Bavarijas Latviesu vestnesis, March 3, 1951

              r l
idiep, 195f. 28^,^^
[ilmdien Vašmgtotiā atgrioS'^ %
• U ^ . Informētās aprindj, 1 ^
atayajis ceļu Pačifika n'vJ^.ki
r Atlaņtika pakta! paraug?*^ ^
«it mtttii radoflģganu t^v^
Ijusi CechoilovakliiTS
Go»ttvvaalldd8s maizes un Zmhi,i J7??^k
>jt ar trūkumiem par«r ^ ,
IĶ^M.. VViiņņši atsp^^VbatVJ?
Mba asot
i^^Cechoflovakijā
, kr«». Holandē vēl Jomau^
Tā llgit jau vej^lu m^Zi^
fšiņo Madride» pra^ •JJ^H
Iva • teteicies, ka 94 g v J^l
I r t i ^ Vidujļōri, Arm^l
,]wnā,iabendēto 'veselību. ^
1 M«»iā pienāknļiM p i n ^ ^
^ gaiia »Pēku atbalsta punjjļj
j m » dlvliija, ^ , I
r^iikulaf no Vašngtonas « t BLT
P<|^ ASV aizaariilbas mlnuun?*
«identa vēlēlanSr 1953. n %r\
ļuvil «Ināmi Vašingtonai oSd^
^ a d tM angļu bruņoto niu
, Vidējos austrumos
I, l a i a r Turclas militāro Y ^
- - ' - p ā r r u n ā t u aizsardzību^
l^tMtēja apakšnamā pret I MU
iStfIia VllJēmaļPechteleraiSSi
JST'! /^F^" vlripanhS'
nedrīkst |au^ sevi pmmki
n uzsvēra, ka tā vlfl oMiSiL
5)S Ienaidnieka zemOdeo^ ķ i
ttkal 174.
^ekn stielks i liesbritiBiii, Ji
„ pOiiIgl apstādināt dzelzceh igS
itdien novērsts. ^
komisāri Berlīnes padoaļn fam'
: Piedalījās pieņemšanā, ko
Cuikovs, atzīmējot saikanimib
dienu. ; *
Ierpēu noliktavu ceturtdieiiA
4tt'policija Kaproni lidmašīnu fiH
letalla kastēs labi ieeļļotas a M » ,
laisltii, 10 ložmetēju, mallnpiitdi
Jttt daudzumu munīcijas. Visas SOi!»
peroēu glabātuves; atklātas viena t(.l
padomnieku Braijilijas valiti bail
W,blj^ Vācijasļ valstsbankai ļirii
[ji^intars Sacbts, ķas jau devies ctil
ļvllif pailamenļa delegācija Boti
LielbritSniju un Franciju. Delt^
„;as sastāvā būs U parlamenta!«.
Vads < Jugoslavijaa nacionālās: lapd*
izidents un I politbiroji loc&
ijade. I
varbūtēlieļn p6cte6ien M
suija vietniek^' Herbertu Moili^
ministru Vokerii, kā ari koloBJIt
€^itu.
' te!^U laikā ; apmeklēs ASV ii>
ministrijas padomnieks un moki'!-
pārvaldes priekSbleks Čārlzs Vil»»
ititos ar Vācijai rūpniecībai mWr
iespējām. I
«vlāetjas eskadriļu ceturtdien KSIII
komisijā pieprasīja ASV gaisa ipili
Jnieks ģen. Spācs. Tas esot tlkp«t
cik ASV gaisa spēku sastāvibiļ)
lules kara l a i ki
i l i un Hamburgai vietā ienerlļil
; plānotāju ātābs paredzot izii#
f pgādes ostfisi; sabiedroto <plki(s
l l a l citas 08ta9 tālāk uz rietoaltt
j|ot inteniacion$lai brigādei nšf
^Jtumvācljār ameHkāņu armijas
insttUējulas ari Wj. Po|u «o^l» ^
i ^^ietumos ģen. Andersu.
iļos ķiniešu atlantos Malaja i|
ift * ,,DIett^id4ustr^mkIna8 pussalu"
līi.Sārtt^as «r Dalailamu par viņii^
I Til^etā ar zināmiem noteikuniii
ar Komunistiskās Ķīnas v8lM4W
it Indiju un atbrīvot, savu k»^
dtām vajadzībām. ' .
