Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1951

              Sestdien, 1951
:9ā
A
JO*
kli
ar
ie-
\m
pa-itu
las
sa
Si6
ho
Is,
tii
tj
it
par
ii
oira
at
trp
tp*
at
II.
apbruņo»
• Vailngtona (md). - A „
jpijaa Iestādes pirmo reSf'*''«it.|
ka Korejas kara laukā nJ' ^ ' Hi
izmanto, arī ts. ..snaipeŗsiZS'; m
terice, kas pastāv „o . M
staru avota, elektriskā tZ?^^
mugarsomā nēsājamas ba^l°"«
atļauj precīzu tēmēšanu j!" 5
tumsi. PĒC vienas
Skops uzmontējams uz šautL^t^'
otras - uz . bruņu cepure
ieroci loti labi panākumi T ^'
ievērojami uzlabots tā '««I
modelis, Iko amerikāņi 5%
lietoja otrā pasaules karā lo
Klusā okeāna kara laukā "nv '
salā 30 pīoc. no visiem iēnairt.'f''
nodarītiem cilvēku z a u d ^ *»
nākti ar snaiperskopu. Tuvāk«
armija pagaidām neizpauž k.,'
nams, ka «naipeŗskopus M J ! ' * ' ,
veidā ,un tie tagad ietilpst
divīziju «tandartapbruņojiioj
D A Ž O S VĀRDOS
kanclera viesošēnos Francijā
gfidi p^rsonig. kontakts abu v a f f . H
P l viflabfil^ palīdzot nolIdzinarSV*'
Adanauers apmeklēs visfi drw"tf*
dontt. lai fisuptos ar angļu vStiSi^l
labotieHj, liiechaniķis Stef^an^s^ ^V^ii^m^, i
p nodots tiMai. ^"90MIIB(,|
Suecā im Ēģiptē itaclonetSi mh^
fcai nolemtt atvilkt uz Jordfinu TJz
Kirenaiku tuvākās dienfis. C 3J!
Pret frtiiēļ, ftlttn Cetrl džTpJ, K«aw y
vaia. ;prote$tejusi padomju filmu S ?
Filma, r W ļ i kādu angļu-ameri^S
krievu patiļjļat braucienu džīpSpIT
ielām. •' i i . m
Slivialjli ; iranču atompStnleki hMi
ieguvi! Staļina miera prēmiju, bet citZ
balvojumU» paņēmuši Kenterbgrijai tl
Ženija Koton$'» un ameiikini';*! jrielt dMjifcela satlkime ilup hi mk
tfbn mi^ĶInu uz Peklngā panāktai S
vienolanāi ļ)amata nodibināta ar l . apt
tadija Itidusl Pad. lavtenlbn piedUikl
M k . Tai ipaollta 50.000 t piegāde. '
VII » 8 |0adiem atstāti dieneiti tie Yb
Jai padomju Joslas tautas policisti, Iraŗudij
«Mta laikfe izbeidzas šinī vai M i i
gadā.
ASV Militārās iestādei Vācijā ^[m
Ui par pretamerikāņu deraonstrJcijan B
amerikāņu militāro vilcienu apSsudHai
padomju joslā.
Nonācis 4eHļcItā vienīgais ASV koato
tiikaif ļaikiļaksts Daily Worker. Laibabli
tirāža nokritusi uz 14.000 eksemplSiu.
hejvielas par 30 mllj. dolāra lūoiiii
«lavija ASVi ,
IeroCi loļādn kastēs atrasti kādi iebd
puT^ktā pie! llbekas. Tie domāti Rieto-
Vācijas kpniQnistu pagrīdes gūniņfim uj
kusi, no krievu spiegu centrāles Kiaulcl
kas vada komunistu sabotāžas kuillbu īm
cijā un RietUmvācijā.
Ili'i^Itl pirmie lidojumi ar jauno loģļi
H*<l$tes tui^boižnlcinātāju Delta. Pliki?! i
»i Uh izveidoti trīsstūra formā. To k»
•tŗjilIjUSi Heilieja lidmašīnu fabrika ua i»*
cijas lietpratēji cer sasniegt labui rei^
tāttts.
lielāko budžetu Lielbritānijai Yiitiirl I
nanč.u ministrs Gaickels otrdien iesDitds
Anglijas apakšnamam. No 4,2 miljardia
māī|c. 1951.;52. g. budžetā 1.49 miljardi pi-redzēti
zemes aizsardzībai.
iielgrades informācijas ministrija atiitilRil
lAņn, it kā Tito būtu pieprasījis
labiedrotaji^m ieroču palīdzību.
Ai pretpadomju propagandas plaidUa
bija aplīmētas namu sienas Karlilioiitl
Berlliies austrumu sektorā, kur mitinii pi-domju
kontrolkomisijas iestādes.
