Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1950

              trauks britu kolo-piml
kaira ipu
110 I Ķ ^^
-.«šasu A^otu, kas
^ trīs čļBchu
# W 84 pa^a^
"^^ejgi tuvums
tefac-_ ^^^^
.kara tiesai
noairšala
ļNot tik apē-pvīd
uzclŗo-
Ibceklia Fe«
l«tti amerikāņu
pinfijusl ASV
*r«gā,
ptBfia algu
ba laika ncwr-judes
visa
Deu«
idjuno
flricldentoi
re*
m izīd-lā.
Ma-ižmēģi"*
Itus, k^
Ame-
^gabalā iz<*
hoskaldro-vai
viņu
far, pielietot
faiievu in-i
viii Bal-
'izalciiiā-un
radara
tu Idma*
imltātlem.
kas
^i^buiib-
•ruņots, bet
aparS-bei
bdja no-
0 lidošanas
tilcfeo ^ ,
ijfo nav t»^
ai . trOkst
«oijas, kii»
;^ienigiP^
V ka lidma-
' ^ unpa-
« . . ^ WJa
iznicinātat
^^»!bu ita-idājuši
trīs
as zoolo-dzivniekl
gjivu ba-
» pa vār-libas
ci^l
devaa^
^ bet tre-romantifi-tjo
paricu^
un noga-
:o dārzu,
visa
LATVU
Latvian New8paper
Publlsbed undet eucoM Clvtj
Alfai» DivtBioD AutborlsatlOD
Number UNDP 196. Publisher
and Edltor: Valdemārs Lam-sergs
E0ilnKen/N Brelte Stt
Printer: Uo^ebeuer &
inmer Ludwtg8bur:f. KOrner-ttr.
16 Published twlce weekly
Clrculatloo liooa
LATVIAN NEWSPAreR
Ni*. S6 (SSO)
TreSdien, 1950. g. 10. maiji
Iznia creftdlenis an «estoienai
lidevēji: L«tvie»u Centrtli Ko
mtte}» Galvenai» redaktori: V
Lambergs: calvena redaktora
vietntelis M CuUUa Rt>dak>
torl- A Bolftteins. J Jēkab-
9ons, B Ķisells t Raisters
L Svaros Au$trauias redak
Cllaš vad A Smits (Lawle>
Bouse Canberra A C T
AustraUa) Redakcijas adrtse;
EssltngenN Bre te SU
telefo»»* 171»
EMIGRĀCIJA GALĪGI IZBEIGSIES PĒC 9 MĒNEŠIEM
Divas galvenās iespējas izceļot
izredzes palicējiem
Kādas
LCP 17. sesijas Eslingena gaita un lēmumi
LCP 17. sesija priekšsēža J. Celma vadībā notika
6. un 7. maijā Eslingena un uz to bija ieradušies 19
LCP locekli, kuriem otrā dienā vēl pievienojās V.
Skaistlauks, kas patlaban slimo. Izceļojušos LCP lo­cekļus
aizstāja kandidāti, izņemot Bavārijas apgabalu,
kur kandidātu skaits jau izsmelts, bet iztrūka V. Ja-nums
un A. Ozoliņš. Darba kārtībā sesija pārrunāja
LCP un LCK darbību, Vācijā paliekošo aprūpi, tālā­kās
emigrācijas, izglītības un kultiīras uc. jautājumus,
apmainoties informācijām un ierosinājumiem un pie­ņemot
lēmumus lietās, kuru noteikšana mūsu pašu
ziņā. Konstatēja, ka LCK darbība pēdējā laikā bijusi
,|oti spraiga un izpaudusies sevišķi izceļošanas iespēju
pavēršanā iespējami lielākam tautiešu skaitam un Vā­cijā
paliekošo likteņa un aprūpes skaidrošanā^ kas ar
vēl lielāku enerģiju turpināsies. Sai sesijā tika pār­baudīta
arī LCP uzticība savam izpildorgānam un īpašā
uzticības votumā LCK saņēma 15 par balsis. Taupības
nolūkā samazināja LCK budžetu un štatus, izceļojušos
neaizstājot ar jauiiem darbiniekiem.
