1950-05-10-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Miii M l l I mi; MKf taiki ir « i t TrdSdtten, 1950. g. 10. malJS Nt. 86 (380) 1950. g. 10. maijā Ar Mora ptrakito n$ tntctfitem pi-lakttStajot rtkatot tit«ilrtit domāt nav katri lU^l retfakciias tfomat. KURZEIVIES PIEMINĒŠANA Pied gadi fdzgājvši, kopft 1945. g. 8, maija kapitulddjas zieie|l aļ^tā-dinaja rietumu un austrumu kara latus tm Krem}a lanfares pasludi-aija miljontem jaunu vergu savai Isilcibaft valstij pievi^ootus» ka$ vēl Očz lai dienai ^kainās mantijās ar mlruik) m dzivo ēnām defilē ga-ŗftm vienmēr svaigām smiltīm no-kakitam austrumu ēnotam. Pieci gadi ar dzelk^em im rūsainām krāraiatSim pārzēlu^i pāri Kurzemes 2945. g. 8. maija pastarai dienai, kad krjīta pēdlējaia Latvijai zemes stūris, m kura latvie^ karavīri un tauta toēja savu pēdējo svēto vakarēdienu » fvaidita tādai augšāmcelšanās Ucibal, kāda izrīko cauri dzīviem tm kritušiem gadu simtos reizL Kurzemes ticiba bija un ir tā pati mUjODU apspiesto taisnā ticēšana, us kurai ftodi^ atpestīšanas gaidu tetvlda un i^ios sakritušu vaigu at* dm iailcinātās tauti» gājiens un iauDS aiuf trumu gūsteknis — kā va^ ktt ffigūatiits. Mūsu Kurzemes ticība sav dliUnāta tikai uz gadiem, t i kai m i^rkstiem taustāmām reālitā-iSm, tā niav mērojama tikai'politiķa ticBiomāniĻ bet Hdzināma tautas mū-iam » kura nolikumu nezinām un i l gumu neM^aram mērot KunenJie cīnās tālšk, dzirdama, ļiHami» m apklusušiem karotājiem Oivei vā]^ kas reiz nebēdīgi cirtās pakaļ UMļa» karogam, lai to tagad ifMLiIliu aizsaules laukos, jundot otļu tām latviešu karavānām, kas ttt «imoiftlgl rietumu pasaulē izgā- Juiai saviis saglabāšanas cīņā, tikai vslindi liemlnot Kurzemes kaŗavl- PIĻ Im ittvos ierakumos ieaudzis Mļāja ceļus latviešu pulkiem uz llotumieni, lid tur iedegtos latviešu tautas briesmu uguni& Vn tāb)s picmieŗu ceļos, kur jau m i ^ spšru svētkus ar vainagu — gribas pasacīt: pieminiet, pieminiet Kiirzemd, lai vlņiss ticība ņem mā-ik vf.^ā, kas paguris. Kur-dzlvo savos kritušos karotajos, lopavasar zāle pārgājusi jau reid parit savos arājos, cik iitt to vairs tur paUds — kas vēl pē- Ijā dieitā kgāja laukos ^ sētuvi isrniātljas ordu p r i ^ apziņā-ies: tautu nevar pārosit kfi puķu podu nedz ē ? i l ū r ā m , n e d z sau^ t m kājām izvest cauri Bonnas valdibn sak apspriest DPliknmu Jāizveido neiciotienes mocība visos emigrocicis zemes LCK KOPSEDES LĒMUMI UN ATZINUMIf LCK kopsēdē S. maUā EsUngenā apsprieda J^tajumos par VācUž palicējiem. Jaimaioes izgUtibas iespē- ^ un veldnišaoa, ki ar! par satm-niedsko stavokU un latviešu sporta turpmākam izredzēm. Kopsēdi atklājot, priekšsēdis H. Klarks dņoja, ka ti ir jubilejas sēde — 100. pēc ikalta. Sēdes ievadījumā LCK locekļi ar piecelšanoas godināja aizsaulē aizgājušā bij. LCK vicepriekšsēža un BCP k>cd4a J. Mieža un bij. LCK pārstāvja Austrijā O. Siktara pie-miņiL Par Vācijā palicēju jautājumu ziņoja H. Klarks, norādot, ka DP nodošana vācu saimniecībā, kas notiek jau britu joslā, tuvākā laikā sāksies arī amerikāņu joslā. Vācu zemju valdības negrib Vācijā palicējiem DP piešķirt visas vācu bēgļu priekšrocības, bet augstie komisāri ieskata, ka DP bēgļiem šis priekšrocības jādod. 9. maijā Bonnas valdība sāk apspriest jauno DP likumu, un sakarā ar to attiecīgajām iestādēm iesniegts BCP Ierosinājumu projekts DP likuma ia^trādāšanaL Izglītības jautājumos referēja V. Māikalns, un LCK atdna, ka izveidojama neklātienes mācība katrā emigrācijas zemē. Sis darbs jāsāk, griežoties ar ierosinājumiem pie aizbraukušajiem izcilākajiem paidago-giem. Jāiespiež no jauna Ceļa maize, kas Ir laba viela neklātienes mācībai Neklātienes mācības priekšmetos jāietilpina latviešu valoda, Latvijas vēsture un ģeogrāfija, attiecīgi pārstrādājot Sājos priekšmetos tau^kolu programmas. Tāpat neklātienes mācībai loti piemēroti Latvijā iespiestie vēsturiskie raksti, ko vēlams izdot atsevišķā brošūrā. Ziņojumā par saimniecisko stāvokli J. Niedra konstatēja, ka, nometnēm