400 kara kuģu amerikāņu jūras spftii fl-ciba
būs līdz 1952. g. vidum, - paskaidroji
ASV, admirālStfiba šefs Forests ļ,mm>ļ
kuģu vidū bĢs 3 vislielākā tipa kara kut
27 lidmašīnu bāzes kuģi, 19 kreiseŗiJiOlf
nTčinfitāju lin 100 zemūdeņu.
S.37I.0I3 farmai bija Sav. valstīs pag. JJ*
dā, Tas ir par apm. 718.000 mazāk nekJlJf
gadā, - teikts ASV statistiskās cantrll»
baetēnfi.
20 «llj. DM trūcīgo bēgļu bānio atbilito
Uetumvācija nolēmusi nodot UN W«a P*
īdzības komiteja. \,,
Mindžurijas pilsētu Antungu bosW«^
tt8i 24 amerikāņu lidojošie cietokšņi M ^
boljnlcinātāju pavadībā, - ziņoja nW
*- -adio. .
Jfx\wn viUlbu ierašanos MaodiarijJ J
iā ciāli apstipilinājis TASS un Maskavu r»-'
ditājt. I
a ' Ntidisma klubus slēgusi Austruōv «ļj
valdība ar pamatojumu, ka tie traucJJol»
mūnistu miera • kampaņu. ,
20 t ierobu atkal atkJājusi Itāļu pol^
Ansaldo kuģu būvētavā, Dženovas tuvP*
I-ielāks skaits spēcīgo radio raidltāju^J
tvērēju atklāts Sandžiovani baznīcā 2
PV 1 milj. pieaudzis Polijas i e dW
•kalts; pēdējos 4 gados, bet tomēr ir veii*
lO^milj. mazāks nekā 1938. g. ^
• Par sniiekllgiem un muļķīgiem m^J
domju prese dēvē Kanādas laikrakstu
«ttāciju, ka Kanādas piekrastē novgiotai
«lomju zemūdenes. , ..,r, n
. 24- mllJ. uzņēmumu minūtē var mf'
ātrāko fotokameru pasaulē, ts. Kera-C^«
«aru, kas izgudrota Anqlijā un iKi"
jaunākajā fotoaparātu skatē Londona.
«aerAs precizitāte esot tik liela, ka no
attāhitna bez pūlēm varot nofotografē
Valriekstu koka leļļu šūpuU Anglija '
ŗallenes mazmeitai princesei Annai DOSU^^
Ja» Kanādas mātes. Šūpulis rof*;J, ^jti
Mdu Kanādas augļu koku intarsijam.
ffatavojis Kanādā ieceļojis ukrainis ^"^ŗ ^
Atļaut citām valstīm studēt pado»^ ^
ctālāf aprūpes metodes lūdzis IndiJ,
M t s ļ UN sociālā komisijā D^'/Tiir''
Kumarapa 2enēvā. „Pad. savi^enlba
a<
leme, pārpilna jaunām idejaj;
Ķufliarapa, „un mēs esam dzirdējusi
aauijz darot mazturīgo labā un
iJdodot daudz naudas . . . "
icl»
^Udišlnējals franču okupācija» ^ ^ ^^
RietUmvācijā^ pārdēvēts vienkšrSi ^ ^ ' ^
spēkiem Vācijā", jo tos vairs neu^^
Pfr okupācijas, bet gan aizsardrll«»
tldojot ar bērēm, dabūjuši g^lu f >
Wņu virsnieki un 13 kareivju R'«%5P>
lidmašīnai iedrāžoties kalnā un e
jejot. ^ Divi pārējie kareivji smagi le .
VJsa grupa devusies uz Carlestonu. gj,,
Sfoda. 8ard7e piedalītos kādā citā ^
klHjnā bojā gājuša koIlēaas-Ii«»
badīšanā.
LATVIA
latviaa N€wspaper
1^. 30 (474). April 18, 1951
PubilsherJ Jānis Niedra, Atigust-dorf
b. Detmold, lager, Germany,.
phone Augustdorf 02.
gditorial and Business Office:
Crafenaschau, Obb., Regierungs-lager,
Germany.
USA Office: 102-15, 85th Drive,
Rlcbmond Hill 18, N. V.. Pbono VI
0.7778. Subscrlption rate» USA:
$ 2.— or 1.50 monthly.
Printer: Weilheimer Druckerei,
3 in b.H.. Weilheim/Obb., Germany.
Publ. tvice weekly. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO. ^ l A T V I A N NEVVSPAPER
Nr. 30 (474)
Treidien, 1951. g. 18. aprIU
Isnak trtSdienfis un sestdienās,
bdevēji: Latviešu Centrālā Ko-oiteļt.
Galvenais redaktors: Mak*
i i i Cnlltii, galv. red. viatn V.
