Bavarijas Latviesu vestnesis, October 18, 1950

              ļ»ļ^Ud?f8 par i ļ t ^
19 Irāna lanfi.
ar ^el!
tiem 'liin'faJBi*
^t«i' l^oiilctuti
IIIļŅrl'^ svaru cellih
t«8 radniecīgo
ļ^inottvējot «aVu lemt*.
l^lfl^?!^ grau.
^ 2'^is » t r ^
ŅļSJl-notlka agraiLa.
ijflļpn^ls tiinca.
_ J g i r t ^ f t i e in pa.
ļiKiimf ari Turcija,
kartfbii
mm
I*./
^ l ^ i t t o krieviem
Iplbag lopbarībai,
lzŗaWItM md-ar
viin* «av«
. M Jlfhledt «Mas
«in tpUlgoiana
labft*'Brno ttottcsa.
piespriests mOSa
iSr-aa gadi. Notie»
liutormacliu no Cai»
l<ilta|am britu vlc^koM
.^.^•CteMm.; "1 • V ^ ļ
ll^mvL annija Koi^a»
W^llianM^ vai izSaujol
^aaāietlcem, var ifcvilict līda
inīiJltUdmalIiiiitlps spē"
^iīf^stil^ britu Jaimaia
. ilananacbs, kas snieds
. daudaSm dtām padomju
i l ^ j ^ n l s I>6vH kas
ļviņiu» A$V pavaiOT
Mk^^uilet catirl parattaii
ta ka DCVISS
ii Ir^kfi^u HolivOdas de-īiiiksņā
« r i(i0teUm^
, JljtIcM vin, varē^ atgūt
Itdleirin^ atkal novS*
iilii»ž,j^^da2u lidotajtt
^ n s ap 2Š m gar8« atgfl*
i i m^ai pāk^
ŗMl^ i f s žUbM gaismu,
!iilll|aiitt^ atoikilista«»|uma
p tiilittfas staru iedar*
itkteas ui 42elte-ita|
u ļio bīstama*
Ifislaat tērauda
lUīltas vada izbOi
imdttaš laukiem Saudl
r;ia«a/ua2 Sldonaa
,WJioiami; 10 Ievērojat^
fkni |pir<> JtlMsl transpbrta
iistumvadjas deleg&tiem.
noftiitu ua Bitopas pago-
|trwrtmŗga, kur ilgi sprle*
* l ^ S a f s buigsrtja uzga-rUdu
pārved uz Pad.
tam jQru; „ ^
W^ i s i a r u raksta Ne^
Trtbm frontes
^UuKiir <Sip^ papUdlnāS
!«ltt uiņQmumi.
li^ Annu Paukerl, rj
ārzemju diplomfttt
as ārlietu minlstrt
kopa jūlija, kfid^
pftltļtisl politbiroja nežē-
^^^^^^^^ an paj-
•)ŗuittigiu draudribasme-s^
akstā. ArUetu mi-
, ka Paukere esot M»«^
ļaŗa var gadīties kļUmej»
>#(d^wi:aijs.kom^^^^^^
i par nejauSu Mtn^f^
jaianurKoreja. Kādā kaj^
mme. g. an kapte^aBt^
iekļuva smagā Mt^J^^
. S v britu Šāviņa
• pavadīja aiimpic*
LATVIJA
ĻatvUia NewspaDer
ffr. 80 (424) Oci,18, 1950
publfa^er and Cditor: valde-
Lāfs Lambergs, Schwābl8ch
omttnd, DP Camp ArtlUerte-
«asema» Phone Sc4iw. GmUnd
SfiS. Printer: Remsdruckerei
gSgg, Hārteļ & Co, 8chwabls(ai
cS&id, Paradlesstr 12. Publis-hed
twlce weekly Clrculatlori
'lL(IQ0.Spon8or-Intemational Re-fugee
Ōrganižation.
lATviAN NEWSPAPER:
Nr. 80 (424)
TNidiaii, 1990.1.18. <d[tobrI
Iznāk treadlenas un sestdienas.
