Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1950

              2 savas
Savi«2u>t§8 val^
Apŗierikas gar-
5<>ttka para.
<iure9
btfvāa
^ ParS<a,
Kad di^
iiiēlriijdd
kazai^
leMētu, v i -
dna pallg*
;a laika at-
Izdoti ari
vScu pa*
iarbi-^
i d ; savieiil-tam
kas nav
savienībā.
Sļavus
pa25emē
ba^ bun-
.īsvnddēia*
dofi lielāku
baigo tra-
DOS
jaatSjtimS
tofetts Eie-kontaktu
Sforcu
vadītāju
\M bez VI-
, otorvagons
raucietiā pa
Jdz beidzot
ļpēc dažiem
rpiemineķlL
m par lai-upuŗus,
„ studentu
jiepriekšējā
r re$t0(rāoa,
I atstātajā
cemzes» No
strāva, va-
Ibraucienu.
jas ju'as
ivēt 33 do-
Ebas uzde-
| l t i līdzek­ļiem
^iP-dokos
bfi-paiļomju
iBJiamas
ividafrii^
; Jaurils
>t kafijas
-būvei
1952. g.
'Pusi no
otru pu-
Idrd krak-lu
rūpnie-pierikota
j:as viegli
batikamās
ļuktori cer
lenu otru
lodes va­ļās
bum-ražot
pag. ne-aviacijas
Stjuarts.
LATVIJA
Latvian New8paper
Published under EUCOM Clvil
Alfairs Dlvision AuthorlsaUon
Number UNDP 196. Publisher
and Edltor; Valdemārs Lam-bergs,
Schwābisch Gmūnd, DP
Camp Artillerie-Kaseme. Prln-ter:
Remsdruckerel Sigg, H§rtel
& Co, Schwābisch GmUnd, Pa-radlesstr.
12. Published twlce
weekly..jCirculation 11.000.
LATVIAN NEW5PAPER:
Ceturtdien, 1950. g. 1. jūnUi
Unik treSdlenSs un sestdlenSi.
UdevējB: Latviešu CentrfiU Ko»
mlteja. Galvenais redaKtort: V.
Lambergs; g«lv«nfi redaktori
vietnieks M. Cuim», Redaktori:
A. BolSteins, J. Jēkabsoni, B.
Ķitelis, Ē. Raisters, L. Svarct.
AustrSUjai redakcijas vad. A.
Smits (Lawley House, Canb»^
ra, A. C. T.. AustraUa). Nedak»
djaa adrese: aia) Schwiblaeh
GmOnd. DP Camp ArtiUeilt*
Kaseme.
igauni,
turēsies kopā
LOGS IRO IZBEIGT ĻAUŽU
BIETĀSANU UN NESAUt>ZĪBU
PKET IZCEĻOTĀJU BAGA2U
Lai ari kā veidotos nākotnes no­tikumi,
— latviešiem, igauņiem un
lietuviešiem jāpaliek vienotiem, lai
kopīgiem spēkiem cīnītos pret visām
ddves griitibām un ļauno varu, un
SI trimdā izveidotā baltiešu vienība
jāpārnes atbrīvotajās tēvzemes, jo
iņūsu tautas pārāk smagi cietušas,
lai pēc tam atkal sāktu celt katra
ap savu zemi augstus žogus. Tāds
bija vienprātīgais atzinums Baltijas
tautu centrālo komiteju pārstāvju
kārtējā sanāksmē 25. maijā ameri­kāņu
joslā, igauņu nometnē Geislin-genā,
no LCK piedaloties P. Grei-
?um.
Kaut ari bēgļu turpmākais stāvok­lis
Vācijā vēl arvien ļoti nenoteikts
un daudzu syarlgu jautājumu izkār­tojums
neskaidrs, trīs tautību pār­stāvji
tomēr centās rast konstruktīvu
plānu sadarbībai nākotnē. Atlikušajā
trimdas laikā Vācijā jācenšas patu­rēt
kopīgas baltiešu novietnes. Ja
kur nebūtu iespējams uzturēt nacio­nālas
skolas, tur kopīgiem spēkiem
Jāorganizē baltiešu mācības iestādes.