Sesija noritēja lielā vienprātībā, kas izpaudās visos
pieņemtajos lēmumos. Debates ritēja lietišķi un lie-tišķa
bi.m arī kritika, ar kādu LCP locek|i pieskārās
LCK un citu institūtu un pasākumu darbībai. Sajā sa­karā
izteikts daudz konkrētu ierosinājumu un jautā­jumu,
kas paliek LCK turpmākā nokārtošanā un no­skaidrošanā.
Lai gan LCK budžeti pastaivīgi samazinās
un darbinieku skaits saplok, augstākais pārstāvības
orgāns trimdā darbu var turpināt ar nemazinātu ener­ģiju
un to novadīt līdz laikam, kad LCP un LCK viea
varēs stāties kāda cita centrāla organizācija ārpus
Vācijas.
Svarīgo konferenču nedēla
Londona sākusies
PIRMAIS PANĀKUMS-- ASV militSra
un saimnieciska palidziba Indoķīnai
Parise (F). — Prezidenta Trūmena privātajā lidmašīnā Indepen-dence
svētdienas priekšpusdienā Parīzē ieradās Savienoto valstu ārlietu
ministrs Dīns Eče«(^, lai sāktu svarīgo konferenču posmu, kas pēc no­vērotāju
domām var radīt pikiīgi jaunu pagriezienu visā lldtlinēji
brīvo demokrātija politikā. Pēc īsas atpūtas Ečesons ASV vēstniecībā
tūlīt sāka apspriedes ar saviem padomdevējienu Pirmdien gandrls visu
dienn viņš konferēja ar Francijas ārlietu ministru Sūmanu. So apspriedi
pārtnmca vienīgi us pāris stundām, jo Ečesons bija ielūgts pusdienās
pie ministru prezidenta Bida Jau otrdien ASV ārlietu ministrs iiiidoja
ua LcAdonu, lai turpināta konferendar Bevinu.
- Sesiju ar uzrunu atklāj LCP priekš­sēdis
J. Celms, atzīmēdams, ka trim­dinieku
saime Vācijā šodien iet lik­vidācijas
ceļu un var rēķināties, ka
nākošā sesija varbūt vairs nevarēs
sanākt LCP un LCK locekļi izklīst,
clarbinieki aizbrauc, sašaurinās lī­dzekļi.
Tomēr ticība paveiktā darba
turpinājumam jāsaglabā, kaut arī
līdz pat šim brīdim vēl nav izdevies
atrast LCP un LCK mantinieci ārpus
Vācijas. Piecos gados šeit padarīts
daudz svētīga darba, kas nedrīkst
pārtrūkt. To lai ilustrē kaut vai LCK
archīvs, kurā nemitīgi plūst klāt ma­teriāli,
centrālā kartotēka prasa jau­nus
darba un dzīves apstākļus, jāsa­dala
LCK savākto grāmatu krājums,
kas viss prasa līdzekļus, kādus Vā-djā
vairs nevaram'^ot. Iespēju ro­bežās
tomēr darbs tiek turpināts, lai
cīņa par trimdas kopības saglabāša­nu
un Latvijas atjaunotni neapstā­tos.
Uzrunu nobeidz kopēji nodziedātā
Latvijas himna Pēc priekšsēža aici­nājuma
LCP īsā klusuma brīdi go­dina
mūžībā aizgājušos LCK locek­ļus
— Jāni Miezi un Oskaru Siktā-ru.
Eslingenas kolonijas vārdā svei­cienus
nodod padomes priekšsēdis
K. Kalniņš, izteikdams pārliecību, ka
sesija noritēs vienprātības garā un
tādējādi nepaliks bez morālas ietek­mes
tautiešos.
Stājoties pie darba kārtības, LCP
vispirms noklausās mandātu komisi­jas
ziņojumu. No mandāta atteicies
R. Osis, kura vietā nāk A. Vanags,
izceļojušā T Silkalna vietā prof. M.
Eglītis, bet J. Poruka vietā kandi­dātu
vairs nav. Dānijas tautliešu pār­stāvim
A. Āboliņam LAD pagarinā­jusi
pilnvaru, ko apstiprina, bet bez
balstiesībām pielaiž BSP pārstāvi T.
