Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1950

              liSm
I - .
I . ^
liii».,
L A T V I JA
Ceturtdien, 1950. g. 1. Jūnija
Nr. 41 (385) 1950. g. h Jūnijā
^ JNMzUvtotot manuskriKm» mg^tA
•et» «Ipiilu^ Jn tiem {Nevienota
ApmaMiii tm autoram adreiēta «plok-
Bcdakdja patur tUnStā» maniokrip-iktttt
Infdilltmjpartktatajof ralt-vajadstn
»» gadflani Isinfit. Ar autora
Iksttt imdiUcm iMrakaUtotot rak-
Sav. valstu DP likumu paialotis]
iūiiqa beigās
Voi ari
ne. Bedakdja matM maniokrip-fiaralĒtttt
vai infdilla
m vajac
parakstu vai inicUUcm j^MrakaUtajoa rak
itot izteiktās domas nav katri ziņa ari
Makdjas domaa. •
Par nākotni
Jau desmit gadu laivijas valsts
t^tor^Si ir okiļpēta» un iatvieSu
tauta tiek iznicināta. Pasaules lielo
notikumu :dmet vērojot, mēs gaidām
un esam pat pārliedbā, ka Udziinē-iiia
stāvoklis melsies, dodot brīvī­bu
uri mūsu zemei. Vai mēs iiem lie­lajiem
nākotnes notikumiem esam
sagatavoti vai vi8ma2i ir kāda dar-boSanās,
lai tā,būtu?
i Sie uzdijvumi piekrīt latvieSu tau­tas
daļai brīvajā pasaulē ar vēl pa-stivoiām
Latvijai valsts diplomā^
Idaa pārstāvībām, emigrācijā radī­tām
orgaļctizādjām un dtiem brivā
pasaulē esdSiem latvieSu sabiedris­kiem
un tiadimāliem llestādijumiem.
Ar gandarījumu lai pieminēta tā pē­dējās
nadonālfia Latiijas valdības
darba sēde 1940. g. maijā, kad izdeva
ārkārtējās pilnvaras valdības funk­ciju
turļiļlnfiianai Latvijas sūtnim
LoodonS, itf stSJOt diplomātiskai pār-i!
AvIbai ViBiinj|^<mā. Ar deņu un at­zinību
pieimināms darbi, ko Latvijas
valsts Ubt Sals desmit okupācijas ga­dos
veikull valdības ārkārtējais piln­varotais,
inūsu diplomātiskās pārstā-vftias
un latvieSu nacionālpoUtiskās
organizācijas. Bet SIs dienas un tu-vttā
nāk^vtne Ir tik nepārredzama»
ar pārsteigumam, ka ilc*
; ^vļtemi var rosināt uz pārdomām, —
vi4^1Idzii^ ir
. piettelouiidi?
^ Nb LatvKJas sūtniedbas Lcmdonā ir
^ litskaisējutl lUdnājuz^^ lai valsts at^
bdvoianas darbā nāktu talkā trim-t''
dassabiedriiUpolitiskās organizādo
]ai;To palu teicis Latvijas sūtnis Va-
^"r^Ungtonā, norādot uz vienotas latvie*
Su orgaoizidjas nepiedeSamlbu ASV.
Sie aicln^umi nu Ir jāieliek kon-
Jirētā lontiā. Lai ari dk augsti vēr«
tētu jau esoio un vēl topoSo latvieSu
nadonālo organlMidju (larbibu, dau(ļz
m tām sag^dltnevarēs. Tam v
radUi Vidjā» dotos tiiedevumus' ne-
^sniedza uzbūves, autoritātes, darba
<'Išfikas m vadītāju ideju trūkuma
M^L Ari nākotnē dauds no tās gaidīt
^^mmtri^ pat uzbūvē tā nav Ukusi
^mtk par lokālu iestādījumu Vādjā.
i^«»*4MadonālpolItiskiem, kulturāliem un
iKlļMIdzIbas mēļiem tagad veidojas
j^^^^Mttsotlis latvieSu organizādjas ASV
^^tti^KanAdā. Runāts jau par globālu
^osļlMieSu organizādju visai emigrād-i^
iji^ Tmāf i^lēgties tīri politiskā un
BfIMr UD2mu»nEi^ sPEciiLHŅcmjMs NO KANAHAS
Sajās dienās Toronto no Vašing­tonas
ieradās VinMi»iles batistu
savienības referents DP lietā māc.