Tāpat Jācenšas dažādās dziedniecī­bas
iestādēs izkaisītos chroniski sli­mos
baltiešus savākt vienkopus.
' Sanāksme atzina par nepieciešamu
lūgt IRO joslas vadību izstrādāt no­teiktākus
nometņu reorganizācijas
plānus, lai izbeigtu ļaužu biežo mētā­šanu
no vienas nometnes uz otfu.'
Nolēma arī lūgt IRO vadību rūpēties
par to, lai pārtrauktu nesaudzīgo rī­cību
ar emigrantu pēdējo un vienīgo
mantu, izceļošanas bagāžu. No Gro-has
lldz kuģa bagāžas telpām mantU
k a i ^ ^ jthmr tik smagi iffir)^^^^
Jumt, ka bieži vien tās n^it
Sanāksme arī pārrunāja Štait)tau-tisko
stāvokli, apsverot bēgļu drošī­bas
jautājumu. Bij. karavīru jautā­jumā
atzina, ka darīts! viss iespēja­mais,
un, ievērojot š. g. 17. maijā
Latvijas sūtnim Vašingtonā dotos
paskaidrojumus, atliek vienīgi no­gaidīt
lietas atrisinSjumu tuvākajā
laikā.
Saplacis komunistu draudu pūslis
mierigi Vasarsvētki Berlīnē
500.000 līdz ēdai izmirkuši zēni un
meitenes 8 shindas defilē gar Pīku
UZ RIETUMBERLINI AIZBCGU9I 88 TAUTAS POUC]»TI UN
36 ^RmS" VĀCU JAUNIEŠI
BerUne (D). — KomOnistu pieteiktās un Jau kopS mēneiiem iibatOni-tas
brfvSs vācu Jaunatnes (FDJ) manifestācijas Vasarsvētkos noritēja
bez Jebkādiem Uelāklem incidentiem. Lai gan sabiedroto okorteljas ka­raspēks
un rietumu policija Jau kopā sestdienas atradSs visftugstāki
trauksmes stāvokli, ne ang|iem, ne amerikāņiem nekur nevajadiēja
iejaukties. Pretēji agrākajiem draudiem; komfbilstiski Jaunatne nekur
nemēģināja ar vam ielauzties rietumu sektoros. DemonstrSoiJas savu
kulmiņācijtt sasniedza svētdien, kad 500.000 Udg ādai izmirkušu vācu lē­nu
un meiteņu 8 stundas no vietas soļoja gar AustrumvācIJas valsts pre­zidenta
Pika tribīni, kliedzot lozungus par godu Staļinam» Maotsetun-gam
un citiem komunistu dižvīriem.
baiožu'S šāva raķetes un skaļi klie­dza:
,Jielais Staļins lai ddvo vēl
ilgus gadus!" Kā tas Padomju sa­vienībā
parasts, ari šais manifestā­cijās
nesa milzīgas Staļina, Pika,
Maotsetunga u. c. komunistu dižvī­ru
bildes un saukļus. Kad gājiens
kaut kur uz bridi apstājās, īpašas
FDJ vienības ar koka veseriem sita
pret ielas asfaltu un skaļi Idiedza:
,J)raudzibu, draudzību, draudzību!'*
Pārējie demonstranti, paceļot rokas
virs galvas skaļi aplaudēja uz vi­siem
saucieniem. SIcatItāJus visvai­rāk
iejūsmināja 10.000 tautas poli­cistu,
kas militārā solī, tērpušies
tumši zilos mundieros, noderēja
gar Pīku. Daudzas vienības dziedā­ja
padomju kaujas dziesmas krie­viski
Atskaitot oficiālos padomju
Mm HlMU
P a r l i e (F). BBG koietpon*
dent» liņo no PariMt, ka pag.