likvidējoties, LCK t i ^ nodots daudz mantu — mēbeles, darbnīcu iekārtas uc. —, ko izlietos Vācijā paliekošo tautiešu dzīves standarta oeilšanai. LCK sporta vadītājs A. Celms ziņoja, ka izraudzīti pārstāvji visās ! zemēs, kuri turpinās fiziskās audzināšanas veidošanu emigrācijā. Anglijā sūtņa K. Zariņa protekcijā paredzēs rīkot latviešu sportistu sa-nāksnd np Eiropas zemēm,, pie kam delegāti ho Eiropas uz īpaša pilnvarojuma varēs pārstāvēt ari latviešu sportistus tālākās zemēs. Tādā veidā būs iespējams noteikt vadlīnijas latviešu sportia;tiem v ^ pasaulē. Sakarā ar LCK JuridiskSs nozares vadītāja M, Bērziņa izceļošanu 6o lietu turpmāko kārtošanu uzdeva vicepriekšsēdim mag. iur. V. Lam-bergam Kopsēdē, ko vadīja H. Klarks, piedalījās J. Celms, V. Lambergs, A Trapāns. P. Greizis, J. Niedra, K. Lobe, A- Kripēns, V. Māikalns, P. Starcs, R. Kukainis, A. AboHņš, S i ļ Jaudzems, A. Steinh^irds, A. Krūms i un J. Krūmiņš, (in) V Pormoinos Austriļos lotviesu porstovlbo Miruša zv. adv. Osikara Siktara , vietā par Austrijas latviešu pārstāvja pagaidu vietnieku Ievēlēts DV Austrijas nodaļas pidekšniēks A. Eglltis, bet par LSK pilnvarnieku \m LPF pārstāvi Eduards Stiglics, abi Glazenbachas nometnē pie Zalcbur-gas. Nelaiķis Oskars Siktars m pēdējo dusu Zalcburgas komunālkapoe izva- . dits 28. aprīli, atvadoties Glazenbachas n(imetnes un latviešu organizāciju pārstāvjiem. , Nāvei pScSņi 1907. g. 9. maijā Sēļu pagastā dzimušo sabiedrisko darbinienku aizraujot veļu valMI, Austrijas tautiešiem pietrūkst viņa padoma un pieredzes sadarbībā ar daudzu tautību pārstāvjiem un iestaipu vadītājiem, ko viņš prata uzturēt ar savu takta pilno, mierīgo un tomēr noteikto stāju. Nelaiķis atstāj sievu un divas meitenītes. Heilbronas konfliktā vajadzīga vispusīga izmeklēšana JKO NU m BRAUKSIT PIE SASALUŠA LiĶA . . SAKA ĀRSTE MIRUŠA BERNA MATKI - DIREKTORS Dr. FlSERS BAIDĀS NO PRE2^ - Dr. STEINEGERES-LINDES PATLABAN SLMNlCA VAIRS NAV Latvijas pārstāvis zino par apstaldiem Heilbronas sanatorija ARI FRANCIJA GRIB UZŅEMT VECOS ĻAUDIS Pēc Ilgākām sarunām ar franču valdības pārstāvjiem panākta vienošanās, ka ari Francija uzņems dalu veco DP, un britu Joslas nometņu birojos Jau uzsākta kfindidātu reģistrācija. Uzņemšanas noteikumi tomēr ierobežoti ar nosacījumu, ka franču veco laužu mītnēs novietojamiem DP jābūt katoļticīgiem. Neuzņems invalidus im personas, kas pašas sevi nespēj apkopt Vietas mītnēm vēl nav izraudātas, bet xiz-ņemamo vecums noteikts sākot ar 60 g. Sā f i ķ i r t i s m ū d e ņ i em s «Itiii t ē v z e m i" tin tiCb kas pēdējā stundā atkāpās to Ks i»(ie% pfirQ>ēka atdzīti ūdeni «-* itai|;ā, Kuraemes briesmu gaigalu mvU dvēselēs dzirdēdami nomodā un murgos, nesaraujami savienoti ar lo laiku, kas apbedījis z l - nimus un nezināmus kurzemni^cus, teredzļ^ pārlaielgus mocekļus, — |an karavīrus, ^niekus, mātes, sievas un Jaunavas. Tikai šodien rietumi sāk atjēgties lavā lielākajā SI gadu simta maldā komCbnismā, kaut mdijoniem tas lau nozīmējis verdzību un karātavas im Ka^jitolu acu priekšā lēnām ikaldrojas Eiropas visasiņainākā inriekšposteņa — Baltijas vaigs! Kur iodlsn stāvētu NKVD vandalis un barbars — vM tā robeža būtu Elba, Jebšu Lamanžs, Ja Kurzeme cietoksnis visupēdējals nesalauztu im nesaistīta desmitiem krievu divīziju, pu to derētu padomāt ari tiem, kas ibdlm valda Berlīnes rietumos. Tik dk b i ^ pats Kurzemes Uktenis tu- Ifjās kā matā piesiets» viens vienīgs pārrāvums uz jūru būtu izšķīris visu to cerības — kas šodi^ tUc pašapmierināti sēd Sl^dināvijā, vienīgās briesmas saredzēdami vācu žandarmos un laivās pS^ jūr^ Pieminiet Ziemsvētku kauju pie Jāņukroga, kaut šo vienu pa.Au, kas pmudēta apzīmogotu v i ^ Kurzemes Mkteni un daudz tūkstošu no mtuns šodien nestaigātu brivos pasaules ceļos. Pieminiet nepien^niet ari bez )ums ieies aizmūžos Kurzemes leģenda, kur bieži kopā izkāpa jauns nerlškops, Nāves sala, Tlreļpurvs. Sl laika piemiņai top rakstu un liecību krājums