro. temls tas
tomir ņmiotllca. Ar sarkanu svalgsai dsel*
«eni apU aortinitai. StomAer«|tt ua^
at ir PadoBiitt savItiiSDes ralQ)ums
tm <- jBeoncttls Ipsiums. ^iimiUttt oa
mlutirie noviit)tCjT%iiņo, ini sten^kor^*
Jieltt lidotāju uzbrukuma un atvairīs
takttka art ir tipiska padomju ..marka**,
pattstama no otri pmules kara.
Otra ptsamas kari padoniu aviidju
iUasi MĪa imleliiitllt KoraJi vSiojams.
kji stfvoklia nav mitntlias. Ainarikāņu
izītfclņiUiji (ar parasto motoru), ir lt¥th
rojamCki attiki, btt padomju - Ualikim
iņtntvrMMkM ipijim. Ar tMlvS fotaftld-ild(
4oiim lēnlkim. bat
kuitiglkim Udmaifnim dņa aav viegla.
ļt«drij| fAiļiton lidtt nevicttldu itroeu
di^uji ir ^taju nu
ņiem ir kritei Ualika.
luji daltaju rutliia, kps amtrUdl. ' 'ritei (Turpinijums i. Ipp.)
UlMiŗliBiilMPfl^
Mtaiilni-flii
Mmiiiii
tļuhrtm aj). — Apvienoto nādju
Drošības pisdomes pēdijā sēdē vēl
arvien turpinājās neauglīgās d^tes
padomju delei^ Maļlka un pflrfjo
padomes Idoekļu starpl Rietumval­stu
delegitl kategoriski noraidīja
Maļlka ierosinājumu plealdnit Dro­šības
padomē 2;iemeļkoreJas pārstā­vi
SevU^: asi pret to Izteicās britu
delegāts Diebs, norādldaips, ka Zle-meļkoreja
vēl arvien turpina savu
noziedzīgo agresiju, tm uzaldnāt tās
pārstāvi Drošības padomē nozīmētu
to pašu, kā iztaujāt lioziedznleku par
viņa nākotnes nodomiem, kamēr tas
vēl mlerigl turpina savu noziedzīgo
darbību. Vēlākā sēdes galU ameri­kāņu
delegāts Vorens Ostins teica:
,JBs gribu uzstādīt MaļUcam tikai di­vus
viekārius Jautājumus: vai Pa­domju
savienība 2S. Jūnijā, kad sā­kās
Korejas kaŗS. Ir Iesniegusi Dro­šības
padcnoel sūddbu par ASV
agresiju, vai vlnoiaz sfiddbu par
Dlirnvidkorejas udirukumu SUemeļ-korejai?
Sādu sūdzības no padomju
puses nekad nav ofidāU Iesniegtas."
7- Nepanākot nekUu vicaoianos,
DfoSlbai padmne pārteāuca sēdi Hda
nitktdieaiL
Vēl četrus
tūkstošus gadu
UUMĻ pml iBhPi iB dii&lgik
I SAi lini lekliiiini savas tantta
UklaiiĻ Ja tas Ir ail tm Okliiils*
PMI oiaiaBai m «pspn* ^faMii
Uvlliis, iMrItnm «n mantlbaa « p ^
laivleis <Mta aav detast ga^bi ate*
«i9aa, eOi « liiid Msi vtei f i i i
deniti no toi|iiii«na varas.
Vm imāt Latvija diiv«! liaēr
latvkth Mla grMa Mvi iahMta
valsti m Otavi s^lii tāJĶŗaotO» Lā»»
lijt iffH 4ļ|tfia talm l&katotai gate
HaH ēāMM m mm Mvt m
mM LaimJi^ Vlpn lifa ien^
Mlb» l i «rtWlN^>^ iMpika par
Itenli iram» i t Ir MBba» In M-vieiv
taila ailjb lafte pMiivM.
Bet lalsBl ša#l Iteto enlbii latki»
kad pasaulē aākoil akanēt kara lA
brivibas svanl, kaa Uek mans itip-rik
pteķeriiei smi tautai «B'tēvi
aemel, misi triflsdaa vadltājaijiesti-te,
kam Mitiv lomodi par UMJaa
karofo, aaaniedi nelaiiāii brleami
bridlnitijaa vMa. T«i nāk no vi­sām
lanēm «a lladna, Jto ari lai-vleii
trimdas saime ir bri^māa.