plekt41eni kornOaliti iiknli ofen­sīvu
Vletoami. Nemiernieki nvv
ttibriknma liknil kidim franls
gamlltonam ĶInis plerobeSS. vlf-pinni
to apiaadot ar vldljo no
iiBāgo artUerIJn. fnaJtn nilitlrii
aprii)ļdu pirUfcInltāi, kā Indonē-iiein
komflnistt imagoi InoēBs le«
gnviia no kinieiiem, Id IMs ilm
visa rfdbi bija vienigi fraBitme«
tlļl CIņit VletBimi vil turpinās
ar mainīgiem retultittem* FranCo
virspavēlnieks Indoķini Inludini*
its trauksmes ttivokU vtsot gaml-sonoiu
Trigve Li
atgriezies ASV
L ē k s a k s e s a {S), — Apvienoto nft-cijtt
ģenerālsekretārs Trigve U piektdien
pirmo reizi pSc savas atgrielanSs no Bl-ropas
apmeklējama pieņēma preses pSr-stāvjuš.
LI izteicās,' 1^ p9o viņa pārlieci*
bas Padomju savienība vil arvien esot
iēinteifesēta Apvienoto nācija tālākā pa­stāvēšanā.
Šādu vēliianos Izteicis tiklab
Staļins, kā ari dti^PSftS vadītāji valsts­vīri.
U N ģenerālsekretārs bez tam dekla­rēja,
ka „pienācis pēdf Jais laiks uzņemt
Drošības padomē komunistisko Ķlnu^*, Jo
tās' valdība faktiski pārstāvot visu ķīnle-
Su tautu. Par savn apsprieSu saturu ar
franēa un fuig)u> politiķiem U atteicās
sniegt tuvāku infprmācijiļu
PABKEIBVOBANAS MIĢINAJUMS
AllIERmA
Aprni ASV noUka vispārēja iedzīvotāju
tē mmtū it AfMsM vairāk n0kl VtiPle^
Su. Amerikas lietuviešu padoiņe skaitīša­nas
gaitā novērojusi nepareizības tautī­bas
atzīmēšanā, }o Lietuvā dzimušie {Pil­soņi
sarakstos minēti kā: dzimuši. Krie­vijā.
Padome iesniegusi attlecjCgus
skaidrojumus skaitīšanas vadībai, kasi^d
saviem skaitītājiem devusi papildus no­rādījumus.
Neskatoties uz to, daudzos ga­dījumos
«pārkrievošana" turpinājusies un
liekot domāt, ka starp skaitītājiem dar­bojušies
Maskavas aģenti. (E. K.)
Jauns priekšlikums Vādjas
9 apvienošanai
BET ĢEN. CUIKOVA ATBILDE JAU TAGAD SKAIDRA
^ Berilne (J). — īsi pirms Vasarsvēt­kiem
visu 8 rietumvalstu augstie
komisāri iesniedza vienāda satura
notas padomju , kontrolkomisijas
ASV atomspiegu
neviens neveļas
aizstāvēt
Vašingtona (D). - BBC speciālko­respondents
ziņo no Vašingtonas, ka
amerikāņu kriminālpolicija Šinīs die­nās
Filadelfijā apcietinājusi 39 g.
veco ķīmiķi Hariju Goldu. Pēc britu
atomspiega Dr. Fuksa notiesāšanas
iegūti pierādījumi, ka ar spiegošanu
Padomju savienības labā nodarbojies
arī nule apcietinātais Golds. UP sa­kās
zinām, ka pierādījumi pret Gol­du
iegūti no Dr. Fuksa, kas tagad
kļuvis ļoti runīgs un visu labprāt
stāsta. Senators Džonsons, kas kā lo­ceklis
ieiet ASV atomenerģijas ko­misijā,
preses pārstāvjiem paskaid­roja,
ka Golda apcietināšana ir tikai
sākums tīrīšanas akcijai, kas skars
daudzus amerikāņu zinātniekus. Pē­dējās
ziņas no Filadelfijas vēstī, ka
Golds līdz šim nav varējis atrast ne­vienu
advokātu, kas vēlētos viņu aiz­stāvēt.
