Bavarijas Latviesu vestnesis, September 15, 1951

              mķ
mm
lATVU
jUtvian Nevspaņer
Nr. 64 (508), Sept. 15, ļm
PttiilUfher: Viiis Janunu, (21a) Ao»
iM^orf b« Detmold, Lager« Germa-pjMme
Augustdorf 02.
Editorial aud Business Office:
/j3b) Ciafe;iajcbau, Obb., Rcgie-mpli^^*
Germanr,
Pftttters Weilheimer Druclwrd
aVb-H.. (13b) WeiJheim, Obb.,
^ u i h a d onc© wedd7. Cfroila-tJdi)
7500 Sponsor — InteroaUosdl
lefogea Organiiation. . — M«n*
^fģbip: Assodatioo o! the Freo
Nr. 64 (508)
Smmm, 1051. 9. 15. sept
Imāk felii nedēļā sesidleaSs
lidevtjs: UuneSu Ce&ttDS Ko­miteja.
Galv. redaktori: Ki&ktU čullUa
ApgSda un redakdjat adtetej
il3b) GrafeBas^hau. Obb.. Regi«r
nmļfilager. Garmaņt.
AtttUālijat tedekdļat vadītā)»}
A. Saitt, 18. Usden Areoue. Weav
douree« Ballarat, Vie., Aoittalta
Padomju pūrstūvjiem atkal atļauts meklēt baltiem repatrientus
Aaierikiņu augstā kamisāra birojs
l augusti piesūtījis visiem saviem
i f i i i j i ^ pSretāvjiem (R€si(ient Of-;
Jļsers) «P^Srtiakstu par padomju pil­soņu
repatriāciju no Vācijas ameri-kaņu
joslas. No apkārtraksta re-
<izams, ka īsi pirias tam starp ameri­kāņu
augsto komisāru Vācijā un pa-
Ttipas.
alln
i. pi
i i i l , krievi aIzbSguSj, ļ ; |
^ franču sekM^^j^^^^^
«PJiļ» . « « ^ B o a ^ Ji
mtmilml 10, dieutt ilriļ^
^>n<erencS vieBoIull«i|
Konferenci Munti
SJ^idaf^ika» ūnija. " !
V. ttelta piedalīja
!i.:NNew Yoik City godr*"
^yy^5'«W«Dr. Sergeji
^vāJalkS, kļuva popiiliri u
cilvēku atjaunolanl, e§(.
ļdiledzeruļ. ' . ,
»«āio, drīz uzsāka raidīja»
VibaaŗbuM priekikurt", pi.
JS^zijaiikOB^lteJafl priekitidii
CJļ»r«,WesBia8 paSrati'lr
M
lomiu ķowuW|iļ'v&<|,,>,
Ailstrumv&cljai IzolSciļti.; U |
4no;v fielohitem: itibil ^lamazll
i ^vairāk politiski nelA Mini
, IKO misijas vadītājs Vācijas ameri-
Uņujosli. Filips Raiens (Ryajx) otr-atkārtoti
pasvītroja, ka tiem DP,
ķ^Mz 15, oktobrim nebūs galīgā
l^di dokumiantējulies IRO iestādēs
^ tikai niecīgas izredzes līdz ASV
P^iikima termiņa izbēgšanās 31. de-ps^
n izceļot uz Sav. valstīm. Ga-tļl
Izceļotāju dokumentēšanās līdz
15. oktobrigi nepieciešama .tādēļ, lai
psq)ēt!u pabeigt formālo izceļoša»
1^ procesu: DP komisijas, medici*
f^H, politiskās, policijas, imigrā-iļu
Iestāžu un pārējās pārbaudes.
)pp;rezultātā izsniedz vizu. Sl pē«
'ļliji Stadija, ko parasti apzīmē par
teeļoienas «beigu procesu" (Hnal
!jp0C6Ssing), parasti* ilgst 10—-14 ne-
^u, t8 ka tie DP, kas to iesāks pēc
ll'iiķtobŗa, pirms 31. decembra ne­var
csrēt saņemt vīzu.