Kurzeme ar visu, kas Ks dienas raksturoja ar tikai leģendu varonībā, bet ari atsedzot aizmuguri un cilvēkus tajā. P i e c o s gados no KurzW« mes i z k ļ u v u š ā s v ē s - t u ī e s , l i e c ī b a s , ziņojumi, visi i z ^ c i ^ vienā teikuma: „glā- \ b i s t mūs, i e k a m s nav par f i 1 a - Visa Latvija galda un šo pavasari v«irāk vēl kā citus. Jo \nsa tautu dadvIlMi l&ta uz ^audrākā naža «suma. G l a b ā j i e t sevi tēv-t e m e l — bet d a r i e t to n e a t k a r ī b a s un b r i v i b as tMaSi ail fie vSnB lait m v@fai, Latviešu mate nožņaudz un iemet upe savu bērnu Stutgartes kriminālpolicija kopā ar amerikāņu militāro policiju 4. maijā Eslingenā latviešu kolonijā uz aizdomu pamata par sava bērna nogalināšanu apcietināja 26 g. v. latvieti Mirdzu Stubi. Dienu vēlāk viņa ari atzinās, ka marta beigās nožņauguši un Nekārā iemetusi savu SMgadua veco dēlu Hubertu. Stube ievietota Stutgartes militārajā cietumā, un viņu drizimiā tiesās amerikāņu tiesa. 24, aprīli Nekārā kāda Stutgartes tilta tuvuma atrada apmēram 4 g. V. puisēna līķi, kas, kā pazīmes rādīja, iepriekš nožņaugts ar dipu ap kaklu, ievīstīts maisā un pēc tam iemests upē. Kriminālpolicija visās publiskajās vietās izlipināja plakā-, tus ar nogalinātā bērna attēlu un MIRIS ILGGADĪGS LATVIJAS DZELZCEĻU DARBINIEKS Montrealā, Kanadāj pēc grūtas slimības 61 g. vecumā miris būvinženieris Andrejs Voldemārs Klaviņš. Latvijas neatkarības laikā KļaviņS darbojās Latvijas dzelzceļu dienestā, ieņemdams vadītājus amatus, un ilgāku laiku bija Dzelzceļu virsvaldes techni.<?kais direktors; piedalījies ari sabiedriskajā dzīvē, daudzus gadus būdams dzolzelnieku biedrības viceprickSsēdis. Bija korporācijas Tālavija loceklis. Nelaiķi zemes klēpi guldīja 22. aprill, māc. A. Gau-diņam sakot izvadīšanas vārdus tm piedaloties prāvam pulkam pavadītāju. Jo milzums tautiešu paspējuši izdarīt kopīgu dvēselei harikiri — tā kļuvusi beigta pret tiem, kas iznīcības apzīmogoti — vienaldzīga. Mums ir savi apbūves plāni un projekti, izmaksu kalkulācijas, tikai saskaņotas neaUcarības cīņas programmas, ik vienas zemes stūri atsevišķi, asas, revolucionāras, piemērotas vietējiem apstākļiem — tādas mana retL Tikai pavasaros, kad Zviedrijas krastā pūpolos ielai?.as* bruņās kamenes — viņu zumēšana at^uc kā dzīvus tālus un kūpošus laikus, un, patiesi, kļūst valga acs. Uz to zemi atgriezīsimies?, dU mirt, dts dzīvot Andrēis ^fitis aprakstu, un Jau pēc dažām dienām pieteicās kāda latviešu ģimene no Svābu Gmindes, kas pēc attēla un apraksta bija pazinusi Mirdzas Stu-bēs dēlēnu, ar kuru Eslingenā dzīvojusi vienā dzīvokli. Policija norie-dzīgo māti darba vietā apcietināja, un viņa pēc liegšanās un neveiklām iznmām vēlāk noziegumā arī atzinās. Stube ir neprecējusies un viņai vēl ir 6 g. V. meitiņa, veca māte un tēvs, kas strādā Heilbrcmā. Pēc puisēna piedziihSanas viņa nodevusi zēnu kādā katoļu patversmē. No turienes viņš pirms Lieldienām atvests mātd, bet driz atkal pazudis. Kaimiņiem Stuba stāstījusi, ka bērnu adoptējuši amerikāņi, bet pēc apcietināšanas polidju mēģinājusi maldināt ar dtu izskaidrojumu. Nopratināšanā, vaicāta par slepkavības iemesliem, Stube izteikusies, ka gribējusi izceļot uz ASV, bet zēna dēļ tas nebijis iespējams; Eslingenas latviešu poUclja gan paskaidroja, ka Stube izceļošanu vispār vēl nav ievadījusi. Tad v i ņai ienācis prāta puisēnu nogalināt 29. martā viņa izsūtījusi no mājas savu meitiņu un māti, iestiprinājusies ar degvīnu un nākamās dienas, 30. marta ritā Izņēmusi zēnu no gultiņas, nolikusi uz grīdas, aizsegusi viņa seju ar mutautiņu, aplikusi ap viņa kaklu cilpu un to savilkusi. Kas ņotlds vēlāk, viņa vairs skaidri neatceroties, bet zina pateikt tikai to, ka iesaiņojusi liķi maisā, ielikusi koferi un devusies uz Nekāru. Upei tuvajā mtežā viņa kādu laiku nogu-lējusies, bet kad gribējusi maisu ar līķi mest upē, pietrūcis drosmes. Koferi pārnesuši mājās, noslēpusi pagrabā im tikai nākamajā dienā pēc darba devusies