tamna memuāra izdošanu notiek»
slarp bij. vācu ; di'^lomātu un m
ipgādiem.
lillont politisko bēgļu izkaisīti TIJ
vēsti ASV ārlietu ministnjsrj-t,
ko sastādījis bēgļu prob.e.uui P
Dfi P. Rigs,
)MarbIgu ārstniecības Wwkll
,,kar«oņa un citu iekšķīgu slimību
inai izgatavojuši Ičechu zinātnieki. #
f laikraksti. Jaunais ārstnieclbsi
ftcsaukts par cnlbramfenikoln.
gu valsts blblletēku ar tās t0
Austrumvācijas valdība nolēmusi i*
tļs, Maskavu.
^8 cenas lietotiem autooobip»
*iV. ASV valdība, lai aizkavētu ja^
>bilu pārdošanu lietoto auto tirgU p»
it cenām.
gadiis cietuma pag. gadā plespri^
ajas padoniju joslas tiesas ,7. 2
par .npretkomūnistisku a k t i « »
{andu .pret Pad. savienību . eei ^
lesti 17.900 sodu par - Mi^nJ^SS
.Sniedzot SIs ziņas, AustruttV^J
juristu komiteja min, ka padomļag
ilutnos, bieži vien necilvēcīgos «P»J
jlodzIU pāri par 25.000 V^fZ
iku, no kuriem 4640 slimi ar to*
krokas Mekarturam « i b r i ^ ^ ^
kur un kā vien viņš vēlas, P»^
i^ātors Mekkārtijs, ««verot. w ^
iā karš Korejā drīz viej bdg^^
Senā^rs jau ilgāku laJJ^f Sļi
anālistu vienību iesaistlŠa^
I lūpei Oberammergaual radjju»i
itft nemitīga samazināšanās, sa» ^
im ceļqt uz Sveici, TiroH un
visās B^avāŗijas .kūrvietās
lāka. ja ārzemju ceļojumu leron*»"
itčeltu pavisam,
•vēto Izsludināts 1914. gad^
Mi» ienaidniekiem nākotnē vau» ^
Jpieprasijis amerikāņu « f S t cf
-^.cinot ārlietu ministriju pārU^ ^
es nekavējoties apturēt J«*'%o89'
svarīgu materiālu eksportu ui
m zemēm. ^ļļ^»
progresu ^^''f^HS^^^ •alsts prezidents Oriols, gatavoja
' apciemojumam ASV. jjļjļ
Itnleki atvaļinājumā no
t varēs izbraukt tikai pēc ^ ^ ^ ^
plāna pārbaudes, lai aizkavētu ^
gadījuma atkārtošanos, J^^'^.Litof
lo Itālijas līdz ar svarīgiem w. ^
icijas noslēpumiem aizbrauca
itMmlJu boļSevlsma "H"i!Sfp^l
P. dibināt Burmas nacionSl»«u
fbināmās armijas ģenerālštābu
uigunā.
. «andjli 2 miljoniem Pieaj^fj^^^
btfiju skaits pag. gadā, sasm ^ \
[53.065.000} tie viena gada 1»"^» i
10 milj. cigarešu. ^ tr
«olani par vienu •«k»» "as^iļj
Jīēmuši vairāki ameriW«
Longailendas universitāte»
viņiem savukārt būs JĀ»»?'"' ^
ļ>ādišl, bet krievi im^'^.jf '
konsUtējis Maskavas raa»*
UTVIA
Latvian New8paper
St 18 (462), March 3, 1951
Pnblisher: Jānis Niedre, August-dorf
b. Detmold, Uger, M. 9-7,
Pbone Augustdorf 02.
Prlnttf: Weilheimer Druckerel
G.m.b.H.. Weilbeim, Obb.
Editorial Office:
Grafenascbau, Obb., Lager.
Published twice weekly.
Grcolation 11.000.
Sponsor — International Reftgee
Organization. tJmim NEVVSPAPER
Nr. 18 (462)
Sestdien, 1951. g. 3. martā
Iznāk trešdienās un sestdienās.
Izdevējs: Latviešu Centrālā Ko*
miteļa. Galvenais redaktors: Mak­sis
Culltis, galv. red, vietn. V.