^jallgā termiņa noteikšana lielā
i l r pašu DP ,rīclbas rezultāts. Iz-mēģinājuma
periodā jūlijā un au-gūstā
konstatēts, ka 20 proc. Izceļo­šanas
kandidātu nav ievērojuši izvie­tošanas
centru noteiktos termiņus,
vai arī ieradušies tur bez laulības,
dzimšanas vai citām aplfĢcībām.
Atskaitot dažas speciālas grupas,
DP likuma ietvaros ASV var ieceļot
311.752 personas. Līdz š. g. 1. au­gustam
jau bija izsniegts 279.630 vīzu,
tā kā vēl atlicis izsniegt 32.122. „Ta-gad
jSnobeidz sl vīzu skaita izsnieg-šana,
kas aptver vairāk nekā 50.000
personu," paskaidroja dir. Raiens.
nPēc 31. decembra vīzas vairs neiz­sniegs,
un nevienam, kas līdz 15. ok­tobrim
nebūs pilnīgi dokumentējies,
n«v izredzu vīzu saņemt. Ja ikviens
DP, *kas ieinteresēts izceļot uz ASV,
pats neveltīs tam visu interesi un
pūles, tad paredzams, ka atliks daudz
neizsniegtu vīžu un daudzi bēgļi, kam
šī iemi^la dēļ būs jāpaliek Vācijā."
lijas piu)kQkas" degviih u» f
vķo gaita beA irplltņiņa it*
lamāja. Gumljsi tvortsif|
lrā>.^^'eUBtIbal dlļ pfe ao*
l'ļMbpjItas,'
11 vadjl arvien pie*
ļu., pētījumos kenstatljoii^
l^omlteja:
Ifiktemi ASV Uigd eiot lagti*
seiģis un leilgiot viinu ll<ļf
ir^ģoja Kaizera-Frlina
prezidents Kaltari.
dselis priekSkara orgīnltli
ļ mi\]. dol., ko ASV soiBU
)al ārvalstīm preiidenti Tw
ļs mill. vieta.
18 pār 4,amerikāņa gslrte;
ļur tis. ieradās apskatīt ttw
U. Apmičējur iiklMinit.lŗ
[s policistu*'. ^
itt vēlēs un umrēs konistvi'
Js bremjērs blis Ideai, awi« |
ļdējuSais^Cereili, -
Id Tribūna.
iomēr nekandidēs par Arga-tntu
llf novembra vēl8i«ili
to, jo pēc konsUtūcijai J
•ir šim amatam vienu giM
4el«.a5md«iļtt»«'P^«)^J
lUaban "slepeni būvHondDBt
iļi kāSn kmita driiumi #
"naa iekšUetii nlnijtrlj»^.
^fic^ karavīriem nēsftt pM»l»
Meņus nn ^^^^ .4.
fandldātūru Nobela ^mjf
ģenerālsekretārs U. jo
irbņ par tik nozlmlgtt; ,
imUvros Vācijas brltn j v
fprfftllsles 7 Atlantlka ^
''SSfļlrSkšjnlekadiiIi^;
Uetārs Mesljs. ^Brl l « J?
G toidijuši kādu polu
i i i
m
rātajam
caa
leatlvāltt'* P«c « .
[parauga gatavoloU« ^^^^^
feses liņām. datum» ļ
Ļ Maskavas tuvumS jw
egSdājot Mn.w
6kūs, ieroču» « « J ^ ^ f l
tņSIistus.