L t i t ņ i Redaktori: G. Grlnbargs,
P. mana, £. Miesnieks, L Svarct.
ApgBda leimnieclbat vadītājs P.
Balodis. Apgāda un redakcijas
adreee: (13b) Grafenascbau, Obb.,
Ugtr. ASV r«iakc. vad.: A. Klāv
seni, 319 N, 22nd Ave W, Dulutb,
Mina., USA. Austrālijas redakc.
vad.: A. Smits, 21, Unden Avt*
nnt, Wendouree, Ballarat* Vlc,
Australia.
IROdarbiba
lidz gada beigām
2en5va tod). — gemerālpado-me
gavā sesijā Zenēvā pagājušo ce-turfdienu
nolēma pagarināt etaiptau-tiricSs
bēgļu organizācijas darbifeu vēl
par trīs mēnešiem, t.i līdz 1951. g.
beigām. IRO augstālkā vadības or­gāna
lēmums, kas pieņemts pēc ģei-nerāldirektora
Donalda Kingsleja ie-rofinājuma,
nozīmē, ka tiešām reali­zējušies
jau kopš laba laika dzirdētie
minējumi par paredzamo IRO darbi-bq
« pagarināšanu pēc līdzšinējā bei­gu
termiņa — 30. septembra. Līdz
gada beigām IRO daifes turpināsies
lldrSinSjS veidā, bet pēc tam vēl
1952. g. paredzēts zināms laiks orga­nizācijas
galīgai likvidācijai, domā-jams
trīs mēneši. Nekādus jaumus
līdzekļus IRO nav paredzēts pie­šķirt,
bet tai līdz dartības beigām
jāiztiek ar līdz šim rlcTbā esošiem
resp. ietaupītiem līdzekļiem.
Tā kā ierosinājums IRO dar^)rbas
pagarināšanai nācis no amerikāņu
puses, tad šinī apstāklī ieinteresētās
aprindas saskata zināmas izredzes,
ka ASV pagarinās arī DP ieceļošanas
likuma robežlermiņu, jo ir gluži
skaidrs, ka noteiktajā termiņā - - līdz
30. jūnijam likumā noteikto kvoti
nekādā gadījumā neizdosies izpildīt.
Vismaz 30.000 DP
nonākt slaika trūkumā
TIKAI VBL TALAKI PAPILDINĀJUMI ASV IECEĻOŠANAS LIKUMA
SPBS APMIERINOŠI NOKĀRTOT DP JAUTĀJUMU — AICINA ARI
ASV PACELT SAVU „DZELZS AIZKARU"
Henēva (Ip). — Kā IRO ģenerāl-padomes
sēdi paskaidrojis IRO ģe-nerākiirektors
Kings'lejs, DP ieceļo­šanas
likuma ietvaros līdz noteikta-am
beigu termiņam — šā gada 30.
jūnijlim ASV biis ieceļojuši vismaz
par 50.000 DP mazāk nekā likums to
atļauj. Sis fakts esot izskaidrojam»
ar „novilcināšanos, kāda radusies sa­karā
ar lielajām grūtībām likuma
ļoti faiežģītās procedūras Izpildē".
Esot pamats cerēt, ka kongress ter­miņu
pagarinās, bet esot nerealis-tifiki
paļauties, ka varēs s-asniegt
pilnu likumā pared^zēto ieceļotāju
skaitu, jo daudizi no paliekošiem
bēgļiem neatbilstot likuma noteiku­miem.
Ģenerāldirektora Kingsleja ziņoju-^
mā norādīts, ka pašlaik Eiropā vēl
atrodas 94.000 bēgļu, kas saņēmuši
solījumus vai iau tieši galvojumus
uzņemšanai Sav. valstīs DP likuma
Atsaukties lūgtas visas
latviešu organizācijas
W prezidlijs norāda, ka aicinā­jums
vispasaules latviešu centrālās
organizācijas jautājumā piesūtīts vi­sam
tām organizācijām, kuru adreses
bijušas LNP rīcībā. Taču atbildēt
lūgtas v i s a s , arī tās, kas aici­nājumu
nebūtu saņēmušas. Aicinā­juma
teksts atrodams laikraksta Lat­vija
4. aprīļa numurā.
ietvaros. No šī skaita līdz 30. jūni­jam
vīzas būs saņēmuši ne vairāk
par 33.000. Atlikušo skaitā liela da­la
būs noraidītie, bet ap 30.000 vien­kārši
nonāks laika trūkumā, nevarē­dami'līdz
noteiktajam, termiņam būt
pietiekami talu procesā, lai vēl tiktu
pāri.