Erdmani-Endziņu, pfretestības kustī­bas
apv. pārst. A. Nepartu, latv.
sporta pārstāvi trimdā A. Celmu un
ABN pārstāvi J. Rītiņu.
Dīnu Ečesonu Vašingtonas lidlau­kā
personīgi izvadīja prezidents Trū-mens,
novēlēdams labas sekmes sva­rīgajās
kcmferencēs un izteikdams
Sasuiums rietumu pasaule par vācu
gūstekņu likteni Padomju savienība
TASS paziņo, ka atlaidis tikai 14 „8limniekus"
9. maija Bonna sak apspriest
vācu DP lilcumu
. īsu ziņojumu par LCP prezidija
darbību sniedz J. Celms, bet par
LCK un BCP darbību ziņo LCK
priekšsēdis H. Klarks un BCP loc.
A. Trapāns. H Klarks norāda, ka zi­ņojumi
par LCK darou kārtēji pub­licēti
presē, tāipec šoreiz jāapstājas
tikai pie 3 svarīgākajiem jautāju­miem.
Bij. karavīru izceļošanā uz
ASV šobrīd situācija tāda, ka galī­gais
lēmunis sagaidāms vīisā difi-zumā,'
šķiet, tūlīt pēc jaunā DP l i ­kuma
teksta saskaņošanas uii parak­stīšanas.
Pēc dažām ziņām jautā­jums
jau izšķirts pozitīvi, un baltie­šu
bij. karavīri varēs ieceļot ASV.
Tālāk nav tikuši arī ungāri, kaut
gan DP komisija ziņoja jau pirms
pāris mēnešiem, ka viņu bij. kara­vīru
jautājuTns noskaidrots un katru
gadījumu izlems individuāli. Praksē
tomēr līdz šim nekas nav grozījies.
LCK no savas puses darījusi iespē­jamo
IRO un attiecīgo ASV iestāžu
informēšanā šajā jautājumā, bet,
domājams, ka izšķiršanos tur aizka­vēja
ciņa par un pret DP likuma
papildinājumiem. Līdzšinējās ieceļo­šanas
gaitas un procesa trūkumus iz­mantoja
likuma pretinieki, un dzir­dēts
arī, ka no 130.000 ieceļotājiem
77 personas tikšot sūtītas atpakaļ kā
nepareizi ielaistas.
Emigrācijas jautājumā LCK daudz
pūļu pielikusi cīņai pret denunciā­cijām,
kur skaidroti daudzi indivi­duāli
gadījumi un pierādītas kļū­das,
ka dažs labs izceļošanas kandi­dāts
samainitsi ar personām, kas šo­brīd
atrodas Latvijā Tāpat atklā­jies,
ka daža iestāde nav zinājusi,
ka pastāvējis Kurzemes cietoksnis,
no kura cilvēki uz Vāciju varēja iz­braukt
pa jūru vēl tad, kad visi ce­ļi
bija nogriezti. Denunciāciju dēļ
noraidītajiem jāievēro, ka svarīgi
iesniegt pārsūdzības, kuru virziens
jālūko izlobīt no iepriekšējo iztauju
materiāla Tāp^t svarīgi ir liecinie­ki,
kas izceļotāju pazīst jau no Lat­vijas.
Par Vācijā palicējiem LCK centu­sies
izdibināt IRO, augsto komisāru
un vācu iestāžu plānus, bet noteik-
(Turpinājums 4. Ipp.).
streiks Somija
beidzies
Helsinki (Is), — Somijas dzelzceļ­nieku
streiks, kas ilga 6 dienas un
draudēja izvērsties katastrofāls,
pirmdien beidzies. BBC pirmdien
ziņoja, ka ]au svētdienas va­karā
valdībai izdevās vienoties ar
strādnieku pārstāvjiem. Starpnie­cību
bija uzņēmies agrākais ministru
prezidents Fāgerholms, kas kabineta
vārdā apsolīja paaugstināt strādnie­kiem
algas par 15 oroc. Turpmākie
algas paaugstinājumi sekos, dzīves
dārdzībai pārsniedzot zināmu līmeni.
itā zināms, streiku sāka somu lo­komotīvju
vadītāji un streikotāju
skaits jau otrā dienā sasniedza 14.000.