A. iOaupiks. Par saviem vēroju­miem
ASV latvieSu sabiedriskajā
daāvē A. Klaupiks Latvijas pārstā­vim
iztetelte:
JDoaoL par latvieSu sabiedrisko or-ganlzādju
vienota centra radISanu
ASV pārrunāta vairākās sanāksmes,
bet panākt vienošanos nav bijis
viegU. Jau 1041. g. rudeni latvieSu
draudžu delegātu sanāksmē, kurā
Paiīdilbas akcUas
vadību parpemot
LCK aprūpes nozares vadltāj? V.
Skalstlauks. pārņemot aizcelojuSās
PaUdribas akdjas vadītājas Teklas
Endziņas-Erdmanes pienākumus,
rcĀorta:
Svēts mant(4ums šl zeme mūsu
tautai... Sos vārdus zina ikviens lat­vietis,
un gatavs darīt visu, lai So
mantojumu atgūtu. Bet Šoreiz es gri­bu
p&is vārdos pieskarties kādam
dtam mantojumam, proti, krusttēvu
un krustmāSu sameklēšanas akdjai,
kuru Sajās dienās LCK uzdevusi pār­ņemt
man. Kad saņēmu krusttēvu-krustmāSu
un krustdēlu-krttstmeitu
rarakstus un ieskatījos vēstulēs -
vienās, kur ik rindā lasāmas mūsu
tautieSu lielās bēdas un otrās, «kur
izskan pateicība pārsniegto atbalstu,
— izjutu tā irvētlgā darba nozfhii, kā­du
bija uzņēmusies Endziņas-Erdma­nes
kundze. Sajā vietā lai man at­ļauts
viņai izteikt dzUu pateicību vi­su
to toutieSu vārdā, kuru asaras vi­ņa
palīdzējusi nosusināt. '
Tajā pašā reizē man tūliņ atklāti
jāpasaka, ka Sis mantojums nav vieg­lais*
Daudzas sirmas māmiņas, slimi
tēvi un vārgi bērni gaida uz cerēto
palīdzību, daudzi gaida uz atbildi ie­sniegtajiem
jautsijumiem, bet krust­tēvi
tm krustmātes jau pārslogotas.
Jlbrod Jaunas, un tas prasa laiku.
Vēstuļu pārsūtīšanai vairsŗ nevarēs
tik bieži kā līdz Sim lietot gaisa pas­tu,
un ari tas aizkavēs. Tomēr es gri­bu
ielikt Sajā darbā visas pūles, lai
kaut aptuveni varētu to veikt tikpat
labi kā to veikusi Endziņas-Erdma­nes
ķuiidz^,jrikai,Wdz^ mazu pade-tlbu,
lUmēr ņodibihfiiiu k ār
vecajiem ai:^ūras labvfiiem un at-t^
dlSu J i i ^ man
adresēt: (14a) Esslingen-N,- Martin-str.
24. —
S MEITENES,
ne vecākas par 3 gadiem, vēlas adop­tēt
pārtikuSu amerikāņu l^ene. Tu­vākas
ziņas LCK informādjas no­zarē,
(14a) Schwābi8ch Gmtind, Ar-tillerie-
Kaseme.
PABIESANA VĀCU SAIMNIECĪBA MASA VIEGLA, BET ATSEVIŠĶI
ĻOn APGRŪTINĀTA
S^£u?SS?pSto to^r lē; ļauns <l^>™»«f ^"h^^^^^^^^ 5eb«a. Nesenajā skāksmē. ko sa- noUek Helcsteras polu «"««etoe. t«t p r ^ «J.^^e£S to X
gflu» sfitnis J VoMmaniii iTrSilHas. I " 1- rralvŽS(JnS^l,Sfa?: trans iitc^eVnit rus. Sks pāmcmt Minst«res Iņ cleemlfi tduot taijemme.n t«ēaša»naazse izvēršas* "Il ga"
^oUte o r a a S i lM rtatatu^ Pa" pārņemšanas un dokumentā- un sarežģīta.
maM8 F^iSTk^S^ «^^^ ilt «mSrā »trl Ies piemērs. Kopšnobeigtadokumen-
^"tZS'hiSnt^^i^i.'S^ilun ie.«<¥. vajadzīgās veldtapas P»' tSana Augurtdorfas
ēs; kopā arļkus no slimnīcām un transttcenmOT
rtes saņem-ļ sūta uz Minsteru, kur reizi nedēlā
sKSoto Z i l S ^ l a S o l ^ Sanu visa procedOra vienai pe^Sjnai Ierodas komisija, ja sapulcfjužo.