LesiņS. Redaktori: G. Grlnbergs,
P. Klans, £ . Miesnieks, L. Svarcs.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adrese: {t3b^ Grafenascbau, Obb.,
Lager. ASV redakc. vad,: A. Klāv-sons,
319 N. 22nd Ave W, Duluth,
Minn., USA. Austrālijas redakc*
vad.: A. Smits, 21, Unden Ave-nue,
Wendouree, Ballarat, ^^c,
Australia.
Ārzemju bē^ļieni fidzi^as
liesSbas ar vāciešiem
Bonnas parlaments pieņēmis likumu
pārvietoto personu tiesībām
l O l l B » (la)/ — Trešdienas vakarā Bonnas parlaments lieli vienprātībā
pieņēma lilnmm par anemju bēgļu Uesibām Rietumvādjā. Pret likumu
balsoja vienīgi abi komunistu pārstāvji. Jaunie noteikumi nodrošina
50.000--6O.OOO ārzemju bēgļiem, kas vēl dzivo Rletumvācijā, līdzīgas Me-ilbas
ar vācieāiem, pakļaujot tos reizē ari vācu tiesām. Ar tādu pašu balsu
vairākumu pēc tam pieņēma vēl divus papildnoteikumus. Pirmais no tiem
Dosakai ka lUetumvādJal Jāpievienojaa starptautiskajai konvencijai par
bēgļu tiesībām, bet otrs prasa, lai vāciešiem; kas dzivo ārzemēs, tiktu
oodrdinātas tādas pašas tiesības kā ārzemju bēgļiem Rietumvācljā, se­višķi
biedrošanās brīvība, darbs savā arodi un tiesības brīvi izvēlēties
dzīvesvietu.
Rietumvācijatf Bimidestaga prezi­denti
Dr. Elers pēc likuma pieņemša­nas
paskaidroja, ka ar šo lēmumu
vācu parlaments pasvītrojis to cilvē­ku
tiesības uz jaunām mājām, kas
palikuši bez pajumtes politisku ap­stākļu
dēļ, vai svešu varu noziedzīgas
rīcībai i^ekmē. Parlamenta locekļu
aplausus izraisīja Dr. Elera vārdi, ka
šidas tiesības vajadzētu nodrošināt
ari citās zemēs, kur ļaudis dzīvo
lī(kIgos apstākļos.
Sodāldemokratu pārstāvis Dr. Brills,
ziņodams par likuma sagatavošanas
komisijas darbu, norādīja, ka Idkums
radīts, lai izlīdzinātu baigāko otra
pasaules kara parādību — 9 miljonu
ārzemnieku dieportāciju uz Vāciju.
So nacionālsociālistu rīcību varot ap-
'Zimēt par vergu laiku atdzīvināšanu,
jo „apstākļl kādos ārzemju strādnieki
Vācijā nodarbināti, bijuši tik ļoti ze­mi
līmeni, ka to pat nespējot pie-tfekami
nosodīt." Nadonālsociālistu
gauleitera Sauķela vārds „palikšot uz
mūžīgiem laikiem ar kaunu aptrai­pīts."
Pie likuma ieālizēšanas jāievēro,
paskaidroja Brills tālāk, lad ārzemju
bēgļu problēmu risinājums Rietum­vādjā
būtu saskaņots ar vispārējām
bēgļu problēmām pasaules mērogā.
„Ja mēs domājam par bēgļu miljo­niem
Ķīnā, Korejā un Indijā, tad šī
likuma realizēšana mums uzliek mo­rāliskus
pienākumus, ko mēs nemaz
nespējam pietiekami nopietni novēr­tēt."
Tautieši, tautietes
Daugavas Vanagi
Pirms 32 gadiem, 1919. gada
3. martā, latviešu nacionālā ar­mija
plkv. Kalpaka vadībā
Ventas krastos uzsāka ciņu pret
boļševismu.
Atceroties šo dienu, 1951, g.
3. martā visi, kas vēl neesat
piedalījušies vēstuļu akcijā, iz­pildiet
savn latvieša pienāku­mu
un palīdziet biJ. latviešu
karavīriem, kas 25 gadus vēlāk
daudz smagākos apstākļos cīnī­jās
pret to pašu ienaidnieku.