Tā kā viņš nevarēja iemaksāt
ari 100.000 dolāru drošības naudas,
Golds būs spiests laiku līdz tiesai
pavadīt cietumā.
ASV JAU APMĀCA EIROPAS
KARAVĪRUS
Vašingtona (F). — BBC korespon­dents
ziņo no Vašingtonas, ka Sa­vienotajās
valstīs jau apmāca lielā­ku
skaitu Atlantika pakta signatār-valstu
karavīru. Bostonas apkaimē
speciālus flotes Icursus pašreiz ap­meklē
200.holandiešu jūrnieku, kas
tuvākā nākotnē pārņems divus ame­rikāņu
iznīcinātājus. Drīz uz ASV
'dosies ari lielāks skaits franču un
beļģu jūrnieku un lidotāju.
priekšsēdim ģen. Cuikovam, paziņo­jot
savus priekšlikumus Vācijas
saimnieciskās un politiskās vienības
atjaunošanai. Augstie komisāri iz­saka
gatavību izstrādāt kopā ar ģen.
Cuikovu sevišķu likumu, kas dotu
iespēju noorganizēt visā Vācijā ko­pīgas
vēlēšanas vācu satversmes sa­pulcei,
līdz ar to radot bazi vienotai
Vācijas valdībai. Vēlēšanām būtu
jānotiek starptautiskā uzraudzībā
pēc rietumu ārlietu ministru paziņo­tajiem
principiem. Sie principi starp
citu paredz: aizsardzību pret patva­ļīgām
apcietināšanām; runas, pulcē­šanās,
preses un radio brīvību visā
Vācijā; netraucētu visu demokrā­tisko
politisko partiju darbību; tie­sas
neatkarību; valsts slepenās po­licijas
vienību aizliegumu visā Vā­cijā;
to rūpniecības uzņēmumu atdo­šanu
vācu rokās, kv^s pēc 1945. g.
8. maija patvaļīgi pārņēmusi kāda
sveša valsts (praktiski ar to domāti
padomju joslas nacionalizētie uzņē­mumi).
Bonnas federatīvās valdības ap­rindās
rietumvalstu priekšlikumi uz­ņemti
ar saprotamu gandarījumu,
un tos apsveic arī valdības opozīcija.
Tāpat Rietumvācljas un angļu preses
komentāri labvēlīgi. Konservatīvais
Daily Telegraph ievadrakstā uzsver
ka priekšlikumi parāda skaidru ceļu
uz Vācijas apvienošanu, proti, ka tā
var notikt tikai pēcgvispārējām bri-vām
vēlēšanām. Protams, piebilst
laikraksta ievadnleks,. — ari krievi
grib apvienot Vāciju, bet tikai zem
savas virskundzības, ko cer sasniegt,
apellēdami pie vācu tautas nacionā­liem
un militāriem instinktiem.
Nav gandrīz nekādu šaubu, ka pa­domju
okupācijas vara rietumvalstu
ierosinājumam nepievienosies. Jau
sestdien BerUnes RIAS raidītājs zi­ņoja,
ka Austrumvācijas ministru
prezidenta vietnieks Valters Ul-brichts
šos priekšlikumus katego­riski
un bez kādiem tuvākiem moti­vējumiem
noraidījis.
Zēni un meitenes vecumā no 6
līdz 20 gadiem no visas Austrumvā­cijas
Berlīnē ieradās sestdien no rī­ta.
Uz agrāko Vācijas galvaspilsētu
bija devušies ari vairāk nekā 700
vācu un ārzemju žurnālistu, lai
sniegtu saviem laikrakstiem ziņoju­mus
par demonstrāciju norisi un
eventuālajiem starpgadījumiem. Vi­ņi
laikam Jutās visvairāk vīlušies.