Gidevēja: Utviešu CenUāia Ko-mitēja.
Oalvenaia redaktors: V.
Lambergs; galv, rod, vieto. M.
Culltis. Redaktori: A. Boiateins.
p. KUna, a ĶlseUs, V. Le-aina,
S. Raisters, L. dvarcs.
Austraujaa redakcijas vad. A.
Smits (U, Llnden Avcnue, Wen*
douree, BtUarat, Vic, Austra-
Ua), Red, adr,: ate) Schv^lŗb
OmUnd, DP Camp ArtUIerle-
Kaseme, tālr. 8ciiw. OmUnd SUS
un Mekartiira apspriede
tikai divi stundas
TKKffES'UBA VISOS JAUTĀJUMOS - ĢENEBĀU8 MEKABTOBS
BAlļ^S AUGSTU ORDENI - UN KARASPĒKS TIKAt 70 KM NO
' ZIBMEĻKOREJA8 GAĻVASmSETAS
Vēl gaida galvojumus
50.000 - 70.000 DP
ASV LIELS PIEPRASĪJUMS PECIEiDEĻOTAJU DARBA SPEKA
artava
Ņujorka (Lk). — DP galvenās
komisijas sasauktajā preses k<mfe-rencē
Ņujorkā sVeSvalodu laikrakstu
^ ^ iff' i T , ^ ^ ^ ^ ^ * * Trumena un ģenerāla Mekarifira konfc-
^ notika «kal 8 kv. km lie|W^ Kluiajā okeānā. LME
iiitaienas pēcpusdienai apspriežu vieta vēl bija noslēpums. Abi amerl- i -«
iāļpr valstsvīri satikās sestdien isi pirms pl n. S S i r s saK ^ redaktoriem, kā liņo
Pnoijfo, lai veiktu pHekfidarbus.'^Prezidents s^^^^^^ ^i^.>««««". locekļi
'^J^^^^^*.?^™^ "® Havaju salu galvaspilsētos Honolulu.
Oiieiālais komunikē, ko publicēja otrā rītā, pārsteidza visu pasaua In-lornļl^
U aprindas gaidīja, ka prezidents ar ģenerāli konferēs vismaz
«BPt^^s stulidas. Bet viņiem Jau pietika divu stundu, lat vienotos par
visiem svarīgākajiem Jautājumiem.
Il^ri^čiiļuu apturSjii
•^''-^vj^udaMenu*
ka bagažāa ^kia
tiviņ^ vijoļu, vioii
"* Oamerl. Instru#
pavadot
«amaksai
dUsi le4
teMiif tonmik ^btlš Ast
;tal Džefersbni
orka. Lid 11»
rudetil uzņe»
nebOa jāizpilda
»BBC liņo, ka. pirmo apspriežu
attmdu prezidents Trūmens pavadījis
^ 1 divatā ar ģenerāli Mekartūru.
|>lc īsa pārtraukuma vēlāk konfe-pieaicināja
ari padomdevējus,
oficiālajā koņiunikē, ko parakstījis
^Meķartūrs, prezidents Trūmens
norāda, ka panākta pilnīga vienprā­tība
visos jautājumos un viņš par šo
tļislanos esot ļoti apmierināts. Ta­pi^
ari vajadzējis tikai divu stundja.