fnā^rs M ^ l %a I
klleJoS»»» Vic.) F ^
līksmes pu«m
jātie»' ^ ; ««rtJH tt*
Vijas Istafli
bJa saKd{|»!n& ^irm^o trimdas g^du laban norisinās va^9k politiski un
Iff pašreizējo'brīdi, tad redzam, ka idejiskā laukā. Un, lūk, te Jau
latiri^ii skaita 'Vācijā samazinS- šobrīd mums atveras plašas un no-jiesdešmitk^
tīģi. Un tomēr, kaut zīmīgas iespējas, tikai.t6 izman-t^
m skaits še, Vācijā, būtu. vairs tošanai vajadzīgs darbīgs prits un
desmit tūkstoši vai drīz vēl par cīņas griba,
kldiem tūkstošiem mazāks, šīs lekām mēs visas šīs iespējas
trimdinieku daļas ^ pakāpeniski apsve*
noiMe ar to ne- f ram un izmanto-bils
zudusi, ne ^ ĀDOLFS SliDE J j^^^ ^^^^^^^^
vien rēķvnot skait- šinī brīdī dot at-ļos,
bet vēl dažu citu vērā ņev bildi tiem mūsu tautiešiem, kas
itaamu iemeslu dēļ. pārsteidzīgi norakstījuši Vācijas
Vācija vēl arvien paliks viens t^^^^
BO galvenajiem cīņas priekšposte- jumos.
ņiem'pret boļševismu un par lat-: Bieži (feirdēts sākto, ka Vācijā
viešu tiesībām. Saiva loma te bi- vairs palikuši tikai slimi un veci,
'jusi ārējās iniormacijas nozarei un garjgi ^n^^^^^^^^^^^ pie
Vienas tautiešu daļas vispārējai ^g^jagig^^^^
cīņas gatavībai. Nav tā, ka Vā- niā nākuši, lasot aprakstus par
cijā palicēji domātu tikai par pā- veco ļaužu mītnēm un tbc slimnī-nlsku
bēgšanu, ja sāktos saduirsme, cām šinī zemē. Ir tiesa^ ka veco
nedz arī šodien nodarbojas vienīgi ļaužu un k skaits Vā-ar
stāvēšanu pie sociālo iestāžu ir lielāks nekā jebkur citur,
durvīm. Vācijas tautieši vēl ar- ^g^u tas nenozīmē, ka šie cilvēki
^en saglabājuši datudz vitāla spē- būtu kāds brāķis un latviešu lie­ka
un cīņas jaudas. Drudžainā njajrvērtīgs elements. Pie tā-emigrācijas
norise g^n lieatļauj d^s ailziņaš būtu jānonāk ne kri-pldējā
laikā izveidot stabilus dar- stīgas mīlestības vārdā, bet, tieši
ba pasākumus, jo notiek nepār- paturot acīs. ka ārējie apstākļi
trauktas personālas pārmaiņas un pabīdījuši pamalē, tomēr
pSrvietošanās, bet tiklīdz šis posms ^e vecums, nedz invaliditāte šos
biis beidzies, un tas notiks jau cilvēkus nav ikreiz norakstījusi ne
pšc dažiem mēnešiem, būs radīti tagadnei, ne arī pārredzamai nā-jauni
darba priekšnoteikumi. Sis icotnei. Kā piemēru minēsim vienu
iftiks puslīdz sakrīt ar jaunās visvecākajiem mQsu trimdas
ICP Vācijā ievēlēšanu. Viens jau vadītājiem — ev. lut. baznīcas ar-ir
skaidrs šodien, ka tās darbam • chiblskapu prof. T. Grīnbergu, lai
būs jāmeklē jauna gultne. Daudz darbīgus garus mūsu vecajā
kas līdzšinējos darba paņēmienos paaudzē atradīsim ari citur,
.unpienaumuizpr^^^^^
tee dzīves apstākļi trimda. _ atļāvās pateikt vienam no
bet arī lielo notikumu n o n s . . ^ ^ ^ i l S k a ^ I latviešu zināt-
Tie, kas aizceļojuši no Vācijas ^^^^^^ lai viņš un pārējie ar
pirms gada vai agrāk, zaudējuši galvām saprotot, ka, tiem
P^eizo perspektīvu par šejieni. .^.^.^ laiks aiziet malā. - tad
Vācija nav vairs tikai karu lo neapstiprināsim. Ja
% s i un okupēta zeme, bet Ja^musu vecajā paaudzē sastopamies
Mien daudz kas vairāk. Un ^^^r ļaudīm, kas cēluši un izcīnījuši
, katru mēnesi tās dzīvei ejot aušup- ^^^^..^^ veidodami ar savam ro-i
ceļu, radikāļi mainīsies arī tās P^* kam un viedo pratu tas apbrīnoto
litiskāicma un iespējas. Nav glu- ļ^^ļ^ļajību tad nevar būļt, ka tie
ii tā, ka tautieši Vādjā stāvētu .^^^^
pilnīgi ārpus laika un telpas. Jauf Qļuiļtds pats sakāms par mūsu
āS situācija, pareizi izvērtēt^ ^ kara invalidiem, kas gan ļreiz iz-lavirzīta,
slēpj (cevī daudzas ^ P ^ " sj^ti no kauju varoņu rindām, vēl
las. Taisnība, — ne jau. personī- ^^^^^ jigļ spēs palikt savas un
9as dzīves un'materiālā stāvokļa ij^^^^^ jjjīves cēlāju ierindā.