Kad Somijas valdība izsludināja lo­komotīvju
vadītāju mobilizāciju un
pakļaušanu militārai disciplīnai,
streikotājiem pievienojās arī dzelz­ceļu
personāls. Streika laikā bija
prātrūkuši arī Somijas reparācija
sūtījumi Pad. savienībai.
Bonna (J). — Ārkārtīgu satrau­kumu
visā Vācijā radījis Padomju
savienības oficiālais paziņojams, ta
PSRS jau atbrīvojusi visus y|oa J^aŗa
gūstekņus, Izņemot pavisam niecīgu
grupu. Sis paziņojums izraisījis a3u
kritiku arī citu rietumvalstu presē
un politiskajās aprindās. Paziņo­jums
nāk no oficiālās krievu TASS
aģentūras, un to pag. ceturtdienas
vakara īsi pirms pusnakts pārraidīja
Maskavas radiofons.
TASSa ziņojumā teikts, ka kopS
Vācijas kapitulācijas no Padomju
savienības mājās atlaisti 1.939.063
vācu gūstekņi 9717 gūstekņi esot
notiesāti „par smagiem kapa nozie­gumiem",
un pret 3815 gūstekņiem
pašlaik notiekot izmeklēšana. Tikko
uz Vāciju esot atgriezusies pēdējā
kara gūstekņu grupa — 17.538 vīri.
14 gūstekņiem vēl kādu laiku jāpa-liekot
Pad. savienībā ^slimības dēļ",
bet tos atbrīvošot tūliņ pēc veselības
stāvokļa uzlabošanās.
Jau otrā dienā pēc šī dīvainā pa­domju
paziņojuma Rietumvācijas
parlaments Bonnā sanāca uz dra­matisku
sēdi, kuras gaitā kanclers
Dr. Adenauers oficiāli deklarēja, ka
TASSa aģentūras minētie skaitļi par
vācu gūstekņu atbrīvošanu nekādā
ziņā neatbilst patiesībai. Rietum­vācijas
valdība „cilvēclbas vārdā"
publicēja aicinājumu visai pasaules
atklātībai un arī PSRS valdībai —
sniegt informāciju par to pusotra
miljona vāciešu likteni, kas pēc
dažām vācu aplēsēm vēl joprojām
atrodas Padomju sa\aenlbā. Sim
valdības aicinājumam pievienojās
visas Rietumvācijas parlamenta
frakcijas, izņemot komunistus. Visu
vadošo vācu politiķu un preses vie­doklis
vienbalsīgi pauž sašutumu par
Padomju savienības rīcības necil-
• vēcību un melīgumu.
Pēc vācu sociāldemokrātu partijas
datiem, ko uzskata par relatīvi vis­precīzākajiem,
Padomju savienībā
vēl jtrodas vismaz 500.000 vācu kara
ģdstekņu,'ii50.{K)0 civilo Intemēto un
90.000 slevieSu. Ar! no tikko atlaisto
gūstekņu liecībānfi spriežams, ka pa­domju
nometnēs vēļ arvien atrodas
desmitiem tūkstošiem vāciešu. So-
([TurpinSjums 8. Ipp.).
Baltiešu iznicinataiiem iasanem sods
Vašingtona (J). — Savienoto val­stu
galvaspilsētas lielākais vakara
laikraksts The Evening Star šajās
dienās veltījis garāku ievadrakstu
Baltijas valstu un tautu liktenim
boļševiku okupācijas jūgā. Ievad­rakstam
likts virsraksts „Noziegums
pret baltiešiem" un tajā koncentrētā
veidā attēlota Latvijas, Lietuvas un
Igaunijas pēdējo gadu traģēdija.
„Lai gan brīvā pasaule nav atzinusi
šo valstu aneksiju," starp citu raksta
amerikāņu laikraksta ievadnieks.