Bostona» Christian Science Moni-tor
plašā ievadrakstā apsveicot nesen
pieņemtos papildinājumus ieceļoša­nas
likuniā, uisveŗ, ka arī tie vēl ne­atrisina
visu pro'blēmu un būtu ne­pieciešami
vēl tālā^ki soļi palīdzībai
t^ļiiem. Ap 100.000 personām
butu dota jauna ticība rietumu demo­krātijai
ideāliem, ja ASV paceltu sa­vu
iiehs priekškaru un dotu savā
zemē patvērumu šiem ļaudīm, kas Ir
visdedzīgākie un pārliecinātākie pret-komūnism€
cīnītāji
Miris irnesti
Londona (el). — Par angļu valsts­vīra
Ernesta B e v i n a nāvi sēro ne­vien
Lielbritānijas karaļnams, valdī­ba
un tauta, bet visa brīvā pasaule,
pasvītroja premjers Etlijs šim angļu
lielajam ārlietu ministram veltītajā
radiorunā svētdienas vakarā. Etlijs
bija arī tas, ar ko Ern^ts Bevins vēl
tikai dažas stundas pirms savas nā­ves
pārrunāja jaunāikos politiskos no­tikumus.
Bevins bija juties vēl visai
labi un stāstījis Etlijam, ko nelaiķis
apmeklēja Londonas Sv, Marijas
slimnīcā, kur premjers patlaban ār­stējas,
par savu nākošnedēļ paredzē­to
atpūtas braucienu uz Kanarijas
salām. Liktenis bija gribējis citādi.
No dažādām pasaules malām plū­da
līdzjūtības apliecinājumi lorda
zlmogglabātāja ģimenei, jo šo amatu
Bevins izpildīja līdz savai nāvei.
Vinstons Cerčils, kura kara kaibinetā
nelaiķis bija darba ministrs, paskaid­roja:
„Mana kara laika lldzcensoņa
nāve mani dziļi satricinājusi. Viens
varoņgars ir no mums šķīries. Viņš
ieņems vietu mūsu zemes lielo ārlietu
ministru galerijā." Franču ārlietu
ministrs Sumans izsaka savas sēras
vārdos: „Bevins bija nesatricināms
cīnītājs par starptautisku saprašanos
un paveicis ļoti daudz Francijas un
Lielbritānijas tuvināšanas darbā."
Dīns Ečesons paskaidroja:" „Bevins
bija godprātīgs cilvēks, liels anglis
un pašaizliedzīgs cīnītājs par visas
cilvēces brīvību." Prezidents tele­grafēja
Etlijam: ^Brīvības draugi visā
pasaulē pievienojas angļu valdības
un tautas sērām par uzticīgā kalpa
un varonīga cilvēku tiesību aizstāvja
zaudēšanu."
Pag. sestdienas vakarā ar sirds­trieku
mirušā angļu valstsvīra apgla­bāšana
notiek trešdien, piedaloties
piederīgiem un tuvākiem draugiem.
Ltelilci pasaules
IRĀNAS S A C H S D O D A S ĀRSTĒTIES
S T R E PRET
Teherāna (el). — Irānas parla­ments
vienprātīgi apstiprinājis kara
stāvokļa izsludināšanu 7 naftas rajo­nos
Kusistanas dienvidu provincē.
Vētrainā parlamenta nakts sēdē per-s^^
šu nacionālists Huseins Maji asi
izbruka angļu valdībai un Angļu-ira-f^
iešu naftas sabiedrībai, ka tās pašas
izprovocējušai asiņainus nemierus,
i^i traucētu vai aizkavētu naftas
^Pniecības nacionalizāciju. Deputāts
'^aramani norādīja, ka Lielbritānija
°^«klē ieganstu, lai varētu sūtīt uz
Iranu savu karaspēku.
Streikotāju posteņu apsargāto Aba-
^anas naftas rafinētavu svētdienas
ļitā slēdza. Arī ostas rajonā pār-
^f^vikti naftas pārvietošanas darbi,
^opš vairākām dienām Abadanā nav
atviesu iestāšanas ārzemnieku
leģionos nav jāveicina
^ ^ ^ T DEPORTĒTO S A R A K S T U P U B L I C Ē Š A N U U N BRl- ī^l l ? ^ ^ ? , ^ ' ^ ? ^ ^ ^ ^ L A T V I E Š U SEKCIJAS S A S T A V U - BALTIE-SIEM
R I E T U M V A C U A K E N N K A R T E S PAREDZ A I Z S T A T AR L A T V I J AS
Ā R Z E M J U P A S EM
Latviešu nacionālās padomes prezi­dija
kārtējo sēdi Ludvigsbunrgā vadī­ja
priekšsēdis J. Celms, piedaloties
V. Janumam, V. Bastjānim, R. Liepi­ņām,
J. Ķullītim, A. Endziņam, G.
Odiņam, J. Niedram un P. Balodim.