Mabošanai, bet lielajai cīņaii, ku­ļas
dalībnieki esam. Sī cīņa pat- (Beigas 2: IPP)
- i
domju kontroliestādēm panākta vie­nošanās,
ka akreditētam padomju sa­karu
persoī^ālam atļauts apciemot
ārzemju bēgļu nometnes amerikāņu
joslā, „!ai ar padomju vai Baltijas pil-soņiem
vai personām ar neskaidru pa­valstniecību,
kas varētu būt padomju
pavalstnieki, pārrunātu jautājumus,
kam sakars ar šādu personu repatri­āciju".
Apkārtrakstā norādīti ameri­kāņu
ierēdņu pienākumi šai sakarā un
padomju repatriācijas virsnieku ap­meklējumu
^kārtība. Paredzētais pa­domju
pārstāvju apciemojums ameri­kāņu
ierēdnim jāpaziņo attiecīgās no-metnes
IRO resp, vācu pārvaldei, ku­rai
jāsagādā piemērotas telpas saru*
nām un apmeklējums jāizziņo no-metnē,
iemītniekiem jāpiesaka ne vten
padomju virsnieka ierašanās diena,
stunda un sanāksmes vieta, bet arī
jānorāda, ka ..sanāksmē labprāt sa­gaida
katru nometnes iemītnieku, kas
vēlētos padomju pārstāvi satikt."
Tālāk atgādināts šos paziņojumus
nometnēs izlikt pietiekami redzami
un laikus. Norādīts nedarīt neko
tādu, kas varētu cilvēkus atturēt no
sastapšanās ar repatriācijas virsnieku,
bet jābūt arī skaidram, ka šis sanāk­smes
notiek uz tīri brīvprātīgiem pa­matiem.
Padomju repatriācijas virs­nieki
gan drīkst ļ nometnēs ierasties
vienīgi kāda amerikāņu bruņoto
spēku locekļa pavadībā.
Pieminētais apkārtraksts vēl norā­da
uz fiUCOM 58. cirkulāra 5. labo­jumu,
kas izdarīts š.g. 21. jūlijā. U *
bojupiā starp citu teikts, ka padomju
repatriācijas personālam atļauts ap­meklēt
art jebkuru nometni, kur dzī­vo
citi. ne padomju pavalstnieki, lai
uzvemtu kontaktu ar eventuāliem pa­domju
pavalstniekiem, ..kas tur tomēr
varētu dzīvot". Repatriācijas virsnie­kiem
arī dota privilēģija ASV bru­ņoto
spēku locekļa klātiene izskai­drot
u pārrunāt ar katru padomju
vai Baltijas pavalstnieku repatriāci­jas
lietas un mudināt šīs personas uz
repatriāciju, gan nelietojot draudus,
citādus spaidus vai varu. Aizliegts
sagatavot faktisku vai šķietamu pa
domju pavalstnieku sarakstus iesnieg
šānal padomju repatriācijas ierēd-ņierii.
Pret personām nometnēs, kas
musina uz ņaddigu vai dumpīgu iz
rīcību pret padomju repatriācijas^ ie
rēdņu normālajām funkcijām, jāieva
da katra piemērota rīcība,
Tik tālu augstā komisžira apkārt
raksts un izvilkums no 58. cirkiilāra.