atkal uz upi un iemetusi maisu ar sava bērna līķi Nekārā, bet koferi dienu pēc tam aizsviedusi atkritumos. Pirms līķa me-i^ anas upē Stube gribējusi pakārties, bet šo nodomu atmetusi savas meitiņas dēļ, k6 ļoti mīlot Par notikumu plaši raksta ari Stutgartes un Eslingenas vācu prese, pie kam Stuttgarter Nachrichten piebilst ka noziegun\ā dalē]i vainojami arī Stub^ dzīves apstākļi, jo viņa kops gadiem bez dzimtenes klīst pa Vāciju un varbūt zaudējusi iekšējo ļ līdzsvaru un samērus starp labo im I ļauno, Sakarā ^ pēdējo nedēļo notikumiem Heilbronas tuberkulozes sanatorijā, kiiŗo sekas bUa vairāku iUm-nieku, to vidū ari slimnieku starptautiskā » komitejas loeekfu izraidl-iins no sanatorijas un sakarā ar IRO preses konferencē itielkto viedokli, Heilbronas sanatoriju apmeklēja Latrijas redakcijas loceklis, lai uz vietas noskaidrotu norises paUe« SOS apstākļos. Pinnais pārsteigums, ar ko Latvijas pāi'stāvim pie Heilbronas tuberkulozes tsanatorijas ieejas nācās sastapties, bija tas, ka vārtu sardzes policisti atteicās izsniegt apmeklēšanas atļauJiĻ norādot ka slimnieku apmeklēšana ārpus notiktajām stundām nav atļauta. Nelīdzēja ari oficiālā lEO preses apliecība, jo policisti aizbildinājās, ka sanatorijas direktors Dr. Fišers noteikti noliedzis ielaiist slimnīcā preses ptotāv-jus. Pirms kāda laika im veltīgi nopūlējušies iekļūt ari lielā amerikāņu laikraksti Die Neue Zeltung, kā ari vairāku vācu laikrakstu reportieri Latvijas pārstāvim tomēr izdevās slimnīcā iekļūt un iegūt tiešu Infor-mādju par pēdējo nedēļu notikumu gaitu, kāi ari par apstākļiem, kādi pašreiz valda sanatorijā. Sarunās ar slimniekiem un vairākiem personāla locekļiem noskaidrojās, ka vācu ārste Steinegere-Linde, kas savas komunistiskās nostājas dēļ izraidīta no slimnīcas, pašreiz nlcā vairs nestrādā. Ne personāls, ne slinmidd nezināja paskaidrot vai ārste ofidāli atlaista, Jo ne direktoru Dr. FiSeru, ne pašu Steinegeri- Ldndi Latvijas pārstāvim neizdevās sastapt Dr. Fišers 23. aprīli, kad v i ņu apmelriēja LCK pārstāvis Virtem-bergā- Bādenē V. Skaistlauks, gan lūdzis ofidāli paziņot slimnidciem, ka Steinegere-Linde darbā sanatorijā vairs neatgriezīšoties. Pret ārsti visi pacienti, izņemot vienīgi pavisam mazu grupu, ir noskaņoti nelabvēlīgi ne tikai viņas ko-mimistislcās nostājas dēl, bet nav apmierināti ari kā ar ārsU. Slimnieki no viņas nodaļas, ja vien iespējams, pārgājuši uz dtām nodaļām, jo Steinegere-Linde savus ār* stes pienākumus veikusi pavilrM, nav apmeklējis padentus, ar kuriem sa^ stridējusies, pat 5—7 dienas, lietojusi ļoti ciniskus Izteidenus, tā sāpīgi apvainodama daudzus slimniekus. Pašu slimnieku parakstīti ziņojumi apliecina, ka Dr. Steinegere, piemēram, kādai latvietd, kas vēlējusies braukt apbedīt savu bērnu m braudenam dabūjusi ari direktora atļauju, teikusi: „Ko nu jūs brauksit pie sasaluša līķa," vai kādai dtai slimniecei, kas lūgusi palīdzību pret stipru klepus lēkmi; „L. kunda^ vajadzētu atvest viru, tad tas viņas stāvokli uzlabotu." Par šiem un līdzīgiem gadljiOTUem padzītu starptautiskā komiteja jau decembri iesniguši direktoram motivētu un 30 slimnieču parakstītu lūgumu St pārvietot bet tas nav ievērots. Nav līdzējuši ari vairāki citi iesniegumi, tāpat kā komitejas pārstāvju personīgas sarunas ar direktoru. Slimnieku sarūgtinājums un neapmierinātība ar Steinegeri-Lindi beidzot tā sakāplnājusies, ka kādu dienu vairāk nekā 100 slimnieku, aktīvi darbojoties no slimnīcas izraidītajiem 7 padentiem, ārsti izveduši pa slimnīcas vārtiem. Slimnīcā vēl palikušie starptautiskās komitejas locekļi, to vidū latviešu pārstāvis A Treilons, noteikti vēršas pret IRO preses konferencē, kā ari amerikāņu armijas laikrakstā Stars and Strlpes izteiktajiem apgalvojumiem, ka noskaņojumu pret Steinegeri- Lindi radījusi tikai 10—12 dlvēku liela nemiernieku un dauzoņu grupa. Tādu — kā jau vairākkārt uzsvērts — radījusi pret ^< tikai ārste paU, Tāpat slimnieki neizprot ari starptautiskās komitejas