$arunaa vispirms skārušas Koreju,
frezidehts apsola, ka Savienotās
vilstis darbosies līdzi Korejas jaun-ttzbflvē,
ķo atbalstīs arī pārējās Ap*
^ēn6to nādļu locekles, sūtot nepie­ciešamos
ražojumus un preces. Tā-
Uflfi^^rruiiāts ļautājumsiMir miera
im* stabilitātes nodibināšanu Korejā
un par Apvienoto nāciju pieņemtās
l^olfičijas iedzīvināšanu, Abi sarū­g
i Pik^r^^ ka UN ka-laspkam
jāpaUek Korejā tikai tik
a&i cik tas nepieciešams. Prezidents,
ļji to tfelāk liecina oficiālais kbmu-
Ulkl, lūdza ģenerāli Mekartūru tā-iat
k*i Hdz Sim darboties Japānas
unuzbŌVē, Ģenerālis sevišķu pre-mā
teikta, II IMittiM li* plfSlo tiļ
Oju atbalstu aŗl tjB dbiAā pārvarēt
pīiSreizējo saspīlējumu. Pēc apsprie­dām
Mekartūrs no prezidenta saņē­ma^
auigštu amerikāņu ordeni.
kamēr Trūmens apspriedās ar ģe­nerāli
Mekartūru Velkas salai Ap­vienoto
nāciju karaspēks Korejā pa-
$ vitzijles atkal uz priekšu. Pēc Jong-dbkas
Ieņemšanas dlenvldkorejlešl
atrodas tikai 70 km no Ziemelkore-ļas
galvaspilsētas Pjongjongas. Ame-i^
āņi, angļi un austrāMi turpretī
dnās 80 km attālumā no tās. Pēc 11-,
glka laika Korejā atkal novērota
ļ^ecīga komunistu aviācijas darbība.
Vlēiia vienīga lidmašīna naktī uz
Ivētdlenu nometa virs Klmpo lid­lauka
divi bumbas, kas nenodarīja
n^ādus zaudējumus. Kāds cits le-ialdnleka
Udaparāts mēģināja uz­teikt
anaerlkāņu vleņlbāni. Pagāju­šās
nedēļas beigās 37 UN kara kuģi,
to vidū'arī 45.000 1 lielais kaujas ku-fis
Mlssouri atklāja spēcīgu artl-fertjas
uguni pret Korejas austrumu
tfdsrasti. Slmpp tuvumā apklusinā­tas
vairākas komunistu krasta bate-rljas.
i
Apvienoto nāciju Korejas komisija
oficiāli paziņo, ka līdz vēlēšanām
Zlemeļkorejaš pārvalde atradīsies
ģenerāļa Mekartūra rokās. Dlen-vidkorejlešu
valdībai noteikšana būs
vienīgi Dienvidkorejā. Pret šo lēmu­mu
protestējis prezidents Rī, piesūtot
notu visām UN dalībniecēm.
• V i
IRO darbību paga­rinās
iīdz 1951. 9.
30, septembrim
1000 DP u z . AUSTRĀLIJU LIDOS
Zenēva (D). — IRO ģenerāldirek­tors
Klngslejs paskaidroja, ka okto­brī
starptautiskā bēgļu orgsmlzāclja
Ierīkojusi gaisa tiltu no Ŗletumvācl-jas
i^s Austrāliju. Vairākās privāto
sablediibu lidmašīnās uz Austrāliju
no Brēmenes pārvedīs apmēram 1000
DP. Lidojums paredzēts pāri Cel-iCtfial
Wi p a t ^ ^ l % Sidneju.
požam iņātern bšŗŗiieiT^. kam ļoti
irūtl izturēt garo biraticlenu pat jū
ru, noorganizēs regulāru gaisa sa­tiksmi.
Pirmie gaisa transporti uz
Austrāliju devās jau pag. nedēļā.
IRO domā, ka līdz gada beigām ui
Piekto kontinentu varēs pārvietot
21;000 DP. Līdz 1. septembrim Au­strālijā
jau Ieceļojušas 150,999 pār­vietotās
personas. Aiz Savienotajām
valstīm Austrālija uzņemto DP skai­ta
ziņā stāv otrā vietā. Pēc līdzšinē­jiem
plāniem austrāliešu valdība vē­las
pavērt durvis 200.000 ieceļotājiem
katru gada
Ģenerāldirektors tālāk paskaidro­ja,
ka Itālija visas pārvietotās per­sonas
apņēmusies pārņemt jau ar 1.
janvāri. Amerikāņu papildu garni­zonu
nodibināšana Rietumvācijā ra­da
llefais grūtības IRO izvietošanas
politikā. Pēc pārrunām ar augsta­jiem
komisāriem radusies tomēr pār­liecība,
ka emigrācijas centri varēs
darboties netraucēti. Pēc pateicības
izteikšanas Rietumvācljas un Au­strijas
valdībai ģenerālpadome vien­balsīgi
nolēma pagarināt IRO darbī­bu
līdz nākamā gada 30. septem­brim.