Raksturīgi šķiet tas, ka šāda vient
šanās ar padomju parltāvjiemizdarita
BAZNĪCU KONFERENCE RACEBURGA UN ARCHlBlSKAPA T. GRIN-BERGA
VIZITACIJAS BRAUGENS PA ANGĻU JOSLU
notiks š. g. 22. septembrī, pl. 10
Augsburgas latviešu nometnē Hoch
fēldā. Nometne sasniedzama ar 4,
vai 14. ielu dzelzceļu, braucot līdz
Protestantischcr Friedhof. Pieteiksa
nās un tuvāka informācija Firnhaber
str. 77-~6.
uņininētās privilēģijas tiem pie
šķirtas tieši laikā, kad atkārtoti esam
dzirdējuši rietumvalstu doklaracijas
arī Vašingtonā, par Baltijas valstu
okupācijas neatzīšanu, kad Ženevā
noraidīti padomju mēģinājumi atka
uzsildīt bēgļu reģistrācijas un repa
triacijas lietas, kad no Austrijas ar
godu vai pat varas ndzekļiem izraidi
tas savu laiku pārdzīvojušās repatriā­cijas
komisijas. Mūs vel var in
teresēt īpaši tas, ka rund šajās in
strukcijas ir ne tikai par padomju
pilsoņiem, bel ari par Baltijas vaislu
pavalstniekiem (Baltie Nalionals), Tā­tad
arī Baltijas valstu pavalstnieki
šīs instrukcijas garā ielilpinali p a -
d 0 m j u •repatriācijas virsnieku
lencēs'V Kurs latvietis; ar
šādu viedokli samierināsies?
Piezīmējams, ka šo jaulajumu pa­redzēts
pšrrunāt ari baltiešu centrālo
organ;2Šc:ju apspr.ede. M- D.
No 2@«—30. aogustam Raceburgā pie LIbekas eoUk^ bemlcas
konference, bura piedalliis Irzemia im vico biglu biznloi v^dlUļi,
Vicilas zemlu batnlcu pārstivji, LWF derblnleM no Vfidlasj traed*
klņu un angļu Joslas OD bēg|o lieto direktors pie IWF br. St Her*
mans no Zenēvas. No Latvilas ev. lot, basplcas ptedall|i^ archibls*
kaps proi. Dn tbeoK T. Grlnbergs, prof, GHIņS, mic E Laoge, raSc
Dr. H. Biezais no Zviedrijas un māc E. Roillis. Pēc konieieoces mOio
archiblskaps devis vlzltlcljas braudeoi pa anglo Joslo.
Arcbiblskapt prof. Dr. Ibeol. Gilabergs Augostdorlat soiaetaē. No «ickl^elupa pa
labi — LCK priekSsēāls plkv. V. lanttat. V Upenieka utņSmums
Konferenci EKD (Evangelische Kir-chen
Deuisdilaod) vārdi ielija baz*
nīcas virspadomnieks Osterloe. Viņi
pateicās visiem, kas palīdzējuši bar*
iilcai veikt svētīgo palīdzības darbu
trūkumā un ppstā nonākušajiem ār­zemju
un vācu bēgļiem, Koniferdoces
uzdevums izstrādāt programmu turp­mākai
darbībai. Prof. Redeke no Ķī-
Ies universitātes savā referātā aici­nāja
sekot Kristus evaņģēlija māci-bd
paifdsii tim tr trūkumi.
Ir art \%tim, ka Dievs nav ar stipra*
jiem, ar ti<^, kam Ir spēks un vara,
iet gan ar^vāļajim un vajātiem.
Ar! daudzos citos refaritos izskanēja
<k)ma, ka jāpalīdz bēgļiem saimnie*
ci^ā un kulturālā laukā, jāpalīdz, vi­ņiem
saglabāt savas tradīcijas un
(TutplnSjums 2. Ipp.)