LNP, LCK un Daugavas
Vanagu Rletumvācijas
valde
Feldmana nota ..territoridla
korpusa" un bij. darba
dienestnieku lieta
Vašingtona (sl). — Latvijas sūtnim
Vašingtonā J. Feldmanim bija ziņots,
ka ieceļošanu Sav. valstīs apgrūtina
Latvijas pilsoņiem, kas 1940. g. kal­pojuši
Latvijas armijā, ko krievu
okupanti pārdēvēja par „territoriālo
korpusu". Sai jautājumā sūtnis ie­sniedza
notu ASV ārlietu ministrijai,
paskaidrojot lietas patiesos apstākļus
un lūdzot intervenēt amerikāņu emi­grācijas
iestādēs Vācijā, lai vērstu to
uzmanību uz minētajiem apstākļiem
un lūgtu šīs iestādes nesagādāt ne­pelnītas
grūtības mūsu pilsoņiem, So
notu sūtnis J. Feldmanis iesniedza ār­lietu
ministrijai apspriedes laikā, ku­rā
bez sūtņa piedalījās arī seši mini­strijas
darbinieki, to vidū Sav. valstu
delegāts IRO ģenerālpadomē Džordžs
Vorrens (Warren). Mūsu sūtnim pa­skaidrots,
ka grūtības rodas vienīgi
ar iekšējās drošības likuma realizē­šanu,
jo šo likumu, kā zināms, ame­rikāņu
tieslietu ministrija pagaidām^
iztulko ļoti plaši. Kad būšot pieņemts
papildlikums par iekšējās drošības li­kuma
sašaurinātu tulkošanu, tad ari
izpalikšot iebildumi pret tiem mūsu
pilsoņiem, kas savā laikā bijuši .„ter-ritoriālajā
korpusā".
Dažas dienas iepriekš sdtnis J. Feld­manis
bija iesniedzis notu par to mū­su
pilsoņu ieceļošanu ASV, kas bijuši
vācu darba dienestā (RAD); ari tiem
radītas grūtības. Šinī jautājumā mū­su
sūtnim paskaidroja, ka jautājuma
pozitīva izlemšana paredzama tuvāka­jās
dienās, kad sagaida iepriekš mi­nētā
papildlikuma pieņemšanu parla­mentā.
Laivieifu kopa pie Nacionālas
komitejas Eiropas brivibai ASV
Ņujorka (vk). — Latvijas sūtnis J.
Feldmanis pēc ģen .L. Kleja vadītās
Nacionālās komitejas Eiropas brīvī­bai
aicinājuma paziņojis septiņu lat­viešu
sabiedrisko darbinieku vārdus
Latviešu nacionālās kopas locekļu
amatam pie Nacionālās komitejas Ei­ropas
brīvībai (National Committee
for Free Europe), kuras miteklis ir
Ņujorkā, Empire State Building de­besskrāpi
Sī komiteja, kuras darbību
atbalsta arī ASV valdība, vada ide­jisku
un politisku cīņu par visu to
Klementiss tomēr apcietināts
P r ā g a (la). — Prāgas iekšlietu mi­nistrija
oiiciāli paziņojusi, ka biJ. Ce-choslovakljas
ārlietu ministrs Klemen­tiss
un četri citi augstāki komunistu
partijas biedri apcietināti par spiego­šanu
un sadarbību ar pilsoniski na­cionāli
noskaņotām imperiālistu ap­rindām.
Līdzšinējā nopratināšanā Klemen­tiss
jau esot atzinies, ka viņš sadar­bojies
ar ārzemju informācijas iestā­dēm
un piedalījies sabotāžas aktu rī­košanā.
Viņa vēlēšanās bijusi at-
Parize atkal bez
VELĒŠANU LIKUMS S A G A D A N E P Ā R V A R A M A S IEKŠPOLITISKAS
GRŪTĪBAS F R A N C I JA
Parīze (el). — Francija kopš
trešdienas vakara ir atkal bez valdī­bas.
Ministru prezidenta Plevena
pirmo demisiju valsts prezid. Oriols
nepieņēma, bet kad nacionālā sapulcē
ar 311 pret 295 balsīm noraidīja val-
<iibas priekšlikumu par papildus no­teikumiem
pie vēlēšanu likuma, valsts
saiva vairs nepretojās un akceptēja
valdības atkāpšanos. Ministru pre­zidents
Plevens. pēc nobalsošanas pa­skaidroja,
ka viņam vairs nav nekādu
cerību atrisināt iekšpolitisko konilik-i
«t ko izraisījusi domstarpības par
vēlēšanu likumu.