Art šogad Mvie laMefi svinēs
Latvijas valsts svētku di^au. Iesim
basnittto Dievu lOfti svinīgos aklas
00 nitku ronis pieminēsim brtvi*
bas cinittjos on valstsvIHis, kas
dnija» paalodinUa on naoēla maaii
vatotl AtinI svērēsim Latvijai ob
lildksim Helbo aifrteiaiiSs dlenaL
var daods» ja vim frilf.
atgādināja, ka 1951. g. 30. Jūnijs ir
pēdējā DP ieceļošanas likumā no­teiktā
diena, kad DP vēl var ii-sniegt
ASV. vltaa. Tā kā katra ie­ceļošanas
kandi^ta dokumentu ap­strādāšana
un pārbaudes oanrmēril
ilgst 6 mēnešus, tad galvojumu ie­sniegšanai
praktiski atlikuši vairs
tikai 3 mēneši DP komisija ap­lēsusi,
ka tai vēl vajadzīgi gal­vojumi
apm. 50.00(^70.000 perso­nām;
lai būtu aizņemta visa likumā
paredzētā 301.500 personu kvote
Konferencē, kurā piedalījās ' visi
DP komisijas locekļi, Kārusi, Oko-nors
un Rozenfīlds — pēdējais in­formēja
par komisijas darbību kopš
1946. g., ziņojot, ka DP likuma ie­tvaros
ASV jau ieradušies 198.000 ie­ceļotāju,
un noraidīja pārmetumus, It
kā pēdējā laikā pagauslnātals Iece­ļošanas
temps būtu atkarīgs no ko­misijas.
Izvietošana visumā ritējusi
gludi, un komisija ar jaunamerlkā^
ņiem apmierināta, bet tās darbībai
un vēl Eiropā esošo DP Izvietošanai
galvenokārt kaltē tas, ka Ieceļotāji
nedibināti atstāj darba devēju.
Galvojumu plūsmā uz DP komisi­ju
pēdējā laikā Iestājies pagurums.
Tā kā >^ēl Iespējams pieņemt galvo­jumus
vismaz 25,000--30.000 perso­nām,
bet daudziem DP Iesniegti val­gāki
galvojiunl un zināmu reflektan­ta
procentu pārbaudēs noraida»
pr£*tiškl var rSķiņātles ar 50.000-
f(ļ.000 biilvām v l e t ^ Lai tik daudz
galvojumu nākamajos 3 mēnešos DP, . ^
komisija ari saņemtu, visiem Mdzek- W grib, kad strds un ^^^JJ-ļlem
jāpropagandē DP ieceļošana un »«. IkdteiA f ? ^ ^ ' ^ A * ! 5:
enerģiski jāmeklē dari» un apme- stam najitigl pre» « f H * * " ^ "^
Sanās iespējas, »vu tautu. Bet lidos. brUos, tad
Konferences nobeigumā demon- w w **nas, kad
strēja divas Mlnchenes Vamera ka- vajaga tvtft rokās Imd, «ad run|
zarmās uzņemtas mo filmas par Uaotas dviteele. tad latvte^ patti
DP dzīvi Vācijas nometnēs. paoe|as dliens un jļWsķ J o »
DP kcimlsllas priekšsēdis Ugo Ka- ^*dos on dart)08. Un tad viņi Iea­ruši
sarunā ar AP pārstāvi Izteicies, spēj visu. , I
ka arvien vairojas pieprasījums pēc Mvl Latvijas valsts tapa W biļ.