Prezidija priekšsēdis ziņoja par ko-ri^
pondencē ar atsevišķiem nacionā­liem
centriem un organizācijām skar­tiem
jautājumiem. Sakarā ar LNF
Zviedrijā ierosinājumu, prezidijs pie­ņēma
atzinumu, ka deportēto tautiešu
saraksta publicēšana nav vēlama. Tā­lāk
J. Celms ziņoja, ka LNP biblio-t
^ u komplekti nosūtīti vēl 9 latvie-šu
organizācijām ASV, Zviedrijā, Au­strālijā
un Kanādā. Sl ir jau ceturtā
sūtījumu sērija, un ar to lielais trim­das
bibliotēku komplektēšanas un
izsūtīšanas darbs tikpat kfi nobeigts.
Pēc pārskata par LCK viedokli at­sevišķos
aktuālos trimdas dzīves jau-tējtimos
V. Janums ziņoja, ka arī Vā­cijā
notiek tautiešu vervēšana fran­ču
ānemnieku leģionam. Atkārtoti
ir nācies konstatēt, ka, leģionārus
vervējot, dotos solījumus vēlāk ne­pilda,
un tie, kas leģionā iestājušies,
to nožēlo. Bez tam jāievēro, ka le­ģionāriem,
kā jau kara kalpiem,
kaujas laukā jānes daudz smagāka
nasta nekā nacionālām vienībām, bet
it īpaši, ka iestāšanās t. s. ārzemnie­ku
leģionos nozīmē vēl atlikušo mū­su
spēku izkliedēšanu, kas neatbilst
mūsu tautas nacionSlpolītiskSm in­teresēm.
Visu to ievērojot, LNP pre­zidijs
atrod, ka tautiešiem no iestāša-nās
t. s. ārzemnieku leģionos jāattu­ras.
Tāds ir arī kaimii^tautu pārstāvju
viedoklis. Sakarā ar to, ka paziņota
zināmas ASV kaŗ^ispika daļas kom­plektēšana
no 2500 nevācu bēgļiem,
jānogaida tuvāki noteikumi resp. in­strukcijas,
R. Liepiņš sniedza pārskatu par vis­pārējā
politiskā stāvokļa attīstību un
sakarā ar to saskatāmām konsekven­cēm.
Nolikumi Iranā kvalificējami kā
loģisikas lietu attīstības zināma faze.
Te, tāpat kā Ķīnā, Korejā u. c, lie-
UZ ĀRZEMĒM - 20.000 DEMON-ANGĻIEM
iebraucis vairs n'eviens tankkuģis.
20.000 komunistu un nacionālistu uz­kūdītu
persiešu svētdien demonstrēja
pret angļiem, un pa Abadanas ielām
un laukumiem nemitīgi braukāja Irā­nas
armijas tanki un bruņu mašīnas.
Angļu pilsētas kvartāls līdzinājās
apsargātam cietoksnim. 1700 tās ie­dzīvotāji
neiedrošinājās atstāt savus
dzīvokļus, kaut gan ielas apsargāja
militārās patruļas. No oficiāliem
avotiem ziņoja, ka visu Abadanā no­darbināto
angļu un amerikāņu sievas
un bērnus izvākšot no Irānas.
Svētdien Teheranā kļuva zināms,
ka arī šachs atstāšot zemi, jo visi 5
ārsti speciālisti, kas vīnu izmeklējuši
un konstatējuši aklās zarnas iekaisu­mu,
ieteikuši operāciju izdarīt ār­zemēs.
Jauns drauHiisttniils
no Jutf oslavilas
Londona (Īd). — Maršala Tito lū­gums
trim rietumu sabiedrotajiem
piegādāt ieročus bija par iemeslu
īpašai apspriedei Vašingtonā, pieda­loties
ASV, Lielbritānijas un Franci­jas
pārstāvjiem. Jugoslavijas valsts-galvas
prasībā rietumnieki saskata
jaunu draudu signālu Balkānos, jo
vēl nesen Tito deklarēja, ka neprasī­šot
ieroču palīdzību no rietumiem,
iekām agresijas briesmas būs acīm
redzamas. Vēl pagājušā gada bei­gās
Tito bija pāriiecināts, ka spēj at­vairīt
satelītu armiju uzbrukumu.
Starplaikā šo vatetu bruņotie spēki,
sevišķi aviācija, tādā mērā pastipri­nājusies,
ka maršals nu vairs nejū­tas
drošs.
Fakts par ieroču pieprasījumu, kas
trim valstīm iesniegts vismaz jau
pirms diviem mēnešiem, bet līdz šim
turēts slepenībā, atklājās oficiālā in­tervijā^
ko Jugoslavijas komunistu
partijas orgānam Borba deva jaunais
ārpolitikas padomes šefs Vladiovičs.
Viņš paskaidroja, ka ieroči vajadzī
gi, lai stātos pretim Ungārijas, Bul
gārijas un Rumānijas intensīvai ap
briu^ošanai, kas nozīmējot Jugosla­vijas
nacionālās drošības apdraudē­jumu.