locekļu izraidīšanu no sanatorijas, jo kā komitejas priekšsēdis Dr. Zaļevskis, kas pats ir ārsts un bijis grūti slims, tā ari pārējie taisni pūlējusies nevis pacientus sakūdīt bot gan satrauktos prātus nomierināt un izteikuši vēlēšanos, lai konfliktu nokārtotu demokrātiskā veidā, uzklausot ari visu slimnieku pārstāvības resp. komitejas viedokli; komiteju, kā slimnieku pārstāvības orgānu, savā laikā atzinusi sMmnIcas vadība tm IRO. Vispār, ne slimnīcas vadība, ne IRO nav veltījusi vērību nevienam komitejas un slimnieku iesniegumanL Starptautiskā slimnieku komiteja allaž bijusi par to, ka no slimnīcas jāizraida tie padenti, kas ndevēro iekšējās kārtibas notdkumus, atstāj slimnīcu bez atļaujas, naktis utt; pie tam ne slimnieki, ne ari kāda viņu grupa nekad mēģina Jijfii Izteikties nelabvēlīgi pret pārējiem ār-stiem un personālu, kuru vidū ir laba daļa vāciešu, bet gan liecina par viņiem tikai visu labāko. Slimniekus apvainojuM un satraukuši ari Nometņu dzīve GLAZENBACHAS nometnē par administratoru Iecelts J. E. Džil-berts, bet par nometnes vadītāju 0. Rūtiņa vietā K. Sakmarijs. Tautiešu skait»? mazliet pārsniedz simtu. Veco un darba nespējīgo atbalstam nometnes dāmu komiteja vasaras vidū projdstē rīkot mantu loteriju, HEILBRONAS SANATORIJAS IEMĪTNIEKA PAŠNĀVĪBA 4. maija ritā Hdlbronas sanatorijā saņēma dņti, ka uz netālajām dzelzceļa sliedēm atrasts kāda jauna, slim-* nicas pidžamā tērpta v l r i ^ llķia No* skaidrojās, ka nelaimīgais ir sana* torijas iemītnieks, 24 g. vecs \&nd-nis. Nekādi paskaidrojimd, ne norā«- jumi par nāves iemeslu pie viņa nav atrasti, bet visi apstākli norāda^ ka izdarita pašnāvība. Heilbronas sanatorijas iemītnieki pārliecina^ ka nelaimigsds ir bada streika un pēdējo nedēlu notikimi^u iņnirls, jo streiks un slimnieku izraidīšana daudzus pacientus ietekmējusi visai smagi. Nelaimīgā veselības stāvoklis pirms bada streika pie tam bijis samērā labs. IRO 2. apgabala medicīnas daļas vadītāja Dr. Kastelano riciba, kas iera« dies konfliktu noskaidrot bet tā vietā vairākiem slimniekiem draudējis ar DP statusu atņemšanu un nesaudzīgi apgājies ar ©nitl slimajiem. Sarunās ar vairākiem slimniddon noskaidrojās, ka stāvoklis sanatoed* jā tagad gan zināmā mērā nomieri^ nājies, jo ā i ^ vairs nestrādā, bet visu tautību grupas tomēr ir neap-midrinfitas ar savu likteņa biedru izraidīšanu, kas morāliski daudzus filimniekus ļoti nospiedusi, un ar ie-sniegumim tm informādjām griezušās kā pie IRO vadības, tā vairākām staiptautiskfim organSzādk-jām, lūdzot lietas pamatīgu un demokrātisku izmeklēšanu. Padenti cer, ka tas ari notiks. Tuvāku informāciju par konfliktu un tā sekām no slimnīcas ārstiem Latvijas pārstāvim neizdevās iegūt jo ari viņiem direktors Dr. Fišers noliedzis par to Izteikties. Ārsts N. tikai gan nožēloja, ka slinmieki tā izrikojušies pret ārsti, kaut ari viņa slimniekiem nebūtu patiScama. Dr. N. neatzīst ari komitejas un pārējo padentu solidāriz^anos ar ārstes rupjo izraidīšanu, ko vienīgi va^ rētu attaisnot kā spontānu jūtu Izpaudumu, ievērojot pie tam apstākli, ka dirdctors vairākkārt solījis slimnieku sūdzības ievērot Pēc ārsta apliecinājuma padentu noskaņojums sanatorijā pašreiz esot miarigs, bet pret sllnmieku izraidīšanu protestējuši visi, nevis tikai kāda maza sakūdīta grupiņa. Kāda vācu žēlsirdīgā māsa uz Jautājumu, ko viņa domā par sUirtaieku konfliktu ar Steinegeri-Lindi, Latvijas pārstāvim izteicās: „Strādāju dtā nodaļā un ar firsti man nebija saskares, bet, cik dzirdēju no daudziem slimniekiem, viņas iztddeni un apvainojumi daudzkārt bijuši v i sai smagi. Domāju, ka pret slimniekiem tā nevar Izturēties un īpaši vēl tādēļ nē, kn šeit padenti ir no visām tautībām un pie tam tik daudz iz-detuši. Ārste pēdējā laikā slimnīcā vairs nav manīta, bet vai viņa oficiāli atlaista, nezinu." Informādja, ko Heilbronas sanatorijas apmeklējumā ieguva Latvijas redakcijas pārstāvis, tātad daudzos punktos ir pretēja preses konferencē deklarētajam