Svētdienas priekšpusdienā preses
ļaudis sapulcējās Rietumberllnes
maģistrāta namā, lai noklausītos
stereotipo balsi skaļruni: „Uz sek­toru
robežām viss mierīgi." Jau ap
pusdi^enas laiku lielākā daļa žurnā­listu
izklīda. Lai novērstu eventu­ālās
daduirsmes, Potsdamas laukumā,
ko krusto krievu un britu olnipāci-jas
varas robežas, un pie Branden-burgas
vārtiem abās I)usē8 dežūrēja
lielāks skaits policistu. Nelielu ga-
.balu tālāk drupās bija novietojusies
anier^^a m angļiur kaŗaviri uh
tattill; Bet nete ui^
pii^dienas vakarā okupācijas kara­spēka
vienības mierigi devās uz sa­vām
kazarmām.
Mazāki incidenti, protams, atgadī­jās.
Tramvajā, kas devās austrumu
sektora virzienā, grupa FDJ jau­niešu
mēģināja uzbrukt kādam Rie­tumberllnes
laikrakstu pārdevējam
Tramvaja vadītājs, acīm redzot ko­munists,
kāpināja ātrumu un pūlē­jās
nokļūt padomju sektorā. Tad
vagonā ielēca viens Rietumberllnes
policijas ierēdnis un, draudot ar
pistoli, piespieda tramvaju apturēt,
tā izglābjot laikrakstu tirgotāju
Kāds dts incidents notika austrumu
sektorā: tur kāda grupa FDJ jaunie­šu
no namu logiem apmētāta tuk­šām
alus pudelēm. Tautas policija
līdz šim vainīgos nav notvērusi.
Demonstrācijas kulmināciju sa­sniedza
svētdien, kad 500.000 vācu
zēnu un meiteņu 8 stundas bez pār­traukuma
defilēja gar Austrumvāci­jas
valsts prezidentu Pīku. Mani­festāciju
lielā mērā traucēja lietus
kas brīžiem pārgāja īstās gāzēs, līdz
ādai izmērcējot kā komunistisko
jaunatni, tā skatītājus un goda vie­sus.
Uz Lustgartenu, kur šī soļoša­na
notika, zēnus un meitenes aizveda
jau p l 4 no rita. Tukšajās Berlīnes
ielās bez pārtraukuma skanēja fan­faru
pūtieni, bungu rīboņa un mar-
Divas DP kategorijas
un nometņu veidi
DIREKTORS RAIENS PAR IRO
DARBĪBU TURPMĀKAJOS
9 MĒNEŠOS
IRO amerikāņu Joslas direktwi
goda viesus, Vasarsvētkos. Berlīnes ļ ^ i p » E. Raiens, norādīdams par
elās nebija redzams neviens lorievu I programmu darbībai turpmāka*
zald|ts. U^^^ ^ mēnešiem pēc i . g. 1. JOUja,
FDJ sanāksme beidzās pirmdien P ^ o ŗ , ka, atbilstoSi ģenerfildirekto-ar
mlMgu lāpu gājienu. Ārzemju I>on8ada Klngsleja akceptētajam
laikrakstu korespondenti, kas pie- PMmam, tuvākajā laikā notiks radi-dzīvoja
līdzīgus notikumus ari tre- nometņu un IRO personāla
šajā valstī, saka, ka šl defUāde neiss^n^tlšana.
ar ko neatšķīrās no Hitlera Jauniņu |
Cfurpinājums 10. Ipp,)
Ārzemnieki varēs
dienēt ASV armijā
„Sa8kaņā ar sākotnējo nodomu
IRO bija pilnīgi jābeidz darboties
30. Jūnijā,» paskaidroja Mr. Raiens,
„bet izrādījās, ka ASV, Austrālija,
Izraēla un dcias citas valstis gata­vas
sagādāt ieceļošanas iespējas Ue«
lākam sllcaitam DP ari pēc 30. JCtal-
Ja. Lai līs iespējas izmantotu, mis
sākotnējo plānu pārveidojām un
turpināsim izceļoSaniāS un r^Mtrii^
Vailmtoiia (D). - Tautas pār-ļdjas darbu lldž 1951. i 31. martam."