^ād^u M U ^ « aizņem 30-40 minūtes, tā kā katru skaits nav mazāks par 150. Uz pa-
MāfiLHa^Dlks Jau ikfiku laiku dokumentē 150-200 cUvēku. mtnometnēm viņi atgriezties nevar,
lecelofianu ASV Ar vina aādibu vairāk darbinieku, kas izpUda vajā- mentācJjM nokārtošanai, j a lagaa
H T L S f f l m 6000 «Švoju- W veidlapas. Komisijās parasU daudziem, kas tikko nākuši no sUm-
SrSv^K^ja^noT fimS" viņu skaits svārstās starp 6-10. lai nicām 'f^^irlem vS g b t ^ bu-tatervijas
turpinājumā norādīja A ^ - ; Si'lffl'S'"v^S«^Sv^ a^^tA.'^r^S! Stipendiju pretendenJ^
irtalff-saS'^aaiZs tiemS^^^^^^
ieceļošanai Tānat tā turoinās sūtīti vienkāršāk pašai komisijai apmeMēt
HaTdiēbe^^ LatvieSu studentu centrālā savie-Ulimniciis un DP dokumentēt uz vle-
TOdjrSi^vēiS^^ ^ World Student's KeUef sa- tas? Apgabala DP slimnīcā Zalkote-vSadSbaT"
* ņēmusi paziņojumu, lai studenti: Jā- Uā vien ir ap 150-200 DP slimnieku.
Atzimēlams ka māc A, Klauniku U^» AdamoviCs, Zigurds Arājs, MUda kam visiem tagad Jāmēro garais at-p
« S n S au(UenS^^^ ^ J^P^<^i«S gi^tft>as un
5Sv pi^deats R ^ r i L & l a T - Edvir^ Mkisteres tautu jC&Utr^
sidams mūsu tautieia ziriojumu par k^nis Garklavs, Zigurds prasts, Uita kazarmās. Udz pamatnometnēm
sabiedriskās pSdXK ^imB Gīislis ^^^Mf^f^ 1^
T . . * ^ « * « ^ « « « Jagars, Umārs Ķimsis, Kārlis Kus- tagad caur Minsteri iznāk 250--300
Toronto, maijā. Ed. KeiSs Ij^evics, ValdisLapsiņS,Einzanijs Liz- km. Uz SādSm un līdzīgām neērti-lovs,
Ilze Rozenvalde, Ēriks Rūsiņš, bfim Jāvērš visu DP uzmanība un
BIJ. KARA VIRI VAR ļ Roberts Romanovskls, Valda Snd- jftieteic katrā sdņā būt klāt nometņu
INFORMEnES NOMEVNES U^re, Jānis Sparbergs, Gunārs Spro- pārņemganas procesos. Pēc paSreizē-
Tn^rKa Us. Marģfcŗs TIruinnieks, Georgs jss kārtilbas te būs grūti ko grozīt,
I KUMITRIAS Utans, Vladislavs Vīksna, VldvUds jo dokumentādjas nobeigumā DPat-
LCK kanceleja šinīs dienās izsūti- vīksna, Augusts VItoliņš, Vilhelms ņem līdzšinējo indeksa karti un tās
jusi apkārtrakstu visām latvieSu no-1 Vītols, Zenta Zariņa, Antons, Alek- vietā izsniedz ai^eclbu par tiesībām
metņu komitejām ar dažiem paskai- gandra un Eriņa Zalāns, kas savā uz IRO aizsardzību. To izdod,rpār-
(ļrojumiem bij. latviešu karavīru iz-1 laikā bija iesniegusi 3 eksemplāros baudot skriningu dokumentvfs, ko
ceļošanas lietā uz ASV. Ieinteresēta-1WSR anketas — lūgumus stipendiju personīgi veic pati IRO apgabala at-
Jiem, ari ārpus nometne dilvojo-1 pieiļ^iršanai A$Vr ^i<iizami atbild tiecigās nodaļas vadītāja,
šiem, ieteicams nekavējoties infbr-1 uz jautājumiem: I Notiek ari dtādi kuriozi Cilvēku,
meties savā vai tuvākajā nometnes I i . Vai pretendentam ir kāda iespē-lkas kā noraidīts atgriežas atpakaļ no
komitejā par LCK apkārtraksta sa-|ja ar d s ^ līgumu lKe}ot uz ASV Ventorfas, nekavējoties nosūta do-turu.