IRO viedoklim. Mums šķiet ka šl konflikta pilnīgai izbdg-šanai būtu gan jāuzklausa ari apvainotie, jo pašrdzējos apstākļos un pēc patreizējām informācijām, ko bijis iespējams iegūt no slimnīcas un IRO vadības, tomēr, liekas, ka vaininieki — ja tādi, notikumus objektīvi vērtējot, sUmnieku vidū tiešām ir — nav tikai kādas grup'ņas pie-dorīfjie vai starptautiskā pacientu komiteja. Direktora Dr. Fišera at-tdkšanās sniegt jebkādu informāciju presei un ielaist žurnālistus slimnīca var radīt aizdomas, ka - ka to savos ziņojumos iz<?aka vācu laikraksti Heilbronner Stimme un Stuttgarter Nachrichten - slimnīcā tiešām .slēpjas kādas tumšas lietas. Vispusīga apstākļu noj^kaidro^ana butu kā IRO, tā slimnīcas vadības, padentu un ari visu DP interesēs. Arv. BolšteinU Samu v«<^3« ^ ari latvieši. 5J^trāUešu koUēl x.u UQ draudzību. ^V-ķtav. Andrejs toaē:t nlec.lb^as^ intstaitū"ta" Austrālijas^ rofim, un So zināti^ tātlem JSiapauias rei dl8«,p6c kurto tad ni«ku 8p6)tov, Vissi lētles l»*u risināmo esmu nodarbināts « tīšanas nodaļfi^ k^. tštl svarīgi visam Ai nentam. Te vēl loti nštu problēmu — j« elementi zemē utt, ļ latviešu zinātnlddem tām lietām. Rletuina piemēram, dažkārt m ŠU8, taču zāle zaļo. ' Ar to pašu trūkstot gfidi Austrālijai ra kuml tūkstošiem k\ nas auglīgas zemes Austrālija jau netālā lotviesu inlķ īvieilnipM fCi Latvijas slejSs tei m6ts, aprīli Gēteborgas nicš notika pilsētas lat un galdu dievkalpojums, tija Gēteborgas skautu kustības veicinātāju — viešu draudzes kopīgi rogufi. Skautu un gai_ Svlķls un vietējās dra-tajs P. Jaunzemds teica vārdus. Māksliniece dziedāja Itlgšanu no A tfites Tēvija un H. tēvs. Ērģeļu pavadijui V. Puķīte, dievkalpo] Latvijas valsts himna, NfikoSajfi dienā Uel «kautu un gaidu parādē tītais latviešu gaidu pi Jau plīvoja Gēteborgas . l«auņu galdu karogam, ftatItSju uzmanību un ^rdomēt: kādēļ gan šis d en nevar plīvot zemē. pieder? Pagoidom izt bez angļu va j Ok dažādas Ir Savi. "«•leiJP. Mes esam m S?™. savdabīgā mmii ^vojam jau ve^u S «J> laikam mums vēl na, E»m atradua darbu J par D P ^ ^ 'SB, ii «aka- KT- VinS . Pilade'fiij
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-05-10 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500510 |
Description
Title | 1950-05-10-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | Miii M l l I mi; MKf taiki ir « i t TrdSdtten, 1950. g. 10. malJS Nt. 86 (380) 1950. g. 10. maijā Ar Mora ptrakito n$ tntctfitem pi-lakttStajot rtkatot tit«ilrtit domāt nav katri lU^l retfakciias tfomat. KURZEIVIES PIEMINĒŠANA Pied gadi fdzgājvši, kopft 1945. g. 8, maija kapitulddjas zieie|l aļ^tā-dinaja rietumu un austrumu kara latus tm Krem}a lanfares pasludi-aija miljontem jaunu vergu savai Isilcibaft valstij pievi^ootus» ka$ vēl Očz lai dienai ^kainās mantijās ar mlruik) m dzivo ēnām defilē ga-ŗftm vienmēr svaigām smiltīm no-kakitam austrumu ēnotam. Pieci gadi ar dzelk^em im rūsainām krāraiatSim pārzēlu^i pāri Kurzemes 2945. g. 8. maija pastarai dienai, kad krjīta pēdlējaia Latvijai zemes stūris, m kura latvie^ karavīri un tauta toēja savu pēdējo svēto vakarēdienu » fvaidita tādai augšāmcelšanās Ucibal, kāda izrīko cauri dzīviem tm kritušiem gadu simtos reizL Kurzemes ticiba bija un ir tā pati mUjODU apspiesto taisnā ticēšana, us kurai ftodi^ atpestīšanas gaidu tetvlda un i^ios sakritušu vaigu at* dm iailcinātās tauti» gājiens un iauDS aiuf trumu gūsteknis — kā va^ ktt ffigūatiits. Mūsu Kurzemes ticība sav dliUnāta tikai uz gadiem, t i kai m i^rkstiem taustāmām reālitā-iSm, tā niav mērojama tikai'politiķa ticBiomāniĻ bet Hdzināma tautas mū-iam » kura nolikumu nezinām un i l gumu neM^aram mērot KunenJie cīnās tālšk, dzirdama, ļiHami» m apklusušiem karotājiem Oivei vā]^ kas reiz nebēdīgi cirtās pakaļ UMļa» karogam, lai to tagad ifMLiIliu aizsaules laukos, jundot otļu tām latviešu karavānām, kas ttt «imoiftlgl rietumu pasaulē izgā- Juiai saviis saglabāšanas cīņā, tikai vslindi liemlnot Kurzemes kaŗavl- PIĻ Im ittvos ierakumos ieaudzis Mļāja ceļus latviešu pulkiem uz llotumieni, lid tur iedegtos latviešu tautas briesmu uguni& Vn tāb)s picmieŗu ceļos, kur jau m i ^ spšru svētkus ar vainagu — gribas pasacīt: pieminiet, pieminiet Kiirzemd, lai vlņiss ticība ņem mā-ik vf.