Tagadējā Francijas nacionālā sa­pulce,
ka zināms, ievēlēta proporcio­nālas
vēlēšanās. Ja pie šīs pašas sis­tēmas
pieturēsies arī nākamajās vē­lēšanās,
kas paredzētas novembrī, tad
Briesmas nav novēr­šamas,
pirms nebūs
atjaunota briviba
Flladellija (La). — Kā jau ziņojām,
d^mit komunisma apspiesto tautu
pārstāvji šinīs dienā National Com-nijttee
for Free Europe organizētā sa­nāksmē
Filadelfijā svinīgā deklarācijā
apliecināja, ka nerims cīnīties par sa­vu
tautu atbrīvošanu. No Igaunijas
puses deklarāciju parakstīja bij. ār­lietu
ministrs K, Pūsta un bij. zem­kopības
minstrs I. Rāmots; no lietuv-jiem
— sūtnis Vašingtonā P. 2adei-tin
bij. sūtnis Vācijā un Anglijā
V. Sidzikauskas; no Latvijas — sūt-
J. Feldmanis, bij. ministrs A. Bēr-
J^JJs R, Sillers, V. Māsens un T. Aiz-
.^raukle. Deklarācijā teikts, ka bries­mas
nav novēršamas, iekām Eiropas
anstrumoi nebū§ atjaunota brīvība.
tas nozīmētu, ka jaunajā parlamentā
būs ap 16 komunistu un tikpat daudz
degollistu, kas padarītu pilnīgi neie­spējamu
koalīcijas nodibināšanu. Lai
no tā izvārītos un glābtu, demokrātis­ko
režīmu, koalidjas partijats grib
proporcionālās vēlēšanas aizstāt ar
vairākuma vēlēšanām. Pie tam vado­šai
— Roberta Sūmana un Zorža Bīdo
partijai (MRP) ļoti grūtd pievienoties
vairākuma vēlēšanu sistēma, kas tai
sagādātu smagus zaudējumus, jo
daudz līdzšinējie balsotāji pievērsu­šies
degoUistiem. Tādēļ MRP būtu ne­pieciešams
panākt vienotu fronti^ar
tagadējās koalīcijas partijām, ko dēvē
par „trešo spēku"; un par visām lie­tām,
atbalstīt vairākuma vēlēšanu
principu, bet tikai ar vienu gājļenu,
nevis divi gājieniem, ka tas sākot­nējā
projektā paredzēts — MRP ļau­dis
zina, ja pirmais vēlēšanu gājiens
nenesīs gaidīto uzvaru, tad pirms
otrā gājiena pieviltie partneri var no­slēgt
karteli ar degollistiem.
Tagad ministru prezidenta Plevena
mēģinājumi panākt kompromisu vēlē-ša'nu
likumā nav izdevušies un, šķiet,
ka pie pašreizējā spēku samēra vis-pār
nebūs iespējams panākt vieno­šanos.
Franču prese nav pārsteigta par
Plevena atkāpšanos, bet asi kritizē
valdības partiju, kas nedēļām ilgās
sarunās nav spējusi panākt vienoša­nos.
Atzīmējot, ka atkāpusies Pleve­na
valdība Francijā bijusi jau 15. pec
otrā pasaules kara, laikraksti izsaka
cerību, ka prezidentam Oriolam lidz
sestdienai izdosies atrast piemērotu
kandidātu ministru prezidenta poste­nim.
Septiņi nacionālās sapulces locekli
ierosināja sarīkot tautas nobalsošanu
par vēlēšanu likumu, jo tā esot vie­nīgā
iespēja, kā atrisināt grūto iekš­politisko
krizi.
šķelt Cechoslovakiju no Pad. savienī­bas
un ar Maršala plāna palīdzību ie­kļaut
to Atlaņtika pakta saimē. Tik­lab
bij. Cechoslovakijas ārlietu mi­nistram,
kā arī pārējiem apcietinā­tajiem
pārmet arī krieviem naidīgu
nostāju. Klementiss bez tam savā
laikā esot atbalstījis prezidentu Be-nešu
reakcionāros pasākumos. Izmek­lēšana
arī esot pierādījusi, ka Kle­mentiss
izspiegojis Cechoslovakijas
valdības un komunistu partijas dar­bību
un ziņojis par to kapitālistu
aģentiem.