DP Ieceļotājiem. ^^Sk daudzi gal- no paio latviešu sirdbn on rol-votāji
savus agrāk parakstttoa galvo-ļ kām. Uicēla brfvibas un t ^ ļ s ^
jumus atsaukusi, bet tagad tos no. Mftt PW I »^
tiekot tikai visai retos gadījumos. w o v J « «w*bi »«*|o kapos, l^rl-
Stāstīdams par savu tris mēnešu ce- NbaI Brīvības pieminekli, kido na^
ļojumu pa Vāciju, Austriju un Ita. SkolM, oņivMsIttt^
Uju, Kārusi uzsvēra, ka turienes atadēmIJas. operai t^tfi. Iss^d^
arī citu Eiropas valstu valdības ļoti vriStki, fribnatai on di-vēlētos,
lai ASV vēlreiz paUellnātuH^ IN^ikoml pacēla Latviju on lat-uzņemamo
DP un bēgļu kvotl, jo Ei- dtām tMtfim. H bija
ropā vēl arvien esot pārāk daudz p*?»P<«vi«nIt^ ^ ,
cUvēku, kam trilkst darba. Ari viņš Bet kam daods dots, no l i daodb
pats domājot, ka kobgresam vēlidz ©"«ļr ^
vajadzētu spriest par DP likuma pa- l»iHmodIJomo laiks. Vai ari odai-pildlnāšanu
un ielaižamo personu |iBē mēs varam bttt dileni on pHekš»
skaita paUelināSanu. Kārusi APh*n« «ļ^»^ Ja mēs isdetlsfan niw
pārstāvim ari paskaidroja, ka parl"» "•«^ verdslbo, trimdo un dto
ricību, kas vērsta pret ASV dit)Slbu
Udz šim nav izraidīts neviens DP. S^^^^^iJ't
Ļoti niecīgs esot ari to bij. DP gŗibo ddvot tikai savi valstt
skaits, kas izraidīti citu iemeslu dēļ. « L ^ * ^ ^ i^^^
'^kļfls Uriva. Ja mūsu sirdis ronis tl^
Redakcija saņēmusi inf{Hmficl]u,|uell, Lieli darbos. Jo ndalme var
ka no izceļošanas centriem IRO pš^ ] glābt tfkal ^MbL •
fli laiW,vienu_^(lalu braucēju juzļ Latvijas vaHts pastiv. Valsts va^
ASV nosūta nevis^uz ^Gronu,b^^^ vald^
VUdflekenu, ķur Itdz «m tiovieto)aļMlDvarilss(^^
pidddimi pret Latvijas valslL n
Uto lidkollba ui stēvoin» svērēt
osttdbo tikai virdos, dtfvot pagiip
Bss piemloēšani on nikotnes soli?
Jomos» bet nerīdīt darbus, nepildīt
pleiiikomnL
18. novembris trimdi AArvērš par
mdso pisBikoma pildīšanas diena.
Trimdi pfovisoriski darbojas Latvif
Jas irlieto (pUnvaras on sfttņi), kafi
(dņas spēki), iigUUbas (skolas on
LNP velēšanu rezultāti Anglijl
Priekšgalā plkv. Janums ar 5637 balsīm
SPEaSLZIŅOJUMS LATVUAI NO LONDONAS
'Baltijas «Gibraltāra" izbūve pabeigta
iiKNAlBLES" NO POBKALAS UZ SAMU SALU UN „MA2lN0 LiNIJA'*
^ UDZ UEPSJAI
Stokholma (md). — Reutera aģentūra sakopojusi no dažādiem
ITOtiem iegūtu informāciju, kas apstiprina, ka krievi Baltijas Jūrā izbū-
Vēiaši savu Gibraltāru'*. Tur stadonēts ari Jaunais 35.000 I kaujas ku-ŠovJetskiJ
Sojus. Sl nocietinātā padomju bāze iekārtota uz Igaunijaa
aīdON Dago un Sāmsalas, pi^ li^* So salu piekraste padzlļi-idta,
klintis izsprid^ iekārtoti militāri lidlauki
tin izbūvētas novietnes karaspēkam un pārējam personālam.