i vai kādu dtu zemi; 2. Ja darba Ugu- kumentādjai uz Minsteri, kur viņi
ma nav, vai 0rib pieteikties izceļoša- paliek 7—14 dienas. Pa to laiku pa-
, , , . . . ,nai, ja jā, kur, ja nē, kāpēc; 3. Vai matnometnes stadjā pienāk vlņaba-jiUdUUlni
aa S^i*aar*nViiaaUullIlSOklnv aI| pļr'e^te^nd^en^ta^ ģ^im^e^ie^ d^rī^zā laikā izce- gāža. Bekzr āvjaiņsa u pzagšlaab tāoš anneavsa rm Izaņkesma. t,
ari tā sagatavojusies izceļošanai, ja Kādam DP Augustdorfā tā sanāca
nē, kāpēc; 4. Vai pretendents vēl stu- DM 30,00-40,00. Kas maksājumu
Mrns^m-^iP^r^tt^ i<iS» 3a J^» Cik tālu J^dijās ttcls; 5. kārtos? Nometnei tādām vajadzībām
UrganiZaClļa Ival pretendentam ir kāda spedāla nav līdzekļu, bet to trūkst ari pašam
Inozare studijās, kādā litoUātē.^^
Mincbenē notika Starptautiskā»!lētos}studēt A S ^ J I I ' ī ^ ^ bagāša laikā netiek izņemta,
cbitrālāi bēgh} 8tiiden;tu oi^anljaii^l^ ; VL
jas «^ICBSO<IntemationalCpundl^| Precizēt savas ang}u valodas zinfiša-of
Exiled Students Organisations)dl-|nai, V9l domā, ka ASV univmitā-bināšanas
kongress, loiŗā piedalījās I tes bez grūtībām varēs sdcot lekd-
14 tautību bēgļu studentu delegāti,Ijām; 7. Uzdot predzu adresi Vācijā
bet kā novērotāji bija ieradušies aril(iRO area, resp. DPACCSNr.) vai ari,
vācu un žīdu studentu organizfidjulja atrodas izceļošanas akdjā — nā-pārstāvji.
Bez Vādjas augstskolām I kamo adresi (tāpat ja ir izceļojis),
bija pārstāvētas ari Romas, Parīzes, I Atbildes angļu valodā sūtāmas: —
Insbrukas, Stokholmas, Upsalas uc.|Worid Studentes Relieļ^ MUndien-studentu
980 ORCn IZVIKIOJAMO UZ
FRANCUU
. _ - . Katoļu ordenis ,J^abago mazās mā-oēqdiltoati8kā
darbā šim organizād-ļsas" paziņojis, ka ir ar mieru uz-i/
i?#w gandrīz nebūs iespējams lielo ļ ņemt savās mītnēs Frandjā 980 grūti
atstatumu, domu dažādību un dtu izvietojamo DP. Ordeņa pārstāvis
jļa^dzo uzdevumu dēL Tām vairāk patlaban izrauga piemērotus kandi-
3jH|tultūrāli, kaut ari ne mazāk svarigi datus DP nometnēs Austrijā, bet lal-
«^j.i^e<mmi. kā no 6. līdz 8. jūnijam misija pa-ŗ
Kādi gelvenie uzdevumi būtu jā- tera Brauna vadībā darbdsies Vād-iveic
mūsu nadonālpollti^ām orga- jas amerikāņu joslā — Augsburgas
nizadjām? — ļ izceļošanas centrā.
Trimdas organizādjas patiesībā iri
. S S ' S f ^<i"s ««audzis CeUonas aug-l^
M^^rflf»Z»Sl^«^r«^ (Coomaraswany), kas Ieradies ffiffl^&fpta^^^^1r<lS? P * " ^ Intervēs piemSrotus kan-
S^e\"SaSff"!?Sta^rka.? «5 f„J^^^ ^«<^J- *>^t« -
UZ pretestības kustību aiz dzelzs aiz-'
kara, gan pašlaik, kad tā pa pusei
RBDAKCIJA!
KAPEC VIŅUS NEVIENS
NEATCEBBJX8?