„šīs tris valstis ir nežēlīgi apspiestas,
it īpaši sakarā ar milzīgu padomju
militāro bažu ierīkošanu visā šai
apgabalā. Pēc ticamām ziņām no
Berlīnes pašlaik sākušās jaunas in­tensīvas
igauņu, latviešu un lietu­viešu
deportācijas. Var rēķināt, ka
apm. 1,6 milj. šo zemju iedzīvotāju
ir jau nogādāti uz vergu darba no­metnēm
Sibīrijā un pārējā Padomju
savienībā. Ar šiem cilvēkiem Krem­lis
apietas kā ar mājkusioņiem. De­portējamos
aizved dažu stundu lai­kā,
ļaujot ņemt līdzi tikai tik daudz
mantu, cik var panest uz muguras."
The Evenmg Star vēlreiz atgādina
arī amerikāņu flotes lidmašīnas no­triekšanu
un krievu medibas pēc
zviedru kuģiem, norādot, ka visi šie
notikumi arvien skaidrāk liecina par
padomju nodomu sistemātiskā un
brutālā kārtā pārvērst Baltijas jūru
par padoniju ezeru. „Pāri visām lie­tām
jāievēro," teikts ievadraksta no­beigumā,
,.ka krievu rīcība pret
igauņiem latviešiem un lietuviešiem
ir k\^alifieejama par briesmīgu no­ziegumu
pret cilvēcību. Vienā vai
otrā veidā kādu dienu noziedznie­kiem
būs jāsaņem par to sods."
Malana ierosinājis
Dieovidafrikas paktu
KapŠtate (D). — Dienvidafrikas
ūnijas prezidents Mal|ns pagājušās
nedēļas beigās sniegtajā intervijā
ierosināja Dienvidafrikas paktu pēc
Atlantika apvienības parauga, lai cī­nītos
pn^t komunisma ekspansiju.
Ministru prejddents pasvītroja, ka
Dienvidafrikas ūnija gatava atbalstīt
savus kaimiņus politiski, saimnie­ciski
un stratēģiski, tā nodrošinot
Rietumeiiropas civilizāciju Āfrikas
kontinenta. Kāds žurnālists Mala-nam
jaultāja, vai ūnija nepiecieša­mības
gadījuma nenodos savus at­balsta
punktus ASV un Lielbritāni­jai.
Ministru prezidents uz šo jau­tājumu
tieši neatbildēja, bet pasvīt­roja,
ka viņš ļoti labi izprot Labo
cerību raga stratēģisko nozīmi, un
ka briesmu bridi sadarbība ar abām
lielvalstīm nestu augļus abām pu­sēm.
Vai nczelastiba kritis
- V
an Kirchcnsteins?
Hamboriŗa (D). — Britu licencē­tais
laikraksts Die Welt, atsaucoties
uz sava Stokholmas korespondenta
informāciju, ziņo, ka tīrīšanas skā­rušas
ari Padomju Latvijas valsts
pre7identu profesoru Augustu Kir-chenšteinu.
70 gadu vecais profesors
pagājušā gada novembrī devies uz
Maskavu un kopš tā laika pilnīgi
pazudis no atklātības. Laikraksts
piebilst, ka valdības funkcijas Kir-chenšteina
vietā tagad praktiski iz­pilda
komunistu partijas ģenerāl­sekretārs
Upitis. Die Welt tālāk
raksta, ka profesors Kirchenšteins
1940. g. ievēlēts par valsts preziden­tu
tikai tāpēc, ka emigrācijā Šveicē
dzīvojis kopā ar Ļeņinu un ar viņu
sadraudzējies. Kirchenšteinam krie­vi
piedēvējuši „pilsonisko nacionā­lismu".
Tīrīšanām par upuri esot
krituši ari vairāki latvi^u komu­nistu
partija? sekretāri, kuru vārdus
laikraksta tomēr nemin. Atbildību
par šo informāciju atstājam Die
Welt. Līdz šim nav bijis tādas in­formācijas,
ka latviešu komunistu
partijas ģenerālsekretārs būtu UpI-tis.