Pārējo apcietināto vidū ir slovaku
provinces valdības locekļi Pusaks un
Novomeskijs, kas cieši sadarbojušies
ar Klementisu. Partijas centrālās ko­mitejas
sēdē, kur lēma par Klemen-tisa
un pārējo izslēgšanu no partijas
un parlamenta, pieņemts atzinums, ka
jāsteidzina kapitālistisko elementu
izslēgšana no čechoslov^ku ciemu un
mazpilsētu sabiedrības un jāveicina
lauksaimniecības kollektīvizēšana pē:
padomju parauga un jādara viss, lai
sekmētu sociālisma paātrinātu iesak­ņošanos.
Pēdējās tīrīšanas akcijās no
Cechoslovakijas komunistu partijas
biedru saraksta svītroti 169.564 biedri
vai kandidāti.
Franču valdības aprindas otrdien
kategoriski noraidīja Prāgas drošības
policijas apgalvojumu, ka bij. Cecho­slovakijas
ārlietu ministrs Klementiss
un citi apcietinātie bijuši franču iz­lūkošanas
dienesta aģenti.
Arī Ungārijas ministru prezidenta
vietnieks Rakoši komunistu partijas
kongresā Budapeštā paziņoja, ka kopš
1949. gadā partijas biedru skaits sa
mazināts no vairāk kā miljona uz
880.000. Bez tam 125.000 biedri deg­radēti
par kandidātiem. Ungāru aiz­sardzības
ministrs Farkas ziņoja, ka
ja 1949. g. janvārī tikai 5.5 proc. vir­snieku
bija no strādnieku un zemkop­ju
ģimenēm, tad tagad no proleta­riāta
nākušu virsnieku procents Un­gārijā
pārsniedzot 80 no simta.
Eiropas valstu atbrīvošanu no komū-nisma
jūga, kas atrodas aiz dzelzs
priekškara. Kā zināms, tā ari savāca
līdzekļus Brīvības zvanam, ko uzstā­dīja
un iezvanīja Berlīnē. Komiteja
būvē un drīzumā laidīs darbā īpašu
raidītāju Free Europe, kas raidīs ari
latviešu val(Kiā mūsu tautiešiem aiz
dzelzs priekškara. Komitejas vadība
paskaidroja Latvijas līdzstrādniekam,
ka katras tautas nacionālajā kopā būs
pārstāvētas visas tautas aprindas. Pa­redzams,
ka latviešu kopa sāks dar­bību
mēneša laikā, kad ari kļOs zinā­mi
latviešu vārdi, kas piedalīsies
NCFE. Ar komitejas darbība? papla-šināšanu
uz Baltijas valstīm, ^ V ,
cerams, aktivizēsies ari latviešu po­litiskā
darbībā.
Kā jau ziņojām, raidījumus latvie­šu
valodā drīzumā uzsāks ari ASV ār­lietu
ministrijas raidītājs Amerikas
balss. Par latviešu raidījumu direkto­ru,
paredzams, iecels Latvian Relief
prezidentu H. Lielnoru kā ASV pil
soni.
SANĀCIS ASV LATVIEŠU APVIENl-
BAS DIBINĀŠANAS KONGRESS
Vašingtona (L). — 24. februārī Va­šingtonā
sanāca Latviešu apvienības
dibināšanas kongress, ko atklāja sūt­nis
J. Feldmanis, sniedzot arī ziņoju­mu
par organizācijas komitejas dar­bību.
Kongr^ā bija ieradušies tuvu
pie simt delegātu, pārstāvot ne tikai
ASV austrumu piekrasti, bet arī vi­dienes
un rietumu valstis. Daudzi de­legāti
ceļā bija pavadījuši vairāk
par diennakti, mērojot tūkstošiem jū­džu
lielus attālumus.