A I JU VALDES ATZINUMI PAt^^^l^
^^^^^^ V^^
Pēc tam, kiUI latviešu centros un presē bija itteUfita vēlēšanfiii
aktīvākas Amerikas latviešu apvienības darbības, 1. septembri Pilad^Uiji,
latviešu ev. lut, draudzes nami^^^^^h^^^^ valdes piektā darba
sēde, kurā tās goda priekšsēdis sūtnis J. Feldinant ziņoja par savu
braucienu uz Eiropu un valdes priekšsēža prof. P. Lejiņa vadībā ajpiprieda
aprūpes, kultūras, baznīcu uc. lietas.
Centrālās valdes līdzšinējais sekre­tārs
B. Albāts, uzņemoties centrālās
valdes biroja vadītāja pienākumus, at­teicies
no valdes locekļa amata, tā­dēļ
viņa vietā stājies pirmais kandi­dāts
A.Līdads — DV vadītājs ASV.
Pēc baznīcas virsvaldes priekšsēža
zvēr. adv. P. Ēgliša priekšlikuma ALA
savā laikā nolēma vērst ASV ev. lut.
sinožu vērību \& to. ka daudzās vie­tās
amerikāņu baznīcu pārvaldes iz­dara
lielu Spiēdiettu latviešu asimilē-šanai.
Viens no konkrētiem piemē-rim
bija Vašingtonas latviešu ev. lut,
draudzes mācītāja Veinberga atbrī­vošana
no amata, nominējot viņa vie­la
sinodes misijas mācītāju V. Mež­ezeru.
Pēdējais iesniegumā ALAI
pārmet iejaukšanos mācītāju lietās^
Apvienības rīcību kritizējuši ari daži
lini numura
GARĀMEJOT - Kl mH dnāmltt
ar oUifm" . . . . . J. Ipp.
@ MCS LASĀM UN SMfJAMrES -
Ko Ciņ« tauta par Uivieijtm Au*-
!fāh|ā'- , . • . ' r - . i ' - . y\pp/
1 .JtERCOCS tOHSE & C C - Kā
komii4īi KocJu gril>ē)« likvidCl .,o»t.
idjoliju"*".. .-^ . • . • I. Ipp. •
B PAB PIEBAIGAS A2IEM UN
U.VU PAtAGlEM - Sms atoiņai
par Maliena
CIEMOS PIE J A 9 A JAUNSVOiA*
8I.VA ~ S^ooisaa korpl ar «ūia
raksiavetlbas icniorti . . . . I. Ipp.
dtj latviešu mācītāji; Valde atiina,
ka tai ir morālisks un nacionāls pie*
nākums nostāties pret latviešu asimi-lācijuj
A L A šai sakarā tomēr intere­sējas
tikai par latviešu baznīcas vis-pārigo
stāvokli AŠV, bet negrib ie­jaukties
atsevišķu draudžu lietās un
mācītāju strīdos, kas ir draudžu pār
valdes vai baznīcas vadības lieta.
Kaut gan ALAs dibināšanas kon­gresā
daudz latvieiu organizāciju un
(Tttfpin, 2. ippj
No sava amata pag. trešdienā demi­sionēja
Džordžs Maršals, ASV ^iz-sartklbasmin^
trs, ģenerālštāba priekš­nieks
X pasaules kari vin Mariala
plāna radītājs 1947. g., esot pār ār-jlelu
ministru. Prezidents Trumēns
ģenerāli Maršalu, kas al^et„ļotl pri­vātu
iemīlu dēļcildināja kā nā­cijas
visu laiku lielāko dēlu. Par aiz­sardzības
ministru iecelts Maršalā
līdzšinējais vietnieks Roberts Eber-krombijs
Lovets.
Maršāk aiziešana nav pārsteigums,
jo viņš bija to pieteicis jau ar^ 30;
JūnijUi un palika vēl 2 tālākos
mēnešus tikai, lai nodrošinātu ie$ŗ^-
jami plaša aizsardzības budžeta pii*
ņemšanu. Viņš joprojām paliek pri-zidenta
riclbā īslaicīgiem ptoSku-miem,
ja to prasītu nSciļ® interese
>^ 1-3
i » »
M i