stāvju nama kara lietu komisija ap-| Sagatavošanās darini ietvaros IRO
stiprinājusi senāta priekšlikumu, kal maijā sākusi sadalīt visus nmnetmi
Savienoto valstu armijā turpmāk va-1 iedzīvotājus divās kategorijās un ai­rēs
w^mX ierobežotu skaitu ārzem-ļvos ncmietņu veidos. Tos, kas, dk
nteku.' Katram reflektantam vis-ļpered^Eams, izceļos vai atgrieziito
pirms gan vajadzēs dabūt ASV arlle-ļmājās, niDVletos tā saucamajās caur»
m mlnistrifss atļauju. Pie p i ^ ili^ļlaliB» Oplpamie) nom^Ms, un yM
du »)kldpoSanas^ i r z « ^ ^ IRO aprOpC
tematiski iegūs ASV pavalstniecību. I Otnt gruipu, kam izceļolanas izredzat
Jāpiezīmē, ka šis lēmums vēl nav I niecīgas, novietos tā saucamajās vie*
galīgs. Tas jāapstiprina kongresam. I tējās uztverSanas nometnēs, kuru
Priekšlikums uzņemt ārzenmiekus I pārvaldi 30. vai piiros jĀulJa
ASV arrnijā vairs nav Jauns. Par I IRO nodos amerikāņu civūal pār*
to Jau pagājušā vasarā Izteicās vai-1 valdei. DP Sajās uztverSanas nomet-rāki
senatori, kas ieteica dibināt Ipa-| nēs paliks tik ilgi, kamēr p a v ^ sa«
šu ārzemnieku leģionu pēc Francijas I gatavoSanās darbus viņu iekļauSanal
parauga. i vācu sainmiecībā val ari viņiem to*
mēr radīsies iespēja izceļot. IRO p||%»
valdē amerikāņu joslā paSreiz ir i i
DP nometnes. . Pēc 30. JCbiīJa iRO
uzraudzībā vēl darbosies 31 caurliU
des nomettne un 30 seviSķas iestādāli
kā, piem., izceļošanas centri un i |*
braukšanas nometnes, tbc slimnīcai
Sidneja (F). — Ministru prezidenU un medicīniskās pārskološanaās
MenziJs preses pārstāvjiem paskaid-lmetnes. Bez tam pastāvēs 27 vietējll
roja, ka komunistu nemieri Malajāļuztverianas nometnes,
ir tiešs drauds Austrālijai Ministru Pēc pašreizējiem vērtējumiem ame*
prezidents piebilda, ka Malajā tevei- rikāņu Joslā izceļot vai repatriētlel
dojusles ^ ī g a pieietā kolonna, varēs 65.000 DP, ko uzņems caurlal-
Viņš vēloties zināt, ko domājot da- des nometnēs, kamēr apm. 20.000
rit Lielbritānija. Komentējot So zi- personas būs Jānovieto vietējās uš­ņu,
BBC Izsakās, ka Malajā Jau 41 tverSanas nometnēs,
nedēļas uzturas britu aizsardzības IRO personālu uz 1. Jūliju sama*
ministrs Strečijs. Otrdien viņš devās I zinās par 25 proc. no pašreizējā sa-uz
nemieru apgabaliem un nolaidās I stāva. 1. oktobri vai Jau pirms tam
kādā palīglidlaukā džungļos. Strečijs I personāla sastāvu samazinās vēl par
vēloties pārbaudīt britu garnizonus, 25 proc. Visa IRO darbība pilnīgi Iz­kas
ievadījuši generāluzbrukumu ko-j beigsies 1951. g. 1. aprīlī vai pat
mūnistiem. 1 ātrāk.
Notikumi Malajā
apdraud Austrāliju
šu dziesmas. Četras stundas no vie­tas
jauniešiem vajadzēja noklausīties
Pīka, Ulbrichta un dtu komunistu
dižvīru runas, kas slavināja Padom­ju
savienību, lielo Staļinu un nonie­cināja
un lamāja rietumus, apvaino­jot
tos kara kūdīšanā, imperiālismā
un strādnieku izmantošanā. Runu
beigās Austrumvācijas ministru pre­zidenta
vietnieks Nuške nolasīja te­legrammas
tekstu, kas bija adresēta
,Aabāka}am Vācijas un vācu jaunat­nes
draugim Josifam St^lnam".