Nesen 14. maijā tapa atzīmēta ģl«
universitātes. Gandrīz 3 dienu ilgajā ļFrelmann, Resettlement Centrē, ļmenes diena. Ari mūsu trimdas
Sabiedriska darbi­nieka
50 gadi
pan^rusi, gan nākotnē, kād .tā klfls rannflal austrumos, sabiedroto miera
aktīva, ja iegūs iniormādju, spēku konferencē vai kāda cita nosauku-un
paļāvību. Ir nepieciešams pašu ma iestādījumā debatēs, kas darāms
trimdinieku atbrivoSanas kadrs, kas ar Latviju, Baltijas valstīm. Un
plņ^iatotu vadību tad, kad komū- mums tad būs jādod atbilde, kā mēs
mms iftbrukft. ^ I iedomā jamies neatkarigas valsts
Sie amerikāņu publldsta vārdi no- funkdonēšanu, ja iedrivotāju kop-rfdauz
vienu no a^arigākfimproblē- skaits nepārsniedz miljonu. Ja, re&i
mānij kas mums jārisina šai laikā, ļ domājot, mums jau tagad jāpievie-
Būtu lieki vēlreiz apstāties pie visiem nojās laskatiem, ka daļēji no suve-tiem
uzdevumiem, kas «aistlU ilr ne- rēnitātes būs jāatsakās par labuBal-piedeSamu
rni aktīvu darbību die-ltijas valstu lederādjai vai savieno-rtās,
kad pasaule atkal tuvojas jau-ļ tām valstīm, tad šai atbUdei ir Jā­nām
J>ārttārtojumam. Lai miiiētaibūt gatavai, vai vismaz pie tās jā-kaut
vai tikai centrāla informādjas strādā jau tagad, sadarbībā ar mūsu
biroja vajaddba un tie pienākumi pie ļ kaimiņiem — igauņiem un lietuvie-valdlbām
ixTk iestādēm, kur runā par šiem, un to pārstāvībām. Nav jāaiz-
Biropas nākotnes problēmām. mirst, ka krievi var prasīt „brivu
Bet tā ir tikai pašreizējā darba vie- BalUju brivā Krievijā". Ari te vaja-na
puse. Ir naivas iedomas, ka ar to ļ dzēs nopietni pārdomātas, pārlied-vien
pietiks, ja varonīgi latviešu vl- nošas atbildes,
rt atkal lies asinis un upurēs dzīvi-ļ Mēs gan labprāt nemīlam domāt
bas, un ta^ta varēs atjpriezties ražl-ļpar vēl nezināma atstatuma nākotni.
JautfOļpluias darbā zem sarkan-ļ atrunājoties, — viss tas vēl pāragri,
baitsadiB^ Nav šaubu par I bez nodmes. Bet skaidrība vajadriga
to, ka M ttdl^ bridi mums varētu ari par daudziem un loti svarigiem
pietrūkt varonības, bet, atklāti ru- mūsu iekšējās drives jautājumiem,
nljot, jāšaubās gan, vai Sis laiks tā Būs vajadzīga jauna agrārreforma,
tiek izmantots, lai latvieSu varoņu | jo ar to jau vien nepietiks, — kol-lipurl
nebūtu velti, kad SI stunda būs hori atcdtt, viss paliek kā agrāk. Tā
atnākusi. Mūsu vMem varonības ne-1 palikt nevsprēs, dtive gājusi uzpriek-trūka
ari H kar* l'^^k bet mūsuļSu, izkaisot veselu rindu jaunu prob-politiskā
darbdjanās nebija spējīga lēmu, kas jāstudē un jāapstrādā jau
to lldzsvatx)t ļtagad.
Vadoties no pieredzes^ varam sed-l Kam visi Sie uzdevumi jāv(dc un
nāt, ka pēc trešā pasatiles kara vaiļv^*? tos var veikt? — Lai aridltaug-dtādu
spēku iedarbībā, sp^aikot 'i mōs vērtētu mūsu diplomātisko
darbā kongress, ko vadīja cand.med.|Funk-Kaseme 19.
A. Freimanis, izstrādāja un pieņēma
ICESO statūtus, kas stāsies spēkā
pēc to ratificēšanas atsevišķo tautī­bu
studentu centrālajās organizād­jas.