Daznica nav
ārzemju leģions
poliskiem
avantūristiem
NORAIDĪTA PALĪDZĪBA SLEPENAI
KOMUNISTU „INVAZIJAr'
HELGOLANDE
Berilne (ip). — Startējot no nezinā­mas
ostas Slēzvigas-Holšteinas rietu
mu piekrastē, Helgolandes salā Zie­meļjūrā
kādu nakti pagājušajā nedē­ļā
izcēlušies malā 70 vācu jauniešu,
kas pēc „slepenās okupācijas akcijas
sekmīgā nobeiguma" līdz ar Vācijas
un Helgolandes karogiem uzvilkusi
arī komunistu «vispasaules miera ka
rogu".
Jauniešu vairums, kas paši sevi ti­tulē
par studentiem vai sportistiem,
īstenībā ir komunistiskās FDJ biedri
un visa akcija, ievērojot lielo intere
si un rūpes par salas likteni plašās
vācu aprindās, uzskatāma par labi or­ganizētu
komunistu propagandas un
reklāmas triku. Kāds FDJ pārstāvis
oficiāli apstiprinājis komunistu pie
dalīšanos pasākumā, uzsverot, ka
jaunajiem demonstrantiem būtu jā­gūst
visu nacionāli domājošo mier­mīlīgo
vāciešu atbalsts.
Taču pat vācu nacionālistu grupas
kas atbalstīja protesta desantu salā
pirms diviem mēnešiem, norādījušas
ka jaunā akcija ir pilnīgi pretrunā a
Vācijas nacionālām interesēm, un no
tās norobežojušās. Tāpat pret komū
nistu iejaukšanos Helgolandes iekšē
jās lietās protestējuši bijušie Helgo
landes iedzīvotāji, kas tagad dzīvo
Kukshafenā. Kāds viņu pārstāvis dek
larējis: „Viss. ko mēs varam sarkana
jiem teikt — rokas nost no mūsu
salas!"
Demonstranti, kas paņēmuši līdz
lielākus pārtikas krājumus, nodomā
juši celt koka baraku tālāku demon
strantu novietošanai, formāli it kā
patvērumu vācu zvejniekiem, kurus
krastā būtu atdzinusi vētra. Tūlīt pēc
komunistiskā karoga uzvilkšanas
komjaunieši stājušies pie britu gaisa
(Turpinājuma 8. Ipp.)
Kalpaka mantojums
leiakojotiea Latvijas atbrīvošanai
ciņu laika drūmajos iekšējos apstāk-os
un sarežģītajā IrpoUtiskaJi litni-cijā,
kur latviešu proklamēto patstā­vību
apdraudēja ne vien atklāta ie­roču
vara, bet ari vairāk vai maslk
apslēptu intrigu iņaugi ar sabotIžn«
provokācijām, terroru un nodevību, —
>at objektīvs sveštautietis nevarētu
iegt patiesu apbrīnu un deņa torel-ejiem
valsts vadītājiem nn tīdnltfl-iem.
Ja dzīvi varētu atkārtot k i ša-dia
spēli, tad ari šodien, kaut pilnīgi
un sīki pārredzam visu, kas toreiz vēl
ielāko tiesu bija nezinimt, gudrāka*
ara politiķim un ttratēgam grūti nik-os
atrast labākus gājienus par tie»,
kas nozitivi Izšķīra Latvijas Ukteņus
19ia/1920. g.
Tā nav liUdia frāze: no 1917. g. ko­munistu
vari nonākušajām tautām
vairākas Jau Iznicinātas pilnīgi, ka^
mēr pārējās len zaudējušas savas
smadzenes un dvēseli, nemaz |an ne­runājot
par labklājību. Tādē| dro­ši
varam apgalvot — Ja 1918./
1929, gada cīņās latvieši būta u u -
dēJušC tad ne vien Eiropaa kartē
trūktu Latvijas, bet šodien nebūtu ari
latviešu tautas. Un kas zina, vai bez
Baltijas valstu „sanitārā kordona"
Maskavas rokas Jau nebūtu apkampu­šas
Atlantijas okeāna piekrasti, ne­maz
nenogaidot otro pasaules karu,
kad rietumu lielvalstis tām atdāvāja
Berilni, Prāgu un citas „augstsirdl-gas"
veltes...