Iespējams, ka laikraksts sajau­cis
viņu ar rakstnieku Upīti.
cerību, ka tās stiprinās pasaulei
nueru. Pirms došanās uz Eiropu
ASV ārlietu minstrs publicēja dekla­rāciju,
aicinādams brivās tautas sa­slēgties
ciešāk, lai varētu statiet
pretim draudīgajam komunismam.
Kad Independence bija nolaidusies
Parīzes lidlaukā, Eēesonu ielenca
liels pulks žurnālistu, kas vēlējās
zināt, par ko ārlietu ministrs Lon­donā
spriedis. F^esons paskaidroja,
ka trīs ārlietu ministru konference
aptvers pasaules svarīgākās politis­kās
problēmas, kamēr Atlantika
pakta padome aprobežosies vienīgi
ar aizsardzības jautājumiem Atlan­tijas
okeāna telpā.
Parīzes apspriedēs pirmdien pie­dalījās
ar' franču augstais komlsfirt
Fransi^-Ponsē, ASV vēstni^s Fran­cijā
D. Brjūss, Eiropas lietu ārlietu
viceminlstr^ Perkins, speciālais piln­varotais
FUips Džesup», Krievijai
lietu eksperts Carlss Bolens un re­publikāņu
partijas padomnieks Džona
Kūpers. Pēcpusdienas sarunās pie­dalījās
arī Džons Mekklojs un Eiro­pas
palīdzības pilnvarotais Evereli
Herimens.
Nozīmīgākā vienošanās Parīzē pa­nākta
palīdzības Jautājumā Indoķī­nai.
ASV pirmo reizi oficiāli uzņē­mās
pienākumu atbalstīt Indoķīnai
ciņu pret komunisma briesmām ar
militāru apgādi un saimniecisku pa­līdzību.
Ārlietu ministrs Ečesons pre­ses
pārstāvjiem paskaidrojis, ka
franču Indoķīna nekavējoties sa­ņems
no ASV saimniecisku un mili­tāru
palīdzību. Par palīdzības ap­mēriem
ministrs nav izteicies. Fran­ču
presei no Vašingtonas kļuvis Jau
zināms, ka Jau tuvāko 24 stundu lai­kā
paziņos pirmo militārās palīdzī­bas
piešķiršanu Indoķīnai 15 mllj.
dol. apmērā. Publicētajā komunikē
teikts, ka Savienotās valstis pārlie­cinātas,
ka amerikāņi „var palīdzēt
un tiem Jāpalīdz" Francijai Vietna-mas
cīņā pret komunismu.
Kaut ari oficiālajos pazlņojumoi
par Parīzē apspriestajām problēmām
galvenā vieta ierādīta Indoķīnai, ne
mazāka uzmanība abu ārlietu minis­tru
apspriedēs veltīta Vācijai. UP
ziņo, ka pēc informācijas, kas sa­ņemta
no franču valdības aprindām,
ārlietu ministrs Sūmans pievienojies
ASV viedoklim, ka Vācijai praktiski
Jāļauj brīvas rokas iekšpolitiskos un
(Turpinājums 8. Ipp.).
Vairs nebūs simetrijas
zvaigzpotaja karoga
Ņujorka (EK). ASV zvaigž-notā
karoga 48 zvaigznes, kas
katra apzīmē savu štatu, drīzu­mā
papildinās . ar 2 Jaunām, Jo
Aļaskas un Havajas atzīšana par
pilntiesīgiem štatiem, ir vairs tikli
laika jautājums. Jauno zvaigžņu
iezīmēšana karogā tomēr rada grū­tības,
Jo, izjaucot līdzšmējo simet­risko
grupējumu 6X8, neviens no
jaunajiem projektiem nav atradis
simpātijas. Aļa-ska ar 1,32 milj. kv.
km platības ziņā nobīdīs otrā vietā
līdz šim lielāko štatu Teksasu. Ha-vaja
būs pirmais Amerikas štats ar
krāsaino pārsvaru. Balto tur ir tikai
kāda trešdaļa. Ari Portoriko un
Dirginu salas labprāt vēlētos ie­spraust
savas zvaigznes amerikāņu
karogā, taču Va.^ingtonas politiķi un
stratēģi šo vēlēšanos liekas tik drīz
izpildīt neņemsies.