iDwrbus divos gados paveikušas
tpašas „būwlenības", strādājot sle-
Jpnās policijas uzraudzībā. Pēc salu
ftodetlnSšanas krievi tagad no ciet­i
e s pārved padomju armijas, flo­tes
un aviācijas personālu, bez tam
taevu un vācu techniķus, kas Samu
Wā strādājot ar vadāmiem tālšāvl-tt
«n, un salas dienvidos un rietu­mos,
kā ari Dago salā Izbūvējot ra-
^ stacijas. Šīm salām, kā tālāk
'AUNS LATVIJAS REKORDS LO-
1>ES GRŪSANA - 15.35 M
^es grūdējs A. Puksts, kas jau
vairākkārt Anglijā pārsteidzis ar
«^etniem rezultātiem, 8. okt. sacīk-ar
15,35 m tālu mērījumu pār­e
j a Latvijas oficiālo rekordu. Sis
sasniegums .'ir it resnektēļams arī
Eiropas mērogā. (Skat. rakstu 7.
teikts ziņojumā, jākalpojot ne vien
par uzbrukuma bāzēm pret tuvējo
Somiju un Zviedriju, bet tām ari jā­sargā
Jūras pieejas Ļeņingradal. Ko­pā
ar padomju bazl Porkalfi pie Hel­sinkiem,
šis „Baltijas jūras Gibral­tārs"
izveido knaibles Baltijas jūras
austrumos, kuras pēc Krenļa pavē­les
viegli aizvēri
Piekraste bagātīgi nobruņota ar 20
cm' lielgabaliem, kas spēj noklāt ar
uguns aizsegu visu Baltijas jūras
austrumdaļu no krasta līdz krastam.
Katra Uelgabala apkalpē ir 3 virs­nieki,
10 Instruktoru un 23 kareivji.
Lielgabali novietoti pēc Mažino līrii-jas
principa un labi nomaskotl, ta
kā virs zemes paceļas tikai z«ni le-apaļl
tomīši. kas griitl atklājami
p^tinleķa aviācijai. Uelgabalu
skaits nav noteikti, zināms, jo Jau^š^
gada sākumā no salām izvākti visi
igauņu iedzīvotāji. Bez tam bateriļas
(Turpinājums 8* IPPO
LNPIi vēlēšanās nodoto balsu skai­tīšana
nobeidzās pāris dienas agrāk
nekā paredzēts. Jau 10. okt. vakarā
kļuva zināmi ievēlētie kandidāti un
par viņiem nodoto balsu skaits. Ie­vēlēti
1) V. Janums ar 5637 balsīm,
2) A. Skurbe ar 3174, 3) A. Abakuks
2393, 4) prof. A. Apinis 2193, 5) A.
Jērums 2160, 6) A. Ozols 2148, 7) A.
Bulle 2119, 8) Dr. A. Sllarājs 2085, 9)
M. Ķenģe 2078,10) K. Strazdiņš 1991,
11) L. Tālnora 1948, 12) J. Skujevlcs
1930, 13) A. Tomass 1892,14) prof. V.
Tone 1722, 15) K. Mangulis 1701, 16)
2. Bukovskis 1676, 17) māc. R. Slo-kenbergs
1637, 18) T. Ķmtis 1634.
19) prāv. T. Savickis 1572, 20) A.
Sprūds 1542, 21) P. Reinhards 1487,22)
A. Mauriņš 1476, 23. māc. R. Mužiks
1432, 24) A. Podnieks 1409, 25) K.
Valdmanis 1260. 'Vēlēšanās piedalī­jušies
tālu pāri pusei visu balstiesl-go,
kas uzskatāms par visai labu pa­nākumu.