Ueli polltlaktt la nkilltlni notiki*
mi UOki kata taita briMjaa aif
garīgi. Initai dvēseli aavilņs t i vi
sanes ialtoattbas iilieinKiJuiBS u
nevieiM umris vaira nellekaa Itelk
Vieatira» Cakstea un Dflmaņa LatvUI
tēvu temes mUestlba in varonība
bija latviešu aigstikaii Hkums. Be«
trimdinieki aiOaiē?
Divi okipleijn laika un tagad
trbīdu gadi peraonigāa dēšanai, pa-ntliki
nebrivn» u smagi eksistei-osa
elņa padarljisi daidsia najfltlgis
ptst savas taitaa liktcaL Islasot sl-ņas
psf atefalinitlfwi, depoHieUiaiĻ
semea iapostliaii, paritsSai iimi»
Latviff» mēs adedegif-itMliiBia
M papikojamiss
par pasiilss palais^nii, m tuiMsAfli
ssvi iķ^eņi, 81 Ikdiena ar hinis
rsflibas in nfrinimss likotics fi-iēm.
visādi tieksmji, strld^ pMh
ta 11 gaidēta, siverM valda plf
trimdintoki danim^ JOtim la gribi.
Par taiti u valsti domu i i darbs-
Hss i^triUtft laiki m spika. 1#
vēļiki laik» Dabiski t l^
sne pēe nderlgas i i lalsidgaa dilviS
lēlim piraif piri sidiial pagitiiil^
latvisii taitas i i valsts apri^ 11s
ir materiilia labUUlbaa aleējl, kas
r q ^ 11 ksUraUL Mndi vi«i
skaits- bīstami jMg;
Kir misa ticibai biti JIMt M
kalBsn, mēs Okam arvira maA
Uoēt pali sev la arviea viirik-sirgt
ar poUtiski ssasvirtlbaa kompleksĪĻ
k» nēs asspUam palldsēt savai tn-laL
BOs lesteidianies pailgi ar dar-
Man UlviJai. Kostipriais vēlēšaals
pissUettos lielaiim pasaules taitlau
tnigid, kad atskaa kifi taures, kas
i#rta drlu Utviju atbriviiaiii
daidsl triaidlaleki iet aost as ciņaa
ee|a. Ir mdies spiraots saideas —
BodroUait persoabo dsivi, sakrīt
aaidi a^nakaleeiaai la aoīp^dlt. Ja
LatvJUa dris bis brivi, varēa braikt
ttUta, bet Ja atgrleiiata Ieilgs, bis
aoplriia Ipaiaflsi, radaiia eltas lale-rsses
1 1 saistības. Vn savaa likot-aea
labi Jai tagad tiek leanlegti pir­mie
Janaia pavalstaieelbas doki-neiti,
bet JaiidibiaiBio latvieši or«
giairiMJi marķl Istelktl uaumlgl.
pie isoīijas kmirotiss ao virdlem
„poUtiska ciņa par UtvUi^. Lēaim
top Jauna drimteae. Lēnām sadrūp
latvieši 12S.SSS Uelab brivibu dal-tUi
pidks.
UtvUa ir briesmās. Katri nomet­nē,
hosten, mlA, katri basilel la
biedribi vaJaMti skaaēt kaikiniei.
Vn tomēr — mēa aešaibigi ttcaa. ka
UtvUa vēl ddvoa ēetri tūkstoši ga-dis.
Aiziet ao savas taitas aiims
Mstļaus karš, kufā famldnis komu­nismu
un satrieks dielss priekškari,
atbrivojot oe|i n UtvUn. Bet vis-
^prikais pamāte mūsi tidbai ir
taitas kodola Utviff faaitiski griba
I I istariba pirdsivot ari šo visbries-mlgiko
okapidji LatvIAui vMirē.
Vn kamēr trfaadas saimē būs vēl vis-mu
simts tidi pat ftaitisku dnl-tUi,
UtvUa dzīvos. Mūsu tauta Ut-vm
ilaa, ko tia dēU brivajā pasaulē
dara la aedara. Lai šie simts fanā­tiskie
UtvUaa claiaji risā pasaulē,
pOdot UtvIJas pavēU, tad ari ņem
is saviem pleciem UtvUas UktenI,
stāv 11 krit par UtvUas nākotni
Tad visa trimdas safroe varēs iet
droii pretī karam un mieram.
V. Lambergs
• i •
•i.