Lūk, Latvijas atbrīvošanas ciņu ār­kārtīgi
svarīgā nacionāli un politiski
nozīme, kas liek izprast, cik Uela at­bildības
drosme, nemaldīga Intuīcija
un gudras orientēšanās spēja vadījusi
Latvijas cēlējus un cīnītājus — KārU
Ulmani, Zigfrīdu Mederovicu, plkv.
Oskaru Kalpaku un vēlāko v^a aiz­stājēju
ģen. Jāni Balodi, līdz ar cl-tiem
latviešu patriotiem, kuru vārdi
denlgi Ierakstīti Latvijas atbrīvoša­nas
dņu vēsturē.
Taču igdleii savas atminat koŖc^iF
trējam uz 1919, g. marta sākumu, kai
baigajā Utvijas likteņu spēlē sikis
izšķīrējs pagrieziens. Līdz tam vai­rākkārt
šachā nostādītie un šaiiraji
zemes Joslā starp Kunemes piekrasti
un Ventu atspiestie latviešu un vicu
spēki 3. martā sāka drosmīgu gājie­nu,
reizē no Možaiķlem, Lēnas muižas
un Kuldīgas uzbrūkot sarkano spē­kiem,
lai sasniegtu Uelupes līniju*
Centrā cīnījās Kalpaka bataljons, ie­ņemdams
Jauno muižu, kur ieguva
vesela pulka munīcijas noliktavas un
sekmīgi atvairīja ari pēc divi die-nām
sekojošo prettriecienu. Bet Jau
6. martā, kalpaklešiem tīrot mežaino
Skrundas-Saldus dzelzceļa rajonu, kļū­mīga
pārpratuma dēļ no vācu lodēm
krita pulkvedis Kalpaks • . .
Ja sāpīga bija katra latviešu ka­ravīru
zaudēšana, tad mūsu pirmā
virspavēlnieka nāves vēsts Jo dziļi sa­trieca
Jau tā noniikto latvju sirdis,
apēnodama pat kalpaklešu panākumu
prieku, Jo šis zaudējums Šķita lielāks
par pēdējo dienu ciņu ieguvumu. Pro­tams
— tie ir nesalīdzināmi, kaut ari
savstarpēji sakarīgi lielumi, Jo Kal­paks
bija mūsu pirmo cīnītāju dvē­sele.
Sls ārēJl klusais un vienkāršais
virsnieks bija pratis ne vien puldnāt
un saliedēt savus vīrus, bet ari ie­dvesmot
un vadīt viņus cīņā tā, ka tie
nebēdāja par ienaidnieku skaitlisko
un materiālo pārsvaru, gūdami panā­kumus
pat dažkārt bezcerīgā situā­cijā.
Un tāpat Kalpaks bija pratis ie­mantot
latviešu tautas simpātiju un
deņu; tā atbalsojās lauku un pilsētu
atbalstā gan pārtikas, apģērbu o. c,
gan ari Jaunu cīnītāju veidā, tā k i
pirmā virspavēlnieka pēcnācējs marta
vidū viena bataljona vietā Jau koman­dēja
tris — brigādi ar 920 vīriem.
Lūk, Kalpaka atstātais mantojums,
ko pārņēma Jaunais virspavēlnieks
Balodis. Un šis mantojumi bija svē­tīgs;
tas nedila, bet auga; auga ne
tikai latviešu karaspēka lielums, bet
ari tā uzvaru skaits. Reiz aizdegtā brī­vības
lāpa, drošu roku nesta, liesmo­ja
aizvien spožāk, sasniegdamās ar
Ziemellatvijas dnitāju celto, līdz bei­dzot
— pēc gada — pie Ventas un
Melnupes sāktais panākumu ceļš vai­nagojās
ar visu mūsu ienaidnieku pa­dzīšanu
pāri Latvijas robežām.
Un šodien, atceroties 3. un 6. mar­tu
un godinot Kalpaka piemiņu, lai
domās nostaigājam uz Meirānu Vlsa-gala
kapiem. Tur mūsu tēvuzeme savā
klēpi uzņēmusi vienu no tiem vīriem,
kam Jāpateicas par Latvijas bri\ibas
gadiem un Jāpateicas ari par to, ka
latviešu tauta vēl šodien pastāv un
cīnās, ticēdama savas taisnības uzva­rai
tikpat nelokāmi, kā tai ticēja Lat­vijas
atbrivotāju pulki.
V i l l a L e i l ņi