Rezultāti vēl gdda apsttp. ^ tautas labkttflbas (Invar
rinājumu LNPL vēlēšanu rīcības ko- IJSL ^ ^ft^ņ^) mhd^
mitējā, kas sanāk uz sēdi 16. ok-lfT»'.^'??» ^^1^* ^J^^
tobri. Nekādi Ievērojami grozījumi
tomēr nav domājami, jo no^aidro-sles
tikai galīgie skaitļi attieksmē uz
oouela (izņemot lūtoledbias), nav
sava lata. Bet moms Ir LatvUaģ
pilsoņi, kas pelna ddaros, mārciņas»
nedaudzajiem nederigajlem un bojā- nuirkas» ITaņkos oe. n^aļomdno.. MMuumm$$
tajlem vēlēšanu sarakstiem. SStSL**^ ^SSf ^«n**^™*^ «Ķ^f
Londonā, oktobrt iif Utlbas ņn koltūras on taotas lab ^
SŪTNIS K. ZARIŅŠ
atceļā no Romas uz Londc^u bija
Ieradies Parīzē. Sūtnis nodeva avd-denus
Frandjas latviešu trimdas
salmd, LPKF un šejienes latviešu
ev. lut draudzei, uzsvērdama tris
lietas, kuras nedrīkstam aizmirst, lai
mūsu tauta neietu bojā: uzticību
Dievam, vienību un savas tautas n^I-lestlbu.
Tām vienmēr jābūt mūsu
vadošajām zvaigznēm.
Sūtnis K. Zariņi (vidū) Itālijas apmeklējama laiki kad viņu pieņēma
pāvests, satikās ari ar ievērojamām latviešu personībām — sūtni prof.
A, Spekki (pa kreid) un Latvijas pārstāvi Vatiklini mons. J, CamaoL
USJIbas vaJacbIbSm.
LIds Hm tikai Vidji Latviešu
oentrili padome ar centrālo komite*
Jo saņta» Urtējos taotas i^iiko-nios
nodevo vddi minētām vajadil-bim.
Bet ndji vēl palikoši tikai
n.SOO latvieša, taotas ienUrami te
drld Izbeigsies. Mfiiu dņa, skolai
māksla on aprūpējamie paliks bes
Udsekļlem. Bet vēl nav dtas ceatri-j
las iestides, kas pārņemto mazii)
Latvijas va^o on saimniedbo. Vi-i
so latvlešo saimnieeiskais spēks visi
pasaolē Ir^lfds, on tas garantē aril
lielo poUtisko, koltūriio on aprūpei
darbibo. Moma vajaga tllmi gribēt;
vajaga aicinit, vajaga darboties. Ir
steidsinima cenMlo komitejo radī­šana
visia semēs, lai no tim iivei.
doto vieno maio, bet idaJiaU, poU^
tiski on saboniedski spēcīgo Latvim
fes atbrivošanas komiteĀi.
Kamēr tas nav notids, neatbrivo-sfan
sevi no tabprildga pienākoma.
18. novembrf nedsim Utvijai ne ti­kai
laMs domas on skaistos sollja-nm
bet ari materiālu upuri — ar-tavo
JUtvUas brivlbd: mi^im
Latvijas valstij kaot vienreizēju
valsts nodokli desmit gadu laikā pie­cu
latu vērttbā, kas būtu viens do-lar^
sd» Miiņi, 4 markas ott. Mums
navsavas valsts bankas, tiklēf mak-
JMiimos iiKlaridm kaM latviešu
draodsd, komitajai, biedrībai vai
Sf?ir^!?JS?t* ^ ^^^^^«k aMi-ak-
»sim vid, apUednādami, ka Latvija
8is ir ari vlenīgi^is
^ kā torpmik nodrošināt mūsu
«50 par brivibo. Latvijas valsts
mfli flras vieno, visos aidna ar dar-wem^
tikai ar darbiem apliecināt sa-vo
ostidbo. Darldm to.
V. Lambergs