Visu triju valstu armijas jau
ievērojami pārsniedz mierlīguma
atļautās robežas, un tās pastāvīgi vēl
pastiprina savu militāro gatavošanos
pret Jugo&laviju, — • paskaidrots
Belgrades āriietu ministrijas izdotajā
Baltā grāmatā. Maršals Tito jau de­cembrī
parlamentā trīs kaimiņvalstu
armijas novērtēja kopā uz 660.000
vīru.
Reizē ar ieročiem Jugosl avi ja pie­prasījusi
no Anglijas lielāku saimnie­cisku
aizdevumu. Tālāk angļu prese
ziņo, ka Lielbritānijā ieradies Jugo­slavijas
vicepremjera un ārlietu mi­nistra
Kardeļa vietnieks Gerskovičs
lai studētu britu valsts un tiesisko
sistēmu. Viņam bijušas vairākas ga
rākas apspriedes britu iekšlietu mi
nistrijā. Britu prese domā, ka Ger
skoviča studijas Aaglijā paredzēts
izmantot, realizējot Tito plānus re
žīma demokratizēšanai Jugoslavijā.
inieki izmantojuši naidu pret inem-nieklem,
vispār patriotismu un na­cionālās
tendences par līdzekli savu
(Turpinājums 2. Ipp.)
Cinities pret Pad. sa-vienību
mus nesauca
vacieKi, bet - kairf
Bremene frsj. ~ Vie« Mdilu laik­raksts
Ost-West Kttrier tlņo, ka otri pisaa*
es karā ciņt pret boļieviSBu k^tnU 1I.MS
holandiešu, 12.000 skandināva, I.OOI valoņn,
6.000 franču, 16.000 spSņn, 1.000 gallddln.
4S.000 nkraiņn nn pāri pir 60.000 Utvlela.
geuņn on lletnvlela. Dindfl tUkftoil dtifl
palIknSle nn pie kari dslmlenS ttgrlenllti
o paln tautu ktŗavlrl BoUeatf tāpēc, ka
ciniluiles kopS ar TScleileB. Bakiti «i«
svērts, ka ile oavaddll, kaut gaa cloI|ailes
sera naclonālsocUlUstn karoga, naclonālsocli-llstl
nav MJaSI. Tie bljuil dlvikl, kat ta-pratull,
ka Eiropa liglibj no ,.HrkaU pai­suma",
no tām pālim brlesmin. ku Eiropai
draud iodien, un centoilas to darK rtokējot
ar sBvim dilTĪMo.
Rakstā citēta bolanllela Dr. V. SlilMi
vēstule, kuri, itarp dta, teikts: „Tle aa-bl)
a viciell, kas sauca mfla dnltiai pret
Pad. skvienlbo. Mūs sauca — kaŗl, |o dņa
pret boļSevlsmu būtibi blJi Eiropas dilvfbas
Jautājums. 81 lakU sapratēja akalU peblja
Uels, un daudil palika mijās. Apilalgla el
roplell toties aktīvi piedalījis dņi, Jo s«
prata, ka Pad. savienības pilnīga «ivara no­zīmētu
visa pasattdēSano. Tie bija varoņi,
ne miUtārlsU vai nadonilfocIillsU, U vi­ņos
aplīmēja pēc 1049. g. nn daU, pat le-l
vērojami poUttķl, dēvē vēl Ugad."
Amerikāņu aviacU
jas pārākums
Koreja apdraudēts
DEMOKRĀTU SENATORS AICINA
BOM&ARDBT ĶiNU
T o k i o (el). — Amerlkina gaita ipēka
virspavēlnieks Austrumislji laaerilleltnanU
Džordžs Streltmelrt preses latarvlji paskaid­roja,
ka avlādlas pirikomo, kas itds Um
UN bruņoto spēku operāciju Korajoi kari
Ievērojami aUlogoJIi on atbalstījis, turp­māk
vairs nevarot aifkatlt par pmaprotama
Uetu. Pēdēji nedēļi Jan bljnsl manima
komunistu gaisa spēko aktivitāte, kas turp­māk
vēl pieņcmSotles. blūkolaaas dlenefta
novērojumi liecinot, ka Ienaidnieks neatlal
digl palielinot sava Udmailno tkaltn aa ka
Zlemeļkoreji paUaban Izbūvējot vlsmai <
Jaunus Udlaukos.