ICESO ir nepolitiska akadēmis­ka
organizādja atsevišķo tautību
bēgļu studentu centrālo organizāciju ļ 24. maijā 60 gadus vecs kļuva lat-darba
saskaņošanai, studentu mate-ļ viešu pārstāvis Dānijā Voldemārs
riālā stāvokļa uzlabošanai, kā ari ļ Briedis. Jubilārs dzimis Lietuvā,
studiju iespēju nodrpšināSanai. PaS-ļbrivprātīgi piedalījies Latvijas at-reiz
organizādja apideno to tautību ļ brivošanas āņās Augškurzemes par-studentus
brīvajā p^isaulē, kufu ze-ļtizānu pulka rindās, studējis sākumā
mes atrodas viņpus dzelzs aizkara, ļarchltektūru, bet vēlāk pārgājis uz
Kongresa pagaidu vadībā par pre-ļtautsaimniecbas fakultāti, ko beidzis
zidentu ievēlēja lietu^fieti Pašaiti, vi- ar mag. 6ec. grādu. Latvijas patstā-ceprezidentu
ukraini Bereimu un ge-ļvibas laikā darbojies kā biedrību
nerālsekretāru igauni Vasku. Kong-ļ pilnvarnieks, bet vācu okupācijas
resa laikā notika vaiirāku pazīstamu ļ laikā strādājis Pārtikas nodroSināša-profesoni
referāti, kll ari koncerts, ļitas departamentā. Pēc Latvijas at-piedalotles
ēechu, slo'/aku un ungā-ļ stāšanas (Jaudzus mēnešus bijis Vā-ŗu
māksliniekienL Idjā, bet 1945. g. ieradies Dānijā,
sākdams strādāt bēgļu aprūpes dar-pāiitāvlbu
dart)ību m dari» spējas, | l i^,^^!5'i?^^^ ''^t?^^'*^Jf7!" w<«r^^i^KTat«^^^^ Dānijas latvieSu pārstāvi; iStiSi ^ ^ LatvieSu apvienn)as Dā-
Sf^rl^i^^^ priekšsēdis, latviešu
^dS^^fr^i^S^^ priekšnieks Dānijā un Skan-
SS?t?M^.^^ nadonālā fonda
bua^lJsutīt^āJj as. sehanētājas un at- Lvjejjitdāsv ias.r iV e. mBirgierāddisja sk rievtenicuin dāašarbnuā
No oietņu
dzīve
jās pilnvaras uzliek Utvijas sūtnim
Londonā. Ir tikai viens atrisinājums
Latvijas valdības ārkārtējo piln­varu
turētājam jāizrauga atbrivoSa-nas
komiteja, ja vārds trimdas vadī­ba
liktos pārāk pretenciozs. Komite­ja
darbotos sūtņa vadībā un varētu I NEISTATES nometnē atjaunots
sastāvēt no desmit irai piecpadsmit latvieSu bērnu dārzs. Tajā darbojas
vīriem, kas izraudzitll vadoties tikai 2 skolotājas, kas algu saņems no pri-no
lietderības un alrtīvās darbības vatiem Hdzekliem un komitejas zie-ap^^
rēruma. neievērojot ne deputātu dojumiem. Bērnu dārzā mādbas no-kādreizejos
portfeļus, ne ministru tiek latvieSu vaildā un tas pagaidām
krēslus, ne dtus kādus Iedomātus Sai apkārtnē ir vienīgais, jo visās
nopelnus pagātnē vai tagad | skolās ar 1. aprīli mācības notiek
Sis ir vienīgais ceļš, kā mēs jau tu-1 vācu valodā,
vākā laikā varam tikt pie iestādīju- LCK PĀRSTĀVJA FRANCU JOS-ma.
kas varēs veikt tās problēmas. LA A. Krūma tagadējā adrese: (14b)
kuras mums uzliek šodiena Latvijas Tuttlingen, P. D. R. Uger. Bar. 20-6.
atbnvošanai un ritdilena tās atjau- ļ NEISTATES nometnes tautieši i n l
noSanai Jāuzsver, ka Latvijas sūtnis A. Argalis, bij. latvieSu ģimnāzijas
Londonā ir vienīgā persona mūsu | direktors Fr. Sters, žēlsirdīgā māsa
pašreizējā emigrādjā, kam nepie-1 Anita Semarova un kokgriezējs E.
trūkst autoritātes šāda iestādījuma
radīšanai. ku|*a darbs ir vajadzīgs
un nav vairs atliekams. Un tāpēc
vārds Latvijas valdības ārkārtējo
pilnvaru nesējam.
IBv. Frelvalds.