^ā, kas paguris. Kur-dzlvo savos kritušos karotajos, lopavasar zāle pārgājusi jau reid parit savos arājos, cik iitt to vairs tur paUds — kas vēl pē- Ijā dieitā kgāja laukos ^ sētuvi isrniātljas ordu p r i ^ apziņā-ies: tautu nevar pārosit kfi puķu podu nedz ē ? i l ū r ā m , n e d z sau^ t m kājām izvest cauri Bonnas valdibn sak apspriest DPliknmu Jāizveido neiciotienes mocība visos emigrocicis zemes LCK KOPSEDES LĒMUMI UN ATZINUMIf LCK kopsēdē S. maUā EsUngenā apsprieda J^tajumos par VācUž palicējiem. Jaimaioes izgUtibas iespē- ^ un veldnišaoa, ki ar! par satm-niedsko stavokU un latviešu sporta turpmākam izredzēm. Kopsēdi atklājot, priekšsēdis H. Klarks dņoja, ka ti ir jubilejas sēde — 100. pēc ikalta. Sēdes ievadījumā LCK locekļi ar piecelšanoas godināja aizsaulē aizgājušā bij. LCK vicepriekšsēža un BCP k>cd4a J. Mieža un bij. LCK pārstāvja Austrijā O. Siktara pie-miņiL Par Vācijā palicēju jautājumu ziņoja H. Klarks, norādot, ka DP nodošana vācu saimniecībā, kas notiek jau britu joslā, tuvākā laikā sāksies arī amerikāņu joslā. Vācu zemju valdības negrib Vācijā palicējiem DP piešķirt visas vācu bēgļu priekšrocības, bet augstie komisāri ieskata, ka DP bēgļiem šis priekšrocības jādod. 9. maijā Bonnas valdība sāk apspriest jauno DP likumu, un sakarā ar to attiecīgajām iestādēm iesniegts BCP Ierosinājumu projekts DP likuma ia^trādāšanaL Izglītības jautājumos referēja V. Māikalns, un LCK atdna, ka izveidojama neklātienes mācība katrā emigrācijas zemē. Sis darbs jāsāk, griežoties ar ierosinājumiem pie aizbraukušajiem izcilākajiem paidago-giem. Jāiespiež no jauna Ceļa maize, kas Ir laba viela neklātienes mācībai Neklātienes mācības priekšmetos jāietilpina latviešu valoda, Latvijas vēsture un ģeogrāfija, attiecīgi pārstrādājot Sājos priekšmetos tau^kolu programmas. Tāpat neklātienes mācībai loti piemēroti Latvijā iespiestie vēsturiskie raksti, ko vēlams izdot atsevišķā brošūrā. Ziņojumā par saimniecisko stāvokli J. Niedra konstatēja, ka, nometnēm likvidējoties, LCK t i ^ nodots daudz mantu — mēbeles, darbnīcu iekārtas uc. —, ko izlietos Vācijā paliekošo tautiešu dzīves standarta oeilšanai. LCK sporta vadītājs A. Celms ziņoja, ka izraudzīti pārstāvji visās ! zemēs, kuri turpinās fiziskās audzināšanas veidošanu emigrācijā. Anglijā sūtņa K. Zariņa protekcijā paredzēs rīkot latviešu sportistu sa-nāksnd np Eiropas zemēm,, pie kam delegāti ho Eiropas uz īpaša pilnvarojuma varēs pārstāvēt ari latviešu sportistus tālākās zemēs. Tādā veidā būs iespējams noteikt vadlīnijas latviešu sportia;tiem v ^ pasaulē. Sakarā ar LCK JuridiskSs nozares vadītāja M, Bērziņa izceļošanu 6o lietu turpmāko kārtošanu uzdeva vicepriekšsēdim mag. iur. V. Lam-bergam Kopsēdē, ko vadīja H. Klarks, piedalījās J. Celms, V. Lambergs, A Trapāns. P. Greizis, J. Niedra, K. Lobe, A- Kripēns, V. Māikalns, P. Starcs, R. Kukainis, A. AboHņš, S i ļ Jaudzems, A. Steinh^irds, A. Krūms i un J. Krūmiņš, (in) V Pormoinos Austriļos lotviesu porstovlbo Miruša zv. adv. Osikara Siktara , vietā par Austrijas latviešu pārstāvja pagaidu vietnieku Ievēlēts DV Austrijas nodaļas pidekšniēks A. Eglltis, bet par LSK pilnvarnieku \m LPF pārstāvi Eduards Stiglics, abi Glazenbachas nometnē pie Zalcbur-gas. Nelaiķis Oskars Siktars m pēdējo dusu Zalcburgas komunālkapoe izva- . dits 28. aprīli, atvadoties Glazenbachas n(imetnes un latviešu organizāciju pārstāvjiem. , Nāvei pScSņi 1907. g. 9. maijā Sēļu pagastā dzimušo sabiedrisko darbinienku aizraujot veļu valMI, Austrijas tautiešiem pietrūkst viņa padoma un pieredzes sadarbībā ar daudzu tautību pārstāvjiem un iestaipu vadītājiem, ko viņš prata uzturēt ar savu takta pilno, mierīgo un tomēr noteikto stāju. Nelaiķis