Pēdējo dienu gaisa kaujās komunista lx<
nicinātāji Iznicinājusi piKus amerikiņu su
perdetokiņus nn paSl tai laiķi zaudē
Juil 15 turbolzaldnitijus. Tiem pieskaitāmi
vēl 11 bolāU iznīclnātijl. Amerikāņu gaisa
spēko vadība savukārt ziņoja uar lidz Slm
lielāko gaisa kauju Koreji, kari pledalIJoSis
ap 100 lldmaSInu, Ieskaitot bumbvežus. Ame-rlkSņo
turbolmlcinātājl linīdnāJuSi vai sa
bojājuSl 17 Ienaidnieka lldmaSInu, pail at
griežoties bāzēs bei zaudējumiem.
Demokrātu senators Pols Duglass pag. sēst
dien lerosinija vērst UN aviācijas qalsa oz-brukufflus
pret Ķīnas terrltorlju, gadījumā. Ja
Peklnga lielākos apmēros pastiprinātu Ud
mašīnu Iesaistīšanu Korejas frontē.
Sarkanās Ķīnu ziņa aģentūra Asinhua
svētdien vēstīja, ka 200 amerikiņu UdmašI
nas pārlidojušu Ķīnas rot^eŽu un gandrīz
12 stundas Izlūkošanas nolūkos pavadījušas
virs ķiniešu terrltorljas. Tass ziņo. ka j
*^erikfiņu ātrie bumbvedēji pārlidojoši Fu
as pilsētu un apšaudījuši dvllledzlvotijus.
svarīgākais īsuma
iķ RepnbUkiņa frakciju vadltijs tautai
vietnieka nami paskaidroja, ka ģenerSIls
Mekarturs, kas pirmdien Ieradlu ASV, piekt­dien
runās kongresa abu nama kopsēdē. Prc
stdents Tmmens pievienojiet šim Ierosini
Jumam ar vārdiem: „Man nav leMIdumu, ka
kongrus parāda tādu goda vienam no mūsu
Uelikajiem karavīriem."
^ Demokrātu partijas saoiksmē sestdien
prezidents Tmmens pasvītroja, ka UN ne-satriciBimft
pretestība Koreji Kremļa varas
vīrus atturēja no citu zemju Iekarošanas, ku
uzskaitītas viņu saraksti. Tāpat frontu no­turēšana
Koreji devusi brīvajai puaulel
laiku savu aizsardzības spēku Izveidošanai.
Tķ Nacionilis Ķīnas valstsgalva Cangkai-
Seks preses Interviji paskaidroja, ka pēdē)o
dienu noUkuBi ievērojanl vijlnijuši pret-komunistisko
fronti Aziji. Viņš aldnija
Sav. valstis vaditlu Āzijas politiķi pēc sa
viera ieskatiem an asi ozbroka lielbrltinljal.
Intervijas belgis ģenerillsims uzsvēra, ka
nacionāUls Ķīnu bruņotie spēki spēto Jū­tami
atslogot Korejas fronti.
1^ Rietuma dlplonitl uzņēma visai M-lurlgl
PJongJangas raidītāja informiclju, ka
Zleme|koreja, sekojot Varšavu ..miera kon*
gresa" manifestam, griezaslat pie UN af
prlekšlUramu nokirtot konflikta miera ca)i.
Varšavu manifests, ki zlnāau. prasīja, lai
Koreju konflikta Izbeigšana pirrunita Dro­šības
padomē, pledaloUu komOnIstlskaJat
Ķīnai. Zieme|koreJlešo priekšlikums apvie­nots
ari ar Formosu problēmām, kldēl tas
Sķiet vU«l nereāls.
1^ Tito saslimis ar Salts kalti un atrodas
ārstu pārraudzībā, ziņoja pirmdien Belgra
dea raidītājs. Pirms tam, sirgdama ar gripu,
Jugoslavlju valstsgalva nevarēja piedalīties
banketi, ko viņa valdība rīkoja par godu
UN ģenerālsekretāraai Trigvem U.
Musu pilnvaras
Ja savlkta v i m tās neapiiubiiait
Uecibts par Krm|a despota mi viņn
algotņa noilegamiom, kai oikritu
rietama lielvalstu attiedfgajli iestl-dēs,
tad io apsildsības materilla
Ieaudzē daudikfirt pārsniegtu Nirn-gu
starptautiskās tietas archlva
krālumu. Tur ir gan izlOkoianai
aģentu ziņoJusAi, gan padomļu sle­peno
dokumeotu noraksti vai pat
oriģināli, kā ari simtiem tOkstoiai
pārbēdzēju, no padomljas gOsta pār-nākuio
karavīru vai turienes kon­centrāciju
nometnes tzvārgnia dl-vēku
(pat āriemniekul) liecības, pat
neskaitot tās, ko devuši Baltijas ne
komOnistu okupāto valsta bēgli, viņa
eksllvaldlbas vai trimdas organizāci­jas.