SmeliņS ar nometnes latviešu aprū­pes
padomes lēmumu izslēgti no lat­vieSu
tautas kopības, jo pēc vairāk­kārtējiem
U7^'cinājum«em k-^fēgoris-kl
atte'^-"5'?s maksāt tautas kopībai
ncdivu.
saime šai dienā godināja ģimeni, at"
cerējās sirmo latvju māmuļu, bet
klusa bija veco ļaužu mītne Spāken-bergā,
kur vēl mīt ap 150 mūsu ve­cās
paaudzes pārstāvju, sirmas mā­muļas
un ved tēvi.
Gribētos jautāt mūsu trimdas sa*
biedriskajiem un gara darbiniekiem,
— vai tiešām angļu joslā jau visi izce-ojuši?
Vai tiešām nebija nevioia,
cas varētu teikt pāris vārdu šiem
sirmgalvjiem ~ tos spēcināt viņu
dzīves vakarā? Jau vairāk nekā
kopš mēneša ari mācītājs atstājis
Spākenl>ergu. tikai asais Holštelnas
vējš gaudo ap baraku stūriem un
plosa veco ļaužu jau tā sasāpējušās
sirdis.
KĀ SAGLĀBT GRĀMATU TIRGU
Izceļošanas dēļ tagad sākusies jo
plaša savstarpēja norēķināšanās grā­matnieku
vidū. Bieži atklājas, ka
parādnieks nupat kā aizceļojis, tt*
stādams visas saistības nenokārtotas.
Sim ļaunumam tik plašai saknes,
ka daudlzi detušie baidtts turp*
māk grSmatas bez tūlītējai tamak-sas
komisijā dot, bet tā kā mazā­kiem
griimatu galdiem nav brivu lī­dzekļu,
\Aā tie paliek neapgādāti ar
jaunāko literatūru, un pircējam
trūkst labvēles. Ari dažas nometņu
komitejas grēko, ziņodamas, ka grā-matniekii
jau prom, lai gan patie­sībā
ir vēl nometnē.
Lai panāktu uzlabojumu, būtu vē-lanui.
ka nometņu komitejas pēc kā­da
izdevēja vai grāmatnieka lūguma
apliecinātu tā godīgumu un neļautu
tam izceļot, atstājot parādus. Tā
grāmatu tirgu vēl varētu saglābt kā­dam
lailcam Hdzšinējos apmēix)s.
Andr. Oioli^ Eitinā
JAUNAS CERĪBAS GRŪTI
IZVIETpJAāCEM
Lai labāk iepazīstinātu rietum­valstis
ar griiti izvietojamo DP prob-
^ u un rastu pēdējiem jaunas izce­ļošais
tespējas, IRO galvenās mīt­nes
Zenēvā informādjas dala uzsā-
Kusi OTļMTģisku propagandas akdju-
Tās le^aTM ari Gautingas IRO tbc
«anatorijļā šinīs dienās uzņēma filmu
par padentu drivl un ārstēSanu. FU-mu
paredzams rādīt vairākās rietu­mu
valstis, lai tās ieinteresētu par
slimo un- invalidu Ukleni. Uzņēma
ari latvi<?šu pr?"-^-
kur
1».
lētttātf
Wnexikš9^
y^ Uti I t »™
niujlem «f«^
Vēstule n
Soi
Sajūta, )aA .
ddvi Somlji V
tiem tautiešiem,
divbdami Udz
lielajš Kemi '
mBiinfiJlei? ^
kontaktu, Jo, | l
latviešu iiltpat
fi$ un bargii
Uet ieēdas ~
lelz ari pie ffl
laris — to» ,
jau itrādft ai^^ls;
Somu vidil
Iegūt nav i»
mes storitis
Ubi vēl ka
te pagš}a mii
redzčj&n '
lupatu'un
tfmadoftIM
me mŗ MelĶ uo
nlftiem, tomli t
M apbrīnoju i
Ju. •
Kā ņiinēlu. ^
daudzi toties ai«.
dzajiem kontakti;
mūnlstisld nor^
kiem par polli
Tunāt sav letd
Pietniargumeni
tu lekiltši '
M kot„.
Kesea ,
kldu augitfikai
nieku. Us jautā
Jai nedraud tids'
'tiem PSRS lai
ttšca to,.bet
ie«P«Jams, ,
J« ir psrh
un ari
rrJJ «»8ddU - '
nieki iS^na
maiji,