Jaunieši šo telegrammu, protams,
akceptēja ar skaļiem ,jā" saucie­niem.
Tad sākās gājiens. Pirms tam gai­sā
palaida vairākus simtus „mlera
LATVUAS APCiADA UN
REDAKaJAS JAUNA
ADRE&IE:
(14a) Sdiwābl8ch Gmūnd, DP
Camp Artlllerie-lSaseme, uz
kurieni lūdzam adresēt visu
korespondenci un naudas pār-vedumuts.
LCK UN LNP INFOBJMACUAS
NOZARE m
ARĒJAS INFORMĀCIJAS FONDS,
sākot ar 24 maiju, ati'odas SvSbu
Cknīndē. Adrese: a4a) Sdiwiibl8ch-
Gmiind, DP Camp Artill<Krie-Sasenie
JAUNAS MĀJAS
Latvijas redakcija un apgāds ar So
laikraksta numuru sāk daitu jaunās
mājās. Sis rindas ir pirmās, kas top
Latvijas jaunajā redakcijā Svābu
Gmindes latviešu nometnē, kamēr
vēl visapkāri valda iekārtošanās un
uzpošanas darba troksnis. Redakcija,
Icantoris, ekspedīcija, kā ari LCK un
LNP informācijas nozare un Arējās
informācijas fonds darba kārtībā ta­gad
tīri amerikanizējušies, Jo visas
nozares strādā lielā, apm. 40 m garā
telpā, kur savu darbu veic redaktori,
valodnieki, referenti, grāmatveži,
kariotēkāri, mašīnrakstītājas, ekspe­ditori
uc
IRO darbībai tuvojoties beigām,
likvidējot un pārkārtojot nometnes,
ari Latvijas redakcijai un apgādam
vajadzēja atstāt Eslingenu, kas savā
laikā ar 0000 latviešiem bija lielākā
latviešu trimdinieku apmetne, kur
pulsēja spraiga un rosīga mākslas
un kultūras dzīve, un meklēt Jaunas
mājas. Tās ir Svābu Albas nelielajā
pilsētiņā Svābu GnUndē, kas atrodas
55 km no Stutgartes, skaistā un vie­nā
no veselīgākajiem Vādjas nova­diem.
Bez īpaša IRO atbalsta un
pretimnākšanas, bet ar vislielāko at­balstu
no Eslingenas kolonijas ad­ministrācijas,
kā ari no Svābu Gmln
des n<nnetne8 administrādlas un ko-i
mitējas puses pārcelSanās noritēja
bez traucējumiem, par ko ap^ds un
redakdja izsaka vissirsnīgāko pal­dies.
Redakdjas un apgāda pārcelSanās
un, galvenais, spiestuves maiņas dēļ
lasītājiem gan JāpledeS 2 laikraksta
numuru iztrūkums, bet ceram, ka to
ikviens sapratīs, Jo katra uzņēmuma,
bet IpaSi laikraksta pārvietošanās ir
saistīta ar daudzām techniskām
tlbām. Taču turpmāk laikraksts l a ­sītājus
apdemos atkal 2 reizes ne­dēļā,
un ceram pat, ka Jaunajā
spiestuvē tā tedmlskajā apdarē būs
iespējami daži uzlabojumi. Bez tam
avīzes iznākšanas dienas turpmāk
būs otrdienas un piektdienas; nāka­mais
numurs i z n ^ otrdien, 6. jū­nijā.
IECEĻOJUSI JAU 18.000
LATVIEŠU
DP izceļošana uz ASV, kas gada
sākumā bija manāmi sarukusi, pē-d^
os mēnešos atdzīvojusies. Reizē
ar to ne vien skaitliski, bet ari pro­centuāli
pieaug ieceļojušo latviešu
skaits. Pēc Latvian Relief informā­cijas
līdz 16. maijam Savienotajās
valstīs DP likuma ietvaros bija iece-lojušll8i)
12 latvieši