Rietumos sen Jau zināmi Katinas
uc* masa kapeņu noslēpumi, kā arf
masu deportācijas un milzīgais īpai-du
nometņu tikls; un zināmi tik labi,
ka ASV Jau pirms gada varāja rādīt
šo nometņu atrašanās vietu publiski
izstādītos plānos, minot ari tajās ie­slodzīto
skaita, ko aptuveni vērtē az
20 mUJoniem. (Precīzi to. protams,
neipētu pateikt pat NKVD, Jo šaJāi
cilvēku bendātavāi notiek nepār­traukta
kustība: no vienai puses —
ieslodzītie iet bojā, no otru — Jauni
plāst klāt)
Tāpat brīvajai pasaulei un tās va­došajiem
centriem nav šaubu par ne­mitīgajām
masu deportācijām Baltijas
valstis, kur tās sākušās Jau pirmās
okupācijas laikā, un ir ari zināms,
ka savfm zemSm atrauto baltiešu
skaits Jau sen pārsniedzis miljonu.
Tādēļ Latviešu nacionālā fonda Skan­dināvijā
pasāktaU izdevums - 1940/
1941. g. deportēto latviešu vār-d
i i k s saraksts — nevar pretendēt
uz tik nepieciešamas un nozīmīgu
liecības svaru, ka bez tās Mukavas
noziegumu nasta kaut cik atvieglo­tos,
Jo, kā Jau teikts, rietumi z i na
ari šo deportāciju faktu un tic
tuniegumitm, k u tiem deponēti Jau
agi^. Kā glābējs neprasi slīcējam
uzvārdu, bet metu to izvilkt no
fldens, tā savādi bfltu iedomāties, ka
dlvēoe cīnīsies par komunisma va­jāto
atpestīšanu tikai tad. Ja zinās,
kā katrii no šiem nelaimīgajiem sauc
Un šo nelaimīgo taču ir desmitiem
miljonu, Ja runā tikai par koncentrā­cijas
nometnēm vieni Kam še sa-raksUf
Bet galvenais — kā to Jau apsvēru­šas
latviešu trimdinieku pārstāvības
~ LNP un LCK Vācijā, kā ari LNPL
Anglijā — saraksta izdošana ir ari
n e v ē l a m a . Nevēlama tādē|, ka
var nozīmēt deportāciju vai vēl ko
ļaunāku sarakstā uzrādīto piederlga-
}iem, kai vēl palikuši Latvijā, kā ari
dažam labam toreiz aizvestajam, kam
laimējies izbēgt no ešelona vai kon­centrāciju
nometnes, vai ari kādā
citā veidā NKVD neapzimogotam no-tušēties
padomljas ļaužu masā. Pat
tad, ja tas varētu notikt tikai ar
pieci vai desmit latviešiem, nevienam
mums nav t i e s ī b u tīšu prātu
arOst šos cilvēkus mocībās un nāvē.
še mtls nav pilnvarojis neviens
1940./4i. g. deportēt&is, nedz ari kāds
viņu piederīgais, kas vēl elpo Latvi­jas
gaisu.
Bet ja mums ir kāda pilnvara, ko
esam paņēmuši līdz, Latviju atstājot,
vai ari saņēmuši to no tēvu zemes
nākušajās vēstulēs, tad tā ir — cīņai
par latviešu tautas glābšanu. Un šajā
cīņā nekad neesam vairījušies no
drošu un atklātas komOnisma ap­karošanas
un padomju varas nozie­gumu
vai NKVD šausmu darbu veltī­šanas,
raidot brīvajā puaulē brīdi­nājumu
un briesmu saudenus. Se
trimdas latviešu taisno ce|u ne par
matu nenovirzīs pat tādi noplukuši
,Jro]as zirgi", kā nule Zviedrijā pa­laistais
anonīmais rotējums, kur zem
„nacionālo latviešu grupas" mukas
Kremļa aģenti neveikli piekabināju-šies
to latviešu balsīm, ku pacēlu­šās
pret deportēto saraksta izdošanu.
Protams, — komiinistu argumentā­cija
un no tās izrietošie nolūki gan
ir gluil citi, bet tikpat vlegU atšifrē­jami
kā visa viņu melu propaganda.
Lai zina šie Maskavas Izpalīgi, ka
ne draudi, nedz viltus mOs nekavēs
turpināt savu ciņu līdz galam, kad
Latvija atkal būs brīva un atvērsies
ari padomljas koncentrādjas nomet­ņu
vārti, lai vēl dzīvajos palikušie at­grieztos
savā tēvu zemē. Un tad,
kad bOsim apzinājuši mums zudušos,
— tad ari celsim viņiem pieminekli;
celsim nevis uz laba papīra un angļu
valodā, bet gan uz Latviju zemes, no
Latvijas akmens un latviskiem ierak­stiem.
Sl pieminekļa celšanā piedalī­sies
visa latviešu tauta, ar to godinot
visu savu komunisma mocekļu pie­miņu
uz laiku laikiem.
V i l i s l e t i ņš