atstāj sievu un divas meitenītes. Heilbronas konfliktā vajadzīga vispusīga izmeklēšana JKO NU m BRAUKSIT PIE SASALUŠA LiĶA . . SAKA ĀRSTE MIRUŠA BERNA MATKI - DIREKTORS Dr. FlSERS BAIDĀS NO PRE2^ - Dr. STEINEGERES-LINDES PATLABAN SLMNlCA VAIRS NAV Latvijas pārstāvis zino par apstaldiem Heilbronas sanatorija ARI FRANCIJA GRIB UZŅEMT VECOS ĻAUDIS Pēc Ilgākām sarunām ar franču valdības pārstāvjiem panākta vienošanās, ka ari Francija uzņems dalu veco DP, un britu Joslas nometņu birojos Jau uzsākta kfindidātu reģistrācija. Uzņemšanas noteikumi tomēr ierobežoti ar nosacījumu, ka franču veco laužu mītnēs novietojamiem DP jābūt katoļticīgiem. Neuzņems invalidus im personas, kas pašas sevi nespēj apkopt Vietas mītnēm vēl nav izraudātas, bet xiz-ņemamo vecums noteikts sākot ar 60 g. Sā f i ķ i r t i s m ū d e ņ i em s «Itiii t ē v z e m i" tin tiCb kas pēdējā stundā atkāpās to Ks i»(ie% pfirQ>ēka atdzīti ūdeni «-* itai|;ā, Kuraemes briesmu gaigalu mvU dvēselēs dzirdēdami nomodā un murgos, nesaraujami savienoti ar lo laiku, kas apbedījis z l - nimus un nezināmus kurzemni^cus, teredzļ^ pārlaielgus mocekļus, — |an karavīrus, ^niekus, mātes, sievas un Jaunavas. Tikai šodien rietumi sāk atjēgties lavā lielākajā SI gadu simta maldā komCbnismā, kaut mdijoniem tas lau nozīmējis verdzību un karātavas im Ka^jitolu acu priekšā lēnām ikaldrojas Eiropas visasiņainākā inriekšposteņa — Baltijas vaigs! Kur iodlsn stāvētu NKVD vandalis un barbars — vM tā robeža būtu Elba, Jebšu Lamanžs, Ja Kurzeme cietoksnis visupēdējals nesalauztu im nesaistīta desmitiem krievu divīziju, pu to derētu padomāt ari tiem, kas ibdlm valda Berlīnes rietumos. Tik dk b i ^ pats Kurzemes Uktenis tu- Ifjās kā matā piesiets» viens vienīgs pārrāvums uz jūru būtu izšķīris visu to cerības — kas šodi^ tUc pašapmierināti sēd Sl^dināvijā, vienīgās briesmas saredzēdami vācu žandarmos un laivās pS^ jūr^ Pieminiet Ziemsvētku kauju pie Jāņukroga, kaut šo vienu pa.Au, kas pmudēta apzīmogotu v i ^ Kurzemes Mkteni un daudz tūkstošu no mtuns šodien nestaigātu brivos pasaules ceļos. Pieminiet nepien^niet ari bez )ums ieies aizmūžos Kurzemes leģenda, kur bieži kopā izkāpa jauns nerlškops, Nāves sala, Tlreļpurvs. Sl laika piemiņai top rakstu un liecību krājums Kurzeme ar visu, kas Ks dienas raksturoja ar tikai leģendu varonībā, bet ari atsedzot aizmuguri un cilvēkus tajā. P i e c o s gados no KurzW« mes i z k ļ u v u š ā s v ē s - t u ī e s , l i e c ī b a s , ziņojumi, visi i z ^ c i ^ vienā teikuma: „glā- \ b i s t mūs, i e k a m s nav par f i 1 a - Visa Latvija galda un šo pavasari v«irāk vēl kā citus. Jo \nsa tautu dadvIlMi l&ta uz ^audrākā naža «suma. G l a b ā j i e t sevi tēv-t e m e l — bet d a r i e t to n e a t k a r ī b a s un b r i v i b as tMaSi ail fie vSnB lait m v@fai, Latviešu mate nožņaudz un iemet upe savu bērnu Stutgartes kriminālpolicija kopā ar amerikāņu militāro policiju 4. maijā Eslingenā latviešu kolonijā uz aizdomu pamata par sava bērna nogalināšanu apcietināja 26 g. v. latvieti Mirdzu Stubi. Dienu vēlāk viņa ari atzinās, ka marta beigās nožņauguši un Nekārā iemetusi savu SMgadua veco dēlu Hubertu. Stube ievietota Stutgartes militārajā cietumā, un viņu drizimiā tiesās amerikāņu tiesa. 24, aprīli Nekārā kāda Stutgartes tilta tuvuma atrada apmēram 4 g. V. puisēna līķi, kas, kā pazīmes rādīja, iepriekš nožņaugts ar dipu ap kaklu, ievīstīts maisā un pēc tam iemests upē. Kriminālpolicija visās publiskajās vietās izlipināja plakā-, tus ar nogalinātā bērna attēlu un MIRIS ILGGADĪGS LATVIJAS DZELZCEĻU DARBINIEKS Montrealā, Kanadāj pēc grūtas slimības 61 g. vecumā miris būvinženieris Andrejs Voldemārs Klaviņš. Latvijas neatkarības laikā KļaviņS darbojās Latvijas dzelzceļu dienestā, ieņemdams vadītājus amatus, un ilgāku laiku bija Dzelzceļu virsvaldes techni. laikam mums vēl na, E»m atradua darbu J par D P ^ ^ 'SB, ii «aka- KT- VinS . Pilade'fiij |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-05-10-02